TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Krievijas tiesa okupētajā Ukrainas Luhanskas apgabalā notiesājusi uz 13 gadiem cietumā Polijas pilsoni, kurš cīnījās Ukrainas pusē karā ar Krieviju, ceturtdien paziņojušas Krievijas amatpersonas.

Polijas pilsonis tika tiesāts kā algotnis, nevis uztverts kā karagūsteknis, uz kuru attiecas Ženēvas konvencijās paredzētā aizsardzība.

47 gadus vecais Kšištofs Flačeks tika sagūstīts 2024. gada novembrī pie Časivjaras, liecina Krievijas ģenerālprokurora sniegtā informācija.

Krievijas propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana beidzot paziņojusi, ko izdarījusi ar sava vīra, krietni prastāka līmeņa propagandista Tigrana Keosajana līķi, kā arī atklājusi, kāda būtībā zemiska tieksme lika viņiem saieties un bija vadmotīvs visai viņu kopdzīvei.

Ļeras Kudrjavcevas raidījumā, birdinot asaras, 46 gadus vecā Simonjana stāstīja, ka viņai ir šaušalīgi būt atraitnei tādēļ, ka žēl, ka viņas mirušais vīrs, propagandists Keosajans tā arī neuzzinās, kā beidzās “speciālā militārā operācija”. “Man viņu žēl kā savu bērnu,” vaimanāja Simonjana, fonā skanot sērīgai melodijai.

Ar krūts vēži slimā Simonjana pavēstīja, ka viņai “nospļauties uz to, ka esmu atraitne, plikpaure, briesmīga”, bet žēl tikai vīra propagandista. Par savu diagnozi Simonjana paziņoja pērn septembrī. Propagandistes veselības stāvoklis krietni pasliktinājās pēc Keosajana nokļūšanas komā 2024. gada decembrī. Tā arī nenācis pie samaņas, Keosajans nomira 59 gadu vecumā pērn 26. septembrī. Kaut gan viņu izvadīja no armēņu baznīcas Maskavā, propagandista apbedīšanas vieta joprojām oficiāli netiek norādīta.

Daudzus interesēja, kas notika ar Keosajanu pēc izvadīšanas ceremonijas, kādēļ to rūpīgi slēpj. Simonjana ieviesusi skaidrību.

Vairāk lasiet šeit.

Bijušais Krievijas aizsardzības ministrs un pašreizējais Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu piedraudējis ar triecieniem Baltijas valstīm un Somijai, Krievijai pastiprinot agresīvo retoriku pret Baltijas jūras kaimiņvalstīm.

“Pēdējā laikā aizvien biežāki kļūst gadījumi, kad caur Somiju un Baltijas valstīm Ukrainas bezpilota lidaparāti veic triecienus Krievijai,” ceturtdien paziņoja Šoigu, kuru citē Krievijas Drošības padomes preses dienests. “Rezultātā cieš mierīgie cilvēki, tiek nodarīts būtisks kaitējums civilai infrastruktūrai.”

Šoigu paziņoja, ka vai nu Rietumu pretgaisa aizsardzības līdzekļi “darbojas ārkārtīgi neefektīvi”, vai arī norādītās valstis apzināti piešķir savu gaisa telpu, “tādējādi tās ir atklātas līdzdalībnieces agresijā pret Krieviju”.

“Pēdējā gadījumā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām stājas spēkā ANO Statūtu 51. pants par valstu neatņemamām tiesībām uz pašaizsardzību, ja tiek veikts bruņots uzbrukums.”

Vairāk lasiet šeit.

Itālija G7 un ES ietvaros turpinās veicināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, kas sarunu procesā joprojām neizrāda nekādas konkrētas pazīmes, turpina uzbrukumus civiliedzīvotājiem un turpina uzbrukt civilajai infrastruktūrai, norāda Itālijas premjerministre Džordža Meloni.

Ukrainas bezpilota lidaparātu vienības veica koordinētu triecienu pa 16 Krievijas militārajiem mērķiem. Mērķu vidū bija pretgaisa aizsardzības sistēmas, "Iskander" raķešu bāzes, degvielas noliktavas, munīcijas glabātuves un bezpilota lidaparātu infrastruktūra Krimā un okupētajos reģionos.

"Azov" trieciena bezpilota lidaparāti aktīvi medī ienaidnieka aprīkojumu un krājumus galvenajos maršrutos: Zuhresā, Andrijivkā, Starobeševā, Horļivkā, Lisičanskā un Doneckas apvedceļā.

Krievijas pretgaisa aizsardzība nespēj aizsargāt savu aizmuguri. Okupanti ir zaudējuši drošības sajūtu operatīvajā aizmugurē — visi militārie mērķi uz šiem ceļiem tagad ir pastāvīgi apdraudēti.

Krieviem vairs nav drošas aizmugures. Vairāk lasi šeit.

Krievijā Smoļenskas apgabalā Katiņā padomju varas noslepkavoto poļu piemiņas memoriālā atklāta ceļojošā izstāde "Poļu rusofobijas desmit gadsimti", ceturtdien vēsta "Radio Brīvība".

Izstādi rīko Krievijas diktatora Vladimira Putina palīga Vladimira Medinska vadītā Krievijas Militāri vēsturiskā biedrība (RVIO).

Izstāde atrodas vietā, kur 1940. gadā čekisti nošāva poļu karagūstekņus.

Katiņā apglabāti vairāk nekā 4000 poļu, kurus noslepkavoja padomju vara.

Izstāde iepriekš bija skatāma Gogoļa bulvārī Maskavā. Katiņā tā tika atklāta 10. aprīlī.

13. aprīlis Polijā ir Katiņas traģēdijas upuru piemiņas diena - šajā dienā 1943. gadā tika saņemtas pirmās ziņas par masu kapu atklāšanu.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Katiņas kompleksā tika noņemts Polijas karogs, un dažādās vietās Tveras apgabalā tika demontētas piemiņas plāksnes bojāgājušo poļu piemiņai.

Maskavai nav vienota rīcības plāna – tā vienlaikus pēta vairākus iespējamos scenārijus, sākot no karadarbības turpināšanas līdz konflikta iesaldēšanai un hibrīdagresijai pret NATO.

Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko paziņojis, ka Kremlis apsver vismaz trīs Ukrainas kara scenārijus, jo tam nav vienota rīcības plāna. Vairāk lasi šeit.

Tā kā Ungārija ar pārliecinošu balsu pārsvaru atstūma Orbānu, Slovākijas premjerministram Fico tagad ir potenciāls ES sabiedrotais Stevanoviča personā — Slovēnijas jaunievēlētais parlamenta spīkers, kurš atbalsta pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanu.

Slovēnijas jaunais parlamenta spīkers Zorans Stevanovičs plāno apmeklēt Maskavu un rīkot referendumu par izstāšanos no NATO, ziņoja RTV Slovenija. Viņa partijai "Resni.ca" pieder piecas no 90 Nacionālās asamblejas vietām, bet spīkera amatu tā ieguva ar 48 balsīm no visām partijām. Paziņojumi tika sniegti 13. aprīlī, dienu pēc tam, kad Ungārijas vēlētāji ar pārliecinošu balsu pārsvaru atcēla prokrievisko premjerministru Viktoru Orbānu. Vairāk lasi šeit.