TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal kara turpināšanā vaino Zelenski, "kuram nav kāršu"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha apsūdzējis Ungāriju par to, ka tā sagrābusi par "ķīlniekiem" Ukrainas bankas darbiniekus, kuri transportēja 40 miljonus ASV dolāru un deviņus kilogramus zelta. Vairāk lasi šeit.
ASV patlaban notiekošā Irānas kara laikā lūgušas Ukrainai palīdzību aizsardzībā pret droniem "Shahed", pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Mēs saņēmām lūgumu no Savienotajām Valstīm par konkrētu atbalstu aizsardzībai pret šahediem Tuvo Austrumu reģionā," platformā "X" pauda Zelenskis.
"Es devu norādījumus sniegt nepieciešamos līdzekļus un nodrošināt Ukrainas speciālistu klātbūtni, kas var garantēt nepieciešamo drošību," piebilda prezidents.
Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 141 dronu, un 111 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus.
No 141 drona aptuveni 100 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 24 trieciendronu trāpījumi 16 vietās un atlūzu nogāšanās vienā vietā, norādīja Gaisa spēki.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 271 350 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 734 tankus, 24 148 bruņutransportierus, 37 960 lielgabalus un mīnmetējus, 1669 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1320 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 159 990 bezpilota lidaparātus, 4384 spārnotās raķetes, 30 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 81 642 automobiļus un autocisternas, kā arī 4080 specializētās tehnikas vienības.
Бывшего первого заместителя Шойгу Руслана Цаликова не стали отправлять в СИЗО, хотя по делу о преступном сообществе ему грозит не менее 15 лет https://t.co/GnstmO2Q1u
— The Insider (@the_ins_ru) March 5, 2026
Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu pret bijušo aizsardzības ministra pirmo vietnieku Ruslanu Calikovu.
Calikovs ir aizturēts un viņam izvirzītas apsūdzības par noziedzīgas apvienības izveidošanu, kuras dalībnieki no 2017. gada līdz 2024. gadam izkrāpa budžeta līdzekļus. Calikovs tiek apsūdzēts arī par nozagto līdzekļu legalizēšanu, kukuļdošanu un piesavināšanos, paziņoja Izmeklēšanas komitejas preses pārstāve.
Vairāk lasiet šeit.
ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi paudis viedokli, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir tas, kas kavē miera līguma noslēgšanu ar agresorvalsti Krieviju.
"Zelenskim vajadzētu uzņemties šo lietu un noslēgt vienošanos," intervijā izdevumam "Politico" izteicies Tramps. Vienlaikus viņš paudis pārliecību, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins esot gatavs noslēgt vienošanos. Šī nav pirmā reize, kad Tramps paudis šādu ticību Putinam.
Vairāk lasiet šeit.
There will be no deals, no compromise. We will break the Ukrainian oil blockade by force. Hungary’s energy will soon flow again through the Friendship pipeline. 🇭🇺 pic.twitter.com/FZc8CcK0Ei
— Orbán Viktor (@PM_ViktorOrban) March 5, 2026
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns solījis lietot spēku pret Ukrainu, lai to piespiestu atjaunot netraucētas Krievijas naftas piegādes.
“Mēs uzvarēsim. Un mēs uzvarēsim ar spēku. Mums ir politiski un finanšu instrumenti, un ar tiem mēs piespiedīsim viņus bez nosacījumiem, un vēlams pēc iespējas ātrāk, atjaunot naftas cauruļvada “Družba” darbību,” paziņoja Orbāns. “Es vēlos skaidri pateikt, ka šeit mēs uzvarēsim, un mēs uzvarēsim ar spēku. Es neslēgšu nekādas vienošanās, nebūs nekādu kompromisu. Mēs viņus uzvarēsim. Mēs pārrausim naftas blokādi. Mēs piespiedīsim ukraiņus atjaunot piegādes. Nevis ar biznesu, nevis ar vienošanos, nevis ar kompromisu, bet ar spēku.”
Savukārt Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka cer uz to, ka tiks izbeigta 90 miljardu eiro Eiropas Savienības aizdevuma Ukrainai bloķēšana, ko veic “viens cilvēks”, pretējā gadījumā viņam ir padomā radikāla metode pret šo "vienu cilvēku".
Vairāk lasiet šeit.
Putin asked about communications on the frontlines.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 5, 2026
His military people were very uncertain, mumbled and admitted that no solution has been found for now.
(By the way, what's with the shoulders of Putin's jacket?) https://t.co/EL46E9ULkH pic.twitter.com/k5MNSBME2l
Par to 4. martā ziņoja Ukrainas Operāciju darba grupa Austrumos.
Ukrainas aizstāvji ir pamanījuši Krievijas spēkus, kas izvieto uzkrātās rezerves un pastiprina gaisa triecienus — tās ir nenovēršamas eskalācijas pazīmes vienā no kara visvairāk apstrīdētajiem sektoriem.
Ukrainas karaspēks 4. martā vienas dienas laikā atvairīja 24 uzbrukuma mēģinājumus. Vienlaikus viņi no ziemeļiem un dienvidiem apšauda Hrišines ciematu, cenšoties ielauzties tā centrā.
Russia is preparing a fresh offensive push near Pokrovsk and Myrnohrad, Ukraine's Operation Task Force East reported on 4 March.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 5, 2026
Ukrainian defenders have spotted Russian forces deploying accumulated reserves and stepping up airstrikes — signs of an imminent escalation in one of… pic.twitter.com/ikq0a5RsbO
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



