TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē, atbrīvojot simtiem kilometru teritorijas

Ukrainas uzņēmums "Fire Point" paziņoja, ka pēc sākotnējiem FP-7 ballistiskās raķetes testiem tas pāriet uz tās testēšanu pret Krieviju. To intervijā "24. kanālam" paziņoja uzņēmuma līdzdibinātājs Deniss Štilermans. Pēc viņa teiktā, FP-7 jau ir pabeidzis testa lidojumu, un tagad projekts ieiet jaunā fāzē. "Mums jau ir bijis testa lidojums. Tagad mēs pārejam pie tās testēšanas pret mūsu "mīļotajiem" kaimiņiem," paziņoja Štilermans.

Izstrādātājs jauno raķeti sauc par lētāku alternatīvu ATACMS ar darbības rādiusu līdz 300 km. Vairāk lasi šeit.

Krievija piekritusi pārtraukt Kenijas pilsoņu vervēšanu karam pret Ukrainu, pirmdien pēc sarunām ar Krievijas kolēģi paziņojis Kenijas ārlietu ministrs Musalia Mudavadi.

Saskaņā ar Ukrainas aplēsēm, kas tika publiskotas februārī, Krievijas armijas rindās pret Ukrainu cīnās vairāk nekā 1780 cilvēku no 36 Āfrikas valstīm.

Aģentūra AFP un citi mediji nesen ziņoja par Maskavas veikto Kenijas pilsoņu piespiedu iesaukšanu armijā un nosūtīšanu uz fronti ar ierobežotu apmācību.

Kenijas izlūkdienesti lēš, ka karot nosūtīti vairāk nekā 1000 Kenijas pilsoņu.

Lietuvas iedzīvotāji joprojām visvairāk uzticas policijai un bruņotajiem spēkiem, savukārt vismazākā uzticība ir Seimam un valdībai, liecina pēc ziņu aģentūras ELTA pasūtījuma pētījumu kompānijas "Baltijos tyrimai" veiktā aptauja.

Šajā aptaujā, kas notika no 19. februāra līdz 2. martam, respondentiem tika jautāts, vai viņi uzticas vai neuzticas desmit Lietuvas institūcijām.

Uzticība policijai un ministru kabinetam salīdzinājumā ar janvāri pieaugusi par trim procentpunktiem. Aptuveni 76% respondentu norādīja, ka uzticas policijai, salīdzinot ar 73% janvārī, savukārt 35% respondentu pauda uzticību valdībai, salīdzinot ar 32% mēnesi iepriekš.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas padomnieks Serhijs Beskrestnovs apgalvo, ka Krievijas “Lancet” droni fiziski nespēj sasniegt Kijevu — pat ja tie tiktu palaisti no Baltkrievijas.

Pēc viņa teiktā, tie ir trieciena bezpilota lidaparāti ar nelielu kravnesību, kas paredzēti mērķu sasniegšanai frontes līnijas tuvumā. Tiem vienkārši nav akumulatora ietilpības vai radio vadības diapazona, kas nepieciešams šādiem attālumiem.

Viņš norāda, ka atrastās atlūzas, iespējams, ir apzināti nomestas no "Shahed" drona informācijas operācijas ietvaros.

Tikmēr Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats televīzijas kanālā "My — Ukraina" sacīja, ka rīta uzbrukums bija "neparasts": aptuveni 30 dažādu veidu droni tika palaisti Kijivas apgabala virzienā.

Karam Tuvajos Austrumos, ko izraisīja ASV un Izraēlas triecieni Irānai, nav nekāda sakara ar NATO un tas nav NATO karš, pirmdien paziņojis Vācijas kanclera Frīdriha Merca preses pārstāvis.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien aicināja Dienvidkoreju, Franciju, Ķīnu, Lielbritāniju un citas valstis palīdzēt nodrošināt jūras satiksmi Hormuza šaurumā, kuru Irāna ir pasludinājusi par slēgtu ASV un ASV sabiedroto satiksmei.

Vēlāk Tramps palielināja spiedienu uz NATO sabiedrotajiem, intervijā laikrakstam "Financial Times" paziņojot, ka NATO gaidāma "ļoti slikta" nākotne, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt globālajam naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu.

"NATO ir alianse teritorijas aizsardzībai", un pašreizējā situācijā "trūkst mandāta NATO [spēku] izvietošanai", regulārajā preses konferencē paziņoja Vācijas valdības preses sekretārs Štefans Kornēliuss.

Krievijas okupācijas armijai tiek atņemts ērts saziņas līdzeklis. Karavīriem kaujas zonā ir pavēlēts dzēst "Telegram" ziņojumapmaiņu no saviem tālruņiem. Par to ziņo pazīstamais Krievijas Z kanāls "Dva majora".

"Visās frontes līnijās ir izdoti norādījumi izdzēst "Telegram" no tālruņiem. Mūsu biedri privātās sarunās ir apstiprinājuši šo informāciju. Viņi saka, ka militārajai policijai ir uzdots pārbaudīt tālruņus," ziņo Z kanāls. Vairāk lasi šeit.

Latvija nekad neatzīs Krievijas mēģinājumus leģitimizēt Ukrainas teritoriju okupāciju vai aneksiju, uzsvērts Ārlietu ministrijas (ĀM) paziņojumā nelikumīgā Krimas referendumu gadadienā.

ĀM norāda, ka neleģitīmie referendumi par Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijai sāka neprovocētu un nepamatotu agresiju pret Ukrainu ar mērķi sagraut tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, kas 2022. gada 24. februārī pārauga pilna mēroga agresijas karā.

Paziņojumā akcentēts, ka Latvija neatzīst nelikumīgās norises un nosoda šo Krievijas prettiesisko rīcību, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums un rada draudus starptautiskajam mieram un stabilitātei.

Krievija parasti uzbrūk Ukrainai naktī. 16. martā uzbrukums turpinājās arī pēc pulksten 9:00 — Gaisa spēki lietoja vārdu "netipisks".

Zaporižja absorbēja nakts vilni: nogalināta sieviete, trīs ievainoti, 16 ēkas bojātas. Sumu piepilsētas vilcieni atkal pārtrauca kursēt.

Krievija ieņēma Pokrovsku. Tagad tā vēlas Hrišinu, kas atrodas 3,5 km uz ziemeļrietumiem. Un tā izmanto Pokrovskas drupas, lai inscenētu nākamo uzbrukumu.

Ukrainas 7. korpuss cīnās divās asīs vienlaikus: telpu pēc telpas atbrīvo krievu grupas no Hrišinas iznīcinātajām ēkām, savukārt droni uzbrūk Pokrovskas sagatavošanas zonai, pirms vēl var tikt palaists nākamais vilnis.

ISW apstiprināja, ka Krievija 14.-15. martā uzbruka četros dažādos virzienos ap Pokrovsku un nevienā no tiem nepavirzījās uz priekšu.

Ukrainas MiG-29 iznīcinātājs uzbruka Krievijas militārajām pozīcijām Pokrovskas dienvidu daļā, izmantojot AASM-250 vadāmās bumbas "Hammer".