TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar raķeti un 120 droniem

Ukrainas aviācija veica gaisa uzlidojumu, izmantojot GBU-62 bumbu pret Krievijas komandpunktu gar kontaktlīniju. 

24. februārī, pieminot ceturto gadadienu kopš agresorvalsts pilna mēroga iebrukuma sākuma, aicinām satikties piemiņas un solidaritātes pasākumā plkst. 17.30 Valmieras muzeja konferenču zālē.

Pasākums pulcēs ukraiņu kopienas pārstāvjus un vietējos iedzīvotājus, lai godinātu karā kritušos un cietušos, kā arī apliecinātu mūsu kopīgo spēku.

Ukrainas gaisa desanta spēki apstiprināja, ka turpinās operācija Oleksandrivkas virzienā, kuras mērķis ir atspiest Krievijas spēkus aiz Dņepropetrovskas apgabala robežas.

Militārie spēki paziņo, ka operācijas “aktīvā fāze” turpinās.

Pretuzbrukumi sākās apmēram 13. februārī pie Dņepropetrovskas un Zaporižjas apgabalu krustojuma.

Amerikāņu finansists Ginters Bīčs, kurš ir saistīts ar Donalda Trampa ģimeni, ir parakstījis līgumu ar Krievijas enerģētikas gigantu Novatek par dabasgāzes ieguvi Aļaskā, neskatoties uz Rietumu sankcijām pret Krieviju.

Augustā Tramps un Vladimirs Putins tikās Aļaskā, lai apspriestu jautājumus, kas acīmredzami bija vērsti uz Krievijas karadarbības izbeigšanu Ukrainā.

Nākamnedēļ apritēs jau četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Saeima, apliecinot solidaritāti ukraiņu tautai, godinot karā kritušos un paužot Latvijas atbalstu, otrdien, 24.februārī, pulksten 12.00 sanāks uz ārkārtas sēdi.

Tajā uzrunas teiks Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk). Uz sēdi aicināti Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un uzņēmēji, kuri atbalsta un palīdz Ukrainai.

Paužot atbalstu Ukrainas tautai, Saeimas nams no 23. līdz 25.februārim diennakts tumšajās stundās būs izgaismots Ukrainas karoga krāsās.

Polija izmantos pretkājnieku un pretbruņutehnikas mīnas, lai aizsargātu savu austrumu robežu pret pieaugošo draudiem no Krievijas, jo valsts oficiāli izstājās no starptautiskās konvencijas, kas aizliedz izmantot šos strīdīgos ieročus.

Polijas aizsardzības ministra vietnieks paziņoja par lēmumu izstāties no 1997. gada pretkājnieku mīnu aizlieguma līguma, kas pazīstams arī kā Otavas konvencija un kas līgumslēdzējām valstīm aizliedz glabāt vai izmantot pretkājnieku mīnas.

Šie ieroči var darboties gadiem ilgi un ir pazīstami ar to, ka ir radījuši lielas ciešanas civiliedzīvotājiem bijušajās konflikta zonās tādās valstīs kā Kambodža, Angola un Bosnija un Hercegovina.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde oficiālā vēstulē Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) prezidentam Endrū Pārsonam (Andrew Parsons) paudusi asu nosodījumu par SPK lēmumu atļaut agresorvalstu — Krievijas un Baltkrievijas — sportistiem startēt zem savu valstu karogiem gaidāmajās paraolimpiskajās spēlēs Milānā–Kortīnā. 

“Laikā, kad starptautiskajā sporta kopienā īpaši nozīmīgas ir atbildības, godīguma un solidaritātes vērtības, lēmums ļaut agresorvalstu sportistiem startēt zem savu valstu karogiem ir kategoriski nepieņemams,” uzsver D. Melbārde, aicinot E. Pārsonu pārskatīt lēmumu un liegt agresorvalstu sportistiem šādu iespēju.

Vēstulē ministre vērš uzmanību, ka SPK lēmuma rezultātā dalība gaidāmajās paraolimpiskajās spēlēs būs liegta Latvijas kalnu slēpotājam Mārtiņam Oliņam. D. Melbārde norāda, ka tā ir nepārprotama netaisnība pret Latviju un citām valstīm, kas respektē starptautiskās tiesības un vispārpieņemtās cilvēktiesību normas.

Pēc ministres paustā, Latvijas vēsturiskā un šodienas pieredze liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā sports ir daļa no valsts propagandas un “maigās varas” stratēģijas. Tāpat atsevišķiem sportistiem pastāv saikne ar bruņotajiem un drošības spēkiem, par ko liecina publiski pieejamā informācija.

“Atļauja Krievijai un Baltkrievijai piedalīties paraolimpiskajās spēlēs iedragā ticību olimpiskās un paraolimpiskās kustības pamatprincipiem — atbildībai, taisnīgumam un godīgai spēlei. Olimpisko spēļu misija ir vienot pasauli, balstoties savstarpējā cieņā un kopīgās vērtībās. Lēmumi, kas neņem vērā ģeopolitisko situāciju, grauj uzticēšanos šai misijai un vājina starptautiskā sporta uzticamību,” uzsver D. Melbārde.

2026. gada 23. februārī Briselē, dienu pirms aprit četri Krievijas kara Ukrainā gadi, ārlietu ministre Baiba Braže piedalīsies ES Ārlietu padomē.

Sanāksmē piedalīsies Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha).

ES Ārlietu padomes fokusā:

• turpmākā Krievijas ierobežošana – gan caur jauno 20. sankciju kārtu, gan vēršanos pret “ēnu floti” un tās ekosistēmu;
• atbalsts Ukrainas pašaizsardzības spējām, enerģētikas sektoram un civiliedzīvotājiem, kuri daudzviet Ukrainā, tostarp galvaspilsētā Kijivā pārdzīvo pēdējo desmit gadu laikā aukstāko ziemu bez siltuma un elektrības;
• situācija Tuvajos Austrumos, tostarp Gazas miera plāna īstenošana, situāciju Irānā un Sīrijā. Sanāksmē piedalīsies Miera padomes (Board of Peace) izpildkomitejas īpašais pārstāvis Gazā Nikolajs Mladenovs (Nickolay Mladenov).

Pēc ES augstās pārstāves Kajas Kallasas (Kaja Kallas) iniciatīvas notiks neformāla diskusija par noturību pret ārvalstu informācijas manipulāciju un iejaukšanos. 

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pirms četriem gadiem sekojuši vairāki slāņi ar Rietumvalstu sankcijām. Visu šo laiku tiek gaidīts brīdis, kad ekonomikas pasliktināšanās dēļ Krievija nespēs karu turpināt. Taču līdz šim tas nav noticis. Krievijas ekonomika šobrīd izaugsmi uztur mākslīgi, pateicoties militāriem tēriņiem, bet zem virspusējiem statistikas rādītājiem slēpjas augsta inflācija, darbaspēka trūkums un finanšu nestabilitāte. Pēdējā laikā Krievijas stāvokli sliktāku padara notikumi naftas tirgū. Un pa šo sektoru notēmētas arī jaunās Eiropas Savienības sankcijas, kuras gan vēl jāpieņem, vēsta LTV raidījums “de facto”.

Sankcijām pret Krieviju ir bijis savs efekts, bet to nozīmi mazinājuši apiešanas mehānismi un citu tirgu atrašana. Eiropas Savienības eksports uz Krieviju kopš kara sākuma sarucis trīs reizes, bet pieaudzis uz Centrālāziju, kas kalpo arī par piesegu preču nonākšanai Krievijā. Vienlaikus Krievija stiprinājusi saites ar Ķīnu un Indiju. Ķīna piegādājusi Krievijai elektroniku, Indija pirkusi tās energoresursus.  

Tomēr labi ieeļļotais mehānisms sācis strēgt. Pirmkārt, samazinājusies naftas cena. Tiek lēsts, ka nafta un gāze pērn nodrošinājusi tikai ceturtdaļu no Krievijas federālā budžeta ieņēmumiem. Tas ir zemākais līmenis pēdējās desmitgadēs. 

“Es domāju, ka šobrīd kritiskais trieciens ir bijis naftas cenu kritums, kas iet kopā ar to, ka Rietumi, ASV diezgan mērķtiecīgi strādājuši uz to, lai samazinātu šo pircēju loku. Šajā gadījumā Indijas efekts ir pietiekami būtisks, kas licis samazināt [Krievijas] ieņēmumus vēl vairāk,” komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Pirms ceturtās gadadienas kopš Krievijas pilnīgas iebrukuma Ukrainā, Lielbritānijas aizsardzības ministrs publicēja viedokli laikrakstā The Telegraph.