TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija okupētajā Donbasā uzsākusi pilnīgu piespiedu mobilizāciju, iesaucot dienestā invalīdus un smagi slimos
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainā no Itālijas ir ieradušās 39 rūpniecisko katlu iekārtu vienības ar kopējo jaudu gandrīz 53 MW
Tie ir modulāri un karstā ūdens katli, kas aprīkoti ar degļiem, piederumiem, filtriem un palīgsistēmām 835 500 eiro vērtībā. Tuvākajās dienās ir paredzēts saņemt papildu partijas, kuru kopējais skaits sasniedz 78 iekārtu vienības.
❗️39 units of industrial boiler equipment with a total capacity of nearly 53 MW have arrived in 🇺🇦Ukraine from 🇮🇹Italy.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 20, 2026
These are modular and hot water boilers complete with burners, accessories, filters, and auxiliary systems, worth €835,500. In the coming days, additional… pic.twitter.com/u7fmhlSvZM
Jakutskā 16 gadus vecs zēns kara laika "trofeju" aprīkojuma izstādē iekāpa T-72 tankā un tika saspiests aiz kādas detaļas (lūkas/vāka vai stobra/ieroča). Rezultātā viņš mira notikuma vietā no galvas traumas.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 20, 2026
Igaunijas aizsardzības uzņēmums "Frankenburg Technologies" demonstrē savas pārtvērējraķetes "Mark I" testēšanu pret "Shahed" tipa mērķiem.
Source: https://t.co/ecbYMWx8pC
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 20, 2026
412. atsevišķās bezpilota sistēmu spēku brigādes "Nemesis" operatori vienas nedēļas laikā iznīcināja 10 ienaidnieka pretgaisa aizsardzības sistēmas:
- P-18-2 "Prima" radars
- S-350 "Vityaz" radars (otrais janvāra laikā)
- 3 × Tor-M2
- 3 × Buk-M3 / Buk-M1
- Tunguska pretgaisa aizsardzības sistēma
- Strela-10 pretgaisa aizsardzības sistēma
Kopējās iznīcinātā aprīkojuma izmaksas tiek lēstas vairāk nekā 300 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Uzbrukumi veikti Luhanskas, Doneckas un Zaporižjas apgabalos.
Galveno darbu veica "Asgardas" bataljons.
❗️Operators of 🇺🇦Nemesis (412th Separate Brigade of Unmanned Systems Forces) destroyed(?) 10 🇷🇺enemy air defense systems in one week:
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 20, 2026
▪️P-18-2 “Prima” radar
▪️S-350 “Vityaz” radar (the second one in January)
▪️3 × Tor-M2
▪️3 × Buk-M3 / Buk-M1
▪️Tunguska SPAAG… pic.twitter.com/GfCJFF4cEa
Eiropas Komisijas (EK) prezidente, otrdien runājot Davosā Pasaules ekonomikas forumā, izteica šaubas par ASV prezidenta Donalda Trampa uzticamību, atgādinot, ka Tramps pērn solīja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm neuzlikt jaunus muitas tarifus.
Trampa plāns par jaunu tarifu noteikšanu Grenlandes krīzes dēļ ir "kļūda, īpaši ilggadējo sabiedroto attiecībās", norādīja EK prezidente.
"ES un Savienotās Valstis pērn jūlijā vienojās par tirdzniecības darījumu," sacīja Leiena, "un politikā, tāpat kā biznesā, darījums ir darījums. Un, kad draugi paspiež viens otram roku, tam ir kaut kas jānozīmē."
Saistībā ar veiksmīgajiem Ukrainas dronu uzbrukumiem, naftas pārstrādes apjomi Krievijā 2025. gadā saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2010. gada, sasniedzot 228,34 miljonus tonnu. Vairāk lasi šeit.
"Grūti iedomāties, ka Ukraina piedalītos kādā formātā, kurā vienlaikus piedalās Maskava un Minska," sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukraine is considering whether to join the Board of Peace because Russia and Belarus have also been invited
— NEXTA (@nexta_tv) January 20, 2026
Zelensky said this himself.
“It is hard to imagine Ukraine taking part in any format where Moscow and Minsk are present at the same time,” the president said. pic.twitter.com/hvkKq5txKd
Krievijā kāds vietējais ierēdnis uzdāvināja klēpjdatoru karavīram, kurš atgriezās no kara Ukrainā un bija zaudējis visas četras ekstremitātes.
In Russia, a local official gave a laptop to a soldier returning from the war in Ukraine who had lost all four limbs. pic.twitter.com/H9Wh6awFYh
— Saint Javelin (@saintjavelin) January 20, 2026
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien apgalvoja, ka viens no iemesliem, kāpēc viņš vēlas pārņemt kontroli pār Grenlandi, Dānijas autonomo teritoriju, ir Lielbritānijas lēmums atdot Čagosas salas Maurīcijai.
"Šokējoši, ka mūsu "izcilā" NATO sabiedrotā Lielbritānija pašlaik plāno atdot Djego Garsijas salu, kur atrodas svarīga ASV militārā bāze, Maurīcijai un darīt to bez jebkāda iemesla," platformā "Truth Social" pauda Tramps.
"Nav šaubu, ka Ķīna un Krievija ir pamanījušas šo pilnīga vājuma izpausmi. Tās ir starptautiskas lielvaras, kas atzīst tikai spēku, tāpēc Amerikas Savienotās Valstis manā vadībā, paejot tikai vienam gadam, tiek cienītas tā, kā vēl nekad agrāk," klāstīja prezidents.
Pirmdien, 19. janvārī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar bijušo SBU vadītāju Vasilu Maļuku. Viņu tikšanās galvenā tēma bija asimetriskas operācijas pret agresoru. Prezidents par to rakstīja savā oficiālajā "Facebook" kontā.
"Vasila Maļuka ziņojums. Mēs turpinām gatavot savas asimetriskās operācijas pret Krieviju. SBU un citām valdības iestādēm ir visi nepieciešamie resursi," rakstīja Zelenskis. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
