TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Nakti uz pirmdienu Krievijas karaspēka raķešu triecienā vienā no Dņipro dzīvojamajiem kvartāliem ievainoti 18 cilvēki, tajā skaitā divi bērni, ziņo Ukrainas varasiestādes.
Astoņi cietušie - četras sievietes un četri vīrieši - nogādāti slimnīcās.
Krievi Dņipro apšauda kopš svētdienas plkst. 19. Sākotnēji pilsētu bombardēja lidroboti, bet plkst. 2.30 iebrucēji uz to raidīja ballistiskās un spārnotās raķetes.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 350 010 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.
Lai dalītos stratēģiskās plānošanas pieredzē, Valsts kanceleja piektdien, 15. maijā, uzņēma Ukrainas pārstāvjus, kas Latvijā ieradušies divu dienu mācību vizītē.
Mācību vizītes ietvaros Ukrainas pārstāvji – Ukrainas premjerministra vietnieka biroja padomniece Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos, kā arī pārstāvji no Ukrainas Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes dienesta un Ģenerālprokuratūras – tikās arī ar mūsu valsts Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārstāvjiem.
Valsts kancelejā tās Pārresoru koordinācijas departaments Ukrainas kolēģus iepazīstināja ar Latvijas attīstības plānošanas sistēmu, savukārt Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji dalījās pieredzē par iekšējo auditu kā riskos balstītas pārvaldības stūrakmeni. Tāpat Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas vadītājs, bijušais Latvijas Eiropas integrācijas biroja vadītājs Edvards Kušners dalījās Latvijas Eiropas integrācijas pieredzē.
Ukrainas pārstāvju mācību vizīti Latvijā organizēja Eiropas Savienības padomdevēja misija civilās drošības sektora reformai Ukrainā.
ASV atcēla sankciju atbrīvojumu, atjaunojot pilnīgus ierobežojumus attiecībā uz Krievijas naftas pārvadājumiem pa jūru. Šis atbrīvojums ļāva Indijai un citām valstīm turpināt iepirkt Krievijas jēlnaftu arī pēc noteiktā termiņa beigām.
15. maijā Krievijas prezidents Putins parakstīja dekrētu, kas paredz paātrinātu Krievijas pilsonības piešķiršanu Piedņestras iedzīvotājiem — šis ir atdalījušais Moldovas reģions
Moldovas prezidente Maija Sandu šo soli interpretēja kā kampaņu, kuras mērķis ir piesaistīt jaunus karavīrus Krievijas karam pret Ukrainu.
Russian President Putin signed a decree on 15 May that fast-tracks Russian citizenship for Transnistria residents, breakaway Moldovan region
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 17, 2026
Moldova's President Maia Sandu interpreted the move as a recruitment drive for Russia's war against Ukraine https://t.co/qtLMhF5QYR
Kuba pēdējā mēneša laikā ir mēģinājusi no Krievijas iegādāties bezpilota lidaparātus un citu militāro aprīkojumu, kā arī apspriež plānus uzbrukt ASV militārajai bāzei Gvantanamo līcī, mērķiem Kīvestā un ASV militārajiem kuģiem, 17. maijā ziņoja „Axios“, atsaucoties uz anonīmiem ASV amatpersonām.
Cuba has sought to acquire drones and other military equipment from Russia within the past month and is discussing plans to attack the U.S. military base at Guantanamo Bay, targets in Key West, and U.S. military vessels, Axios reported May 17, citing unnamed U.S. officials.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) May 17, 2026
Lietuvas policijas sagatavotais automašīnu konvojs šorīt sasniedzis Ukrainu, kur Ļvovas policijai oficiāli nodotas 79 dienesta automašīnas. Par to sociālajos tīklos pavēstījusi Lietuvas policija, publicējot arī aizkustinošu video no vēsturiskā brauciena.
Plašāk šeit.
NATO iznīcinātāji 7. maija naktī pamanīja otro dronu Rēzeknē, taču to nenotrieca, jo neizpildījās noteiktie kritēriji, turklāt lēmumu par tā notriekšanu patrulētāji pieņem neatkarīgi no Latvijas armijas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Plašāk lasīt šeit.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs svētdien, 17. maijā, paziņoja, ka Maskava varētu atsākt dialogu ar Eiropu par Krievijas karu Ukrainā. Viņš to sacīja sarunā ar Krievijas propagandistu Pāvelu Zarubinu pēc plaša Ukrainas dronu uzbrukuma Maskavas reģionam.
Plašāk lasīt šeit.
Pēc Zelenska paziņojuma detalizētāku informāciju par triecienā Krievijā cietušajiem mērķiem Ukrainas medijiem sniedza avoti Ukrainas Drošības dienestā (SBU).
"Maskavas apgabalā trāpīts rūpnīcai "Angstrem", kas piegādā pusvadītājus Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam un uz ko attiecas ASV sankcijas, Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai, kā arī naftas sūkņu stacijām "Solņečnogoroskaja" un "Volodarskaja"," ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" pastāstīja avots SBU.
Jau ziņots, ka Ukraina naktī uz svētdienu veikusi dronu triecienu Maskavai un Maskavas apgabalam, kas bijis viens no lielākajiem kopš Krievijas izvērstā pilna mēroga kara sākuma.
Krievijas varasiestādes ziņo par trim bojāgājušajiem un vairāk nekā desmit ievainotajiem, un vairākās vietās, arī Šeremetjevas starptautiskajā lidostā, pēc dronu triecieniem un atlūzu nogāšanās izcēlušies ugunsgrēki.
Dronu triecieniem bija pakļauti arī reģiona naftas rūpniecības objekti.
Zelenskis aizvadītajā nedēļā brīdināja, ka Ukraina noteikti atbildēs uz 13. un 14. maija Krievijas masveida dronu un raķešu triecieniem. To gaitā Kijivā tika nogalināti vairāk nekā 20 cilvēki.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
