TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas aizstāvji atguvuši kontroli pār Kupjansku
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas kanāli ziņo, ka kamikadzes droni uzbrukuši diviem Krievijas tankkuģiem pie Kaspijas cauruļvadu konsorcija (CPC) jūras termināļa piestātnēm.
Uzbrukums bija vērsts pret tankkuģiem DELTA HARMONY un MATILDA.
❗️Russian channels are reporting that kamikaze drones attacked two 🇷🇺Russian tankers at the berths of the Caspian Pipeline Consortium (CPC) marine terminal.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 13, 2026
The attack targeted the tanker DELTA HARMONY and the tanker MATILDA. pic.twitter.com/LD9Kce9xyH
Par viņa atkāpšanos no amata nobalsoja 265 deputāti. Paredzams, ka Šmihaļs tiks iecelts par premjerministra vietnieku un enerģētikas ministru, savukārt Mihailo Fjodorovs kļūs par jauno aizsardzības ministru.
Ukraine’s parliament has dismissed Denys Shmyhal as Minister of Defence. 265 MPs voted in favor of his resignation. Shmyhal is expected to be appointed Deputy Prime Minister and Minister of Energy, while Mykhailo Fedorov is set to become the new Minister of Defence. pic.twitter.com/h0reKUrr40
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 13, 2026
Putina 20 gadu laikā veidotais sabiedroto autoritāro režīmu tīkls sāk sabrukt. Spiediens no ASV prezidenta Donalda Trampa puses pieaug.
Pēc Bašara al Asada režīma krišanas Krievija ir zaudējusi ietekmi Sīrijā, nav spējusi aizsargāt Venecuēlu un Nikolasu Maduro, kuru aizturēja Amerikas Savienotās Valstis, un nav reaģējusi uz ASV veikto tankkuģa, kas kuģoja zem Krievijas karoga, sagrābšanu.
Tagad apdraudēta ir arī Irāna – galvenā Maskavas partnere un "Shahed" dronu piegādātāja. Uz masu protestu fona valstī Tramps atklāti norāda, ka ASV varētu iejaukties, lai aizsargātu demonstrantus.
Pat kara atbalstītāji Z-blogeri Krievijā runā par "ēras beigām". Pēc viņu domām, varas iestādes pārāk ilgi imitēja lielvaras statusu, nevis to faktiski nostiprināja.
Kremlī ASV rīcība tiek uzskatīta par mēģinājumu iedzīt Krieviju stūrī. Atbildot uz to, Maskava turpinās karu Ukrainā, ignorējot miera iniciatīvas.
The “axis of evil” is cracking: the Kremlin has practically lost all its allies
— NEXTA (@nexta_tv) January 13, 2026
The network of allied authoritarian regimes built by Putin over 20 years is beginning to fall apart. Pressure from US President Donald Trump is mounting.
Russia has lost influence in Syria after the… pic.twitter.com/6VdvXflhXn
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 25 raķetēm un 293 dažādu tipu droniem, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
No tiem 240 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem cīņas līdzekļiem. Notriektas arī septiņas raķetes - divas ballistiskās raķetes "Iskander M" un piecas spārnotās raķetes "Iskander K".
Fiksēti raķešu un dronu trāpījumi 24 vietās.
No 293 droniem aptuveni 200 bija uzbrukuma lidroboti "Shahed".
Krievija izšāva 18 raķetes "Iskander M" un septiņas "Iskander K", ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas vēstnieks ANO Andrijs Meļņiks nosodīja Krieviju par apzinātu postošu raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu veikšanu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai tieši tad, kad temperatūra nokritās līdz -15°C.
"Katru reizi, kad pasaule domā, ka Krievija ir sasniegusi savu melu un barbarisma robežu, tai izdodas nogrimt vēl zemāk," viņš teica, nosaucot triecienus par aprēķinātu nežēlības aktu pret civiliedzīvotājiem.
Ukraine’s Ambassador to the UN, Andriy Melnyk, condemned Russia for deliberately launching devastating missile and drone attacks on Ukraine’s energy infrastructure just as temperatures dropped to -15°C.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 12, 2026
“Each time the world thinks Russia has reached the limits of its lies and… pic.twitter.com/mWa2obnrgd
Ukraiņu karavīri no 63. mehanizētās brigādes uzbrūk Krievijas kājniekiem, kas slēpjas pamestās mājās Limanas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the 63rd Mechanized Brigade attack 🇷🇺Russian infantry hiding in abandoned houses in the Limansk direction. pic.twitter.com/Tc7vuts71L
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 12, 2026
Ukrainas Nacionālās gvardes 2. korpusa "Hartija" spēki ir ieguvuši kontroli pār Kupjanskas pilsētas domes ēku. Meklēšanas un trieciena grupa "Hartija" un taktiskā grupa "Kupjanska" pabeidz pilsētas attīrīšanu.
Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide paziņoja, ka Norvēģijas plāno integrēt Ukrainā ražotās pārtvērējraķetes savās pretgaisa aizsardzības sistēmās.
2025. gadā prezidents Volodimirs Zelenskis pauda cerību, ka sadarbība ar Norvēģiju novedīs pie kopīgas NASAMS ražošanas.
Norway plans to integrate Ukrainian-made interceptors into its air defense systems, said Norwegian FM Espen Barth Eide
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 12, 2026
In 2025, President Volodymyr Zelenskyy said he hoped that cooperation with Norway would lead to joint production of NASAMShttps://t.co/EMbcZERFdF pic.twitter.com/layE1xrxAh
Augstākās Radas Aizsardzības komiteja ir pārskatījusi savu lēmumu atbalstīt Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāja Vasila Maļuka atkāpšanos. Komiteja ar lielu balsu vairākumu nobalsoja par viņa atkāpšanos.
Par to liecina deputāta Jaroslava Žeļezņaka ieraksts "Telegram".
Pēc deputāta teiktā, komiteja vakar pārskatīja savu lēmumu atbalstīt Maļuka atkāpšanos. Par atkāpšanos no amata balsoja divpadsmit deputāti, pieci balsoja pret, bet viens atturējās.
"Tas ir, šobrīd komiteja ir atbalstījusi prezidenta priekšlikumu atcelt Maļuku no SBU vadītāja amata. Balsojums Radā notiks šodien (domāju, ka jau ir savāktas vairāk nekā 226 balsis). Īsumā: opozīcija pieprasīja Maļuka ziņojumu, valdība viņiem apliecināja, ka viss ir kārtībā," atzīmēja Žeļezņaks.
Tāpat, pēc deputāta teiktā, Radas Tautas kalpa frakcijas vadītājs Deivids Arahamija personīgi apstiprināja, ka "pagaidām SBU vadītāja nominācija netiks izvirzīta".
Zviedrija un Somija ir kopīgi aicinājušas Eiropas Savienību pēc iespējas ātrāk pieņemt 20. sankciju paketi pret Krieviju. Starp galvenajiem priekšlikumiem ir pilnīgs aizliegums Eiropas uzņēmumiem sniegt jūras pakalpojumus kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu, gāzi un ogles, stingrāki ierobežojumi Krievijas mēslošanas līdzekļu eksportam, kā arī luksusa preču cenu sliekšņa atcelšana, kas faktiski nozīmē pilnīgu to eksporta aizliegumu uz Krievijas Federāciju.
❗️Sweden and Finland have jointly called on the European Union to adopt the 20th sanctions package against Russia as soon as possible. Among the main proposals are a complete ban for European companies to provide maritime services to vessels transporting Russian oil, gas and… pic.twitter.com/RIu5KDOlos
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 12, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
