TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedāvājis pirmajam vicepremjeram un digitālās transformācijas ministram Mihailo Fedorovam kļūt par aizsardzības ministru, bet Denisam Šmihaļam, kas šobrīd ieņem aizsardzības ministra amatu, vadīt citu jomu.
"Es nolēmu mainīt arī Ukrainas Aizsardzības ministrijas formātu. Es ierosināju Mihailo Fedorovam kļūt par jauno aizsardzības ministru," piektdien vakara videouzrunā sacīja prezidents.
"Mihailo dziļi nodarbojas ar dronu jautājumiem, ļoti rezultatīvi strādā pie valdības pakalpojumu un procesu digitalizācijas," norādīja Zelenskis.
Viņa atsaucās uz Odesas zooloģiskā dārza aicinājumu, kur putni tika ārstēti.
Nadiia from Odesa has taken in ten birds that were affected by an oil spill caused by a Russian attack. She responded to an appeal from the Odesa Zoo, where the birds had been receiving treatment.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 2, 2026
On December 24, sunflower oil spilled into the sea near Odesa following the… https://t.co/DU5acGGgtN pic.twitter.com/x0cvsyP6jJ
NATO spēki karā ar Krieviju, visticamāk, ciestu smagākus zaudējumus nekā Ukraina, intervijā “Business Insider” sacīja Ukrainas pulkvedis Valērijs Višņivskis.
Plašāk lasīt šeit.
Ukrainas Nacionālās gvardes virsnieks saka, ka šādas individuālas infiltrācijas kļūst par standarta taktiku, jo Krievija atsakās no liela mēroga uzbrukumiem. Taču Ukraina neļauj viņiem izvairīties.
Russia has changed tactics near Pokrovsk—now sending soldiers in one by one to avoid detection.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 2, 2026
A Ukrainian National Guard officer says these solo infiltrations are becoming standard as Russia pulls back from large-scale assaults. But Ukraine isn’t letting them slip through:…
Pēc 21. decembra mēģinājuma uzkāpt uz kuģa, ASV Krasta apsardze sekoja Bella 1 apmēram 800 metrus aiz tā pāri Atlantijas okeānam. Tagad kuģis Krievijas reģistrā figurē kā "Marinera”, un Maskava prasa ASV atturēties.
A sanctioned tanker tried a new escape trick: become “Russian” mid-chase.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 2, 2026
After a 21 December boarding attempt, USCG tailed Bella 1 about 800m behind across the Atlantic. Now the ship shows up as “Marinera” in Russia’s registry—and Moscow tells the US to back off.
Read here:… pic.twitter.com/x3FtMhwKf1
Cietušo skaits pilsētā ir pieaudzis līdz 30 cilvēkiem, tostarp cietis sešus mēnešus vecs zīdainis.
Tika iznīcināts tirdzniecības centrs, kā arī bojātas dzīvojamās ēkas un automašīnas.
The aftermath of Russian strikes on Kharkiv: drone footage
— NEXTA (@nexta_tv) January 2, 2026
The number of injured in the city has risen to 30 people, including a six-month-old baby.
A shopping center was destroyed, and residential buildings and cars were damaged. https://t.co/I8G4oYoXhB pic.twitter.com/sdQBcyfJaN
Harkivas centrā krievu raķešu triecienā piektdien ievainoti 30 cilvēki, pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs.
Triecienā nodarīti smagi postījumi vairākiem daudzdzīvokļu namiem, daļa ēku pārvērsta drupās.
Trieciens dzīvojamo namu masīvam veikts ar divām raķetēm "Iskander".
HUR turpmāk vadīs patlabanējais Ārējās izlūkošanas dienesta (SZR) priekšnieks Olehs Ivaščenko, piektdien platformā "Telegram" pavētīja Zelenskis.
Atsaucoties uz avotiem Zelenska komandā, iepriekš par Ivaščenko kā ticamāko kandidātu ziņoja tīmekļa izdevums "Ukrainska pravda".
2025. gada laikā Krievija okupējusi 4336 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, liecina Ukrainas analītiskā centra "DeepState" aplēses.
"Tie ir aptuveni 0,72% visas Ukrainas teritorijas," teikts ziņojumā.
ASV Valsts departaments aicinājis amerikāņus nekavējoties pamest Krieviju, un tos, kas paliek, saglabāt zemu profilu un izvairīties no sociālajiem medijiem.
ASV varas iestādes brīdina par augstu risku ārzemniekiem Krievijā kara laikā pret Ukrainu.
Starp minētajiem riskiem ir patvaļīgas aizturēšanas iespēja, ierobežota konsulārā palīdzība un sankcijas, kas sarežģī bankas karšu un naudas pārskaitījumu izmantošanu.
Paziņojumā uzsvērts, ka Krievijas drošības spēki vairākkārt ir bijuši iesaistīti nepamatotās pratināšanās un draudos pret ASV pilsoņiem.
Valsts departaments arī norāda uz gadījumiem, kad amerikāņi tika arestēti, pamatojoties uz safabricētām apsūdzībām, viņiem tika liegta taisnīga tiesa un viņi tika notiesāti bez pierādījumiem.
Vēl viena minētā problēma ir potenciālie teroristu uzbrukumu draudi.
Iepriekš Ukrainas izlūkdienesti brīdināja, ka Kremlis varētu gatavot plaša mēroga provokāciju, kurā iesaistīti civiliedzīvotāju upuri.
❗️ The U.S. State Department has urged Americans to leave Russia immediately — and those who stay to keep a low profile and avoid social media
— NEXTA (@nexta_tv) January 2, 2026
U.S. authorities warn of high risks for foreigners in Russia amid the war against Ukraine.
Among the risks cited are the possibility of… https://t.co/e6Ghn1zpGR pic.twitter.com/Pp7yXWyWLp
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
