TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Turcijas karaspēks varētu pievienoties nākotnes Ukrainas miera uzturēšanas misijai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Lielbritānijas premjers Stārmers brīdināja Putinu, ka "pasaule vēro", virtuālajā samitā ar "gribasspēka koalīciju" 15. martā.
Šis paziņojums seko pēc ASV īpašā sūtņa sarunām ar Putinu Kremlī par 30 dienu pamiera priekšlikumu.
British PM Starmer warned Putin that “the world is watching” during a virtual summit with the “coalition of the willing” on 15 March.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 15, 2025
The statement comes after the US special envoy held talks with Putin in Kremlin over a 30-day ceasefire proposal.https://t.co/ES6qBcxmEG
Ukrainas 155. mehanizētās brigādes dronu operators un 425. triecienpulka karavīri likvidēja Krievijas kājnieku grupu Ševčenko ciemā, Pokrovskas sektorā.
Ševčenko nesen tika atbrīvots, kļūstot par piekto ciemu, kas atgūts stabilizācijas operācijās.
UAV operators of the 155th Mechanized Brigade & assault troops of the 🇺🇦 425th Assault Regiment eliminated a Russian infantry group in Shevchenko, Pokrovsk sector. Shevchenko was recently liberated, marking the 5th village retaken in stabilization efforts. pic.twitter.com/oJVd1XtjoV
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 15, 2025
NATO lēmumiem – vai jebkuram drošības formātam – jābūt atkarīgiem no mūsu sabiedrotajiem, nevis Krievijas vēlmēm vai veto. Krievijai nav juridisku tiesību to ietekmēt, un mēs nedrīkstam dot tai iespēju diktēt noteikumus, norādīja Zelenskis.
NATO decisions—or any security format—must depend on our allies, not Russia’s wishes or veto. Russia has no legal say in this, and we must not give them the opportunity to dictate terms. – Zelensky pic.twitter.com/qxbwuHUN7T
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 15, 2025
"Šī nauda dara fenomenālu labu, palīdzot bērniem atgriezties pie savām ģimenēm. Tā būtu nekavējoties jāatjauno," sacīja bijušais toriju līderis sers Iains Dankans Smits.
HRL, which has repatriated over 1,200 Ukrainian children from Russia, lost government funding.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 15, 2025
"This money does phenomenal good, helping kids return to their families. It should be restored immediately," said former Tory leader Sir Iain Duncan Smith.https://t.co/1vOaNRKTmM
Pēc konflikta par Ukrainu platformā X, senators Kellijs pārtrauca izmantot savu Tesla, sakot, ka šis auto ir kļuvis par "ripojošu reklāmas stendu" Īlona Maska darbam ar prezidentu Trampu.
US senator refuses to drive his Tesla after argument with Musk over Ukraine
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 15, 2025
After his dispute over Ukraine on X, Senator Kelly stopped using his Tesla, saying the car has become a “moving billboard” for Elon Musk’s work with President Trumphttps://t.co/qYb8DgDXo9
Gūstot tikai ierobežotus panākumus kaujas laukā, Krievija maina taktiku — gatavojas nākamajai cīņai vēlēšanu urnās, cenšoties ievest pēc iespējas vairāk savu ietekmes aģentu Ukrainas parlamentā.
Making limited headway on the battlefield, Russia is shifting tactics — preparing to fight its next battle at the ballot box, by attempting to push as many of its proxies in Ukraine’s parliament as possible.https://t.co/og5xhZYjOd
— KyivPost (@KyivPost) March 15, 2025
"Vissvarīgākais ir tas, ka ne ASV, ne kāds cits nedrīkst pieņemt Krievijas "bet". Pamiers nedrīkst būt ar "bet", jo tas nozīmētu tikai 30 dienu ilgu pamieru. Tā nav mūžība, tās ir tikai 30 dienas, kuru laikā visām pusēm tiek dota iespēja pierādīt savu gatavību izbeigt karu. Vai arī pierādīt pretējo," norādīja Zelenskis.
It is crucial that the US does not agree to ANY additional demands from Russia in the ceasefire negotiations — Zelensky
— KyivPost (@KyivPost) March 15, 2025
“The most important thing is that neither the US nor anyone else should accept Russia’s ‘but.’ A ceasefire should not come with a ‘but.’ Because that would… pic.twitter.com/mwRb2ZxXWg
Pilnībā izstrādāta spārnotā raķete, kas balstīta uz "Neptūna" pretkuģu raķeti, veiksmīgi izturējusi testēšanu. Tagad Ukrainas Aizsardzības spēki ir bruņoti ar raķetēm, kas spēj trāpīt mērķiem līdz pat 1000 kilometru attālumā no palaišanas vietas.
Ukraine’s Defense Forces receive long-range version of the "Neptune" missile
— NEXTA (@nexta_tv) March 15, 2025
A fully developed cruise missile based on the "Neptune" anti-ship missile has successfully passed testing. Now, Ukraine’s Defense Forces have missiles capable of striking targets up to 1,000 kilometers… pic.twitter.com/x5rZEeKJBZ
Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers paziņojis, ka militārā plānošana iespējamā pamiera aizsardzībai Ukrainā pāriet uz "operatīvo fāzi" pēc virtuālās tikšanās ar 29 pasaules līderiem. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Krievija saprot tikai spēku, nevis diplomātiju.
Plašāk lasīt šeit.
Kīrs Stārmers vadīja virtuālo samitu "labas gribas koalīcijai" par Ukrainu, uz kuru tika aicināti Eiropas līderi, kā arī Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes vadītāji.
Lielbritānijas premjerministrs uzsvēra, ka ir apņēmības pilns darīt visu iespējamo, lai pietuvinātu mieru.
"Es ticu, ka agrāk vai vēlāk Putinam nāksies sēsties pie sarunu galda un sākt nopietnas diskusijas. Taču — un šis ir liels "bet" mūsu šī rīta tikšanās laikā — mēs nevaram vienkārši noskatīties un gaidīt, kad tas notiks," Stārmers sacīja līderiem, sēžot pie ekrāna savā kabinetā Dauningstrītā 10.
"Sooner or later, Putin will have to come to the table" — The UK Prime Minister
— NEXTA (@nexta_tv) March 15, 2025
Starmer held a virtual summit of the "coalition of the willing" on Ukraine, inviting European leaders as well as the heads of Canada, Australia, and New Zealand.
The UK Prime Minister stated that… pic.twitter.com/335YtXuFxO
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
