TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Lavrovs sola "vēsturisko krievu zemju" aneksiju

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
NATO sākusi jaunu misiju "Arktikas sardze" drošības stiprināšanai Arktikā, trešdien paziņojis NATO spēku komandieris Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs.
"Arktikas sardze" demonstrē alianses apņemšanos aizsargāt savas dalībvalstis un uzturēt stabilitāti vienā no pasaules stratēģiski nozīmīgākajiem un ekoloģiski vissarežģītākajiem apgabaliem, norādīja Grinkevičs.
NATO skaidro, ka daudznozaru misija sākotnēji apvienos pasākumus, ko alianses dalībvalstis jau veic šajā reģionā, piemēram, gaidāmās Norvēģijas un Dānijas mācības.
Ukrainai trūkstot pretgaisa raķetēm Krievijas gaisa triecienu atvairīšanai, tika izstrādāta lēta lāzera pretgaisa aizsardzības sistēma "Sunray". Par to, atsaucoties uz iekšējo informāciju, ziņoja amerikāņu izdevums "The Atlantic".
Medijs vēsta, ka Ukrainas lāzera pretgaisa aizsardzības sistēma jau ir veiksmīgi pabeigusi pirmos testus, kuru laikā tika iznīcināts bezpilota lidaparāts.
"Sunray" ir kompakta sistēma, kas izmanto lāzera tehnoloģiju – lāzera lielgabalu. Tā ārējais izskats atgādina amatieru teleskopu ar sānos piestiprinātām kamerām. Ukraina nav pirmā valsts, kas izstrādā lāzera ieročus. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) Starptautiskā leģiona taktiskās grupas "Revanche" kaujinieki atbrīvo pozīcijas Stepnohirskas nomalē (Zaporižjas virzienā), kur Krievijas karaspēks mēģināja nostiprināties. Ienaidnieks tika atklāts, un tā pozīcijas kopā ar personālu tika iznīcinātas. Gaidītie papildspēki krieviem tā arī neieradās.
"Mums ir jāsaprot, kāda ir Krievijas sarunu taktika. Tā vienmēr ir pieprasīt kaut ko – absolūto maksimumu – kaut ko tādu, kas nekad nav bijis tavs, un tad izvirzīt draudus, ultimātus, izmantot spēku. Un tad galu galā Rietumos vienmēr būs cilvēki, kas tev kaut ko piedāvās, lai tu aizietu ar vairāk, nekā tev bija," paziņoja Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa.
Kaja Kallas:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) February 11, 2026
We have to understand how the Russian negotiation tactic is.
It is always to demand something - the absolute maximum - something that has never been yours, and then present threats, ultimatums, use force.
And then eventually there will always be people in the… pic.twitter.com/JK2i4kc5vl
Pēc "Starlink" zaudēšanas okupantiem tiek liegta arī "Telegram" izmantošana, kas rada sekas situācijai frontē.
Desperate Russians at the front begging Putin to stop cutting off their communications. pic.twitter.com/1R0b20hFGi
— Jay in Kyiv (@JayinKyiv) February 11, 2026
Kenijas ārlietu ministrs Musalia Mudavadi konfrontēs Krieviju par Kenijas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā, nosaucot šo praksi par "nepieņemamu un slepenu".
Mudavadi sacīja, ka Nairobi plāno mudināt Maskavu parakstīt līgumu, kas aizliedz tās pilsoņu iesaukšanu militārajā dienestā. Diskusijās tiks apspriesta arī vīzu politika un darba līgumi, kas izslēdz militāro dienestu.
Iepriekš Ukraina lēsa, ka cīņai Krievijas pusē ir savervēti vismaz 1436 cilvēki no 36 Āfrikas valstīm.
Kenya's FM Musalia Mudavadi will confront Russia over the recruitment of Kenyan citizens to fight in Ukraine, calling the practice "unacceptable and clandestine."
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 11, 2026
Mudavadi said Nairobi plans to push Moscow to sign a deal banning military conscription of its nationals.…
Gandrīz tieši četrus gadus pēc tam, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, iebrucēji apgalvo, ka Svitlana Loi (dzimusi 1956. gadā) ir izdarījusi "valsts nodevību", atbalstot savas dzimtās Ukrainas aizstāvjus. Okupācijas "tiesa" tika izmantota, lai pensionārei piespriestu 15 gadu cietumsodu par 24 ziedojumiem Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kuru kopējais apjoms bija aptuveni 700 eiro.
Russia sentences 70-year-old pensioner from occupied Tokmak to 15 years for supporting Ukraine https://t.co/2lKxUpV0xv
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 11, 2026
Desmit Krievijas triecienvienības kaujinieki ar sniega motocikliem devās Korčakivkas virzienā, cenšoties pārsteigt Ukrainas spēkus nesagatavotus. 71. atsevišķā gaisa mobilā brigāde ziņo, ka četri uzbrucēji tika nogalināti, bet pārējie sagūstīti. Vienība ziņoja, ka uzbrukums beidzies ar pilnīgu neveiksmi.
"Kyiv Independent" žurnālisti no vietas ziņoja, ka ap plkst. 14:50 pēc vietējā laika dzirdējuši divus sprādzienus.
⚡️ Explosions reported in Lviv as Russia launches hypersonic Kinzhal missiles.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 11, 2026
Kyiv Independent reporters on the ground reported hearing two explosions around 2:50 p.m. local time.https://t.co/pcVSzWVi8s
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Maskava pa oficiāliem vai neoficiāliem kanāliem nav saņēmusi nekādu 20 punktu miera plānu Ukrainai.
Viņš teica, ka Krievija ir gatava kompromisiem, kas neietekmē galvenos principus, un ka Ukrainu kara mērķi paliek nemainīgi. Lavrovs arī apgalvoja, ka samitā Ankoridžā tika atrasts interešu līdzsvars.
Russian Foreign Minister Sergei Lavrov said Moscow has not received any 20-point peace plan on Ukraine through official or unofficial channels.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 11, 2026
He said Russia is ready for compromises that do not affect key principles and that the goals of the war against Ukraine remain… pic.twitter.com/gGjwCR5fw2
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



