Krievijā teroraktu Piemaskavā plāno "novelt" uz Ukrainas Drošības dienesta vadītāju
Krievijas diktators Vladimirs Putins par savu pirmo mērķi noteicis Ukrainas Drošības dienesta vadītāju Vasilu Maļuku.
Tādējādi Krievijas Federācija gatavojas "novelt" atbildību par islāmistu teroraktu Maskavas apgabala tirdzniecības centrā "Crocus City Hall" uz Ukrainas Drošības dienesta vadītāju, ziņoja "RBC-Ukraine", atsaucoties uz informētu avotu.
Ukrainas specdienestu dati liecina, ka krievi vēlas "novelt" teroraktu tirdzniecības centrā "Crocus City Hall" uz Ukrainas Drošības dienesta vadītāju Vasilu Maļuku un pasludināt viņu par "galveno teroristu".
"Viņš Kremlī tiek identificēts arī kā mērķis Nr.1," uzsver avots.
Tiek atzīmēts, ka Putins nevar piedot Ukrainas Drošības dienestam divus uzbrukumus Krimas tiltam, īpaši pirmo, kas tika "pieskaņots" Krievijas diktatora dzimšanas dienai, kā arī "Sea Baby" jūras dronu uzbrukumu Krievijas kuģim.
Vēl viens sāpīgs punkts, ko Ukrainas Drošības dienests veiksmīgi sasniedz, ir agresorvalsts pārstrādes rūpnīcas. Dienests arī veiksmīgi darbojas pret Krievijas aģentiem Ukrainā.
"Līdz ar to nav izslēgts, ka pie nomocītajiem tadžikiem, kas aizturēti pēc terorakta, "nejauši" atradīs vēl arī "Maļuka vizītkartes"," norāda avots.
Marta beigās Maskavas Basmannijas apgabaltiesa aizmuguriski "apcietināja" Ukrainas Drošības dienesta vadītāju, apsūdzot viņu "aicinājumā uz teroraktu".
Kas zināms par teroraktu "Crocus City Hall"
Piektdien, 22. marta, vakarā Maskavas apgabala Krasnogorskas pilsētā vairāki bruņoti vīri kamuflāžā sāka apšaudi tirdzniecības centrā "Crocus City Hall". Krievija ziņo, ka uzbrukumā nogalināti vairāk nekā 100 cilvēki.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmās ISIS. Neskatoties uz to, krievi cenšas novelt teroraktu uz Ukrainu. Krievijas diktators Vladimirs Putins sacīja, ka teroristi esot vēlējušies aizbēgt uz Ukrainu, kur viņiem esot bijis sagatavots "logs".
Dienu iepriekš Krievijas Federālā drošības dienesta FDD direktors Aleksandrs Bortņikovs sacīja, ka aiz terorakta Maskavas apgabalā stāv ASV, Lielbritānija un Ukraina.
Tikmēr "Bloomberg" ziņo, ka Putina svīta netic viņa teorijai par saistību starp Ukrainu un teroraktu pie Maskavas.
Uzbrukumi Kerčas tiltam
Jāpiebilst, ka Ukrainas aizsardzības spēki veic triecienus pa Krimas tiltu.
Viens no tiem notika 2022. gada 8. oktobrī. Tad papildus sprādzienam notika arī spēcīgs ugunsgrēks. Otrais sprādziens uz Kerčas tilta notika 2023. gada vasarā.
Pēc pirmās reizes diktators Putins lika izveidot valdības komisiju ārkārtas situācijas dēļ uz Krimas tilta un nosauca notikušo par "teroristu uzbrukumu". Gandrīz uzreiz Krievijas Federācija paziņoja, ka Krimas tilta sprādziens varētu būt bijis Ukrainas Drošības dienesta speciālā operācija.
Kā gada sākumā atzīmēja Ukrainas Drošības dienesta vadītājs Mališs, Ukraina Krimas tiltam spējusi uzbrukt divas reizes - 2022. gada oktobrī un 2023. gada jūlijā. Pateicoties inženieriem un militārpersonām, Ukraina turpinās uzbrukt tilta konstrukcijām.
Turklāt Galvenā izlūkošanas pārvalde pastāvīgi atgādina, ka Krimas tilts ir leģitīms Ukrainas triecienu mērķis. Burtiski šo tēzi pagājušā gada novembra sākumā intervijā "RBC-Ukraine" atkārtoja Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs, norādot, ka Krimas tilts joprojām ir leģitīms Ukrainas bruņoto spēku militārais mērķis.
