TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti no vairākiem virzieniem sasnieguši Kostjantiņivkas nomali un arvien vairāk iefiltrējas pilsētā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atklāja svarīgas vienošanās ar Vāciju un pauda cerību, ka Ukraina drīzumā atvērs visas sešas sarunu grupas par pievienošanos ES.
❗️Ukraine and the EU are taking the first step today toward creating a joint European anti-ballistic system, Zelenskyy announced.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 18, 2026
The President unveiled important agreements with Germany and expressed hope that Ukraine will soon open all six negotiation clusters for EU… pic.twitter.com/tCEYLu7cZQ
Masveida Ukrainas dronu uzbrukums Maskavai atklāja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma ir vājāka, nekā tika uzskatīts iepriekš.
Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma nodemonstrēja pilnīgu profesionālu nekompetenci Ukrainas dronu uzbrukuma laikā Maskavai. Krievijas galvaspilsēta, šķietami visrūpīgāk aizsargātā, nespēja atvairīt uzbrukumu, šādu vērtējumu sniedza Izraēlas militārais žurnālists Sergejs Auslenders. Vairāk lasi šeit.
Polijas policija aizturējusi vīrieti, ko tur aizdomās par dalību ar politiķu karikatūrām pazīstamā Krievijas mākslinieka Semjona Skrepecka slepkavībā, ceturtdien paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Aizdomās par pirmdien notikušo slepkavību turētais "izmanto Gruzijas pasi", platformā "X" pavēstīja Tusks, norādot, ka atbildīgās institūcijas strādā, lai noskaidrotu slepkavības organizatoru.
Pirmdienas rītā Bjala Podlaskā Polijas austrumos Skrepecki trīs reizes sašāva neidentificēts ar pistoli bruņots vīrietis.
Kad mākslinieks nokrita zemē, uzbrucējs no tuva attāluma uz viņu izšāva vēl divas reizes.
📸 Photo of the man suspected of murdering a Russian artist in Poland
— NEXTA (@nexta_tv) June 18, 2026
Police say the suspect was carrying a passport issued in the name of a 36-year-old Georgian citizen. https://t.co/0q5WLtQQHQ pic.twitter.com/NTjX609BmG
Krievijas prezidenta apsargs neslēpa, ka uz tikšanos ar Vladimiru Putinu sapulcējušies "viesi" no reģioniem ir uz Kazaņu atvestie statisti. Vairāk lasi šeit.
Следовавшая за Путиным камера случайно записала его охранника, говорящего слово «массовка»
— Ateo Breaking (@AteoBreaking) June 17, 2026
Видео демонстрирует президента, который якобы непринужденно общается с людьми, которых встречает на своем пути. Но случайно попавшее на камеру фраза «с массовкой» разрушает эту иллюзию,… pic.twitter.com/NVqGXjh5dl
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda pārliecību, ka Krievijai ir jāveic diplomātiski soļi, lai izbeigtu karu, un ka Ukrainas bruņotie spēki līdz tam laikam turpinās uzbrukt mērķiem, kas darbina ienaidnieka kara mašīnu. Vairāk lasi šeit.
Beļģija šogad Ukrainai nodos septiņus iznīcinātājus F-16, no kuriem trīs būs kaujas kārtībā, bet četri būs izmantojami rezerves daļām, ceturtdien paziņojis Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens.
Frankens norādīja, ka Beļģija pieņēmusi lēmumu nodot Ukrainai vairāk iznīcinātāju, nekā iepriekš solīts.
Sākotnēji Brisele plānoja Ukrainai nodot tikai četras rezerves daļām izmantojamas lidmašīnas.
Ministrs atzina, ka svarīgi Kijivai nodot arī kaujās izmantojamus iznīcinātājus, jo tie sevi apliecinājuši kā labi ieroči uzbrukuma lidrobotu un spārnoto raķešu apkarošanai.
"Es piedāvāšu valdībai tuvākajos gados nodot Ukrainai visus F-16, taču tas būs atkarīgs no F-35 saņemšanas. Mums kodoldoktrīnā ir sava loma debesu aizsardzībā, un mums šī loma jāpilda," norādīja Frankens.
Šobrīd Beļģijas armijas bruņojumā ir vairāk nekā 40 iznīcinātāji F-16.
Naktī Ukrainas droni uzbruka arī naftas noliktavai Gukovo, Rostovas apgabalā, pēc kā tur aizdegās uzglabāšanas tvertnes ar naftas produktiem.
❗️Overnight, 🇺🇦Ukrainian drones also attacked an oil depot in 🇷🇺Gukovo, Rostov Oblast, after which storage tanks with petroleum products caught fire there. pic.twitter.com/RqbGSVjVaK
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 18, 2026
Tūkstošiem pasažieru ir iesprostoti termināļos, jo gaisa satiksme Krievijas galvaspilsētā joprojām ir traucēta.
✈️💥 A total of 527 (!!!) flights have already been canceled or delayed at Moscow airports due to the massive drone attack
— NEXTA (@nexta_tv) June 18, 2026
Thousands of passengers are stranded in terminals as air traffic across the Russian capital remains disrupted.
Turns out, you can't always fly away from… https://t.co/wBYujXjcqh pic.twitter.com/xFWPitw6pV
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 388 050 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1370 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 038 tankus, 24 779 bruņutransportierus, 44 240 lielgabalus un mīnmetējus, 1877 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1431 zenītartilērijas iekārtu, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1684 sauszemes bezpilota sistēmas, 357 589 bezpilota lidaparātus, 4783 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 108 425 automobiļus un autocisternas, kā arī 4306 specializētās tehnikas vienības.
Naktī uz ceturtdienu krievi uz Ukrainu raidījuši septiņas ballistiskās raķetes "Iskander M" un 239 dažādu tipu dronus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notriekusi vai neitralizējusi ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem četras raķetes un 216 dronus.
Konstatēti divu ballistisko raķešu un 26 uzbrukuma dronu trāpījumi deviņās apkaimēs. Vēl septiņās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto raķešu un dronu atlūzas.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



