TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Dnipropetrovskas apgabala Nikolajivkas ciemā granātas sprādzienā ievainojumus guva pieci policisti, aizturot vīrieti, kura rīcība apdraudēja cilvēkus. 

Par to ziņoja Dnipropetrovskas apgabala policijas komunikācijas pārvalde. 21. aprīlī aptuveni pulksten 6:30 policija saņēma ziņojumu par iereibušu vīrieti, kurš Sineļņiku rajona Nikolajivkas ciemā uzvedās neadekvāti.  Aizturēšanas laikā agresīvais Nikolajivkas iedzīvotājs meta tiesībsargājošo iestāžu darbinieku virzienā divus sprādzienbīstamus priekšmetus. Viens priekšmets nesprāga, bet otrs eksplodēja. Vairāk lasi šeit.

No otrdienas līdz ceturtdienai Polijā norisināsies Baltijas valstu un Polijas ģenerālprokuroru tikšanās, kuras laikā plānots parakstīt arī deklarāciju, kas apliecina valstu kopīgu apņemšanos stiprināt sadarbību, informēja prokuratūrā.

Tikšanās laikā Polijas prokuratūra iepazīstinās ar savu pieredzi, veicot izmeklēšanu noziegumos, kas saistīti ar spiegošanu un terorismu. Tāpat tiks apspriesti procesuālie izaicinājumi, kas radušies Krievijas īstenotās karadarbības Ukrainā ietekmē, tostarp reģionālās drošības jautājumi.

Paredzēts arī pārrunāt izmeklēšanu noziedzīgajos nodarījumos par kontrabandas preču ievešanu no Baltkrievijas teritorijas, izmantojot balonus kā neparastu veidu preču pārvadāšanai pāri robežai.

Igaunijas politiķi kritizējuši Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteikumus, ka interneta piekļuves ierobežojumi Krievijā varētu būt saistīti ar mobilizāciju uzbrukumam Baltijas valstīm, un norādīja, ka Ukrainas prezidents, tos atkārtojot, izplata Kremļa naratīvu, kas apgrūtina sadarbību.

Zelenskis svētdien pārraidītā intervijā televīzijā izteica pieņēmumu, ka Krievija, iespējams, bloķē internetu nevis tādēļ, lai apspiestu valdības kritiku, bet gan lai novērstu neapmierinātību, ko varētu izraisīt plānotā plaša mēroga mobilizācija. Saskaņā ar Ukrainas prezidenta vērtējumu mobilizācijas mērķis varētu būt masveida uzbrukums Ukrainai vai Baltijas valstīm.

Atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt, NATO iedarbinātu alianses līguma 5. pantu par kolektīvo aizsardzību gadījumā, ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm, Zelenskis to apšaubīja. "Domāju, ka varbūt ne visas valstis vēlēsies atbalstīt [Baltijas valstis], bet, manuprāt, NATO valstīm nav izvēles - citādi NATO vairs nepastāvēs. Tām jārīkojas un jāreaģē uz to, ko potenciāli varētu darīt [Krievijas diktators Vladimirs] Putins," intervijā uzsvēra Zelenskis.

Krievijas uzbrukumos Ukrainā naktī uz otrdienu ievainoti vismaz 25 cilvēki, ziņo amatpersonas.

Krievijas dronu triecienos Sumos ievainoti 15 cilvēki, kā arī nodarīti postījumi daudzdzīvokļu ēkām un kādai medicīnas iestādei. "Atkārtotu uzbrukumu draudu dēļ glābējiem nācās vairākas reizes pārtraukt operācijas," norādīja avārijas dienests.

Gaisa triecienos Harkivas apgabalā ievainoti trīs cilvēki, un vēl trīs guva traumas krievu uzbrukumos Slovjanskā, ziņo amatpersonas.

Dņipropetrovskas apgabalā ievainoti četri cilvēki, sociālajos tīklos paziņoja apgabala gubernators.

Jau ziņots, ka Krievija naktī uz otrdienu uzbruka Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 143 droniem.

Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt vai neitralizēt vienu raķeti un 116 dronus.

Ukrainas pārstāvis Andrijs Meļņiks savā runā ANO paziņoja, ka Krievijas armija cieš milzīgus zaudējumus frontes līnijā.

Pēc viņa teiktā, vidēji Krievija zaudē aptuveni 254 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru. Tajā pašā laikā okupantu virzība joprojām ir lēna un prasa augstu cilvēku dzīvību cenu.

Meļņiks uzsvēra, ka, neskatoties uz to, Krievija joprojām nekontrolē vairāk nekā 20% Doneckas apgabala, kuru tā iepriekš bija pieprasījusi nodot tai praktiski bez pretestības.

"Kopš šī gada sākuma Krievija zaudē vismaz 30–35 tūkstošus karavīru mēnesī. Faktiski Krievijas kaujas zaudējumi jau ir pārsnieguši tās ikmēneša līgumā noteiktos vervēšanas mērķus. Tas liecina par pieaugošu strukturālu krīzi Krievijas militārā personāla papildināšanas sistēmā."

Ukrainas karavīri no 225. triecienpulka bataljona "Pentagons" iznīcina divas Krievijas lauka munīcijas noliktavas.

Zviedrijas JAS 39 Gripen iznīcinātāji un Dānijas F-35A iznīcinātāji virs Baltijas jūras pārtvēra Krievijas Tu-22M3 bumbvedēju-raķešu bāzes lidmašīnas, ko pavadīja Su-35S/30 iznīcinātāji.

Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs apgalvo, ka Krievijas okupācijas armija ir pilnībā ieņēmusi Ukrainas Luhanskas apgabalu, taču nesniedz nekādus pierādījumus.

Vizītes laikā pie Krievijas okupācijas vienībām Luhanskas apgabalā Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks armijas ģenerālis Valērijs Gerasimovs paziņoja par it kā pilnīgu apgabala ieņemšanu. Par to ziņo Krievijas mediji. Vairāk lasi šeit.

Lietuvas Ārlietu ministrija Krievijas vēstniecības pārstāvim iesniedza stingra protesta notu par Krievijas bruņoto spēku veiktajiem gaisa uzbrukumiem Ukrainai 15. un 16. aprīlī.

Kā informēja ministrijā, pirmdien iesniegtajā notā norādīts, ka upuru skaits un ģeogrāfiskais izvietojums, kā arī civilo objektu iznīcināšana ļauj secināt, ka Krievijas agresīvās darbības bija apzināti vērstas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un ir skaidrs starptautisko cilvēktiesību pārkāpums, jo tās aizliedz vardarbību vai draudus nolūkā iebiedēt civiliedzīvotājus.

Ministrija norādīja, ka uzbrukumu vilnis, kurā tika izmantoti gandrīz 700 kaujas dronu un vairāki desmiti ballistisko un kruīza raķešu, galvenokārt bija vērsts pret civilo infrastruktūru un dzīvojamajām ēkām Kijivā, Harkivā, Odesā, Dņipropetrovskā, Sumos, Mikolajivā un Hersonā, kā arī citviet Ukrainā. Glābēji ir atraduši 18 nogalinātos un snieguši palīdzību vairāk nekā 120 ievainotiem iedzīvotājiem.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) patlaban no ASV nav saņēmusi informāciju, ka varētu tikt mainīti bruņojuma piegāžu termiņi noslēgto līgumu ietvaros, pauda ministrijā.

Latvija no ASV veic vairākus vērienīgus militārā bruņojuma iepirkumus - kopumā pašlaik Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir 46 aktīvi starpvaldību līgumi ar ASV, informēja ministrijā.

Atbilstoši Baltijas drošības iniciatīvai, saņemot būtisku ASV finansiālo atbalstu, tiek stiprinātas svarīgas aizsardzības spējas, pauž AM, tas ietver gan sauszemes spēku un tālās darbības uguns jaudas palielināšanu, piemēram, artilērijas raķešu sistēmu "Himars", iegādi, integrēto gaisa un pretraķešu aizsardzību, kā arī komandvadības un Speciālo uzdevumu vienības spēju paaugstināšanu.