TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Vācijas parlaments pieņēmis likumprojektu, kas paredz pastiprināt valsts kritiskās infrastruktūras aizsardzību.

Likumprojekts nosaka, ka energoapgādes uzņēmumiem, ūdensapgādes uzņēmumiem un pat dažām lielveikalu ķēdēm ir jāsamazina to neaizsargātība pret terorismu, rūpnieciskām avārijām, dabas katastrofām un ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā.

"Vācija nav karastāvoklī, bet mēs esam hibrīdkara mērķis - sabotāža, spiegošana, ārvalstu spēku agresija, terorisms," pirms balsojuma parlamentā sacīja Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints.

Likumprojekts, kura mērķis ir panākt Vācijas atbilstību Eiropas Savienības (ES) direktīvām, uzliktu par pienākumu aptuveni 1700 pamata pakalpojumu sniedzējiem pastiprināt fizisko drošību un signalizācijas sistēmas, regulāri veikt riska novērtējumus un nekavējoties ziņot par incidentiem.

Jaunās prasības attieksies uz objektiem, kas sniedz kritiski svarīgus pakalpojumus vismaz 500 000 cilvēku tādās nozarēs kā enerģētika, ūdensapgāde, pārtika, veselība, transports, IT, telekomunikācijas, finanšu pakalpojumi un atkritumu likvidēšana.

Pirms dažām nedēļām Berlīnē galēji kreiso grupējums "Vulkangruppe" aizdedzināja augstsprieguma elektrības vadu, atstājot desmitiem tūkstošu mājsaimniecību bez elektrības gandrīz nedēļu. Valdība šonedēļ izsludināja viena miljona eiro lielu atlīdzību par informāciju, kas palīdzētu aizturēt vainīgos. Dobrints norādīja, ka informācijai par kritiski svarīgo infrastruktūru nevajadzētu būt tik viegli pieejamai sabiedrībai.

Daudzi drošības eksperti principā atzinīgi novērtēja jauno kritiskās infrastruktūras likumprojektu, bet citi to asi kritizēja kā pārāk vāju un novēlotu.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss otrdien brīdināja par "pieaugošo hibrīduzbrukumu skaitu daudzās Eiropas valstīs, kad ar vienu peles klikšķi tiek uzbrukts kritiskajai infrastruktūrai, Baltijas jūrā tiek pārgriezti datu pārraides kabeļi, notiek spiegošana ar droniem un dezinformācijas kampaņas medijos". Arī privātie uzņēmumi un ekonomika kopumā "izjūt šo ģeopolitisko draudu un risku tiešo ietekmi uz piegādes ķēdēm, energoapgādi un kiberdrošību", norādīja ministrs.

Saskaņā ar jauno likumu kritiski svarīgajiem objektiem par incidentiem 24 stundu laikā būs jāziņo Vācijas Civilās aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas birojam un pēc tam viena mēneša laikā jāsagatavo detalizēts ziņojums. Uzņēmēju grupas sūdzējušās, ka tās saskarsies ar apgrūtinošiem jauniem ziņošanas pienākumiem un lieliem naudas sodiem par to neievērošanu.

Likumprojektā arī aicināts labāk aizsargāt sensitīvus datus, piemēram, elektrotīklu kartes, kas tagad tiek publicētas tiešsaistē.

Daniels Hillers, kurš strādā vienā Fraunhofera biedrības institūtiem, norādīja, ka mūsdienās sistēmas ir "tik lielas, sarežģītas un savstarpēji atkarīgas", ka būtībā nav iespējams tās pilnībā aizsargāt pret visiem apdraudējumiem, tāpēc iespējamo situāciju un rezerves alternatīvu plānošana ir svarīga civilās aizsardzības sastāvdaļa. "Ikviens, kurš apgalvo, ka ir iespējama 100% aizsardzība, maldina cilvēkus," viņš piebilda.

Eiropas Enerģētiskas drošības iniciatīvas direktore Vācijā Sabrīna Šulca piekrita, ka "visu nav iespējams novērst, tāpēc vairāk runa ir par dublēšanu, nevis esošās infrastruktūras nostiprināšanu".

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir solījis pārvērst Vācijas armiju par Eiropas lielākajiem bruņotajiem spēkiem, taču Šulca uzskata, ka infrastruktūras noturības veidošana ir "vismaz tikpat svarīga cik tanki un bezpilota lidaparāti, ja ne svarīgāka".

Krievija ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija piekritīs starptautiskām drošības garantijām tikai tādā gadījumā, ja "Ukrainai būs draudzīga Maskavai".

Viņš pauda, ka "Krievijas valdība nezina, par ko ASV un Ukraina ir vienojušās attiecībā uz drošības garantijām", taču, "ja mērķis ir saglabāt režīmu daļā bijušās Ukrainas teritorijas un turpināt izmantot šo režīmu kā priekšposteni draudiem Krievijai, tad (..) šādas garantijas diez vai nodrošinās uzticamu mieru," izteicās Lavrovs, piebilstos, ka Maksava tomēr esot atverta nolīgumiem par kolektīvo drošību reģionā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka vienošanās par ASV drošības garantijām viņa valstij ir gatava. Lavrovs galvenokārt atsaucās uz ASV valsts sekretāra Marko Rubio izteikumiem. Rubio pavēstījis, ka panākta vienošanās par ASV ieguldījumu, bet piebilda, ka viss atkarīgs no tā, kā reaģēs Krievija. Viņš piebilda, ka jebkurā gadījumā drošības garantijas varētu piemērot tikai pēc tam, kad beigtos karadarbība.

Trešdien ASV Senātā Rubio izklāstīja Trampa administrācijas bažas par drošības garantijām. Viņš teica, ka ir plānota Eiropas karavīru klātbūtne uz vietas, taču, tā kā eiropieši esot pārāk vāji, viņiem nepieciešams spēcīgs atbalsts no Savienotajām Valstīm. Tas nozīmētu, ka "mums potenciāli būs pienākums turpmākajā konfliktā," skaidroja Rubio.

ASV, Ukraina un Eiropas valstis kopš novembra vairākās sarunu kārtās ir izstrādājušas priekšstatu par to, kā varētu izskatīties pēckara vienošanās. ASV sarunvedēji par to informējuši Maskavu. Tikmēr Krievijas sāktais karš Ukrainā turpinās. Pagājušās nedēļas nogalē ar ASV starpniecību Ukrainas un Krievijas pārstāvji pirmo reizi pēc ilgāka laika tikās tiešās sarunās. Otrā sarunu kārta, šoreiz bez ASV līdzdalības, plānota svētdien Abū Dabī.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins piekritis uz nedēļu pārtraukt uzbrukumus Kijivai un citām Ukrainas pilsētām.

Krievijas triecieni Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai ir atstājuši miljoniem cilvēku bez gaismas, apkures un ūdens bargā ziemas salā. "Sakarā ar aukstumu, ārkārtēju aukstumu (..). Es personīgi lūdzu prezidentu Putinu nedēļu neapšaudīt Kijevu un [citas] pilsētas," valdības sēdē Baltajā namā paziņoja Tramps. "Tas nav vienkāršs aukstums, tas ir ārkārtējs aukstums. Rekordliels aukstums, arī tur viņiem ir tāds pats," viņš piebilda, salīdzinot laikapstākļus Vašingtonā un Kijivā.

"Viņi nekad nav piedzīvojuši šādu aukstumu. Un es personīgi lūdzu prezidentu Putinu nedēļu nešaut uz Kijivu un dažādām pilsētām. Un viņš tam piekrita, un man jums jāsaka, ka tas bija ļoti jauki," paziņoja Tramps. Viņš pauda ticību, ka Putins ievēros vienošanos.

"Man jums jāsaka, ka cilvēki teica, ka nav vērts zvanīt. Jūs to nepanāksiet. Un viņš to izdarīja," sacīja Tramps. "Un mēs esam ļoti priecīgi, ka viņi to izdarīja, jo papildus visam citam viņiem nav vajadzīgs, lai raķetes ielidotu viņu pilsētās," viņš piebilda.

Ukrainas valsts meteoroloģijas aģentūra ceturtdien prognozēja, ka tuvākajās dienās gaisa temperatūra krasi pazemināsies līdz pat mīnus 30 grādiem pēc Celsija.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdienas vakara uzrunā tautai brīdināja par jauniem Krievijas uzbrukumiem enerģētikas objektiem. Tramps piebilda, ka ar ASV starpniecību notikušajās sarunās starp Kijivu un Maskavu par Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu panākts liels progress.

Pēkšņais lēmums apturēt Krievijas triecienus enerģētikas sektorā tiek apspriests tiešsaistē, taču, visticamāk, Krievijai vienkārši beidzās raķetes pēc intensīvas lietošanas perioda.

Šorīt Krievijas Z kanāli sāka izplatīt stāstu par it kā "enerģētikas pamieru" un īslaicīgu triecienu apturēšanu Ukrainas infrastruktūrai. Tomēr šie apgalvojumi Ukrainā tiek uztverti skeptiski. Vairāk lasi šeit.

Tomēr mēs redzam arī nežēlīgu visas Ukrainas civilās infrastruktūras, īpaši enerģētikas infrastruktūras, bombardēšanu.

Tie ir ikdienas kara noziegumi, ko Krievija pastrādā pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Tāpēc arī mēs cenšamies darīt visu iespējamo, lai izbeigtu šo karu.

Ukraiņu pāris gāja bojā Krievijas bezpilota lidaparāta uzbrukumā, mēģinot evakuēties no Hrabovskes ciema. Par to ziņo upuru radinieki. Valērijs un Valentīna Kločkovi vairāk nekā mēnesi dzīvoja pagrabā pēc tam, kad Krievijas spēki 2025. gada 18. decembrī ienāca ciemā. 27. janvārī Valērijs mēģināja evakuēt savu sievu ar ragavām, nobraucot gandrīz septiņus kilometrus. Pēc ģimenes teiktā, Valentīnai trāpīja bezpilota lidaparāts. Valērijs palika pie viņas, pirms sekoja papildu bezpilota lidaparāta uzbrukumi.

"Putins aicina Zelenski uz Maskavu, citas tikšanās vietas netiek apsvērtas. Mēs gaidām viņa atbildi," paziņoja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Kupjanskas-Vuzlovas centrā esošā 413. atsevišķā strēlnieku bataljona komandieris Romans Kovalovs. Pirms dažām dienām Krievijas Federācijas Ģenerālštāba priekšnieks Gerasimovs paziņoja, ka Kupjanska-Vuzlova pilnībā atrodas Krievijas bruņoto spēku kontrolē.

Krievu priesteri svētī savus sauszemes dronus, kas bruņoti ar ložmetējiem un granātmetējiem.

Ukrainas karavīri no 225. atsevišķā triecienpulka iznīcina pamestu cūku fermu, kuru kā patvērumu izmantoja Krievijas kājnieki.