Finanšu krāpnieki ik mēnesi izkrāpj vairāk nekā miljonu eiro. Kā no tā paglābties?

Tādēļ dati arī atšķiras, bet runa tik un tā ir par miljoniem, nevis pārsimts tūkstošiem eiro. Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos novērsti 2274 telefonkrāpšanas gadījumi, pasargājot 1,9 miljonus eiro, taču realizēti 2448 gadījumi un izkrāpts 5,1 miljons eiro. Maijā reģistrēts zemākais telefonkrāpšanas gadījumu skaits – "vien” 344 gadījumi. Savukārt investīciju krāpšanas gadījumu skaits samazinās un lielu daļu izdodas novērst. Kopumā piecos mēnešos novērsti 4291 krāpšanas mēģinājums, pasargājot 2,7 miljonus eiro. Īstenoto investīciju krāpšanas gadījumu skaits sasniedzis 1376, izkrāpjot 2,3 miljonus eiro. Savukārt Valsts policijā žurnālam "Likums un Taisnība” teica, ka laika posmā no šā gada 1. janvāra līdz 9. augustam tā saņēmusi informāciju no cietušajiem, kuriem telefonkrāpnieki kopumā izkrāpuši apmēram 5,43 miljonus eiro.

Straptautiskās shēmas

Kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV preses pārstāve Alise Gubene "Likumam un Taisnībai” skaidroja: "CERT.LV neveic likumpārkāpēju aizturēšanu vai nozieguma izmeklēšanu, tās ir Valsts policijas funkcijas, taču mūsu eksperti regulāri tiek pieaicināti krimināllietās, kurās iekļautas kiberkomponentes. Atklāt un aizturēt noziedzniekus kibertelpā ir sarežģīts un laikietilpīgs process, jo tajā parasti iesaistītas ir vairāku valstu drošības iestādes - krāpniecības upuri fiziski var atrasties vienā valstī, IP adreses, no kurām veikts uzbrukums, citā valstī, bet pats uzbrucējs vēl trešajā valstī. Starptautiskā izmeklēšana un starpvalstu sadarbība nepārtraukti notiek, un tai ir arī panākumi. Piemēram, viens no šādiem veiksmes stāstiem ir projekts www.nomoreransom.org, kas sniedz iespēju šifrējošo izspiedējvīrusu upuriem atgūt sašifrētos datus bez maksas. Ne visi zaudējumi ir finansiāla rakstura vai vienkārši aprēķināmi, kā tas ir šifrējošo izspiedējvīrusu gadījumā. Tiesībsargājošās iestādes dažādu izmeklēšanas procesu rezultātā izgūtās šifra atslēgas (konfiscējot un pārņemot uzbrucēju iekārtās/sistēmas), publicē šajā vietnē.”
 
Ir cietušie, kas izjūt spēcīgu kauna un vainas apziņu un brīvprātīgi izvēlas par noziegumu neziņot, turpina Alise Gubene. Šādos gadījumos tiesībsargājošās iestādes palīdzēt nevar, jo pats upuris atsakās sniegt informāciju. Ir arī gadījumi, kad izkrāptā summa ir pietiekami maza, lai cietušais izvēlētos netērēt laiku iesniegumam Valsts policijā. Bet šādos gadījumos vajadzētu atcerēties, ka kaut arī summa var būt neliela, kopējā izkrāptā summa, ja krāpniecības shēmā iekrituši desmitiem cilvēku, var būt pietiekami ievērojama. Tādēļ iesniegums policijā var palīdzēt tiesībsargājošajām iestādēm iegūt vajadzīgos datus, lai saskatītu patiesos krāpšanas shēmas apmērus.
 
Viņa uzsver: "Būtiski ir nesteigties ar lēmuma pieņemšanu, ja pēkšņi kāds par kaut ko liek samaksāt Jācenšas kritiski izvērtēt situāciju un nerīkoties pārsteidzīgi, apspriest situāciju ar kādu tuvinieku vai draugu, lai sevi pasargātu. Ņemot vērā to, ka tehnoloģijas attīstās un mākslīgais intelekts tiek izmantots arvien vairāk, arī krāpnieku uzbrukumi kļūst aizvien pārliecinošāki un ticamāki. Šobrīd aktuālajos telefonkrāpniecību zvanos, kad tiek izmantots ne tikai kādas institūcijas vārds – VID, banka vai policija, varat saņemt arī zvanu, kur runātāja balss izklausās pēc kāda tuvinieka, ģimenes locekļa vai drauga un tiek minēts kāds negadījums vai cita gana nopietna un traģiska situācija. Telefonsarunas saturs var atšķirties, jo arvien tiek izdomātas jaunas situācijas. Kopīgais ir tas, ka tiek lūgta finansiāla palīdzība, lai atrisinātu kādu traģisku un steidzamu situāciju.

Lai arī tas varētu nebūt viegli, jo runātāja balss var izklausīties identiska cilvēkam, ko pazīstat, pārtrauciet sarunu vai uzdodiet papildu jautājumus, uz kuriem atbildes zina tikai persona, kurai pieder balss. Pēc zvana pārtraukšanas – piezvaniet pats tuviniekam vēlreiz vai nosūtiet viņam kādu ziņu, lai pārliecinātos, ka ar viņu viss ir kārtībā.

Nulles uzticēšanās

Pamatprincips, kas jāievēro ir "Zero Trust” (nulles uzticēšanās). Vienmēr, pirms rīkoties, noteikti jāpārbauda apstākļi un situācija, vai tā tiešām ir tāda, kāda tā pirmajā brīdī šķiet. Var palīdzēt, ja uzdodam četrus jautājumus. Pirmais – vai kaut kas no informācijas ir pārāk labs, lai atbilstu īstenībai (kas vērtīgs tiek piedāvāts bez maksas vai par neatbilstoši mazu samaksu)? Otrais, kāda kopumā jums šķiet informācija – vai tā rada steidzamības sajūtu, stresu, bailes, rosina ziņkāri? Treškārt, cik ziņa ir uzticama – vai tā ir gaidīta, piemēram, tiešām esat pasūtījuši kādu preci vai esat reģistrējušies loterijai, un apdomājiet vai, piemēram, banka, policija vai kāda cita valsts iestāde ar jums komunicētu šādā veidā?

Labāk ir pārliecināties par izteikto piedāvājumu vai informācijas patiesumu, sazinoties oficiālajos kanālos – e-pastā, zvanot, ieskatoties iestāžu mājaslapās vai sociālo tīklu kontos. Situācija, ka it kā palīdzību jums lūdz kāds no jūsu draugu, ģimenes vai paziņu loka, arī ar viņu komunicēt tiešā veidā, izstāstot situāciju, lai izslēgtu iespēju, ka ar jums cenšas manipulēt krāpnieki.”

Ugunsmūris pret krāpniekiem

CERT.LV sadarbībā ar NIC (".lv” domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojusi DNS ugunsmūri - bezmaksas rīku individuālu lietotāju un organizāciju pasargāšanai no kiberapdraudējumiem, tādiem kā viltus banku lapas, krāpnieciskas tirdzniecības platformas, vīrusus izplatošas vietnes. Latvijā regulāri notiek kampaņveidīgas krāpnieciskās aktivitātes – gan viltus vietnes bankas kontu, e-pasta vai sociālo tīklu piekļuves datu izkrāpšanai, gan vīrusu izplatīšanai kibertelpā. CERT.LV novēro šādas kampaņas un operatīvi ievieto šo kampaņu indikatorus DNS ugunsmūrī, lai pasargātu tā lietotājus no identificētajiem apdraudējumiem. DNS ugunsmūri bez maksas var izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums (par uzstādīšanu skatīt interneta vietnē: www.dnsmuris.lv). Līdz ar jaunā Kiberdrošības likuma pieņemšanu, šo aizsardzību piedāvās arī visi Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēji.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos no iedzīvotājiem, kuri bieži pat labprātīgi nodod savus datus, noziedzniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 10 miljonus eiro. No tiem, 6,1 miljons eiro izkrāpts telefonkrāpšanas veidā, 3,1 miljons eiro – iesaistot viltus investīciju shēmās, bet 1,1 miljons eiro – izmantojot citas krāpšanas metodes, piemēram, romantiskās krāpšanas, liecina nesenie Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Savukārt bankas ir saglabājušas jeb nosargājušas astoņus miljonus eiro, kurus krāpnieki vēlējušies piesavināties. Tātad, var pieņemt, ka vairāk nekā pusi krāpšanas gadījumu tomēr neizdodas novērst.
 
"Tomēr, neskatoties uz pozitīvajiem rādītājiem, vēlamies uzsvērt, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem jābūt modriem, jo pastāv liels risks, ka noziedznieki var izkrāpt ievērojamus naudas līdzekļus, izmantojot aizvien jaunākas tehnoloģiskās iespējas. Atgādinām, ka bieži mēs paši nepietiekami daudz uzmanības pievēršam saviem datiem, līdz ar to dažkārt pat labprātīgi nododam savus datus krāpniekiem. Krāpnieki melo un izmanto dažādas citas psiholoģiskas metodes ļoti prasmīgi.

Krāpnieki nereti iejūtas banku pārstāvju, policijas, pasta un valsts iestāžu darbinieku lomās – zvanot, sūtot īsziņas, e-pastus, jau arī izmantojot mākslīgo intelektu, aicinot uz tūlītēju rīcību, norādot, ka tas ir ļoti svarīgi un neatliekami. Krāpnieki potenciālajam upurim rada satraukumu un baiļu sajūtu, maldinot, ka, ja cilvēks nerīkosies tūlīt, tiks izkrāpta, iesaldēta visa nauda vai draudēs "kriminālatbildība ,” norāda Alise Gubene.

Tik dažādās krāpnieku shēmas

Citadeles bankas IT drošības daļās vadītājs Roberts Birzgalis "Likumam un Taisnībai” stāsta: "Viens no veidiem, kā potenciālo upuri var pasargāt no uzķeršanās uz krāpnieku shēmām, ir iepazīstināt ar reāliem krāpniecības piemēriem. Izskaidrot, kā darbojas krāpnieku shēmas, iepazīstināt ar frāzēm vai pazīmēm, kuras norāda uz krāpniecību. Ja cilvēks pats šaubās vai spēj atpazīt visas krāpniecības shēmas, vajadzētu atrunāt, ka pirms veic jebkādas darbības, parunāt vismaz ar vēl kādu ģimenes locekli vai draugu (labākajā gadījumā diviem), lai saņemtu vērtējumu no malas. Jo bieži krāpniecības shēmas ir acīmredzamas citiem, bet ne konkrētajam cilvēkam, jo viņš lēmumu pieņēmis lielā satraukumā vai ir apvārdots. Īpaša uzmanība jāpievērš arī cilvēkiem, kuriem ir pieeja sava uzņēmuma vai darba devēja uzņēmuma finanšu kontiem, jo, nododot pieejas krāpniekiem, zaudēt var ne tikai personīgos līdzekļus, bet arī uzņēmuma.

Ja potenciālais upuris saņem zvanu no kādas oficiālas iestādes – bankas, policijas, VID vai uzņēmuma, vienmēr būtu nepieciešams pārbaudīt saņemto informāciju, atrodot iestādes mājas lapā kontaktus un sazinoties pa tiešo. Banka nekad neprasīs instalēt trešo pušu lietotnes, nodot personīgos pieejas kodus, veikt 0,01 centa pārskaitījumus, kā arī pa tiešo sarunai nepieslēgs policijas vai VID pārstāvjus.
 
Ja klients saņem zvanu, ka bankas kontā notiek neatļautas darbības, pareizākā rīcība būtu pārtraukt zvanu un pašiem pārbaudīt minēto kontu, nenododot savas pieejas trešajām personām, neinstalējot nekādas lietotnes. Ieiet īstajā internetbankas adresē vai mobilajā lietotnē un apskatīt kontu pašam, vai uzzvanīt bankai uz oficiālo telefona numuru. Lai zinātu par darījumiem, kas veikti no konta, būtu ieteicams pieslēgt paziņojumus lietotnē vai SMS. Ja pienāk paziņojumi par neizskaidrojamiem maksājumiem vai pārskaitījumiem, pašiem sazināties ar banku pa oficiālo telefona numuru un bloķēt karti mobilajā lietotnē (tas izdarāms dažu sekunžu laikā).

Krāpnieki, protams, nevēlēsies, lai klients noliek klausuli un tam ir brīdis padomāt. Sarunai tiks pieslēgti dažādi eksperti un institūciju pārstāvji, lai turpinātu pārliecināšanu. Krāpnieki izmanto klientu nezināšanu, satraukumu, ticību labajam un cerību. Katram klientam piemeklē tās frāzes, kas varētu nostrādāt un sarunas laikā pielāgo. Iespējams, veic arī izlūkošanas zvanus, kur ievāc informāciju, piemēram, veicot aptauju vai pārdodot kādu preci. Pēc tam jau var šo klientu sazvanīt, izmantojot zināmus faktus. Ja krāpnieki jūt, ka cilvēks nav pārliecināts un svārstās, tad krāpnieki meklēs jebko aiz kā aizķerties un pārliecināt. Tāpēc labāk ir jebkurai sarunai pieiet ar piesardzību.”

Upuri bankām pat melo

"Swedbank” "Likumam un Taisnībai” atklāja, ka katra banka atsevišķi savus datus par krāpnieku aktivitātēm nepublicē, lai nedotu krāpniekiem nojausmu, kuru banku klientus izdodas apkrāpt vairāk vai mazāk (kā arī, lai neradītu priekšstatu, kuras bankas drošības sistēmas darbojas efektīvāk/mazāk efektīvi). Visus šos datus bankas nodod Finanšu nozares asociācijai, kura apkopo kopējo statistiku.

Apmēram pusē gadījumu izdodas vai nu novērst krāpšanu vai nosargāt klientu līdzekļus. Līdzekļu atgūšanas veiksmi, protams, ietekmē arī kāds krāpšanas veids izmantots. Ja kādu laiku atpakaļ maksājumu karšu krāpšanā bija diezgan lielas iespējas izkrāpto atgūt, tad šobrīd, kad klienti sākuši maksājumu kartes nodot krāpnieku rokās (fiziski un neinformējot banku), šādus zaudējumus novērst kļūst grūtāk. Jāpatur prātā, ka lielākā daļa krāpšanas gadījumu (telefonkrāpnieki), izkrāptos līdzekļus nekavējoties aizskaita uz ārvalstīm, kas apgrūtina līdzekļu atgūšanu.

"Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma "Likumam un Taisnībai” norāda: "Galvenie iemesli, kāpēc neizdodas novērst krāpšanas gadījumus, ir nevērīga (vai pārāk lētticīga) attieksme pret saviem datiem un bezierunu uzticēšanās svešiniekiem. Cilvēki paši izpauž internetbankas un personu apliecinošos datus, apstiprina krāpnieciskos darījumus, bieži arī melo bankas darbiniekiem. Pamanot aizdomīgas darbības, bankas darbinieki cenšas izdibināt patiesos iemeslus, kāpēc, piemēram, kāds klients pēkšņi nolēmis no konta izņemt visus finanšu līdzekļus. Vēlāk izrādās, tas tāpēc, ka klients uzticējies nezināmiem drošības dienestu darbiniekiem, kuri pārliecinājuši, ka nauda jānodod drošai glabāšanai un bankas darbiniekiem neko nedrīkst stāstīt, jo tiek veikta izmeklēšana. Mēs pārāk viegli uzticamies nezināmiem cilvēkiem, kas piezvana pa tālruni, neapšaubot viņu vārdu patiesumu. Protams, krāpnieki izdara uz upuriem emocionālo spiedienu, iebiedē, ka "tūdaļ tiks nozagta visa nauda”, tāpēc jābloķē konts, izpaužot datus, "uz klienta vārda ar viltotu pilnvaru paņems kredītu”, lai gan tas nemaz nav iespējams un tamlīdzīgi. Kritiska pieeja jebkādai informācijai ir ļoti svarīga.

Tāpat arī saņemot interneta saites, jāuzmanās, ja tajās tiek prasīts apstiprināt identitāti, ievadot savus datus vai maksājumu karšu informāciju. Upuri šādos gadījumos paši izpauž datus un nodot tos krāpnieku rokās.
 
Savukārt izkrāptās naudas atgūšanu apgrūtina tas, ka krāpnieki vai nu šo naudu nekavējoties aizskaita uz ārzemēm (bieži vien ārpus ES teritorijas), vai nu krāpnieki nekavējoties par šo naudu iegādājas kriptovalūtas, kuras, kā zināms, netiek uzraudzītas, vai arī šie līdzekļi nonāk pie "naudas mūļiem”, kas izņem skaidru naudu bankomātos un nodod krāpnieku rokās. Tas ir tieši tāpat kā kabatzaglis, kurš nozagto naudu nodod līdzzinātājam un nauda pazūd bez pēdām.”

Krāpšanu skaits gada laikā pieaudzis divtik 

Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Gžibovska "Likumam un Taisnībai” pastāstīja, kādas ir izplatītākās krāpšanas metodes: "Policijas apkopotā statistika liecina, ka šogad iedzīvotājiem izkrāpts ievērojami vairāk naudas nekā pērn. Tas skaidrojams ar to, ka uz pusi palielinājies krāpšanu mēģinājumu skaits, proti, krāpnieki daudz aktīvāk cenšas apkrāpt iedzīvotājus. Līdz ar to arī cietušo ir vairāk.

Pats izplatītākais krāpšanas veids pēc kopējās izkrāptās naudas summas šogad ir vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas. Telefonkrāpnieki visbiežāk uzdodas par policijas, banku un citu iestāžu darbiniekiem un mēģina izvilināt piekļuves datus banku kontiem. Noziedznieki ticamības radīšanai mēdz sūtīt iedzīvotājiem dažādus viltus dokumentus un viltus foto ar it kā Valsts policijas dienesta apliecībām.

Telefonkrāpnieki aizvien izdomā jaunas leģendas un šā gada augustā saņemti iesniegumi no apkrāptām pensijas vecuma sievietēm, kurām telefonkrāpnieki stāstījuši, ka viņu tuvinieks iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā un esot jāsamaksā nauda, lai izvairītos no kriminālprocesa uzsākšanas.
 
Otrs izplatītākais krāpšanas veids pēc izkrāptās naudas summas ir investīciju krāpšanas. Iedzīvotāji aizvien neapdomīgi iegulda savus finanšu līdzekļus, iepriekš nepārliecinoties, vai konkrētais pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis licenci, lai varētu Latvijā sniegt šādus pakalpojumus (to iespējams pārbaudīt Latvijas Bankas mājaslapā).

Cietušie mēdz arī patstāvīgi sazināties ar krāpniekiem aizpildot anketas, vai atsaucoties uz reklāmām, kuras atrod sociālos tīklos, piemēram, "Facebook”, "TikTok” vai "Instagram”. Nozieguma izdarītāji bieži atdarina reāli eksistējošo uzņēmumu nosaukumus un imitē darbības ar finanšu instrumentiem. Šāda veida krāpšana var būt ilgstoša un turpināties pat vairāk nekā gadu. Krāpnieku rīcībā ir viņu veidotas un uzturētas interneta vietnes, kur tiek vizualizēta imitācija darbībām ar finanšu instrumentiem, cietušajiem ir savs kabinets, tādā veidā pārliecinot, ka notiekošais investīciju process ir patiess. Krāpnieki gūst piekļuvi pie cietušās personas datora ar attālinātas piekļuves rīkiem.
 
Savukārt smikšķerēšana jeb krāpšana ar SMS ir krāpšanas paveids, kas ietver maldinošu īsziņu (SMS) sūtīšanu, nolūkā mudināt personas atklāt sensitīvu informāciju, lejupielādēt ļaunprātīgu programmatūru vai veikt kādu citu kaitīgu darbību. Uzbrukums parasti sākas ar to, ka cietušais saņem īsziņu savā mobilajā ierīcē. Bieži tiek apgalvots, ka šie ziņojumi ir no likumīga avota, piemēram, kredītiestādes, pasta vai labi pazīstama uzņēmuma. Mērķis ir radīt steidzamības vai baiļu sajūtu, lai mudinātu saņēmēju nekavējoties rīkoties.

Kāpēc neizdodas krāpniekus notvert?

Šādas krāpšanas parasti neizdara viens cilvēks, bet tās īsteno organizētas starptautiskas krāpnieku grupas, kas visbiežāk atrodas ārpus Eiropas Savienības. Jau ziņots, ka jau iepriekš sadarbojoties ar Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm ir atklāti vairāki zvanu centri. Viena zvanu centra darbība pārtraukta augustā. Šajā kriminālprocesā ir apzinātas visas cietušās personas, un cietušajiem tiks izmaksāta kompensācija.

Tāpat regulāri Latvijā tiek aizturēti tā dēvētie „naudas mūļi” jeb personas, kas līdzdarbojušās noziegumā - caur saviem kontiem ir piekritušas izlaist vai skaidrā naudā izņemt izkrāptos līdzekļus. Nauda var tikt pārskaitīta uz trešo pasaules valstu banku kontiem un pārvērsta kriptovalūtās, kas apgrūtina iespējas naudu izsekot.

12 padomi, kā neuzķerties uz krāpniekiem

1. Nedalies ar savu personīgo informāciju, bankas pieejām, parolēm un eParaksta piekļuves datiem ne telefonsarunās, ne sarakstēs internetā! Neievadi šos datus aizdomīgās interneta saitēs! Banka nekad nezvanīs vai nerakstīs klientiem, lai lūgtu dalīties ar parolēm vai citiem personas datiem.

2. Neuzticies nevienai personai, kas tiešsaistē sūta savu personas apliecību. Neviena valsts vai bankas amatpersona nesūtīs savu personas apliecinošu informāciju kādā no saziņas platformām.

3. Neglabā informāciju ar bankas pieejām, parolēm, kodiem un eParaksta piekļuves datiem vietās, kur tai var piekļūt citi cilvēki piemēram, makā.

4. Pirms ievadi PIN1 vai PIN2 kodu SmartID autentifikācijas rīkā, izlasi kādēļ tiek pieprasīts kods – vai tiek dota atļauja pievienoties internetbankai, vai tiek veikts maksājums kādai trešajai personai, vai tiek noslēgts kāds jauns līgums.

5. Nekādā gadījumā, nesūti citām personām attēlus vai video ar savām bankas kartēm vai personu apliecinošiem dokumentiem.

6. Regulāri pārbaudi konta izejošos maksājumus! Uzstādi ienākošus paziņojumus par izmaiņām kontā vai pārbaudi konta pārskatu pēc iespējas bieži, lai ātrāk pamanītu aizdomīgus darījumus.

7. Regulāri atjaunini bankas kontaktinformāciju! Ja darījums šķiet aizdomīgs, bankas darbinieki sazinās ar klientu, lai pārliecinātos, vai to tiešām veic klients.

8. Neievadi informāciju uznirstošajos logos un neklikšķini uz saitēm tajos.

9. Beidzot darbu, vienmēr atvienojies no internetbankas (poga – Iziet) un tikai pēc tam aizver pārlūkprogrammu. Nepieslēdzieties internetbankai no brīvi pieejamiem WiFi tīkliem.

10. Veic elektroniskos maksājumus tikai drošās interneta vietnēs! Pie interneta adreses pārlūkā ir jābūt atslēgas simbolam vai tai jāsākas ar https://.

11. Nepakļaujies krāpnieku prasībām viedierīcēs instalēt attālinātas piekļuves programmatūru! Nepieļauj, ka svešs cilvēks var rīkoties ar tavu ierīci un identitāti.

12. Neklikšķini uz e-pasta vēstulē un sociālo tīklu ziņojumā norādītās saites, ja neesi pārliecinājies, ka saite ved uz vietni, kas saistīta ar uzticamu vēstules sūtītāju.

Krāpšanas gadījumu skaits Latvijas četrās lielākajās bankās:

2021. gads: izkrāpti 11,1 miljons eiro, pasargāti – 3,3 miljoni eiro.

2022. gads: izkrāpti 12 miljoni eiro, pasargāti – 5,6 miljoni eiro.

2023. gads: izkrāpti 12,7 miljoni eiro, pasargāti – 9,2 miljoni eiro.

2024. gada pirmajos piecos mēnešos: izkrāpti – 10,3 miljoni eiro, pasargāti – 8 miljoni eiro.