Zalužnijs: lai Ukraina uzvarētu karā, ir jāmaina mūsdienu karadarbības koncepcija

Zalužnija ieskatā primāri jākoncentrējas uz Ukrainas karaspēka tehnoloģiskā pārsvara iegūšanu, taču būtiski atrisināt arī politiskās problēmas, īpaši saistībā ar vitāli nepieciešamo mobilizāciju.

Ģenerālis sāk savas pārdomas ar atskatīšanos 80 gadus senā pagātnē, norādot, ka Otrā pasaules kara mantojums joprojām ir aktuāls, ja vēlamies definēt kara stratēģisko redzējumu. Neraugoties uz sasniegumiem aviācijā, raķešu un kosmosa tehnoloģijās, uzvaras koncepcija nav mainījusies: tā paredz ienaidnieka iznīcināšanu un teritorijas ieņemšanu vai atbrīvošanu.

“Tomēr katrs karš ir atšķirīgs. Un, manuprāt, armijas komandierim lielākais izaicinājums ir gūt izpratni par to, kā katrs karš atšķiras no citiem,” norāda V. Zalužnijs. To nosaka gan tehnoloģiskā attīstība, gan politiskā situācija.

Viņš atgādina, ka šobrīd jau labi zināms fakts – šī kara galvenais dzinējspēks ir automatizētu ieroču sistēmu izstrāde. Tās attīstās elpu aizraujošā tempā, un to pielietojuma iespējas arvien paplašinās.

Svarīgākais, ka šīs automatizētās sistēmas, piemēram, droni, kopā ar citiem mūsdienīgiem ieroču tipiem sniedz Ukrainai iespēju izvairīties no pozīciju kara, kurā tai nav priekšrocību pretinieka priekšā.

“Mums ir jāpārvar arvien sarūkošais militārais atbalsts no galvenajiem sabiedrotajiem, kas cīnās ar iekšpolitisko spriedzi. Mūsu partneru raķešu, pretgaisa aizsardzības sistēmu un artilērijas munīcijas krājumi kļūst arvien mazāki – gan intensīvās karadarbības, gan globālā iztrūkuma rezultātā,” norāda V. Zalužnijs.

Tādējādi Krievija, izmantojot savās interesēs militāros konfliktus Tuvajos Austrumos un starptautisko sankciju režīma neefektivitāti, spēj sadarboties ar konkrētiem partneriem un izvērst savu militāro industriju, lai īstenotu “nogurdināšanas karu” pret Ukrainu.

Ģenerālis atgādina, ka Krievijai ir ievērojamas priekšrocības attiecībā uz dzīvā spēka daudzumu, jo tā sekmīgi mobilizē savus iedzīvotājus, kamēr Ukrainas valsts institūcijas nav spējīgas audzēt armijas personāla skaitu, jo vēlas atturēties no nepopulāriem politiskajiem lēmumiem.

“Visbeidzot, mūs negatīvi ietekmē arī mūsu valsts likumdošanas nepilnības, kā arī daļēja aizsardzības industrijas monopolizēšana. Tas izraisa ražošanas sastrēgumus, piemēram, munīcijas ražošanā, vēl vairāk palielinot Ukrainas atkarību no sabiedroto piegādēm,” savu kritiku neslēpj Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks.

Viņš uzsver, ka Ukrainas armijas kaujas pieredze, īpaši kopš 2022. gada, ir unikāla, taču uzvarai ir nepieciešams nepārtraukti meklēt jaunus veidus un jaunas spējas, kas ļautu iegūt pārsvaru pār pretinieku. Galvenā prioritāte šajā procesā ir relatīvi lētu, mūsdienīgu un augsti efektīvu bezpilota transportlīdzekļu un citu tehnoloģisko līdzekļu arsenāla izveidošana.

Šādas tehnoloģiskās spējas ļautu vienību komandieriem novērot situāciju kaujaslaukā reālajā laikā visu diennakti un jebkādos laikapstākļos. Tāpat būtu nodrošināta reāllaika izlūkošanas informācija, ļaujot koriģēt artilērijas uguni bez pārtraukumiem – tas nozīmētu augstas precizitātes triecienus pa pretinieka mērķiem gan uz frontes līnijas, gan dziļumā.

“Konkrēti runājot, tas nozīmē kaujaslauka operāciju visaptverošu pieejas maiņu, atmetot novecojušu, stereotipisku domāšanu. Jaunā tipa operācijas var ietvert digitālā lauka izveidi, radioelektroniskās vides kontroli vai kombinētas operācijas, izmantojot dronu uzbrukumus un kiberspējas. Un tās tiktu koordinētas un izpildītas vienotas koncepcijas un plāna ietvaros,” savā esejā iezīmē V. Zalužnijs.

Viņš piebilst, ka šo operāciju mērķis ne vienmēr būs tieši kaujas darbības, bet arī centieni samazināt pretinieka ekonomiskās spējas, viņa izolēšana un resursu izsmelšana. Tāpat uzbrukuma operācijām var būt psiholoģiski mērķi.

Šobrīd Ukrainas prioritāte ir situācijas uzlabošana kaujaslaukā, un šiem mērķiem tehnoloģijām ir nepārprotams pārsvars pār tradīciju. Minēto līdzekļu attālināta izmantošana nozīmē mazāku apdraudējumu karavīriem, samazinot cilvēku zaudējumus. Papildus tas nozīmētu mazāku paļaušanos tieši uz smagajiem ieročiem kaujas uzdevumu izpildē.

“Un tās paver iespējas veikt pēkšņus masīvus triecienus pa kritiskās infrastruktūras objektiem un sakaru mezgliem, neizmantojot dārgas raķetes vai cilvēka vadāmus lidaparātus. Laika gaitā mēs redzēsim arī citas priekšrocības, lai gan ir skaidrs, ka pretinieks nepārtraukti meklēs veidus, kā aizsargāties pret šādām operācijām un atgūt vai saglabāt iniciatīvu,” viņš piebilst.

Attiecīgi, ģenerāļa ieskatā, jāveic arī nepārtraukta aizsardzības sistēmu pilnveidošana, jārada pretlīdzekļi pretinieka izmantotajām jaunajām tehnoloģijām. Tāpēc Ukrainas Bruņotajiem spēkiem ir vērienīgs izaicinājums – izveidot pilnībā jaunu tehnoloģiskās apbruņošanās sistēmu.

V. Zalužnijs norāda, ka šādas sistēmas izveidei būtu nepieciešami aptuveni pieci mēneši, un uzsver, ka arī Ukrainas partneri ir vienisprātis. Minētajā laika periodā tiktu izveidota piemērota organizatoriskā struktūra, tiktu aizpildīti nepieciešamie amati, sagatavots ekipējums, sniegtas apmācības un atbalsts, uzbūvēta atbalsta infrastruktūra un loģistika, kā arī kopējas doktrīnas izstrāde.

“Rezumējot, 2024. gadā mūs jākoncentrējas uz trīs galvenajām jomām: sistēmas izveide mūsu bruņotajiem spēkiem ar augsto tehnoloģiju līdzekļiem; jaunas apmācību un karadarbības filozofijas ieviešana, kas ņem vērā līdzekļu ierobežojumus un to izmantošanu; un iespējami drīzu jaunu kaujas spēju radīšanu,” savas esejas noslēgumā pauž ģenerālis.

Viņš norāda, ka Ukrainas Bruņotajiem spēkiem jau šobrīd ir spējas iznīcināt pretinieku un nodrošināt valsts pastāvēšanu, tāpēc mērķim jābūt maksimālai jaunāko kaujas spēju akumulēšanai, lai ar minimāliem resursiem nodarītu pretiniekam maksimālus zaudējumus, izbeigtu tā agresiju un aizsargātu Ukrainu pret potenciālajiem uzbrukumiem nākotnē.