TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc "Starlink" zaudēšanas okupantu operācijas frontē tikušas paralizētas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju sarunu otrā kārta Abū Dabī ceturtdien noslēgusies, un Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs paziņojis, ka sarunas bijušas "patiesi konstruktīvas".
Budanovs arī pateicies ASV un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) par kvalitatīvo sarunu organizāciju un starpniecību.
Iepriekš ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs sociālās saziņas platformā "X" izteicies, ka sarunas bijušas "detalizētas un produktīvas", taču atzinis, ka priekšā vēl daudz darba.
"Apspriešana tiks turpināta, un tuvākajās nedēļās sagaidāms tālāks progress," piebildis Vitkofs.
Krievija sarunas pagaidām nav komentējusi.
Latvijā kas tāds nebūtu iedomājams, taču Parīzē, kur šobrīd bāzējas tā saucamais "Krievijas Zinātnes un kultūras nams" nesen, klausoties Krievijas valsts amatpersonu, tostarp Ukrainā karojušu okupantu-funkcionāra runas, atklāts "Starptautiskais jauniešu centrs". Vairāk lasi šeit.
Vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete "Orešņik" ir zeme-zeme tipa raķete, un saskaņā ar pieejamajiem datiem to var apbruņot ar kodolieroču vai parasto kaujas galviņu.
Sīkāka informācija par tās tehniskajām specifikācijām ir ierobežota. Putins paziņoja, ka raķete spēj trāpīt mērķiem ar ātrumu 10 Mahi (2,5–3 km/s). Saskaņā ar Krievijas klasifikāciju tās darbības rādiuss, visticamāk, sasniedz 5500 km.
Tomēr, saskaņā ar Ukrainas militārajiem avotiem, tā var sasniegt ātrumu virs 3,5 km/s. Tā nes sešas kaujas galviņas, no kurām katra, kā ziņots, satur munīcijas piedevas. Šīs īpašības padara to par grūti pārtveramu mērķi, lai gan mūsdienu pretraķešu aizsardzības sistēmas ir īpaši izstrādātas, lai cīnītos pret šo draudu.
Tiek uzskatīts, ka raķete ir balstīta uz vidējas darbības rādiusa raķeti RS-26 "Rubež", kas tika pārbaudīta, bet nekad netika pieņemta ekspluatācijā. Eksperti uzskata, ka jaunajā konstrukcijā, iespējams, ir noņemts viens no RS-26 pastiprinātāja posmiem, tādējādi samazinot lidojuma diapazonu.
Kremļa propagandists Solovjovs sāka runāt par uzbrukumu Amerikas Savienotajām Valstīm, uzreiz atceroties, ka šāds solis sadedzinātu Krievijas satelītus, taču tas viņu neapturēja.
5. februārī kļuva zināms, ka, reaģējot uz Krievijas armijas pilnīgu "Starlink" satelīta interneta termināļu slēgšanu frontē, Vladimirs Solovjovs aicināja Donaldu Trampu piezvanīt Īlonam Maskam. Vairāk lasi šeit.
Krievija vairākkārt ir mēģinājusi veikt atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, taču tas, kas kara sākumā varēja iedvest bailes, ceturtajā pilna mēroga iebrukuma gadā ir kļuvis par ikdienu. To Zelenskis paziņoja intervijā Francijas televīzijas kanālam "France 2". Vairāk lasi šeit.
Journalist: To get here, we passed several barriers and checkpoints. They took our phones; we were searched. Every day, do you fear for your life?
— Clash Report (@clashreport) February 4, 2026
Zelensky: Russia has already tried to eliminate me several times.
I don’t feel the same fear as at the beginning of the war; I’ve… pic.twitter.com/Wb0VoVuMmF
Ceturtdien, 5. februārī, noslēdzās pēdējais spēkā esošais kodolieroču kontroles līgums starp ASV un Krieviju, raisot bažas par jaunu kodolbruņošanās sacensību valstu starpā. Tā sauktais "New START" līgums stājās spēkā 2011. gadā un noteica stingrus ierobežojumus abu valstu kodolarsenāliem — katrai pusei bija atļauts izvietot ne vairāk kā 1550 kodolgalviņu, kā arī tika noteikti konkrēti limiti starpkontinentālajām raķetēm, zemūdeņu balistiskajām raķetēm un stratēģiskajiem bumbvedējiem. Līgums tika pagarināts 2021. gadā līdz 2026. gada 4. februārim, taču to vairs nevarēja atjaunot automātiski. Vairāk lasi šeit.
2025. gada decembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Eiropai ir jāatjauno tiešs dialogs ar Krieviju, ņemot vērā Ukrainas intereses.
Francijas prezidenta galvenais diplomātiskais padomnieks Emanuels Bons šonedēļ apmeklēja Maskavu, kur rīkoja slepenas sarunas ar Krievijas diktatora Vladimira Putina pārstāvjiem, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz iekšējo informāciju. Vairāk lasi šeit.
"Flamingo" raķetes trāpīja Kapustin Jar izmēģinājumu poligona infrastruktūrai, no kurienes tiek palaista "Orešņik" raķete, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Poligona teritorijā tika bojātas vairākas ēkas, iznīcināts viens no angāriem un evakuēts personāls. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas pretošanās kustības cīnītāji skaidri norādīja, ka krievu okupanti nevar justies droši pat aizmugurē. Partizāni zina visu svarīgo drošības un aizsardzības rūpniecības objektu atrašanās vietas.
5. februārī tika ziņots, ka Ukrainas "Atesh" partizāni sāka uzbrukumu Sanktpēterburgai, mērķējot uz telekomunikāciju torni. Torņa tehniskā moduļa iznīcināšana padarīja to nelietojamu, vēsta "Espresso.TV". Vairāk lasi šeit.
"Starlink" darbības pārtraukuma dēļ ir pārtraukta visu karaspēka vienību vadība un kontrole. Daudzos sektoros ir apturētas uzbrukuma operācijas, atklāj Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks.
Kas attiecas uz Ukrainas karavīriem, tika konstatēts, ka problēmas radās tikai tiem, kuri savlaicīgi neiesniedza privāto "Starlink" sarakstus. Pieteikumu apstrāde joprojām turpinās. Vairāk lasi šeit.
❗️Russia is facing a catastrophe on the front lines. All troop command and control has gone down due to the Starlink outage. On many sectors assault operations have been stopped, – Flash, Advisor to the Minister of Defense of Ukraine.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 5, 2026
As for the Ukrainian troops – it was found… pic.twitter.com/jFbGnOVz4q
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



