Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 14:50
Ukrainas aizstāvji netālu no Pokrovskas sakāvuši Krievijas desantnieku kolonnu

Krievijas okupācijas armija jau vairāk nekā gadu un piecus mēnešus Doneckas apgabalā mēģina ieņemt Pokrovskas pilsētu, taču Ukrainas Bruņotie spēki tur savas pozīcijas.

Doneckas apgabalā Krievijas okupanti mēģina apkopot spēkus turpmākam uzbrukumam Grišino ciemam netālu no Pokrovskas, taču tas neizdodas. Par to ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa desanta triecienvienību 7. ātrās reaģēšanas korpuss.  Vairāk lasi šeit.

Šodien 14:09
Ukraina veikusi dronu triecienu Samaras apgabalam

Ukrainas droni Krievijā naktī uz piektdienu veikuši triecienu Samaras apgabalam, un to mērķis, pēc visa spriežot, bijušas naftas pārstrādes rūpnīcas, vēsta vietējie mediji.

Naktī virs Novokuibiševskas nodārdējuši vairāki sprādzieni, bet pēc tam vienā no rajoniem sācies ugunsgrēks, vēsta mediji.

Vietējie iedzīvotāji dzirdējuši vairāk nekā desmit sprādzienus.

Dronu mērķis, domājams, bijušas Novokuibiševskas un Samaras pilsētas Kuibiševa naftas pārstrādes rūpnīcas, vēsta "Telegram" kanāls "Exilenova+".

Šodien 13:44
Aizvadītajā diennaktī Ukrainā likvidēti vēl 910 krievu iebrucēji

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 2. janvāra rītam sasnieguši 1 209 880 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 910 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 494 tankus, 23 851 bruņutransportieri, 35 720 lielgabalus un mīnmetējus, 1589 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1267 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 99 043 bezpilota lidaparātus, 4137 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 72 587 automobiļus un autocisternas, kā arī 4035 specializētās tehnikas vienības.

Šodien 13:10
Kremlis gatavo plaša mēroga provokāciju ar upuriem, lai izjauktu miera sarunas

Kremlis gatavo plaša mēroga provokāciju ar upuriem kā daļu no turpinošās speciālās operācijas, lai izjauktu ar ASV starpniecību vadītās miera sarunas.

Par to ziņo Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta (SZR) preses dienests.

"Šī operācija ir visaptveroša. Pēc tā sauktā "uzbrukuma Putina rezidencei" mēs no Kremļa dokumentējam jaunas, sagrozītas informācijas izplatīšanu, lai sagatavotu Krievijas un ārvalstu auditoriju turpmākai eskalācijai," ziņo SZR. Vairāk lasi šeit.

Šodien 12:51
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs noliedz, ka Ukrainas karaspēks būtu uzbrucis viesnīcai Hersonas apgabalā

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 1. janvārī ziņoja, ka noliedz Krievijas apsūdzības par gaisa triecienu viesnīcai un kafejnīcai Horli ciematā okupētajā Hersonas apgabala daļā.

Ģenerālštāba pārstāvis Dmitro Lihovijs paziņoja, ka Ukrainas karaspēks saskaņā ar starptautiskajām tiesībām veic triecienus "tikai pa ienaidnieka militārajiem mērķiem, agresoras valsts degvielas un enerģijas objektiem". Vairāk lasi šeit.

Šodien 12:15
Ukrainas bruņotie spēki Dienvidukrainā izjūt lielu spiedienu

2026. gada 1. janvārī Krievijas armija 14 reizes mēģināja ielauzties Ukrainas bruņoto spēku pozīcijās Zaporižjas apgabala Huļajpoles sektorā.

Ukrainas bruņotie spēki Dienvidukrainā izjūt lielu spiedienu personāla trūkuma dēļ, ziņo CNN, atsaucoties uz iekšējo informāciju. 

CNN vēsta, ka Ukrainas bruņoto spēku vienības Ukrainas dienvidos, īpaši Zaporižjas apgabalā, skaitliski ievērojami atpaliek no Krievijas okupācijas armijas brigādēm. Līdz ar to pēdējo nedēļu laikā Krievijas spēkiem ir izdevies ieņemt ievērojamu Ukrainas teritoriju Zaporižjā. To veicināja arī atklātais reljefs.

CNN iekšējās informācijas sniedzēji apgalvo, ka situācija Zaporoižjas apgabalā joprojām ir "saspringta", jo Krievijas armija cenšas ieņemt vēl vairāk Ukrainas teritorijas. CNN atzīmēja, ka galvenās kaujas Zaporižjas apgabalā pašlaik notiek par Huļajpoles pilsētu, kas atrodas aptuveni 80 km attālumā no Zaporižjas pilsētas. Tā ir otrā lielākā pilsēta Zaporižjas apgabalā. 

Pirms kara tajā dzīvoja vairāk nekā 700 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar Ukrainas analītiskā projekta "Deepstate" datiem, 2025. gada decembra beigās Huļajpoles sektorā aktivizējās Krievijas okupācijas armija. Notiek kaujas par Huļajpoli, Stepnogorsku un Primorski. Ienaidnieks mēģina virzīties arī uz Belogoriju un Malaju Tokmačku. Pašlaik visa Huļajpole atrodas tā sauktajā "pelēkajā zonā", kas nozīmē, ka neviena no pusēm to pilnībā nekontrolē.

Neatkarīgā analītiskā grupa "The Conflict Intelligence Team" apgalvo, ka Ukrainas bruņotie spēki pašlaik atrodas tikai Huļajpoles rietumu daļā. Analītiķi uzskata, ka krievi pēc neilga laika varētu pilnībā ieņemt pilsētu. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs jaunā ziņojumā vēstīja, ka vakar, 2026. gada 1. janvārī, Krievijas armija 14 reizes mēģināja ielauzties Ukrainas pozīcijās Huļajpoles sektorā. Cīņas notika Huļajpoles un Sladkojes rajonos, kā arī Zeļenojes virzienā.

Šodien 11:40
Somijas prezidents apgalvo, ka attiecības ar Krieviju ir mainījušās uz visiem laikiem

Un tās ir tiešas kara pret Ukrainu sekas. Aleksandrs Stubs uzsvēra, ka mērķis ir miers, bet ne par katru cenu.

"Miers bieži nozīmē kompromisu. Mums jābūt gataviem tam, ka ne visi miera līguma elementi noteikti atbildīs mūsu taisnīguma izjūtai. Tomēr mēs darām visu iespējamo, lai saglabātu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti."

Galvenais vēstījums bija par drošību: kopā ar sabiedrotajiem Somija plāno nodrošināt, lai Krievija nekad vairs neuzbruktu kaimiņvalstij.

Vienlaikus Stubs atzīmēja acīmredzamo — Krievija joprojām ir kaimiņvalsts. Taču tas, vai turpmākās attiecības būs mierīgas vai nē, tagad nav atkarīgs no Eiropas, bet gan no Maskavas rīcības.

Šodien 11:08
Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 116 droniem

Krievijas karaspēks naktī uz piektdienu uzbrucis Ukrainai ar 116 trieciendroniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki 86 no tiem notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Fiksēti 27 trieciendronu trāpījumi 23 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās divās vietās, teikts paziņojumā.

Šodien 10:37
Cepurītis: Krievija arī 2026. gadā pastiprinās hibrīdaktivitātes un ietekmes operācijas Eiropā

Krievija arī 2026. gadā pastiprinās hibrīdaktivitātes un ietekmes operācijas Eiropā, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.

Viņš norādīja, ka 2026. gadā Krievijas diktatora Vladimira Putina režīmam tiešu draudu stabilitātei un noturībai nebūs, vienlaikus palielināsies sankciju radītais ekonomiskais un sociālais spiediens, ko visvairāk izjutīs Krievijas sabiedrība un privātais sektors.

Šodien 10:13
Krievu "pierādījumi" par Ukrainas drona uzbrukumu Putina rezidencei sasmīdina ASV vēstniecības pārstāvi

Krievijas GRU vadītājs Igors Kostjukovs vēlreiz mēģināja sniegt pierādījumus par "Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukumu" Putina rezidencei, bet ASV vēstniecības pārstāvja reakciju uz viņa apgalvojumiem var redzēt novērot publicētajā video. Vairāk lasi šeit.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".