TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 154 droniem, un 148 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

No 154 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 90 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti piecu trieciendronu trāpījumi četrās vietās, un atlūzas nogāzušās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievu dronu triecienā dzīvojamajai mājai Zaporižjas pilsētā nogalināts pāris un ievainotas viņu meitas - 11 un 15 gadus vecas meitenes.

Tikmēr Krievijas mediji ziņoja, ka Ukraina naktī palaidusi pret Krieviju vairāk nekā 280 dronus, tostarp aptuveni 30 raidīti pret Maskavu. Maskavas propagandas rupors TASS, atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministriju, ziņoja, ka gandrīz visi droni pārtverti.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 286 940 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1240 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 790 tankus, 24 262 bruņutransportierus, 38 608 lielgabalus un mīnmetējus, 1691 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1333 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 188 985 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 84 518 automobiļus un autocisternas, kā arī 4096 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Jāpiemin, ka arī Krievija savus dronus izstrādā balstoties uz "Shahed" paraugu. 

Britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcijas un neatkarīgā tīmekļa izdevuma "Mediazona" žurnālisti sadarbībā ar brīvprātīgo komandu noskaidrojuši 204 626 Ukrainā kritušo krievu karavīru vārdus.

Starp iebrucējiem, kas krituši līdz šī gada martam, ir 75 288 brīvprātīgie, 18 226 mobilizētie un 22 207 bijušie ieslodzītie, kas sastāda 57% no kritušo kopskaita. Neviens no viņiem pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā nebija saistīts ar armiju.

Žurnālistiem zināmi 7009 kritušo virsnieku vārdi. Starp tiem ir 494 apakšpulkveži, 164 pulkveži un 13 ģenerāļi.

Februārī saraksts papildināts ar 35 000 jaunu vārdu. Vairums no šiem cilvēkiem iepriekš skaitījās bez vēsts pazuduši. Vairāk nekā 80% no bezvēsts pazudušajiem, kuru nāve tikusi apstiprināta, krituši 2024. un 2025. gadā.

Bezvēsts pazudušo skaita pieaugumu pētnieki skaidro ar izmaiņām karadarbībā, pirmkārt, ar vadāmo lidrobotu izmantošanu, kā arī ar mīnu lauku paplašināšanos un ar krievu uzbrukuma operāciju skaita pieaugumu tā dēvētajās pelēkajās zonās, kas apgrūtina kritušo meklēšanu un evakuāciju.

Pētnieki norāda, ka patiesais kritušo skaits varētu būt lielāks un lēš, ka viņu rīcībā esošie dati varētu aptvert 45 līdz 65% no reālā bojāgājušo skaita.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma "Mediazona" un BBC krievu redakcijas žurnālisti ar brīvprātīgo komandas palīdzību veic Ukrainā kritušo krievu karavīru uzskaiti, izmantojot tādus atklātos avotus kā sēru vēstis valdības un mediju tīmekļa vietnēs vai sociālajās saziņas vietnēs, kā arī apbedījumu fotogrāfijas. Šajā uzskaitē nav ņemti vērā tā dēvēto Doņeckas un Luganskas tautas republiku militāro formējumu zaudējumi.

Ukrainas delegācija ieradusies Maiami uz divpusējām sarunām ar ASV pārstāvjiem, sestdien ziņo Ukrainas mediji.

Ukrainas delegācijas sastāvā ir Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs, valdošās partijas "Tautas kalps" Augstākās Radas frakcijas līderis Dāvids Arahamija un Budanova pirmais vietnieks Serhijs Kislica.

Sagaidāms, ka ASV sarunās pārstāvēs prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners.

Latvija ir konsekventi uzturējusi pozīciju par sankciju pret Baltkrieviju stiprināšanu, aģentūrai LETA pauda ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Viņa atgādināja, ka Latvijai ir saistošas Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas pret Baltkrieviju. Turklāt 26. februārī tās vienbalsīgi pagarināja uz nākamo viena gada periodu.

Ministre atgādināja, ka Latvija ir konsekventi uzturējusi pozīciju par sankciju tālāku stiprināšanu, reaģējot uz Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto politiku - represijām pret baltkrievu tautu, atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu un hibrīduzbrukumiem ES ārējai robežai.

Braže uzsvēra, ka Baltkrievijas režīma īstenotā represīvā un destabilizējošā politika skar Latvijas drošības intereses, tādēļ Latvijas ieskatā sankcijām ir jāpaliek spēkā, kamēr Baltkrievijas režīms šo politiku maina pēc būtības. Viņa secināja, ka patlaban tādu signālu nav.

Kā vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ceturtdien paziņoja, ka ES saglabā stingru un neatkarīgu sankciju politiku pret Baltkrieviju, neraugoties uz ASV pasākumiem dažu ierobežojumu atvieglošanai. Nausēda atzīmēja, ka ASV var īstenot savu politiku attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju, taču ES politika ir skaidra un balstās uz principu, ka abas valstis ir atbildīgas par to, kas notiek Ukrainā.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka ES nesen pagarināja sankcijas pret Baltkrieviju vēl par 12 mēnešiem un šajā periodā nav iecerēts tās pārskatīt.

Nausēdas izteikumi sekoja pēc tam, kad Baltkrievija pēc sarunām ar Vašingtonu atbrīvoja 250 politiskos ieslodzītos, tostarp 15, kuri tika nogādāti uz Lietuvu. Šis solis sekoja pēc Lukašenko un ASV īpašā sūtņa Baltkrievijā Džona Koila tikšanās.

Apmaiņā pret to ASV atcēla sankcijas pret galvenajām Baltkrievijas struktūrām, tostarp kālija ražotāju "Belaruskali", kā arī "Belinvestbank", Attīstības banku un Finanšu ministriju.

Krievijas hokeja treneris Vladimirs Krikunovs paziņojis, ka viņam ir atņemta uzturēšanās atļauja Latvijā, piektdien ziņo krievu mediji.

"Man Latvijā atņēma uzturēšanās atļauju. Tur to atņēma visiem krieviem. Man vajadzēja pagarināt atļauju, es iesniedzu dokumentus. Bija vajadzīga viena izziņa, kuras dēļ pagājušajā gadā es devos no Latvijas uz robežu. Robežsargs, vecs lietuvietis, kurš runāja krieviski, jautāja, kurp es dodos. Es atbildēju, ka uz Baltkrieviju, un pēc tam uz Maskavu, lai saņemtu bankā izziņu. Viņš man teica, ka jau trīs dienas mana uzturēšanās atļauja ir anulēta. Es biju pārsteigts, jo šī atļauja man ir spēkā līdz 2027. gadam," Krievijas propagandas ruporam TASS sūkstījies Krikunovs.

Viņš savas hokejista karjeras laikā no 1976. līdz 1982. gadam spēlēja Rīgas "Dinamo" komandā.

2021. gadā viņš kļuva par atjaunotās Rīgas "Dinamo" galveno treneri. 2022. gada 27. februārī, reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Rīgas "Dinamo" izstājās no Kontinentālās hokeja līgas (KHL).

Lietuva gatavojas izveidot jaunu militāro poligonu Lazdiju rajona Kapčamiesta apkārtnē, netālu no Polijas un Baltkrievijas robežas stratēģiski svarīgajā Suvalku koridorā. Polija paziņoja, ka neveidos kopīgu militāro poligonu ar Lietuvu.

Projekta mērķis ir stiprināt NATO austrumu flangu, un Lietuvas amatpersonas aicināja Poliju piedalīties objekta būvniecībā un izmantošanā.

Tomēr Polijas aizsardzības ministra vietnieks Pāvels Bejda ceturtdien žurnālistiem Suvalkos sacīja, ka Kapčamiesta poligons netiks paplašināts Polijas teritorijā.

"Polija vispār nav ieinteresēta šajā jautājumā," teica Bejda.

Viņš piebilda, ka notiekošās diskusijas ir vērstas uz to, lai nodrošinātu, ka poligons tiktu ierīkots pietiekamā attālumā no Polijas robežas, daļēji saistībā ar vietējo iedzīvotāju protestiem Polijas Sejnu apriņķī.

"Mēs cieši uzraugām situāciju un pieprasām, lai tiktu saglabāts ievērojams attālums no mūsu robežas," viņš teica.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja Kapčamiesta poligona izveidi; tam vēl nepieciešams parlamenta apstiprinājums. Lēmums pieņemts pēc Valsts aizsardzības padomes pagājušā gada ieteikuma.

Plānotais poligons aizņems aptuveni 14 600 hektārus un tajā vienlaikus varētu atrasties 3500-4000 karavīru. Liela mēroga mācības iecerēts rīkot aptuveni piecas reizes gadā un ilgs līdz desmit dienām, bet mazākas mācības notiks nepārtraukti.

Krievijas vadonis Vladimirs Putins pietāvājis pārtraukt izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Irānu, ja ASV pārtrauks atbalsta sniegšanu Ukrainai, medijs "Politico".

Kā medijam "Politico" ziņo informēti avoti, tādu priekšlikumu Trampa administrācijas pārstāvjiem - Stīvam Vitkofam un Džaredam Kušneram - aizvadītajā nedēļā sanāksmē Maiami izteicis Krievijas sūtnis Kirils Dmitrijevs. ASV esot noraidījusi Krievijas priekšlikumu, tomēr tas radījis bažas Eiropas diplomātu vidū, kuri uztraucas, ka Maskava šādi cenšas veidot plaisu starp Eiropu un ASV.

Kāds ES diplomāts nodēvēja Krievijas piedāvājumu par "nepieņemamu". Medijs norāda, ka piedāvātais darījums ir palielinājis aizdomas Eiropā, ka Vitkofa-Dmitrijeva sanāksmes nav nodrošinājušas reālu progresu miera panākšanā Ukrainā, bet Maskava tās drīzāk izmantojusi kā iespēju, lai censtos noslēgt citus darījumus ar Vašingtonu, atstājot Eiropu malā.

Kāds cits avots norādīja, ka Krievija ir izteikusi ASV vairākus piedāvājumus saistībā ar Irānu, kurus ASV noraidījušas. Viens no šiem priekšlikumiem esot bijis pārvietot Irānas bagātināto urānu uz Krieviju, norāda avots.

Bet vēl kāds Eiropas diplomāts centās mazināt Krievijas priekšlikuma draudus, norādot, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons jau janvārī paziņoja, ka “divas trešdaļas” militārās izlūkošanas informācijas Ukrainai tagad nodrošina Francija. Trampa administrācija pārtrauca vairums finansiālā un militārā atbalsta sniegšanu Kijivai aizvadītajā gadā. Vašingtona joprojām piegādā ieročus Ukrainai, bet saskaņā ar NATO vadītu programmu, kurā sabiedrotie par tiem maksā.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps piektdien nodēvēja NATO sabiedrotos par gļēvuļiem, par to, ka tie atteicās nosūtīt savus karakuģus uz Hormuza šaurumu. "Viņi negribēja pievienoties cīņai, lai apturētu kodolvalsti Irānu. Tagad, kad šī cīņa ir militāri uzvarēta un viņiem nedraud lielas briesmas, viņi sūdzas par augstajām naftas cenām, ko viņi spiesti maksāt, bet nevēlas palīdzēt atvērt Hormuza šaurumu," rakstīja Tramps, norādot, ka Irānas veiktā Hormuza blokāde ir vienīgais iemesls augstajām naftas cenām.

Tāpat Trampa administrācija paziņojusi, ka atvieglo sankcijas Krievijas naftai, lai mazinātu spiedienu uz naftas tirgiem. Šis lēmums radījis lielas bažas Eiropas līderu vidū, tai skaitā to kritizējis Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.