TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijai patīk jaunā ASV drošības stratēģija Trampa versijā - "mūsējie"!
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas Augstākā tiesa pēc Ģenerālprokuratūras lūguma par teroristisku organizāciju atzinusi "Tautas deputātu kongresu" un aizliegusi tā darbību.
2023. gada aprīlī Krievijas varasiestādes organizācijas darbību pasludināja par Krievijā nevēlamu. Oktobra beigās tiesā tika reģistrēta prasība to atzīt par teroristisku organizāciju.
"Tautas deputātu kongress" ("Kongres Deputowanych Ludowych") tika izveidots 2022. gadā Polijā pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Igaunija, Īrija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija vēstulē Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam izteikušas atbalstu EK ierosinājumam par reparāciju aizdevumu Kijivai, to finansējot no Eiropas Savienībā iesaldētajiem Krievijas aktīviem, vēstīja "Deutsche Welle".
"Šis risinājums ir ne tikai finansiāli vispiemērotākais un politiski visreālākais, bet arī nodrošina pamatprincipu par Ukrainas tiesībām uz kompensāciju par agresijas nodarīto kaitējumu," teikts vēstulē.
Francija neatbalsta ieceri Ukrainas vajadzībām izmantot Krievijas aktīvus, kas iesaldēti Francijas bankās, pirmdien vēstīja laikraksts "Financial Times".
"Francijas amatpersonas atbalsta ideju par reparāciju aizdevumu Ukrainai, taču norāda, ka iebilst pret shēmu, kas ietvertu komercbankās turētus aktīvus," raksta avīze.
Kā ziņoja laikraksts, Francija uzstāj, ka šādām bankām ir "citas līgumsaistības" nekā Beļģijā bāzētājam depozitārijam "Euroclear".
138. speciālā uzdevuma centra kaujinieki pretsabotāžas operāciju laikā Kupjanskas apgabalā.
Pēc Sirska ierašanās apgabals kļuva aktīvāks. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs izveda 13. Operatīvās vadības brigādi "Hartrja" no Lipeckas (Harkivas apgabals). Video redzama liela Ukrainas karavīra grupa Kupjanskas centrā, netālu no rātsnama. Tie ir algotņi no Latīņamerikas. Krievijas izlūkdienesti norādīja, ka vienībā ietilpst vairākas vienības no Meksikas, Brazīlijas un Kolumbijas.
Problēma: vieglāki transportlīdzekļi, piemēram, BTR, nevar nest pietiekami daudz kravas.
Netālu no Limanas trīs mēģināja — Ukrainas droni atrada visas spraugas un tos iznīcināja.
Russia figured out how to protect tanks from drones with heavy "hedgehog" armor.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 7, 2025
Problem: lighter vehicles like BTRs can't carry enough.
Near Lyman, three tried — Ukrainian drones found every gap and destroyed them all.
https://t.co/rzVoDSbfRJ
Ukrainas bruņotie spēki saglabā iniciatīvu netālu no Kupjanskas, sistemātiski spiežot ienaidnieku un traucējot tā loģistiku. Krievijas mēģinājumi izlauzties Pokrovskā un Zaporižjas virzienā ir cietuši neveiksmi.
Krievijas armija turpina izmisīgos mēģinājumus izlauzties cauri Kupjanskai, taču tās ofensīva ir apstājusies. Pēc militāro analītiķu domām, okupanti vienlaikus saskaras ar katastrofālām apgādes problēmām un nespēju virzīties uz priekšu nevienā sektorā. Vairāk lasi šeit.
Uzbrukumos tika nogalināti 12 civiliedzīvotāji un vismaz 59 ievainoti.
Uzbrukumi skāra mājas, bērnudārzus, gāzesvadus un elektroenerģijas iekārtas vairākos apgabalos. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 131 dronu, bet citi trāpīja 11 vietās.
Uzbrukumi tika vērsti pret enerģijas objektiem Poltavas, Doneckas un Čerņihivas apgabalos, izraisot elektroenerģijas padeves pārtraukumus. Enerģētikas ministrija apstiprināja elektroenerģijas padeves pārtraukumus Dnipropetrovskas, Doneckas, Zaporižjas, Sumu un Čerņihivas apgabalos.
"Ukrenergo" paziņoja, ka Doneckas un Čerņihivas elektrotīkli cieta vislielākos postījumus.
Russia launched 149 drones and shelled cities across Ukraine overnight, killing 12 civilians and injuring at least 59.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 8, 2025
The attacks hit homes, kindergartens, gas pipelines, and power facilities in multiple oblasts. Ukrainian air defense shot down 131 drones, but others struck 11…
Turklāt paredzams, ka Zelenskis rīt apmeklēs Londonu un vēlāk Briseli.
Zelenskyy will visit Rome on December 9 and meet with Italian Prime Minister Giorgia Meloni.
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) December 8, 2025
In addition, Zelenskyy is expected to visit London tomorrow, and later Brussels. pic.twitter.com/q2F8wrwe1p
Pieci droni, ko krievi palaida Īrijas jūrā, lai medītu prezidentu Zelenski, bija militāra līmeņa un koka palešu lielumā.
Пять беспилотников, выпущенных орками в Ирландское море для охоты за Президентом Зеленским были военными и размером с деревянные поддоны https://t.co/WCnOAkEA9j
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) December 8, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
