Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins sola turpināt Ukrainas teritoriju sagrābšanu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins s...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 12:12
Mēnešiem ilgi ziemas migla mazināja Ukrainas dronu efektivitāti. Krievijas komandieri iemācījās to izmantot

Pie Mirnohradas kaut kas mainījās. 40. jūras kājnieku pulks vienā uzbrukumā zaudēja 11 transportlīdzekļus — neskatoties uz dūmaku.

Šodien 11:51
ASV Valsts kase atvieglojusi sankcijas Krievijas naftas gigantam "Lukoil"

ASV Valsts kase ir uz laiku atvieglojusi sankcijas pret Krievijas naftas gigantu "Lukoil", pagarinot licenci, kas ļauj tā ārvalstu degvielas uzpildes stacijām darboties bez ierobežojumiem līdz 2026. gada aprīlim.

Šodien 11:36
ASV piemēro 7 miljonu dolāru sodu uzņēmumam, kas saistīts ar sankcijām pakļautu Krievijas oligarhu

ASV Valsts kase ir piemērojusi Ņujorkā bāzētam īpašumu pārvaldības uzņēmumam vairāk nekā 7 miljonu dolāru sodu par maksājumu pieņemšanu, kas saistīti ar sankcijām pakļauto Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku.

Šodien 11:15
Ukrainas izlūkdienesta droni Krimā iznīcinājuši okupantu tehniku un radarus

Ukrainas Aizsardzības izlūkdienesta "Prymary" vienība iznīcinājusi 8 Krievijas mērķus Krievijas okupētajā Krimā. "Spoku" droni trāpīja: Su-24 frontes līnijas bumbvedējam, antenai radiocaurspīdīgā kupolā, 39N6 "Kasta-2E2" radara stacijai, bezpilota lidaparātam "Orion", divām 48Ja6-K1 "Podļot" radara stacijām, kravas vilcienam un Krievijas karaspēka "Ural".

Šodien 10:51
Londona ir gatava pārskaitīt Ukrainai 9 miljardus eiro iesaldēto Krievijas aktīvu

Apvienotās Karalistes valdība ir gatava nodot Ukrainai aptuveni 9 miljardus eiro iesaldēto Krievijas aktīvu, ziņo "The Times". Paredzams, ka šie līdzekļi būs daļa no reparācijas aizdevuma paketes, ko ES un tās partneri veido Ukrainai, un kopējā apspriežamā summa ir aptuveni 114,5 miljardi eiro.

Ziņojums tika publicēts tajā pašā dienā, kad Lielbritānijas izmeklēšana oficiāli secināja, ka Vladimirs Putins personīgi pasūtījis Skripaļu saindēšanu. Valdība paziņoja par jaunām sankcijām pret GRU, savukārt premjerministrs Kīrs Stārmers šo lietu nosauca par "atgādinājumu par Krievijas neapdomīgo agresiju".

Tikmēr Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs lido uz Beļģiju, lai tiktos ar premjerministru Bartu De Vēveru un Urzulu fon der Leienu, lai apspriestu iesaldēto Krievijas aktīvu likteni. Beļģija, kurā atrodas aptuveni 189 miljardi eiro Krievijas līdzekļu, līdz šim ir noraidījusi Eiropas Komisijas plānu.

Šodien 10:36
ASV atstāj Eiropu aiz muguras: "Eiropai veiksies lieliski ar mazāku amerikāņu karavīru skaitu"

Augstākā ranga ASV NATO komandieris Alekss Grinkevičs sacīja, ka Eiropai "nav vajadzīgi tik daudz amerikāņu karavīru" un "visiem būs labi", pat ja ASV samazinās savu klātbūtni. Viņa izteikumi izskan laikā, kad pieaug bažas par Donalda Trampa jauno aizsardzības stratēģiju, kas paredz ASV spēku izvešanu no Eiropas un to pārvietošanu uz Indo-Klusā okeāna reģionu.

Pirmie soļi jau ir sākušies: pirms mēneša ASV izveda 800 karavīrus no Rumānijas.

Pieaug šaubas par uzticamību Vašingtonai. Tramps ir atsvešinājies attiecībā uz NATO 5. pantu, apšaubījis, kā aliansei vajadzētu reaģēt uz Krievijas triecienu Polijai, un turpina izdarīt spiedienu uz sabiedrotajiem par aizsardzības izdevumiem. Vēl viens satraucošs signāls: valsts sekretārs Marko Rubio izlaida NATO ārlietu ministru sanāksmi — kaut kas gandrīz nepieredzēts.

Tikmēr Eiropas izlūkdienesti brīdina, ka Krievija varētu uzbrukt NATO valstij pirms desmitgades beigām, un Putins atkal ir paziņojis, ka ir "gatavs" karam ar Eiropu.

Šodien 10:15
Aizvadītajā diennaktī Ukrainā likvidēti vēl 1240 okupanti

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 178 610 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1240 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 396 tankus, 23 686 bruņutransportierus, 34 843 lielgabalus un mīnmetējus, 1558 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 431 lidmašīnu, 347 helikopterus, 86 900 bezpilota lidaparātus, 4024 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 907 automobiļus un autocisternas, kā arī 4014 specializētās tehnikas vienības.

Šodien 09:56
Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 137 droniem

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 137 trieciendroniem un droniem imitatoriem, piektdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

80 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 57 trieciendronu trāpījumi 13 vietās.

Šodien 09:33
Ukrainas drons ietriecies augstceltnē Groznijā

Ukrainas drons ietriecies augstceltnē Čečenijas galvaspilsētā Groznijā.

Vairākos Krievijas "Telegram" kanālos piektdien publicētas fotogrāfijas, kurās redzama daudzstāvu biroju ēka, kam bojāts stiklojums vairākos stāvos.

Naktī uz piektdienu bija pārtraukta lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās Groznijas lidostā, jo tās tuvumā tika pamanīti droni. Ēkā atrodas Čečenijas Drošības padomes, Ombuda, Revīzijas palātas, Vēlēšanu komisijas un vairāku citu valdības iestāžu biroji.

Šodien 09:08
Ukrainas droni nodarījuši postījumus Krievijas ostai pie Azovas jūras

Ukrainas dronu triecienā naktī uz piektdienu nodarīti postījumi Temrjukas ostai, kas atrodas Krievijas Krasnodaras novadā pie Azovas jūras.

Bezpilota lidaparāti sabojājuši "Temrjukas ostas infrastruktūras elementus", tādēļ izcēlies ugunsgrēks, teikts Krasnodaras novada operatīvā štāba paziņojumā.

Tajā piebilsts, ka, pēc sākotnējās informācijas, cietušo neesot, bet personāls evakuēts.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".