TEKSTA TIEŠRAIDE. ES vienojas atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, kas ļaus turpināt cīņu pret okupantiem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Tuapses naftas ostā pēc nesenā Ukrainas dronu uzbrukuma turpina plosīties liesmas
❗️Hell in 🇷🇺Tuapse continues after the recent 🇺🇦Ukrainian drone attack pic.twitter.com/KNmlSahQeT
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 23, 2026
Slovākija ceturtdien paziņoja, ka tā atkalsaņem Krievijas naftu pēc tam, kad Ukraina pabeigusi Krievijas uzbrukumā bojātā naftas vada "Družba" remontdarbus.
Cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī. Taču Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš šomēnes parlamenta vēlēšanās cieta graujošu sakāvi, apsūdzēja Ukrainu, ka tā tīši bloķē Krievijas naftas piegāžu atsākšanu pa cauruļvadu "Družba". Cauruļvada dēļ Orbāns iepriekš bloķēja Eiropas Savienības (ES) 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai.
"Naftas piegādes Slovākijai pa cauruļvadu "Družba" tika atsāktas plkst. 2 šorīt (plkst. 3 pēc Latvijas laika). Šobrīd nafta tiek saņemta atbilstoši saskaņotajam plānam," ierakstā platformā "Facebook" pavēstījusi Slovākijas ekonomikas ministre Denisa Sakova.
Pēc cauruļvada "Družba" salabošanas ES valstis trešdien vienojās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai.
Vācijas izvirzītais mērķis par 460 000 karavīru nav maksimālais skaitlis un var tikt palielināts, ja būs tāda nepieciešamība, trešdien paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Šis skaitlis "nav griesti", bet drīzāk "virziens, kurā mēs ejam", sarunā ar raidorganizāciju ARD norādīja Pistoriuss, piebilstot, ka skaitu var palielināt, reaģējot uz mainīgajām prasībām vai drošības vides pasliktināšanos.
Ministrs arī norādīja uz progresu personāla skaita palielināšanā.
Kopš viņa stāšanās amatā aktīvā dienestā esošo karavīru skaits ir pieaudzis no aptuveni 180 000 līdz aptuveni 186 000, un turpina pieaugt pieteikumu skaits un pieņemšana dienestā.
Volodimirs Zelenskis uzskata, ka ietekmīgiem pasaules līderiem vajadzētu aicināt diktatoru Putinu izbeigt karu pret Ukrainu.
ASV prezidentam Donaldam Trampam, Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam un Indijas premjerministram Narendra Modi vajadzētu pateikt Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, ka ir pienācis laiks izbeigt karu pret Ukrainu.
To intervijā CNN paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Zelenskis uzskata, ka visiem ietekmīgajiem pasaules līderiem vajadzētu aicināt Putinu izbeigt karu pret Ukrainu. Viņš uzsvēra, ka būt par pasaules līderi nozīmē apturēt karu ar diplomātiskiem līdzekļiem.
Ukrainas prezidents vienlaikus paziņoja, ka nav pārliecināts par "ietekmīgu valstu" starpniecības centienu efektivitāti, jo Putins "nejūtas vainīgs". "Ja mēs vēlamies izbeigt karu, mums jāpasaka Putinam, ka viņš kļūdās. Es neesmu pārliecināts, ka dialogi (ar Krieviju – red. piezīme), kas balstīti uz kompromisu, darbojas," sacīja Zelenskis.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Pankins paziņojis, ka Krievija saņēmusi ASV uzaicinājumu piedalīties G20 samitā, kas decembra vidū notiks Maiami, ASV Floridas štatā.
"Ir saņemts uzaicinājums piedalīties samitā," Pankina teikto citē Kremļa propagandas aģentūra TASS.
Jautāts, kas tieši sanāksmē pārstāvēs Krieviju, Pankins atbildēja, ka šis jautājums tiks izlemts tuvāk samita norises datumam.
Šogad G20 sanāksmi vada ASV.
Maiami samita oficiālajā tīmekļa vietnē Krievija minēta valstu vidū, kuru dalība gaidāma samitā.
Sanāksme notiks 14. un 15. decembrī.
Naktī Ukrainas Aizsardzības spēku bezpilota lidaparāti uzbruka naftas depo okupētajā Feodosijā, un objektā izcēlās ugunsgrēks.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 23, 2026
23. aprīļa rītā princis Harijs izkāpa no vilciena Ukrainas galvaspilsētā. Vizītes laikā viņš tikās ar partneriem un atbalsta organizācijām, kas ikdienā strādā sarežģītos apstākļos, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem. Vairāk lasi šeit.
Gorkijas naftas sūknēšanas stacija ir daļa no Surgutas-Gorkijas-Polockas naftas cauruļvada un sūknē naftu pa maģistrālajiem naftas cauruļvadiem, padarot to par leģitīmu mērķi Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Vairāk lasi šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 23. aprīļa rītam sasnieguši 1 322 550 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1100 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 888 tankus, 24 441 bruņutransportieri, 40 574 lielgabalus un mīnmetējus, 1752 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1351 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 253 430 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 91 127 automobiļus un autocisternas, kā arī 4134 specializētās tehnikas vienības.
Naktī uz ceturtdienu Krievijas karaspēka triecienos Dnipro nogalināti divi cilvēki, bet astoņi ievainoti, pavēstīja Dnipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.
Triecienā cietusi dzīvojamā apbūve, vairākos pilsētas rajonos izcēlušies ugunsgrēki, norādīja apgabala vadītājs.
Cietis vismaz viens daudzstāvu dzīvojamais nams, liesmas pārņēmušas vairākus dzīvokļus.
Ukrainas Gaisa spēki naktī uz ceturtdienu brīdināja, ka Dņipro virzienā lido vairāki krievu trieciendroni.
Ukrainas karavīri arī brīdināja par vairākām citām dronu grupām, kas pamanītas Zaporižjas, Krivijrihas rajonos, kā arī Sumu, Harkivas un Poltavas apgabalos.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



