TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija pārvietojusi 16 bumbvedējus tuvāk Ukrainai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas prezidents to paziņoja pēc tikšanās Francijā ar Emanuelu Makronu.
Līderu sarunas ilga vairākas stundas. Volodimirs Zelenskis sacīja, ka šodien runās arī ar citiem līderiem.
Tikmēr AFP ziņo, ka Trampa īpašais sūtnis Vitkofs pašlaik tiekas ar Ukrainas delegāciju Floridā.
🇺🇦 Zelensky: “The war must end as soon as possible”
— NEXTA (@nexta_tv) December 1, 2025
The President of Ukraine said this after his meeting in France with Emmanuel Macron.
The leaders’ talks lasted several hours. Volodymyr Zelensky said he would also speak with other leaders today.
Meanwhile, AFP reports that… pic.twitter.com/n6KyzY35KL
Krievija ir cietusi sakāvi karā pret Ukrainu, apgalvo krievu "dusmīgais patriots" Maksims Kalašņikovs.
Četrus gadus ilgušā kara pret Ukrainu rezultāti Krievijai ir bijuši katastrofāli. Galvenie mērķi nav sasniegti. Pie šāda secinājuma nonācis pazīstamais krievu "Z" blogeris Maksims Kalašņikovs. Viņš ir pārliecināts, ka karš ieiet iesaldēšanas fāzē, jo Krievija vairs nav spējīga to turpināt gaidāmo "ekonomisko briesmu" dēļ.
Aktīvās sarunas par miera plānu arī liecina, ka karstā agresijas fāze drīz beigsies. "Karš ir iegājis iesaldēšanas fāzē... Lai kādi būtu pamiera nosacījumi vairākās jomās, mēs jau esam zaudējuši," rakstīja Kalašņikovs. Viņš atcerējās zibenskara neveiksmi 2024. gada februārī, kas noveda Krieviju pie ilga un asiņaina izsīkuma kara.
"Ilgs, asiņains slaktiņš novērsa viņa lielākās bailes — Krievijas impērijas atjaunošanu," rakstīja satrauktais "Z" patriots. Viņš piebilda, ka "asiņu jūra" ir sašķēlusi ukraiņus un krievus, un prokrievisko noskaņojumu paliekas Ukrainā ir izzudušas.
"Pats Bandera pat par to nesapņoja," rakstīja Kalašņikovs. Viņš arī atcerējās, ka Krievijas ieņemtās Austrumukrainas teritorijas kara rezultātā ir kļuvušas neapdzīvojamas. "Krievijas okupētā "Novorosijas" daļa ir pārvērtusies par drupu, postījumu, kriminalizācijas un humanitāro katastrofu zonu.
Vai man vajadzētu atgādināt, kas notiek ar Donecku saistībā ar ūdensapgādi un citiem jautājumiem? Jaunās "republikas" ir pārveidojušās par depresīvām teritorijām," rakstīja krievu ultrapatriots. Viņš norādīja, ka Krievija no šīs slaktiņa iznāk ekonomiski un rūpnieciski izsmelta, zaudējusi savu ietekmi pasaulē.
Ukrainas MiG-29 iznīcinātājs valsts ziemeļos, izmantojot franču AASMHAMMER vadāmās bumbas, iznīcina krievu nocietinājumus un kājniekus.
Source: https://t.co/ELp0Q5QHZa
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 1, 2025
Krievijas gaisa spēku "Tupolev" Tu-22M "Backfire" bumbvedēji ilgu laiku lielākoties ir atradušies dīkstāvē. Taču tas varētu mainīties. Tie varētu radīt jaunus draudus Ukrainai, jo ziema uzņem apgriezienus un Ukrainas pretgaisa aizsardzībai ir grūti atvairīt arvien spēcīgākos Krievijas gaisa uzlidojumus, kas vērsti pret Ukrainas pilsētām un elektroinfrastruktūru.
Neparastā kustībā ap 25. novembri Krievija pārvietoja 16 bumbvedējus no Belajas gaisa bāzes Sibīrijā uz Olenegorsku Krievijas ziemeļos.
Šī kustība ievērojami pietuvināja virsskaņas bumbvedējus Ukrainai. Belaja atrodas 4500 km attālumā no Ukrainas; Olenegorska atrodas 1600 km attālumā. Tu-22M galvenās raķetes Kh-22 darbības rādiuss ir aptuveni 600 km, un tās kaujas galviņa sver 1000 kg.
Neilgi pēc ierašanās Olenegorskā trīs "Backfire" lidmašīnas ar Kh-22 veica izlidojumu starptautiskajā gaisa telpā virs Baltijas jūras. Skaidrs mērķis: pārbaudīt NATO pretgaisa aizsardzību. Zviedrijas gaisa spēku "Gripen" iznīcinātājs pārtvēra un pavadīja vienu no bumbvedējiem bez turpmākiem starpgadījumiem.
Trešdien, 3. decembrī, Francijas prezidents Emanuels Makrons vizītes laikā Ķīnā lūgs Sji Dzjiņpinam ietekmēt Krieviju, lai panāktu pamieru Ukrainā.
Par to ziņoja RBC-Ukraine, atsaucoties uz Francijas ārlietu ministra Žana Noela Baro paziņojumu, ko citē BFM.
Makrons trešdien ieradīsies Pekinā un uzturēsies tur līdz piektdienai. Šī būs viņa ceturtā oficiālā vizīte Ķīnā viņa prezidentūras laikā.
Vizītes laikā Francijas prezidents plāno lūgt Ķīnas līderim Sji Dzjiņpinam ietekmēt Krieviju. Makrons plāno panākt pamieru Ukrainā un strādāt pie tirdzniecības attiecību uzlabošanas starp Ķīnu un ES.
"Mēs paļaujamies uz Ķīnu, kas, tāpat kā mēs, ir pastāvīgā Drošības padomes dalībvalsts (...), lai ietekmētu Krieviju, lai Krievija, un jo īpaši Vladimirs Putins, beidzot nolemtu piekrist pamieram," uzsvēra Baro.
Ukrainas prezidents un valsts pirmā lēdija 2. decembrī pirmo reizi apmeklēs Īriju, teikts Īrijas premjerministra departamenta paziņojumā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 1, 2025
Ukrainas karavīri Trampa 28 punktu miera plānu nosauc par "īstu kapitulāciju" un saka, ka neizpildīs to bez paskaidrojumiem. Priekšlikumā Donbass tiek atzīts par Krievijas teritoriju, ieskaitot to karaspēka dzimteni, kas to tagad aizstāv.
Ukrainian soldiers call Trump's 28-point peace plan "real capitulation" and say they won't execute it without explanation. The proposal recognizes Donbas as Russian territory—including the homeland of the troops now defending ithttps://t.co/txwb0hazZM
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 1, 2025
Kritiskākais jautājums no Ukrainas viedokļa — kādas drošības garantijas sniegs Rietumi — palika neatbildēts pēc četrām stundām ilgām sarunām starp ASV un Ukrainas amatpersonām Floridā 30. novembrī, ziņo "Wall Street Journal".
The most critical question from Ukraine's perspective—what security guarantees the West will provide—remained unanswered after four hours of negotiations between US and Ukrainian officials in Florida on November 30, Wall Street Journal reports.https://t.co/427LS0VRtX
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 1, 2025
Meklēšanas un glābšanas operācijas ir noslēgušās: četri cilvēki gāja bojā un 40 ievainoti, 11 no viņiem ir nopietnā stāvoklī, ziņo reģionālā administrācija.
Drivers approaching Dnipro witnessed a Russian Iskander missile hitting residential buildings. Search and rescue operations have concluded: four people were killed and 40 injured, with 11 in serious condition, according to the regional administration. https://t.co/ZwrEpuGQuB pic.twitter.com/3MPyXPeIrt
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 1, 2025
Krievijas naftas sektors slīgst krīzē, un Ukrainas jaunās, ASV saskaņotās sankcijas skārušas visvājākajā brīdī. Gandrīz puse Krievijas naftas uzņēmumu tagad cieš zaudējumus. Kijiva palielina likmes.
🛢️ Russia’s oil sector is sliding into crisis—and Ukraine’s new US-aligned sanctions hit at the weakest moment. Nearly half of Russia’s oil firms are now loss-making. Kyiv is raising the stakes. https://t.co/bTlUj2Woc8 pic.twitter.com/RBMzuxbIxD
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 1, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



