TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal tiksies ar Putinu - šoreiz Budapeštā, kur namatēvs būs Kremļa diktatora draugs Orbāns

Krievijā apsūdzībās terorismā piektdien notiesāti 15 gūstā saņemti Ukrainas karavīri, bet Kijiva prāvu nosodīja kā starptautisko tiesību pārkāpumu.

Militārā tiesa Rostovā pie Donas 15-21 gada cietumsodu piesprieda 15 karavīriem no Ukrainas Sauszemes spēku bataljona "Aidar", kuru Krievija ir pasludinājusi par teroristisku grupējumu.

ASV prezidenta Donalda Trampa nostāja attiecībā uz Krieviju un karu Ukrainā pēc sarunas ar Vladimiru Putinu atkal ir mainījusies, un šīs straujās retorikas maiņas rada bažas par ASV politiku, šādu vērtējumu pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.

Pēc viņa teiktā, pēdējais Trampa paziņojums sociālajos tīklos pēc sazvanīšanās ar Putinu atspoguļo tendenci, kas vērojama jau ilgāku laiku - Tramps bieži maina retoriku par konfliktu starp Krieviju un Ukrainu un par iespējamiem risinājumiem.

Krievijas galvaspilsētas Maskavas apgabala karaspēka daļā kāds karavīrs sācis šaut pa savējiem, trāpot vairākiem karavīriem. Kā vēsta vietējie mediji, incidents noticis Narofominskas rajonā.

Šāvējs nogalinājis vienu karavīru un ievainojis vairākus citus, pēc tam izdarījis pašnāvību. “REN TV” vēsta, ka viens ievainotais paspējis piezvanīt mātei un pastāstīt par notikušo, bet viņa izsaukusi neatliekamo medicīnisko palīdzību un policiju.

Informāciju par apšaudi apstiprinājusi arī Krievijas Aizsardzības ministrija. Maskavas kara apgabala preses dienests paziņojis, ka karavīrs, pildot uzdevumus novērošanas postenī, “pārkāpis ieroču lietošanas noteikumus” un nāvējoši ievainojis citu karavīru, pēc tam izdarījis pašnāvību.

Sakarā ar notikušo ierosināta krimināllieta, taču netiek norādīts, pēc kāda panta. Apšaudes vietā darbojas Krievijas Gaisa kosmosa spēku galvenās pavēlniecības komisija.

Izdevums "Važnije istorii" norāda, ka Narofominskā atrodas Gaisa desanta karaspēka 106. divīzijas 1182. gvardes artilērijas pulks, Kantemiras tanku divīzijas pulki, Maskavas pretgaisa aizsardzības brigāde un Maskavas jauniesaucamo mācību centri.

"Moscow Times" atgādina, ka pavisam nesen Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja par visvērienīgāko rudens iesaukumu pēdējo 9 gadu laikā. Kopumā līdz 31. decembrim plānots iesaukt 135 tūkstošus cilvēku vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Krievijas Aizsardzības ministrija esot solījusi jauniesauktos nesūtīt karot uz Ukrainu.

Eiropas Aizsardzības industrijas programma (EDIP) stiprinās Eiropas un Latvijas drošību, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (LA).

Kā aģentūru LETA informēja eiroparlamentārieša birojā, Eiropas Savienībā (ES) pēc vairāku gadu darba panākta vienošanās par EDIP. Tās mērķis ir stiprināt Eiropas aizsardzības spējas, palielināt investīcijas jaunās tehnoloģijās un atbalstīt uzņēmumus visā ES, tostarp Latvijā.

Ijabs, kurš iesaistījies programmas izstrādē, norāda, ka beidzot ir sasniegts konkrēts rezultāts darbam, pie kura ir mērķtiecīgi strādāts vairākus gadus, lai Eiropa un Latvija kļūtu drošāka. Viņš skaidroja, ka programma paredz papildu finansējumu robežas drošībai un modernām tehnoloģijām, kā arī plašākas iespējas Latvijas uzņēmumiem iesaistīties lielos Eiropas mēroga projektos.

Viņš vērsa uzmanību arī uz to, ka īpašs uzsvars likts uz mazo un vidējo uzņēmumu iesaisti, nodrošinot tiem atbalstu jaunas ražošanas sākšanai vai paplašināšanai. Politiķis secināja, ka tas ir ieguldījums gan Latvijas aizsardzībā, gan ekonomikā.

Programmas mērķis ir palielināt Eiropas aizsardzības rūpniecības kapacitāti, mazināt atkarību no ārējiem piegādātājiem un veidot spēcīgāku un vienotāku drošības telpu, kas īpaši nozīmīgi šobrīd, kad pieaug drošības riski Eiropā.

EP deputāts norāda, ka Latvijai paredzētie ieguvumi saistīti ar drošības stiprināšanu un ekonomikas izaugsmi. Programma paredz finansējumu robeždrošībai, tostarp iespēju veidot tā dēvēto "dronu sienu", kā arī attīstīt modernas tehnoloģijas un palielināt ražošanas jaudas.

"Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi varēs aktīvāk piedalīties aizsardzības projektu īstenošanā, saņemot papildu atbalstu jaunas ražošanas uzsākšanai vai paplašināšanai," pauž Ijabs.

EDIP ir daļa no plašākas Eiropas aizsardzības kapacitātes stiprināšanas stratēģijas, kas paredz samazināt birokrātiju, veicināt investīcijas un nodrošināt koordinētu aizsardzības industrijas attīstību visā ES.

Jau rakstīts, ka ES ceturtdien panāca vienošanos par programmu aizsardzības rūpniecības atbalstam, kuras sākotnējie 1,5 miljardi eiro būs paredzēti ražošanas un piegāžu ķēžu palielināšanai, paziņoja ES Padome.

Šī vienošanās, kas ir ilgu sarunu rezultāts, nostāda ES uz ceļa savas aizsardzības gatavības uzlabošanai. Tai arī ir mērķis "atbalstīt aizsardzības rūpniecības sadarbību ar Ukrainu", teikts ES Padomes paziņojumā.

1,5 miljardu eiro budžets EDIP tiks nodrošināts grantu veidā un attiecas uz periodu no 2025. līdz 2027. gadam. To paredz vienošanās, kas panākta ar EP.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apsveica šo ziņu kā svarīgu soli uz to, lai ES būtu "aizsardzībai gatava līdz 2030. gadam".

Sarunas par EDIP ilgi aizkavēja jautājums par to, vai dot priekšroku Eiropā ražotam militārajam aprīkojumam, ieročiem un munīcijai. Dažas ES valstis gribēja izmantot šo programmu, lai finansētu bruņojuma iepirkšanu no valstīm ārpus bloka, sevišķi no ASV.

Panāktais kompromiss ierobežos komponentu vērtību, kas tiek ražoti ārpus ES vai tādām ES partnervalstīm kā Norvēģija, līdz 35% no visām investīcijām.

Patlaban ES iegūst vairāk nekā 60% no saviem militārajiem ieročiem un sistēmām no valstīm ārpus bloka, galvenokārt no ASV. Brisele grib samazināt šo īpatsvaru līdz 45%.

Apmēram 300 miljoni eiro no pirmā EDIP budžeta tiks piešķirti aizsardzības sadarbībai ar Ukrainu.

EP paziņoja, ka ir nodrošinājis finansējumu šim budžetam no ārpus bloka esošām valstīm, kuras arī grib piedalīties EDIP. Šādas valstis ir Lielbritānija un Kanāda.

Nīderlandes Augstākā tiesa piektdien noraidīja Krievijas pēdējos apelācijas centienus gadiem ilgajā juridiskajā cīņā, kurā Krievijai bija likts samaksāt likvidētā naftas lieluzņēmuma "Jukos" bijušajiem akcionāriem 50 miljardus ASV dolāru.

"Augstākā tiesa noraida apelācijas sūdzību un piespriež Krievijas Federācijai atlīdzināt apelācijas tiesvedības izdevumus," teikts piektdien publicētajā spriedumā.

Starptautiskā arbitrāžas tiesa Hāgā 2014. gada jūlijā nosprieda, ka Krievijai jāmaksā savulaik Mihaila Hodorkovska vadītās naftas kompānijas "Jukos" bijušajiem akcionāriem 50 miljardu dolāru kompensācija, jo tiesa konstatēja, ka uzņēmums "Jukos" politisku iemeslu dēļ piespiedu kārtā novests līdz bankrotam un tā aktīvi izpārdoti valsts uzņēmumiem, un tādējādi faktiski notikusi ekspropriācija.

Pēc šī sprieduma sekoja virkne apelāciju un pretapelāciju.

Piektdien pasludinātais spriedums bija par Krievijas atkārtoto pārsūdzību Augstākajā tiesā, un šo spriedumu pārsūdzēt nav iespējams.

Krievijas un Ukrainas karš turpinās, neraugoties uz mēnešiem ilgajām sarunām, jo neviena no pusēm nav gatava noslēgt miera līgumu, intervijā amerikāņu telekanālam "Newsmax" ceturtdien sacīja ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss.

"Lai arī kā ASV prezidenta [Donalda Trampa] enerģiskā diplomātija būtu vedusi cilvēkus pie nošķiršanas līnijas, galu galā ir jābūt divām pusēm, kas vēlas noslēgt vienošanos," klāstīja Venss.

"Un šobrīd, neraugoties uz visu mūsu darbu, un mēs turpināsim pie tā strādāt, krievi un ukraiņi vienkārši nav nonākuši tādā stadijā, kad viņi varētu noslēgt vienošanos," pauda viceprezidents.

Vienošanās joprojām ir iespējama, taču tas prasīs "daudz vairāk darba", viņš piebilda.

"Es uzskatu, ka pastāv fundamentāla atšķirība gaidās, kad krievi sliecas uzskatīt, ka viņiem kaujas laukā klājas labāk, nekā tas ir patiesībā," sacīja viceprezidents.

Tas ir apgrūtinājis vienošanos panākšanu pēdējos mēnešos, lai gan ir panākts progress, pauda Venss.

"Jā, dažreiz tas ir rada vilšanos. Jā, dažkārt Tramps kļūst nepacietīgs pret visiem, kas iesaistīti šajā procesā. Tomēr, kamēr viņš turpina strādāt, es uzskatu, ka prezidentam ir liela pārliecība, ka viņš var panākt vienošanos," sacīja Venss.

ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā Tramps vairākkārt pauda, ka panāks Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu 24 stundu laikā pēc stāšanās amatā.

Vēlāk Trampam gan nācies atzīt, ka uzdevums izrādījies sarežģītāks, nekā viņš to iztēlojies.

Piektdien Vašingtonā Baltajā namā gaidāma Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās.

Eiropai šobrīd ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu aizsardzību, vienlaikus saglabājot ciešo transatlantisko sadarbību ar ASV, ceturtdien, 16. oktobrī, Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) rīkotajā konferencē "Spotlight Latvia: The Future of Our Security" paudis finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"Pēc Otrā pasaules kara ASV investīcijas palīdzēja atjaunot Eiropu, radot pamatu kopējai labklājībai. Šī transatlantiskā saikne ir un paliek viens no pasaules stabilitātes stūrakmeņiem - Eiropas un Amerikas drošība, ekonomika un tehnoloģiskā attīstība ir savstarpēji atkarīgas un stiprina viena otru," uzsvēra Ašeradens.

Runājot par turpmāko sadarbības attīstību, finanšu ministrs atzīmēja, ka publiskā un privātā sektora partnerības būs izšķirošas nākamajā transatlantiskās drošības sadarbības posmā. Finanšu ministrija turpina darbu pie ciešākas publiskā un privātā sektora sadarbības ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un citiem finanšu partneriem, lai mazinātu riskus un piesaistītu privāto kapitālu enerģētikas drošības, kiberaizsardzības un piegādes ķēžu jomās.

Ašeradens uzsvēra, ka Latvija un ASV dalās vienotā izpratnē - drošība un ekonomiskā noturība ir savstarpēji saistītas. Viņš akcentēja, ka Amerikas inovāciju sistēma savieno pētniecību, industriju un finanses, un Latvija attīsta līdzīgus instrumentus - garantiju programmas, inovāciju fondus un partnerības mehānismus, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ieviest jaunās tehnoloģijas aizsardzības vajadzībām.

"ASV uzņēmumi sniedz pieredzi, bet Latvijas uzņēmumi elastību un digitālo kompetenci. Kopā mēs varam veidot projektus kiberdrošības, datu aizsardzības un enerģētikas noturības jomās, pārvēršot drošības mērķus konkrētās ekonomiskās iespējās," uzsvēra Ašeradens.

Uzrunājot klātesošos, Ašeradens atzīmēja, ka Latvijai drošība nav abstrakts jēdziens, bet ikdienas realitāte, kas prasa skaidras prioritātes un ticamu fiskālo apņemšanos.

Ašeradens norādīja, ka Latvijai drošība ir ne tikai militārs, bet arī fiskālās drošības jautājums. Ministrs vērsa uzmanību, ka 2025. gadā Latvijas aizsardzības izdevumi sasniegs 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - augstāko līmeni Latvijas vēsturē un turpinās pieaugt līdz 5% no 2026. gada.

"Veidojot nākamā gada valsts budžetu, mēs nodrošinām papildu gandrīz 450 miljonus eiro bruņoto spēku attīstībai, kritiskās infrastruktūras uzlabošanai, kā arī ieguldījumiem kiberdrošībā, bezpilota sistēmās un elektroniskās aizsardzības jomā," sacīja finanšu ministrs.

Konference "Spotlight Latvia", kas norisinās no 14. oktobra līdz 16. oktobrim, ir Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ikgadējais stratēģiskās sadarbības forums, kas šogad īpašu uzmanību pievērš drošībai, aizsardzības industrijai, inovācijām un kiberdrošībai.

Konferencē piedalās Latvijas un ASV valdību, uzņēmumu, drošības institūciju un akadēmiskās vides pārstāvji, tostarp Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV), drošības eksperti un augsta līmeņa nozares pārstāvji. Pasākuma mērķis ir pāriet no diskusijām uz konkrētiem risinājumiem, kas stiprina Latvijas un ASV partnerību kopīgu drošības un ekonomiskās attīstības mērķu īstenošanā.

Ukrainas pilsone Olena, kuras ģimenei Šveices vilcienā uzbruka kāds krievs no Latvijas, norāda, ka viņas gadījums nav vienīgais — ar minētā vīrieša agresivitāti ir saskārušies arī citi.

Jau ziņots, ka sociālajos tīklos publicēts nepatīkams incidents, kurā kāds krievu valodā runājošs vīrietis Šveices vilcienā uzbrucis ukraiņu ģimenei. Video ierakstītā tirāde gandrīz pilnībā sastāv no draudiem un lamām un tajā izskan tādas frāzes kā "Tinies ar savu ģimeni, kamēr bērns nav dabūjis traumas, nah***!" vai "Mēs šaujam tadus kā tu!". Vēlāk parādījās informācija, ka šis krievs ir Šveicē dzīvojošais iebraucējs Aleksandrs Vabiks no Rīgas.

Olena Ukrainas medijam "Hromadske" norāda, ka konflikts izcēlās, jo vīrietis dzirdēja, kā viņa ar vīru vilcienā sarunājas ukraiņu valodā. "Mans vīrs ir dzimis Šveicē, viņam ir Šveices pilsonība, bet viņš lieliski saprot ukraiņu valodu," norāda Olena, atklājot, ka pēc verbālas agresijas vīrietis uzbruka viņiem arī fiziski un tādēļ tika izsaukta policija.

Video redzams, kā vīrietis agresīvi lamājas, izsaka draudus un apvaino ukrainietes ģimeni, bet tajā pašā laikā ukrainiete un viņas vīrs ar vīrieti sarunājas mierīgi. "Jūs, kuces, esat pret krieviem. Es esmu krievs, mēs jūs, kuces, nogalināsim un nogalināsim līdz galam, jūs visus,” kādā brīdī draudēja vīrietis. Aculiecinieki apgalvo, ka uzbrucējs uzvedās "savādi", taču neesot izrādījis smagas reibuma pazīmes. Viņam priekšā bija atvērta alus pudele.

Olena Ukrainas laikrakstam norāda, ka Šveices policija uz notikušo reaģējusi "negribīgi" un pagaidām nav veikusi nekādas darbības. Vienlaikus viņas vīrs ir aicināts nogaidīt, kamēr tiesībsargājošo iestāžu darbinieki saņems videoierakstu no vilciena kamerām. Tāpat likumsargi esot solījuši agresoram piemērot naudas sodu par miesas bojājumu nodarīšanu. Olena norāda, ka plāno par notikušo sazināties ar prokuratūru.

Tikmēr Bernes kantona policija apstiprina, ka vilcienā noticis konflikts un norāda, ka neviens tajā nav guvis nopietnus ievainojumus. Pašlaik notiek izmeklēšana, un abas puses ir iesniegušas sūdzību. Uzbrukuma video, ko bērna māte ievietoja sociālajos tīklos, jau ir skatīts vairāk nekā miljonu reižu.

Olena atklāj, ka pēc video ievietošanas sociālajos tīklos daudzi cilvēki norādīja, ka arī viņi saskārušies ar līdzīgu attieksmi no minētā vīrieša puses. "Tās galvenokārt bija sievietes ar bērniem, ar kurām viņš draudēja izrēķināties fiziski, vai pat piedraudēja viņas izvarot! Šī nelieša vārds ir Aleksandrs Vabiks, viņš ir no Latvijas," viņa norādīja. Tāpat Olena piebilda, ka video kopā ar krievu bija redzama sieviete, kura, pēc Olenas teiktā, esot kāda ukraiņu bēgle Šveicē.

Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tikhi publicēto video raksturoja kā "šausminošu": "Tā ir nepieņemama naida runa un etniskā naida kurināšana!" norādīja Tikhi. Ukraina ir lūgusi Šveices tiesībsargājošajām iestādēm izmeklēt incidentu un nodrošināt to, ka vainīgais tiek atbilstoši sodīts.

Naktī uz piektdienu ukraiņi veikuši triecienus Krievijas okupētās Krimas pilsētas Hvardijskes ciema naftas bāzei, ziņo "Telegram" kanāls "Krimskij veter". 

Atbilstoši provizoriskajai informācijai noticis trieciens arī munīcijas noliktavai. Simferopolē bija dzirdami vismaz četri skaļi sprādzieni. Aculiecinieki ziņo par dūmu stabiem virs pilsētas. Aculiecinieki publicējuši kadrus, kuros redzams ugunsgrēks naftas bāzē Hvardijskē. Pret rītu degšana kļuvusi spēcīgāka. Biezu dūmu stabs redzams no Simferopoles. Hvardijskes naftas bāze pieder degvielas uzpildes staciju tīklam ATAN.

"Šķiet, ka tagad benzīna un dīzeļdegvielas Krimā kļūs vēl mazāk. "Kedr" ir Krimas lielākā ATAN zīmola degvielas uzpildes staciju tīkla īpašnieks. Tam ir vairāk nekā 100 degvielas uzpildes staciju. Turklāt "Kedr" pieder naftas bāžu tīkls un benzīna autocisternu parks," ziņo "Krimskij veter".

Krievija piektdien veikusi masīvu triecienu Ukrainas Dņipropetrovskas apgabalā esošajai pilsētai Krivijrihai, norāda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Dronu vilnis veica triecienu Krivijrihai, civilajai infrastruktūrai. Vēl desmiti trieciendronu bija debesīs. Fiksētas arī raķetes," platformā "Telegram" pauda Zelenskis. Krivijriha ir Zelenska dzimtā pilsēta.

"Šajās nedēļās faktiski nebija nevienas nakts bez Krievijas triecieniem Ukrainai," norādīja prezidents. Lielākā daļa triecienu vērsti pret infrastruktūru. Runa ir par "sistēmisku teroru pret enerģētikas nozari", pauda Zelenskis.

Debesīs virs Krivijrihai notriekti 22 droni, pavēstīja pilsētas aizsardzības padomes vadītājs Oleksandrs Vilkuls. Vairāk nekā desmit trāpījumu rezultātā izcēlās ugunsgrēki, tomēr tie jau ir likvidēti, piebilda Vilkuls. Neviens nav ievainots, norādīja amatpersona.

Dņipropetrovskas apgabalā Ņikopolei un Pokrovskas rajonam tika uzbrukts, izmantojot smago artilēriju un dronus. Ievainotas 69 un 89 gadus vecas sievietes. Nodarīti postījumi trim daudzdzīvokļu mājām, četrām privātmājām, cietušas trīs automašīnas.

"Drošību var garantēt, ja viss, par ko mēs vienojamies, arī Vašingtonā, tiks īstenots," uzsvēra Zelenskis. "Krievija būs spiesta pārtraukt karu, kad vairs nespēs to turpināt," viņš rezumēja. Ukrainas prezidents ceturtdienas vakarā ieradās vizītē ASV. Zelenskis tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, ASV aizsardzības un enerģētikas uzņēmumu pārstāvjiem.