TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina paralizē Krievijas galveno naftas eksportēšanas ostu Melnajā jūrā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas tāla darbības rādiusa raķešu parādīšanās, kas spēj sasniegt Maskavu 10–30 minūšu laikā, ir piespiedusi Kremli gatavoties parādes atcelšanai Krievijas galvaspilsētā.
Uzvaras dienas parāde 9. maijā Maskavā, iespējams, nenotiks pirmo reizi 30 gadu laikā. Pēc Z-blogeru domām, Krievijas varas iestādes jau ir atcēlušas parādes gaisa daļu Maskavā un Sanktpēterburgā un apsver iespēju atlikt vai pilnībā atcelt zemes daļu. Vairāk lasi šeit.
Viņi arī mēģināja manevrēt, izmantojot motociklus. Pateicoties Ukrainas dronu operatoru un uguns vienību ātrajai rīcībai, šīs kustības tika iznīcinātas.
Russian forces constructed a series of camouflaged shelters in Kharkiv Oblast
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 8, 2026
They also attempted to maneuver using motorcycles. Due to the quick work of Ukraine's drone operators and fire units, these movements were incinerated
📹 77th Separate Airmobile Brigade pic.twitter.com/UYIGiVcM0w
Tetianai Deviatkinai bija gandrīz 46 gadi, kad krievi iebruka viņas dzimtajā Berdjanskā Zaporižjas apgabalā un sāka sistemātiski mēģināt izskaust ukraiņu identitāti, tostarp nolaupot, spīdzinot un ieslodzot tos, kuri nevēlējās no tās atteikties. Tetianai 2026. gada 28. aprīlī Krievijas gūstā paliks 50 gadi, un Krievija tagad arvien vairāk izmanto savus aplamos likumdošanas aktus un tiem atbilstošas tiesas, lai piespriestu sešu gadu vai ilgāku sodu tādiem ukraiņiem kā viņa par pretestību Krievijas okupācijai.
Tetiana Deviatkina seized in occupied Berdiansk and sentenced to 6 years for negative posts about the Russian invaders https://t.co/vnYRBj2uTI
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 8, 2026
Vācija. Dānija. Polija. Čehijas Republika. Francija. Pati NATO.
Eiropas pārapbruņošanās plāns novērsīs kritiskas nepilnības līdz 2035. gadam — piecus līdz septiņus gadus pēc tam, kad ģenerāļi paredz karu.
Šī nepilnība nav plānošanas kļūda, raksta Hanss Peters Midtuns. Tas ir logs. Un Eiropa vairs neskatās uz Krievijas karu no droša attāluma. Tā jau ir daļa no kaujas lauka.
Six countries are now warning that Russia could attack NATO territory by 2029.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 8, 2026
Germany. Denmark. Poland. The Czech Republic. France. NATO itself.
Europe's rearmament plan will close critical gaps by 2035 — five to seven years after the generals expect war.
That gap is not a… pic.twitter.com/VLUY5cnyr6
Krievija 7. aprīlī Dnipropetrovskas apgabalā ar bezpilota lidaparātiem (FPV) uzspridzināja divus civilos autobusus, visā reģionā nogalinot vismaz četrus cilvēkus un ievainojot vēl vismaz 24.
Kara pētījumu institūts novērtēja šos "cilvēku safari" uzbrukumus kā daļu no apzinātas stratēģijas.
Krievija ir iestrādājusi uzbrukumus civilajiem mērķiem tā sauktajā "kaujas lauka gaisa aiztures veidnē", izmantojot FPV dronus, lai uzbruktu civilajiem mērķiem aiz frontes līnijas, līdz neviens vairs neizmanto konkrētus ceļus.
Tradicionālā kaujas lauka gaisa aizturēšana ir vērsta pret militāriem objektiem. Krievijas versija ir vērsta pret autobusiem, tirgiem un gājējiem. ISW to nosauca par kara noziegumu.
Russia struck two civilian buses in Dnipropetrovsk Oblast with FPV drones on 7 April — killing at least four people and injuring at least 24 across the region.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 8, 2026
The Institute for the Study of War assessed these "human safari" attacks as part of a deliberate strategy: Russia has…
Krievija 7. aprīlī ar diviem "Shahed" droniem iznīcināja 190 gadus vecu muižu Harkivas apgabalā. 1784. gadā šajā muižā uzturējās filozofs Hrihorijs Skovoroda. Doneckas-Zaharževskas muiža tika pārbūvēta 1835. gadā, pārdzīvoja divus pasaules karus un pārdzīvoja Padomju Savienību. Šī muiža bija pēdējais pirms 20. gadsimta celtais arhitektūras piemineklis Kupjanskas rajonā.
Source: https://t.co/rgjUYj25e3
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 8, 2026
Ukrainas FP-1 un FP-2 trieciendroni sastāv no vairāk nekā 90% Ukrainā ražotu komponentu, saka "Fire Point" uzņēmuma līdzdibinātājs un galvenais dizaineris Deniss Štilermans.
Viņš piebilda, ka tālās darbības spārnotajā raķetē FP-5 "Flamingo" importēts paliek tikai viens elements, bet pārējās sastāvdaļas tiek ražotas Ukrainā.
Source: https://t.co/Uvacq7JBDK
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 8, 2026
Sanktpēterburgas tiesa trešdien sešiem pretkara aktīvistiem, kas pārstāv jauniešu kustību "Vesna" (Pavasaris), piespriedusi dažāda ilguma cietumsodus.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā totalitārais režīms stingri apkarojis jebkādus iebildumus pret tā uzsākto karu un faktiski apklusinājis diktatora Vladimira Putina kritiku.
"Vesna" tika dibināta Sanktpēterburgā vēl 2013. gadā, bet vēlāk savu darbību izvērsa arī citās pilsētās. 2022. gadā kustība tika atzīta par tā dēvēto ārvalstu aģentu un atzīta par "ekstrēmistisku organizāciju".
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) Kerčā neitralizējusi pēdējo Krievijas militāro dzelzceļa prāmi "Slavjanin".
2026. gada 6. aprīļa naktī HUR Aktīvo operāciju departamenta specvienības, izmantojot bezpilota lidaparātu triecienus, sabojāja vienīgo atlikušo darbspējīgo dzelzceļa prāmi Kerčas šaurumā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 8, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
