Pasaulē
2024. gada 19. jūlijs, 07:38

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti tiek izmitināti atpūtas centros līdzās tūristiem

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

pirms 12 minūtēm
Gruzijas Valsts drošības dienests sācis izsaukt uz pratināšanām brīvprātīgos, kas karojuši Ukrainas pusē
pirms 41 minūtes
Polija aicina Eiropas Savienību pretoties dezinformācijai kopā ar ASV

Dokumentā, kas sagatavots Eiropas Savienības dalībvalstu Ārlietu ministriju vadītāju sanāksmei, minēti divi būtiski soļi: “Krievijas dezinformācijas atmaskošanas mērogu paplašināšana” un “kampaņu iedarbināšana, kas skaidro Eiropas pašreizējo stāvokli, diplomātijas, kolektīvās drošības un atvērtas sabiedrības priekšrocības”. “Mums jāatgādina amerikāņu publikai, īpaši jaunajai paaudzei, par rezultātiem, ko ASV ekonomikai devusi mūsu gadu desmitiem ilgā partnerība,” piebilst dokumenta autori.

Polija apgalvo, ka kļuvusi par Krievijas vairākkārtēju mēģinājumu objektu destabilizēt situāciju un iejaukties vēlēšanās Varšavas atbalsta dēļ Ukrainai. “Ukrainas atbalsta vājināšanās Krievijai paliek prioritāte,” uzsver dokumenta sastādītāji. Maskava noraida Polijas puses apsūdzības

pirms stundas
Ķīna un Baltkrievija rīkojušas mācības lidostas ieņemšanai

Ķīnas un Baltkrievijas spēki atstrādājuši lidostas ieņemšanu kopīgās pretterorisma mācībās “Eagle Assault”, raksta Honkongas laikraksts “South China Morning Post”.

Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, mācības notikušas netālu no Brestas pilsētas, kas atrodas 28 km no Ukrainas un Polijas robežas.

pirms 2 stundām
Buriatijā notiesātās sievietes nosūtītas pīt maskēšanās tīklus

Notiesātās sievietes labošanas kolonijā sākušas izgatavot maskēšanās tīklus un nestuves armijas vajadzībām, ziņo “Baikal-Daily”.

Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, darba cehs izvērsts skolas telpās labošanas iestādes teritorijā. Izstrādājumi tiek izgatavoti ar rokām, sievietes tīklus pin no darba brīvajā laikā un brīvdienās. 

pirms 2 stundām
Ventspils Augstskola rīkos kultūrorientācijas lekciju ciklu par Latviju ukraiņiem

Rudenī Ventspils Augstskola rīkos kultūrorientācijas lekciju ciklu "Iepazīsti Latviju" ukraiņiem, informēja augstskolas Mūžizglītības centra vadītāja Egita Udodova.

Ventspils Augstskola parakstījusi līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) par Latvijas valsts budžeta finansējuma saņemšanu minētajam mērķim. Projekta mērķis ir nodrošināt sporta nodarbības, kultūrorientācijas nodarbības un lielāko Kurzemes pilsētu iepazīšanu Ventspilī un Ventspils novadā dzīvojošiem ukraiņu jauniešiem, tādējādi nodrošinot pamatu, lai Ventspils reģiona ukraiņu jaunieši varētu labāk iepazīt, saprast un aktīvi iesaistīties vietējās sabiedrības notikumos.

Projekta laikā no septembra līdz decembrim tiks īstenots kultūrorientācijas lekciju cikls "Iepazīsti Latviju", kur reizi mēnesi sestdienās piedāvās nodarbības par latviešu valodas apguves iespējām pašmācības ceļā, par darba attiecību un uzņēmējdarbības sākšanas iespējām, par Latvijas valsts pārvaldi un tiesiskumu, kā arī par Latvijas kultūra un vērtībām.

pirms 3 stundām
Kijivas mērs: Zelenskim teritoriālu kompromisu gadījumā būs jārīko referendums

Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim būs jārīko referendums, gadījumā ja valsts darba kārtībā parādīsies jautājums par teritoriālu kompromisu ar Krieviju, intervijā Itālijas laikrakstam "Corriere della Sera" sacīja Kijivas mērs Vitālijs Kličko.

"Tuvākie mēneši Volodimiram Zelenskim būs ļoti sarežģīti. Vai viņam nāksies turpināt karu ar jaunām nāvēm un postījumiem, vai arī nāksies izskatīt iespēju par teritoriālu kompromisu ar [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu," intervijā sacīja mērs.

"Ja jā, tad kāds būs spiediens no Amerikas puses [Donalda] Trampa uzvaras gadījumā? Un kā paskaidrot valstij, ka ir jāatsakās no mūsu teritorijas gabaliem, kas maksājuši tūkstošiem mūsu karojošo varoņu dzīvību," norādīja Kličko.

"Lai arī kādu soli viņš spertu, mūsu prezidents riskē ar politisku pašnāvību," viņš atzina.

"Būsim atklāti - mums ir jāuzvar karā, bet situācija kļūst arvien sarežģītāka, tā ir atkarīga no palīdzības, kas pienāk no sabiedrotajiem. Tās būtu šausmas, ja mums būtu jākaro vēl divi gadi," norādīja mērs.

pirms 5 stundām
Pagājušās nakts laikā vien Krievijas armija pret Ukrainu pielietoja gandrīz 40 "Shahed" dronus

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: "Mūsu pietiekamām tāldarbības spējām vajadzētu būt godīgai reakcijai uz Krievijas teroru. Visi, kas mūs šajā jautājumā atbalsta, atbalsta aizsardzību pret teroru."

pirms 5 stundām
Ukraina vienas nakts laikā notriec 35 no 39 Krievijas droniem

Par to paziņojuši Ukrainas gaisa spēki.

Krievijas spēki 21. jūlijā naktī palaiduši arī trīs "Iskander-M" ballistiskās raķetes un divas raķetes "kH-59/69".

pirms 6 stundām
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 566 710

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 566 710 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1100 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8266 tankus, 15 963 bruņutransportierus, 15 586 lielgabalus un mīnmetējus, 1121 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 896 zenītartilērijas iekārtas, 362 lidmašīnas, 326 helikopterus, 12 402 bezpilota lidaparātus, 2401 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 21 036 automobiļus un autocisternas, kā arī 2616 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

pirms 7 stundām
Latvija Krievijas raķešu triecienā sapostītajai Kijivas bērnu slimnīcai sūtīs medicīnas preces

Pēc Krievijas veiktā raķešu uzbrukuma bērnu slimnīcai "Okhmatdyt" Kijivā Latvija plāno nosūtīt ārstniecības iestādei medicīnas preces, teikts Veselības ministrijas (VM) saskaņošanai virzītajā rīkojuma projektā.

Ministrija seko pašreizējai situācijai Ukrainā, kā arī uztur kontaktus ar Latvijas vēstniecību Ukrainā, Ukrainas vēstniecību Latvijā, Ukrainas Veselības ministriju un tās padotības institūcijām. 18.jūlijā VM saņēma Ukrainas Veselības ministrijas vēstuli par nepieciešamo atbalstu Ukrainai.

Ministrija sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) ir apzinājusi pieejamos resursus un iespēju sniegt atbalstu un, izvērtējot atbalsta lūgumu, secināja, ka, ņemot vērā situāciju Ukrainā un zāļu, kā arī medicīnisko ierīču un preču pieejamību veselības nozares valsts materiālajās rezervēs, varētu sniegt humāno palīdzību, nosūtot resursus no veselības nozares valsts materiālajām rezervēm.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".