TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atklāj "Rietumu fronti" pret Ukrainas atbalstītājiem Eiropā, vairākām valstīm nosakot jaunus tarifus Grenlandes aneksijas centienos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija apsver iespēju dot triecienus Ukrainas atomelektrostaciju apakšstacijām, lai piespiestu Ukrainu pieņemt kapitulācijas nosacījumus, paziņojusi Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas pārvalde (GUR).
GUR norāda, ka šāda rīcība būtu tieša kodoldrošības šantāža, kas rada plaša mēroga katastrofas risku visai Eiropai.
ES augstākā diplomāte Kaja Kallasa norādījusi, ka tieši Maskava un Pekina gūst labumu no domstarpībām sabiedroto vidū saistībā ar Grenlandi.
Viņa uzsvēra, ka augstāku tarifu ieviešana var apdraudēt Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu kopējo labklājību.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ir izslēdzis miera iespēju un cenšas pārliecināt pasauli, ka Ukrainas aizsardzība atrodas uz sabrukuma robežas, cerot panākt, lai ASV prezidents Donalds Tramps piespiestu Kijivu kapitulēt. Taču tā ir melošana, raksta laikraksts The New York Post.
Ukrainas bēglim Šveicē varasiestādes uzdevušas atmaksāt gandrīz 70 000 eiro sociālo pabalstu, jo konstatēts, ka viņa dzīvesveids bijis pārāk grezns, lai pretendētu uz sociālo palīdzību.
Kā ziņo laikraksts 24 heures, sociālās labklājības aģentūra EVAM pārskatīja vīrieša bankas kontus un atklāja izdevumus, kas neatbilda sociālās palīdzības saņemšanas nosacījumiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sācis aktīvāk kontaktēties ar potenciālajiem politiskajiem konkurentiem.
15. janvārī Zelenskis tikās ar Valēriju Zalužniju, Ukrainas bijušo bruņoto spēku virspavēlnieku un pašreizējo vēstnieku Apvienotajā Karalistē, kurš tiek uzskatīts par viņa nopietnāko sāncensi. Saskaņā ar Bloomberg ziņoto, abu attiecības pasliktinājās pēc Ukrainas neveiksmīgā pretuzbrukuma 2023. gadā.
Krievijas “Gerbera” tipa drons bez kaujas galviņas nokritis Moldovas teritorijā, paziņojusi Moldovas policija. Tiesībsargājošās iestādes 18. janvārī platformā Telegram publicēja notriektā bezpilota lidaparāta fotogrāfijas.
Poļi mazāk nekā trīs dienu laikā saziedojuši 1,2 miljonus zlotu (aptuveni 300 000 ASV dolāru jeb vairāk nekā 14 miljonus grivnu) ģeneratoru iegādei Ukrainai, liecina Polijas pūļa finansējuma platformas Pomagam dati. Tajā 18. janvārī labdarības organizācija “Stand With Ukraine” kopā ar partnerfondiem uzsāka kampaņu “Stand With Ukraine”.
Sākotnēji organizatori plānoja iegādāties 100 ģeneratorus dzīvojamām mājām un slimnīcām Kijivā, kur pēc Krievijas masveida uzbrukuma 9. janvārī joprojām tiek piedzīvoti ārkārtas elektroapgādes pārtraukumi.
Divas personas gājušas bojā, bet desmitiem citu ievainotas masveida Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumā Ukrainā naktī uz svētdienu, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis, vēsta “Reuters”.
Maskava turpina aktīvi uzbrukt Ukrainas enerģētikas sistēmai un vienlaikus turpina ofensīvu kaujas laukā.
Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa norādīja, ka "Ķīna un Krievija noteikti svin svētkus" pēc Trampa paziņojuma. "Tieši viņi gūst labumu no sabiedroto nesaskaņām," viņa dalījās platformā “X”.
Kā vēstīts, Tramps paziņojis, ka domstarpību dēļ Grenlandes jautājumā no 1. februāra imports no astoņām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek aplikts ar 10% lielu muitas nodokli.
Jaunie tarifi attieksies uz visu importu no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Somijas. Gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par Grenlandes pārdošanu ASV, no jūnija šis tarifs tiks paaugstināts līdz 25%.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver iespēju izveidot tā dēvēto Miera padomi, kas uzraudzītu miera plāna īstenošanu Krievijas kara izbeigšanai pret Ukrainu, ziņo “Financial Times”.
U.S. President Donald Trump’s administration is considering creating a so-called Peace Council to oversee the implementation of a future plan to end Russia’s war against Ukraine, the Financial Times reported, citing sources involved in the discussions.https://t.co/WF1vpgcvhg
— The New Voice of Ukraine (@NewVoiceUkraine) January 18, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



