TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
17. aprīļa rītā Hersonas Dņeprovas rajonā okupantu droni uzbruka pasažieru autobusam. Vadītājs un pasažieri nav cietuši, paziņoja Hersonas pilsētas administrācijas vadītājs.
Reģionālās varas iestādes ziņoja, ka pēdējo 24 stundu laikā Hersonas apgabalā ir ievainoti deviņi cilvēki.
17. aprīļa rītā notika vēl divi uzbrukumi: ap plkst. 6:30 Krievijas bezpilota lidaparāts netālu no Inženernes notrieca 70 gadus vecu velosipēdistu, radot viņam sprādziena traumu un šrapneļa brūces ekstremitātēs. Ap plkst. 6:00 Krievijas raķešu artilērija trāpīja Novoraiskai, ievainojot 63 gadus vecu vīrieti ar šrapneļa brūci, smadzeņu satricinājumu, sprādziena traumu un slēgtu smadzeņu traumu.
Russia continues its human safari: it struck a passenger bus in Kherson's Dniprovskyi district this morning. The driver and passengers were not injured, according to the Kherson city administration head.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 17, 2026
The regional authorities reported that nine people were wounded across… pic.twitter.com/bUxlIgnr7J
"Telegraph" slejā bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs apgalvo, ka Krievija ir ekonomiski novājināta un tagad ir īstais laiks palielināt spiedienu.
Viņš aicina Eiropu pastiprināt pasākumus un palielināt atbalstu Ukrainai, kamēr "iespēju logs" joprojām ir atvērts.
Putin must be “finished off”: UK voices say he is on the brink
— NEXTA (@nexta_tv) April 17, 2026
In a Telegraph column, a former UK defense secretary argues that Russia is economically weakened and now is the time to increase pressure.
He calls on Europe to tighten measures and boost support for Ukraine while… pic.twitter.com/eEn1yl9wko
Krievija izvieto trīs identiskas slepenas militārās bāzes okupētajā Krimā, Ladoga ezerā un Baltajā jūrā. Tās tika uzceltas laikā no 2022. līdz 2024. gadam bijušajās kodolieroču, izmēģinājumu un apmācību vietās. Katrā no tām ir piepūšami angāri, konteineru klasteri un pastiprināta apsardze bez redzama personāla vai loģistikas.
Russia deploys three identical secret military bases across occupied Crimea, Lake Ladoga, and the White Sea, built between 2022-2024 on former nuclear, test, and training sites. Each features inflatable hangars, container clusters, and heavy security with no visible personnel or… pic.twitter.com/ZTpKEJ36Hk
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 17, 2026
Tika trāpīts sekojošiem mērķiem: komandpunkts Dovhē (Luhanskas apgabalā), bezpilota lidaparātu vadības punktiem Tjotkino (Kurskas apgabalā), Uspenivkā un Zeļenē (Zaporižjas apgabalā), remonta bāzei Klinkinē, loģistikas centram Manhušā, laivu glabātuvei Čornomorskā (Krima), munīcijas noliktavām Skadovskā, Panteleimonivkā un Dovžanskā, kā arī materiāli tehniskā nodrošinājuma un degvielas noliktavām Luhanskas apgabalā.
Ir apstiprināts, ka Belgorodas apgabalā tika iznīcināta radiolokācijas stacija "Nebo-M" un Rostovas apgabalā "Podļot", kā arī bezpilota lidaparātu laboratorija Orlinskē.
Ienaidnieka zaudējumi vēl tiek precizēti.
❗️The 🇺🇦Ukrainian Defense Forces have struck enemy command posts, logistics hubs, and warehouses.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
The following targets were hit: a command post in Dovhe (Luhansk region), UAV control points in Tyotkino (Kursk region), Uspenivka and Zelene (Zaporizhzhia region), a repair base in… pic.twitter.com/knv8fmkeKF
Ukrainas militārpersonas no 1. atsevišķā bezpilota sistēmu spēku centra Mariupoles apgabalā veica triecienu Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmai "Pantsir-S1".
❗️🇺🇦Ukrainian military personnel from the 1st Separate Center of Unmanned Systems Forces struck a 🇷🇺Russian Pantsir-S1 air defense system in the Mariupol area. pic.twitter.com/snqMRuRIsP
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
Jaunā tālvadības pults kompleksa "HORNET VISION Ctrl" operators varēja vadīt pārtvērējdronu tieši no ārzemēm, kamēr pats pārtvērējs darbojās debesīs virs Ukrainas ziemeļiem.
❗️🇺🇦Ukrainian interceptor drone STING downs a “🇷🇺Shahed” controlled by a pilot from over 2,000 km away
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
The new remote control complex HORNET VISION Ctrl allowed the operator to control the interceptor drone directly from abroad, while the interceptor itself was operating in the… pic.twitter.com/i1fQwgCIuz
Ukrainas Speciālo operāciju spēku uzbrukuma sekas Krievijas bezpilota tehnoloģiju centra "Rubikon" loģistikas bāzei okupētajā Mangušā, Doneckas apgabalā, 2026. gada 17. aprīļa naktī.
❗️Consequences of the strike by the 🇺🇦Ukrainian Special Operations Forces on the logistics base of the 🇷🇺Russian "Rubikon" Unmanned Technologies Center in occupied Mangush, Donetsk Oblast, on the night of April 17, 2026. pic.twitter.com/yVUNrvFaTR
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
Ukrainas aizsardzības ministrs tikās ar uzņēmuma "Diehl Defence" izpilddirektoru Helmutu Rauhu. Viņi apsprieda aizsardzības sadarbības paplašināšanu, jo īpaši raķešu piegādes palielināšanu un paātrināšanu IRIS-T sistēmām, raķešu izstrādi F-16 iznīcinātājiem, paplašinātas darbības rādiusa munīcijas piegādi ar ES atbalstu, kā arī kopīgus projektus radaru un pretbalistiskās aizsardzības jomā. Šie risinājumi jau ir pierādījuši savu efektivitāti kaujas apstākļos un kļūs par svarīgu Ukrainas daudzslāņu pretgaisa aizsardzības stiprinājumu.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
"Saskaņā ar mūsu izlūkdienestu datiem [krievi] gatavojas šādiem masīviem triecieniem tuvākajā laikā. Mūsu realitātē masīvs trieciens nozīmē vismaz 400 dronu apvienojumā ar vismaz 20 raķetēm. Un saskaņā ar izlūkdienestu datiem viņi gatavojas uzbrukt mums septiņas reizes mēnesī," piektdien 5. Antālijas diplomātiskajā forumā sacīja Sibiha.
Šobrīd Ukrainas pretgaisa aizsardzība triecienu gaitā iznīcina līdz 90% gaisa mērķu, norādīja ministrs.
Source: https://t.co/Ft6eY14LHe
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
Krievijas "Shahed" drons, kas novirzījās no kursa, visticamāk, elektroniskās karadarbības pasākumu dēļ, ietriecās trolejbusu depo jumtā Dnipro.
A Russian Shahed drone that went off course, likely due to electronic warfare measures, crashed on the roof of a trolley bus depot in Dnipro. #Ukraine pic.twitter.com/zRlN9rzXdn
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 17, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
