TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ziemeļkoreja dāsni apgādās Krieviju ar savu lielgabalgaļu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
NATO Secretary General Mark Rutte:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) July 2, 2025
"Lavrov is the foreign minister of Russia, I think, since the birth of Jesus Christ. And since then, nothing, anything useful came out of his mouth. So let's not pay too much attention to Mr. Lavrov." pic.twitter.com/wLooJ6ruXm
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute nicīgi izteicies par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova padomu NATO nepalielināt savus aizsardzības izdevumus, lai novērstu alianses sabrukumu. Intervijā "Fox News" Rute neslēpa, ko domā par Krievijas diktatora Vladimira Putina ilggadējo ārpolitikas seju.
"Kas attiecas uz Lavrovu, viņš ir ārlietu ministrs, man šķiet, kopš Jēzus Kristus piedzimšanas, un kopš tā laika no viņa mutes nekas jēdzīgs nav skanējis, tādēļ nepievērsīsim Lavrovam pārāk lielu uzmanību," paziņoja Rute.
75 gadus vecais Lavrovs Krievijas ārlietu ministra amatā ir kopš 2004. gada. Tiesa, līdz slavenajam "misteram Nē" Andrejam Gromiko (1909-1989) viņam vēl tālu, Gromiko PSRS ārlietu ministra amatā pabija 28 gadus no 1957. līdz 1985. gadam.
Nesen Lavrovs izteicās, ka NATO dalībvalstīm nevajadzētu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, ja tās vēlas saglabāt savu aliansi. Šādi viņš komentēja sava Polijas kolēģa Radoslava Sikorska izteikumu, ka Krieviju gaida krahs militāro tēriņu pieauguma dēļ. "Droši vien viņš paredz, ja reiz ir tāds pareģis, ka katastrofāla, pēc manām aplēsēm, NATO dalībvalstu budžeta palielināšana arī novedīs pie šīs organizācijas sabrukuma," pēc kolektīvās drošības līguma organizācijas (ODKB) padomes rezultātiem sacīja Lavrovs.
Ministrs atgādināja, ka Putins ir izziņojis militāro izdevumu samazināšanu, kuru daļa budžetā jau sasniegusi rekordlielas vērtības kopš PSRS laikiem. Lavrovs slavēja Putinu par to, ka viņš "vadās pēc veselā saprāta, nevis no pirkstiem izdomātiem un izzīstiem draudiem". Iepriekš Lavrovs pieprasīja izjaukt NATO, jo, viņaprāt, organizācija zaudēja jēgu pēc PSRS pastāvēšanas pārtraukšanas.
Ziemeļatlantijas alianses pēdējā samitā bloka valstis akceptēja kopš Aukstā kara lielāko aizsardzības izdevumu palielinājumu. Līdz 2035. gadam tam vajadzētu būt 5% no IKP līdzšinējo 2% vietā. NATO paziņojumā tika uzsvērts, ka šādi pasākumi ir nepieciešami, jo Krievija rada "ilgtermiņa draudus Eiroatlantiskajai drošībai". 2% mērķis tika pieņemts 2014. gadā, kad Putins organizēja Krimas sagrābšanu un ar separātistu rokām sāka kaujas Donbasā.
Tagad, kad Ukrainā ceturto gadu notiek pilna mēroga karš un Rietumos prognozē, ka Krievija NATO varētu uzbrukt pēc 2-5 gadiem, alianse strauji pacēla latiņu, atgriežoties pie 1980. gadu uzstādījumiem.
Pēc ieceres 3,5% no IKP jānovirza militārajām pamatvajadzībām - tādām kā nacionālo armiju uzturēšana un bruņošana, vēl 1,5% no IKP aizies plašākiem izdevumiem: kiberdrošība, cauruļvadu aizsardzība, ceļu un tiltu pielāgošana smagās militārās tehnikas ejai un viss pārējais. Pēc šīm norunām amerikāņu prezidents Donalds Tramps piekrita atstāt karaspēku Eiropā un apliecināja ASV uzticību kolektīvās aizsardzības principiem.
Dānijas pilsonēm no 1.jūlija ir pienākums reģistrēties militārajā uzskaitē un dienēt obligātajā militārajā dienestā, ja viņas tam tiks izraudzītas īpašas izlozes rezultātā.
Iesaukšanai armijā priekšroka tiks dota abu dzimumu brīvprātīgajiem, bet atlikušās vietas sadalītas loterijas kārtībā potenciālo iesaucamo, arī sieviešu, vidū.
Pirms jauno noteikumu stāšanās spēkā Dānijas sievietes varēja dienēt armijā, bet tikai kā brīvprātīgās.
Krievijā ukraiņu dronu triecienā otrdien cietusī Iževskas bruņojuma rūpnīca "Kupol" apturējusi darbu, trešdien vēsta "Telegram" kanāls "Astra", atsaucoties uz avotiem. Postījumi nodarīti četriem cehiem, kas saistīti ar dronu ražošanu.
Līdz šim daži dronu ražošanas cehi šajā rūpnīcā darbojās visu diennakti. "Kupol" ir viens no lielākajiem Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem, tas ietilpst koncernā "Almaz-Antej". Pēc Krievijas invāzijas "Kupol" sāka montēt dronus un zenītraķešu sistēmas.
Rūpnīca iekļauta ASV, Eiropas Savienības un citu rietumvalstu sankciju sarakstos.
Iževska ir liela rūpniecības pilsēta, kur cita starpā atrodas arī "Kalašņikova" grupas uzņēmumi. Pirmais uzlidojums rūpnīcai "Kupol" Iževskā notika jau pērn novembrī.
🫡 EW specialists of the 47th Magura Brigade demolish Russian FPVs on approach. pic.twitter.com/ypYeXyDa0P
— MAKS 25 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) July 2, 2025
Jaunievēlētais Polijas prezidents Karols Navrockis ir paziņojis par plāniem apmeklēt Ukrainu un tikties ar prezidentu Zelenski.
"Bez šaubām, es tikšos ar prezidentu Zelenski plānoto vizīšu kārtas ietvaros. Kā prezidents es apmeklēšu visus mūsu kaimiņus," paziņoja Navrockis.
🇵🇱 Newly elected Polish President Karol Nawrocki has announced plans to visit Ukraine and meet with President Zelensky.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 1, 2025
"Without a doubt, I will meet with President Zelensky as part of a planned round of visits. I will visit all our neighbors as President," Nawrocki stated. pic.twitter.com/DQ7UdoHIZH
Ukrainas militārais pilots Dmitro sacīja, ka runas par mieru vai Krievijas kapitulāciju ir ilūzijas.
Ukrainas Aizsardzības ministrija atklāja, ka Kijivas spēki tikai sešos 2025. gada mēnešos likvidējuši vairāk nekā 230 000 Krievijas karavīru.
Talks about peace or Russia’s capitulation are illusions, said Ukrainian military pilot Dmytro
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 1, 2025
Earlier, the Ukrainian Defense Ministry revealed that Kyiv forces eliminated more than 230,000 Russian soldiers in just six months of 2025https://t.co/ysJLZ8bSFr pic.twitter.com/KTDPKTiDYO
Krievu karavīrs uz kvadracikla ar piekabi brīnumainā kārtā ātri brauc cauri kājnieku mīnu laukam Doneckas apgabalā, kaut kādā veidā izvairoties no detonācijas.
A Russian soldier on a quad bike with a trailer miraculously speeds through an anti-personnel minefield in Donetsk region, somehow avoiding detonation. pic.twitter.com/lvVteuCKPz
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 1, 2025
Hanss Braunfišs vēlas, lai amerikāņi investētu Ukrainas jaunuzņēmumos, taču ir kāda problēma: individuāliem investoriem nav skaidra ceļa, kā ieguldīt naudu vairāk nekā 26 000 Ukrainas jaunuzņēmumos.
Bijušais "PwC" konsultants plāno to mainīt ar "Pravo Venture" — platformu, kas vienkāršo ārvalstu investīcijas Ukrainas jaunuzņēmumiem. Uztveriet to kā tikšanās vietu Ukrainas uzņēmumiem un ASV investoriem, kurus akreditējusi Vērtspapīru un biržu komisija un kuri vēlas atbalstīt valsti ar kapitālu, nevis palīdzību.
Pravo Venture is streamlining foreign investment for Ukrainian startups.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 2, 2025
Think of it like a meeting point for Ukrainian companies and U.S. investors accredited by the Securities and Exchange Commission who want to support the country with capital.https://t.co/3SlDOxLRz7
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atņēmis Ukrainas pilsonību Orestam Berezovskim, tā dēvētajam Ukrainas Universitātes (Kristus Universitātes) metropolītam Onufrijam, vēsta Ukrainas Drošības dienests (SBU).
Saskaņā ar SBU materiāliem, Berezovskis (Onufrijs) brīvprātīgi saņēma Krievijas pilsonību 2002. gadā. Viņš par to neziņoja pilnvarotajām Ukrainas iestādēm. Tajā pašā laikā pēc tam viņš turpināja baudīt Ukrainas pilsoņa statusu.
Saskaņā ar SBU pieejamo informāciju Onufrijs joprojām uztur kontaktus ar Maskavas patriarhātu un apzināti iebilda pret Ukrainas baznīcas kanonisko neatkarību no Maskavas patriarhāta, kura pārstāvji atklāti atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu.
"Neskatoties uz pilna mēroga iebrukumu, Berezovskis (Onufrijs) faktiski turpina atbalstīt Krievijas Pareizticīgās baznīcas un tās vadības, jo īpaši patriarha Kirila (Gundjajeva), politiku," teikts paziņojumā.
SBU atgādināja, ka Gundjajevs svētīja Krievijas karaspēka bruņoto agresiju un īsteno propagandas politiku, kas attaisno un kūda uz Ukrainas tautas genocīdu.
Krievijas Federācija (RF) izmantoja mediju platformu "Red", lai Vācijā veicinātu savu propagandu un sētu neapmierinātību sabiedrībā, ziņo "Reuters".
Kā pavēstījis vārdā neminēts Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis, "Red" sevi pozicionē kā "revolucionāru platformu neatkarīgiem žurnālistiem". Tomēr, kā izrādās, tai ir ciešas saites ar Krievijas valsts mediju kanālu RT.
"Šodien mēs varam apstiprināt, ka Krievija izmanto "Red", lai manipulētu ar informāciju," piebilda aģentūras pārstāvis.
"Reuters" skaidro, ka "Red" pieder Turcijas mediju uzņēmumam "AFA Medya", kas, tāpat kā tā dibinātājs Huseins Dogru, ir pakļauts sankcijām kā daļa no ierobežojumiem pret Krieviju. Platforma tiek apsūdzēta "demokrātiskā politiskā procesa graušanā" Vācijā. Pēc ierobežojumu ieviešanas "Red" maijā paziņoja par savu slēgšanu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".