TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "Zapad 2025" manevros piedalās arī Indija, Irāna un dažas Āfrikas valstis
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas vēstniecība Tbilisi nav saņēmusi nekādu oficiālu paziņojumu no Gruzijas par diviem ukraiņiem, kas pagājušajā nedēļā tika aizturēti saistībā ar iespējamu mēģinājumu kontrabandas ceļā ievest sprāgstvielas, vēstniecība paziņoja 17. septembrī.
The Ukrainian Embassy in Tbilisi has not received any official communication from Georgia regarding two Ukrainians detained last week over an alleged attempt to smuggle explosives, the Embassy said on Sept. 17.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 18, 2025
"Nafta var nākt no Austrumiem, bet brīvība vienmēr nāk no Rietumiem," vēstīja Kristersons.
Spēcīgā vēstījumā viņš atgādina Ungārijai par tās pagātni, brīdina no pielabināšanās Krievijai un mudina atgriezties pie Rietumu demokrātiskajām vērtībām.
Swedish PM Ulf Kristersson to Viktor Orbán: “Oil may come from the East, but freedom always comes from the West.” In a powerful message, he reminds Hungary of its past, warns against cozying up to Russia, and urges a return to Western democratic values. pic.twitter.com/pCnQJtDik4
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 18, 2025
"Gazprom Neft" ir atlicis plānoto apkopi Omskas naftas pārstrādes rūpnīcā, kas ir daļa no valdības pasākumiem Krievijas degvielas tirgus stabilizēšanai, paziņoja uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Djukovs.
Gazprom Neft has postponed scheduled maintenance at the Omsk refinery as part of government measures to stabilize Russia’s fuel market, according to company head Alexander Dyukov. pic.twitter.com/LCqbNziRXA
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 18, 2025
30. augustā sabotāžas operācijā netālu no Voskresenkas, Zaporižjas apgabalā, gāja bojā 18 Krievijas virsnieki no 35. apvienotās ieroču armijas. Netālu no armijas komandpunkta tika aizdedzināta sausa zāle, liesmām un oglekļa monoksīdam izplatoties zemnīcās un patvertnēs, iesprostojot karavīrus štābu telpās.
Starp bojāgājušajiem bija vadošās personas Krievijas raķešu, artilērijas, elektroniskās karadarbības un operatīvās plānošanas vienībās. Ugunsgrēka pilns ietekmes apmērs joprojām tiek izvērtēts, taču šis ir viens no postošākajiem incidentiem Krievijas komandstruktūrām pēdējo mēnešu laikā.
Unknown individuals set fire to dry grass near the Russian army’s command post near the village of Voskresenka on Aug. 30, the Ukrainian project "I Want to Live" said. The fire reportedly quickly spread to buildings and dugouts at the site.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 18, 2025
Lielbritānijas un Kanādas aizsardzības uzņēmumi drīzumā varētu saņemt 150 miljardu eiro lielu ES finansējumu pēc tam, kad dalībvalstis vienojās sākt sarunas par programmu "Eiropas drošības darbību" (SAFE).
EU arms cash may flow to UK and Canada — to boost Ukraine's firepower
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 18, 2025
British, Canadian defense companies could soon tap into €150 bn in EU funding after member states agreed to open negotiations on the Security Action for Europe programhttps://t.co/xB0vcXJ86t
Austrālija pievienojas ES, Apvienotajai Karalistei, Kanādai, Japānai un Jaunzēlandei, pazeminot Krievijas naftas cenu griestus no 60 ASV dolāriem līdz 47,60 ASV dolāriem par barelu.
⚡️ Australia sanctions 95 Russian 'shadow fleet' vessels, lowers oil price cap.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 18, 2025
Australia is joining the EU, the U.K., Canada, Japan, and New Zealand in lowering the price cap on Russian oil from $60 to $47.60 per barrel.https://t.co/qHaQG5KC7p
Vācija atbalsta to, ka Krievija maksā par tās uzsākto karu, izmantojot Maskavas iesaldētos 300 miljardus dolāru Ukrainas aizsardzības finansēšanai.
Berlīnes politikas maiņa piešķir būtisku impulsu Eiropas centieniem, kas iepriekš saskārās ar Vācijas pretestību.
Germany now supports making Russia pay for the war it launched - using Moscow's own $300 billion in frozen assets to fund Ukraine’s defense
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 18, 2025
Berlin's policy shift adds crucial momentum to European efforts that previously faced German resistancehttps://t.co/ftZHPGEuz2
Ukrainas un Polijas aizsardzības ministrijas plāno parakstīt sadarbības līgumu, kas daļēji vērsts uz dronu operāciju spēju uzlabošanu, paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs, ziņo "RMF 24".
Ukraine's and Poland's defense ministries are planning to sign a cooperation agreement focused in part on enhancing drone operation capabilities, Polish Defense Minister Wladyslaw Kosiniak-Kamysz said, according to RMF 24.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 18, 2025
Video fiksēts brīdis, kad ukraiņu pārtvērējdrons notriec krievu kamikadzes dronu "Lancet".
Source: https://t.co/K5b64ze4Km
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) September 18, 2025
Pirms vairākām dienām Putins tikās ar savas valdības locekļiem, kritizējot straujo Krievijas ekonomikas palēnināšanos. Tās izaugsmes temps šovasar ir samazinājies gandrīz līdz nullei.
Saskaņā ar "Rosstat" datiem, pagājušajā gadā Krievijas ekonomika pieauga par 4,3%, bet gadu iepriekš - par 4,1%. Kopš tā laika izaugsmes tempi ir palēninājušies četras reizes, ekonomika sāka sarukt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pirmo reizi kopš 2022. gada, un rūpniecība ir uz stagnācijas robežas - jūlijā tās izaugsme bija tikai 0,7%.
Valdība, kas sākotnēji Putinam solīja 2,5% ekonomikas izaugsmi šogad, septembrī pazemināja savu prognozi līdz 1,5% un pēc tam līdz 1,2%.
Jo mazāk naudas Krievijai ir savas kara mašīnas finansēšanai, jo labāk. Ekonomiskajam spiedienam uz Krieviju ir jāpastiprinās.
Several days ago, Putin had a meeting with his government members, criticizing the sharp slowdown in the Russian economy. Its growth rate has fallen nearly to zero this summer.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) September 18, 2025
Last year, according to Rosstat, the Russian economy grew by 4.3%, and the year before - by 4.1%.… pic.twitter.com/MuCgF0QXQJ
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
