TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka kombinētajā triecienā Dņipro nogalināti astoņi cilvēki un 56 cilvēki ievainoti, sestdien paziņoja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.
Sestdienas vakarā raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi pilsētai turpinās jau vairāk nekā 20 stundu, viņš rakstīja platformā "Telegram".
Krievijas uzbrukumā daļēji nopostīta četrstāvu dzīvojamā ēka, un uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki.
Pēc Krievijas uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks degvielas uzpildes stacijā Dņiprā, kur iznīcinātas astoņas kravas automašīnas un četras vieglās automašīnas. Uzbrukumā cietuši divi cilvēki.
Uzbrukumi vērsti arī pret citiem objektiem pilsētā.
Jau ziņots, ka Krievija sestdienas vakarā sāka plašu kombinēto gaisa triecienu Ukrainai. Kā informēja Ukrainas Gaisa spēki, galvenais uzbrukuma mērķis bija Dņipro. Uzbrukumi tika veikti arī Harkivas, Čerņihivas, Sumu, Odesas un Kijivas apgabaliem.
Ukrainas mobilā pretgaisa aizsardzības grupa ar .50 kalibra M2 Browning ložmetēju notriec krievu "Shahed" kamikadzes dronu.
❗️🇺🇦Ukrainian mobile air defense group with a .50-caliber M2 Browning machine gun shoots down a 🇷🇺Russian Shahed kamikaze drone. pic.twitter.com/m3GmOyAXcX
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 25, 2026
Valsts varas iestādes vēlas grozīt likumu, kas pašlaik to aizliedz. Lēmums ir jāapstiprina parlamentam.
Šis solis tiek skaidrots ar nepieciešamību stiprināt NATO austrumu flangu.
Somija iepriekš ir iegādājusies F-35 iznīcinātājus, kas spēj nest kodolieročus.
Kremlis to sauc par eskalāciju un sola atbildes pasākumus.
Finland is preparing to host U.S. nuclear weapons
— NEXTA (@nexta_tv) April 25, 2026
The country’s authorities want to amend a law that currently prohibits this. The decision must be approved by parliament.
The move is explained by the need to strengthen NATO’s eastern flank.
Finland has previously purchased… pic.twitter.com/kNxJyeKczX
Brīvprātīgie atrada līķus uz lauku ceļa. Saskaņā ar videoierakstu, cilvēki brauca ar mopēdu, kad nonāca apšaudes zonā.
Brīvprātīgais Andrijs Petuhovs, kurš publicēja video, regulāri evakuē cilvēkus no bīstamām zonām. Viņa transports ir vairākkārt ticis pakļauts apšaudei.
Automašīnas nonāks frontes līnijas kopienās, tostarp Harkivā, Kupjanskā un citās teritorijās.
Source: https://t.co/ZzVbuwgTVe
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 25, 2026
Trešā armijas korpusa karavīri ar sauszemes robotu evakuēja 77 gadus vecu kundzi. Viņa pārvietojās pa ceļu, kas bija pakļauts apšaudei. Visa operācija ilga 4 stundas.
❗️The Special Forces of the Security Service of 🇺🇦Ukraine continue to eliminate 🇷🇺Russian infantry on the frontline pic.twitter.com/u9IKUg4Wvl
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 25, 2026
Krievijas propagandisti sāk atzīt, ka Ukraina spēj patstāvīgi uzbrukt stratēģiskiem mērķiem Krievijas Federācijā lielos attālumos. Vairāk lasi šeit.
Francijas prezidents sacīja, ka Eiropa ir nonākusi jaunā realitātē, kurā tā vairs nevar paļauties uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
"Mēs nedrīkstam novērtēt par zemu to, ka šis ir unikāls brīdis, kad Amerikas prezidents, Krievijas prezidents un Ķīnas prezidents visi rīkojas pret eiropiešiem. Šis ir īstais brīdis mums — pamostieties," sacīja Makrons.
Macron: Europe needs to wake up
— NEXTA (@nexta_tv) April 25, 2026
The French president said Europe has entered a new reality where it can no longer rely on the United States.
“We must not underestimate that this is a unique moment when the American president, the Russian president, and the Chinese president are… pic.twitter.com/ogOctWuXBm
Pirmo reizi karā Ukrainas spēki uzbruka Čeļabinskai un Jekaterinburgai.
The Urals are now within reach of Ukrainian drones
— NEXTA (@nexta_tv) April 25, 2026
For the first time in the war, Ukrainian forces struck Chelyabinsk and Yekaterinburg. pic.twitter.com/xrN2ALw3CU
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
