Zalužnija nomaiņa ukraiņu karavīru lokā netiek uzņemta pozitīvi, Sirskis vērtēts neviennozīmīgi

Pēc V. Zalužnija nomaiņas Ukrainas prezidents V. Zelenskis izteicies, ka vēlas, lai V. Zalužnijs paliek viņa komandā, kas varētu liecināt, ka izmaiņu cēlonis nav personiskas nesaskaņas.

Tāpat V. Zalužnijs atzina, ka pienācis laiks mainīt militāro stratēģiju karā pret Krieviju. "2022. gada uzdevumi atšķiras no 2024. gada uzdevumiem. Tāpēc ikvienam arī ir jāmainās un jāpielāgojas jaunajai realitātei," pēc atcelšanas no amata, par kuru baumas klīda jau labu laiku, izteicās V. Zalužnijs.

“Mēs redzam spoguļa tikai vienu pusi, jo tas, kas notiek Ukrainas valsts varas iekšienē, to mēs īsti nezinām. Protams, tiek pieņemti dažādi varianti, proti, Ukrainas armijai vajag jaunu iedvesmu vai, kā ziņo Rietumu mediji, tad, iespējams, V. Zalužnijam bija nesaskaņas ar Pentagonu par kara vešanas taktiku. ASV it kā esot uzstājusi par vienu spēcīgu un koncentrētu uzbrukumu, kamēr V. Zalužnijs uzsāka uzbrukumus vairākos virzienos. Bet, kas patiešām kalpoja par pamatu nomaiņai, to mēs šobrīd nezinām. Arī šī lēmuma ietekme šobrīd ir grūti prognozējama. Vai V. Zeļenskis būs kļūdījies, to rādīs laiks,” portālam “Sargs.lv” skaidroja Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš.

Arī V. Kuzmins skaidroja, ka šobrīd nevar skaidri pateikt šo izmaiņu cēloni, taču to varētu rādīt laiks, proti, tuvākie pieņemtie lēmumi. Izmaiņas kara taktikā un plānošanā būs pirmie skaidrojumi, kāpēc notika komandiera nomaiņa. Proti, ja gaidāms kāds straujš manevrs vai izmaiņas, tad pēc tā varēs spriest, kas pirms tam nav apmierinājis Ukrainas prezidentu vai viņa padomdevējus. Pētnieks norādīja, ka versijas ir dažādas, taču patiesību zina tikai daži cilvēki.

Komandiera nomaiņa nozīmē, ka arī mainīsies komandiera komanda, kam būs nepieciešams laiks. Šīs izmaiņas nenesīs tūlītējus pagrieziena punktus karā, jo jaunajai komandai būs nepieciešams laiks adaptācijai un jaunu stratēģiju ieviešanai.

Gan paši karavīri, gan mediji ir ziņojuši, ka līdzšinējais komandieris V. Zalužnijs ir bijis liela autoritāte karavīru lokā, kas radīja savstarpēju uzticēšanos, kas kara apstākļos ir ļoti būtiska.

“Par ģenerāli O. Sirski ir dzirdētas dažādas atsauksmes. Viņš ir pretrunīgi vērtēts. Viņš varētu būt gatavs iesaistīties kaujās, kur skaidri redzams, ka tas prasīs ievērojamus cilvēku un kaujas tehnikas resursus. Arī Ukrainas armijas virsnieki ir izteikušies dažādi – vieni slavē viņa profesionalitāti, bet otri apgalvo pretējo. Viens ir skaidrs, ka viņš ir politiski uzticamāks prezidentam V. Zelenskim. Ieņemot šo amatu, viņam būs jādomā par savu komandas stilu, jo situācija ir tāda, ka komandierim ir jābūt tādam līderim aiz kā sekotu karavīri. Tāpat ļoti svarīga ir patiesība, kas ne vienmēr ir patīkama. V. Zalužnijs vienmēr teica to, ko domā un kāda ir reālā situācija. Viņš nebaidījās no kritikas. Cik es esmu runājis ar ukraiņu karavīriem, tad viņu acīs V. Zalužnijs bija vairāk novērtēts. Parastajam karavīram nekad nebūs labi, jo apkārtējā situācija kara laikā nav iepriecinoša. Komandieri var mīlēt vai nemīlēt, bet viņu ir jāciena, lai kopīgi realizētu valsts aizsardzību.”

Arī pētnieks V. Kuzmins atzīmē, ka V. Zalužnijs ir bijis liela autoritāte gan karavīriem, gan sabiedrībai. Šeit gan jāatzīmē, ka sabiedrībai vairumā gadījumu ir grūti objektīvi novērtēt komandiera darbu, jo liela daļa lēmumu ir nezināmi. Tāpat arī visas kara veiksmes un neveiksmes nevar piedēvēt V. Zalužnijam, jo tas ir gan karavīru, gan komandiera padotībā esošo virsnieku darbs. Arī vairāki ukraiņu kara blogeri ir bijuši rezervēti vai pat negatīvi noskaņoti saistībā ar līdzšinējā komandiera nomaiņu. Lielā mērā tas saistīts ar O. Sirska raksturīgo Padomju laika kara vešanas stilu, kas raisa nezinu un neapmierinātību daļā sabiedrības.

“Valda uzskats, ka O. Sirskis varētu “sist galdā dūri” par katru cenu, taču par to mēs varēsim pārliecināties tikai laika gaitā. Tas arī varētu būt atsevišķu karavīru vai ekspertu subjektīvs novērtējums, tāpēc ir grūti spriest, kas mainīsies. Šobrīd gan varam teikt, ka kopējais noskaņojums par komandiera nomaiņu nav pārāk pozitīvs. Nomaiņa notika tikai vakar, tāpēc šobrīd ir rūpīgi jāskatās kādas izmaiņas sekos gan kara laukā, gan militārajā vadībā. Tāpat ir svarīgi, kurš nāks O. Sirska vietā kā Sauszemes spēku komandieris. Šobrīd šīs izmaiņas nav vēl zināmas. Vienīgais paziņojums vakar bija, ka turpmāk uz fronti nepieciešams sūtīt tikai apmācīti karavīri, kas nozīmē, ka, iespējams, nākotnē vairāk uzmanība tiks pievērsta tieši apmācībām. Šādas komandieru nomaiņas ir ierasta prakse kara laikā. Arī ASV komandieri mainījās, kad karoja Afganistānā, tāpēc tas nav nekas neparasts,” skaidroja Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Majors J. Slaidiņš atzina, ka šobrīd ir grūti prognozēt, kas tuvākajā laikā mainīsies kara laukā, jo šobrīd Ukraina ir iegājusi aizsardzības pozīcijās. Šobrīd daudz kas ir atkarīgs no tā, kā Rietumi un ASV palīdzēs Ukrainai, lai sekmētu tās uzbrukumus un arī aizsardzību. Lai arī mobilizācijas likums nav pieņemts, tomēr šobrīd Ukraina cīnās gan ar bruņojuma, gan ar karavīru trūkumu, kas neļauj veikt veiksmīgu pretuzbrukumu. Šobrīd Ukraina ir iegājusi citā kara fāzē, kur vairāk tā koncentrējas uz dronu izmantošanu. Viņi ir mainījuši taktiku, lai uzbruktu naftas un gāzes objektiem, kas sponsorē Krievijas uzbrukumu Ukrainai, tādējādi, iespējams, nākotnē mazinot šo atbalstu.