TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis: Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Personāla ziņā ienaidnieks zaudēja 164 cilvēkus, vēl 120 ievainotos. Iznīcinātas gandrīz 30 patvertnes un vairāk nekā 10 bezpilota lidaparātu operatori.
Tika iznīcināti 8 lielgabali un 2 pašgājēju lielgabali.
🔥 Minus 880 targets! Such losses were inflicted on the enemy by the fighters of the SIGNUM battalion during May.
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) June 1, 2026
In personnel, the enemy lost 164, another 120 — injured. Almost 30 shelters and more than 10 UAV operators — minus.
8 guns and 2 self-propelled guns were destroyed. pic.twitter.com/XDi0FUnZlc
Ukrainai līdz 2030. gadam ir jākļūst par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, pirmdien pauda Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene, aicinot paātrināt iestāšanās procesu.
"Ukrainai līdz 2030. gadam ir jākļūst par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Šis process ir ieildzis pārāk ilgi. Tāpēc mums jādara viss, lai to paātrinātu," Ruginiene sacīja pirmdien Viļņā kopīgā preses konferencē ar Ukrainas premjerministri Jūliju Sviridenko.
"Ir ārkārtīgi svarīgi, lai visi seši sarunu nodaļu bloki par Ukrainas dalību Eiropas Savienībā tiktu atvērti tieši tagad, šajā brīdī," viņa teica.
Krievijas karavīri arvien biežāk krāso transportlīdzekļus ar zebru kamuflāžas rakstiem, cenšoties maldināt Ukrainas dronus, kas aprīkoti ar automātisko mērķēšanu. Šīs taktikas mērķis ir traucēt automatizētu mērķu noteikšanu. Vairāk lasi šeit.
Russian troops are increasingly painting vehicles with broken camouflage patterns in an attempt to confuse Ukrainian drones equipped with machine vision. The tactic is aimed at disrupting automated target detection. #Russia pic.twitter.com/5XxNm7gzsx
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 1, 2026
Ukraina naktī uz 27. maiju uzbruka Jermišas naftas sūknēšanas stacijai Krievijas Rjazaņas apgabalā. Starpposma stacija apkalpo galvenā naftas cauruļvada maršrutu Gorki-Rjazaņa-1 no Balahoņihas uz Jermišu, Šilovu un Rjazaņu. Sūkņu stacija tika bojāta, un vadības bloks, visticamāk, nodega.
Ukraine struck the Yermish oil pumping station in Russia’s Ryazan region overnight on May 26-27. The intermediate station serves the Gorky-Ryazan-1 main oil pipeline route from Balakhonikha to Yermish, Shilovo and Ryazan. The pump house was hit, while the control block likely… pic.twitter.com/yJL4CS9GHi
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 1, 2026
Ukrainas kaujinieki no 413. bezpilota sistēmu spēku pulka "Reids" veica triecienus Krievijas noliktavām un loģistikas bāzēm Doneckas apgabala dziļajā aizmugurē — Buhasas, Novoseļivkas, Dokučajevskas un Signalnes rajonos.
❗️🇺🇦Ukrainian fighters from the 413th Unmanned Systems Forces Regiment “Raid” struck 🇷🇺Russian warehouses and logistical bases in the deep rear of Donetsk Oblast — in the areas of Buhas, Novoselivka, Dokuchaievsk, and Sygnalne. pic.twitter.com/lz0WZ9y9MY
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 31, 2026
"Euractiv" vēsta, ka ES varētu mainīt pagaidu aizsardzības noteikumus ukraiņiem. Ierosinātā maiņa no pagarinātās aizsardzības attiektos uz militārpersonām, kuras ir sasniegušas vecumu, un personām, kuras nelegāli pametušas Ukrainu, bet tikai uz jauniem pretendentiem kas iesniegs pieteikumus nākotnē.
❗️The EU may change temporary protection rules for Ukrainians, Euractiv reports. The proposed shift would exclude military-age men and those who left Ukraine illegally from extended protection, but only for new applicants filing in the future. #EU
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 1, 2026
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir ievērojami samazinājusi finansējumu programmām, kuru mērķis ir izmeklēt Krievijas kara noziegumus Ukrainā.
Source: https://t.co/XPl5dfU871
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 1, 2026
Šis ir viens no nosacījumiem, lai pievienotos Eiropas Savienībai. Paredzams, ka Melnkalne veiks līdzīgus pasākumus.
"Ir paziņojumi par visa šī pabeigšanu līdz 2026. gada beigām. Bet, cik man zināms, tas ir jāizpilda sešus mēnešus pirms pievienošanās ES," sacīja Serbijas Nacionālās asamblejas deputāts Dragans Stanojevičs.
Iepriekš Serbijas prokrieviskais prezidents Aleksandrs Vučičs runāja par savas atkāpšanās iespējamību.
⚡️Serbia may cancel visa-free travel for Russians
— NEXTA (@nexta_tv) June 1, 2026
This is one of the conditions for joining the European Union. Montenegro is expected to adopt similar measures.
“There are statements about completing all this by the end of 2026. But as far as I know, it must be fulfilled six… pic.twitter.com/WNQujHigAk
Krievijas okupācijas varām Krimā radušās nopietnas problēmas ar degvielas nodrošinājumu, kas nepieciešams karam pret Ukrainu, tādēļ tās sākušas ierobežot degvielas pārdošanu civiliedzīvotājiem.
No 30. maija Krimas degvielas uzpildes stacijās ieviesti benzīna tirdzniecības ierobežojumi. Par to paziņojis tā dēvētais pussalas vadītājs Sergejs Aksjonovs, ziņo Krievijas mediji.
Turpmāk katrs autovadītājs Krimā diennakts laikā varēs iegādāties ne vairāk kā 20 litrus A95 markas benzīna. Dīzeļdegvielai pagaidām ierobežojumi nav noteikti, taču tās iegādei jau tiek izmantoti taloni.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans pirmdien noraidīja Krievijas diktatora Vladimira Putina prasību Erevānai sarīkot referendumu par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).
Armēnija pēdējos gados ir meklējusi citus sabiedrotos, neapmierināta ar to, ka Maskava to neaizstāvēja konfliktā ar kaimiņos esošo Azerbaidžānu.
Pagājušajā nedēļā Putins kritizēja Armēnijas tuvināšanos ES un aicināja "pēc iespējas ātrāk" sarīkot referendumu, sakot, ka nav iespējama dalība gan ES, gan Maskavas vadītajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā (EES).
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
