Pasaulē
2023. gada 25. oktobris, 10:33

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas karaspēks tuvāko nedēļu laikā varētu pastiprināt ofensīvas operācijas

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

pirms 3 minūtēm
Ukraina pārtrauc pasu izsniegšanu iesaukuma vecuma vīriešiem ārvalstīs

Ukraina ir pārtraukusi jaunu pasu izsniegšanu ārvalstīs iesaukuma vecuma vīriešiem, rīkojoties saskaņā ar trešdien publicētu likumdošanas aktu, lai pamudinātu viņus atgriezties dzimtenē.

Vīrieši iesaukuma vecumā nevarēs saņemt pases no "Ukrainas diplomātiskajām misijām ārvalstīs", paredz grozītais likums, kas trešdien tika publicēts valdības vietnē.

Tas tika paziņots dienu pēc tam, kad tika apturēta konsulāro pakalpojumu sniegšana ārvalstīs dzīvojošiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem, līdz tiks ieviests jaunais mobilizācijas likums.

Ukrainas Ārlietu ministrija trešdien publicēja paziņojumu, kurā teikts, ka tās konsulārās procedūras "paliek nemainīgas". Tas nozīmē, ka iesaukuma vecuma vīrieši varēs saņemt pases, kad mobilizācijas likums stāsies spēkā.

Sākoties Krievijas pilna apjoma iebrukumam Ukrainā, vīriešiem tika aizliegts atstāt valsti, pieļaujot tikai dažus izņēmumus. Daļa vīriešu nelegāli aizbēga uz ārvalstīm, bet citi, kas dzīvoja ārvalstis jau pirms kara sākuma, neatgriezās Ukrainā.

Karam ieilgstot, Ukrainas bruņotajiem spēkiem sāk pietrūkt karavīru, turklāt daudzi karavīri ir karojuši nepārtraukti vai ar nelieliem pārtraukumiem jau kopš 2022.gada februāra.

Ukrainas valdība ir spiesta pieņemt jaunus pasākumus, lai vērstos pret tiem, kas izvairās no iesaukšanas.  

pirms 20 minūtēm
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 462 980

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 462 980 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7255 tankus, 13 942 bruņutransportierus, 11 836 lielgabalus un mīnmetējus, 1049 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 772 zenītartilērijas iekārtas, 348 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9449 bezpilota lidaparātus, 2118 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 15 949 automobiļus un autocisternas, kā arī 1946 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

pirms 36 minūtēm
Krievijas Aizsardzības ministrijā augstā rangā ieceltais čečenu komandieris Apti Alaudinovs prognozē NATO valstu atrāpošanu uz ceļiem Krievijas priekšā

Krievija karos ar NATO daudzus gadus un uzvarēs, NATO pārstās eksistēt, bet ASV pakalpiņi uz ceļiem zvērēs uzticību Krievijai, stāsta šis čečenu rīkļurāvēju vadītājs.

pirms stundas
Ukraina: ASV piešķirtais atbalsts palīdzēs mums nosargāt neatkarību
pirms stundas
Francija aicina uzmanīties no dezinformācijas pirms EP vēlēšanām

Francija aicinājusi sociālās saziņas vietnes pastiprināt dezinformācijas uzraudzību tiešsaistē, gatavojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Francijas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu ministrs Žans Noels Baro sacīja, ka 9.jūnijā gaidāmajām EP vēlēšanām varētu traucēt divi faktori: zema vēlētāju aktivitāte un ārvalstu iejaukšanās.

Francijas amatpersonas vairākkārt brīdinājušas par risku, ka dezinformācija var kaitēt vēlēšanām, sevišķi, no Krievijas nākošā. Francija arī sākusi plašu kampaņu medijos, mudinot savus pilsoņus doties balsot.

Baro paziņoja, ka jauna valdības aģentūra VIGINUM, kas nodarbosies ar dezinformācijas atklāšanu, strādā paaugstinātas gatavības režīmā.

Viņš lūdzis Eiropas Komisijas palīdzību centienos panākt, lai sociālās saziņas vietnes priekšvēlēšanu kampaņas laikā, klusajā periodā un balsošanas dienā saglabātu vislielāko modrību. Baro piebilda, ka tuvākajās dienās izsauks vadošo platformu pārstāvjus, lai viņi iepazīstinātu ar savu rīcības plānu Francijā satura uzraudzībai un regulēšanai.

VIGINUM vadītājs Marks Antuāns Brijo norādīja, ka vēlēšanu laikā dezinformācija kļuvusi par ierastu parādību. Viņš sacīja, ka kopš 2010.gadu vidus nevienā no liberālajām demokrātijām lielākās vēlēšanas nav bijušas pasargātas no mēģinājumiem manipulēt ar rezultātiem.

"2024.gads ir ļoti īpašs (..) ar diviem lieliem konfliktiem Ukrainā un Gazā, kas pēc savas būtības rada milzīgas diskusijas un troksni sociālajās saziņas vietnēs", un vēl Francijā notiks Olimpiskās spēles, atgādināja VIGINUM vadītājs. Tas viss padara Eiropas vēlēšanas īpaši pievilcīgas ārvalstu manipulatoriem, viņš piebilda.

Baro minēja Slovākijas piemēru, kur septembrī notikušo parlamenta vēlēšanu klusajā periodā tika izplatīts viltus audioieraksts, kas bija vērsts pret vienu no kandidātiem.

pirms 2 stundām
Kremlis turpina atriebties Navaļnijam pēc nāves

Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils trīs gadus aizliedzis kalpot garīdzniekam Dmitrijam Safronovam, kas piedalījās opozicionāra Alekseja Navaļnija izvadīšanā, kā arī 40.dienā pēc viņa nāves pie kapa vadīja aizlūgumu. 

15.aprīļa rīkojums Maskavas bīskapijas mājaslapā publicēts otrdien. Safronovs bija viens no tiem garīdzniekiem, kuri nebaidījās publiski aicināt Krievijas varas iestādes atdot Navaļnija mirstīgās atliekas viņa ģimenei, vēsta tīmekļa izdevums "Meduza". Pēc deviņu dienu vilcināšanās un draudiem, Navaļnija līķis tika atdots viņa mātei.

Vairāk lasi šeit.

pirms 2 stundām
ASV tuvākajā laikā sāks sūtīt Ukrainai militāro palīdzību

ASV prezidents Džo Baidens parakstījis likumprojektu paketi par militārās palīdzības nosūtīšanu Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru vērtībā. Tā savu ceļu pie Ukrainas uzsāks tuvāko stundu laikā. ASV Aizsardzības ministrija paziņoja, ka sāk piegādāt ieročus Kijivai.

"Šī ir 56. ekipējuma daļa, ko Baidena administrācija no 2021.gada augusta nodrošina Ukrainai no Aizsardzības ministrijas krājumiem. Šī pakete ir novērtēta viena miljarda dolāru apmērā, un tā ietver līdzekļus, lai apmierinātu Ukrainas steidzamākās vajadzības, tostarp pretgaisa aizsardzības līdzekļus, artilērijas šāviņus, bruņumašīnas un prettanku ieročus," teikts Pentagona paziņojumā.

Vairāk lasi šeit.

pirms 2 stundām
NEPLP piedāvā atteikties no radio reklāmām un radio programmām krievu valodā

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) tuvākajā laikā plāno Saeimā iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar radio apraides tiesību piešķiršanu un valodu lietojumu radio izvietotajās reklāmās, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputātiem pauda NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

NEPLP pārstāvji šodien deputātiem prezentēja savā rīcībā esošus datus par mediju patēriņa paradumiem iedzīvotāju vidū, tostarp atsevišķi aplūkojot mazākumtautību un jauniešu grupu. 

NEPLP secināja, ka latviešu un mazākumtautību mediju lietošanas paradumi atšķiras, taču ne tik būtiski, kā bieži tiek uzskatīts. Piemēram, tēmas, kas interesē latviešus un mazākumtautības, būtiski neatšķiras. Valodas ziņā mazākumtautības labprātāk izvēlas lietot saturu krievu valodā, tomēr patērē izklaides saturu arī latviešu valodā. Savukārt attiecībā uz uzticēšanos secināts, ka mazākumtautības mazāk uzticas centralizētajiem medijiem, bet vairāk uzticas lokālai vai reģionālai informācijai. 

Vienlaikus NEPLP saskata arī, mediju uzrauga ieskatā, ļoti satraucošu tendenci - mazākumtautību jauniešu vidū aug pieprasījums pēc satura krievu valodā. Pēdējā gada laikā interese patērēt Latvijā veidotu mediju saturu krievu valodā mazākumtautību jauniešu vidū ir palielinājusies no 58% 2022.gadā līdz 65% pērn.

Lai vairotu latviešu valodu medijos, NEPLP iecerējusi rosināt divus priekšlikumus: Latvijas elektronisko mediju programmās atļaut reklāmu tikai latviešu valodā, bet jaunas Latvijas radio programmu apraides atļaujas izsniegt tikai apraidei latviešu valodā. 

Āboliņš skaidroja, ka katrai radiostacijai ir jāizņem jauna licence ik pēc astoņiem gadiem. Tā kā katra to ir izņēmusi savā laikā, tad arī atjaunošana notiek dažādos laikos. Tādējādi pāreja uz vairāk latviski raidošām programmām būtu pakāpeniska. Vienlaikus Āboliņš uzsvēra, ka priekšlikums par valodu neattiecas uz dziesmām, kas tiek atskaņotas radio.

"Mūsu priekšlikuma būtība ir, ka tas nenotiek revolucionāri, bet evolucionāri. Pakāpeniska pāreja astoņu gadu laikā neradīs kultūršoku, un šāda pieeja ir adekvātāka, nekā vienā dienā nocirst kā ar nazi," teica Āboliņš. 

Vienlaikus NEPLP vadītājs uzsvēra, ka tie ir mediju uzrauga priekšlikumi, nevis prasība. Izšķiršanās esot politiķu pusē.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Ingemārs Vekteris aicināja deputātus būt uzmanīgiem ar jebkurām reformām, kas saistītas ar reklāmām, jo latviešu mediju grupas no lielu daļu no reklāmu ieņēmumiem iegulda latviešu valodas saturā. Šādi pastāv risks, ka reklāmas nauda "aizies" sociālajiem medijiem.

Apakškomisijas vadītājs Atis Švinka (P) rosināja NEPLP vispirms rīkot plašākas diskusijas nozarē, lai rastu kopsaucēju un varētu ar jautājumu virzīties tālāk uz Saeimu. Āboliņš atbildēja, ka NEPLP to varētu darīt, vienlaikus mediju uzraugs nav gatavs piekrist diskusijām, kas notiek gadu, pusotru. "Ja nozarē nevarēs atrast kopsaucēju, tad tā ir politiska izšķiršanās," uzskata Āboliņš.

Savukārt Kultūras ministrijas pārstāvji pauda, ka NEPLP priekšlikumi ir jāskata mediju politikas pamatnostādņu kontekstā, kuru rīcības plāns varētu būt gaidāms septembra beigās.

Švinka norādīja, ka komisija šim jautājumam sekos līdzi. 

pirms 2 stundām
Tusks brīdina par "trakajiem un nodevējiem" galēji labējā spārnā

Polijas premjerministrs Donalds Tusks trešdien brīdinājis par "trakajiem un nodevējiem" galēji labējā spārnā, kas pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām izplata prokrieviskus uzskatus.

"Dažkārt man rodas iespaids, ka krievi labāk nekā daži no mums saprot šo vēlēšanu nozīmi," sacīja Tusks, aicinot poļus piedalīties EP vēlēšanās.

Viņš brīdināja sargāties no "radikāli labējiem kandidātiem", kas "uzkurinās antiukrainisku, antieiropeisku un arvien vairāk prokrievisku noskaņojumu".

"Mēs nevaram atstāt Poliju un Eiropu trako un nodevēju rokās," paziņoja Tusks, piebilstot, ka Krievijas un Baltkrievijas dienesti cenšas aktīvāk ietekmēt notikumus Eiropā. "Mums ir arvien vairāk pierādījumu, ka krievi vēlēšanu procesā (Eiropā) gribēs iejaukties dažādos veidos, tai skaitā ar vardarbības palīdzību," viņš brīdināja.

Iestājoties par ciešāku Eiropas sadarbību drošības jautājumos, viņš piebilda: "Mums efektīvi jāaizsargā mūsu debesis, mūsu teritorija un mūsu robežas pret agresiju, haosu un nekārtībām."

Tusks jau ir paziņojis, ka Polija plāno pievienoties Vācijas pretgaisa aizsardzības projektam, kas tiek dēvēts par Eiropas debesu vairoga iniciatīvu. Tam pievienojušās jau aptuveni 20 valstis.

Tusks ir vairākkārt uzsvēris Eiropas drošības nozīmi. Martā viņš brīdināja par reāliem konflikta draudiem Eiropā, sakot, ka pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara beigām kontinents ir iegājis "pirmskara laikmetā".

Šomēnes viņš mudināja ES aktīvāk domāt par to, kā aizsargāt no Ukrainas kara ietekmes tādas valstis kā Polija.

pirms 3 stundām
ES piemēros sankcijas kuģiem, kas piegādā Ziemeļkorejas militāro aprīkojumu Krievijai

Eiropas Komisija (EK), domājams, ierosinās sankcijas pret kuģiem, kas piegādā Ziemeļkorejas militāro aprīkojumu Krievijai, kā arī pret tankkuģiem, kas pārkāpj G7 valstu noteiktos Krievijas naftas cenu griestus, atsaucoties uz avotiem Briselē, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

EK strādā pie 14.sankciju kārtas pret Krieviju saistībā ar atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Kā norāda "Reuters", jaunajā sankciju sarakstā plānots iekļaut 40 uzņēmumus. To vidū ir Krievijas uzņēmumi, kas iepērk iekārtas militārām vajadzībām, kā arī trešo valstu uzņēmumi, kas Krievijai piegādā elektroniku, pusvadītājus un mikroshēmas, kas tiek izmantotas militārām vajadzībām.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".