TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Paziņots, ar kādu eksotisku indi Krievija nogalināja opozicionāru Navaļniju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas Belgorodas apgabalā karstā ūdens padeves pārtraukumi atsevišķās teritorijās varētu ilgt pat vairākus mēnešus, 14. februārī paziņojušas vietējās varasiestādes, norādot uz enerģētikas infrastruktūrai nodarītiem bojājumiem.
Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs sacīja, ka mājokļi, kas pieslēgti centralizētajām apkures sistēmām, varētu palikt bez karstā ūdens līdz pat apkures sezonas beigām.
Krievija oficiāli reaģējusi uz Rietumu valstu apgalvojumu, ka Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs ticis nogalināts ar indi, kas iegūta no Ekvadoras indīgās šautriņvardes – epibatidīnu. Šāds secinājums izdarīts pēc Navaļnija bioloģisko paraugu analīzēm, kuras veikušas neatkarīgas laboratorijas Lielbritānijā, Zviedrijā, Francijā, Vācijā un Nīderlandē.
Piecu valstu kopīgais paziņojums publicēts Lielbritānijas un Zviedrijas valdību oficiālajās mājaslapās.
28 gadus vecais bijušais Ukrainas kluba “Volyn” uzbrucējs Serhijs Petrovs gājis bojā, karojot Krievijas pusē Pokrovskas virzienā, ziņo okupētās Jevpatorijas tā dēvētā Futbola federācija.
Paziņojumā norādīts, ka Petrovs pagājušā gada vasarā brīvprātīgi pievienojies Krievijas armijai un ticis norīkots triecienbrigādē.
Eiropas Savienības līderi šobrīd nav gatavi noteikt konkrētu datumu Ukrainas uzņemšanai ES, Minhenes Drošības konferencē paziņojis Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, vēsta "Suspilne".
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Ukrainai Eiropas Savienībā būtu jāiestājas pēc iespējas drīzāk.
"Runājot ar daudzu ES valstu un valdību vadītājiem, es sajutu, ka šobrīd nav gatavības pieņemt konkrētu datumu. No mūsu viedokļa mēs vēlamies, lai Ukraina kļūtu par ES daļu pēc iespējas ātrāk," sacīja Rinkēvičs.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute Minhenes Drošības konferencē paziņoja, ka, ja Krievija šobrīd uzbruktu, NATO uzvarētu katrā kaujā, atsaucoties uz lielajiem Krievijas zaudējumiem Ukrainā un alianses pašreizējo militāro spēku, vēsta aģentūra "Reuters".
Krievijas armija Ukrainā ciešot “milzīgus zaudējumus” – pēdējo divu mēnešu laikā tie sasnieguši aptuveni 65 000 karavīru, mediju apaļā galda diskusijā norādīja Rute. Viņš piebilda, ka NATO rīcībā ir pietiekami spēki, lai atturētu Krieviju no iespējama uzbrukuma tuvākajā laikā.
Rute uzsvēra, ka aliansei ir pietiekams militārais spēks, lai nepieļautu, ka Krievija pat mēģina uzbrukt NATO.
Viktors Orbāns 14. februārī paziņoja, ka “īstais drauds”, ar ko saskaras viņa valsts, nav Krievija, bet gan Eiropas Savienība, vēsta CNN.
Uzrunājot atbalstītājus, Orbāns salīdzināja ES ar represīvo Padomju režīmu, kas savulaik valdīja Ungārijā. Viņš noraidīja daudzu Eiropas līderu pausto viedokli, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins rada drošības apdraudējumu Eiropai.
Neilgi pirms Ženēvā paredzētajām Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju trīspusējām sarunām Maskava atkārtoti piedāvājusi izveidot Ukrainā starptautisku pārejas pārvaldi ANO vadībā.
Krievija ir gatava apspriest Ukrainas ārējo pārvaldi ar ASV, Eiropu un citām valstīm, Maskavas propagandas ruporam TASS svētdien paziņojis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Mihails Galuzins.
Krievijas tehnoloģiju uzņēmums "Yandex", kas atrodas Kremļa kontrolē, savā karšu platformā sācis mērķtiecīgi izpludināt (lietot "blur" efektu) kapsētu attēlus. Šāda rīcība tiek skaidrota kā mēģinājums neļaut sabiedrībai un pētniekiem vizuāli novērtēt straujo apbedījumu skaita pieaugumu kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā.
Krievijā dati par armijas zaudējumiem ir oficiāls valsts noslēpums, un patiesais bojāgājušo skaits tiek rūpīgi slēpts. Lai gan oficiālu skaitļu nav, neatkarīgie analītiķi lēš, ka tie ir simtiem tūkstošu karavīru, kas ir lielākais zaudējumu apjoms Krievijas modernajā vēsturē.
Krievija iegūst vairāk pie sarunu galda nekā kaujas laukā, svētdien brīdinājusi Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Kaja Kallasa.
"Krievija nav lielvara. Pēc vairāk nekā desmitgades konflikta, ieskaitot četrus gadus pilna mēroga karu Ukrainā, Krievija knapi pavirzījusies aiz 2014. gada frontes līnijas," uzstājoties ar runu ikgadējā Minhenes Drošības konferencē, norādīja Kallasa. "Un par kādu cenu? 1,2 miljoni upuru."
Viņa piebilda, ka tagad Krievija ir salauzta, tās ekonomika ir sagrauta, atslēgta no Eiropas enerģētikas tirgiem un pašas tās pilsoņi bēg no savas valsts. Neskatoties uz to, Krievija joprojām izvirza nereālistiskas prasības.
ES diplomātiskā dienesta vadītāja uzsvēra, ka lielākie draudi, ko šobrīd rada Krievija, ir faktā, ka Maskava lielākus panākumus gūst pie sarunu galda nekā kaujas laukā.
Ja tiek ierobežots Ukrainas armijas skaitliskais sastāvs, tad jāierobežo arī Krievijas armija, komentējot tā dēvēto ASV miera plānu, norādīja Kallasa, piebilstot, ka Maskavai jākompensē zaudējumi, ko tā nodarījusi Ukrainai.
Nav pieļaujama krievu kara noziedznieku amnestija, bet nolaupītajiem ukraiņu bērniem jāatgriežas dzimtenē, uzsvēra ES pārstāve, piebilstot, ka tas ir mazākais, kam Krievijai jāpiekrīt, ja tā patiesi vēlas panākt mieru.
Taču, ņemot vērā to, ka Eiropa nesaskata Kremļa gatavību sarunām, tā turpinās pārapbruņošanos, piebilda Kallasa.
Ukrainas Aizsardzības spēki Zaporižjas apgabalā un citos Dienvidu frontes sektoros izvērsuši taktiskas pretuzbrukuma operācijas, gūstot panākumus vairākos stratēģiski svarīgos punktos, ziņo militārais eksperts Aleksandrs Kovaļenko. Pēc viņa teiktā, ukraiņu spēki izmantojuši Krievijas vienību sakaru un koordinācijas problēmas, kas radušās pēc piekļuves bloķēšanas "Starlink" termināļiem.
Kā norāda Kovaļenko, pāreja pie lokāliem pretuzbrukumiem kļuvusi iespējama arī Krievijas spēku izsīkuma dēļ.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
