TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas bruņotie spēki atbrīvojuši gandrīz visu Dnipropetrovskas apgabalu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija pagaidām ir vienīgā uzvarētāja Irānas karā, uzskata Eiropadomes prezidents Antoniu Košta.
Viņš pauda nožēlu, ka Maskava ir guvusi labumu no enerģijas cenu kāpuma, ko izraisījuši ASV un Izraēlas triecieni Irānai un Teherānas atbildes pasākumi.
Krievija guvusi labumu arī no uzmanības novirzīšanas no Ukrainas uz Tuvajiem Austrumiem, uzskata Košta.
"Pagaidām šajā karā ir tikai viens uzvarētājs - Krievija," Eiropas Savienības (ES) vēstniekiem Briselē sacīja Košta. "Tā pastāvīgi grauj Ukrainas pozīcijas, neievērojot starptautiskās tiesības. Tā iegūst jaunus resursus, lai finansētu savu karu pret Ukrainu, jo pieaug enerģijas cenas," viņš piebilda.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena otrdien prezentēja plānus attiecībā uz kodolenerģijas ražošanas paplašināšanu Eiropas Savienībā (ES, tostarp ieviešot mazas jaudas modulāros kodolreaktorus.
"Pēdējos gados esam novērojuši globālu kodolenerģijas atdzimšanu, un Eiropa vēlas būt daļa no tās," Francijā notiekošajā otrajā starptautiskajā kodolenerģijai veltītajā samitā sacīja Leiena.
"Tāpēc mēs šodien prezentējam jaunu Eiropas stratēģiju attiecībā uz mazas jaudas modulārajiem kodolreaktoriem," norādīja EK priekšsēdētāja.
Bijušais aizliegtās partijas "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" deputāts aizturēts Kijivas apgabalā par Krievijas budžeta finansēšanu, izmantojot savu uzņēmējdarbību Ukrainas austrumu teritorijā.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) Luhanskas apgabalā aizturējis bijušo Viktora Medvedčuka prokrieviskās partijas "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" deputātu, kurš apsūdzēts agresorvalsts atbalstīšanā. Pēc izmeklētāju teiktā, viņš finansēja Krievijas budžetu, izmantojot rūpniecības uzņēmumu okupētajā teritorijā, un iegādājās aprīkojumu, pārkāpjot sankcijas. Arests notika viņa birojā netālu no Kijivas. Saskaņā ar lietas materiāliem okupantu līdzdalībniekam pieder rūpniecības uzņēmums Ukrainas austrumu teritorijā. 2022. gadā viņš pārreģistrēja uzņēmumu saskaņā ar Krievijas likumiem, faktiski atzīstot iebrucēju jurisdikciju. Deputātam ir izvirzīta apsūdzība pēc Ukrainas Kriminālkodeksa 111-2. panta 1. daļas (agresorvalsts atbalstīšana). Viņš atrodas apcietinājumā un viņam draud cietumsods līdz 12 gadiem ar mantas konfiskāciju.
Agresorvalsts iedzīvotāji, pilsēta pēc pilsētas, pierod pie iesprostojuma aiz "tērauda priekškara": bez interneta vai mobilo sakaru pakalpojumiem. Pat pēc kara beigām Maskavas, tāpat kā Sanktpēterburgas iedzīvotāji, nebūs pārsteigti, ja paliks izolēti Kremļa pavēles dēļ.
9. martā Sanktpēterburga sekoja Maskavas liktenim, zaudējot internetu un mobilos sakarus. Pilnīga bloķēšana sākās plkst. 6:00 no rīta, aptuveni tajā laikā, kad tika paziņots par dronu uzbrukumu Ļeņingradas apgabalam. Vairāk lasi šeit.
Krievijas triecienos Slovjanskā, Ukrainas Doneckas apgabalā, nogalināti divi cilvēki un 17 ievainoti, otrdien paziņojušas reģionālās varasiestādes.
"Ienaidnieka spēki uzbruka vienam no Slovjanskas rajoniem - vismaz divi nogalināti un 17 ievainoti, tostarp 14 gadus vecs bērns," paziņoja Ukrainas izmeklētāji.
Viņi arī publicēja attēlus, kuros redzami nodedzināti transportlīdzekļi un padomju laika dzīvojamā ēka, kas sagrauta triecienu laikā.
Pilsētas galva paziņoja, ka Krievija uzbruka Slovjanskai ar trim vadāmām aviobumbām.
Krievu okupants cenšas paglābties no Ukrainas FPV drona. Viņš mēģināja patverties sarkanā "Lada" automašīnā, bet tas iebrucēju neglāba.
Krievu okupanti cenšas pārpeldēt applūdušos prettanku grāvjus, kas klāti arī ar dzeloņdrātīm.
Summa ir sadalīta starp 8 programmām.
Lielākā daļa tiek piešķirta dzelzceļam (144,4 miljoni ASV dolāru), kam seko mājokļi (134,1 miljons ASV dolāru) un ceļi (115,5 miljoni ASV dolāru). Pārējo daļu veido robežšķērsošanas vietas, patversmes un enerģijas decentralizācija.
The EU just approved $1.63bn for Ukraine's recovery — split across 8 programmes
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 10, 2026
Railways get the biggest slice ($144.4m), followed by housing ($134.1m) and roads ($115.5m). Border crossings, shelters, energy decentralisation make up the resthttps://t.co/ujTnR03SQr pic.twitter.com/uHFbrGvW8E
Ukrainas bezpilota lidaparāti (FPV) uzdūrās Krievijas tehnikai uz šosejas Pisku rajonā Krievijas okupētajā Doneckas apgabalā. Krievijas militāro blogeru ieraksti norāda, ka Ukrainas dronu dominance tagad sniedzas dziļā aizmugurē, un arvien vairāk uztraucas par apgādes līnijām.
9. martā iznīcināti divi Krievijas ieroči — viens, kas paredzēts Krievijas spēku aizsardzībai no Ukrainas droniem, bet otrs — Ukrainas teritorijas apšaudei.
Ukrainas bezpilota sistēmu spēki veica triecienus zeme-gaiss raķešu sistēmai "Tor" okupētajā Doneckas apgabalā un raķešu palaišanas iekārtai "BM-21 Grad" okupētajā Zaporižjas apgabalā, abas darbības koordinējot ar "Dziļo triecienu centru".
"Tor" var izsekot mērķus 27 km attālumā un nest 16 gatavas raķetes. "Grad" var izšaut 40 raķetes mazāk nekā 20 sekundēs. Ukrainas dronu apkalpes apgalvo, ka iznīcināšanas temps nemazinās.
Two Russian weapons destroyed on 9 March — one designed to protect Russian forces from Ukrainian drones, one used to shell Ukrainian territory.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 9, 2026
Ukraine's Unmanned Systems Forces struck a Tor surface-to-air missile system in occupied Donetsk Oblast and a BM-21 Grad rocket… pic.twitter.com/6huDnuObBZ
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



