TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: gandrīz 100 okupanti pēkšņā uzbrukumā iekļuvuši Hrabovskē

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 116 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
60 no krievu lidrobotiem ir notriekti vai padarīti nekaitīgi, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus.
Fiksēti 48 lidrobotu trāpījumi 19 apkaimēs.
Īpaši liels skaits ienaidnieka lidrobotu bija mērķēti uz infrastruktūras objektiem Čerņihivas apgabalā.
Ukraiņu lidrobotu uzlidojuma rezultātā naktī uz trešdienu izcēlies ugunsgrēks Jefremovas polimēru rūpnīcā Krievijas Tulas apgabalā, ziņo aculiecinieki.
Sprādzieni sākušies ap plkst. 3.20 (plkst. 2.20 pēc Latvijas laika). Aculiecinieki stāsta, ka kopumā atskanējušas vismaz desmit eksplozijas.
Sociālās saziņas vietnēs izplatītajos videoierakstos redzams ugunsgrēks rūpniecības rajonā.
Гарри Каспаров заочно арестован по обвинению в оправдании терроризма
— ЭХО (@echofm_online) December 23, 2025
Решение по ходатайству следствия принял Замоскворецкий райсуд Москвы, сообщает РБК. Что конкретно инкриминируют политику, неизвестно.
По данным «Первого отдела», уже второй год подряд «оправдание терроризма»… pic.twitter.com/JED5xv0TmV
Maskavas tiesa aizmuguriski arestējusi bijušo pasaules čempionu šahā Gariju Kasparovu, kuru pirms tam Krievijā atzina gan par “ārvalstu aģentu”, bet vēlāk pat par “teroristu un ekstrēmistu” un viņu izsludināja starptautiskajā meklēšanā, apsūdzot viņu aicinājumos uz teroristisku darbību, vēršoties pret Krievijas diktatora Vladimira Putina režīmu un viņa veikto asiņaino invāziju Ukrainā. Kasparovam, kuru uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem šahistiem, dzimtenē draud līdz septiņu gadu ieslodzījums.
Vietējie mediji norāda, ka tiesā netika sniegtas nekādas detalizētas ziņas par apsūdzību.
Garijs Kasparovs par pasaules čempionu kļuva 1985. gadā nieka 22 gadu vecumā pieveicot toreizējo čempionu Anatoliju Karpovu un kļuva par visu laiku jaunāko čempionu, pārspējot “Rīgas burvja” Mihaila Tāla (1936-1992) sasniegumu, 1960. gadā izcīnot čempiona kroni 23 gadu vecumā. Jāpiebilst, ka Kasparova rekordu 2024. gadā pārspēja 18 gadus vecais indietis Gukešs Dommaradžu.
Šaha tronī Kasparovs pabija līdz 2000. gadam. 1999. gadā viņa augstākais FIDE reitings bija 2851, ko 2013. gadā pārspēja norvēģis Magnuss Kārlsens. No 1984. līdz profesionālā šahista karjeras beigām 2005. gadā Kasparovs rekordilgi — 255 mēnešus — bija pasaules ranga pirmajā vietā.
Pēc tam viņš iesaistījās politikā, pievienojoties Putina pretiniekiem. Pieaugot režīma represijām, 2013. gadā viņš pameta Krieviju, un kopš tā laika asi nosodījis gan Krimas aneksiju, gan Krievijas invāziju Ukrainā, gan brīdinājis par Putina nepiesātināmajām impērijas atjaunošanas alkām.
Būdams trimdā darbojošās Krievijas Pretkara komitejas biedrs, Kasparovs apsūdzēts centienos “vardarbīgi sagrābt varu” un “mainīt konstitucionālo iekārtu”.
Krievijas Ģenerālprokuratūra 2024. gada janvārī Pretkara komitejai piešķīra tā dēvētās nevēlamās organizācijas statusu. Tas nozīmē, ka tās darbība Krievijā ir aizliegta, un par sadarbību ar to paredzēta administratīvā un kriminālatbildība.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, kurš nesen aizsapņojās par maksas saņemšanu no Eiropas par tīru gaisu, nu sacerējies izrakstīt Eiropai rēķinu par baltkrievu tautas genocīdu. Bet diez vai piekritīs to saņemt dolāros, kas nu esot nevērtīgi papīrīši. Par to diktators pavēstījis, ieceļot Dmitriju Goru par Baltkrievijas ģenerālprokuroru.
Lukašenko paziņoja, ka prokuratūra ļoti nopietni nodarbojas ar baltkrievu tautas genocīda faktu izmeklēšanu. “Mēs jau esam atklājuši tik daudz faktu, ka ir grūti atrast vēl ko vēl. Tomēr rezultātā mums viņiem ir jāizraksta rēķins. Samaksās vai nesamaksās, bet viņiem jāzina, ka viņi mums ir parādā. Un ne jau tādā izteiksmē, kā mēs šodien to aprēķinām dolāros, kad dolārs trakos tempos zaudē vērtību. Šodien tas jau nevienam nav vajadzīgs… Nu, rīt tas noteikti nebūs vajadzīgs. Viņiem ir jāsaprot, ka viņi ir izpostījuši republiku,” paziņoja Lukašenko.
“Tāpēc mums šeit ir jāliek punkts un pienācīgi jāparāda visi šie nacistu noziegumi. Tas šodien ir aktuāli, ļoti aktuāli. Mēs trāpījām pareizi, ņemot vērā Rietumu īstenoto politiku. Galvenokārt, ko īsteno Eiropas valstis,” diktatora teikto citē vietējā ziņu aģentūra BelTA.
Vairāk lasiet šeit.
Ukrainian forces have withdrawn from Siversk in Donetsk Oblast after intense fighting, the General Staff announced on 23 December.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 23, 2025
According to the Institute for the Study of War, Russian forces spent 41 months advancing just 12 km from Lysychansk to Siversk's western boundary.…
Ukrainas armija atstājusi Siversku Doneckas apgabalā, jo krieviem tur ir ievērojams dzīvā spēka un tehnikas pārsvars, otrdien paziņojis Ukrainas ģenerālštābs.
Siverskas rajonā turpinās smagas kaujas, un krievi, neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem, turpina uzbrukumu, vēsta ģenerālštābs, piebilstot, ka nolūkā saglabāt ukraiņu karavīru dzīvības, armija pilsētu atstājusi.
Tomēr Ukraina saglabājusi pār Siversku uguns kontroli.
Jāpiebilst, ka Krievijas atbalstītie separātisti pilsētu jau ieņēma 2014. gada aprīlī, kad viņi uzsāka karu Donbasa, bet jūlijā Ukrainas armija viņus patrieca. Pirms Krievijas pilna mēroga invāzijas šajā pilsētā dzīvoja nepilni 11 000 iedzīvotāju, kuru skaits jau 2023. gada jūlijā samazinājās līdz vienam tūkstotim. Jau kara pirmajā vasarā lielākā daļa pilsētas ēku bija pārvērstas gruvešos, taču okupantiem neizdevās pilsētai pietuvoties. Šā gada rudenī krievi atsāka ofensīvu, bet 11. decembrī Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs paziņoja, ka okupanti ir ieņēmuši pilsētu, ko Ukrainas armija noliedza.
Krievi publicē fotogrāfijas ar Jaungada rotājumiem no reģioniem — līkas Ziemassvētku eglītes, tik tikko piestiprinātas vārgas vītnes, dīvainas instalācijas — un salīdzina tās ar galvaspilsētas mirdzumu.
Kontrasts ir acīmredzams.
Maskava mirdz, kamēr reģioni izmirst.
"Instagramā" parādījusies jauna tendence: cilvēki publicē fotogrāfijas ar grezni izrotātu Maskavu un patiesi brīnās, kāpēc ir nauda gaismām.
😂 “My city, what are you doing?”
— NEXTA (@nexta_tv) December 23, 2025
Russians are posting photos of New Year decorations from the regions — crooked Christmas trees, barely hanging garlands, bizarre installations — and comparing them to the glitter of the capital.
The contrast is obvious. https://t.co/rqkrTJ86aQ pic.twitter.com/dhdhxoaWH8
Ukrainā ir nogalināti vai neatgriezeniski ievainoti vairāk nekā 1,19 miljoni Krievijas karavīru, tomēr Kremlis nav ieņēmis nevienu lielu pilsētu.
Tie nav tikai militāri zaudējumi — tie ir jauni un pusmūža vīrieši labākajos darba un reproduktīvajos gados.
Krievija iesaistījās karā jau dziļas demogrāfiskās lejupslīdes laikā. Tagad tā izdedzina pēdējo paaudzi, kas būtu varējusi nodrošināt tās nākotni.
Tie paši vīrieši, kas uzauguši Putina valdīšanas laikā, pazūd Ukrainas laukos, savukārt vervēšanas sludinājumi sāk reklamēt "daudzveidību" kā risinājumu.
Bojājumi nav tikai smagi — tie ir neatgriezeniski.
Over 1.19 million Russian soldiers have been killed or irreversibly wounded in Ukraine, yet the Kremlin hasn’t taken a single major city.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 23, 2025
These aren’t just military losses — they’re young and middle-aged men in their prime working and reproductive years.
Russia entered the…
Mācības notiek aiz polārā loka, netālu no Krievijas robežas, vēsta CNN.
Somija gatavojas sliktākajam scenārijam un to neslēpj.
Videoierakstos redzamas mācības arktiskajos apstākļos: pārvietošanās sniegā, patruļas mežainā apvidū un robežsargu rīcība bruņota iebrukuma gadījumā.
Finnish border guards are training for a possible war with Russia — CNN
— NEXTA (@nexta_tv) December 23, 2025
The drills are taking place beyond the Arctic Circle, near the Russian border.
Finland is preparing for the worst-case scenario and is not hiding it.
Footage shows exercises in Arctic conditions: movement… pic.twitter.com/JQKnG3Vute
Neskatoties uz sankcijām, Krievijas zivis vairāk nekā 700 miljonu eiro vērtībā turpina nonākt ES tirgos, pat Ziemassvētku laikā. Mencas un saidas ieplūst, bieži vien caur Norvēģiju, apejot stingrākus noteikumus. Baltijas valstis cenšas panākt stingrāku nostāju, sasaistot tirdzniecību ar Krievijas kara mašīnu. Taču ekonomiskās saites un svētku tradīcijas notur ES politiku nemainīgu.
Despite sanctions, Russian fish worth over €700 million, continues to reach EU markets, even during Christmas. Cod and pollock flow in, often via Norway, bypassing stricter rules. Baltic states push for a harder line, linking the trade to Russia’s war machine. But economic ties… pic.twitter.com/nmlTr2cX3n
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 23, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



