TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija veikusi masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai

Ukraina tikko palaida savas Flamingo raķetes uz bāzi, kur Krievija būvē Oreshnik, un, šķiet, netrāpīja.

Satelītattēlos nav redzams kruīza raķešu trieciens. Taču lētākas Ukrainas bezpilota lidmašīnas kopš 2024. gada ir uzbrukušas tai pašai bāzei, sasniedzot labākus rezultātus.

Gaisa uzbrukumā tika nogalināts viens cilvēks un divi ievainoti dzīvojamā rajonā, tika bojāti vismaz septiņi daudzdzīvokļu nami un aizdegās deviņstāvu ēkas trešais stāvs kopā ar automašīnām, kas bija novietotas pie ēkas ieejas.

Krievijas drošības dienests paziņojis, ka lietā par atentāta mēģinājumu pret Krievijas Aizsardzības ministrijas ģenerālleitnantu Vladimiru Aleksejevu aizturēti divi Krievijas pilsoņi.

Plašāk lasīt šeit.

Pēc Krievijas plaša mēroga uzbrukuma Ukrainas enerģētikas sektoram sestdienas agrā rītā Volodimirs Zelenskis ieviesis jaunas sankcijas.

“Izgatavot šo bruņojumu būtu neiespējami bez kritiski svarīgām ārvalstu komponentēm, kuras krievi turpina iegūt, apejot sankcijas,” viņš rakstīja ierakstā sociālajos tīklos.

“Mēs ieviešam jaunas sankcijas tieši pret šādiem uzņēmumiem – komponentu piegādātājiem, kā arī raķešu un dronu ražotājiem.

Es esmu parakstījis attiecīgos lēmumus.”

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 101 dronu, svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

69 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 32 trieciendronu trāpījumi 13 vietās.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svēdienas rītam sasnieguši 1 246 330 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēju.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 651 tanku, 24 010 bruņutransportierus, 37 044 lielgabalus un mīnmetējus, 1637 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1295 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 127 549 bezpilota lidaparātus, 4269 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 77 439 automobiļus un autocisternas, kā arī 4069 specializētās tehnikas vienības.

VDD veiktā informācijas analīze liecina, ka negodprātīgi uzņēmēji pērn peļņas gūšanas nolūkos turpināja mēģinājumus slēpt biznesa darījumu patieso saturu un saistību ar Krieviju.

VDD aizvadītajā gadā sāka 22 kriminālprocesus aizdomās par ES pret Krieviju vai Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpšanu. Līdzīgi kā 2024. gadā, lielākā daļa jeb desmit no tiem tika sākti aizdomās par pakalpojumu neatļautu sniegšanu Krievijā reģistrētiem uzņēmumiem, privātpersonām sniedzot pakalpojumus vai nu Krievijas teritorijā, vai arī attālināti no mūsu valsts teritorijas.

VDD prognozē, ka Latvijas ekonomiskajai drošībai izaicinājumus turpinās radīt ar preču plūsmām austrumu virzienā saistītie sankciju apiešanas riski. Sankciju pārkāpēji turpinās attīstīt jaunas sankciju apiešanas shēmas, padarot tās arvien sarežģītākas un grūtāk konstatējamas. Latvijas atbildīgajiem dienestiem būs jāturpina ieguldīt lieli resursi sankciju apiešanas gadījumu identificēšanā, izmeklēšanā un novēršanā.

Pirmdien, 9. februārī, plkst. 8.30 plānota Rīgas domes sēde, kurā tiks lemts par 100 000 eiro ziedojuma piešķiršanu Ukrainai.

Kā norādīts sagatavotajā lēmumprojektā, Rīgas pašvaldība saņēmusi lūgumus no Kijivas reģionālās valsts administrācijas, Eiropas Reģionu komitejas un Ukrainas vēstniecības Latvijā par steidzamu un konkrētu atbalstu Ukrainai pašreizējā ārkārtas situācijā, kas ir izveidojusies Ukrainas enerģētikas nozarē.

Ukrainai nepieciešami ģeneratori, koģenerācijas iekārtas, enerģijas uzkrāšanas sistēmas vai līdzvērtīgs tehniskais aprīkojums.

Tādēļ pašvaldība plāno no Rīgas domes rezerves fonda līdzekļiem fondam "Ziedot.lv" pārskaitīt 100 000 eiro ar mērķi atbalstīt Ukrainu pašreizējā ārkārtas situācijā, kas ir izveidojusies Ukrainas enerģētikas nozarē.

Gruzijas galvaspilsēta Tbilisi riskē nonākt politiskā izolācijā, jo valdošā partija “Gruzijas sapnis” īsteno koordinētu kampaņu pret pilsonisko sabiedrību, neatkarīgajiem medijiem un tiesībām uz protestiem, brīdina organizācija Human Rights Watch (HRW).

Savā ikgadējā ziņojumā "World Report 2026", kas publicēts 3. februārī, HRW norāda, ka 2025. gada laikā cilvēktiesību situācija Gruzijā piedzīvojusi strauju pasliktināšanos. Ziņojumā Gruzija raksturota kā valsts, kas vēl nesen tika uzskatīta par demokrātijas līderi Kaukāzā, bet tagad, represīvas likumdošanas ietekmē, slīd autoritārisma virzienā.

HRW īpaši izceļ tā dēvēto “ārvalstu aģentu” likumu un stingros grozījumus likumā par dotācijām, uzsverot, ka tie mērķtiecīgi vērsti uz pilsoniskās sabiedrības vājināšanu un valdībai kritisko mediju apklusināšanu. Ziņojumā dokumentēta arī pārmērīga policijas spēka lietošana, tostarp spīdzināšanas un sliktas izturēšanās gadījumi, masveida aizturēšanas, aktīvistu bankas kontu iesaldēšana, kā arī opozīcijas pārstāvju un žurnālistes Mzijas Amaglobeli ieslodzīšana, ko HRW raksturo kā politiski motivētu.

Organizācija brīdina, ka šādas represijas ir būtiski attālinājušas Gruziju no Eiropas Savienības un faktiski iesaldējušas valsts centienus integrēties Rietumos, uzsverot, ka valdības izvēlētais kurss ir pretrunā ar vērtībām, par kurām Gruzijas sabiedrība ilgstoši cīnījusies.