TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina paralizē Krievijas galveno naftas eksportēšanas ostu Melnajā jūrā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa izdevums "Vsquare" publicējis jaunus materiālus par Ungārijas ārlietu ministra Pētera Sījārto sadarbību ar savu krievu kolēģi Sergeju Lavrovu.
Kā liecina sarunu ieraksti, kas izdarīti laikā no 2023. līdz 2025. gadam, Sījārto sniedzis Lavrovam informāciju par Eiropas Savienības (ES) plāniem un apspriedis darbības, kas nāktu par labu Krievijai un būtu vērstas pret Ukrainu.
Piemēram, ES samita laikā 2023. gada decembrī, kad tika apspriests jautājums par sarunu uzsākšanu ar Ukrainu par iestāšanos blokā, Sījārto zvanījis uz Maskavu un stāstījis par Ungārijas "šantāžas stratēģiju".
"Vsquare" norāda, ka ierakstu autentiskumu apliecinājuši vairāku starptautisko pētnieciskās žurnālistikas projektu līdzstrādnieki.
2024. gada jūlijā pēc Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vizītes Kijivā Sījārto informējis Lavrovu par sarunu gaitu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kā arī apspriedis Orbāna vizīti Maskavā un tikšanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, par ko nebija informēta nedz ES, nedz NATO.
Plašāk lasīt šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 307 540 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 847 tankus, 24 370 bruņutransportierus, 39 689 lielgabalus un mīnmetējus, 1724 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1341 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 227 332 bezpilota lidaparātu, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 88 332 automobiļus un autocisternas, kā arī 4119 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
The 16th Army Corps of the Ukrainian Armed Forces showed what happenned when Russian troops tried to “quietly slip in” across the border
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 8, 2026
There, they encountered drone-dropped munitions and low-flying UAVs moving almost unnoticed above the ground
📹 Operatyvno ZSU pic.twitter.com/e2HbeBC4PM
ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss trešdien vizītē Ungārijā pārmetis Eiropas līderiem, ka tie nav darījuši pietiekami daudz, lai mēģinātu izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu, piebilstot, ka tas bijis visgrūtāk atrisināmais konflikts.
Lasi vairāk šeit.
Atzinības apliecinājums, ko Krievijas amatpersonas nogādāja Jaundē un 6. aprīlī pārraidīja Kamerūnas valsts plašsaziņas līdzekļi, ir pirmā reize, kad Kamerūna oficiāli runā par savu pilsoņu iesaistīšanos Krievijas un Ukrainas karā.
The acknowledgement, which was delivered to Yaounde by Russian officials and broadcast through Cameroonian state media on April 6, marks the first time Cameroon has formally spoken of its citizens' involvement in the Russia-Ukraine war.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) April 8, 2026
Ukrainas tāla darbības rādiusa raķešu parādīšanās, kas spēj sasniegt Maskavu 10–30 minūšu laikā, ir piespiedusi Kremli gatavoties parādes atcelšanai Krievijas galvaspilsētā.
Uzvaras dienas parāde 9. maijā Maskavā, iespējams, nenotiks pirmo reizi 30 gadu laikā. Pēc Z-blogeru domām, Krievijas varas iestādes jau ir atcēlušas parādes gaisa daļu Maskavā un Sanktpēterburgā un apsver iespēju atlikt vai pilnībā atcelt zemes daļu. Vairāk lasi šeit.
Viņi arī mēģināja manevrēt, izmantojot motociklus. Pateicoties Ukrainas dronu operatoru un uguns vienību ātrajai rīcībai, šīs kustības tika iznīcinātas.
Russian forces constructed a series of camouflaged shelters in Kharkiv Oblast
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 8, 2026
They also attempted to maneuver using motorcycles. Due to the quick work of Ukraine's drone operators and fire units, these movements were incinerated
📹 77th Separate Airmobile Brigade pic.twitter.com/UYIGiVcM0w
Tetianai Deviatkinai bija gandrīz 46 gadi, kad krievi iebruka viņas dzimtajā Berdjanskā Zaporižjas apgabalā un sāka sistemātiski mēģināt izskaust ukraiņu identitāti, tostarp nolaupot, spīdzinot un ieslodzot tos, kuri nevēlējās no tās atteikties. Tetianai 2026. gada 28. aprīlī Krievijas gūstā paliks 50 gadi, un Krievija tagad arvien vairāk izmanto savus aplamos likumdošanas aktus un tiem atbilstošas tiesas, lai piespriestu sešu gadu vai ilgāku sodu tādiem ukraiņiem kā viņa par pretestību Krievijas okupācijai.
Tetiana Deviatkina seized in occupied Berdiansk and sentenced to 6 years for negative posts about the Russian invaders https://t.co/vnYRBj2uTI
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 8, 2026
Vācija. Dānija. Polija. Čehijas Republika. Francija. Pati NATO.
Eiropas pārapbruņošanās plāns novērsīs kritiskas nepilnības līdz 2035. gadam — piecus līdz septiņus gadus pēc tam, kad ģenerāļi paredz karu.
Šī nepilnība nav plānošanas kļūda, raksta Hanss Peters Midtuns. Tas ir logs. Un Eiropa vairs neskatās uz Krievijas karu no droša attāluma. Tā jau ir daļa no kaujas lauka.
Six countries are now warning that Russia could attack NATO territory by 2029.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 8, 2026
Germany. Denmark. Poland. The Czech Republic. France. NATO itself.
Europe's rearmament plan will close critical gaps by 2035 — five to seven years after the generals expect war.
That gap is not a… pic.twitter.com/VLUY5cnyr6
Krievija 7. aprīlī Dnipropetrovskas apgabalā ar bezpilota lidaparātiem (FPV) uzspridzināja divus civilos autobusus, visā reģionā nogalinot vismaz četrus cilvēkus un ievainojot vēl vismaz 24.
Kara pētījumu institūts novērtēja šos "cilvēku safari" uzbrukumus kā daļu no apzinātas stratēģijas.
Krievija ir iestrādājusi uzbrukumus civilajiem mērķiem tā sauktajā "kaujas lauka gaisa aiztures veidnē", izmantojot FPV dronus, lai uzbruktu civilajiem mērķiem aiz frontes līnijas, līdz neviens vairs neizmanto konkrētus ceļus.
Tradicionālā kaujas lauka gaisa aizturēšana ir vērsta pret militāriem objektiem. Krievijas versija ir vērsta pret autobusiem, tirgiem un gājējiem. ISW to nosauca par kara noziegumu.
Russia struck two civilian buses in Dnipropetrovsk Oblast with FPV drones on 7 April — killing at least four people and injuring at least 24 across the region.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 8, 2026
The Institute for the Study of War assessed these "human safari" attacks as part of a deliberate strategy: Russia has…
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



