TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu

Mobilo sakaru operatori Maskavas iedzīvotājiem masveidā izsūtījuši ziņojumus, brīdinot par mobilā interneta ierobežojumiem līdz 9. maijam.

"Laikā no 5. līdz 9. maijam var būt īslaicīgi ierobežojumi mobilā interneta un īsziņu darbībā," brīdina operatori. Jāpiemin, ka raidorganizācijas BBC krievu redakcija jau aizvadītajā nedēļā vēstīja, ka Maskava plāno veikt šādu soli.

Paredzams, ka sakaru ierobežojumi būs spēkā ne tikai Maskavas centrā, bet arī Maskavas apvedceļa robežās, informēja BBC avoti, no kuriem viens ir pietuvināts telekomunikāciju uzņēmumam "Rostelekom", bet otrs saistīts ar citu telekomunikāciju operatoru.

Marta sākumā Maskavas centrā sāka regulāri atslēgt mobilo internetu - nedarbojās navigācija, maksājumu termināļi un pat maksas tualetes. Internets faktiski nebija pieejams trīs nedēļas, un 24. martā tas tika atjaunots bez jebkāda paziņojuma vai paskaidrojuma.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka 9. maija parādē Sarkanajā laukumā nepiedalīsies neviena militārās tehnikas kolonna. Kremlis paziņoja, ka parāde notiks "saīsinātā formātā" Ukrainas "terorisma draudu" dēļ. Ar 9. maija parādi Maskavā tiek atzīmēta tā dēvētā Uzvaras diena, pieminot nacistiskās Vācijas sakāvi.

Krievijas spēki pirmdien veikuši triecienu Merefas pilsētai Harkivas apgabalā, nogalinot piecus cilvēkus, paziņoja apgabala prokuratūra.

Tika nogalinātas trīs sievietes un divi vīrieši, bet vēl 19 cilvēki tika ievainoti vai cieta no akūtām stresa reakcijām, norādīja prokuratūra.

Uzbrukumā tika bojātas dzīvojamās mājas, uzņēmumu telpas, veikali, degvielas uzpildes staciju telpas un transportlīdzekļi.

Trieciens tika veikts ar "Iskander" tipa ballistisko raķeti.

Austrija pirmdien paziņoja, ka aizdomās par spiegošanu izraidījusi trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus, un ārlietu ministre solīja mainīt kursu un vērsties pret spiegošanu.

Austrijas Ārlietu ministrija aprīlī izsauca Krievijas vēstnieku saistībā ar šo jautājumu, vēsta sabiedriskā raidorganizācija ORF.

ORF ziņo, ka iekārtas uz Krievijas vēstniecības jumta ļāva pārtvert datus, tostarp tos, ko pārsūtīja Vīnē bāzētās starptautiskās organizācijas, izmantojot satelītinternetu.

"Spiegošana ir Austrijas drošības problēma. Šajā valdībā mēs esam uzsākuši kursa maiņu un rīkojamies konsekventi pret to," paziņoja ārlietu ministre Beāte Meinla-Reizingere.

"Mēs esam par to nepārprotami paziņojuši Krievijas pusei, tostarp attiecībā uz antenu mežu Krievijas misijā. Skaidrs ir viens: Ir nepieņemami, ka diplomātisko imunitāti izmanto spiegošanai," pavēstīja ministre.

Krievijas vēstniecība Vīnē šo lēmumu nosauca par "apkaunojošu", "nepamatotu, politiski motivētu un kategoriski nepieņemamu". Tā apsolīja "bargu" atbildes reakciju.

Austriju pēdējos gados ir vairākkārt skāruši Krievijas spiegu skandāli.

Konservatīvo vadītā koalīcijas valdība ir apsolījusi paplašināt spiegošanas pārkāpumu tvērumu.

Austrijā, kurā atrodas tādas starptautiskas organizācijas kā ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), ir akreditēti aptuveni 220 Krievijas vēstniecības darbinieki.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Austrija ir izraidījusi aptuveni duci Krievijas vēstniecības darbinieku.

"Līdz šim nav saņemts neviens oficiāls aicinājums Ukrainai par karadarbības pārtraukšanas kārtību, kas tiek paziņota Krievijas sociālajos tīklos. Mēs uzskatām, ka cilvēka dzīvība ir nesalīdzināmi lielāka vērtība nekā kādas gadadienas "svinēšana". Tāpēc mēs izsludinām klusuma režīmu, kas sāksies plkst. 00 naktī no 5. uz 6. maiju. Līdz tam atvēlētajā laikā ir reāli nodrošināt klusuma iestāšanos. Sākot ar šo brīdi, mēs rīkosimies spoguļveidīgi," sociālajos tīklos raksta Zelenskis.

"Ir pienācis laiks Krievijas līderiem spert reālus soļus, lai izbeigtu viņu karu, ja pat Krievijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka bez Ukrainas labās gribas nevar rīkot parādi Maskavā," piebilda Zelenskis.

Krievijas Aizsardzības ministrija pirmdien paziņoja par vienpusēju pamieru ar Ukrainu no 8. līdz 9. maijam.

"Mēs ceram, ka Ukrainas puse rīkosies tāpat," paziņoja Aizsardzības ministrija.

Vienlaikus ministrija piedraudēja ar raķešu triecieniem Kijivai, ja Ukraina izjauks tā dēvētās Uzvaras dienas svinības.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka 9. maija parādē Sarkanajā laukumā nepiedalīsies neviena militārās tehnikas kolonna. Kremlis paziņoja, ka parāde notiks "saīsinātā formātā" Ukrainas "terorisma draudu" dēļ.

Ar 9. maija parādi Maskavā tiek atzīmēta tā dēvētā Uzvaras diena, pieminot nacistiskās Vācijas sakāvi.

Kremlī pieaug satraukums par Krievijas politiskās elites pārstāvju iespējamo sazvērestību un mēģinājumu nogalināt Vladimiru Putinu, tostarp izmantojot bezpilota lidaparātus, vēsta Rīgā bāzētā krievu emigrantu medija "Važnije istorii", telekanāla CNN un izdevuma "Financial Times" žurnālisti, kuri ieguvuši piekļuvi kādas Eiropas Savienības (ES) valsts izlūkdienesta ziņojumam.

Bijušais aizsardzības ministrs un Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu tiek uzskatīts par "potenciālu destabilizācijas faktoru", vēsta mediji.

Šoigu bijušā pirmā vietnieka Ruslana Caļikova arests 5. martā iedragājis "neformālās drošības garantijas elitei", teikts ziņojumā.

Turklāt tiek fiksēts saspīlējuma pieaugums starp drošības dienestiem, kuri viens otru apsūdz neveiksmēs aizsardzībā pret Ukrainas drošības dienestu uzbrukumiem, teikts dokumentā.

Šajā sakarā ir pastiprināta Putina drošība, norādīts ziņojumā. Federālais apsardzes dienests (FSO) ir pastiprinājis pārbaudes prezidenta administrācijā, ierobežojis Putina pārvietošanos un nodrošina viņa darbu no drošiem bunkuriem. Putins vairs nebrauc uz rezidencēm Maskavas apgabalā un Valdajā. Viņš ir pārtraucis apmeklēt arī militārās infrastruktūras objektus. Šogad neviens Valsts domes deputāts nav saņēmis ielūgumu uz 9. maija svinībām Sarkanajā laukumā.

Turklāt darbinieki, kuriem ir piekļuve Putinam, tiek stingri kontrolēti - viņiem ir aizliegts izmantot parastos tālruņus un sabiedrisko transportu, bet pavāru, fotogrāfu un apsargu mājās ir uzstādītas novērošanas sistēmas.

Visbeidzot, tieši FSO, nevis Federālais drošības dienests ir tas, kas stāv aiz plaša mēroga interneta atslēgumiem Maskavā. Kāds avots Federālajā drošības dienestā iepriekš žurnālistiem pastāstīja, ka viņa vadītajai struktūrvienībai ir kļuvis daudz grūtāk saņemt atļauju noklausīties telefonsarunas nepolitiskos kriminālprocesos, jo "viss aprīkojums ir pārorientēts uz valdības un citu iestāžu noklausīšanos".

Krievijas politiskajās aprindās vērojams pieaugošs saspringums saistībā ar Vladimira Putina popularitātes samazināšanos pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, ziņo franču laikraksts "Le Monde".

Saskaņā ar Krievijas Sabiedriskā viedokļa pētījumu centra (VCIOM) datiem, Putina reitings kopš marta sākuma ir nepārtraukti krities sešas nedēļas pēc kārtas. Kā galvenie iemesli reitingu lejupslīdei tiek minēti karš Ukrainā, ekonomiskās grūtības, kā arī vērienīgie interneta piekļuves ierobežojumi.

Izdevums norāda: kad Putina popularitāte mazinās, Kremļa polittehnologi mēdz izmantot jau pārbaudītas metodes, piemēram, publiskojot sižetus, kuros diktators demonstratīvi skūpsta bērnus. Šāds video tika izplatīts 27. aprīlī pēc Putina vizītes kādā sporta centrā, kur viņš noskūpstīja uz pieres vienu no vingrotājām. "Le Monde" atgādina, ka līdzīgs incidents fiksēts arī 2023. gada jūnijā Dagestānā tūlīt pēc "Vagner" dibinātāja Jevgeņija Prigožina sarīkotā dumpja.

Krievijas politoloģe Farīda Rustamova uzskata, ka šādi inscenēti tuvības mirkļi ir tiešs apliecinājums tam, ka Kremlis ir nopietni norūpējies par sabiedriskās domas maiņu. Viņa arī vērš uzmanību uz to, ka sociālajos tīklos arvien biežāk parādās iedzīvotāju uzņemti video, kuros atklāti kritizēta valdība.

Kāds avots Maskavā laikrakstam atklājis, ka neapmierinātība pieaug pat elites vidū.