Viljamu Ruto un Bolu Tinubu izšķērdīgo komandējumu dēļ nodēvē par Āfrikas “lidojošajiem prezidentiem"

Par abiem vīriešiem sociālajās vietnēs publicēta virkne neglaimojošu komentāru un pārmetumu par to, ka izmaksas saistībā ar Kenijas un Nigērijas prezidentu iespējamo vēlmi ceļot ir pretstatā smagajiem ekonomiskajiem apstākļiem mājās.

Kenijas laikraksts "Standard" Ruto kungu nosauca par "lidojošo prezidentu". Tajā bija teikts, ka, neskatoties uz plašajām valsts iekšzemes vajadzībām, piemēram, nepieciešamību risināt augstās dzīves dārdzības problēmas, prezidenta mīlestība pret lidošanu ir tik liela, ka, šķiet, viņš nevar palaist garām nevienu iespēju.

Līdzīgu kritiku saņem Nigērijas līderis. Pagājušajā mēnesī, kad Tinubu kungs devās kārtējā ceļojumā uz Eiropu, Nigērijas opozīcijas līderis Atiku Abubakars sociālajos medijos paziņoja, ka Nigērijai nav vajadzīgs "vēl viens tūrists". Viņš kritizēja prezidenta privāto vizīti ar vārdiem: "Kamēr Nigērija slīkst nabadzības un nedrošības okeānā, prezidents izmanto katru iespēju kaut kur aizlidot".

Pašu prezidentu viedoklis gan ir atšķirīgs. Viņi uzskata, ka prezidentam ir jāapmeklē valstu vadītāju sanāksmes un jākopj ārējās attiecības. “Tas ir svarīgi ne tikai diplomātisku, bet arī ekonomisku apsvērumu dēļ, jo tieši komandējumi ir iespēja ar citu valstu pārstāvjiem vienoties par ienesīgiem investīciju darījumiem.”

Daži kritiķi gan ir norādījuši, ka nelaiķis Tanzānijas prezidents Džons Magufuli savos sešos amatā valdīšanas gados nekad nav ceļojis ārpus Āfrikas.

Vajadzība vai izšķērdība

Kenijas ārpolitikas analītiķe profesore Mačarija Munene intervijā "BBC" atzīst, ka daži braucieni ir nepieciešami, bet citi- neapšaubāmi izšķērdīgi. "Jums ir prezidenti, kuriem patīk būt gaisā... Daži no šiem braucieniem ir vairāk vajadzīgi viņiem, ne valstij".

Astoņu mēnešu laikā kopš inaugurācijas Tinubu kungs ir veicis 14 braucienus – vidēji nedaudz mazāk par diviem mēnesī –, taču tas ir mazāk nekā Ruto kungs, kurš kopš stāšanās prezidenta amatā 2022. gadā ir veicis aptuveni 50 braucienus uz ārzemēm – vidēji vairāk nekā trīs reizes mēnesī.

Tiek ziņots, ka Tinubu kungs prezidentūras pirmajos sešos mēnešos iekšzemes un ārzemju ceļojumiem iztērējis vismaz 3,4 miljardus nairu (2,2 miljonus ASV dolāru), kas ir par 36% vairāk nekā 2023. gada budžetā, ziņoja Nigērijas laikraksts Punch, atsaucoties uz GovSpend platformu, kas izseko valdības izdevumus.

Kopējie Ruto kunga izdevumi gan iekšzemes, gan ārvalstu ceļojumiem gadā pārsniedza 1,3 miljardus Kenijas šiliņu (9,2 miljonus ASV dolāru), kas pārsniedz iepriekšējā gada ceļojumu budžetu par vairāk nekā 30%.

Pats Ruto ir teicis, ka viņš "neceļo kā tūrists", un ceļojumi ir nepieciešami, lai iegūtu ārvalstu investīcijas, un radītu darba vietas kenijiešiem ārzemēs. Viņš apgalvo, ka sarunu ceļā ir nodrošinājis vairāk nekā 300 000 jaunu darba iespēju. Pēc nesenā ceļojuma uz Japānu Ruto kungs sacīja, ka ir nosēdzis darījumus vairāk nekā 2,3 miljardu dolāru vērtībā.

Lai aizstāvētu savu prezidentu no plašās kritikas, Kenijas valdības pārstāvji ir samazinājuši savu ceļojuma budžetu par 50%, bet pats Ruto joprojām uzsver, ka no braucieniem neatteiksies tik ilgi, kamēr tie nesīs reālu labumu.

Savukārt pagājušajā mēnesī Nigērijas prezidents paziņoja par oficiālās ceļojumu delegācijas samazināšanu par aptuveni 60%, tomēr faktu, vai tiks samazināts arī ceļojumu skaits, neatklāja.

Viņi nav vienīgie

Pagājušā gada novembrī Malāvijas prezidents Lācars Čakvera ekonomisko problēmu dēļ atcēla visus plānotos starptautiskos ceļojumus gan sev, gan saviem ministriem valsts.

Dažas citas valstis, kurām kopš pagājušā gada arī ir aktīvi jārisina valdības amatpersonu ceļošanas izdevumi, ir Uganda, Gambija, Namībija un Sjerraleone.