TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"

422. bezpilota lidaparātu bataljona "Luftwaffe" un 128. kalnu triecienbrigādes dronu operatori medī krievu haubici.

Zelenskis Davosā sacīja, ka Ukraina varētu rīkoties, ja tā būtu NATO dalībniece: "Mums ir instrumenti un mums ir cilvēki… Jūra nav pirmā aizsardzības līnija, bet mēs varam rīkoties, un mēs zinām, kā tur cīnīties."

"Bez miljons ukraiņu jūs netiksiet galā," Zelenskis vēlas, lai Ukraina veidotu iecerētās Eiropas armijas kodolu.

"(Krievijas) armijā būs 2,5–3 miljoni karavīru. Viņi vēlas to visu sasniegt līdz 2030. gadam, un, ņemot vērā viņu ātrumu, mēs redzam, ka tas ir iespējams," sacīja Volodimirs Zelenskis.

Poļu brīvprātīgie, kas pievienojās Ukrainas armijai, lai cīnītos pret Krievijas agresiju, bet pirms aizbraukšanas nebija nokārtojuši nepieciešamās formalitātes, Polijā netiks sodīti.

Vācijas drošības dienests decembrī Berlīnes ekonomikas forumā arestēja sievieti, kura sēdēja tikai dažas rindas aiz Zelenska un Merca, vienlaikus, iespējams, spiegojot Krievijas militārā izlūkdienesta labā.

56 gadus vecajai Ilonai V. ir Vācijas, Krievijas un Ukrainas pilsonība. Dzimusi Dnipro, viņa, nododot sensitīvu informāciju GRU, izlikās par ukraiņu kopienas pārstāvi.

Viņas koordinators: pulkvedis Andrejs Majorovs, Krievijas militārā atašeja vietnieks Berlīnē. Vācija viņu kopš tā laika ir izraidījusi.

Izmeklētāji apgalvo, ka viņa vērsās pret izlūkošanas datiem par Vācijas ieroču un dronu piegādēm uz Ukrainu. Viņa, iespējams, savervēja divus vecāka gadagājuma vāciešus ar iepriekšēju piekļuvi militārajiem noslēpumiem — vienu no Bundesvēra dronu bāzes, otru no NATO kodolbāzes.

Publiski aizstāvot mieru, viņa strādāja, lai sabotētu savas dzimtās valsts aizsardzību.

Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs apgalvo, ka Krievija izmanto viltus darba sludinājumus neesošai "Luhanskas atomelektrostacijai", lai vervētu civiliedzīvotājus karam Ukrainā.

Piedāvājumi sola miermīlīgu darbu, taču realitāte ir izvietošana frontes līnijā.

Krievija atkal ir atlikusi savu pirmo 16 zemās orbītas platjoslas interneta satelītu palaišanu. Amatpersonu grandiozās pretenzijas par "tehnoloģisku izrāvienu" un valsts tēla stiprināšanu kā kosmosa lielvalsti ir pārvērtušās tukšos solījumos, ziņo "The Moscow Times". Saskaņā ar "Kommersant", tas attiecas uz pirmo platjoslas interneta satelītu partiju, kuras palaišana bija plānota pagājušā gada beigās, bet ir atlikta uz 2026. gadu. "Rassvet" projekts, ko īstenoja "Birojs 1440", tika iecerēts kā Krievijas atbilde uz Īlona Maska "Starlink", kas spēj nodrošināt interneta pieslēgumu jebkur pasaulē.

2025. gada septembrī "Roscosmos" vadītājs Dmitrijs Bakanovs apliecināja, ka pirmie 300 zvaigznāja satelīti, kuriem bija jāgarantē "piekļuve internetam jebkurā ģeogrāfiskā vietā", atradīsies orbītā līdz 2025. gada beigām. Publikācijas avoti kosmosa tirgū norādīja, ka palaišanas aizkavēšanās bija vienkārši saistīta ar nespēju salikt nepieciešamo satelītu skaitu. Digitālās attīstības ministra vietnieks Dmitrijs Ugnivenko 2025. gada decembrī apgalvoja, ka "Birojs 1440" jau ir saražojis 16 pavadoņus, kas nepieciešami palaišanai.

Satelītu palaišanas atlikšana apstiprina dziļo krīzi Krievijas kosmosa industrijā, kas nespēj tikt galā pat ar milzīgām valdības investīcijām.

Eiropas sabiedrotie ir veikuši savu pirmo koordinēto operāciju, lai sagrābtu Krievijas "ēnu flotes" tankkuģi, vēsta "Reuters".

Lielbritānijas Karaliskā flote divas dienas izsekoja Krievijas kuģus, kas šķērsoja Lamanšu, kopīgas operācijas ar NATO sabiedrotajiem ietvaros, ziņo "Reuters". Misijas veikšanai tika izvietoti divi patruļkuģi un "Wildcat" helikopters. Lielbritānijas flote pavadīja Krievijas karakuģi "Boikiy" un Baltijas flotes naftas tankkuģi "General Skobelev". Saskaņā ar Lielbritānijas puses sniegto informāciju, Krievijas grupa virzījās uz ziemeļiem un tika pavadīta, līdz uzraudzība tika nodota citam alianses sabiedrotajam.

Ziņas par operāciju parādījās gandrīz uzreiz pēc tam, kad Londona atbalstīja Francijas lēmumu konfiscēt Krievijas tankkuģi no tā sauktās "ēnu flotes". Šo kuģi, kas bija pakļauts sankcijām, Francijas Jūras spēki pārtvēra netālu no Gibraltāra šauruma. Operācija bija daļa no Rietumu centieniem ierobežot nelegālu Krievijas naftas pārvadāšanu. Rietumu analītiķi lēš, ka Krievijas "ēnu flotē" ir vismaz 900 kuģu. Tie galvenokārt ir vecāki tankkuģi ar neskaidru reģistrāciju un apšaubāmiem īpašniekiem, ko izmanto, lai apietu sankcijas un transportētu naftu, galvenokārt uz Ķīnu un Indiju.