TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Jau ziņots, ka 17. martā Ukrainas armijai izdevās okupantiem diennakts laikā nodarīt vislielākos dzīvā spēka zaudējumus 2026. gadā, kuru skaits sasniedza 1710 nogalināto un ievainoto.

Tikai vienreiz — 2024. gada 20. oktobrī, 24 stundu laikā okupanti piedzīvoja smagākus dzīvā spēka zaudējumus. Toreiz diennakts laikā krievu okupanti zaudēja 2200 karavīru.

Šomēnes Krieviju pārņēmis plašs mobilā interneta atslēgšanas vilnis, Kremlim cenšoties pastiprināt kontroli pār digitālo telpu, kā arī diktatoram Vladimiram Putinam gādājot par savu drošību. Savukārt uzņēmumiem “skrūvju pievilkšana” radījusi milzīgus zaudējumus, bet vairāku valsts pakalpojumu darbība ir paralizēta. Vietējie mediji ziņo, ka strauji pieauguši radiostaciju, rāciju un stacionāro telefonu pārdošanas apjomi.

Krievijas Baltijas jūras osta Ustjluga pirmdien atsāka naftas iekraušanu pēc tam, kad tika atcelts brīdinājums par dronu uzbrukumu, vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz informētām personām. Savukārt kaimiņos esošā Primorska pēc gaisa uzbrukumiem joprojām ir slēgta.

Primorska un Ustjluga, kas ir lielākās Krievijas naftas eksporta ostas, svētdien bija apturējušas gan jēlnaftas, gan degvielas eksportu pēc dronu uzbrukumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, cenšoties panākt attiecību uzlabošanos ar Baltkrieviju, apsver iespēju uzaicināt Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko uz tikšanos ASV, pirmdien vēsta britu laikraksts "Financial Times".

Tiek apsvērtas iespējas uzņemt Lukašenko Vašingtonas Baltajā namā vai arī Trampa Floridas rezidencē "Mar-a-Lago".

Trampa īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos Džons Kols intervijā avīzei apstiprināja, ka sarunas par Lukašenko uzaicināšanu uz tikšanos ar Trampu notiek jau vairākus mēnešus, taču uzsvēra, ka nekas galīgi vēl nav noteikts.

"Sankciju mīkstināšana ir atkarīga no noturīgas uzvedības uzlabošanās un no tā, vai prezidents Lukašenko izpildīs savu solījumu nekavējoties pārtraukt visus politiski motivētos arestus," sacīja diplomāts.

Kols pagājušajā nedēļā bija Baltkrievijā, kur tika atbrīvoti 250 politieslodzītie.

Apmaiņā pret to ASV piekrita atcelt atsevišķas sankcijas Baltkrievijas finanšu sektoram, arī Finanšu ministrijai un Baltkrievijas Attīstības bankai, kā arī trim kālija uzņēmumiem.

Sūtnis pauda cerību, ka līdz gada beigām izdosies panākt atlikušo politieslodzīto atbrīvošanu.

Saskaņā ar Baltkrievijas cilvēktiesību organizācijas "Vjasna" datiem teju 900 politieslodzīto joprojām atrodas aiz restēm.

Čehijas varasiestādes plašo ugunsgrēku ieroču ražotnē izmeklē kā teroraktu un izvirzījušas četras versijas, cita starpā pieļaujot, ka uzbrukumu sarīkojis palestīniešu grupējums.

Policija paziņoja, ka visas četras izskatāmās versijas pieļauj, ka piektdienas ugunsgrēku izraisījusi tīša dedzināšana. "Pamatojoties uz to, ko mēs zinām līdz šim, ir iespējams, ka incidents var būt saistīts ar teroristu uzbrukumu," norādīja iekšlietu ministrs Ļubomirs Metnars.

Izmeklētāji ir pabeiguši sākotnējo objekta apskati un nodevuši to atpakaļ īpašniekam, pavēstīja policijas pārstāvis Jozefs Bocāns.

Ugunsgrēks piektdien iznīcināja noliktavas ēku un bojāja blakus esošo administratīvo ēku biznesa parkā Pardubicē, kas atrodas aptuveni 120 kilometrus uz austrumiem no Prāgas. Nav ziņu par cietušajiem.

Objekta īpašnieks - ieroču ražotājs "LPP Holding" - paziņoja, ka ugunsgrēka radītie zaudējumi sasniegs simtiem miljonu Čehijas kronu. Uzņēmums, cita starpā, ražo bezpilota lidaparātus Ukrainai, taču ir noliedzis apgalvojumus, ka tas piegādā ieročus Izraēlas bruņotajiem spēkiem.

Portāls "Aktualne.cz" vēsta, ka atbildību uzņēmies grupējums "Zemestrīces frakcija". Grupējuma paziņojumā teikts, ka tas aizdedzinājis "galveno Izraēlas ieroču ražošanas centru". Ieroči esot izmantoti uzbrukumiem palestīniešiem Gazas joslā.

Piektdien sociālajos tīklos izplatījās video, kurā it kā esot redzama "LPP Holding" noliktavas aizdedzināšana.

Kompānija ir noliegusi jebkādu saistību ar ieroču ražošanu Izraēlai tās teritorijā.

"Mūsu rūpnīcā nekad nav ražoti Izraēlas bezpilota lidaparāti," paziņoja uzņēmums, piebilstot, ka iepriekš paziņotie plāni par sadarbību ar Izraēlas aizsardzības uzņēmumu "Elbit Systems" nekad nav tikuši īstenoti.

Policija paziņoja, ka izmeklēšanas ietvaros tā izvērtē sabiedrībā izskanējušos apgalvojumus kopā ar citiem pierādījumiem.

"LPP Holding" vadītājs Miroslavs Žižka Čehijas sabiedriskajam radio pastāstīja, ka vainīgie ielauzās, izmantojot lieljaudas elektroinstrumentus, un ka drošības sistēmas darbojās paredzētajā veidā.

"Brīdī, kad viņi sāka pārvietoties ēkā, tūlīt iedarbojās detektoru sistēma, tika nosūtīts signāls uz centrālo apsardzes pulti un iedarbojās ugunsgrēka trauksme, un ugunsdzēsēji, kā arī policija nekavējoties iejaucās," norādīja Žižka.

Uzņēmums paziņoja, ka skartajās telpās atradās administratīvās struktūras un optoelektronisko ierīču komponenti. Tas piebilda, ka kopējā ražošana nav būtiski ietekmēta un turpinās citās ražotnēs.

Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs paziņoja, ka pēc incidenta sasauks Valsts drošības padomes sēdi, un atkārtoti aicināja aizsardzības nozares ražotājus garantēt savu telpu drošību.

Uzņēmums noraidīja iepriekš izskanējušos apgalvojumus, ka objekts nav bijis pietiekami aizsargāts, norādot, ka tas atbilst augstākiem drošības prasībām.

Čehija vēsturiski ir viena no Eiropas uzticamākajām Izraēlas sabiedrotajām.

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko atļāvis Lietuvas kravas automobiļiem atstāt Baltkrieviju, ziņo Baltkrievijas propagandas aģentūra "BelTA", vēsta LETA. 

Tā vēsta, ka automašīnām būs atļauts izbraukt pēc tam, kad būs samaksāta maksa par stāvlaukuma izmantošanu, norādot, ka šī maksa būs "vairākas reizes zemāka" nekā iepriekš noteiktā maksa 120 eiro diennaktī.

Baltkrievijas Valsts muitas komiteja norādījusi, ka vairāk nekā 1900 kravas automašīnu un puspiekabju varēs izbraukt no Baltkrievijas uz Lietuvu.

Uz Poliju varēs izbraukt Lietuvā reģistrēti, bet faktiski Polijas pārvadātājiem piederoši transportlīdzekļi.

Baltkrievijas Valsts muitas komiteja nosūtījusi Lietuvas muitai priekšlikumu palielināt robežšķērsošanas vietu kapacitāti.

Minska aizliedza Lietuvas kravas automašīnām pārvietoties valsts teritorijā, reaģējot uz Lietuvas lēmumu pagājušā gada oktobra beigās slēgt robežkontroles punktus kontrabandas balonu radīto draudu dēļ. 10. novembrī tika paziņots, ka par katru stāvošu Lietuvas kravas automašīnu tiks iekasēta maksa 120 eiro diennaktī.

Krievijas uzbrukumos Zaporižjas, Doneckas, Sumu un Harkivas apgabalos svētdien nogalināti četri cilvēki un vēl 11 ievainoti, paziņoja apgabalu kara administrācijas, vēst LETA.

Zaporižjas apgabalā Krievijas karaspēks veica 821 uzbrukumu 40 apdzīvotajām vietām. Uzbrukumu rezultātā nogalināti trīs cilvēki, vēl trīs ievainoti, informēja apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs. Apgabala administrācijā saņemti 49 ziņojumi par bojājumiem mājokļiem, saimniecības ēkām, automašīnām un infrastruktūras objektiem.

Doneckas apgabalā, kā informēja apgabala kara administrācijas vadītājs Vadims Filaškins, svētdien krievi nogalināja vienu cilvēku Družkivkā, vēl četri cilvēki apgabalā ievainoti. Upuru skaits Doneckas apgabalā norādīts, neņemot vērā Mariupoli un Volnovahu.

Sumu apgabalā pēdējās 24 stundās cietuši trīs civiliedzīvotāji, informēja apgabala kara administrācija. Berezivkas pašvaldībā drona triecienā pa automašīnu ievainojumus guva 13 gadus vecs zēns un 18 gadus veca meitene. Vēl 14 gadus vecs zēns vērsās medicīnas iestādē pēc bezpilota lidaparāta trieciena Putivļas pašvaldībā. Kopumā apgabalā krievi veica 80 apšaudes 31 apdzīvotā vietā 17 pašvaldībās.

Harkivas apgabalā uzbrukumos cieta deviņas apdzīvotas vietas, paziņoja apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. Starijsaltivas ciematā 77 gadus veca sieviete piedzīvoja akūtu stresa reakciju. Apgabalā nodarīti postījumi arī privātmājām, saimniecības ēkām, elektrotīkliem, garāžām, noliktavas telpām, viesnīcai un automašīnām.