Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa a...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 17:11
Igaunija plāno aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu

Igaunijas Iekšlietu ministrija steidzami sāks gatavot grozījumus Likumā par nekustamā īpašuma iegūšanas ierobežojumiem, lai liegtu tiesības iegādāties nekustamo īpašumu valstī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem bez ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām, kā arī uzņēmumiem, kuru faktiskie īpašnieki ir šo valstu pilsoņi bez ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām.

Kā paziņoja iekšlietu ministrs Igors Taro, ņemot vērā Kremļa un tā satelītvalstu nepārtraukto agresiju, nekustamā īpašuma pārdošana Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ar nezināmu pagātni, kuri Igaunijā uzturas uz laiku vai ir ieradušies tikai nesen, rada draudus drošībai.

Šodien 16:50
Mūrniece: Eiropai ir jādara vairāk, ātrāk, drosmīgāk un izlēmīgāk

Eiropai ir jādara vairāk, ātrāk, drosmīgāk un izlēmīgāk, ceturtdien ārpolitikas debatēs Saeimā uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA).

Politiķe norādīja, ka aizvadītais gads ir nesis daudz satricinājumu starptautiski, bet Krievijas imperiālistiskās ambīcijas pakļaut, iznīcināt un uzspiest pasaulei savu pseido kārtību nav zudušas. Kā uzsvēra politiķe, Krievija joprojām ir nopietns drauds ne tikai Baltijas valstīm un Polijai, bet visai Eiropai un NATO.

Mūrniece runā atsaucās uz NATO ģenerālsekretāra Marka Rites sacīto, ka Eiropas Savienība (ES) bez ASV iesaistes pagaidām vēl nespēj sevi aizstāvēt pret potenciālu Krievijas uzbrukumu. "Dažādi militārie eksperti sniedz dažādas prognozes, pēc cik gadiem Krievija var atjaunot savu militāro jaudu un uzbrukt NATO, neizslēdzot scenārijus, kuri no veselā saprāta viedokļa šķiet it kā racionāli neiespējami. Tāpēc ASV klātbūtne Eiropā un īpaši NATO Austrumu flangā ir izšķirošs, pirmkārt, jau atturēšanas faktors, bez kura mūsdienu Eiropas drošība šobrīd nav iedomājama," sacīja Mūrniece.

Šodien 16:33
Ukraiņi no helikoptera ar ložmetēju notriec okupantu dronu

Krievijas "Shahed" tipa kamikadzes trieciendrona likvidēšana ar ložmetēja uguni no Ukrainas helikoptera.

Šodien 16:09
Krievu iebrucējam neizdevās laicīgi patverties no Ukrainas aizstāvju drona
Šodien 15:51
Ukrainas trieciendrons trāpa mērķim Doneckas ass virzienā

Ukrainas trieciendrons, kas lido ārkārtīgi zemā augstumā, izlaužas cauri Krievijas mobilajām uguns grupām un trāpa mērķim Doneckas ass virzienā.

Šodien 15:22
Ukrainas aizstāvji ar granātmetēju apšauda okupantu pozīcijas

Ukrainas Speciālo operāciju spēku operatori apšauda Krievijas pozīcijas no granātmetēja. Video filmēts Zaporižjas apgabala Stepnohirskā.

Šodien 15:07
Ukrainas robežsargi Slobožanskas dienvidu virzienā iznīcina Krievijas elektroniskās karadarbības sistēmu
Šodien 14:53
Ukraiņu snaiperis no 150 metru attālumā likvidē krievu karavīru

Šāviens tika veikts ar .308 Win kalibru, kas ir iens no populārākajiem un pieejamākajiem vītņstobra ieroču kalibriem pasaulē.

Šodien 14:27
Trampa galvenais sūtnis sarunās par Ukrainas likteni demonstrē "šokējošu" zināšanu trūkumu par karu un politiku

Augsta ranga ASV sūtnis, kas iesaistīts centienos izbeigt Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu, slēgtā sarunā ar nelielu reportieru grupu demonstrējis pamatzināšanas trūkumu par Ukrainas politisko sistēmu un pašu karu, ziņo laikraksts "Kyiv Independent".

Amatpersona ir iesaistījusies augsta līmeņa sarunās gan ar Maskavu, gan ar Kijivu, jo Ukraina, Krievija un Amerikas Savienotās Valstis atkal iesaistās aktīvā diplomātiskajā fāzē prezidenta Donalda Trampa atjaunoto centienu ietvaros izbeigt karu.

Nesenajās sarunās ar reportieriem ASV amatpersona nepareizi apgalvoja, ka Kirilo Budanovs, nesen ieceltais prezidenta biroja vadītājs un bijušais militārās izlūkošanas vadītājs, tagad ir Ukrainas viceprezidents.

"Ģenerālis Budanovs tagad ir viņu viceprezidents," sacīja amatpersona.

Ukrainai nav viceprezidenta. Saskaņā ar konstitūciju valsts vadītājs ir prezidents, un, ja prezidents nevar pildīt savus pienākumus, vara uz laiku tiek nodota parlamenta priekšsēdētājam.

Prezidenta biroja vadītājs ir prezidenta galvenais palīgs un štāba vadītājs, pārraugot ikdienas darbību, koordinējot politiku starp valdības aģentūrām un pārvaldot attiecības ar parlamentu, drošības iestādēm un ārvalstu partneriem.

Šī loma ir ietekmīga, taču tai nav konstitucionālu izpildvaru.

Tas pats ASV ierēdnis arī, šķiet, nezināja galvenos faktus par kara laika grafiku. Kad viņam jautāja, vai Trampa miera centieni bija vērsti uz kara izbeigšanu līdz tā ceturtajai gadadienai 24. februārī, ierēdnis norādīja, ka viņi nezināja, kad sākās pilna mēroga iebrukums.

"Es nezināju, kāds ir šis gadadienas datums," atbildēja ASV augstākais sūtnis. "Es nedomāju, ka mēs jūtam spiedienu, jo mums ir četru gadu gadadiena."

Amatpersona gāja vēl tālāk, neprecīzi apgalvojot, ka Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu norit ilgāk nekā Otrais pasaules karš.

"Es domāju, ka tas ir garākais karš tagad. Tas bija ilgāks par Otro pasaules karu. Šajā brīdī tas notiek."

Šis apgalvojums ir maldinošs. Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu 2022. gada 24. februārī, un nākamajā mēnesī karš sāks savu ceturto gadu.


Lai gan tas tagad ir ildzis ilgāk nekā 1941.–1945. gada Vācijas un Padomju Savienības karš, Otrais pasaules karš kopumā sākās 1939. gada septembrī ar nacistiskās Vācijas iebrukumu Polijā un beidzās 1945. gadā, padarot to par ilgāku konfliktu kopumā.

Šie izteikumi ir pastiprinājuši bažas Kijivā par Vašingtonas sarunu komandas sastāvu un sagatavotību.

Trampa sūtņiem, kuriem uzdots atrisināt Krievijas karu, trūkst tradicionālās diplomātiskās pieredzes, kas atšķiras no iepriekšējās ASV prakses. Ukrainas parlamenta ārlietu komitejas vadītājs Oleksandrs Merežko raksturoja situāciju kā dziļi satraucošu.

"Šī ir nopietna problēma," laikrakstam "Kyiv Independent" sacīja Merežko. "(Sūtnis) jau ir pieļāvis vairākas lielas kļūdas – gan tehniskas, gan būtībā nopietnas diplomātiskas."

Merežko sacīja, ka ASV amatpersona šķiet uzņēmīga pret Krievijas naratīviem un sarunām pieiet caur darījumu prizmu, nevis politisku vai juridisku.

"Piemēram, (viņi) uzskata teritoriālos jautājumus par nekustamo īpašumu," sacīja Merežko. "Tas ir pilnīgi nepareizi. Viņi nezina pamatus - politikas, vēstures, starptautisko tiesību pamatus."

Bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Stīvens Paifers laikrakstam “Kyiv Independent” pastāstīja, ka ASV amatpersonai trūkst arī pieredzējušu padomnieku Krievijas un Ukrainas jautājumos.

"Turpretī Putinu, kuram ir dziļa izpratne par šo sarunu detaļām, parasti pavada viņa ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs, kurš deviņus gadus bija Krievijas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs,” piebilda Paifers.

Šodien 14:12
Ukrainas aizstāvji ar droniem likvidē okupantus Limanas virzienā

Ukrainas karavīri no SIGNUM bataljona Limanas virzienā uzbrūk Krievijas kājniekiem mežā.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".