TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kremļa "Telegram" un interneta bloķēšana kopumā ir "nogalinājusi" Z kanālu sasniedzamību: vairāk nekā miljonu abonentu saturošo kanālu "Archangel Spetsnaz" lasa tikai 10% abonentu, un līdzekļu vākšana frontes vajadzībām ir strauji samazinājusies.
Kremļa interneta cenzūra ir smagi ietekmējusi propagandistus. Krievijas Z kanāls "Archangel Spetsnaz" ar 1 000 000 abonentu publicēja izmisīgu ierakstu. "Telegram" palēnināšanās dēļ sasniedzamība strauji samazinājās līdz 10% no tā auditorijas, līdzekļu vākšana frontei ir gandrīz apstājusies, un tūkstošiem abonentu atceļ abonēšanu. Tomēr Putins dienu iepriekš uzsvēra, ka interneta bloķēšana turpināsies.
"Kanāls jau ir pusmiris; nav nekādas aktivitātes," atzīst autori.
Ziņojumā arī norādīts, ka situācija Krievijas armijas frontes līnijās ir briesmīga, un palīdzība no aizmugures ir kļuvusi daudz mazāka.
Kanāla administratori situāciju raksturo tieši: "Jūs nevarat iedomāties, cik daudz agresijas mēs dzirdam: tūkstošiem cilvēku raksta pretī, sakot: "Man ir apnicis skatīties uz līdzekļu vākšanas akcijām."" Viņi līdzekļu vākšanas akcijas sauc par vienīgo veidu, kā palīdzēt karavīriem frontes līnijās, un atzīst, ka viņi "knapi savāc pietiekami daudz naudas kaut kam".
"Patriot sistēmas, kas spēj notriekt ballistiskās raķetes, būtībā atrodas "bada devas" režīmā," sacīja Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats.
Šoziem Krievija uz Ukrainu izšāva vairāk nekā 700 raķetes, no kurām ievērojama daļa bija ballistiskas, tostarp "Kinžal", "Iskander", KN-23 un S-400.
Pat nelielas, mērķtiecīgas piegādes var ievērojami stiprināt Ukrainas aizsardzību pret masveida ballistiskajiem uzbrukumiem, sacīja Gaisa spēku pārstāvis.
Aizsardzības ministrs Mihails Fjodorovs ir risinājis sarunas par kopīgiem ražošanas konsorcijiem ar starptautiskiem partneriem, lai ātrāk ražotu pretballistiskās raķetes.
Ukraine's only shield against Russia's fastest weapons is running on rations.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 28, 2026
"Patriot systems capable of shooting down ballistic missiles are essentially on a 'starvation ration,'" Ukrainian Air Force spokesman Yurii Ihnat said.
Russia fired more than 700 missiles at Ukraine… pic.twitter.com/wWFH5qZzsa
Japānas uzņēmums "Terra Drone" palielina Ukrainas pārtvērējdronu "Terra A1" un "Terra A2" ražošanu un plāno ieguldīt arī reaktīvo dzinēju dronos.
Source: https://t.co/kAqOR5gTbn
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 28, 2026
❗️Documents and chevrons of the 🇷🇺enemy seized during combat operations by Ukrainian assault troops from the ‘Morok’ battalion of the 🇺🇦225th Assault Regiment pic.twitter.com/B3wd2lIdem
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 28, 2026
💥 Smoke from Tuapse refinery can be seen hundreds of kilometers away. pic.twitter.com/00I6fb7dtN
— MAKS 25 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) April 28, 2026
421. atsevišķā bezpilota sistēmu bataljona "Sapsan" kaujinieki veica triecienu Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmai "Tor-M2", izmantojot vietēji ražotu munīciju "Bulava". Mērķis tika atklāts un izsekots ar izlūkošanas drona "Leleka" palīdzību.
❗️Fighters of the 🇺🇦421st Separate Unmanned Systems Battalion “Sapsan” struck a 🇷🇺Russian Tor-M2 air defense system using domestically produced “Bulava” munitions. The target was detected and tracked with the help of the “Leleka” reconnaissance drone. pic.twitter.com/at3VewH912
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 28, 2026
NATO apspriež iespēju atteikties no ikgadējiem samitiem un pāriet uz retāku alianses līderu tikšanās formātu, atsaucoties uz sešiem avotiem, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Saskaņā ar augsta ranga Eiropas amatpersonas un piecu NATO dalībvalstu diplomātu teikto iekšējās diskusijās tiek apsvērta iespēja rīkot samitus reizi divos gados. Dažas valstis arī pieļauj, ka 2028. gada samits varētu nenotikt, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņoja, ka ES gatavo stingru 21. sankciju paketi pret Krieviju, kas īpaši koncentrēsies uz enerģētiku, pēc tam, kad pagājušajā nedēļā tika pieņemta 20. sankciju kārta. Viņš nosauca gaidāmos pasākumus par vissvarīgākajiem.
❗️Estonian Foreign Minister Margus Tsahkna said the EU is preparing a tough 21st sanctions package against Russia focused especially on energy, after adopting the 20th round last week. He called the upcoming measures the most critical. #EU
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 28, 2026
Karavīrs pieprasīja 175 000 grivnu par diviem ložmetējiem un munīciju, bet tagad viņam draud līdz pat septiņiem gadiem cietumā.
Doneckas apgabalā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki atmaskoja militārās vienības bataljona instruktoru, kurš mēģināja pārdot ložmetējus un munīciju, izmantojot ziņojumapmaiņas lietotni. Par to ziņoja Ukrainas Valsts izmeklēšanas biroja preses dienests. Saskaņā ar pirmstiesas izmeklēšanas datiem, 2026. gada sākumā karavīrs, dienējot Doneckas apgabalā, ar ziņojumapmaiņas lietotnes starpniecību atrada "klientu", lai pārdotu divus ložmetējus un munīciju.
Aizdomās turamais par ieročiem pieprasīja 175 000 grivnu. Izmeklētāji ir ierosinājuši krimināllietu pēc Ukrainas Kriminālkodeksa 263. panta 1. daļas (nelikumīga ieroču, munīcijas vai sprāgstvielu aprite). Ja tiesā aizdomās turētais tiks atzīts par vainīgu, viņam draud cietumsods līdz septiņiem gadiem.
Aizdomās turamais tika pieķerts nozieguma vietā, nododot ieročus. Viņam tika konfiscēti divi ložmetēji un munīcija. Konfiscētie ieroči un munīcija tiks nodoti Ukrainas Aizsardzības spēkiem. Aizdomās turētajam jau ir paziņots par aizdomām par nozieguma izdarīšanu saskaņā ar Ukrainas Kriminālkodeksa 263. panta 1. daļu. Pirmstiesas izmeklēšana turpinās. Tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki izmeklē visus šī nozieguma apstākļus, lai novērstu ieroču nelegālu apriti militārpersonu vidū un to izplatīšanu civiliedzīvotājiem.
Igaunijas prezidents Alars Kariss intervijā somu izdevumam "Helsingin Sanomat" paziņoja, ka Eiropai jāgatavojas sarunām ar Krieviju pēc kara beigām Ukrainā. "Vai mēs esam gatavi tam, ka karš beigsies šodien vai rīt? Kā mums vajadzētu attiekties pret to? Ko mums vajadzētu darīt? Ko vajadzētu darīt Krievijai? Tam jāgatavojas," sacīja Kariss intervijā laikrakstam "Helsingin Sanomat". Kariss uzsvēra, ka agresors ir jāaptur, un pēc tam jāizvērtē attiecības no jauna. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



