Lai nauda drošībā – kā neiekrist krāpnieku nagos?
Atšķirībā no senākiem laikiem, kad lielākā bēda bija nozagts naudas maks, šobrīd – bezskaidrās naudas laikmetā – finanšu krāpnieki ķeras pie dažādākajām shēmām, sākot no telefonzvaniem un shēmām interneta vidē, lai izzagtu cilvēku uzkrājumus. Marija Briede, Luminor bankas vecākā krāpšanas novēršanas eksperte, ir apkopojusi informāciju, ko ir būtiski zināt ikvienam – kādi ir izplatītākie krāpniecības veidi, kā atpazīt krāpniekus un kā no viņiem izvairīties, lai pasargātu sevi un citus, īpaši neaizsargātāko sabiedrības daļu – bērnus un seniorus.
Populārākie krāpniecības veidi
Krāpnieki pievēršas arvien jauniem veidiem, kā iegūt kāda godīgi nopelnīto naudu, tomēr nesmādē arī tādus krāpšanas veidus, kas tiek izmantoti jau gadiem un joprojām ir veiksmīgi. Šobrīd dažas no krāpnieku iecienītākajām tehnikām ir pikšķerēšana jeb sensitīvas informācijas izvilināšana digitālā vidē,investīciju krāpniecība, viltus sludinājumu publicēšana dažādos portālos, kā arī telefonkrāpniecība. Piemēram, pikšķerējot krāpnieki masveidā izsūta īsziņas vai e-pastus bankas vai citas iestādes vārdā, kas parādās konkrētam cilvēkam ziņojumu plūsmā. Šādās ziņās parasti tiek draudēts ar konta bloķēšanu vai brīdināts par aizdomīgām darbībām, taču rezultātā, izmantojot sniegto informāciju, kas tiek ievadīta viltus bankas saitē, no upuriem tiek izkrāpti naudas līdzekļi.
Savukārt investīciju krāpnieki piedāvā vilinošu iespēju ieguldīt jaunās investīciju platformās, solot iegūt lielu peļņu. Sākotnēji tie rada priekšstatu par izdevīgu atdevi no ieguldījumiem, tomēr vēlāk izrādās, ka bez papildu maksājumiem iegūt līdzekļus nav iespējams. Protams, arī pēc papildus maksājumu veikšanas ieguldītā nauda un peļņa tā arī netiek saņemta. Krāpniecību sludinājumu portālos raksturo pārmērīgi pievilcīga cena precei, par ko krāpnieks maksimāli ātri cenšas iegūt pusi vai pilnu samaksu, pēc kuras saņemšanas pazūd. Visiem zināmā metode – telefonkrāpniecība vēl joprojām ir izplatītākais veids, krāpniekiem izliekoties par, piemēram, bankas pārstāvjiem un pieprasot piekļuvi internetbankai, lai tālāk no tās zibenīgi veiktu naudas pārskaitījumus. Krāpnieku pielietotās metodes ir tiešām daudzveidīgas, tiek izmantotas dažādas platformas un aizvien izdomātas jaunas shēmas, tāpēc brīžos, kad runa ir par naudu, vienmēr vērts būt īpaši apdomīgam un pievērst uzmanību veiktajām darbībām.
Krāpnieki nav psihologi, bet izmanto to paņēmienus
Katrai krāpniecības metodei ir savas nianses, tomēr vienojošie elementi, ko var pamanīt vairumā gadījumu, ir psiholoģiskais spiediens un prasība ātri pieņemt lēmumus, kā arī krāpšanas izmantošanai tiek izmantota uzticība – to krāpnieks iegūst sarunas laikā vai izmanto jau pastāvošu uzticamību, piemēram, izliekoties par labi atpazīstamu uzņēmumu. Krāpnieki nereti pielieto dažādas psiholoģiskas metodes, lai iespaidotu upuri, piemēram, rada satraukumu vai bailes, uzsver ietekmi uz bērniem vai rada finansiālu nedrošības sajūtu. Krāpnieki var pielietot autoritātes statusu, izlikties par finanšu jautājumu speciālistu, upurim liekot justies nezinošam, kā arī ātri runāt, radot spriedzi. Bieži vien krāpnieki izmanto cilvēku vājības, piemēram, sapņus par labāku nākotni, piedāvājot piepildīt tos vienkāršā un ātrā veidā, kā arī nereti izliekas par zināmiem cilvēkiem vai radiniekiem. Krāpnieki allaž izmanto cilvēku nepietiekamās zināšanas par finanšu pratību un neziņu par drošības pasākumiem, tomēr krāpnieka lamatās var nokļūt ikviens, tāpēc esiet vērīgi un pievērsiet uzmanību, kā arī informējiet bērnus un seniorus par krāpniecības tehnikām un veidiem.
Kā sevi pasargāt no krāpnieku lamatām?
Eksperte iesaka pievērst uzmanību detaļām, kas komunikācijas laikā ar potenciālo krāpnieku šķiet aizdomīgas:
- Noteikti vērts ieklausīties telefona sarunas biedra komunikācijā – pārāk ātra, piņķerīga un steidzinoša komunikācija var liecināt par krāpšanas mēģinājumu.
- Pārbaudiet arī mājaslapu, it sevišķi ja tās saite jums nosūtīta no citiem kanāliem, kurā plānots ievadīt savus datus – pārliecinieties par mājaslapu patiesumu un drošības sertifikātiem (tas redzams adreses lodziņa kreisajā pusē), pievērsiet uzmanību arī pareizrakstībai un mājaslapas kopējam izskatam. Nekad neatveriet saites, kas tiek sūtītas apšaubāmos e-pastos vai īsziņās, kā arī pārtrauciet sarunu, ja zvanītājs šķiet aizdomīgs un lūdz izpaust sensitīvu informāciju.
- Bieži vien krāpnieki lūdz maksāt ļoti specifiskos maksājumu veidos, piemēram, izmantojot kriptovalūtu, dāvanu kartes vai noteiktas maksājumu lietotnes. Piekopiet dažādus personīgās drošības pasākumus – regulāri mainiet un izmantojiet stipras paroles, bloķējiet nevēlamus zvanus, īsziņas un e-pastus, kā arī neatbildiet uz zvaniem ārzemju telefonu numuriem, kurus nepazīstat.
- Saņemot informāciju no kādas iestādes/uzņēmuma, vienmēr patstāvīgi apmeklējiet oficiālo vietni un pārliecinieties par saņemtās informācijas patiesumu. Tāpat informāciju iespējams pārbaudīt arī sazinoties ar iestādi/uzņēmumu publiski pieejamā, oficiālā saziņas kanālā.
Tāpat ieteicams interneta pārlūkā uzstādīt speciālus bezmaksas rīkus, kas palīdz atpazīt krāpnieku izveidotas saites, piemēram, DNS ugunsmūri, kas paziņos par krāpniecisku lapu, ja būs mēģinājums tai piekļūt. Tomēr šie rīki spēj atpazīt tikai populārākās krāpniecības vietnes, tāpēc, saskaroties ar krāpniecības mēģinājumu, ieteicams par to ziņot bankai un policijai, pārsūtot krāpniecisko ziņu un vietni, lai varētu informēt sabiedrību un veidot plašākus aizsardzības mehānismus. Tāpat vienmēr atcerieties – bankas pārstāvji nekad nelūgs nosaukt internetbankas vai kartes datus, tostarp PIN kodus, un vēl jo vairāk neprasīs nodot naudu “drošai glabāšanai”.
