TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija pārvietojusi 16 bumbvedējus tuvāk Ukrainai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas karavīri no bataljona "Signum" iznīcina Krievijas loģistiku Limanas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the "Signum" battalion destroy 🇷🇺Russian logistics in the Lymansk direction pic.twitter.com/FL06SBRgjP
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 2, 2025
Ukrainas privātā uzņēmuma direktors tika pieķerts peļņas gūšanā ārpus frontes līnijas, piegādājot bojātus formas tērpus, ziņo Ģenerālprokuratūra.
Viņš saņēma pilnu samaksu, piesavinoties 40 000 ASV dolāru valsts līdzekļu, vienlaikus piegādājot lietošanai nederīgu aprīkojumu.
A Ukrainian private company director was caught profiting off frontline by supplying defective uniforms, according to the Prosecutor General’s Office
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 1, 2025
He received payment in full, embezzling $40,000 in public funds while delivering gear unfit for usehttps://t.co/567vMhKHgT
Pentagons ir apturējis darba līmeņa kontaktus ar Vācijas Aizsardzības ministriju, tostarp saziņu, kas saistīta ar Ukrainu. Par to ziņo laikraksts "The Atlantic", atsaucoties uz Vācijas ģenerālleitnantu Kristianu Freidingu.
Freidings apgalvo, ka agrāk sūtījis ziņas saviem amerikāņu kolēģiem "dienu un nakti", bet tagad saziņa ir "pārtraukta - patiešām pilnībā pārtraukta". Vašingtona vienkārši ir pārtraukusi atbildēt.
🤯 Pentagon cuts off communication with Germany’s Defense Ministry
— NEXTA (@nexta_tv) December 2, 2025
The Pentagon has halted its working-level contacts with Germany’s Defense Ministry, including communication related to Ukraine. The Atlantic reports this, citing German Lieutenant General Christian Freuding.… pic.twitter.com/AMeflRMEXm
Foto redzamas naktī notikušā uzbrukumu sekas, ko, kā ziņots, skāra FDD ēku Ačhojmartanā, Čečenijā. Vietai nodarīti ievērojami postījumi.
Footage shows the aftermath of overnight strikes, reportedly on an FSB building in Achkhoy-Martan, Chechnya. The location suffered significant damage. https://t.co/WaalcJ2Lu0 pic.twitter.com/4NJPipCaB7
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 2, 2025
"Reuters" ziņo, ka Turcija novembrī samazināja Krievijas Urālu jēlnaftas importu par vienu trešdaļu salīdzinājumā ar oktobri, pastiprinoties Rietumu sankcijām.
Piegādes samazinājās no 300 000 līdz 200 000 barelu dienā. Kopš kara sākuma Turcija ir kļuvusi par trešo lielāko naftas pircēju Krievijā pēc Indijas un Ķīnas, un tik straujš kritums smagi ietekmē Kremļa loģistiku.
Turkey slashes Urals oil purchases — down by one-third in a month
— NEXTA (@nexta_tv) December 2, 2025
Reuters reports that Turkey cut its imports of Russian Urals crude by one-third in November compared to October, amid tightening Western sanctions.
Shipments fell from 300,000 to 200,000 barrels per day. Since… https://t.co/2k8jTmWGPR pic.twitter.com/9fu9Urdm6n
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 62 droniem, no kuriem 39 Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevies notriekt vai neitralizēt ar radioelektroniskiem līdzekļiem, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
No 62 Krievijas raidītajiem droniem vairāk nekā 35 bija "Shahed" tipa uzbrukuma lidroboti.
Reģistrēti 20 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi astoņās apkaimēs.
ES apsver sankcijas pret Baltkrieviju saistībā ar iespējamiem hibrīduzbrukumiem, kas traucē Lietuvas gaisa telpu.
Pēdējais incidents notika 30. novembrī, kad Viļņas Starptautiskā lidosta apturēja darbību pēc tam, kad tuvējā gaisa telpā parādījās neidentificēti objekti.
⚡️EU weighing sanctions on Belarus over alleged hybrid attacks disrupting Lithuania’s airspace.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 2, 2025
The latest incident occurred on Nov. 30, when Vilnius International Airport suspended operations after unidentified objects appeared in nearby airspace.https://t.co/fHCUdTKwJ8
ASV sūtņi ieradās Maskavā uz svarīgām sarunām ar Putinu par kara izbeigšanu Ukrainā.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs iepazīstinās Putinu ar jaunāko ASV un Ukrainas miera sarunu versiju, kas izstrādāta nesenajās sarunu kārtās Ženēvā un Floridā.
Dmitrijevs satika Vitkofu un Kušneru Vnukovas lidostā, un viņi trijatā devās prom vienā autokolonnā.
Eskorts izskatās pārāk ievērojams.
Pēc plkst. 17:00 Vitkofam ir paredzēta tikšanās ar Putinu.
American visitors: Witkoff and Kushner arrive in Moscow
— NEXTA (@nexta_tv) December 2, 2025
Dmitriev met Witkoff and Kushner at Vnukovo Airport — and the three of them left together in a single motorcade.
Notice the size of the escort: it looks far too substantial.
After 17:00, Witkoff is scheduled to meet with… pic.twitter.com/NMYW5Yt3ij
Speciālo operāciju spēki, izmantojot FP-2 vadāmus kamikadzes dronus, uzbrūk Krievijas "Shahed" palaišanas vietai Krimā.
Special Operation Forces targeting Russian Shahed launch site in Crimea using FP-2 guided kamikaze drones. pic.twitter.com/2tzT6NMwDs
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) December 1, 2025
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 1. decembrī apgalvoja, ka Krievijas karaspēks ir ieņēmis Ukrainas pilsētas Pokrovsku un Volčansku, taču šo apgalvojumu neapstiprina ne Ukrainas amatpersonas, ne kaujas lauka novērošanas grupas.
Russian President Vladimir Putin claimed on Dec. 1 that Russian troops had captured the Ukrainian cities of Pokrovsk and Vovchansk — a claim not backed up by Ukrainian officials or battlefield monitoring groups.https://t.co/U5O6M9YxSV
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 2, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
