TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: raķešu triecienā Harkivā divi nogalinātie un 31 ievainotais

Kuģis Fitburg tika aizturēts pēc sabotāžas akta – tas bojāja jūras apakšējo sakaru kabeli, kas savieno Somiju un Igauniju.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio ar ironisku piezīmi komentējis Krievijas reakciju uz norisēm Venecuēlā, publiski noniecinot Maskavas ietekmi šajā jautājumā. Uzrunā Rubio uzsvēra, ka Vašingtona neuztraucas par iespējamu eskalāciju ar Krieviju saistībā ar Venecuēlu, norādot, ka Krievijas atbalsts Nikolasa Maduro režīmam aprobežojas galvenokārt ar retoriku.

Vakar visa pasaule smējās par to, kā Krievijas tā dēvētā nepārspējamā pretgaisa aizsardzība “aizsargāja” Maduro no amerikāņu helikopteriem un raķetēm.

Tiešsaistes balsošanas formāts kara apstākļos būtu piemērots Ukrainas pilsoņiem, kuri atrodas ārvalstīs, kā arī karavīriem frontē. Tomēr pašlaik šādam risinājumam vēl nepastāv juridisks regulējums, 3. janvārī, uzrunājot žurnālistus, norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Prezidents atgādināja, ka Covid-19 pandēmijas laikā viņš parlamenta deputātiem bija ierosinājis pāriet uz attālinātu parlamenta darbu. Toreiz, pēc viņa teiktā, pastāvēja arī tehnoloģiska iespēja izmēģināt atsevišķas izmaiņas.

Krievija naktī uz svētdienu raidījusi uz Ukrainu 52 uzbrukuma lidrobotus un dronus imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

No tiem 39 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem cīņas līdzekļiem.

No 52 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 40 bijuši "Shahed" tipa uzbrukuma lidroboti.

Fiksēti 13 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi deviņās vietās. Vēl vienā vietā trāpījušas drona atlūzas.

3. janvāra preses konferencē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par plānoto drošības un aizsardzības vadītāju maiņu, taču norādīja, ka bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskijs paliks savā amatā, ziņo Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija Suspilne.

“Attiecībā uz visu drošības sektoru, visu tiesībaizsardzības sistēmu, kā jau teicu, mēs — es personīgi — veiksim pilnīgi visu vadītāju rotāciju,” teica prezidents. 

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 211 530 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 900 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 499 tankus, 23 855 bruņutransportierus, 35 756 lielgabalus un mīnmetējus, 1590 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1268 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 99 860 bezpilota lidaparātus, 4137 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 72 776 automobiļus un autocisternas, kā arī 4035 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Lielākā daļa Ukrainas iedzīvotāju iebilst pret miera plānu, kas paredzētu Ukrainas atkāpšanos no Donbasa un valsts bruņoto spēku skaita ierobežošanu bez uzticamām drošības garantijām, liecina Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta (KIIS) 2. janvārī publiskotās aptaujas rezultāti. Saskaņā ar tiem 74% respondentu šādu risinājumu neatbalsta. Aptauja veikta laikā no 26. novembra līdz 29. decembrim, aptverot aptuveni 1000 iedzīvotājus visā valstī.

Vienlaikus 69% aptaujāto pauduši gatavību atbalstīt miera plānu, kas paredzētu kara “iesaldēšanu” ar drošības garantijām, ja vien Ukraina netiktu piespiesta oficiāli atzīt Krievijas okupētās teritorijas par Krievijas sastāvdaļu, norādīts institūta paziņojumā. Aptaujas dati publicēti laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps turpina centienus izbeigt karu Ukrainā. Sākotnējais ASV atbalstītais 28 punktu plāns, kas paredzēja atkāpšanos no Donbasa, armijas samazināšanu un atteikšanos no NATO ambīcijām, Ukrainā tika asi kritizēts un noraidīts kā “kapitulācija”.

Prezidents Volodimirs Zelenskis 23. decembrī nāca klajā ar pārskatītu 20 punktu ietvaru, kas, ja to parakstītu Ukraina, Krievija, ASV un Eiropa, varētu novest pie pamiera gandrīz četrus gadus ilgajā pilna mēroga karā. Tomēr KIIS norāda, ka sabiedrības cerības uz kara drīzu noslēgumu ir zemas – tikai 10% ukraiņu uzskata, ka karš beigsies līdz 2026. gada sākumam, bet 16% – līdz 2026. gada pirmajai pusei. Tikmēr ASV veikta The Economist/YouGov aptauja liecina, ka 49% amerikāņu neatbalsta Trampa līdzšinējo rīcību Ukrainas kara jautājumā, savukārt 29% iestājas par militārās palīdzības palielināšanu Kijivai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosinājis par nākamo valsts aizsardzības ministru iecelt līdzšinējo vicepremjeru un digitālās transformācijas ministru Mihailu Fjodorovu. Lēmums izziņots 2. janvārī plašā valdības pārkārtojuma ietvaros, vienlaikus ar izmaiņām prezidenta administrācijā un drošības struktūrās.

Fjodorovs, kuram ir 34 gadi, ir viens no Zelenska tuvākajiem sabiedrotajiem un vienīgais ministrs, kurš saglabājis amatu visu valdības rotāciju laikā kopš 2019. gada. “Mihails ir dziļi iesaistīts ar dronu līniju saistītajos jautājumos un ļoti efektīvi strādā pie valsts pakalpojumu un procesu digitalizācijas,” sacīja Zelenskis, uzsverot nepieciešamību īstenot pārmaiņas aizsardzības sektorā.

Fjodorovs Zelenska komandai pievienojās 2019. gadā kā digitālās stratēģijas arhitekts prezidenta vēlēšanu kampaņā, bet drīz pēc tam kļuva par jaunāko ministru Ukrainas vēsturē. Viņa vadībā tika īstenota koncepcija “valsts viedtālrunī”, izveidojot lietotni Diia, kas ļāva pilsoņiem piekļūt valsts pakalpojumiem tiešsaistē. Fjodorovs arī vadījis vairākus projektus militāro tehnoloģiju jomā, tostarp iniciatīvu Brave1, kas savieno digitālās transformācijas un aizsardzības nozari. Lai gan iepriekš viņš tika minēts kā iespējamais premjerministra kandidāts, pats Fjodorovs 2023. gadā uzsvēra, ka “cer, ka tas nekad nenotiks”.

Politiskās pārmaiņas notiek laikā, kad Ukrainai jārisina gan sarežģītā situācija frontē, gan izšķirošas sarunas ar ASV par kara izbeigšanu. Fjodorovs gan nav bijis iesaistīts miera sarunās, taču kļuvis par galveno Ukrainas kontaktpersonu attiecībās ar tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp ar SpaceX īpašnieku Īlonu Masku. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Mask reaģēja uz Fjodorova aicinājumu nodrošināt Starlink termināļus, kas kļuva būtiski Ukrainas aizsardzībai. “Es ļoti uzmanīgi pārvaldu mūsu attiecības, cenšoties parādīt, ka esam ļoti efektīvi,” Fjodorovs sacīja 2023. gadā, uzsverot tehnoloģiju nozīmi Ukrainas kara stratēģijā.

Kara apstākļos Ukrainā pat viens zieds var kļūt par liecību cilvēku izturībai. Kijivas pievārtē esošajā Ascania-Flora siltumnīcu kompleksā – lielākajā rožu audzētavā valstī – ik gadu izaug miljoniem ziedu, taču tieši viena balta roze simbolizē Ukrainas ceļu cauri karam. “Ziediem ir vajadzīgs miers, lai tie augtu,” saka uzņēmuma komercdirektors Viktors Fedorenko, atgādinot, ka Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumā 2022. gada februārī siltumnīcu liktenis bija neskaidrs. “Viss sākās ar sprādzieniem pulksten piecos no rīta. Tad sākās haoss,” atceras galvenā agronoma vietnieks Ivans Sivaks, kura vadītā saimniecība cieta vairāk nekā deviņu miljonu dolāru zaudējumus.

Neskatoties uz postījumiem, uzņēmums pamazām atdzima, un šodien tajā atkal tiek novākti līdz pat 200 000 rožu dienā. Darbiniece Svitlana Ustenko, kura jau 19 gadus griež vienas un tās pašas šķirnes – baltās Avalanche rozes –, atzīst, ka darbs kara laikā ieguvis īpašu nozīmi. “Tu dzīvo vienu dienu pēc otras, nezinot, kas būs rīt. Tu neko nevari plānot,” viņa saka, piebilstot, ka skaistums palīdz saglabāt līdzsvaru. Arī šoferim Vadimam Kostenko, kurš rozes ved uz veikaliem visā Kijivas apgabalā, ikdiena mainījusies: “Ir karš, un es vedu rozes,” viņš saka, stāstot gan par pieaugošajām izmaksām, gan sāpīgo šķirtību no ģimenes, kas atrodas trimdā.

Kijivas ziedu veikalos rozes nonāk pie cilvēkiem gan prieka, gan sēru brīžos. Veikalu tīkla Flora de Luxe vadītājs Orests Kovaļišins atzīst, ka karš nav iznīcinājis vajadzību pēc skaistuma: “Cilvēki pērk ziedus, lai vienkārši uzlabotu noskaņojumu, lai tie stāvētu mājās.” Viena no pircējām, pediatre Olena Holovača, izvēlas septiņas rozes māsas dzimšanas dienai, jo vairāk atļauties nevar. “Tā mani mācīja ģimenē – kaut kam skaistam dzīvē ir jābūt vienmēr, pat tumšos laikos,” viņa saka. Šī nelielā greznība, kā viņa to dēvē, ir “mazs prieks, kas var uzdāvināt smaidu” – pat kara ēnā.