TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija veikusi masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai

Krievijā fiksēta kārtējā Krievijas ierēdņa nāve, kas notikusi dīvainos apstākļos. Vairāk lasi šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 245 290 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 730 iebrucēju.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 650 tankus, 24 009 bruņutransportierus, 37 036 lielgabalus un mīnmetējus, 1637 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1295 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 127 081 bezpilota lidaparātu, 4245 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 77 379 automobiļus un autocisternas, kā arī 4064 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija naktī veikusi masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un citiem objektiem, izraisot elektroapgādes traucējumus visā valstī, sestdien ziņo uzņēmums "Ukrenergo".

Uzņēmums norādīja, ka uzbrukums vēl turpinās un atjaunošanas darbi tiks sākti, tiklīdz situācija to atļaus.

Raķešu un dronu uzbrukumi galvenokārt vērsti pret Hmeļnickas, Rivnes, Ternopiļas, Ivanofrankivskas un Ļvivas apgabaliem, Ukrainas rietumos, un Vinnicas apgabalu, Ukrainas centrālajā daļā.

Krievi uzbruka apakšstacijām un elektrības pārvades līnijām un divām termoelektrostacijām, paziņoja Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs.

Polija sestdien pacēla gaisā iznīcinātājus un uz laiku apturēja divu lidostu darbību, reaģējot uz Krievijas veikto plaša mēroga kombinēto triecienu mērķiem Ukrainas teritorijā, paziņoja Polijas varasiestādes. Vairāk lasi šeit.

Britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcijas un neatkarīgā tīmekļa izdevuma "Mediazona" žurnālisti sadarbībā ar brīvprātīgo komandu noskaidrojuši vismaz 173 477 Ukrainā kritušo Krievijas karavīru vārdus.

Konstatēta tieša korelācija starp relatīvo kritušo skaitu attiecībā pret konkrētā Krievijas reģiona iedzīvotāju skaitu un dzīves līmeni attiecīgajā reģionā. Jo nabadzīgāks reģions, jo lielāka iespēja tā iedzīvotājiem iet bojā karā.

Piemēram, Aizbaikāla novada iedzīvotājiem iespēja dabūt galu Ukrainā ir 15 reižu lielāka nekā maskaviešiem.

Vislielākais relatīvais kritušo skaits ir Tuvā un Čukotkas autonomajā apvidū, kur tas sasniedz 0,5% no iedzīvotāju kopskaita, kamēr Burjatijā tas ir 0,4%.

Tajā pašā laikā Maskavā kritušo skaits no galvaspilsētas iedzīvotāju kopskaita sasniedz tikai 0,02%.

Izņēmumi no šīs tendences ir Ingušija, Čečenija un Karačaja-Čerkesija. Lai gan tie ir vieni no nabadzīgākajiem Krievijas reģioniem, tur karadarbības upuru skaits pielīdzināms Maskavas un Sanktpēterburgas līmenim.

Krievijas spēki uzbruka suņu patversmei Zaporižja.

Trieciena rezultātā tika nogalināti 13 dzīvnieki, bet vairāki darbinieki guva ievainojumus.

Darbinieki un brīvprātīgie evakuēja atlikušos suņus.

Šveices ārlietu ministrs Ignacio Kassiss vizītes laikā Maskavā pasniedza Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam mūzikas lādīti, kas atskaņoja Pjotra Čaikovska skaņdarbu.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apgalvoja, ka Kassiss vēlējies atgādināt, ka baleta “Dusošā skaistule” pirmizrāde notika Marijas teātrī, Sanktpēterburgā 1890. gada 15. janvārī.

“Lai cilvēki atceras, ka Krievija ir daļa no Eiropas,” dāvanas pasniegšanās brīdī sacīja Kassiss.

Savukārt Lavrovs savam Šveices kolēģim pasniedza dekoratīvu lādīti ar Kremļa attēlu.

Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Kaja Kallasa uzsver, ka katrs sods Krievijai “noēd pa gabaliņam” Maskavas spējas turpināt karu.

“Krievija turpina uz diplomātiju atbildēt ar raķetēm. Mēs esam apņēmības pilni padarīt šo izvēli sāpīgi dārgu,” viņa rakstīja sociālajā tīklā “X”.

“Sankcijas smagi kaitē Krievijas ekonomikai. Un katras sankcijas mazina tās spēju karot,” piebilda Kallasa.

Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi jaunajā sankciju paketē iekļaut sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru, finanšu pakalpojumiem un tirdzniecību.

Eiropas Savienība (ES) gatavo jaunu sankciju paketi pret Krieviju, kas būs jau 20. pēc kārtas.

EK plāno noteikt aizliegumu jūras pakalpojumiem, kas saistīti ar Krievijas jēlnaftas eksportu. "Tas vēl vairāk samazinās Krievijas ieņēmumus no energoresursiem un apgrūtinās pircēju atrašanu tās naftai," paziņoja EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

EK ierosina saskaņot šo aizliegumu ar līdzīgi domājošiem partneriem pēc lēmuma G7 grupā, norādīja Leiena. Iecerēts arī aizliegt apkopi un citus pakalpojumus Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģiem un ledlaužiem.

Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem EK mērķis ir ierobežot Krievijas "spēju izveidot alternatīvus maksājumu kanālus, lai finansētu saimniecisko darbību". Daudzām Krievijas bankām ir bloķēta piekļuve SWIFT maksājumu sistēmai.

EK arī ierosinājusi paplašināt ES eksporta aizliegumu, attiecinot to uz gumiju, traktoriem, kiberdrošības pakalpojumiem un citām precēm un pakalpojumiem. Importa aizliegumi tiks attiecināti uz vairākiem metāliem, ķīmiskām vielām un minerāliem.

Igaunijas Ārlietu ministrija piektdien izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un iesniedza diplomātisku notu par Igaunijas lēmumu nakī slēgt divus robežšķērsošanas punktus satiksmei.

Ar notu Ārlietu ministrija informēja Krievijas vēstniecības pārstāvi, ka Igaunija slēdz divus robežšķērsošanas punktus nakts satiksmei sakarā ar robežincidentiem no Krievijas puses.

Notā tika paskaidrots, ka 5. februārī Igaunijas valdība nolēma slēgt Luhamā un Koidulas robežšķērsošanas punktus naktī no plkst. 19 līdz plkst. 7 uz laiku līdz trim mēnešiem. Ierobežojumi stāsies spēkā 24. februārī.