TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Serbijas varasiestādes atcēlušas lēmumu par pilsonības piešķiršanu Čečenijas prokremliskā līdera Ramzana Kadirova māsasdēlam Jakubam Zakrijevam, vēsta serbu medijs "Nedeljnik".

Tas, ka Zakrijevam ir Serbijas pilsonība, rada "draudus sabiedriskajai drošībai", lēmumu juridiski pamatoja varasiestādes.

Lēmumu par pilsonības anulēšanu parakstījis premjerministrs Džuro Macuts.

Par to, ka Zakrijevam piešķirta Serbijas pilsonība, "Nedeljnik" ziņoja sestdien.

Pēc tam šī ziņa plaši izskanēja serbu un krievu medijos.

Zakrijevs savulaik bijis Čečenijas galvaspilsētas Groznijas mērs, kā arī vadījis Čečenijas līdera un valdības administrāciju.

Zakrijevs 2023. gada jūlijā kļuva par nacionalizētā uzņēmuma "Danone Rossija" ģenerāldirektoru.

Ungārijas parlamenta vēlēšanu uzvarētājs Pēters Maģars, kas maijā, kā sagaidāms, stāsies premjerministra amatā, izteicis ideju, ka tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vasarā varētu notikt Ukrainas Aizkarpatu apgabalā.

Partijas "Tisza" līderis Maģars savā birojā uzņēmis Ukrainas pilsētas Berehoves mēru Zoltanu Bobjaku un apspriedis ar viņu ungāru minoritātes stāvokli Ukrainā.

Tikšanās gaitā Maģars rosinājis, ka tikšanās ar Zelenski varētu notikt Berehovē.

"Mēs esam vienisprātis, ka Aizkarpatos dzīvojošo ungāru interesēs ir atjaunot Ungārijas un Ukrainas attiecības. Pamatojoties uz to, es iniciēšu tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski jūnija sākumā, simboliski - Berehovē," platformā "Facebook" paziņoja Maģars.

"Ir pienācis laiks Ukrainai izbeigt vairāk nekā desmit gadus pastāvējušos likumos noteiktos ierobežojumus, bet Aizkarpatu ungāriem - atjaunot visas savas kultūras, valodas, administratīvās un izglītības tiesības un atkal kļūt par līdzvērtīgiem un cienījamiem Ukrainas pilsoņiem," norādīja "Tisza" līderis.

"Ja šos jautājumus izdosies atrisināt, mēs noteikti varēsim sākt jaunu nodaļu Ukrainas un Ungārijas divpusējās attiecībās," piebilda Maģars.

Politiķis norādīja, ka uzskata Ukrainas 2025. gadā ierosinātos kompromisus izglītības jautājumos par "daudzsološiem, bet nepietiekamiem".

Kā pauda Maģars, situācija, kad Ukrainā eksāmenu un citu oficiālo procedūru valoda ir tikai ukraiņu valoda, kas ir Ukrainas vienīgā valsts valoda, ir netaisnīga, un vietās, kur kompakti dzīvo ungāru kopiena, ungāriem būtu jādod iespēja lietot savu dzimto valodu.

Ukrainas Nacionālās policijas brigādes "Hižak" (Plēsēji) karavīri iznīcina Krievijas bezpilota lidaparātus (FPV), kas atrodas slēpnī uz ceļiem Kostjantiņivkas virzienā.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto rīkojumu par papildu kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)" nodošanu Ukrainai.

AM uzsver, ka konkrēto bruņumašīnu piegādes Ukrainai neietekmēs Nacionālo bruņoto spēku vajadzības un operacionālās spējas.

Valdība šodien slēgtā sēdē atbalstīja vēl kādas valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības Ukrainai, taču ministrija detalizētākus komentārus par to nesniedz.

AM 2024. gada rudenī medijiem paziņoja, ka Latvija piegādās deviņas Ukrainai savulaik no Lielbritānijas nopirktās bruņumašīnas "CVR(T)".

Ukrainas Bruņoto spēku Īpašo operāciju spēki naktī uz otrdienu veikuši triecienu okupētajā Krimā, trāpot operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander" glabāšanas vietai, sociālajos tīklos pavēstīja Īpašo operāciju spēku preses dienests.

Slēptā tehnika bija izvietota bijušās raķešu bāzes teritorijā netālu no Ovražku ciemata 40 kilometrus uz austrumiem no Simferopoles, teikts paziņojumā.

No šīs vietas raķetes dažu minūšu laikā var sasniegt frontes līniju un Ukrainas aizmugures pilsētas.

Pagrīdes pretošanās kustības dalībnieki vairākkārt fiksējuši ienaidnieka raķešu palaišanu no šīs vietas.

Īpašo operāciju spēki trieciena video publicējuši sociālajos tīklos.

Krievu miljardiera Alekseja Mordašova superjahta šķērsoja Hormuza šaurumu, neskatoties uz pastāvīgajiem jūras satiksmes ierobežojumiem stratēģiskajā ūdensceļā, liecina vairākas kuģu izsekošanas platformas.

Vismaz 26 Ukrainas mediju darbinieki atrodas Krievijas gūstā un 147 ir nogalināti kopš pilna mēroga iebrukuma, paziņoja valsts ANO delegācija.

Krievija īsteno sistemātisku dezinformācijas, cenzūras un žurnālistu vajāšanas kampaņu visās Ukrainas teritorijās, ko tā okupē, ANO Ģenerālās asamblejas Informācijas komitejā paziņoja Ukrainas pirmais sekretārs ANO Dmitro Timošenko. Viņš nosauca atsevišķus gūstekņus pa pilsētām, uzskaitīja kopš pilna mēroga iebrukuma nogalināto žurnālistu skaitu un aicināja ANO dalībvalstis pieprasīt viņu atbrīvošanu.

Krievijas uzbrukumi Ukrainas žurnālistiem turpinās kopš 2022. gada, un viena žurnālista ķermenis ir atgriezts ar spīdzināšanas pazīmēm, un kopējais valsts civiliedzīvotāju skaits, ko Krievijas spēki aizturējuši, 2024. gadā tika lēsts uz 16 000 cilvēku.

Kremļa "Telegram" un interneta bloķēšana kopumā ir "nogalinājusi" Z kanālu sasniedzamību: vairāk nekā miljonu abonentu saturošo kanālu "Archangel Spetsnaz" lasa tikai 10% abonentu, un līdzekļu vākšana frontes vajadzībām ir strauji samazinājusies.

Kremļa interneta cenzūra ir smagi ietekmējusi propagandistus. Krievijas Z kanāls "Archangel Spetsnaz" ar 1 000 000 abonentu publicēja izmisīgu ierakstu. "Telegram" palēnināšanās dēļ sasniedzamība strauji samazinājās līdz 10% no tā auditorijas, līdzekļu vākšana frontei ir gandrīz apstājusies, un tūkstošiem abonentu atceļ abonēšanu. Tomēr Putins dienu iepriekš uzsvēra, ka interneta bloķēšana turpināsies. 

"Kanāls jau ir pusmiris; nav nekādas aktivitātes," atzīst autori. 

Ziņojumā arī norādīts, ka situācija Krievijas armijas frontes līnijās ir briesmīga, un palīdzība no aizmugures ir kļuvusi daudz mazāka. 

Kanāla administratori situāciju raksturo tieši: "Jūs nevarat iedomāties, cik daudz agresijas mēs dzirdam: tūkstošiem cilvēku raksta pretī, sakot: "Man ir apnicis skatīties uz līdzekļu vākšanas akcijām."" Viņi līdzekļu vākšanas akcijas sauc par vienīgo veidu, kā palīdzēt karavīriem frontes līnijās, un atzīst, ka viņi "knapi savāc pietiekami daudz naudas kaut kam".

"Patriot sistēmas, kas spēj notriekt ballistiskās raķetes, būtībā atrodas "bada devas" režīmā," sacīja Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats.

Šoziem Krievija uz Ukrainu izšāva vairāk nekā 700 raķetes, no kurām ievērojama daļa bija ballistiskas, tostarp "Kinžal", "Iskander", KN-23 un S-400.

Pat nelielas, mērķtiecīgas piegādes var ievērojami stiprināt Ukrainas aizsardzību pret masveida ballistiskajiem  uzbrukumiem, sacīja Gaisa spēku pārstāvis.

Aizsardzības ministrs Mihails Fjodorovs ir risinājis sarunas par kopīgiem ražošanas konsorcijiem ar starptautiskiem partneriem, lai ātrāk ražotu pretballistiskās raķetes.