TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Sākotnēja informācija liecina, ka Ukrainas bezpilota lidaparāti bija vērsti pret naftas sūknēšanas staciju vai "Lukoil" naftas pārstrādes rūpnīcu Permā.
7. maija rītā Ukrainas tālas darbības bezpilota lidaparātic nolidoja vairāk nekā 1500 km, pirms uzbruka stratēģiskiem objektiem Krievijas Permas teritorijā. Uzbrukums bija vērsts pret naftas sūknēšanas staciju vai pārstrādes rūpnīcu Permā. Vairāk lasi šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 338 060 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 890 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 918 tankus, 24 521 bruņutransportieri, 41 539 lielgabalus un mīnmetējus, 1776 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1365 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 277 912 bezpilota lidaparātus, 4585 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 94 545 automobiļus un autocisternas, kā arī 4172 specializētās tehnikas vienības.
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 102 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 92 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti astoņu trieciendronu trāpījumi sešās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās četrās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievija trešdien brīdināja ārvalstu vēstniecības un starptautiskās organizācijas Kijivā nodrošināt sava personāla un pilsoņu "savlaicīgu evakuāciju" Krievijas trieciena Kijivai draudu dēļ.
Krievija notā ārvalstu diplomātiskajām misijām brīdināja, ka tā veiks "atbildes triecienu" Ukrainas galvaspilsētai, "tai skaitā lēmumu pieņemšanas centriem", ja Ukraina izjauks tā sauktās Uzvaras dienas svinības sestdien Maskavā.
Krievija aicināja "nodrošināt diplomātisko un citu misiju personāla, kā arī pilsoņu, savlaicīgu evakuāciju no Kijivas pilsētas".
Maskava neizteicās sīkāk par šīem trieciena draudiem, un arī Kijiva vēl nav sniegusi komentārus.
Kijiva var tikt pakļauta plaša mēroga raķešu triecienam, ja 9. maijā tiks mēģināts īstenot Zelenska draudus, paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.
🤡🥴Kyiv may be subjected to a massive missile strike if attempts are made to implement Zelensky’s threats on May 9, – Russian Foreign Ministry spokeswoman Maria Zakharova. pic.twitter.com/ncJ9WIEp9V
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 7, 2026
Ukrainas valdība atcēlusi ceļošanai uz ārzemēm noteiktos ierobežojumus lielākajai daļai sieviešu, kuras ieņem amatus valsts iestādēs, trešdien paziņojusi Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko.
Premjerministre sociālajos tīklos paziņoja, ka "turpmāk valsts iestāžu, pašvaldību, valsts uzņēmumu un citu struktūru darbinieces varēs šķērsot robežu bez papildu ierobežojumiem".
Krievijas dronu triecienā bērnudārzam Sumos nogalinātas divas darbinieces, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.
Septiņi cilvēki ir ievainoti, liecina pilsētas domes sniegtā informācija.
"Rīta uzbrukuma laikā tika reģistrēti aptuveni desmit ienaidnieka droni. Aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt daļu no tiem. Taču diemžēl divi droni trāpīja pirmsskolas izglītības iestādes ēkai," paziņoja Sumu apgabala administrācijas vadītājs Olehs Hrihorovs. Trieciena brīdī bērni šajā iestādē neatradās.
Kopš 1. maija Krievijas armijas triecienos Ukrainā nogalināti vismaz 70 civiliedzīvotāji un vairāk nekā 500 ievainoti, pavēstīja ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā (HRMMU).
Tikai 5. maijā vien Krievijas triecienos Ukrainā tika nogalināti 28 cilvēki un ievainoti 194.
HRMMU vadītāja Daniela Bella norādīja, ka bažas rada gan lielais civiliedzīvotāju upuru skaits dažās dienās, gan fakts, ka triecieni skāruši 14 Ukrainas apgabalus.
Norvēģijas valdība ir piešķīrusi 2,8 miljardus Norvēģijas kronu (aptuveni 302 miljonus ASV dolāru) nepieciešamo ieroču iegādei no Amerikas Savienotajām Valstīm Ukrainas aizsardzības spēkiem.
❗️The 🇳🇴Norwegian Government has allocated 2.8 billion Norwegian kroner (approximately $302 million) for the purchase of necessary weapons from the 🇺🇸United States for 🇺🇦Ukraine’s Defense Forces. pic.twitter.com/eHnbAJ17MU
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 6, 2026
Pēc sarunas ar Fico Zelenskis paziņoja, ka Slovākija atbalsta Ukrainas pievienošanos ES. Viņš piebilda, ka abas puses ir ieinteresētas normālās un stabilās attiecībās, un uzaicināja Fico uz Kijivu.
Zelenskis arī uzsvēra, ka miera līgums karā ar Krieviju nav iespējams bez Ukrainas piekrišanas. Vai pēc šādiem paziņojumiem Maskava joprojām labprāt uzņems Fico parādē?
🚨 Zelensky strips Putin of another ally
— NEXTA (@nexta_tv) May 6, 2026
After a conversation with Fico, Zelensky said that Slovakia supports Ukraine’s accession to the EU. He added that both sides are interested in normal and stable relations and invited Fico to Kyiv.
Zelensky also stressed that no peace… pic.twitter.com/UJkbGFIGaw
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
