TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas Federācijas padomes spīkere Matvijenko prātuļo par Zelenska nolaupīšanu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pēdējā gada laikā visa ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotā politika ir bijusi vērsta uz atbalstu Krievijas interesēm, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja domnīcas "Northern Europe Policy Centre" direktors, bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks no partijas "Latvijas attīstībai".
Vienlaikus Tramps ir mazinājis ASV sniegto atbalstu Ukrainai karā pret Krieviju, sacīja eksperts, norādot, ka Savienotās Valstis Ukrainai vēl varbūt palīdz ar kādu izlūkinformāciju, bet finansiālu un militāru atbalstu tās faktiski nesniedz, un tā vietā Ukraina šo atbalstu saņem no Eiropas.
Pabriks arī piebilda, ka Krievija palīdz Irānai Persijas līča karā, bet Krievijas diktators Vladimirs Putins par to nekādu sodu no ASV nesaņem.
Ukrainas bezpilota lidaparāti naktī kārtējo reizi uzbruka ostai.
The port of Ust-Luga is again on fire as of this morning. Ukrainian drones attacked the port overnight. #Russia https://t.co/06y04THFsB pic.twitter.com/kOfjmlUiKZ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 7, 2026
"Flamingo" spārnoto raķešu ražotājs "Fire Point" risina sarunas ar Eiropas uzņēmumiem par jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas palaišanu līdz nākamajam gadam, intervijā "Reuters" sacīja uzņēmuma galvenais dizaineris un līdzdibinātājs Denis Štilermans. Pēc viņa teiktā, tā ir lēta alternatīva "Patriot" sistēmai, kas ļaus samazināt ballistiskās raķetes pārtveršanas izmaksas līdz mazāk nekā vienam miljonam ASV dolāru. Jaunās sistēmas pirmais tests ir plānots 2027. gada beigās.
Štilermans arī ziņoja, ka "Fire Point" sagaida valdības apstiprinājumu investīcijām no Tuvo Austrumu konglomerāta, kas uzņēmumu novērtē 2,5 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tas pavērs jaunas iespējas, tostarp satelītu palaišanu zemajā Zemes orbītā.
❗️Ukraine is developing a "revolutionary" air defense system as an alternative to scarce and expensive Patriots
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 7, 2026
Fire Pont, the manufacturer of the Flamingo cruise missile, is in negotiations with European companies to launch a new air defense system by next year, said the chief… pic.twitter.com/ESXO4U4M7j
Ukrainas Aizsardzības spēku 129. smagā mehanizētā brigāde veiksmīgi virzās uz Miloves pusi, uz ziemeļiem no Dvoričnas. Brigādes vienības turpina izstumt Krievijas okupācijas spēkus no Ukrainas teritorijas, atgūstot pozīcijas ar trieciengrupu, bezpilota lidaparātu operatoru un artilērijas koordinētām darbībām. Virzība ir sarežģīta, taču ienaidnieks nespēj nostiprināties jaunajās līnijās.
Krievijas fregatei "Project 11356R" Novorosijskā tika trāpīta vismaz divas reizes — triecieni tika reģistrēti netālu no "Kaļibr" palaišanas iekārtām un priekšgala sekcijā. Redzamie bojājumi ir ierobežoti, tomēr, visticamāk, apkalpes locekļu vidū ir upuri.
❗️The Russian Project 11356R frigate in 🇷🇺Novorossiysk was hit at least twice — strikes were recorded near the "Kalibr" launchers and in the bow section. Visible damage is limited, however, there are most likely casualties among the crew members. pic.twitter.com/QLFzXelthX
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 7, 2026
Groznijas tiesa atzinusi par teroristisku organizāciju Ičkērijas Čečenu Republiku un aizliegusi tās darbību Krievijā, otrdien paziņojis Federālais drošības dienests (FDD).
Ar spriedumu, kas pieņemts vēl 12. martā, par teroristiskām organizācijām pasludinātas arī 14 Eiropas valstīs esošās 29 Ičkērijas pārstāvniecības.
FSB norādījis, ka 1991. gadā dibināto Ičkērijas Čečenu Republiku šobrīd vada Lielbritānijā dzīvojošais čečenu disidents Ahmeds Zakajevs.
Kopš pulksten 5:00 turpinās kārtējais Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu vilnis Ustjlugas ostai Ļeņingradas apgabalā.
❗️Since 5 a.m., another wave of 🇺🇦Ukrainian drone attacks on the port of 🇷🇺Ust-Luga in the Leningrad region has been ongoing. pic.twitter.com/jAEEl9ibRU
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 7, 2026
Tika veikts trieciens pa vienu no "Kaļibr" raķešu bāzes kuģiem, ko okupanti izmantoja uzbrukumiem Ukrainai. Kuģis mēģināja izmantot savu pretgaisa aizsardzību, taču tas netraucēja droniem trāpīt mērķī.
Naktī uz 6. aprīli Ukrainas bruņoto spēku bezpilota sistēmu spēki netālu no Novorosijskas trāpīja Krievijas "Admiral Makarov" klases fregatei. Trieciens tika veikts arī urbšanas platformai "Sivash". Operāciju apstiprināja Ukrainas bruņoto spēku bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi (Madjārs). Saskaņā ar pieejamo informāciju, attiecīgā fregate ir "Kaļibr" spārnoto raķešu nesējkuģis. Uzbrukuma laikā kuģis mēģināja izmantot pretgaisa aizsardzību, taču tas netraucēja Ukrainas bezpilota lidaparātiem trāpīt mērķī. Bojājumu apmērs tiek noteikts. Vairāk lasi šeit.
Krievu lidrobota uzlidojumā satiksmes autobusam Nikopolē nogalināti trīs cilvēki, bet 12 guvuši ievainojumus, paziņojis Dnipropetrovskas apgabala administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.
Sprādziens noticis brīdī, kad autobuss piebrauca pie pieturas, tāpēc cietušie ir gan starp tiem, kas atradās salonā, gan starp tiem, kas stāvēja pieturā.
Hanža norādījis, ka tas nav bijis nejaušs trāpījums, bet apzināts terors pret civiliedzīvotājiem.
Russian forces struck a bus with an FPV drone in central Nikopol, killing 3 people and wounding 12 as civilians boarded and waited at a stop, local authorities said. #Ukraine pic.twitter.com/JEuPW6RRuO
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 7, 2026
Naktī uz otrdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 110 uzbrukuma lidrobotus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 77 no krievu lidrobotiem.
Fiksēts 31 uzbrukuma lidrobotu trāpījums 14 apkaimēs. Vēl deviņās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
