Āfrikas valstis būvē zaļo mūri pāri kontinentam
Kamēr Latvijā sazvērestību meklētāji no Sahāras atpūstajās smiltīs atrada jaunu jājamzirdziņu, Āfrikā pret tuksnesi izturas nopietni. Uz dienvidiem no Sahāras 21 valsts apvienojusies koku aliansē – Lielā zaļā mūra projektā, lai apturētu tuksnesi.
“Great Green Wall” ir Āfrikas Savienības plāns iestādīt koku joslu, kas stiepsies pāri visam kontinentam, no Senegālas rietumos līdz Džibuti austrumos, no Atlantijas okeāna krasta līdz Sarkanajai jūrai – mežs 7775 kilometru garumā un 15 kilometru platumā.
Britu pētnieka priekšlikums
Pirmais ar šādu ideju klajā nāca britu pētnieks, biologs Ričards Berbs Beikers (1889–1982). Pagājušā gadsimta 50. gados viņš devās 4000 kilometru garā ekspedīcijā uz Sahāru un izteica priekšlikumu, ka 50 kilometru plata koku josla apturētu tuksneša ekspansiju.
Par Lielā zaļā mūra praktisko aizsācēju uzskata Burkinafaso prezidentu Tomasu Sankaru (1949–1987), kurš savas prezidentūras laikā no 1983. līdz 1987. gadam noorganizēja desmit miljonu koku iestādīšanu, apturot Sahāras izplešanos uz dienvidiem.
2002. gadā par to atcerējās samitā Čadas galvaspilsētā Ndžamenā, vēl pēc trim gadiem Sāhelas-Sahāras valstu kopienas līderi vienojās par konkrētu rīcību. 2012. gadā projektā piedalījās 11 valstis, 2019. gadā jau 21.
Sausumizturīgu koku sugas
Vērienīgo projektu atbalsta Āfrikas Savienība, galvenā koordinatore ir Senegāla, 2010. gadā Pasaules ekoloģijas fonds piešķīra 119 miljonus dolāru. Meža mūris šķērsos Senegālu, Mauritāniju, Mali, Burkinafaso, Nigēru, Nigēriju, Čadu, Sudānu, Eritreju, Etiopiju, Somāliju un Džibuti.
Apmežošanā izmanto 37 augu sugas, liela daļa ir dažādas akācijas un citi vietējie koki, kas spēj normāli augt sausumā, kad nokrišņi ir tikai 100 līdz 400 milimetru gadā.
2019. gadā gan bija īstenoti tikai 15% no plāna, īpaši pateicoties Senegālai, Nigērijai un Etiopijai, un šis veikums parādīja, ka koki patiešām aptur tuksnesi. Nigērijā bija atjaunoti pieci miljoni hektāru degradētas zemes, Senegālā ar sausumizturīgiem kokiem apstādīti 12 miljoni hektāru, Etiopijā – 15 miljoni. Salīdzinājumam – Latvijas platība ir nepilni 6,46 miljoni hektāru.
Diemžēl arī neveiksmes
Tomēr 2021. gads nāca ar sliktām ziņām – paaugstinoties gaisa temperatūrai un samazinoties nokrišņu daudzumam, miljoniem iestādīto koku gāja bojā, un Zaļais mūris noslīdēja līdz četriem procentiem no plānotā apjoma. Ideja tomēr nav norakstīta, Āfrikas Attīstības banka paredzējusi projekta turpinājumam vairākus miljardus dolāru.
Mērķis ir līdz 2030. gadam apstādīt 100 miljonus hektāru, uzņemt vismaz 250 miljonus tonnu CO2 no atmosfēras un lauku rajonos radīt desmit miljonus darba vietu.
