TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar raķeti un 120 droniem

Ukraina ierosinājusi Eiropas Savienībai (ES) izmantot naftas cauruļvadu "Odesa - Brodi", lai piegādātu naftu Ungārijai un Slovākijai pēc cauruļvada "Družba" bojājumiem Krievijas triecienos.

Ukrainas misija ES ierosinājusi šādu alternatīvu vēstulē Eiropas Komisijas (EK) Enerģētikas ģenerāldirektorātam (ENER). Vēstule datēta ar 20. februāri.

Janvāra beigās tika apturētas naftas piegādes no Krievijas pa cauruļvadu "Družba", kas šķērso Ukrainas teritoriju, izraisot naftas deficītu Ungārijā un Slovākijā. Kijiva apgalvo, ka šis cauruļvads ticis bojāts Krievijas dronu uzbrukumos, bet Ungārija un Slovākija apsūdz Ukrainu par vilcināšanos veikt cauruļvada remontdarbus.

Kamēr netiks pabeigti "Družba" remontdarbi, Ukraina piedāvā ES iespēju saņemt naftu pa cauruļvadu "Odesa - Brodi", teikts ENER nosūtītajā vēstulē, kas nonākusi izdevuma "Ukrainska Pravda" rīcībā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 258 890 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1010 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 685 tankus, 24 063 bruņutransportierus, 37 429 lielgabalus un mīnmetējus, 1651 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1303 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 140 408 bezpilota lidaparātus, 4314 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 79 295 automobiļus un autocisternas, kā arī 4073 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 120 droniem, un 106 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem. To vidū aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti vienas raķetes un 13 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, atlūzas nogāzušās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Ungārija nostājusies pret Eiropas Savienības (ES) 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, ziņo laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz vairākiem avotiem.

Ungārijas vēstnieks ES piektdien paziņoja, ka Budapešta iebilst pret to, ka ES uzņemas parāda saistības, ko garantē bloka kopējais budžets, lai Ukrainai piešķirtu aizdevumu. Kā norādīja "Financial Times", lai lēmums tiktu īstenots, tas ir vienprātīgi jāapstiprina visām 27 ES dalībvalstīm.

ES līderi decembrī vienojās par šādu aizdevumu, lai palīdzētu Ukrainai, kurai aprīlī draud budžeta deficīts. Tajā pašā laikā Ungārija, Slovākija un Čehija piekrita palīdzēt Ukrainai tikai ar nosacījumu, ja tās tiks atbrīvotas no procentiem un atmaksas saistībām.

"Financial Times" norādīja, ka Eiropas Komisijai (EK) vēl ir jāsaņem visu ES dalībvalstu atbalsts, lai varētu izmantot ES budžeta rezervi aizņēmumam un aizdevumu izsniegšanai Ukrainai.

Naktī uz sestdienu Krievijā veikts dronu trieciens raķešu rūpnīcai Votkinskā, Udmurtijas republikā, vēsta "Telegram" kanāli "Astra" un "Baza".

Krievijas Udmurtijas republikas vietvaldis Aleksandrs Brečalovs ziņoja, ka vienai no reģiona rūpnīcām uzbrukuši ukraiņu droni.

"Astra", pamatojoties uz aculiecinieku uzņemto video analīzi, ziņoja, ka trieciena mērķis bija Votkinskas rūpnīca, kas ražo raķetes "Iskander-M", "Topoļ-M" un "Orešņik". Triecienā bojāti divi rūpnīcas cehi.

Udmurtijas republikas Veselības ministrija ziņoja, ka triecienā tika ievainoti 11 cilvēki.

Vācija un tās partneri gatavojas nosūtīt Ukrainai papildu PAC-3 pārtvērējraķetes. Par to 20. februārī paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

ASV ražotās PAC-3 pārtvērējraķetes ir modernākā munīcija pretgaisa aizsardzības sistēmām “Patriot” un šobrīd faktiski ir vienīgais uzticamais līdzeklis Krievijas ballistisko raķešu pārtveršanai.

“Pagājušajā nedēļā Briselē es ierosināju apvienot noteiktu skaitu PAC-3 raķešu,” preses konferencē Krakovā pēc E5 (Lielbritānija, Francija, Itālija, Vācija, Polija) aizsardzības ministru tikšanās sacīja Pistoriuss.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien intervijā ziņu aģentūrai AFP atklājis, ka Ukrainas armija pretuzbrukumā dienvidos atbrīvojusi 300 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.

Ukrainas prezidents uzsvēra, ka pat ASV, Ukrainas un Krievijas trīspusējo sarunu laikā, kuru mērķis ir izbeigt Krievijas sākto karu pret Ukrainu, Ukrainas armija atbrīvo savu zemi no ienaidniekiem.

"Es neiedziļināšos detaļās, bet šodien es varu apsveikt mūsu armiju, pirmkārt un galvenokārt visus aizsardzības spēkus, jo līdz šai dienai ir atbrīvoti 300 kvadrātkilometri," intervijā AFP teica Zelenskis. Taču viņš neatklāja, cik ilgā laika periodā šī teritorija ir atbrīvota.

Tad sāk pienākt pirmie ziņojumi no kaujas lauka, vēsta CNN.

Viņš dzer daudz kafijas — melnu, bez cukura, lai tiktu galā ar šīm agrajām pamošanās reizēm. Neskatoties uz to, prezidents nav zaudējis humora izjūtu un dažreiz atrod laiku atpūsties ar grāmatu vai filmu, īpaši garu vilcienu braucienu laikā. Gadu spiediens un emocionālās ciešanas ir acīmredzami atstājušas savu iespaidu uz Zelenski. Viņa pirmskara jauno, gludi skūto seju tagad iezīmē grumbas un sirmi rugāji.

TV2 ziņo, ka Dānijas Jūras pārvalde ir aizturējusi un pārbaudījusi zem Irānas karoga kuģojošu konteinerkuģi "Nora", kas, domājams, ir daļa no Krievijas "ēnu flotes".

Sākotnēji kuģis kuģoja zem Komoru salu karoga, taču Komoru salas informēja Dāniju, ka kuģis nav atrasts tās reģistrā. Saskaņā ar iestādes teikto, kuģis tiek aizturēts, "līdz brīdim, kad karoga valsts var pierādīt Dānijas Jūras pārvaldei, ka tas ir reģistrēts un pilnībā sertificēts".

Pēdējā gada laikā tas desmit reizes ir šķērsojis Dānijas ūdeņus, un katru reizi, tuvojoties Sanktpēterburgai Krievijā, tas ir pārtraucis datu sūtīšanu par savu atrašanās vietu.

Meklēšana sankcijām pakļauto kuģu datubāzēs liecina, ka "Nora", kas pirms dažiem mēnešiem mainīja nosaukumu no "Cerus", ir arī ASV Valsts kases sankciju sarakstā.

Apbrīnojams video, kurā iemūžināts brīdis, kad FP-2 ar 60 kg smagu kaujas galviņu ietriecas Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmā "Tor", ko filmējusi cita tuvumā esoša FP-2 kamera.