Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

 

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainai būs jārēķinās tikai ar saviem karavīriem, brīdina NATO 18

Pasaulē
2023. gada 25. oktobrī 10:33 2023. gada 25. oktobrī 10:33 | Papildināts, 16. februārī 08:41
 
Ziņu
nodaļa
| Jauns.lv
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

  Krievijas varas iestādes neļauj normāli apbedīt Navaļniju 07:00

Krievijā ieslodzījumā mirušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitniekiem nav Maskavā izdevies atrast telpas, kur varētu notikt atvadīšanās no opozicionāra, sociālajā tīklā "X" pavēstīja Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša.

Vairāk lasiet šeit.

  Lavrovs kārtējo reizi murgo par kara iemesliem 23:45

"Mūsu nostāja ir zināma - mēs aizstāvam savas likumīgās drošības intereses un miljoniem Krievijas cilvēku tiesības, kuriem pēc apvērsuma Ukrainas pučisti atņēma likumīgās tiesības," sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

 

  Sunaka birojs komentē, vai Lielbritānija plāno nosūtīt karaspēku uz Ukrainu 23:35

Lielbritānijai nav plānu liela mēroga karaspēka izvietošanai Ukrainā. Tā 27. februārī paziņoja Lielbritānijas premjerministra Riši Sunaka preses sekretārs, ziņo "Reuters".

"Izņemot nelielo personāla skaitu, kas mums ir valstī, lai atbalstītu Ukrainas bruņotos spēkus, mums nav plānu liela mēroga izvietošanai!" - žurnālistiem sacīja Lielbritānijas administrācijas pārstāvis.

Viņš arī atgādināja, ka Lielbritānijā tiek apmācīts liels skaits Ukrainas militārpersonu, un Londona atbalstīja Kijivu ar aprīkojumu un materiāliem.

  Podoļaks komentē izteikumus par iespēju nosūtīt uz Ukrainu Rietumu karaspēku 23:14

Ukrainas prezidenta kanceleja atzinīgi vērtē Rietumu diskusijas par savu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu. Ukrainas prezidenta ofisa priekšsēdētāja padomnieks Mihailo Podoļaks norādīja, ka tas liecina par Krievijas agresijas risku apzināšanos, ziņo aģentūra "Ruters".

"Tas, pirmkārt, norāda uz absolūtu apziņu par riskiem, ko Eiropai rada militāristiskā, agresīvā Krievija," rakstveida komentārā par Makrona paziņojumu sacīja Podoļaks.

Pēc padomnieka domām, diskusijas atklāšana par iespēju sniegt tiešu atbalstu Ukrainai no bruņoto spēku puses jāuztver kā vēlme likt pareizos akcentus un skaidrāk izcelt riskus.

Viņš arī norādīja, ka šajā posmā ir svarīgi paātrināt militārās tehnikas piegādi Ukrainai.

  Šolcs noraida ideju par Eiropas vai NATO karavīru sūtīšanu uz Ukrainu 22:43

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien noraidīja ideju par Eiropas vai NATO valstu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Parīzē rīkotā konferencē paziņoja par jauniem soļiem Ukrainas atbalstam tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, pat neizslēdzot Rietumvalstu sauszemes spēku nosūtīšanu, lai sasniegtu Eiropas mērķi sakaut Maskavu.

"Tas, par ko no paša sākuma vienojāmies paši un savā starpā, attiecas arī uz nākotni, proti, ka Ukrainas teritorijā nebūs nekādu karavīru, kurus tur sūtīs Eiropas valstis vai NATO valstis," Šolcs sacīja žurnālistiem.

  Lauksaimnieki Varšavā protestē pret ES politiku un importu no Ukrainas 22:32

Tūkstošiem lauksaimnieku otrdien Varšavas centrā protestēja pret Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politiku un lētas pārtikas importu no Ukrainas.

Protestētāji pieprasa, lai Polijas valdība izstājas no ES "zaļā kursa", kura mērķis ir saudzēt vidi un cīnīties pret klimata pārmaiņām, izmantojot dažādus pasākumus, tai skaitā pesticīdu lietošanas samazināšanu. Lauksaimnieki visā kontinentā apgalvo, ka šo prasību izpilde viņiem izmaksās pārāk dārgi.

  Ne pirmo reizi. Nova Kahovkā partizāni uzspridzinājuši Putina partijas štābu 22:10

27. februāra rītā okupētajā Hersonas apgabala Nova Kahovkā pie okupācijas partijas "Vienotā Krievija" biroja ieejas nogranda sprādzieni. Tie atskanēja arī netālu no "vēlēšanu iecirkņa", ziņo "Telegram" kanāls "Sopretivlenije".

Partizāni sveica okupantus un apturēja viltus "vēlēšanu" procesu sagrābtajā pilsētā.

"Šobrīd ienaidnieks mēģina slēpt okupācijas pretošanās spēku klātbūtnes faktu. Tāpēc krievi, lai neceltu paniku, piesauc mītiskus bezpilota lidaparātus, kas it kā trāpīja mērķos, lai gan tā nav taisnība," teikts vēstījumā.

 

  Čehijas premjers: 15 valstis plāno kopīgi iegādāties munīciju nosūtīšanai Ukrainai 21:52

Francijas prezidenta Emanuela Makrona organizētajā samitā Parīzē aptuveni 15 valstis atbalstījušas Čehijas iniciatīvu steidzami iegādāties artilērijas munīciju Ukrainai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, otrdien paziņojis Čehijas premjerministrs Petrs Fiala.

Viņš sacīja, ka Prāga ir atradusi simtiem tūkstošus munīcijas vienību, kas tiek pārdotas citur pasaulē un ko varētu piegādāt Ukrainai dažu nedēļu laikā, ja izdotos nodrošināt finansējumu.

  Moldova nosūtījusi uz Ukrainu 5 kravas automašīnas ar humāno palīdzību ar kravu vairāk nekā 75 tonnas 21:23

Moldova nosūtīja Ukrainai jaunu humānās palīdzības partiju par kopējo summu 4,9 miljoni leju (250 tūkstoši dolāru). 27. februārī nosūtītas piecas kravas automašīnas ar kravu vairāk nekā 75 tonnas, vēsta "NewsMaker".

Humānajā palīdzībā ietilpst medicīnas preces (asins pārliešanas sistēmas un dezinfekcijas līdzekļi), kā arī konservi un elektriskie ģeneratori.

"Humānās palīdzības transportēšanai Iekšlietu ministrija no valdības rezerves fonda saņēmusi vairāk nekā 100 tūkstošus leju," teikts paziņojumā.

Zināms, ka Moldovas valdība nolēma sniegt humāno palīdzību pēc tam, kad 2023. gada 15. novembrī valsts Ārlietu ministrija no Ukrainas iestādēm saņēma nepieciešamo preču sarakstu.

Izdevums atzīmē, ka nesen Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāja vietniece Jeļena Kondratjuka, tiekoties ar savu Moldovas kolēģi Doinu Germanu, pateicās Moldovai par palīdzību Ukrainai.

"Neskatoties uz sarežģīto situāciju Moldovā, tā sniedza humāno palīdzību Ukrainai 6,7 miljonu dolāru vērtībā un sniedza patvērumu gandrīz 100 tūkstošiem mūsu pilsoņu, sieviešu un bērnu. Mēs esam pateicīgi par palīdzību," sacīja Kondratjuks.

 

  Ukraiņu bēgļiem atvēl 4,6 miljonus eiro latviešu valodas apguvei 21:13

Valdība otrdien, 27. feb ruārī, nolēma pārdalīt 4,6 miljonus eiro latviešu valodas mācību nodrošināšanai Ukrainas iedzīvotājiem, kuri uzturas Latvijā, informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale. Vairāk lasi šeit.

  Kolaborants atklāj, kā notika ukraiņu deportācijas 20:54

Zaporižjas apgabalā ukraiņus, kas neatbalstīja Krievijas okupāciju, labākajā gadījumā izraidīja uz brīvās Ukrainas daļu, taču bijuši arī noslepkavotie, izriet no krievu ieceltā vietvalža intervijas.

Maskavai pakļautais “gubernators” Jevgeņijs Baļickis intervijā propagandistei Nadanai Fridrihsonei izklāstījis, ka deportācijas sākās, vēl pirms Krievija pasludināja okupēto teritoriju aneksiju 2022. gada 30. septembrī. Vairāk lasi šeit.

  Krievu komandieri dod tiešas pavēles nošaut ukraiņu karagūstekņus 20:33

Šķiet, ka krievu komandieri dod tiešas pavēles nošaut ukraiņu karagūstekņus, par to liecina pēdējā laikā notikušie biežie slepkavību gadījumi, intervijā "Radio Brīvība" paziņojis Ģenerālprokuratūras Bruņotā konfliktā pastrādāto noziegumu apkarošanas nodaļas vadītājs. Vairāk lasi šeit.

 

  Makrons sacīja, ka ES solījums piešķirt Ukrainai vienu miljonu lādiņu bijuši meli jau no paša sākuma 20:12

"Jāsaka, ka mums nebija šī miljona lādiņu. Tā noteikti bija neapdomīga apņemšanās. Realitāte ir tāda, ka īstermiņā jūs varat nodrošināt tikai tādu munīciju, kas jums ir noliktavā vai ko jūs laicīgi paspējat saražot,” preses konferencē Elizejas pilī sacīja Francijas prezidents.

Iepriekš Zelenskis stāstīja, ka Ukraina saņēmusi tikai 1/3 no solītā lādiņu miljona.

 

  Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka virs Krievijas reģioniem iznīcināti trīs bezpilota lidaparāti 19:47

Ministrija paziņoja, ka divi bezpilota lidaparāti tika notriekti virs Brjanskas apgabala un vēl viens virs Belgorodas apgabala.

Saskaņā ar Brjanskas varasiestāžu teikto, upuru vai postījumu nav, savukārt Belgorodas apgabala varas iestādes vēl nav informējušas par sekām.

 

  Orbāns: "Navaļnijs nav cieņas vērts" 19:27

26. februārī Ungārijas opozīcijas deputāts aicinājis visus parlamenta pārstāvjus piecelties un ar minūti ilgu klusuma brīdi pieminēt 16. februārī Krievijas kolonijā bojāgājušo Kremļa opozicionāru Navaļniju. Ungārijas valdošās partijas "Fidesz" pārstāvji atteicās ar klusuma brīdi pieminēt bojāgājušo Navaļniju. Vairāk lasi šeit.

 

  Okupanti gatavojas tam, ka Krimas tilts tiks iznīcināts, ziņo Humeņuka 19:11

Krievi okupētajās Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās būvē dzelzceļu, lai izvairītos no pilnīgas blokādes gadījumā, ja tiktu iznīcināts Krimas tilts, telemaratona ēterā pavēstīja Ukrainas dienvidu aizsardzības apvienotā koordinācijas preses centra vadītāja Natālija Humeņuka.

"Ir acīmredzami, ka viņi jau nodarbojas ar alternatīviem maršrutiem, jo ir sākuši ieklausīties [Ukrainas Aizsardzības ministrijas] Galvenās izlūkošanas pārvaldes un tā vadītāja paziņojumos par to, ka ir lieka konstrukcija, kas, acīmredzot, tiks likvidēta," sacīja Humeņuka.

  Ukraina zaudējusi savu pirmo "M-1 Abrams" tanku 18:56

Ukraina zaudējusi savu pirmo "M-1 Abrams" tanku, visticamāk, Krievijas drona uzbrukumā. Izdevums "Forbes" raksta, ka Krievijas dronu kadros, kas pirmdien kļuva plaši izplatīti, bija redzams, kā drons medīja vienu no 69 tonnas smagajiem četrvietīgajiem tankiem, no kuriem 31 nodots Ukrainas armijas 47. mehanizētajai brigādei. Tā ir iesaistīta kaujās uz rietumiem no Avdijivkas Ukrainas austrumos. Vairāk lasi šeit.

  Ukrainas bruņotie spēki ir stabilizējuši aizsardzības līniju Toņenkojes, Orlivkas un Berdiču rajonā 18:37

Avdijivkas virzienā Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevās stabilizēt aizsardzības līniju Doneckas apgabala Toņenkojes, Orlivkas un Berdiču ciematu apgabalos, vēsta brigādes ģenerālis, karaspēka operatīvi stratēģiskās grupas "Taurija" komandieris Aleksandrs Tarnavskis.

"Avdijivkas virzienā aizsardzības līnija Toņenkojes, Orlivkas un Berdiču apgabalos ir stabilizēta. Krievu uzbrukuma mēģinājumi Novomihailivkas un Robotines apgabalos bija neveiksmīgi," viņš sacīja.

Ienaidnieka uzbrukumi

"Taurija" karaspēka operatīvi stratēģiskās grupas darbības zonā ienaidnieks pēdējo 24 stundu laikā veica 45 gaisa triecienus, 935 artilērijas apšaudes un 81 kamikadzes bezpilota lidaparāta triecienu.

"Notika 43 militāras sadursmes," paziņoja ģenerālis.

Krievu zaudējumi Taurijas virzienā

Kopējie ienaidnieka zaudējumi dienā bija: dzīvais spēks - 347 cilvēki, ieročos un militārajā aprīkojumā - viens tanks, 7 bruņu kaujas mašīnas, 4 artilērijas sistēmas, viena prettanku vadāmā raķešu sistēma, viens prettanku granātmetējs, 5 transportlīdzekļi. 255 dažāda veida naidīgi bezpilota lidaparāti tika neitralizēti vai notriekti. Tāpat Ukrainas aizsardzības spēki iznīcināja vienu ienaidnieka munīcijas noliktavu.

"Turklāt pagājušajā dienā un naktī līdz pulksten 6:00 tika sagūstīti vēl 11 Krievijas okupanti," piebilda Tarnavskis.

 

  Britu izlūkdienests komentē otrās Krievijas A-50 lidmašīnas likvidācijas sekas 18:14

Pēc otrā Krievijas tālas darbības radiolokācijas un vadības lidmašīnas A-50 likvidācijas Maskavai palikušas tikai septiņas šādas lidmašīnas. Krievija var atkal atvirzīt šīs lidmašīnas no frontes līnijas, vēsta Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Ziņojumā teikts, ka 2024. gada 23. februārī Krievijas lidmašīna A-50U tika iznīcināta (gandrīz noteikti ar zeme-gaiss raķeti), lidojot uz dienvidiem no Azovas jūras virs Krievijas teritorijas Krasnodaras apgabalā.

"Pastāv maza varbūtība, ka krievi nejauši notrieca paši savu lidmašīnu, mēģinot to aizsargāt," teikts publikācijā.

Šis divu mēnēsu laikā ir otrais iznīcinātais A-50. Pēc Lielbritānijas izlūkdienestu datiem, Krievija ar A-50 lidojumus virs Azovas jūras sāka tikai 2023. gada novembrī. Un 2024. gada 14. janvārī Ukraina šajā apgabalā veiksmīgi uzbruka A-50. Tas lika Krievijas politiķiem domāt par drošākām zonām lidmašīnu ekspluatācijai.

"Šie jaunākie Ukrainas panākumi parāda Krievijas pastāvīgo nespēju aizsargāt savus vērtīgos aviācijas aktīvus. Tas liek apšaubīt Krievijas aviācijas rīcības plānu efektivitāti," teikts ziņojumā.

Tikmēr Krievijas gaisa spēki varēs kompensēt A-50 zaudējumus, jo tiem ir palikušas septiņas kaujas lidmašīnas. Tomēr divu pieredzējušu specializēto ekipāžu zaudējums divu mēnešu laikā, visticamāk, radīs atlikušo spēku turpmāku spriedzi un kaujas nogurumu, ja tās vēlas uzturēt pastāvīgas operācijas.

"Visticamāk, ka Krievijas gaisa spēki atkal apsvērs iespēju izmantot citas darbības vietas, taču Ukraina ir pierādījusi spēju ātri pielāgoties un joprojām rada draudus," paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

 

  Ukrainas bruņotie spēki Avdijivkas virzienā atkāpušies no Severnes un Stepnes ciemiem 17:54

Ukrainas bruņotie spēki veica taktisku atkāpšanos, norāda operatīvi stratēģiskā karaspēka grupējuma "Taurija" spīkers Dmitrija Ļihovijs.

"Avdijivkas virzienā mūsu vienības atkāpās no mazajiem Severnes un Stepnes ciematiem," sacīja Lihovijs.

Viņš norāda, ka šajās abās apdzīvotajās vietās pirms kara atradās līdz 100 iedzīvotājiem. Tikmēr sīvas cīņas par Severni turpinājās no vakardienas vakara līdz pat naktij. Ienaidnieks tur cietis smagus zaudējumus.

Lihovijs ziņo, ka, ja līdz šim ienaidnieks mēģināja veikt uzbrukumus nelielās grupās, tad šīs uzbrukuma grupas skaitliski ir vada (30-50 karavīri - red.) lielumā un dažeiz pat rotas (3-6 vadi - red.).


Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".

Citi šobrīd lasa

"Vai karš atnāks arī pie mums?" Psihologi no Lietuvas iesaka vērtīgus padomus tiem, kuri izjūt reālas bailes
Skandālā ierautas "Tutas lietu" lapsiņas. Cīņā par lupatu lelli iesaistās pat policija
Igaunija norāda uz Latvijas kļūdām elektrovilcienu iegādē un sola tās nepieļaut
Skatīt visus komentārus