TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Vašingtona klasificējusi jauno Ukrainas "miera plānu"

Analītiķi norāda, ka Kremlis cenšas nevis panākt mieru, bet gan iegūt laiku un iedragāt Ukrainas sabiedrotos. Vēl viens mērķis ir novelt vainu uz Kijivu, apsūdzot to Krievijas nosacījumu noraidīšanā, kas faktiski ir pielīdzināmi kapitulācijai.

Krievijas izvēlētais izrāviena ierocis ir nelielas iefiltrēšanās komandas, kas naktī izslīd cauri Ukrainas līnijām, dažas no tām ģērbušās kā civiliedzīvotāji. Tās palīdzēja ielauzties Kupjanskā un gandrīz ielenkt Pokrovsku.

Ukrainai ir jārisina dzīvā spēka trūkums, jāiemācās deleģēt vadību un labāk jācīnās pret Krievijas droniem, lai neļautu šīm komandām iekarot plašāku teritoriju.

Čehijas Republikā pilsoniskā iniciatīva "Skupina D" ir uzsākusi kampaņu "Charlie One", lai piesaistītu līdzekļus pārtvērēju droniem Ukrainai.

"Reuters" ziņo, ka tur viņš tiksies ar Putinu un apspriedīs sadarbību enerģētikas nozarē, kā arī miera iniciatīvas Ukrainā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 28. novembra rītam sasnieguši 1 170 790 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1100 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 380 tankus, 23 643 bruņutransportierus, 34 730 lielgabalus un mīnmetējus, 1550 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 85 237 bezpilota lidaparātus, 3995 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 399 automobiļus un autocisternas, kā arī 4008 specializētās tehnikas vienības.

Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) un Īpašā pretkorupcijas prokuratūra (SAP) piektdien Kijivā valdības kvartālā veic kratīšanu prezidenta kancelejas vadītāja Andrija Jermaka birojā, vēsta Ukrainas mediji un varasiestādes.

Sākotnēji par kratīšanu vēstīja tīmekļa medijs "Ukrainska pravda", bet vēlāk to paziņojumā apstiprināja arī NABU.

Piektdienas rītā valdības kvartālā ieradušies aptuveni desmit NABU un SAP darbinieki, no notikuma vietas ziņoja "Ukrainska pravda" žurnālists.

Šobrīd nav nekāda redzama pamata apgalvot, ka Krievija ir gatava apturēt karadarbību Ukrainā, ja vien netiks izpildītas tās izteiktās prasības, kas savukārt ir absolūti nepieņemamas Ukrainai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Strūberga.

Viņa atgādināja, ka Krievija jau kopš pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir izplatījusi retoriku par savu gatavību mieram, taču, ņemot vērā tās izteiktās prasības, visticamāk, ir jāgatavojas pesimistiskajam scenārijam, kurā nekādu mieru panākt neizdosies. Krievijas diktatora Vladimira Putina paša iespējamu piekāpšanos šajā situācijā Strūberga novērtēja kā optimistiskāko, bet nereālāko scenāriju.

Vaicāta par ASV prezidenta īpašā sūtņa Stīva Vitkofa izredzēm saglabāt amatu pēc izskanējušās informācijas, ka viņš konsultējis Putina padomnieku par to, kā sekmīgāk runāt ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, LATO ģenerālsekretāre teica, ka tam, visticamāk, nebūs nopietnu seku. "Diez, vai tas spiediens uz Trampu šobrīd var būt pietiekami liels, lai šādas izmaiņas notiktu," sprieda Strūberga.

Pēc kara Ukrainā būs aptuveni pieci līdz seši miljoni veterānu un viņu ģimenes locekļu, paziņojusi Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko, šo prognozi paužot pēc sanāksmes ar veterānu sabiedrisko organizāciju koalīcijas pārstāvjiem.

Veterānu politika ir organiski jāintegrē visās dzīves jomās, norādīja premjere.

Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks noraidījis iespēju, ka Kijiva varētu atteikties no savām teritorijām.

"Neviens saprātīgs cilvēks šodien neparakstīs dokumentu par teritoriju atdošanu," intervijā laikrakstam "Atlantic" sacīja Jermaks. "Kamēr Zelenskis ir prezidents, nevienam nevajadzētu gaidīt, ka mēs atteiksimies no teritorijām. Viņš neparakstīs līgumu par teritoriju nodošanu. Konstitūcija to aizliedz. Neviens to nevar darīt, ja vien nevēlas iet pret Ukrainas konstitūciju un Ukrainas tautu."

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka nākamnedēļ Maskavā ieradīsies ASV delegācija, lai apspriestu tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu.

"Mēs viņus gaidām nākamās nedēļas pirmajā pusē," paziņoja Putins.

Runājot par ASV prezidenta Donalda Trampa virzīto plānu, Putins uzsvēra, ka miera līguma projekta pagaidām vēl nav. "Bija jautājumu kopums, kurus tika piedāvāts apspriest," norādīja Krievijas diktators.

Vienlaikus Putins paziņoja, ka pēc ASV un Ukrainas delegāciju sarunām Ženēvā tika nolemts Trampa miera plāna 28 punktus sadalīt četrās daļās.

Krievija kopumā piekrīt, ka šie punkti varētu būt pamats turpmākiem līgumiem, lai izbeigtu karu. "Mums viss ir jāizsaka diplomātiskā valodā," norādīja Putins.