TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc uzbrukuma deg svarīga Krievijas akumulatoru rūpnīca "Energija" Ļipeckas apgbalā

Ja neizdosies nodrošināt ilgtermiņa mieru Ukrainā, Krievijas iespējamās militārās darbības pret NATO var paātrināties, pirmdien brīdināja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris.

"Galīgā vienošanās, kurai Krievija piekritīs, noteiks iespējamos militāros scenārijus pret NATO," pirmdien preses konferencē žurnālistiem sacīja Budris pēc tikšanās ar Vācijas ārlietu ministru Johanu Vādefulu.

"Ja vienošanās būs slikta, iespējamās darbības pret mums paātrināsies, jo mēs neparādīsim mugurkaulu, mēs neparādīsim, ka esam nopietni apņēmušies aizstāvēt savu kontinentu, savas vērtības un galu galā to, ko esam veidojuši visu šo laiku," Budris teica.

Kara Ukrainā iznākums tiek uzskatīts par veidu, kā stiprināt drošību visā Eiropā, atgādināja Lietuvas ārlietu ministrs.

"Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt atbilstošas drošības garantijas Ukrainai, tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt stiprināt mūsu aizsardzību Eiropā un uzturēt transatlantiskās saites," uzsvēra Budris.

Viņaprāt, karadarbības pret Ukrainu iznākums būtiski ietekmēs Krievijas militāro spēku atjaunošanu.

"Mazāki zaudējumi un mazāki militārās tehnikas bojājumi ļaus šos resursus novirzīt citur," sacīja Budris. "Tomēr politiskā ziņā mēs nevaram novilkt un nenovilksim tiešu līniju starp ātrāku pamieru vai mieru un draudu palielināšanos. Mēs to redzam kompleksi," klāstīja Lietuvas ārlietu ministrs.

Savukārt Vācijas ārlietu ministrs teica, ka starp Krieviju un Ukrainu ir jāpanāk tāds miera līgums, kas novērstu konflikta atkārtotu uzliesmojumu.

"Vienošanās ir jābūt uzticamai un pieņemamai abām pusēm, arī Ukrainai. Tai jābūt risinājumam, kas nodrošina, ka Krievija vairs neuzbruks Ukrainai un ka Eiropa ir drošībā," sacīja Vācijas ārlietu ministrs. "Pēdējās nedēļās ir notikušas intensīvas sarunas, un es uzskatu, ka mums ir jāpieņem vienošanās, vai arī Krievijai ir jāsaprot, ka viņi šajā karā neuzvarēs. Un es ceru, ka Krievija izlems pieņemt vienošanos, kas tiek gatavota ar Ukrainu," teica Vādefuls.

Nevajag spekulēt par to, kad Krievija varētu izlemt uzbrukt NATO teritorijai, sacīja Vācijas ārlietu ministrs, tomēr piebilda, ka mums vienmēr jābūt gataviem.

"Krievijai ir jāzina, ka mēs varam sevi aizstāvēt, ka mēs vienmēr būsim gatavi sevi aizstāvēt. Katru dienu mēs speram soli uz priekšu. Vācijā Bundesvērs mums šobrīd ir vislabāk apbruņots kopš Otrā pasaules kara beigām," sacīja Vādefuls.

Viņš vēlreiz apstiprināja Vācijas apņemšanos aizstāvēt savus sabiedrotos.

"Savas vizītes laikā Viļņā es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka tas attiecas ne tikai uz Vāciju, bet arī uz visiem NATO partneriem - ka mēs aizstāvēsim katru NATO teritorijas centimetru. Jūs varat uz mums paļauties. Un tas ir brīdinājums ikvienam, kurš domā, ka varētu tā rīkoties," paziņoja Vācijas ārlietu ministrs.

Vācija ir apņēmusies līdz 2027. gadam izvietot Lietuvā vairāku tūkstošu karavīru brigādi.

Lietuva par vairāk nekā 320 miljoniem eiro no Zviedrijas uzņēmuma "Saab" iegādāsies "Bolide" tipa raķetes tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmām RBS-70, paziņoja Lietuvas Aizsardzības ministrija, vēsta LETA.

Šis un iepriekš parakstītie līgumi palīdzēs nodrošināt nepārtrauktu šādu raķešu piegādi Lietuvas armijai nākamos sešus gadus, norādīja ministrija.

"Pretgaisa aizsardzības stiprināšana ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Mēs esam parakstījuši līgumu par RBS-70 "Bolide" tipa raķešu iegādi, lai nodrošinātu nepārtrauktu šāda veida munīcijas piegādi Lietuvas bruņotajiem spēkiem," sacīja aizsardzības ministrs Roberts Kauns.

Lietuvas armijas pretgaisa aizsardzības bataljonā jau ir raķešu sistēmas RBS-70. Šī tipa sistēmas tika izvēlētas, jo tās ir viegli apkalpot, tās ir ļoti mobilas un spēj efektīvi iznīcināt mērķus gaisā gan dienā, gan naktī, norādīja ministrija.

Šī pretgaisa aizsardzības sistēma sastāv no statīva, palaišanas iekārtas un raķetes. "Bolide" raķetes var efektīvi iznīcināt mērķus gaisā līdz pat deviņu kilometru attālumā un cauršaut līdz 200 milimetru biezas bruņas.

Lietuva arī paziņojusi par granātmetēju "Carl Gustaf M4 RD" un to munīcijas, vienreizlietojamu granātmetēju AT4 un mobilās tuvdarbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi no Zviedrijas uzņēmuma "Saab".

Šogad Lietuva aizsardzībai atvēlējusi 5,38% no iekšzemes kopprodukta jeb 4,78 miljardus eiro.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 211 520 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 990 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 507 tankus, 23 857 bruņutransportierus, 35 785 lielgabalus un mīnmetējus, 1592 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1268 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 100 564 bezpilota lidaparātus, 4137 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 72 945 automobiļus un autocisternas, kā arī 4036 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 165 trieciendroniem un droniem imitatoriem, kā arī ar deviņām ballistiskajām raķetēm, pirmdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki, vēsta LETA.

137 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti raķešu un 24 trieciendronu trāpījumi desmit vietās.

Krievijas dronu triecienos Ukrainai aizvadītajā naktī nogalināti divi cilvēki un nodarīti postījumi, pirmdien paziņoja amatpersonas, ziņo LETA. 

Kijivā dronam ietriecoties privātās klīnikas četrstāvu ēkā, nogalināts 1995. gadā dzimis pacients un vēl četri cilvēki ievainoti. Pavisam stacionārā atradās 26 pacienti, no kuriem 16 tika pārvesti uz citām slimnīcām.

Kijivas apgabala Fastivas rajonā sapostītas septiņas privātmājas un viena daudzstāvu māja, garāžas, divas automašīnas, ražošanas un noliktavu telpas. Dzēšot ugunsgrēku, vienā no mājām tika atrasts vīrieša līķis.

Turklāt Krievijas uzbrukuma dēļ Slavutičas pilsētā tika pārtraukta elektroapgāde.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka neuzskata, ka Ukrainas droni būtu uzbrukuši Krievijas diktatora Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā, kā to apgalvo Kremlis.

Vairāk lasi šeit. 

Tikmēr uz šīs valsts prezidentu, kurš vienā mierā runā par savu sabiedroto aplaupīšanu, daudzi cer, ka viņš palīdzēs apturēt Krievijas jau gandrīz četrus gadus ilgstošo invāziju Ukrainā.