TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc uzbrukuma deg svarīga Krievijas akumulatoru rūpnīca "Energija" Ļipeckas apgbalā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Russian Telegram channels report a strike on Energiya plant in Lipetsk region of Russia.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 4, 2026
This is a key supplier of batteries and accumulators for Russian missile systems and other equipment. The plant is under Western sanctions. pic.twitter.com/WwkjQqzbjW
Šis uzņēmums "Energija" ir ļoti svarīgs bateriju un akumulatoru ražotājs Krievijas raķešu sistēmām un citām iekārtām.
⚡️Preliminarily, drones hit the "Energy" plant in the city of Yelets, Lipetsk region, Russia.
— BLYSKAVKA (@blyskavka_ua) January 4, 2026
Current fundraising for the Armed Forces of Ukraine.
💸 PayPal
molniamolnievic@gmail.com
👉 Follow @blyskavka_ua pic.twitter.com/MYgikvSpEQ
💥 Russia: Factory belonging to Russia's largest lithium-ion battery manufacturer Energia struck by Ukrainian drones in Yelets, Lipetsk region.
— Igor Sushko (@igorsushko) January 4, 2026
Batteries used in:
UAVs/drones
Missile systems (Iskander and Kinzhal)
Glide bombs
Electronic warfare
Radio equipment pic.twitter.com/5AAq9w5ice
Tikmēr pēc nedēļas Krievija Ukrainā būs karojusi ilgāk nekā PSRS pret nacistisko Vāciju Lielajā tēvijas karā, bet, acīmredzot, "cienot starptautiskās tiesības" un "karojot ļoti humāni" nav spējusi pakļaut nevienu apgabala centru.
Krievijas eksprezidents un pašreizējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs aicina sarīkot "atmaksas slepkavošanas" kampaņas ne tikai Ukrainā, bet arī Eiropā un citur.
Atbildot uz Krievijas ziņu aģentūras TASS lūgumu komentēt Ukrainai piedēvēto dronu uzbrukumu Horli ciemam Krievijas okupētajā Hersonas apgabala daļā, Medvedevs aicināja atriebties, cik vien iespējams vērienīgāk. “Pietiek auklēties,” viņš paziņoja. “Banderoviešu kropļi ir jāslaktē kā slimas cūkas, lai kur viņi atrastos: smirdošajā Ukrainā, Eiropā vai jūras kūrortos. Kā savā dižajā dzejolī teica Konstantīns Simonovs: “Cik reižu viņu ieraudzīsi, tik reižu viņu arī nogalini!””
Vairāk lasiet šeit.
Захват Мадуро — это «знак, который подает Трамп России в отношении Украины».
— Pennywise (@mikailme) January 4, 2026
НОВОСТИ ЕБАНАРИЯ pic.twitter.com/ArWP9FOET6
Tiesa, tas pats Karnauhovs pirms tam stāstīja, ka tikai pateicoties Krievijai Venecuēlā valda miers, un Tramps runā ar tās prezidentu Nikolasu Maduro.
Какой же кайф сейчас пересматривать старые эфиры российских пропагандистов про Мадуро и Венесуэлу.
— Денис Казанський (@den_kazansky) January 4, 2026
Вот это просто в золотой фонд. pic.twitter.com/Lq4CUW52zf
Kuģis Fitburg tika aizturēts pēc sabotāžas akta – tas bojāja jūras apakšējo sakaru kabeli, kas savieno Somiju un Igauniju.
🇫🇮Finland has released a video of the seizure of a Russian “shadow fleet” vessel
— NEXTA (@nexta_tv) January 4, 2026
Fitburg was detained after an act of sabotage — the ship damaged an undersea communications cable linking Finland and Estonia.
The vessel was traveling from St. Petersburg to Haifa carrying… pic.twitter.com/KQMUO7bIxj
ASV valsts sekretārs Marko Rubio ar ironisku piezīmi komentējis Krievijas reakciju uz norisēm Venecuēlā, publiski noniecinot Maskavas ietekmi šajā jautājumā. Uzrunā Rubio uzsvēra, ka Vašingtona neuztraucas par iespējamu eskalāciju ar Krieviju saistībā ar Venecuēlu, norādot, ka Krievijas atbalsts Nikolasa Maduro režīmam aprobežojas galvenokārt ar retoriku.
Vakar visa pasaule smējās par to, kā Krievijas tā dēvētā nepārspējamā pretgaisa aizsardzība “aizsargāja” Maduro no amerikāņu helikopteriem un raķetēm.
Tiešsaistes balsošanas formāts kara apstākļos būtu piemērots Ukrainas pilsoņiem, kuri atrodas ārvalstīs, kā arī karavīriem frontē. Tomēr pašlaik šādam risinājumam vēl nepastāv juridisks regulējums, 3. janvārī, uzrunājot žurnālistus, norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Prezidents atgādināja, ka Covid-19 pandēmijas laikā viņš parlamenta deputātiem bija ierosinājis pāriet uz attālinātu parlamenta darbu. Toreiz, pēc viņa teiktā, pastāvēja arī tehnoloģiska iespēja izmēģināt atsevišķas izmaiņas.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
