TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija veikusi kārtējo brutālo Ukrainas apšaudi, nogalinot un ievainojos daudzus civiliedzīvotājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas drošība ir neatņemama Eiropas un NATO kopējās drošības sastāvdaļa, NATO Parlamentārās asamblejas (PA) pavasara sesijā Viļņā uzsvēris Latvijas delegācijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS).
Viņš akcentēja Latvijas interesi aktīvi iesaistīties parlamentārajā sadarbībā, kas stiprina reģiona drošību un veicina vienotu rīcību aliansē.
Latvijas delegācijas vadītājs kopā ar deputātēm Irmu Kalniņu (JV) un Līgu Kļaviņu (ZZS) komiteju sēdēs apsprieda aktuālos drošības un aizsardzības jautājumus, tostarp NATO Ziemeļu un Austrumu flanga stiprināšanu, kritiskās infrastruktūras aizsardzību, enerģētisko drošību un inovāciju ieviešanu aizsardzībā.
Video filmēts Starijkrimā netālu no Feodosijas. Loģistikas blokāde aptver arvien vairāk pilsētu Krimas pussalā, un degvielas trūkums pieaug.
🔥 Update: 422nd separate regiment of unmanned systems destroys enemy fuel tankers on the Melitopol highway, - CyberBoroshno pic.twitter.com/OT8RSii4U5
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) June 2, 2026
❗️Collection point for destroyed 🇷🇺Russian equipment somewhere on the front line pic.twitter.com/XjpODnb1ZL
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 2, 2026
Okupētajā Primorskā, Zaporižjas apgabalā, trieciendroni iznīcināja Krievijas degvielas cisternu. Operācija, lai nogrieztu Krievijas loģistiku dziļi aizmugures daļā, turpinās.
❗️In occupied Prymorsk, Zaporizhzhia Oblast, strike drones destroyed a Russian fuel tanker. The operation to cut off Russian logistics deep in the rear continues. pic.twitter.com/ttxIyhQmzd
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 2, 2026
Ukrainas uzņemšana Eiropas Savienībā (ES) būtu Latvijas un visas Eiropas drošības interesēs, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, otrdien Rīgas pilī tiekoties ar Ukrainas premjerministri Jūliju Sviridenko.
Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tikšanās laikā puses pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības, Ukrainas integrāciju ES, Latvijas atbalstu Ukrainai, kā arī militāro sadarbību starp Latviju un Ukrainu, tai skaitā, lai mazinātu bezpilota lidaparātu radīto apdraudējumu Latvijas gaisa telpā.Vairāk lasi šeit.
"Karš var beigties līdz dienas beigām. Lai to izdarītu, Zelenskim tikai jāpavēl Ukrainas bruņotajiem spēkiem pamest "Krievijas reģionus"," paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
🥴🤡”The war can end by the end of the day. For that, Zelensky just needs to order the AFU to leave the ‘Russian regions’,” — Peskov.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 2, 2026
Vairāk nekā puse pasaules sankcijām pakļauto naftas tankkuģu flotes ir stipri korodējusi un var izraisīt nopietnu vides katastrofu, laikrakstam "Financial Times" paziņojis pasaulē lielākā kuģu pārstrādes uzņēmuma vadītājs.
Šie kuģi veido tā dēvēto "ēnu floti", kas ļauj turpināt sankcijām pakļautās naftas pārvadājumus, apejot Rietumu noteiktos ierobežojumus. Šonedēļ ASV iestādes pirmo reizi atļāvušas četrus šādus kuģus nodot pārstrādei.
Krievija šo sankciju apiešanas floti izveidoja pēc 2022. gada, lai saglabātu naftas eksportu un nodrošinātu ienākumus kara finansēšanai Ukrainā. Katrs papildu gads, ko šie novecojušie tankkuģi pavada jūrā, palielina risku, ka notiks naftas noplūde, kuras sekas neviens nesegs. Vairāk lasi šeit.
Septiņu Eiropas Savienības (ES) valstu grupa iesniegusi priekšlikumus bloka 21. sankciju paketei pret Krieviju, paredzot stingrākus ierobežojumus enerģētikas nozarei un citus pasākumus.
Jaunajos priekšlikumos ietverts mehānisms, kas liegtu automātiski paaugstināt Krievijas naftas cenu griestus, kā arī papildu ierobežojumi Maskavas enerģētikas nozarei un tās ēnu flotes tankkuģiem. Pasākumi vērsti arī pret lielākajām Krievijas enerģētikas kompānijām, tostarp "Lukoil" un "Rosneft", kā arī paredzēti iespējamie papildu ierobežojumi "Gazprom", "Novatek" un to ārvalstu tirdzniecības struktūrām.
21. sankciju pakete varētu ietvert arī pasākumus, lai izbeigtu tirdzniecības līgumus ar Krievijas kodolenerģētikas nozari. ES valstis arī rosina ieviest stingrāku kontroli pār digitālajiem aktīviem, tostarp aizliegumu veikt darījumus ar tiem kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem ārpus ES, kuri palīdz Krievijai apiet ES ierobežojumus.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
