Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV "miera plāna" jaunā versija ietver Ukrainas galvenās prioritātes

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV "mie...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 23:23
Parīzē aizturēti trīs cilvēki aizdomās par spiegošanu Krievijas labā un tās propagandas izplatīšanu

Francijas varas iestādes Parīzē ir aizturējušas trīs cilvēkus aizdomās par spiegošanu Krievijai un tās kara propagandas veicināšanu, otrdien paziņoja prokurori.

Aizturēšanas notika, veicot izmeklēšanu pret apvienību "SOS Donbass", kas uzdodas par organizāciju humānās palīdzības sniegšanai civiliedzīvotājiem Ukrainas austrumu reģionā Donbasā, kuru ir daļēji okupējusi Krievija.

Viens no aizturētajiem ir 40 gadus vecs Krievijas pilsonis, kurš saskaņā ar videonovērošanas ierakstiem septembrī izlika prokrieviskus plakātus uz Triumfa arkas Parīzē, paziņoja Parīzes prokuratūra.

Šis vīrietis pēc tam pa telefonu atskaitījās šīs apvienības vadītājai - 40 gadus vecai sievietei, kuru Francijas pretizlūkošanas amatpersonas tur aizdomās par mēģinājumu iegūt ekonomisku informāciju no Francijas uzņēmumu administratoriem.

Šai Krievijā dzimušajai sievietei vismaz kopš šī gada sākuma ir pievērsusi uzmanību Francijas Iekšējās drošības ģenerāldirekcija (DGSI).

Kad DGSI konstatēja ar šo sievieti saistītas "darbības, kas kaitētu valsts pamatinteresēm", martā tika iecelts izmeklēšanas miertiesnesis, lai izmeklētu dažādus iespējamus likumpārkāpumus, tai skaitā "slepenu norunu ar ārvalsti", par ko draud 10 gadi cietumā.

Trešā aizturētā persona ir 63 gadus vecs vīrietis, kurš dzimis Sensendenī departamentā pie Parīzes.

Ceturtā aizdomās turētā persona 58 gadu vecumā netika aizturēta, bet tika pakļauta stingrai uzraudzībai un tai reizi nedēļā jāreģistrējas policijas iecirknī.

Vakar 22:22
"Kremļa Gebelsa" Vladimira Solovjova ikdiena reiha televīzijā: sakausim Ukrainu, sakausim Eiropu, sapūsiet visi!
Vakar 21:50
Tramps: Vitkofs Maskavā tiksies ar Putinu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka sūta savu īpašo sūtni Stīvu Vitkofu uz Maskavu tikties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai izlīdzinātu dažas atlikušās domstarpības saistībā ar vienošanos par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu.

"Cerībā pabeigt šī miera plāna izstrādi esmu norīkojis savu īpašo sūtni Stīvu Vitkofu tikties ar prezidentu Putinu Maskavā," Tramps pavēstīja platformā "Truth Social", norādot, ka ir palikuši "tikai daži domstarpību jautājumi".

ASV prezidents arī pauda cerību drīzumā tikties ar Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, "bet tikai tad, kad vienošanās par šā kara izbeigšanu būs galīga vai noslēguma stadijās".

Pēdējās dienās aktivizējušās ASV diplomātiskās aktivitātes centienos panākt Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu.

Vašingtonas pārstāvji nule Ženēvā tikušies ar augstām Ukrainas amatpersonām, bet šodien Abū Dabī tikās ar Krievijas delegāciju.

Tramps otrdien sacīja, ka Vašingtona ir "ļoti tuvu" tam, lai panāktu vienošanos ar Ukrainu un Krieviju par teju četrus gadus ilgstošā kara izbeigšanu.

Vakar 21:21
Trampa bijušais nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons: Tramps grib piespiest Ukrainu pieņemt Kremlim labvēlīgo "miera plānu"

Boltons uzskata, ka Trampa "miera plāns" ir ne vien labvēlīgs Krievijai un nelabvēlīgs Ukrainai, to pakļaujot jaunas Krievijas agresijas draudiem, bet arī NATO, kuras novājināšanu Krievija uzskata par vienu no galvenajiem savas politikas mērķiem.

Džons Boltons bija ASV vēstnieks ANO no 2005. līdz 2006. gadam, un ASV padomnieks nacionālās drošības jautājumos Trampa administrācijā no 2018. līdz 2019. gadam. 2019. gada 10. septembrī Tramps paziņoja sociālajā vietnē, kas toreiz saucās “Twitter”, ka iepriekšējā dienā teicis Boltonam, ka viņa pakalpojumi vairs nav vajadzīgi sakarā ar daudzām domstarpībām, un vēlāk visādi noķengāja Boltonu.

Kopš tā laika Boltons ir aktīvs Trampa politikas kritiķis, sevišķi jautājumos par viņa pastāvīgo iešanu Krievijas diktatora Vladimira Putina pavadā.

Pēc atgriešanās Baltajā namā Tramps sāka radikālāk izrēķināties ar saviem pretiniekiem, un pret 2025. gada oktobrī Boltonam izvirzītas apsūdzības nepienācīgā rīcībā ar slepeniem dokumentiem.

Vakar 20:52
"Sky News" militārais analītiķis Maikls Klārks: Krievija, kā parasti, vazā Trampu aiz deguna un negrasās īpaši piekāpties
Vakar 20:20
Tramps: pavisam drīz vienosimies par Ukrainas kara izbeigšanu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien sacīja, ka Vašingtona ir "ļoti tuvu" tam, lai panāktu vienošanos ar Ukrainu un Krieviju par teju četrus gadus ilgstošā kara izbeigšanu.  "Mēs to panāksim," Baltajā namā pasākumā Pateicības dienas ieskaņā pauda Tramps. "Es uzskatu, ka mēs esam ļoti tuvu vienošanās panākšanai."

ASV projekta jaunākā versija par kara izbeigšanu Ukrainā ir "ievērojami labāka" Kijivai, aģentūrai AFP pavēstīja augsta ranga amatpersona, kas ir pazīstama ar šo jautājumu. "Ukraina, ASV un eiropieši amerikāņu priekšlikumu ir padarījuši izpildāmu," sacīja amatpersona, piebilstot, ka "tas ir būtiski mainījies uz labo pusi". Amatpersona arī sacīja, ka plāns paredz, ka Ukraina varēs paturēt 800 000 karavīru - salīdzinājumā ar 600 000 karavīru ierobežojumu plāna pirmajā projektā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēlas tikties ar prezidentu Trampu "pēc iespējas ātrāk" - iespējams, Pateicības dienas laikā -, lai pabeigtu kopīgu ASV un Ukrainas vienošanos par kara izbeigšanas nosacījumiem, pavēstīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks.

Kā iepriekš sacīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, kurš pagājušās nedēļas nogalē Ženēvā piedalījās sarunās ar ASV pārstāvjiem, Kijiva sagaida, ka "tuvākajā iespējamajā laikā novembrī" tiks organizēta Ukrainas prezidenta vizīte ASV, lai pabeigtu "pēdējos posmus" vienošanās par kara izbeigšanu izstrādē.

"Es ceru, ka prezidenta Zelenska vizīte notiks pēc iespējas ātrāk, jo tā palīdzēs prezidentam Trampam turpināt viņa vēsturisko misiju izbeigt šo karu," piebilda Jermaks.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio iepriekš paziņoja, ka sarunās par miera plānu Ukrainai ir panākts ievērojams progress un ir radies vēl viens - atjaunināts un pabeigts - plāns.

Pēdējās dienās aktivizējušās ASV diplomātiskās aktivitātes centienos panākt Krievijas-Ukrainas kara apturēšanu. Vašingtonas pārstāvji nule Ženēvā tikušies ar augstām Ukrainas amatpersonām, bet šodien Abū Dabī tiekas ar Krievijas delegāciju.

Vakar 19:55
ASV sankciju dēļ darbu aptur Serbijas vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca

ASV sankciju dēļ Serbijā darbu apturējusi Pančevas naftas pārstrādes rūpnīca, kas ir vienīgā šāda rūpnīca valstī.

Serbija palikusi bez jēlnaftas piegādēm, jo ASV noteikušas sankcijas uzņēmumam "Naftna Industrija Srbije" ("Serbijas naftas industrija"; NIS). Uzņēmuma lielākā daļa pieder Krievijai.

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs aicinājis Maskavu 50 dienu laikā panākt vienošanos par NIS pārdošanu.

Vučičs otrdien paziņoja, ka NIS naftas pārstrādes rūpnīca ir pārgājusi uz siltās cirkulācijas režīmu, kas nozīmē, ka sistēmā tiek cirkulēts tikai nepieciešamais izejvielu daudzums, lai uzturētu tās funkcionēšanas spējas.

Vakar 19:19
Slavenais britu miljardieris Ričards Brensons ir šokēts par Trampa "miera plānu"

Britu miljardieris Ričards Brensons paudis savu sašutumu par ASV prezidenta Donalda Trampa 28 punktu "miera plānu" Krievijas agresijas izbeigšanai Ukrainā.

"Es absolūti nespēju noticēt ziņu medijos izplatītajam 28 punktu miera plānam Ukrainai," viņš paziņoja sava uzņēmuma "Virgin" vietnē. "Ja tas neizrādīsies izsmalcināta izāzēšana vai ļauna Krievijas dezinformācijas sazvērestība, tas atzīmē viszemāko punktu, kādā ASV diplomātija ir nonākusi Ukrainā. Pirmām kārtām, tas nemaz nav miera plāns, bet kapitulācijas akts, kas leģimitizē Krievijas brutālo invāziju Ukrainā un tās teritorijas nelikumīgo aneksiju, vienlaikus nekaunīgi sadalot kara laupījumu."

Vakar 18:30
Krievijas propagandisti laimīgi par Trampa 28 punktu plānu: ja Zelenskis nepacels balto karogu, ar viņu ir cauri!
Vakar 17:55
Krievu drons Kijivā nogalinājis mākslinieku Vadimu Tupčiju

Naktī uz 25. novembri Kijivā nogalināts ukraiņu mākslinieks un dekorators Vadims Tupčijs, kad viņa dzīvoklī-darbnīcā ietriecās Krievijas raidītais drons. Ukrainas mediji vēsta, ka krievu uzbrukumā Ukrainas galvaspilsētai nogalināti septiņi cilvēki.

Vairāk lasiet šeit.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".