TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps grib 30 dienu bezierunu pamieru
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
413. bezpilota sistēmu pulks "RAID" veiksmīgi iznīcināja divus retus un vērtīgus mērķus: termobārisko MLRS raķešu sistēmu TOS-2 "Tosochka" un mobilo jūras radaru sistēmu "Zaslon".
The 413th Unmanned Systems Regiment "RAID" successfully destroyed two rare and valuable targets: a TOS-2 “Tosochka” thermobaric MLRS and a mobile "Zaslon" naval radar system pic.twitter.com/xmAPFH7INY
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 9, 2025
Vučičs savu tikšanos ar Fico nosauca par "brālīgu", un Fico teica, ka "serbi un slovāki ir brāļi uz mūžiem".
Viņi uz Putina parādi aizlidoja ar lieliem piedzīvojumiem!
Serbijas prezidentam, kura lidmašīnai nebija atļauts ielidot Baltijas valstu gaisa telpā, bija jāveic milzīgs līkums caur Azerbaidžānu, lai nokļūtu parādē Maskavā. Trīs stundu lidojuma vietā Vučičs gaisā pavadīja vairāk nekā sešas.
Arī Fico ilgi meklēja alternatīvu maršrutu, bet kaut kā tomēr nokļuva Putina 9. maija parādē.
Tagad abi nelaimē nonākušie brāļi ir satikušies Maskavā.
Vučić and Fico, who barely flew to Moscow, met, held hands and recorded a “warm” video
— NEXTA (@nexta_tv) May 9, 2025
Vučić called his meeting with Fico “brotherly,” and Fitzo said that “Serbs and Slovaks are brothers forever.”
😅They flew to Putin's parade with great adventures!
The Serbian president,… pic.twitter.com/9x1oWJr8lq
Putins sēž blakus Sji Dzjiņpinam, kurš ir uzaicināts uz Kremli kā Krievijas galvenais pretgaisa aizsardzības spēks.
Lai aizsargātu parādi, Krievija ievilka visas savas pretgaisa aizsardzības sistēmas Maskavā — tikmēr valsts atgriezās viduslaikos: interneta pārtraukumu dēļ lidostas bija pilnas ar lidmašīnām, kartes pārstāja darboties, un cilvēki pat tiešsaistē nevarēja pasūtīt taksometru.
🚨 JUST IN: PARADE BEGINS IN MOSCOW ON RED SQUARE
— NEXTA (@nexta_tv) May 9, 2025
Putin is sitting alongside Xi Jinping, invited to the Kremlin as Russia’s ultimate air defense.
To protect the parade, Russia pulled all its air defense systems into Moscow — meanwhile, the country slipped back into the Middle… pic.twitter.com/SQFVYAXSqC
Russian allies marching along Russian forces. pic.twitter.com/0tEHgfp8ER
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 9, 2025
Krievijas Belgorodas apgabala valdības ēkā piektdien ietreicies Ukrainas drons, paziņojis apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs.
Savā kanālā platformā "Telegram" Gladkovs publicējis video, kurā redzamas atlūzas pie apgabala valdības ēkas Belgorodā.
"Telegram" kanālā "Belgorod Nr.1" izteikts pieņēmums, ka drons mērķējis uz gubernatora kabineta logiem, bet galu galā trāpīja kolonnā virs Gladkova biroja.
Pēc gubernatora vēstītā, cietušo neesot.
Iepriekš ziņots, ka Belgorodas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu, veic operācijas Ukrainas karaspēks.
"The Economist" ziņo, ka Krievija katru gadu saražo 1400 Iskander raķetes un 500 Kh-101 spārnotās raķetes. Tikai 10 - 15% no tās 1500 - 2000 tankiem un 3000 citām bruņumašīnām ir jaunas, lielākā daļa ir atjaunota padomju laika tehnika. Šīs rezerves varētu izsīkt līdz 2026. gadam.
Russia produces 1,400 Iskander missiles and 500 Kh-101 cruise missiles annually, The Economist reports. Only 10–15% of its 1,500–2,000 tanks and 3,000 other armored vehicles are new—most are refurbished Soviet-era gear. These reserves could run dry by 2026.… pic.twitter.com/1NUU8bzamq
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 9, 2025
Ukrainas Drošības dienests (SBU) piektdien paziņoja, ka pirmo reizi valsts vēsturē atklājis Ungārijas militārās izlūkošanas aģentu tīklu.
Šīs šūniņas uzdevums bijis vākt informāciju par Aizkarpatu apgabala militāro aizsardzību, meklēt vājās vietas reģiona sauszemes un pretgaisa aizsardzībā, kā arī pētīt vietējo iedzīvotāju sociālpolitiskos uzskatus, teikts SBU paziņojumā, par ko vēsta aģentūra "Interfax-Ukraina".
SBU aizturējusi divus aģentus no Ungārijas slepenā dienesta tīkla.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 963 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 10 786 tankus, 22 433 bruņutransportierus, 27 588 lielgabalus un mīnmetējus, 1380 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1157 zenītartilērijas iekārtas, 372 lidmašīnas, 335 helikopterus, 35 446 bezpilota lidaparātus, 3197 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 47 724 automobiļus un autocisternas, kā arī 3875 specializētās tehnikas vienības.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņojis par jaunu sankciju noteikšanu pret Krievijas "ēnu floti".
Valdība pavēstīja, ka nosaka sankcijas līdz 100 naftas tankkuģiem, kas atbildīgi par kravu pārvadāšanu vairāk nekā 24 miljardu ASV dolāru vērtībā kopš pērnā gada sākuma.
Lielbritānija jau ir vērsusies pret desmitiem "ēnu flotes" kuģu, kas izvairās no sankcijām, kuras rietumvalstis noteica Krievijas naftas eksportam pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.
Londona arī paziņojusi, ka šie kuģi bojā kritiski svarīgos zemūdens kabeļus Eiropā.
ASV prezidents Donalds Tramps pirmajā telefonsarunā ar jauno Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu ir paudis atbalstu Eiropas centieniem izbeigt karu Ukrainā, ceturtdien paziņoja Vācijas valdība.
Viņi "vienojās cieši strādāt kopā, lai izbeigtu karu Ukrainā", paziņoja Vācijas valdības preses sekretārs Štefans Korneliuss.
Mercs "dalījās ar prezidenta aicinājumu uz nogalināšanas Ukrainā ātru izbeigšanu" un sacīja, ka "Krievijai tagad vajag piekrist pamieram, lai radītu telpu sarunām".
"Tramps sacīja, ka viņš stingri atbalstīs Vācijas centienus kopā ar Franciju, Lielbritāniju, Poliju un citiem Eiropas partneriem panākt ilgstošu mieru," teikts Vācijas valdības paziņojumā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
