TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams

Maskava gatavojas vērsties Starptautiskajā tiesā pret Baltijas valstīm, kas "atsakās pārtraukt krievu tiesību ierobežošanu", jo sarunas ar tām bijušas bez rezultātiem, pirmdien laikrakstam "Izvestija" pavēstījis Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Baltijas valstis, īpaši Latvija, krasi paaugstinājušas spiedienu uz tur dzīvojošajiem krieviem un noticis "straujš rusofobijas uzliesmojums, kas tiek kultivēts valsts līmenī", apgalvojis ministrijas pārstāvis.

"Izglītības sistēmā aizliegta krievu valoda, tiek grauti pieminekļi, pārdēvētas ielas un vēsturiskie rajoni. Uzturēšanās atļauju apstiprināšanai tagad jānoliek latviešu valodas eksāmens," žēlojusies amatpersona.

Ministrijas pārstāvis arī apgalvojis, ka Krievija daudzkārt Baltijas valstis "saukusi pie starptautiskas atbildības par šiem ilgstošajiem pārkāpumiem". Ārlietu ministrija sūtījusi iesniegumus ANO cilvēktiesību komisāra birojam un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstākajam komisāram nacionālo minoritāšu jautājumos, taču neesot izdevies saņemt "saturīgu atbildi".

Kā krievu vajāšanas piemēru ministrijas pārstāvis piesaucis prokremliskā aktīvista, sevi par Latvijas Nepilsoņu kongresa līderi dēvējošā Aleksandra Gapoņenko lietu. Viņam janvārī tiesa piesprieda desmit gadu ieslodzījumu par nacionālā naida kurināšanu un palīdzību ārvalstij īstenot pret Latviju vērstas darbības.

Krievijas Ārlietu ministrija gatavojoties Gapoņenko jautājumu ierosināt apspriešanai ANO Cilvēktiesību padomes nākamajā sēdē.

Ukrainas situācija frontē šobrīd izskatās "daudz labāk, nekā tas ir bijis jebkad" kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma, svētdien runājot Somijas Radio, sacīja Somijas prezidents Aleksandrs Stubs.

Prezidents arī raksturoja trīs kara posmus.

"Pirmais kara gads Ukrainai bija cīņa par izdzīvošanu. Pēc tam sekoja trīs izturības gadi. Tagad tā ir tīra matemātika," klāstīja Stubs.

Karā kritušo proporcija šobrīd ir viens kritušais Ukrainas pusē pret astoņiem kritušiem krieviem, norādīja Somijas prezidents.

"Turklāt atbalsts karam Krievijā samazinās, tāpēc Ukrainai tagad ir priekšrocība," sacīja Stubs.

 Lietuva svētdien izteica stingru protestu par vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes "Orešņik" izmantošanu pret Ukrainu, paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija.

Krievijas vēstniecības pārstāvis tika izsaukts uz ministriju, un viņam tika iesniegta protesta nota.

Naktī uz svētdienu Krievija Ukrainai uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, ieskaitot vidēja darbības rādiusa hiperskaņas raķeti "Orešņik".

Lietuvas Ārlietu ministrija raķetes "Orešņik" izmantošanu raksturoja kā bezjēdzīgu un kā Kremļa režīma izmisuma pazīmi. Ministrija norādīja, ka uzbrukumi, kas nekādi neietekmē kara gaitu, skāra dzīvojamās ēkas, komercobjektus, kā arī izglītības un kultūras iestādes Kijivā un citās Ukrainas pilsētās.

Ukrainas galvaspilsētā un tās apkārtnē plaša mēroga Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumos nogalināti četri cilvēki un vairāk nekā 60 tika ievainoti.

Ārlietu ministrija paziņoja, ka Lietuva kategoriski noraida Krievijas paziņojumus, kuros mēģināts attaisnot uzbrukumus Ukrainai.

Lietuva atkārtoti pieprasīja Maskavai nekavējoties pārtraukt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās valsts teritorijas un pilnībā atlīdzināt kara nodarīto kaitējumu.

Lietuva regulāri iesniedz protesta notas Krievijai par tās uzbrukumiem Ukrainai. Pagājušajā gadā Lietuva par to iesniedza Krievijai 27 notas.

Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska pirmdienas rītā ieradās Ukrainas galvaspilsētā.

Pagājušajā nedēļā Ukrainas Ārlietu ministrija iecēla atbildīgo personu par kontaktiem ar Baltkrievijas opozīciju, un pirms tam ārlietu ministrs Andrijs Sibiha tikās ar Cihanouska.

Pēc ierašanās viņa devās uz Lukjaņivskas militārajiem kapiem, kur apglabāta Donbasā bojā gājusī 24 gadus vecā baltkrievu aktīviste Marija Zaiceva.

"Man bija ļoti svarīgi sākt šo vizīti, godinot tās personas piemiņu, kura atdeva savu dzīvību par Ukrainas un Baltkrievijas brīvību," pavēstīja Cihanouska.

Viņai paredzētas tikšanās ar prezidentu Volodimiru Zelenski, Sibihu, Ukrainas Augstākās radas vadību, ES diplomātiem, kā arī Baltkrievijas Demokrātisko spēku misijas Ukrainā atklāšana.

 Lielbritānija, Francija, Spānija, Itālija un Kanāda bloķējušas NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes iniciatīvu dalībvalstīm piešķirt 0,25% no sava IKP militārai palīdzībai Ukrainai, vēsta laikraksts "The Telegraph".

Rute atzina, ka viņa iniciatīva netiks īstenota, jo trūkst vienprātīga sabiedroto atbalsta. Viņš bija cerējis, ka plāns tiks apstiprināts gaidāmajā alianses samitā Ankarā.

Pēc žurnālistu ziņām, vismaz septiņas NATO valstis, kuras jau tagad Ukrainai tērē vairāk nekā 0,25% no sava IKP, paudušas atbalstu šai idejai. To vidū ir Nīderlande, Polija, Baltijas un Skandināvijas valstis. Tomēr lēmumus aliansē pieņem vienprātīgi, un Londona, Parīze, Madride, Roma un Otava iebilda pret to.

Krievijas trieciena rezultātā Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas vēsturei veltītajā Čornobiļas nacionālajā muzejā neatgriezeniski iznīcināti aptuveni 40% eksponātu, paziņojusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Tās paziņojumā teikts, ka uzreiz pēc trieciena muzeja darbinieki un glābēji uzsāka eksponātu evakuāciju un cita starpā izdevās glābt slavenās ukraiņu mākslinieces Marijas Primačenko gleznu un Ukrainas karogu, kas tika uzstādīts Čornobiļas atomelektrostacijā pēc tās atbrīvošanas no Krievijas karaspēka 2022. gadā.

Čornobiļas muzejs nesen tika atjaunots.

Muzeja tīmekļa vietnē teikts, ka tā ekspozīcija ir "veidota divās laika dimensijās: avārijas un seku likvidēšanas brīdī un mūsdienās".

"Vēsturiskās zāles aptver ceļu no Čornobiļas atomelektrostacijas celtniecības un dzīves Pripetē līdz 1986. gada avārijai, tās seku likvidēšanai un mūsdienu izaicinājumiem, jo īpaši notikumiem, kas saistīti ar pilna mēroga karu," raksta muzejs.

Krievijai atkārtoti iebrūkot Ukrainā 2022. gada februārī, Krievijas armija ieņēma Čornobiļas AES, bet pēc dažām nedēļām atkāpās.

Ukraina vairākkārt apsūdzējusi Maskavu par uzbrukumiem Čornobiļas AES un citām Ukrainas atomelektrostacijām un brīdinājusi, ka Maskavas triecieni draud izraisīt jaunu katastrofu.

2025. gada februārī Krievijas drona trieciena rezultātā izveidojās caurums kupolā, kas novērš radiācijas noplūdi no Čornobiļas AES.

 Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 262 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 246 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti desmit trieciendronu trāpījumi deviņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 356 940 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1020 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 953 tankus, 24 608 bruņutransportierus, 42 687 lielgabalus un mīnmetējus, 1802 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1396 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1465 sauszemes bezpilota sistēmas, 310 245 bezpilota lidaparātus, 4687 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 99 000 automobiļus un autocisternas, kā arī 4218 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.