TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Maskavā uzspridzināts kārtējais agresorvalsts ģenerālis

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs parakstījis likumu, kas paaugstina rezervistu vecumu no 50 līdz 65 gadiem visiem iesaucamajiem.
Tikmēr NATO novērtējumi brīdināja, ka Krievija varētu sagatavot militārus un ekonomiskus resursus tiešai konfrontācijai ar Eiropu nākamo 5 gadu laikā.
Finnish President Alexander Stubb signed a law raising the reserve age from 50 to 65 for all conscripts
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 23, 2025
Meanwhile, NATO assessments warned Russia may be preparing military and economic resources for direct European confrontation in the next 5 years https://t.co/ppxrG0gra2 pic.twitter.com/fH0ZdALGK0
Zelenskis: Ukrainas delegācija rīt atgriežas no ASV ar dokumentiem par drošības garantijām un 20 punktu miera plānu, kas apspriests ar Amerikas amatpersonām, tostarp Trampa komandu.
Viņš uzsver, ka Putins atteiksies no kara tikai tad, ja turpināsies spiediens, sankcijas, naftas cenu kritums un globāla izolācija. "Putins cīnās tik ilgi, kamēr viņam ir nauda, lai nopirktu lojalitāti un apmaksātu slepkavības."
Zelensky: Ukraine’s delegation returns from the US tomorrow with documents on security guarantees and a 20-point peace framework discussed with American officials, including Trump’s team.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 22, 2025
He stresses that Putin will only shift from war if pressure continues, sanctions, oil… pic.twitter.com/DJfhgT3aDW
22. decembra rītā Dobropiļļas asī Krievijas spēki uzsāka plašu mehanizētu uzbrukumu ar četrām bruņutehnikas kolonnām. Ukrainas pirmais "Azov" korpussa "Lasara" grupa un SBU atbildēja izlēmīgi, iznīcinot 6 tankus, 9 kājnieku kaujas mašīnas, 5 bruņutransportierus, glābšanas mašīnu un 10 motorizētās vienības. Ienaidnieka personāla zaudējumi joprojām tiek aprēķināti.
This morning on the Dobropillia axis, Russian forces launched a major mechanized assault with four armored columns. Ukraine’s 1st Azov Corps, Lasar’s Group, and SBS responded decisively, destroying 6 tanks, 9 IFVs, 5 APCs, a recovery vehicle, and 10 motorized units. Enemy losses… pic.twitter.com/h77FvsKbdL
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 22, 2025
ASV Federālā sakaru komisija (FCC) pirmdien paziņoja, ka aizliegs jaunus ārvalstīs ražotus dronus, tādējādi liedzot ASV tirgū ienākt jauniem Ķīnā ražotiem droniem, arī uzņēmumu DJI un "Autel" ražojumiem.
Jau pirms gada Kongress pieņēma aizsardzības likumu, paužot bažas par valsts drošību saistībā ar Ķīnā ražotiem droniem, kas kļuvuši par dominējošiem ASV un tiek plaši izmantoti lauksaimniecībā, kartogrāfijā, drošības struktūru darbā un filmu veidošanā.
Likumprojektā bija aicināts apturēt divu Ķīnas uzņēmumu jaunu dronu pārdošanu ASV, ja pārbaudē tiktu konstatēts, ka tie rada apdraudējumu ASV nacionālajai drošībai.
Krievija aizvadītajā naktī un otrdienas rītā veica plašu dronu un raķešu uzbrukumu Ukrainai, kurā nogalināti divi cilvēki un vairāk nekā desmit ievainoti, paziņoja Ukrainas amatpersonas.
Kijivas apgabala Višhorodas rajonā aizdegusies privātmāja un gājusi bojā sieviete, kas tajā atradās. Vēl trīs cilvēki šajā rajonā ievainoti.
Hmeļņickas apgabalā nogalināts viens cilvēks.
Krievijas paziņojumi par iespējamu karu pret Eiropu lielā mērā ir retorika, jo, kamēr tā karo Ukrainā, tai nav nepieciešamo militāro resursu, bet lielākus riskus Eiropas Savienībai (ES) tuvākajā laikā rada iespējama Krievijas hibrīduzbrukumu pastiprināšanās, vērtēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns.
Atbildot uz jautājumu par arvien saspringtākajām Krievijas un ES attiecībām, Kapustāns atgādināja, ka pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas un PSRS sabrukuma situācija bijusi teju pretēja - Krievijai ar ES bijušas daudzkārt labākas attiecības nekā ar NATO. Viņš norādīja, ka tolaik ES lielās valstis, tostarp Vācija un Francija, aktīvi investējušas Krievijā, tur darbojušās lielas kompānijas un Krievija bijusi ieinteresēta sadarboties ar ES.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 199 280 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1420 iebrucēji.
Russian propagandists claim that Estonians want to travel to Russia before the New Year to see "normal cities" and how Russians are preparing for the holiday, but they are not allowed through. pic.twitter.com/LohRSUUH8P
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 22, 2025
Astoņas čigānietes pamanījušās apšmaukt Krieviju par milzu naudu, fiktīvi saņemot pabalstus par vairāk nekā 600 bērnu piedzimšanu. Viņām palīdzējis kāds vīrietis, kurš vērsās pie varas iestādēm Maskavā un divās citās pilsētās, uzdodoties par dzemdību liecinieku.
Vairāk lasiet šeit.
Eiropas Savienība (ES) pārskaitījusi Kijivai papildu 2,3 miljardus eiro, lai palīdzētu Ukrainai turpināt valsts pārvaldes darbību.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās sniegt Ukrainai palīdzību simtiem miljardu eiro apmērā, tostarp militāro palīdzību, finansiālo atbalstu un palīdzību Ukrainas bēgļiem.
Viens no galvenajiem ES finansēšanas instrumentiem ir Ukrainas mehānisms, kura kopējais budžets ir 50 miljardi eiro. Eiropas Komisija norādījusi, ka šis mehānisms ir paredzēts, lai atbalstītu Ukrainas "atveseļošanos, reformas un virzību uz dalību ES".
ES arī atbalsta Ukrainu caur G7 vadīto ārkārtas ieņēmumu paātrināšanas (ERA) iniciatīvu, nodrošinot 18,1 miljardu eiro. ERA pamatā ir naudas plūsma, ko ģenerē imobilizētie Krievijas aktīvi.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



