TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā apgalvo, ka Baltijas valstis "oficiāli" ļauj savu gaisa telpu izmantot Sanktpēterburgas apšaudei

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Leģiona "Krievijas brīvība" runasvīrs Maksimilians Androņņikovs ar iesauku Cēzars uzskata, ka Putins varētu uzbrukt Eiropai, neizbeidzot karu Ukrainā.
"Pirmkārt, Tramps ir ievērojami paaugstinājis naftas cenas, kas veicina Putina izaugsmi. Otrkārt, viņš ir aizmiglojis fokusu un novirzījis ASV un potenciāli pat Eiropas resursus uz Persijas līci, un Putins to ir izmantojis savā labā. Viņš palielina grupējumu, kas konfrontē Baltijas valstīm un Polijai," paziņoja Cēzars. Vairāk lasi šeit.
Krievijas armija naktī uz sestdienu uzbruka Ukrainai ar 273 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Lielākā daļa no tiem - 251 bezpilota lidaparāts - tika notriekti vai neitralizēti. 18 vietās tika reģistrēts 21 trieciendrona trāpījums, bet vēl deviņās vietās uz zemes nokrita atlūzas.
Galvenais Krievijas armijas nakts uzbrukuma mērķis bija Odesa, kur tika uzbrukts ostas infrastruktūrai un dzīvojamajiem rajoniem, kā arī sociālajiem objektiem, tostarp dzemdību namam. Tika nogalināti divi cilvēki.
Nakts uzbrukumos cietuši cilvēki arī Krivijrihā un Poltavas apgabalā, un kopumā Ukrainā šajā naktī Krievijas triecienos nogalināti vismaz pieci cilvēki.
Kadrs no divu krievu karavīru sagūstīšanas pozīcijas attīrīšanas laikā netālu no Dobropiļļas, ko filmējušas ukraiņu skautu ķermeņu kameras.
❗️Footage of the capture of two 🇷🇺Russian soldiers during the clearing of a position near Dobropillia from the first-person perspective of 🇺🇦Ukrainian scouts pic.twitter.com/D0KqJ5wvo0
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 28, 2026
Ukrainas sauszemes drons taranē un notriec Krievijas optiskās šķiedras FPV dronu Kostjantiņivkas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian ground drone rams and downs a 🇷🇺Russian fiber-optic FPV drone on the Kostiantynivka direction. pic.twitter.com/LO9IpVGD5v
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 28, 2026
Polija legalizēja savu pilsoņu militāro dienestu Ukrainā pēc tam, kad prezidents Navrockis parakstīja amnestijas likumu, kas attiecas uz tiem, kas karo Ukrainas spēku pusē. Iepriekš par dalību militārajā dienestā bija paredzēts sods ar 3 līdz 5 gadu cietumsodu.
❗️Poland legalized military service of its citizens in Ukraine after President Nawrocki signed an amnesty law covering those fighting alongside Ukrainian forces. Earlier, participation carried penalties of 3-5 years in prison. #Poland
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 27, 2026
"Es nesaprotu, kādas ir šīs valsts priekšrocības. Personīgi es redzu tikai trūkumus," norāda kāda krieviete.
Kopš marta sākuma mobilais internets Maskavas centrā tiek regulāri pārtraukts. Navigācija, maksājumu termināļi un pat maksas sabiedriskās tualetes pārstāja darboties.
Par mobilā interneta pārtraukumiem tika ziņoti ne tikai Maskavā, bet arī citās lielākajās pilsētās, tostarp Sanktpēterburgā. Daudzos Krievijas reģionos gandrīz gadu regulāri rodas interneta traucējumi.
👋Russians are losing their minds and literally climbing the walls over the country’s failing internet: “I don’t understand what the benefits of this state are. Personally, I see only downsides.”
— NEXTA (@nexta_tv) March 28, 2026
Since early March, mobile internet in central Moscow has been regularly shut down.… pic.twitter.com/DOvXsKNhhy
Ukraina un Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) vienojušies par sadarbību drošības un aizsardzības jomā, sestdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Paldies par tikšanos un gatavību sadarboties. Mēs vienojāmies sadarboties drošības un aizsardzības jomā. Komandas precizē detaļas," pēc tikšanās Abū Dabī ar AAE prezidentu Muhamedu bin Zaidu Al Nahajanu pavēstīja Zelenskis.
Zelenskis norādīja, ka Ukraina ir atvērta kopīgam darbam, kas stratēģiskā perspektīvā "stiprinās mūsu tautas un dzīvības aizsardzību mūsu valstīs".
Piektdien notikušajā G7 ministru sanāksmē Eiropas Savienības (ES) pārstāvei ārpolitikas un drošības jautājumos Kajai Kallasai un ASV valsts sekretāram Marko Rubio bijusi asa vārdu apmaiņa par karu Ukrainā un ASV attieksmi pret Krieviju, vēsta izdevums "Axios", atsaucoties uz avotiem, kas piedalījās sanāksmē.
Apspriežot situāciju Ukrainā, Kallasa kritizēja ASV par to, ka tās nepastiprina spiedienu uz Maskavu. Viņa arī atgādināja, ka Rubio pirms gada tajā pašā forumā sacīja, ka gadījumā, ja Krievija kavēs ASV centienus izbeigt karu, ASV pietrūks pacietības un tā spers papildu soļus pret Kremli.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 294 470 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 812 tankus, 24 297 bruņutransportierus, 38 936 lielgabalus un mīnmetējus, 1707 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1337 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 202 112 bezpilota lidaparātus, 4491 spārnoto raķeti, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 85 796 automobiļus un autocisternas, kā arī 4105 specializētās tehnikas vienības.
Naktī uz 28. martu krievu okupanti atkal uzbruka civilajai infrastruktūrai Odesā un Odesas apgabalā, kā rezultātā cieta civiliedzīvotāji un tika nodarīti postījumi, tostarp dzemdību namam.
Par to "Facebook" ziņoja Odesas pilsētas Militārās pārvaldes vadītājs Serhijs Lisaks. Viņš norāda, ka Odesas infrastruktūra nakts laikā tika pakļauta plašam Krievijas "Shahed" dronu uzbrukumam. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



