TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "Zapad 2025" manevros piedalās arī Indija, Irāna un dažas Āfrikas valstis
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Slovākija un Ungārija pretojas Trampa spiedienam samazināt Krievijas naftas un gāzes importu, norādot, ka tās nerīkosies, kamēr ES neatradīs uzticamas alternatīvas. Slovākijas ekonomikas ministre Denisa Sakova brīdināja, ka pārsteidzīga rīcība varētu nopietni kaitēt to rūpniecībai un ekonomikai.
Slovakia and Hungary push back against Trump’s pressure to cut Russian oil and gas imports, saying they won’t move until the EU finds reliable alternatives. Slovak Economy Minister Denisa Saková warned that acting prematurely could seriously damage their industry and economy. pic.twitter.com/PuzFFSavGP
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 18, 2025
Aizvadītajā naktī Ukrainas drons uzbruka Ufai, Krievijā. Precīzs mērķis nav zināms, bet kaut kas deg.
At night, a Ukrainian drone struck Ufa, Russia. The exact target is unknown, but something is burning. pic.twitter.com/8IrnGjhnGn
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 18, 2025
Polijas Aizsardzības ministrijas un valsts bruņoto spēku pārstāvji tiksies ar saviem Ukrainas kolēģiem un apspriedīs sadarbību aizsardzības jomā un atbalstu Ukrainai.
Representatives of the Polish Defense Ministry and the country's Armed Forces are set to meet their Ukrainian counterparts and discuss defense cooperation and support for Ukraine.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 18, 2025
Amatu pamet Krievijas diktatora Vladimira Putina administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks.
Laikraksts "New York Times" iepriekš ziņoja, ka Kozaks zaudējis statusu Kremlī, jo mēģinājis pārliecināt Putinu pārtraukt karu pret Ukrainu.
Kozaks atstāj amatu pēc paša vēlēšanās. Kā norāda Dubnovs, Kozakam dalība valstī notiekošajā bijusi nomācoša.
Kozaks bijis vienīgais Krievijas Drošības padomes 2022.gada 21.februāra paplašinātās sēdes dalībnieks, kas iebildis pret iebrukumu Ukrainā.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 098 380 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 930 iebrucēji.
Krievijas specdienestu izveidotajā personu grupā, kas organizēja četrus teroraktus Eiropas valstīs, pārsūtot ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm pildītas pasta pakas, bija četri Latvijas iedzīvotāji, izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" kopā ar partneriem - Lietuvas sabiedrisko mediju LRT, Krievijas "The Insider", Igaunijas "Delfi" un Polijas "Frontstory".
Tie ir šogad martā lauku īpašumā Vidzemē aizturētais, 62 gadus vecais Latvijas nepilsonis Vasilijs Kovačs, viņa māsas dēli, divdesmitgadnieki Romāns un Vadims Borsuki no Ukrainas, kuri ar māti Latvijā bija nonākuši, bēgot no kara, un bijušais zemūdens stūrmanis no Rīgas, pensionārs Aleksandrs Kacers.
“60 miljardus dolāru vajadzēs Ukrainas budžetam, un vēl 60 miljardus man nāksies atrast nākamgad. Es ceru, ka mēs beigsim šo karu, bet jebkurā gadījumā plāns A ir to izbeigt, plāns B – savākt 120 miljardus. Tas ir viss,” sacīja Zelenskis.
Plan A for next year is to end the war, Plan B is to find $120 billion — Zelensky
— KyivPost (@KyivPost) September 17, 2025
“60 comes from the Ukrainian budget, and 60 I need to find next year. I hope we will end this war, but in any case, Plan A is to finish it, Plan B is 120, that’s it.” pic.twitter.com/Idr1tEx2VO
Ukraina sagaida, ka līdz nākamajam mēnesim fondā, kas paredzēts ieroču iegādei no Savienotajām Valstīm, būs aptuveni 3,5 miljardi ASV dolāru (aptuveni trīs miljardi eiro), trešdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
ASV un to sabiedroto izstrādātais jaunais mehānisms - Prioritāro Ukrainas prasību saraksts (PURL) - paredz izmantot NATO valstu līdzekļus, lai piegādātu Ukrainai ieročus no ASV krājumiem. Par vienošanos jaunā ASV ieroču piegādes mehānisma lietā tika paziņots jūlija vidū. Piegādes finansēs nevis ASV, bet gan citas NATO valstis, vēsta ''LETA''.
Ziņu aģentūra "Reuters" šonedēļ vēstīja, ka Baltais nams apstiprinājis pirmās ASV ieroču paketes Ukrainai saskaņā ar jauno mehānismu, un drīzumā šie ieroči varētu tikt nosūtīti Kijivai.
"Mēs saņēmām vairāk nekā divus miljardus ASV dolāru no mūsu partneriem tieši PURL programmai," kopīgā preses konferencē ar Eiropas Parlamenta (EP) prezidenti Robertu Metsolu Kijivā paziņoja Zelenskis. "Oktobrī mēs saņemsim papildu naudu. Es domāju, ka mums būs apmēram 3,5 līdz 3,6 miljardi dolāru," viņš piebilda.
Zelenskis neatklāja, kādi ieroči būs pirmajos sūtījumos, taču norādīja, ka tajos noteikti būs raķetes pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmām "Patriot" un munīcija HIMARS sistēmām.
Trampa neskaidrie izteikumi par iespējamo vienošanos, ko Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim nāksies noslēgt, atspoguļo viņa ierasto taktiku, uzskata diplomāts Volodimirs Ogrizko, kurš savas domas pauda kanālā 'Espreso TV'.
Vairāk lasi šeit.
Ņemot vērā Krievijas radītos draudus, Dānija pirmo reizi iegādāsies vadāmos tāla darbības rādiusa ieročus, trešdien paziņojusi Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.
Premjerministre preses konferencē paziņoja, ka šis solis ir "paradigmas maiņa Dānijas aizsardzības politikā". "Pirmo reizi Dānija veidos militārās spējas, izmantojot vadāmos tāla darbības rādiusa ieročus," norādīja Frederiksena.
Viņa piebilda, ka Krievija radīs draudus Dānijai un Eiropai vēl daudzus gadus, tādēļ tika pieņemts lēmums stiprināt draudu atturēšanas spējas.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
