TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Iespējams, Krievijas dronu spēkus komandēs cilvēks bez militāras izglītības, toties ar iesauku "Jura Klozetpods"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins apgalvojis, ka Baltkrievija savā teritorijā ir izvietojusi raķešu sistēmu “Oreshnik”, reaģējot uz, viņaprāt, “Rietumu agresīvajām darbībām”, kuri, pēc ministra teiktā, “gatavojas karam”.
Krievijas okupācijas vienības uz 28. decembra rītu joprojām atrodas ielenkumā Kupjanskas pilsētā, paziņoja Ukrainas amatpersonas.
Ukrainas Apvienoto spēku grupējuma komunikācijas vadītājs Viktors Trehubovs nacionālajā televīzijas maratonā “United News” sacīja, ka pilsētā joprojām ir iesprostoti vairāki desmiti Krievijas karavīru.
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka diplomātiskie centieni izbeigt karu Ukrainā ir noslēguma stadijā, savā rezidencē "Mar-a-Lago" ASV Floridas štatā uzņemot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
"Es domāju, ka mēs esam sarunu noslēguma stadijā, un mēs redzēsim. Pretējā gadījumā tas turpināsies ilgi," sacīja Tramps, piebilstot, ka viņam nav noteikts procesa termiņš.
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka viņam bijusi produktīva telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu īsi pirms tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
"Man tikko bija ļoti laba un produktīva telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Putinu," Tramps paziņoja savā sociālajā platformā "Truth Social".
Krievija pašlaik nespēj izveidot stratēģiskās rezerves, un tāpēc nākamajā gadā būs spiesta virzīties lēni un ar lielām izmaksām gar frontes līnijām, liecina 27. decembra analītiķu novērtējums no Kara pētījumu institūta (ISW).
Ukraina un Krievija ir vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas atomelektrostacijas, kas ļāvis sākt remontdarbus elektropārvades līnijā pie atomelektrostacijas, paziņoja ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi.
"Grosi pateicas abām pusēm par vienošanos par šo jauno pagaidu "klusuma logu", lai atsāktu elektroenerģijas pārvadi starp Zaporižjas AES sadales stacijām un Zaporižjas termoelektrostaciju, kas veicinās kodoldrošības uzlabošanu," sociālajā tīklā "X" raksta IAEA.
Ukrainas droni atkal uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcai Sizraņā, Krievijas Samaras apgabalā, pēc kā izcēlies ugunsgrēks, teikts Ukrainas ģenerālštāba paziņojumā.
"Krievijas agresora militārā un ekonomiskā potenciāla samazināšanas nolūkā naktī uz 28. decembri Ukrainas aizsardzības spēku vienības trāpīja pa Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcu Samaras apgabalā," norādīts paziņojumā.
Tika fiksēts bezpilota lidaparātu trieciens rūpnīcas teritorijā ar tam sekojošu ugunsgrēku.
Kā norādīts paziņojumā, šī uzņēmuma pārstrādes apjoms gadā ir no septiņiem līdz 8,9 miljoniem tonnu naftas.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā aģentūrai TASS paziņojis, ka Maskava neredz Ukrainas gatavību "konstruktīvām sarunām", vienlaikus draudot, ka iespējamie Eiropas miera uzturētāji Ukrainā kļūs par Krievijas armijas "likumīgu mērķi".
Lavrovs apgalvoja, ka Ukrainas bruņotie spēki mēģina mainīt situāciju frontē, taču uzsvēra, ka "stratēģiskā iniciatīva pieder Krievijas armijai".
Ministrs asi kritizēja Eiropas valstis, norādot, ka tās gatavojas karam ar Krieviju. Pēc viņa vārdiem, līdz ar Donalda Trampa nākšanu pie varas ASV parādījusies cerība uz mieru, taču tagad tieši "Eiropa un Eiropas Savienība kļuvušas par galveno šķērsli mieram".
Krievijas ārlietu resora vadītājs piedraudēja Eiropai ar "iznīcinošu atbildes triecienu" iespējamā uzbrukuma gadījumā, taču tūlītēji noliedza jebkādus Krievijas agresijas plānus pret citām valstīm, aicinot "nesaprātīgos politiķus" nebaidīties no Krievijas uzbrukuma.
Ņemot vērā Krievijas karaspēka "mentalitāti" un tieksmi uz zīmīgiem datumiem, pastāv augsta iespējamība, ka 31. decembrī vai 1. janvārī Ukraina var piedzīvot masīvu gaisa uzbrukumu, uzskata militārais apskatnieks, atvaļinātais majors Aleksejs Hetmans.
Eksperts norādīja, ka Krievija, visticamāk, mēģinās "apsveikt" ukraiņus svētkos. "Ņemot vērā krievu mentalitāti, pilnīgi iespējams, ka Jaunajā gadā – vai nu uzreiz 1. janvārī, vai 31. decembrī – viņi mēģinās "nodot" savu "apsveikumu"," brīdināja Hetmans.
Analizējot pretinieka spējas, eksperts norādīja, ka Krievija spēj saražot vairāk nekā 100 raķešu mēnesī un aptuveni 250 trieciendronus "Shahed" diennaktī, turklāt šo skaitu plānots palielināt līdz 500. Šādi resursi ļauj veikt masīvus uzbrukumus, līdzīgus nesenajiem triecieniem Kijivai, vismaz reizi vai divas reizes nedēļā.
Ja pašreizējie diplomātiskie centieni novedīs pie karadarbības pārtraukšanas, tas nemainīs Krievijas sākotnējos mērķus, tādēļ Ukrainai iespējamā pamiera laikā ir nopietni jāgatavojas "otrajai kārtai", atzina 225. atsevišķā trieciena pulka komandieris Olehs Širjajevs.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas spēki nav sasnieguši savus sākotnējos mērķus, tādēļ jebkuru pauzi izmantos spēku atjaunošanai un sagatavošanās darbiem.
Širjajevs vērsa uzmanību uz bīstamu tendenci pretinieka rindās. Lai gan Krievijas augstākā militārā vadība tiek vērtēta kritiski, vidējā līmeņa virsnieki un brigāžu komandieri karā ir guvuši nopietnu pieredzi. Ja šie virsnieki pakāpsies pa karjeras kāpnēm un reformēs armiju, tas radīs ievērojamus draudus Ukrainai nākotnē.
Militārpersona atzina, ka pašlaik Ukrainas armijai trūkst personālsastāva, tādēļ nepieciešams pielāgoties, kaujas laukā plašāk ieviešot bezpilota sistēmas un robotizētas platformas. Vienlaikus Širjajevs uzsvēra, ka Ukrainas stratēģiskajam mērķim jāpaliek nemainīgam – 1991. gada robežu atjaunošanai.
Lai sagatavotos iespējamajam "otrajajam raundam", komandieris aicināja izmantot Rietumu partneru finansējumu armijas izbūvei, karavīru sociālo garantiju nodrošināšanai un spēcīgu aizsardzības līniju izveidei.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



