Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Turcijas karaspēks varētu pievienoties nākotnes Ukrainas miera uzturēšanas misijai

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Turcijas...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 11:13
Ukraiņi notriekuši 47 krievu dronus

Krievijas karaspēks naktī uz svētdienu uz Ukrainu raidījis 90 dažādu tipu dronus, un ukraiņu karavīri notriekuši 47 no tiem, bet vēl 33 droni savus mērķus nav sasnieguši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas armijas darbības rezultātā apstiprināta 47 ienaidnieka dronu notriekšana Harkivas, Poltavas, Kijivas, Žitomiras, Dņipropetrovskas, Doneckas un Odesas apgabalos.

Uzbrukuma rezultātā Čerņihivas, Kijivas, Harkivas un Odesas apgabalos tika reģistrēti postījumi.

Šodien 10:53
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 894 240

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 894 240 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1400 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 10 325 tankus, 21 478 bruņutransportierus, 24 561 lielgabalu un mīnmetēju, 1317 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1104 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 331 helikopteru, 29 413 bezpilota lidaparātus, 3121 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 40 684 automobiļus un autocisternas, kā arī 3777 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Šodien 10:34
Ko slēpj Krievijas vēsturnieki? Arī krieviem bija savs leģions!

Latviešu leģionāru piemiņas dienā, 16. martā, kad oficiālā Krievija un dažāda līmeņa “antinacisti” Latviju un latviešus gāna par Hitlera pielūgšanu un sekošanu Trešā Reiha pēdās, nav par lieku atgādināt, ka vācu okupācijas laikā savs leģions izveidojās arī krieviem un daudzi tajā karoja patriotisma vadīti – par atbrīvošanos no boļševisma, nevis par Ādolfu Hitleru.

Krievi savus leģionārus nemīl atcerēties un izliekas, ka nacistiskā vērmahta rindās nemaz nebūtu bijis ceturtdaļmiljona krievu tautības vīru. Vēsturnieki lēš, ka 2. pasaules kara laikā dažādos nacistiskās Vācijas militārajos formējumos varēja karot ap 250 000 krievu. Viņi vācu bruņotajos spēkos un militārajā policijā iesaistījās dažādu motīvu vadīti: bija tādi, kuri bija spiesti karot Hitlera pusē, lai glābtu savu dzīvību, kā, piemēram, karagūstekņi; bija izteikti kolaboracionisti, kuri pievienojās militārajai policijai; un bija arī krievu patrioti, kuri vācu armijā iekļāvās, lai cīnītos par Krievijas brīvību un atpestīšanos no boļševisma, nevis karotu par Hitlera uzvaru. Tieši šos pēdējos – krievu leģionārus Kremļa vēsturnieki izsvītrojuši no “pārrakstītās vēstures”, jo viņi nu nekādi neiederas oficiālajos Krievijas vēstures interpretācijas „uzstādījumos”.

Šodien 10:16
Eksperts: Ukraina – jauns globālais aizsardzības inovāciju centrs

Ukrainas kaujas lauks kļūst par globālu aizsardzības inovāciju centru, sniedzot būtiskas mācības par pielāgošanos mūsdienu karam un Eiropas drošības stiprināšanu, raksta Anatolijs Homenko savā viedokļrakstā.

Šodien 09:57
Putins pieprasa Ukrainas kapitulāciju kā pamiera nosacījumu, brīdina analītiķi

Putina pamiera nosacījumi ir nereāli un pielīdzināmi Ukrainas kapitulācijai, norāda analītiķi.

Šodien 09:38
Eiropas Savienība "bez Ukrainas" — Ungārijas premjerministrs Orbāns publicē prasību sarakstu Briselei

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns nosaucis 12 prasības, tostarp: "Savienība, bet bez Ukrainas." Citas prasības ietver "nepieļaut neveselīgu mūsu bērnu pāraudzināšanu" un aizsargāt "Eiropas kristīgo mantojumu."

Šodien 09:19
Kā Eiropa stājas pretī Krievijas troļļu fermām un viltus ziņu impērijai?

Troļļu fermas, sociālo tīklu algoritmi, koordinēti dezinformācijas tīkli kā “Portal Kombat” ir tikai daļa no instrumentiem, ko Krievija izmanto, lai īstenotu savu propagandu. Un lai gan šī informatīvā agresija ir nopietns izaicinājums Eiropas valstīm, mēs aktīvi pret to attīstam dažādus pretpasākumus, norāda analītiķis, psihologs un humanitārais darbinieks Patriks Fors.

Analītiķis norāda, ka Krievijas propagandas galvenie mērķi ir: ietekmēt vēlēšanas, šķelt sabiedrību un graut cilvēku uzticību savai valstij un iestādēm, tai skaitā oficiāliem medijiem. “Lai to izdarītu, viņi bieži izmanto jau pastāvošus faktus, tos sagrozot vai pastiprinot, jo šādā veidā ir iespējams vieglāk iegūt mērķauditorijas uzticību. Ja šīs esošās tēmas ir poralizējošas vai spriedzes pilnas, tās ir viegli uzkurināt vēl vairāk, jo auditorija jau pret tām ir jūtīga,” uzsver Fors.

“Tomēr propagandas ietvaros no zila gaisa tiek izgudroti arī nepatiesi stāsti un “fakti”. Piemēram, viltus stāsts par to, ka Francijas pirmā lēdija Bridžita Makrona patiesībā esot vīrietis vārdā Žans Mišels Troņē. Tāpat Krievijas propagandisti vairākās Āfrikas valstīs izplatīšu multfilmu, kuros ļaunais varonis ir franču briesmonis, kuru beigās uzveic un iedzīvotājus atbrīvo laipnais krievu lācis. Visu šo stāstu mērķis ir radīd cilvēku prātos sagrozītu skatu uz vēsturi un tās notikumiem.”

Šodien 09:00
Krievijas uzbrukumos Nikopolē nogalināts 1 cilvēks, ievainoti 3, tostarp bērni

Divas meitenes, 11 un 3 gadus vecas, guva ievainojumus uzbrukumu laikā, paziņoja reģionālais gubernators Serhijs Lisaks. Bērni tiek ārstēti medicīnas iestādē Dniprā.

Šodien 08:38
Putins pieprasa: nekādu ieroču Ukrainai pamiera laikā

Krievijas propagandisti atkārto Putina prasību, lai Ukraina pamiera laikā nesaņemtu ieročus.

Šodien 08:13
Tramps ieceļ Kellogu par īpašo sūtni Ukrainā un noņem viņu no sadarbības ar Krieviju

ASV prezidents Donalds Tramps 15. martā iecēla ģenerāli Kītu Kellogu par īpašo sūtni Ukrainā, kur viņš tieši sazināsies ar Ukrainas vadību, nevis piedalīsies sarunās ar Krieviju, kā iepriekš bija plānots.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".