TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal tiksies ar Putinu - šoreiz Budapeštā, kur namatēvs būs Kremļa diktatora draugs Orbāns

Eiropai šobrīd ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu aizsardzību, vienlaikus saglabājot ciešo transatlantisko sadarbību ar ASV, ceturtdien, 16. oktobrī, Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) rīkotajā konferencē "Spotlight Latvia: The Future of Our Security" paudis finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"Pēc Otrā pasaules kara ASV investīcijas palīdzēja atjaunot Eiropu, radot pamatu kopējai labklājībai. Šī transatlantiskā saikne ir un paliek viens no pasaules stabilitātes stūrakmeņiem - Eiropas un Amerikas drošība, ekonomika un tehnoloģiskā attīstība ir savstarpēji atkarīgas un stiprina viena otru," uzsvēra Ašeradens.

Runājot par turpmāko sadarbības attīstību, finanšu ministrs atzīmēja, ka publiskā un privātā sektora partnerības būs izšķirošas nākamajā transatlantiskās drošības sadarbības posmā. Finanšu ministrija turpina darbu pie ciešākas publiskā un privātā sektora sadarbības ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un citiem finanšu partneriem, lai mazinātu riskus un piesaistītu privāto kapitālu enerģētikas drošības, kiberaizsardzības un piegādes ķēžu jomās.

Ašeradens uzsvēra, ka Latvija un ASV dalās vienotā izpratnē - drošība un ekonomiskā noturība ir savstarpēji saistītas. Viņš akcentēja, ka Amerikas inovāciju sistēma savieno pētniecību, industriju un finanses, un Latvija attīsta līdzīgus instrumentus - garantiju programmas, inovāciju fondus un partnerības mehānismus, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ieviest jaunās tehnoloģijas aizsardzības vajadzībām.

"ASV uzņēmumi sniedz pieredzi, bet Latvijas uzņēmumi elastību un digitālo kompetenci. Kopā mēs varam veidot projektus kiberdrošības, datu aizsardzības un enerģētikas noturības jomās, pārvēršot drošības mērķus konkrētās ekonomiskās iespējās," uzsvēra Ašeradens.

Uzrunājot klātesošos, Ašeradens atzīmēja, ka Latvijai drošība nav abstrakts jēdziens, bet ikdienas realitāte, kas prasa skaidras prioritātes un ticamu fiskālo apņemšanos.

Ašeradens norādīja, ka Latvijai drošība ir ne tikai militārs, bet arī fiskālās drošības jautājums. Ministrs vērsa uzmanību, ka 2025. gadā Latvijas aizsardzības izdevumi sasniegs 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - augstāko līmeni Latvijas vēsturē un turpinās pieaugt līdz 5% no 2026. gada.

"Veidojot nākamā gada valsts budžetu, mēs nodrošinām papildu gandrīz 450 miljonus eiro bruņoto spēku attīstībai, kritiskās infrastruktūras uzlabošanai, kā arī ieguldījumiem kiberdrošībā, bezpilota sistēmās un elektroniskās aizsardzības jomā," sacīja finanšu ministrs.

Konference "Spotlight Latvia", kas norisinās no 14. oktobra līdz 16. oktobrim, ir Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ikgadējais stratēģiskās sadarbības forums, kas šogad īpašu uzmanību pievērš drošībai, aizsardzības industrijai, inovācijām un kiberdrošībai.

Konferencē piedalās Latvijas un ASV valdību, uzņēmumu, drošības institūciju un akadēmiskās vides pārstāvji, tostarp Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV), drošības eksperti un augsta līmeņa nozares pārstāvji. Pasākuma mērķis ir pāriet no diskusijām uz konkrētiem risinājumiem, kas stiprina Latvijas un ASV partnerību kopīgu drošības un ekonomiskās attīstības mērķu īstenošanā.

Ukrainas pilsone Olena, kuras ģimenei Šveices vilcienā uzbruka kāds krievs no Latvijas, norāda, ka viņas gadījums nav vienīgais — ar minētā vīrieša agresivitāti ir saskārušies arī citi.

Jau ziņots, ka sociālajos tīklos publicēts nepatīkams incidents, kurā kāds krievu valodā runājošs vīrietis Šveices vilcienā uzbrucis ukraiņu ģimenei. Video ierakstītā tirāde gandrīz pilnībā sastāv no draudiem un lamām un tajā izskan tādas frāzes kā "Tinies ar savu ģimeni, kamēr bērns nav dabūjis traumas, nah***!" vai "Mēs šaujam tadus kā tu!". Vēlāk parādījās informācija, ka šis krievs ir Šveicē dzīvojošais iebraucējs Aleksandrs Vabiks no Rīgas.

Olena Ukrainas medijam "Hromadske" norāda, ka konflikts izcēlās, jo vīrietis dzirdēja, kā viņa ar vīru vilcienā sarunājas ukraiņu valodā. "Mans vīrs ir dzimis Šveicē, viņam ir Šveices pilsonība, bet viņš lieliski saprot ukraiņu valodu," norāda Olena, atklājot, ka pēc verbālas agresijas vīrietis uzbruka viņiem arī fiziski un tādēļ tika izsaukta policija.

Video redzams, kā vīrietis agresīvi lamājas, izsaka draudus un apvaino ukrainietes ģimeni, bet tajā pašā laikā ukrainiete un viņas vīrs ar vīrieti sarunājas mierīgi. "Jūs, kuces, esat pret krieviem. Es esmu krievs, mēs jūs, kuces, nogalināsim un nogalināsim līdz galam, jūs visus,” kādā brīdī draudēja vīrietis. Aculiecinieki apgalvo, ka uzbrucējs uzvedās "savādi", taču neesot izrādījis smagas reibuma pazīmes. Viņam priekšā bija atvērta alus pudele.

Olena Ukrainas laikrakstam norāda, ka Šveices policija uz notikušo reaģējusi "negribīgi" un pagaidām nav veikusi nekādas darbības. Vienlaikus viņas vīrs ir aicināts nogaidīt, kamēr tiesībsargājošo iestāžu darbinieki saņems videoierakstu no vilciena kamerām. Tāpat likumsargi esot solījuši agresoram piemērot naudas sodu par miesas bojājumu nodarīšanu. Olena norāda, ka plāno par notikušo sazināties ar prokuratūru.

Tikmēr Bernes kantona policija apstiprina, ka vilcienā noticis konflikts un norāda, ka neviens tajā nav guvis nopietnus ievainojumus. Pašlaik notiek izmeklēšana, un abas puses ir iesniegušas sūdzību. Uzbrukuma video, ko bērna māte ievietoja sociālajos tīklos, jau ir skatīts vairāk nekā miljonu reižu.

Olena atklāj, ka pēc video ievietošanas sociālajos tīklos daudzi cilvēki norādīja, ka arī viņi saskārušies ar līdzīgu attieksmi no minētā vīrieša puses. "Tās galvenokārt bija sievietes ar bērniem, ar kurām viņš draudēja izrēķināties fiziski, vai pat piedraudēja viņas izvarot! Šī nelieša vārds ir Aleksandrs Vabiks, viņš ir no Latvijas," viņa norādīja. Tāpat Olena piebilda, ka video kopā ar krievu bija redzama sieviete, kura, pēc Olenas teiktā, esot kāda ukraiņu bēgle Šveicē.

Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tikhi publicēto video raksturoja kā "šausminošu": "Tā ir nepieņemama naida runa un etniskā naida kurināšana!" norādīja Tikhi. Ukraina ir lūgusi Šveices tiesībsargājošajām iestādēm izmeklēt incidentu un nodrošināt to, ka vainīgais tiek atbilstoši sodīts.

Naktī uz piektdienu ukraiņi veikuši triecienus Krievijas okupētās Krimas pilsētas Hvardijskes ciema naftas bāzei, ziņo "Telegram" kanāls "Krimskij veter". 

Atbilstoši provizoriskajai informācijai noticis trieciens arī munīcijas noliktavai. Simferopolē bija dzirdami vismaz četri skaļi sprādzieni. Aculiecinieki ziņo par dūmu stabiem virs pilsētas. Aculiecinieki publicējuši kadrus, kuros redzams ugunsgrēks naftas bāzē Hvardijskē. Pret rītu degšana kļuvusi spēcīgāka. Biezu dūmu stabs redzams no Simferopoles. Hvardijskes naftas bāze pieder degvielas uzpildes staciju tīklam ATAN.

"Šķiet, ka tagad benzīna un dīzeļdegvielas Krimā kļūs vēl mazāk. "Kedr" ir Krimas lielākā ATAN zīmola degvielas uzpildes staciju tīkla īpašnieks. Tam ir vairāk nekā 100 degvielas uzpildes staciju. Turklāt "Kedr" pieder naftas bāžu tīkls un benzīna autocisternu parks," ziņo "Krimskij veter".

Krievija piektdien veikusi masīvu triecienu Ukrainas Dņipropetrovskas apgabalā esošajai pilsētai Krivijrihai, norāda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Dronu vilnis veica triecienu Krivijrihai, civilajai infrastruktūrai. Vēl desmiti trieciendronu bija debesīs. Fiksētas arī raķetes," platformā "Telegram" pauda Zelenskis. Krivijriha ir Zelenska dzimtā pilsēta.

"Šajās nedēļās faktiski nebija nevienas nakts bez Krievijas triecieniem Ukrainai," norādīja prezidents. Lielākā daļa triecienu vērsti pret infrastruktūru. Runa ir par "sistēmisku teroru pret enerģētikas nozari", pauda Zelenskis.

Debesīs virs Krivijrihai notriekti 22 droni, pavēstīja pilsētas aizsardzības padomes vadītājs Oleksandrs Vilkuls. Vairāk nekā desmit trāpījumu rezultātā izcēlās ugunsgrēki, tomēr tie jau ir likvidēti, piebilda Vilkuls. Neviens nav ievainots, norādīja amatpersona.

Dņipropetrovskas apgabalā Ņikopolei un Pokrovskas rajonam tika uzbrukts, izmantojot smago artilēriju un dronus. Ievainotas 69 un 89 gadus vecas sievietes. Nodarīti postījumi trim daudzdzīvokļu mājām, četrām privātmājām, cietušas trīs automašīnas.

"Drošību var garantēt, ja viss, par ko mēs vienojamies, arī Vašingtonā, tiks īstenots," uzsvēra Zelenskis. "Krievija būs spiesta pārtraukt karu, kad vairs nespēs to turpināt," viņš rezumēja. Ukrainas prezidents ceturtdienas vakarā ieradās vizītē ASV. Zelenskis tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, ASV aizsardzības un enerģētikas uzņēmumu pārstāvjiem.

Septembrī okupantu zaudējumi sasniedza gandrīz 29 000 karavīru un ievērojamu daudzumu tehnikas, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Pēc viņa teiktā, ienaidniekam pilnībā nepieder stratēģiskā iniciatīva, neraugoties uz to, ka situācija kaujas operāciju rajonos joprojām ir sarežģīta. Atsevišķos frontes posmos ienaidniekam ir nelieli panākumi par milzīgu zaudējumu cenu, sacīja Sirskis.

"Septembrī vien okupantu zaudējumi sasniedza gandrīz 29 000 karavīru, tika iznīcināti un bojāti 70 tanki, 65 bruņumašīnas, vairāk nekā 1050 artilērijas sistēmas, sešas daudzraķešu palaišanas iekārtas un cita tehnika. Kopš gada sākuma gūstā nonākuši 2060 Krievijas Federācijas karavīri," teikts Sirska paziņojumā.

Viņš piebilda, ka Ukrainas Aizsardzības spēki ir apturējuši ienaidnieka pavasara-vasaras uzbrukuma kampaņu un turpina izjaukt Kremļa plānus ieņemt svarīgas teritorijas un apdzīvotas vietas, kas netiek īstenoti, tāpēc tiek pastāvīgi pārskatīti un atlikti.

Sirskis pieminēja arī triecienus dziļi Krievijas iekšienē, iznīcinot agresorvalsts militāros mērķus, loģistiku un enerģētikas kompleksu.

"Šī darba rezultāts kļūst arvien jūtamāks Krievijas armijai un ekonomikai. Kopš gada sākuma ir veiksmīgi trāpīts 45 Krievijas degvielas un enerģētikas un militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem. Tā rezultātā kopējā degvielu un smērvielu ražošana Krievijā ir samazinājusies par gandrīz 25%. Katru dienu agresorvalsts zaudē vairāk nekā 46 miljonus ASV dolāru no naftas produktu eksporta samazināšanās. Ienaidnieka aizmugures resursu iznīcināšana ievērojami apgrūtina tā spēju veikt aktīvas kaujas operācijas," norādīja Sirskis.

Nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās viens no galvenajiem draudiem būs mākslīgā intelekta (MI) radītas ietekmēšanas operācijas, tādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts.

Viņš uzsvēra, ka MI spēja psiholoģiski profilēt cilvēkus un ietekmēt viņu rīcību strauji pieaug, bet cilvēku spēja pretoties šiem modeļiem ir zema. Lai mazinātu riskus, "Stratcom" veido MI laboratoriju, kuras mērķis ir aizsargāt vēlēšanas no MI uzbrukumiem un nodrošināt, lai Latvija būtu priekšā Krievijai un neatpaliktu no Ķīnas MI ietekmes jomā.

Pēc "Stratcom" direktora paustā, laboratorijā paredzēts izstrādāt MI aģentus un digitālos dvīņus, kā arī radīt autonomās sistēmas, kas spēj veikt un atpazīt ietekmēšanas operācijas. Tāpat nākamgad plānotas pirmās stratēģiskās komunikācijas mācības MI radītā sintētiskā informācijas vidē, kur dažādu valstu komandas trenēsies reaģēt uz hibrīdkara apstākļiem.

Viņš norādīja, ka sintētisks saturs vēlēšanu laikā būs plaši izplatīts no dažādām pusēm. Viņš atzina, ka demokrātiskajās valstīs grūti piedāvāt vienotu "oficiālu" naratīvu, tāpēc aizsardzība jāveido, izjaucot ienaidnieka dezinformācijas izplatības loģistiku - robotizētus tīklus un botus.

Šveices policija sākusi izmeklēšanu saistībā ar incidentu vilcienā, kura gaitā, kā noskaidrojuši mediji, Latvijas pilsonis Aleksandrs Vabiks krievu valodā draudējis ģimenei, kas sarunājusies ukraiņu valodā, vēsta Šveices un Ukrainas mediji, atsaucoties uz policiju un incidentā iesaistītajiem.

Ukrainiete Olena Dudnika platformā "Instagram" publicējusi video, kurā redzams, kā kāds vīrietis vilcienā krievu valodā vēršas viņas un viņas vīra virzienā ar draudiem fiziski izrēķināties.

Citi tīmekļa lietotāji draudētāju identificējuši kā 42 gadus veco Latvijas pilsoni Vabiku, kas savos sociālo tīklu profilos norāda, ka savulaik mācījies Rīgā Zolitūdes ģimnāzijā un dzīvo Cīrihē, Šveicē.

Konflikts noticis 13. oktobrī Šveicē vilcienā ceļā no Interlākenes uz Špicu.

Dudnika ceļojusi kopā ar vīru un gadu un desmit mēnešus veco dēlu. Viņi sarunājušies ukraiņu valodā, kad līdzās sēdošais pasažieris sācis kliegt krievu valodā, draudot izrēķināties ar līdzbraucējiem.

"Kāp laukā, kamēr tavs bērns nav savainots," kliedzis Vabiks. "Kas tev ir pret krieviem? Mēs jūs nogalināsim līdz galam. Es esmu šveicietis, un man nekas nebūs, bet jūs redzēsiet."

Vabiks izsitis Dudnikai no rokām telefonu. Dudnikas vīrs Vabiku atgrūdis.

"Tad sekoja fiziska vardarbība, kautiņš un policijas izsaukšana," Dudnika pauž platformā "Facebook".

Bernes kantona policija Šveices izdevumam "20 Minuten" apstiprināja, ka ir noticis šāds incidents.

Kā norādīja policija, notiek izmeklēšana.

Pēc tam, kad incidenta video publicēts internetā, vairāki cilvēki apliecināja, ka Šveicē pieredzējuši agresiju no vilcienā draudus izteikušā vīrieša puses, Ukrainas medijam "Hromadske" sacīja Dudnika.

Lielākoties tās ir sievietes ar bērniem, kas ziņoja par vardarbības draudiem, norādīja Dudnika.

Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs platformā "X" ceturtdien video raksturoja kā šausminošu.

Ukraina mudina Šveices varasiestādes veikt izmeklēšanu un saukt vainīgos pie atbildības, norādīja Tihijs.

Incidenta video izraisījis plašu rezonansi arī Latvijas sociālo mediju lietotāju vidū.

Platformā "X" daudzi lietotāji mudina lietā iesaistīties Latvijas varas pārstāvjus.

Rīgas vicemērs Edgars Ratnieks (NA), atbildot uz "X" lietotāja aicinājumu pievērst uzmanību šai lietai, atbildēja: "Paldies, jau informēju Valsts drošības dienestu."

ASV administrācija joprojām dzīvo pārāk lielās ilūzijās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins patlaban vispār ir noskaņots uz jebkādu mieru, intervijā Latvijas Radio sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (LA).

Vienlaikus viņš atzina, ka Savienoto Valstu administrācijas un prezidenta Donalda Trampa tonis un attieksme pret Krievijas sākto karu Ukrainā laika gaitā ir mainījusies, un šobrīd izpratne ir labāka, nekā tā bija, piemēram, pirms pusgada.

Jautāts, ar kuriem pasaules līderiem Tramps varētu vienoties un kuri varētu būt viņa pusē, mēģinot rast risinājumu situācijai Ukrainā, eiroparlamentārietis atbildēja, ka Trampa pusē faktiski ir visa Eiropa, kuru šis karš skar vistiešāk un kura vienlaikus apzinās, ka nevar tikt galā viena pati bez ASV palīdzības.

Lūgts komentēt, kā raugās uz to, ka par Trampa un Putina tikšanās vietu izraudzīta Ungārija, kurā saimnieko Kremlim draudzīgais premjerministrs Viktors Orbāns, Ijabs atzina, ka šī izskatās pēc neveiksmīgas izvēles, taču jāatceras, ka Trampam ir sarežģītas personīgās attiecības ar daudzu Eiropas valstu līderiem.

Tomēr, neraugoties uz tikšanās vietu, galvenais būs tās saturs un rezultāts, uzskata Ijabs. "Es domāju, ka [Ukrainas prezidentam] Volodimiram Zelenskim, ņemot vērā viņa stāju un pozīciju, nebūs problēmas aizbraukt arī uz Budapeštu. Jautājums, vai tur ir rezultāts, vai tajās sarunās patiešām netiek kaut kādā veidā būtiski aizskartas Ukrainas intereses," komentēja politiķis.

Kā ziņots, ASV prezidents Tramps gatavojas tikties ar Putinu Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā, pēc telefonsarunas ar Krievijas diktatoru ceturtdien paziņoja Baltā nama saimnieks.

Konkrētu iespējamās tikšanās datumu Tramps neminēja, taču paziņoja, ka sarunas laikā esot panākts "liels progress".

Sociālās saziņas vietnēs viņš izteicās, ka tikšanās Budapeštā ļaušot noskaidrot, "vai mēs varam izbeigt šo bēdīgo karu starp Krieviju un Ukrainu".

Pirms Trampa un Putina tikšanās nākamnedēļ ar Krievijas pārstāvjiem tiksies ASV valsts sekretārs Marks Rubio, savukārt jau piektdien Vašingtonā Tramps tiekas ar Zelenski.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 128 030 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 730 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 266 tankua, 23 394 bruņutransportierus, 33 748 lielgabalus un mīnmetējus, 1520 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1228 zenītartilērijas iekārtas, 427 lidmašīnas, 346 helikopterus, 71 025 bezpilota lidaparātus, 3864 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 64 541 automobili un autocisternu, kā arī 3978 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

ASV prezidents Donalds Tramps gatavojas tikties ar Vladimiru Putinu Budapeštā, pēc telefonsarunas ar Krievijas diktatoru ceturtdien paziņoja Baltā nama saimnieks.

Konkrētu iespējamās tikšanās datumu Tramps neminēja, taču paziņoja, ka sarunas laikā esot panākts "liels progress".

Sociālās saziņas vietnēs viņš izteicās, ka tikšanās Budapeštā ļaušot noskaidrot, vai "vai mēs varam izbeigt šo bēdīgo karu starp Krieviju un Ukrainu". Jāpiebilst, ka Viktora Orbāna vadītā Ungārija ir viena no galvenajām Krievijas sabiedrotajām Eiropas Savienībā un NATO.

Pirms Trampa un Putina tikšanās nākamnedēļ ar Krievijas pārstāvjiem tiksies ASV valsts sekretārs Marks Rubio.

15. augustā Tramps Putinu jau uzņēma Aļaskā, kļūstot par pirmo Rietumu līderi, kurš pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī nolēmis ne tikai tikties ar agresorvalsts diktatoru, bet viņa priekšā izklāt sarkano paklāju. Kā daudzi prognozēja, toreiz nekādu piekāpšanos Tramps nesaņēma, tieši otrādi, Krievija kopš tā laika vēl intensīvāk uzbrūk Ukrainas civilobjektiem. Kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā 20. janvārī ASV augsta ranga amatpersonas regulāri tiekas ar Krievijas pārstāvjiem.