TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas karavīri no "Signum" bataljona uzbrūk Krievijas kājniekiem mežā Limanas virzienā.
"Insider UA", atsaucoties uz avotiem Ukrainas valdībā, ziņo, ka varas iestādes gatavojas ilgstošam karam.
Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, iemesls tam ir miera sarunu izjukšana, Krievijas atteikšanās no kompromisiem un ASV lomas mazināšanās sarunās.
Ziņots, ka Krievija arī gatavo jaunu plaša mēroga mobilizāciju un plāno līdz rudenim pilnībā sasniegt Donbasa robežas.
⚠️ Zelensky Told Officials to Prepare for 2–3 More Years of War
— NEXTA (@nexta_tv) May 27, 2026
INSIDER UA, citing sources in the Ukrainian government, reports that authorities are preparing for a prolonged war.
According to the outlet, the reason is the collapse of peace talks, Russia’s refusal to… pic.twitter.com/fLqMWzCYpC
ES augstākā diplomāte šo paziņojumu sniedza intervijā laikrakstam "The Wall Street Journal".
Pēc Kallasas teiktā, jauna mobilizācija signalizētu, ka Kremlis vairs nevar uzturēt karu ar saviem pašreizējiem spēkiem un, iespējams, gatavojas turpmākai eskalācijai.
Viņa uzskata, ka Maskava varētu tiekties pēc "plašāka konflikta", lai attaisnotu mobilizāciju savā valstī.
Rietumu izlūkdienesti lēš, ka Krievija zaudē aptuveni 35 000 karavīru mēnesī — vairāk nekā tā var savervēt ar līgumu un brīvprātīgo palīdzību.
⚠️ Kaja Kallas: Russia Could Launch Mobilization to Prepare for War With NATO
— NEXTA (@nexta_tv) May 27, 2026
The EU’s top diplomat made the statement in an interview with The Wall Street Journal.
According to Kallas, a new mobilization would signal that the Kremlin can no longer sustain the war with its… pic.twitter.com/lIRJxK56cp
Voroņežu skāra raķešu uzbrukums (iespējams, Storm Shadow vai SCALP-EG raķešu izmantošana), un virs Baltimoras lidlauka, kurā izvietoti Su-34 iznīcinātāji-bumbvedēji, pacēlās dūmi. Vietējās varas iestādes apgalvo, ka atlūzas nokrita uz riepu remonta darbnīcas, savukārt sākotnējie ziņojumi liecina par triecieniem gaisa spēku bāzes teritorijā, kas tiek izmantota apmācībām, remontam un apkopei.
Voronezh was hit by a missile attack (possible Storm Shadow or SCALP-EG use), with smoke rising over Baltimor airfield, which hosts Su-34 fighter-bombers. Local authorities claimed debris fell on a tire repair shop, while preliminary reports point to impacts at the airbase area… pic.twitter.com/ro7GrXhgwQ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 27, 2026
Okupētā Sevastopole tika pakļauta bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumiem, un ziņots par raķetes triecienu, kas aizdedzināja Krievijas Centrālās bankas dienvidu filiāli. Papildu ziņojumi liecina par raķetes trāpījumu jūras spēku štābam pilsētā.
Occupied Sevastopol came under drone and missile attack, with reports of a missile strike setting the Russian Central Bank’s southern branch on fire. Additional reports point to a missile hit on a naval headquarters in the city. #Crimea pic.twitter.com/93mCDjzUuc
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 27, 2026
Ukrainas raķetes trāpīja 325. lidmašīnu remonta rūpnīcai Taganrogā, kas bija saistīta ar Krievijas militāro lidmašīnu atbalstu.
Ukrainian missiles struck the 325th Aircraft Repair Plant in Taganrog, tied to Russian military aircraft support. #Russia pic.twitter.com/rCqKgtHeUs
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 27, 2026
Droni no "Paskuda" bataljona uzbrūk Krievijas loģistikai Luhanskas apgabalā.
Ukrainas Čerņihivas apgabalā lauka vidū "Shahed" drons gandrīz nogalināja lauksaimnieku. Drons avarēja tikai dažu metru attālumā no viņa, kamēr viņš strādāja. Zemnieks izdzīvoja, pateicoties tīrai veiksmei. Vairāk lasi šeit.
ASV nepievienojās ANO paziņojumam, kurā tika nosodīti Krievijas draudi veikt "sistemātiskus triecienus" Kijivai, ziņo AFP. Ukrainas tekstu atbalstīja gandrīz 50 valstis, tostarp Eiropas valstis, Apvienotā Karaliste, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Japāna un Dienvidkoreja.
❗️The US did not join a UN statement condemning Russia’s threat to launch “systematic strikes” on Kyiv, AFP reports. Nearly 50 countries backed Ukraine’s text, including European states, the UK, Canada, Australia, New Zealand, Japan and South Korea. #Ukraine
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 27, 2026
Ukraina ir identificējusi pirmos 500 mērķus Baltkrievijas teritorijā, kuriem tiks uzbrukts, ja Lukašenko uzdrošināsies iesaistīties karā Krievijas Federācijas pusē, brīdinājis bezpilota sistēmu spēku "Magyar" komandieris.
❗️Ukraine has identified the first 500 targets on the territory of Belarus that will be struck if Lukashenko dares to enter the war on the side of the Russian Federation, — Commander of the Unmanned Systems Forces “Magyar”.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 26, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



