TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs ceturtdien aicināja Ukrainas pilsoņus, kas dzīvo Krievijas okupētajās teritorijās, tās atstāt, jo Ukraina pastiprina gaisa triecienus šajās teritorijās.
Fedorovs lietotnē "Telegram" pavēstīja, ka Ukrainas spēki uzbrūk Krievijas militārajai infrastruktūrai un apgādes maršrutiem Zaporižjas un Hersonas apgabalos. Tai pašā laikā Krievijas armija dislocē vairāk bruņoto spēku savu objektu aizsardzībai, palielinot apdraudējumu civiliedzīvotājiem.
"Tāpēc es aicinu visus nevilcināties ar lēmumu doties prom," sacīja Fedorovs.
Nākamajā G7 samitā Francijas, Vācijas un Lielbritānijas līderi plāno pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu atbalstīt jaunu miera sarunu rīkošanu starp Krieviju un Ukrainu, raksta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz vairākiem avotiem.
Pēc avotu teiktā, Eiropas līderi uzskata, ka pēdējā laikā kara gaita ir mainījusies Ukrainas labā, un tas rada iespēju rīkot sarunas, kas izietu ārpus tā dēvēto Ankoridžas vienošanos robežām.
Gatavojoties iespējamām provokācijām no Krievijas puses, Lietuva pastiprina stratēģisko objektu aizsardzību un paplašina pasākumus, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras noturību, ceturtdien paziņoja Iekšlietu ministrija.
Tādu objektu fizisko apsardzi nodrošina Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošais Sabiedriskās drošības dienests, bet nepieciešamības gadījumā palīdzību sniegs Lietuvas armija. Ministrija neprecizēja, kādus papildu drošības pasākumus plānots ieviest.
Kā informēja Iekšlietu ministrija, pēdējā laikā Krievija izplata nepamatotus apgalvojumus, ka Baltijas valstis it kā ļauj citu valstu darbībām pret Krieviju izmantot savu gaisa telpu vai teritoriju.
Drona kameras uzņemtajā video redzamas divas degvielas kravas automašīnas mirkli pirms trieciena.
❗️The 🇺🇦Ukrainian 422nd Unmanned Systems Regiment struck a 🇷🇺Russian fuel convoy. In the footage from the strike drone’s camera — two fuel trucks moments before impact. pic.twitter.com/q4kPHYqIyW
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 11, 2026
Lielbritānijas, Francijas un Vācijas vēstnieki Krievijā ceturtdien tikšanās laikā Krievijas Ārlietu ministrijā aicināja uz tiešām sarunām starp Maskavu un Kijivu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, svētdienas vakarā tiekoties Londonā, vienojās par pamatnosacījumiem taisnīga miera panākšanai Ukrainā.
Vēstnieki tikās ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Mihailu Galuzinu. Maskava iepriekš paziņoja, ka tikšanās notiek pēc vēstnieku lūguma.
Kopīgā paziņojumā pēc tikšanās trīs valstis norādīja, ka tās nodevušas krieviem galvenos Lielbritānijas samita secinājumus, tostarp "atbalstu prezidenta Zelenska aicinājumam rīkot tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu".
Turklāt vēstnieki "nosodīja neseno eskalāciju no Krievijas puses un pastiprināto dezinformācijas kampaņu saistībā ar tās agresiju pret Ukrainu," teikts paziņojumā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins šomēnes noraidīja Zelenska piedāvājumu tikties aci pret aci, lai izbeigtu karadarbību.
"Varonis" arī iesaka aizmirst skolniekiem par "universistāti, tusiņiem un citiem štruntiem" — laiks uz fronti!
Ukrainas 475. kodeksa 9.2. pulks un 1. triecienpulks kopīgoja videoierakstus no trieciena pa Čonharas tiltu, kas bija vērsts pret maršrutu, ko izmantoja Krievijas personāla, munīcijas un degvielas pārvietošanai no okupētās Krimas.
Trieciena rezultātā okupētās Krimas Čonharas tilts, kas savieno pussalu ar okupēto Ukrainas teritoriju, ir sagrauts, bet Krievijas varasiestādes cenšas to slēpt.
Ukrainas 63. mehanizētās brigādes dronu operatori medī Krievijas kvadriciklus mežainā apvidū.
Pavisam nesen Dmitrijevs, kuram gluži kā eksprezidentam Dmitrijam Medvedevam patīk izsmiet un pamācīt (tiesa, bez Medvedeva psihiski nevesela cilvēka stila lamām) Rietumu politiķus, publicēja "vēršanos pie citplanētiešiem", lai panāktu Lielbritānijas premjera Kīra Stārmera aiziešanu.
Romanova komentārs lakonisks: "pensionāriem galīgi jumts aizbraucis".
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
