TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti mēģina nosaldēt Ukrainas iedzīvotājus, ar raķetēm un droniem pilsētas ziemas spelgonī atstājot bez elektrības

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka, grasās Ukrainas enerģētikas nozarē izsludināt ārkārtas stāvokli.

Krievija pēdējās nedēļās aizvien intensīvāk uzbrūk Ukrainai ar droniem un raķetēm, mērķējot uz Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. Šo uzbrukumu dēļ tūkstošiem iedzīvotāju bargajā salā, kas vietām pārsniedz -10 grādus pēc Celsija, palikuši bez apkures. Lai situāciju veiksmīgāk risinātu, Ukrainas prezidents grasās izludināt valsts eneģētikā ārkārtas stāvokli.

"Pirmkārt – tiks izveidota pastāvīga koordinācijas štāba struktūra, lai risinātu situāciju Kijivā. Kopumā tiks izsludināts ārkārtas stāvoklis Ukrainas enerģētikas sektorā," vietnē "X" norāda Zelenskis.

"Darba uzraudzīšanai tiks norīkots Ukrainas enerģētikas ministrs, kas nodrošinās atbalstu iedzīvotājiem un kopienām šajos apstākļos, kā arī risinās praktiskās problēmas."

"Otrkārt, valdības amatpersonas maksimāli sadarbosies ar partneriem, lai iegūtu nepieciešamo aprīkojumu un rastu papildu atbalstu. Ministru kabinets nodrošinās visu procesu saskaņošanu, lai šajā situācijā ātri varētu elektrotīklam pieslēgt rezerves enerģētikas iekārtas. Tāpat tiek īstenoti pasākumi, lai ievērojami palielinātu elektroenerģijas importu uz Ukrainu."

"Treškārt – esmu uzdevis valdībai sagatavot pārskatu par komandantstundas noteikumiem šajos ārkārtīgi aukstajos laika apstākļos. Cilvēkiem jābūt iespējai piekļūt palīdzības punktiem un uzņēmumiem jābūt iespējai plānot savu darbību saskaņā ar enerģētikas sistēmas situāciju. Kijivā jāpalielina „Krīzes punkti” un jāveic esošo punktu pārbaude. Mēs gaidām ieteikumus no Izglītības un zinātnes ministrijas un vietējām varas iestādēm attiecībā uz izglītības procesa formātiem šajā ārkārtas situācijā."

"Ir ļoti svarīgi, lai valsts institūcijas, uzņēmumi un visos līmeņos vietējā pārvalde tagad strādātu saskaņoti un koordinēti. Katras darbības rezultāts veido kopējo rezultātu visai valstij. Slava Ukrainai!"

Vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis izdara spiedienu uz bloka institūcijām, lai panāktu ES pārstāvja iecelšanu sarunām ar Maskavu par Krievijas kara izbeigšanu pret Ukrainu, atsaucoties uz diplomātiem un amatpersonām, trešdien ziņo tīmekļa izdevums "Politico".

Eiropieši baidās, ka ASV varētu noslēgt ar Krieviju vienošanos, apejot ES.

Šīs idejas iniciatori ir Francija un Itālija, kas jau panākušas Eiropas Komisijas (EK) un vairāku citu dalībvalstu atbalstu. Parīze un Roma uzskata, ka ES varēs aizstāvēt savas "sarkanās līnijas", tajā skaitā iespējamo Ukrainas dalību NATO, tikai tad, ja būs pārstāvēta pie sarunu galda.

Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjerministre Džordža Meloni pēdējo nedēļu laikā kopīgi iestājušies par diplomātisko kanālu atvēršanu sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un viņa tuvākajām aprindām.

Kā izteikusies viena no Francijas augsta ranga amatpersonām, Makrons uzskata, ka, ņemot vērā divpusējās ASV un Krievijas sarunas, Eiropai svarīgi ir vismaz tajās piedalīties. Šo viedokli aktīvi atbalsta arī Meloni, lai gan vairākas citas ES galvaspilsētas uzskata, ka šādu kontaktu iespējamie rezultāti ir ierobežoti.

Tikmēr šīs ieceres kritiķi norāda, ka pārstāvja iecelšana sarunām ar Putinu var radīt iespaidu, ka Krievija ir gatava godprātīgām sarunām, lai gan patiesībā Maskava vēlas kara turpināšanu un neatkāpjas no savām absurdajām prasībām.

Īpaša pārstāvja nozīmēšana sarunām ar Krieviju tikusi apspriesta jau ES samitā pagājušā gada martā, apstiprinājis kāds avots blokā. Neskatoties uz plašo atbalstu, lēmums tolaik nav pieņemts, un šis jautājums netika iekļauts samita galadokumentā.

Nav arī skaidrs, ko šādam pārstāvim būtu jāpārstāv - vai vienīgi ES vai arī plašāku Labas gribas koalīciju, tajā skaitā Lielbritāniju un citas valstis.

Tikmēr ES augstākā ārlietu pārstāve Kaija Kallas uzstājīgi ļauj noprast, ka ir vienīgā kandidāte sarunām par Ukrainas nākotni.

Savukārt Romā nedēļas nogalē izskanējusi doma, ka šo lomu varētu uzticēt bijušajam Itālijas premjerministram Mario Dragi. Daži diplomāti min arī Somijas prezidentu Aleksandru Stubu, norādot uz viņa attiecībām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un pieredzi darīšanās ar Krieviju.

Tajā pašā laikā divi avoti ES norādījuši, ka nekāda īpašā pārstāvja amata joprojām nav un ka konkrētu kandidātu apspriešana ir priekšlaicīga.

Kremlis ir sajūsmā par Trampa plānu iebrukt Grenlandē, vēl vairāk atšķeļot Eiropu no ASV un atstājot to vienu pret Krieviju un tās pieaugošās teritoriālās paplašināšanās apetītes žēlastībā. Propagandists Solovjovs paziņoja, ka ASV nav nekāds sabiedrotais... "Amerikas militārais budžets ir 1,5 triljoni dolāru. Un mums tas būtu ļoti izdevīgi, ja tas būtu karš ar Eiropu. Un mēs būtu gatavi palīdzēt Trampam atbrīvot Grenlandi no šīs svešzemju ietekmes. Kāpēc gan ne?" ierastajā nicinošanajā bravūrā paziņoja Solovjovs.

Krievijas bezpilota lidaparātu apkalpes tiek vajātas Pokrovskā un Mirnohradā, kur notiek pilsētu kaujas.

Ukrainas armija ziņo, ka vienas dienas laikā tika likvidētas 39 bezpilota lidaparātu komandas un iznīcināti 45 bezpilota lidaparāti. Aizstāvji atvairīja 57 Krievijas uzbrukumus, zaudējot 365 Krievijas karavīrus, tostarp 66 kritušos Pokrovskas sektorā.

Ukrainas karaspēks turpina kontrolēt Pokrovskas ziemeļus un lielāko daļu Mirnohradas.

Šīs pilsētas joprojām ir galvenie mērķi Krievijas centienos ieņemt pārējo Doneckas apgabalu.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute: "Ja Ķīna uzbruks Taivānai, viņi to nekad nedarīs vieni. Viņi piespiedīs Putinu uzbrukt mums."

Kadirovs devās pārbaudes braucienā pa Grozniju, lai noliegtu baumas par nieru mazspēju.

Čečenijas vadītājs apgalvo, ka tas viss ir muļķības, apgalvojot, ka baumas ir Ukrainas izlūkdienestu darbs, kas, viņaprāt, veic "ļoti sliktu darbu".

Tajā pašā laikā aiz viņa automašīnas loga ir zaļa zāle, un radio tiek teikts, ka "cenas tiks koriģētas pēc Jaunā gada brīvdienām".

Ukraina paplašina savu Dronu līnijas projektu, lai 2026. gadā palielinātu precizitāti un trieciena dziļumu.

Optikso šķiedru bezpilota lidaparāti un vienota trieciena sistēma ir Kijivas jaunāko aizsardzības pārmaiņu atslēga, saka Umerovs.

Ukrainā korupcijas problēma tiek risināta, trešdien žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka Ukrainas cīņa ar korupciju ir viens no centrālajiem jautājumiem arī Eiropas Savienībā (ES). Arī Ukrainas ceļš uz ES esot ļoti atkarīgs tieši no tā.

Rinkēvičs uzsvēra, ka ir kara apstākļi un var būt, ka tādā laikā ne vienmēr var ieviest visas vajadzīgās procedūras. Tomēr no tām sarunām, kas Rinkēvičam bijušas gan ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, gan citām Ukrainas amatpersonām, gan arī pēc pēdējiem notikumiem Ukrainā, viņš esot sapratis, ka izpratne par korupciju ir un problēma tiek risināta.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka ASV kontrole pār Grenlandi ir vitāli nepieciešama, lai īstenotu viņa ieceri izveidot pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu "Zelta kupols".

"Savienotajām Valstīm nacionālās drošības dēļ nepieciešama Grenlande. Tā ir vitāla "Zelta kupolam, kas tiek veidots," paša sociālās saziņas vietnē "Truth Social" norādījis Tramps.

"NATO kļūs daudz draudīgāka un efektīvāka, Grenlandei atrodoties Savienoto Valstu rokās. Jebkas mazāks par to nav pieņemams," uzsvēris Baltā nama saimnieks.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien iepazīstinājusi ar Eiropas Savienības (ES) plānu nākamo divu gadu laikā atbalstīt Ukrainu ar 90 miljardiem eiro, paredzot 60 miljardus eiro militārajam atbalstam.

"Mēs visi vēlamies mieru Ukrainā, un, lai to panāktu, Ukrainai ir jābūt spēcīgai," uzsvēra Leiena.

Aizdevumu pakete nodrošinās "stabilu un paredzamu finansējumu" un "vēlreiz apliecina Eiropas nelokāmo apņemšanos stiprināt Ukrainas drošību, aizsardzību un turpmāko labklājību," viņa piebilda.