TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija plāno pārtraukt Kazahstānas naftas tranzītu uz Vāciju pa cauruļvadu "Družba", sākot ar 1. maiju, apdraudot naftas pārstrādes rūpnīcu, kas piegādā degvielu Berlīnei un Vācijas austrumiem.
Trīs nozares avoti aģentūrai "Reuters" pavēstīja, ka Krievija varētu apturēt Kazahstānas naftas tranzītu uz Vāciju pa cauruļvadu "Družba", sākot ar 1. maiju. Globālo enerģijas cenu kāpuma apstākļos šis solis, šķiet, ir mēģinājums ietekmēt Vācijas ekonomiku, izmantojot jutīgu piegādes maršrutu. Saskaņā ar "Reuters" ziņām, Kazahstānai un Vācijai jau ir nosūtīts atjaunināts eksporta grafiks.
2025. gadā pa šo maršrutu Vācijai tika piegādāti aptuveni 43 000 barelu dienā, kas bija par 44% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Piegādes tiek veiktas pa cauruļvada "Družba" ziemeļu atzaru caur Poliju. Pirmdien laikraksts "Financial Times" ziņoja, ka Vācija gatavojas sākt 2022. gadā nacionalizēto "Gazprom" aktīvu privatizāciju.
Prokrieviski noskaņotās bijušā prezidenta Rumena Radeva jaunizveidotās trīs kreiso partiju koalīcijas uzvara Bulgārijas parlamenta vēlēšanās ir "viens mazs solis atpakaļ", taču Bulgārija necentīsies bloķēt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Ukrainai, vērtēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.
Viņš atzīmēja, ka Bulgārijai ir gan vēsturiskas simpātijas pret austrumiem un lingvistiskās saiknes, gan jūtama panslāvisma ietekme līdzīgi kā, piemēram, Serbijā, tomēr valsts iekšpolitiskā specifika ir atšķirīga. Eksperta ieskatā bijušais prezidents Radevs ir viens no valsts neseno gadu vēsturi definējošākajiem politiķiem, savukārt Bulgārijā kopš 2021. gada notikušas jau astotās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico ir lūdzis atļauju lidot caur Polijas gaisa telpu, lai piedalītos 9. maija parādē Maskavā. Lūgums iesniegts pēc tam, kad Lietuva, Latvija un Igaunija atteica pārlidojumus, piespiežot Bratislavu atkal meklēt alternatīvus maršrutus.
❗️Slovak PM Robert Fico has requested permission to fly through Polish airspace to attend the May 9 parade in Moscow. The request comes after Lithuania, Latvia, and Estonia denied overflight, forcing Bratislava to seek alternative routes once again. #Slovakia
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 21, 2026
21. aprīlī svinīgas ceromonijas laikā tika savienots pēdējais laidums. Ceļu satiksmi paredzēts atklāt jūnijā.
15 tonnu smagai transportlīdzeklis paredzēts 11 karavīriem. Tam ir STANAG 3 visaptveroša aizsardzība ar 4. līmeņa frontālām bruņām. Platforma agrīnā stadijā izmanto importētus komponentus un tagad ir testēšanas stadijā, turpinoties lokalizācijas centieniem.
Ukraine has unveiled the Skif tracked APC prototype, a 15 ton vehicle designed for 11 personnel. It features STANAG 3 all round protection with level 4 frontal armor. The platform uses imported components at early stage and is now entering testing as localization efforts… pic.twitter.com/zF20UYUzlg
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 21, 2026
Makrons norāda, ka puses apsver "informācijas apmaiņu un kopīgas mācības" kā daļu no Francijas iniciatīvas iesaistīt sabiedrotos tās kodolatturēšanas sistēmā.
⚡️ France and Poland are discussing joint military exercises, including elements of nuclear deterrence, — Macron
— NEXTA (@nexta_tv) April 21, 2026
According to him, the sides are considering “information sharing and joint exercises” as part of France’s initiative to involve allies in its nuclear deterrence… pic.twitter.com/bwBuRCP6TE
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry and logistics in the Lymansk direction pic.twitter.com/7ynIuMWcCL
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 21, 2026
Source: https://t.co/o5dIOdOlOf
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 21, 2026
Pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem turpinās ugunsgrēks Tuapsē.
The port city of Tuapse in Russia is still covered in thick smoke after Ukrainian drone attacks. #Russia pic.twitter.com/Na7DybfOrR
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 21, 2026
Krievijas partizānu grupējums "Krievijas brīvība" aizdedzināja LADA 2107 automašīnu, kas piederēja krievu karavīram, kurš karo okupētajās Ukrainas teritorijās.
❗️The Russian partisan group ‘Freedom of Russia’ set fire to a LADA 2107 belonging to a 🇷🇺Russian serviceman who is fighting in the occupied territories of 🇺🇦Ukraine. pic.twitter.com/gNjBjgfO3t
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 21, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
