TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Krievijas uzbrukumos Zaporižjas, Doneckas, Sumu un Harkivas apgabalos svētdien nogalināti četri cilvēki un vēl 11 ievainoti, paziņoja apgabalu kara administrācijas, vēst LETA.

Zaporižjas apgabalā Krievijas karaspēks veica 821 uzbrukumu 40 apdzīvotajām vietām. Uzbrukumu rezultātā nogalināti trīs cilvēki, vēl trīs ievainoti, informēja apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs. Apgabala administrācijā saņemti 49 ziņojumi par bojājumiem mājokļiem, saimniecības ēkām, automašīnām un infrastruktūras objektiem.

Doneckas apgabalā, kā informēja apgabala kara administrācijas vadītājs Vadims Filaškins, svētdien krievi nogalināja vienu cilvēku Družkivkā, vēl četri cilvēki apgabalā ievainoti. Upuru skaits Doneckas apgabalā norādīts, neņemot vērā Mariupoli un Volnovahu.

Sumu apgabalā pēdējās 24 stundās cietuši trīs civiliedzīvotāji, informēja apgabala kara administrācija. Berezivkas pašvaldībā drona triecienā pa automašīnu ievainojumus guva 13 gadus vecs zēns un 18 gadus veca meitene. Vēl 14 gadus vecs zēns vērsās medicīnas iestādē pēc bezpilota lidaparāta trieciena Putivļas pašvaldībā. Kopumā apgabalā krievi veica 80 apšaudes 31 apdzīvotā vietā 17 pašvaldībās.

Harkivas apgabalā uzbrukumos cieta deviņas apdzīvotas vietas, paziņoja apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. Starijsaltivas ciematā 77 gadus veca sieviete piedzīvoja akūtu stresa reakciju. Apgabalā nodarīti postījumi arī privātmājām, saimniecības ēkām, elektrotīkliem, garāžām, noliktavas telpām, viesnīcai un automašīnām.

Bezpilota lidaparātu uzbrukumā nodarīti bojājumi Primorskas ostai Leņingradas apgabalā Krievijas ziemeļrietumos netālu no Somijas robežas, pirmdien platformā "Telegram" paziņoja Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko, vēsta LETA.

"Primorskas ostā bojāta degvielas tvertne, izraisot ugunsgrēku. Ugunsdzēsēji strādā, lai nodzēstu ugunsgrēku, un darbinieki ir evakuēti," viņš rakstīja.

Drozdenko apgalvoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības un elektroniskās karadarbības sistēmas virs Ļeņingradas apgabala notriekušas vairāk nekā 50 dronu.

Primorskas osta ir Krievijai nozīmīgs cauruļvadu sistēmas elements un svarīgs objekts, caur kuru Krievija eksportē naftu. Ostu izmanto arī tā dēvētās ēnu flotes kuģi, ar kuriem tiek apietas Krievijai noteiktās starptautiskās sankcijas.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 970 iebrucēji, vēsta LETA. 

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 794 tankus, 24 268 bruņutransportierus, 38 662 lielgabalus un mīnmetējus, 1 695 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1336 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 192 869 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 84 775 automobiļus un autocisternas, kā arī 4098 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Publi

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 234 no krievu lidrobotiem, vēsta LETA.

Fiksēti 17 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi 11 apkaimēs. Vēl astoņās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Ja Krievija izvēlēsies paplašināt savus jūras kodolspēkus, “Karelia” (K-18) varētu kļūt par pirmo papildu platformu, kas tiktu izvietota Ziemeļu flotē, neaizstājot kādu jau esošu kuģi. Praktiski tas nozīmētu vairāk ballistisko raķešu — un vairāk kodolgalviņu — kaujas gatavībā Barenca jūrā un plašākā Arktikas reģionā.

Pēdējo desmit gadu laikā Krievija ir ieviesusi vairākas ceturtās paaudzes ballistisko raķešu zemūdenes no “Borei” un “Borei-A” klasēm, taču vienlaikus tā ir prioritāri pagarinājusi arī vecāko padomju laika “Delta IV” klases kuģu kalpošanas laiku, kas norīkoti Ziemeļu flotei.

“Karelia” tika ielikta būvē 1987. gadā — tajā pašā gadā, kad Mihails Gorbačovs teica savu nozīmīgo Murmanskas runu. Uzrunājot klausītājus šajā Arktikas pilsētā, viņš izklāstīja redzējumu par reģionu kā “miera zonu”, signalizējot par Kremļa politikas maiņu no militāras konfrontācijas uz sadarbību.

Zemūdenes karoga pacelšanas ceremonija notika 1989. gada 11. oktobrī, tikai dažas nedēļas pirms Berlīnes mūra krišanas.

Šodien šķiet, ka “Karelia” Vladimiram Putinam ir īpaša simboliska nozīme. Tā ir ne tikai viena no pēdējām ballistisko raķešu zemūdenēm, kas uzbūvēta Padomju Savienībā — valstī, kuras sabrukumu Putins vēlāk nodēvēja par “20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu” —, bet tā figurēja arī viņa pirmajā oficiālajā braucienā pēc sākotnējās uzvaras vēlēšanās 2000. gada martā.

Pēc divu dienu ilgām sarunām starp Ukrainas un ASV delegācijām prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija joprojām nevēlas izbeigt karu. Viņš norādīja, ka ASV uzmanība pašlaik daļēji ir vērsta uz pieaugošo spriedzi ap Irānu, vienlaikus turpinoties centieniem izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu.

Zelenskis uzsvēra nepieciešamību pēc stingrām drošības garantijām un brīdināja, ka bez tām saglabāsies konflikta atkārtošanās risks, vienlaikus norādot uz iespējamu gūstekņu apmaiņas turpināšanu.

Mācībās piedalījās vairāk nekā 4000 karavīru no 9 valstīm, kā arī aptuveni 1000 militāro un civilo ekspertu no 25 valstīm. No šīm valstīm tikai Ukrainai ir pieredze pilna mēroga karā.

Krievija turpina paplašināt savu bezpilota lidaparātu tehnoloģiju. Ukraina notrieca jaunu un retu Krievijas bezpilota lidaparātu "Klin”, kas spēj darboties līdz pat 120 km attālumā.

Krievijas bruņotie spēki precīzi nometa divas KAB-250 bumbas uz Ukrainas pilsētu Druživku Doņeckas apgabalā. Pilsētā joprojām atrodas aptuveni 7000 iedzīvotāju

Netālu esošajā ciematā Majdanā Krievijas uzbrukumos gāja bojā viens cilvēks un četri citi tika ievainoti, tostarp 12 gadus vecs bērns

Vēl viena parasta diena Krievijas pilsētā Kurskā — šī palaišanas vieta tiek regulāri izmantota okupācijas spēkiem, lai palaistu ballistiskās raķetes "Iskander-M“ un S-400 uz Ukrainas teritoriju