Medvedevs "caur puķēm" draud nogalināt apmainītos politieslodzītos

Tiesa, pēdējo gadu laikā šis eksliberālis ir pārvērties tādā asinskārā kaujas vanagā, kura degsmi varētu apskaust visi “Z patrioti”, un viņa jaunie izteikumi ir atbilstošā garā.

Savā “Telegram” kanālā, kur viņš nekautrējas ar lamām un histēriskiem izvirdumiem, viņš aicināja visus maiņas ceļā atbrīvotos politieslodzītos, kurus viņš dēvē par “nodevējiem”, turpmāk vērīgi skatīties sev aiz muguras vai slēpties liecinieku aizsardzības programmas ietvaros, jo dzimtene viņus neaizmirsīs.

“Protams, gribētos, lai Krievijas nodevēji sapūtu kamerā vai nosprāgt cietumā, kā tas nereti jau ir bijis. Taču noderīgāk ir izvilkt savējos, kuri strādāja valsts, Tēvzemes un visu mūsu labā. Bet nodevēji lai tagad drudžaini piemeklē sev jaunus vārdus un aktīvi maskējas liecinieku aizsardzības programmas ietvaros,” viņš rakstīja uzreiz pēc apmaiņas.

Dažas dienas padomājis, viņš nolēma izvērst savus draudus Putina režīma pretiniekiem. “Tie ir Krievijas pilsoņi, kas savu dzīves mērķi ir izvirzījuši savas valsts iznīcināšanu. Nav svarīgi, vai runa ir par tā dēvēto nesistēmisko opozīciju, kas ar putām uz lūpām, izkārtu mēli, raujas pie varas. Vai arī par tiem, kas patiesi, līdz drebuļiem, ienīstot savu dzimteni, ar vārdu un darbu mēģināja iznīcināt pilsonisko mieru un sabiedrības ideoloģiskos pamatus. Gan viens, gan otrs jau bija mūsu valstī XX gadsimta sākumā, un labi zināms, ar ko tas beidzās. Teiksim tieši — viņi ir nodevēji. Ja ne juridiskā, tad jebkurā gadījumā ētiskā nozīmē,” dārd “jurists” Medvedevs. 

Izrādās, visi, kas nevēlas Putina mūžīgo valdīšanu vai laupīšanas karu kaimiņvalstī Ukrainā, apdraud Krievijas pastāvēšanu. “Viņi ir eksistenciāla draudi pašreizējās Krievijas pastāvēšanai. Viņi ir mūsu ienaidnieku pakalpiņi. Tieši tāpēc viņus ar prieku pieņem ārzemju līderi, saprotot, ka viņi ir īstā, tā teikt, jau no paša sākuma, cerība uz Krievijas sabrukumu. Nu ko... Lai arī turpmāk aizrijas ar riešanu, sapņojot par mūsu valsts miesas sadalīšanu un tās asiņaino daļu pakļaušanu viņu Lielā Meistara varai. Bet tomēr, kā jau es rakstīju, lai neaizmirst par sava pastāvēšanas laicīgumu šajā pasaulē. Īsi sakot, lai skatās sev apkārt. Bet visā visumā — lai deg ellē!”

Jauns.lv jau ziņoja, ka 1. augustā notika kopš Aukstā kara vērienīgākais ieslodzīto apmaiņas process starp Krieviju un Rietumiem, Maskavai atbrīvojot trīs ieslodzītos ASV pilsoņus un vairākus vietējos politieslodzītos pret saviem rietumvalstu cietumos sēdošajiem spiegiem, mahinatoriem un slepkavu.

Krievijas atbrīvoto ieslodzīto skaitā bija nesen Krievijā par spiegošanu notiesātie "The Wall Street Journal" žurnālists Evans Gerškovičs, kurš aiz restēm atrodās kopš 2023. gada marta un šā gada 19. jūlijā saņēmis 16 gadu ieslodzījumu, bijušais ASV jūras kājnieks Pols Vilans, kurš aiz restēm atradās kopš 2018. gada decembra un 2020. gada 15. jūnijā saņēma 16 gadu ieslodzījumu, kā arī Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko apžēlotais Vācijas pilsonis Riko Krīgers, kuram Baltkrievijā par "terorismu Ukrainas izlūkdienestu uzdevumā" bija piespriests nāvessods. Citu atbrīvoto politieslodzīto skaitā bija vairāki Krievijas diktatora Vladimira Putina režīma opozionāri, no kuriem pazīstamākie ir Arktikas kolonijā nomocītā Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki Iļja Jašins, kuram 2022. gada decembrī par Krievijas armijas zvērību Bučā atspoguļošanu jeb "Krievijas armijas diskreditāciju" piespriests astoņarpus gadu ieslodzījums, un Vladimirs Kara-Murza, kuram 2023. gada 17. aprīlī piespriests 25 gadu ieslodzījums par "valsts nodevību" un "Krievijas armijas diskreditāciju".

Pretī Krievija saņēma astoņus "savējos", no kuriem pazīstamākais bija Vācijas cietumā mūža ieslodzījumu izcietušais Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieks Vadims Krasikovs, kurš Berlīnē gaišā dienas laikā bija nošāvis bijušo čečenu komandieri, Vācijā politisko patvērumu saņēmušo Gruzijas pilsoni Zelimhanu Hangošvili. Pārējie bija Slovēnijā ieslodzītie spiegi Anna un Artjoms Duļcevi, kuri uzdevās par Argentīnas pilsoņiem, Galvenās izlūkošanas pārvaldes aģents Pāvels Rubcovs, kurš uzdevās par spāņu žurnālistu, Norvēģijā notvertais spiegs Mihails Mikušins, kurš uzdevās par Brazīlijas pilsoni, hakeris Romans Seļezņovs, finanšu tirgus mahinators Vladislavs Kļušins, kā arī kontrabandists Vadims Konoščonoks.

Zīmīgi, ka slepkavu Krasikovu, spiegus un mahinatorus lidostā Putins Krievijas lidostā sagaidīja un apsveica personiski, bet viņu priekšā bija izklāts sarkanais paklājs un nolikta goda sardze.

“The Insider” savulaik vēstīja, ka sarunas par iespējamo Krievijas un Rietumu ieslodzīto apmaiņu noritēja vairākus gadus, un Krievijas galvenais mērķis bija panākt Krasikova atbrīvošanu. Tā kā Krasikovs atradās Vācijas cietumā, Kremlis vēlējās, lai ASV kā eiropiešu “lielais brālis” piespiež Vāciju viņu atbrīvot. Savukārt pašas Vašingtonas stimulēšanai Krievija speciāli arestēja amerikāni Gerškoviču, cerot šādi viņu samainīt pret Krasikovu. Izdevums norāda, ka sarunu dalībnieki uzzināja par Gerškovičam piespriesto 16 gadu ieslodzījumu vēl pirms tā oficiālās pasludināšanas. Problēmas radīja Vācijas atteikšanās izdot Krasikovu, taču 2023. gada oktobrī bija panākta neformāla vienošanās veikt savstarpēju apmaiņu pa astoņiem cilvēkiem, kurā galvenās personas būtu Krasikovs un Krievijas kolonijā sēdošais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs. Krievija līdz pēdējam brīdim neapstiprināja savu gatavību atbrīvot Navaļniju, kurš mīklainos apstākļos nomira Arktikas kolonijā 16. februārī, un Rietumi zaudēja interesi par sarunām, līdz aprīlī Vācija lika saprast, ka ir gatava apspriest Krasikova atdošanu apmaiņā pret vairākiem Krievijas politiskajiem ieslodzītajiem. Sākotnēji Krievijas pusē galvenā sarunu persona bija Federālā drošības dienesta par attiecībām ar ārzemniekiem atbildīgās piektās nodaļas vadītājs Sergejs Beseda, kura pozīcijas krietni iedragāja nesenās izgāšanās un korupcijas skandāli spēka struktūrās, un ieslodzīto apmaiņa nebija prioritāro uzdevumu skaitā. 2024. gada jūnijā Putins Besedu nomainīja ar Alekseju Komkovu, kurš aktīvi atjaunoja kontaktus un sarunu puses dažu nedēļu laikā saskaņoja savas pozīcijas, līdz Krievijas politieslodzītos atbrīvoja ar Putina apžēlošanas lēmumu.

Interesanti, ka pašu Krasikovu savulaik Krievijā izsludināja meklēšanā sakarā ar vairākām uzņēmēju pasūtījuma slepkavībām. Viņam izdevās izvairīties no potenciālā mūža ieslodzījuma, nokļūstot Federālā drošības dienesta treniņnometnē, kur viņu pēc vairāku mēnešu sagatavošanas nosūtīja uz Vāciju nogalināt Hangošvili.

Artjoms un Anna Duļcevi dzīvoja Slovēnijā, izliekoties par Argentīnas pilsoņiem Ludvigu Gišu un Mariju Rozu Maijeru Munjosu. 2022. gada beigās viņus arestēja Ļubļanā 2022. gada beigās. Pāvelu Rubcovu, kurš uzdevās par spāņu žurnālistu Pablo Gonsalesu, 2022. gada 27. februārī arestēja Polijā pie Ukrainas robežas. Viņu apsūdzēja savu žurnālista statusa izmantošanā, lai Krievijas specdienestiem vāktu informāciju.

2014. gadā arestētajam Krievijas hakerim Romanam Seļezņovam ASV piesprieda 27 gadu ieslodzījumu par krāpšanu, izmantojot datortehnoloģijas, un personas datu zādzību. Viņam piespriestais cietumsods kļuva par bargāko ASV vēsturē piespriesto sodu par kibernoziegumiem, jo Seļezņovs kļuva par banku karšu zagšanas “industrijas” celmlauzi, vairāk nekā 10 gadu laikā nodarot vairāk nekā 169 miljonu dolāru zaudējumus. Informētas personas telekanālam “Doždj” izteikušās, ka Seļezņovu notvēra Maldīvijā ar Krievijas specdienestu palīdzību, un norādi amerikāņiem bija devis Federālā drošības dienesta Informācijas drošības centra vadītāja vietnieks Sergejs Mihailovs ar saviem kolēģiem. Hakeris Seļezņovs izrādījās Krievijas Valsts domes deputāta Valērijas Seļezņova dēls, un viņa arests izraisījis izmeklēšanu pret pašu Mihailovu un viņa padotajiem. 2017. gadā Krievijā arestēja pašu Mihailovu un viņu notiesāja par “valsts nodevību”, bet Krievija pārtrauca sadarbību ar ASV kibernoziegumu izmeklēšanā.

2021. gada martā Šveicē arestētajam uzņēmējam Vladislavam Kļušinam Bostonas tiesa 2023. gadā piesprieda 9 gadu ieslodzījumu, viņu atzīstot par vainīgu insaidera tirdzniecībā, nelikumīgi izmantojot konfidenciālu informāciju vērtspapīru tirgū un šādi kopā ar līdzdalībniekiem nopelnot apmēram 93 miljonus dolāru.

2022. gada maijā Norvēģijas tiesa apsūdzēja spiegošanā Trumses Arktikas universitātes darbinieku Mihailu Mikušinu, kurš uzdevās par Brazīlijas pilsoni Žozē Asisu Džiamariju. “The Insider” konstatēja, ka viņš ir saistīts ar Krievijas Galveno izlūkošanas pārvaldi.

Savukārt Vadims Konoščonoks Krievijas specdienestu uzdevumā nodarbojās ar kontrabandu, no ASV caur Eiropas Savienības valstīm nelegāli piegādājot Krievijas valsts uzņēmumiem augsttehnoloģisku aprīkojumu. Viņu arestēja 2022. gada novembrī Igaunijas robežpilsētā Narvā, kad viņš savā automašīnā veda uz Krieviju kontrabandas preces. Pirms tam Igaunijas robežsargi viņu vairākkārt apturēja, kad viņš veda uz Krieviju pusvadītājus, citu elektroniku un snaiperu šauteņu lodes. Tomēr viņš turpināja nodarboties ar kontrabandu, līdz viņu arestēja un izdeva ASV.