TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu

Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" norāda, ka vairāki desmiti Latvijas uzņēmēju negodprātīgi izmanto no kara atbēgušos Ukrainas civiliedzīvotājus.

Kā "Latvijas Televīzijai" (LTV) apstiprina Valsts darba inspekcija (VDI), pieaug arī sūdzību skaits no trešo valstu pilsoņiem, tajā skaitā ukraiņiem, kas sūdzas par to, ka uzņēmēji: nevēlas slēgt oficiālu darba līgumu, neizmaksā solīto atalgojumu vai izmanto viņus citos veidos.

Kāds Ukrainas pilsonis vārdā Mikola LTV norāda, ka ieradās Latvijā neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Visai ātri viņš atrada darbu noliktavā, kur jāpieņem un jāapstrādā pasūtījumi, tomēr prieks par atrasto darbu ātri vien noplaka. "Mani pieņēma, bet bez līguma. [...] Par pirmo mēnesi man samaksāja, par pārējiem diviem mēnešiem nesamaksāja. Es tur nostrādāju trīs mēnešus," atzina Ukrainas pilsonis

"Ukrainas civiliedzīvotāji tiešām cenšas strādāt, meklē darbu. Bet diemžēl man ir radies iespaids, ka Latvijas darba devēji ir ļoti negodprātīgi, attiecīgi nodarbinot Ukrainas civiliedzīvotājus," LTV pauda "Patvērums "Drošā māja"" juriste Gita Miruškina, kas skaidroja, ka daudzi ukraiņi, bēgot no kara šausmām, nekritiski uzticas darba devējiem.

Miruškina atklāj, ka aizvadītajā gadā biedrībā vērsās 38 ukraiņi, kas sūdzējās par pārkāpumiem darba vietās. Piemēram, biedrība palīdzēja sakārtot tiesvedību kādai ukrainietei, kurai darba devējs par minimālo samaksu lika strādāt līdz 400 stundām mēnesī.  Tikmēr VDI uzsver, ka kopējais sūdzību skaits par negodprātīgu praksi Latvijā nepieaug, tomēr palielinās tieši sūdzību skaits no iebraucējiem, tajā skaitā no Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Vācijas un Lielbritānijas augstākie militārie vadītāji aicinājuši eiropiešus gatavoties iespējamam Krievijas uzbrukumam.

Bundesvēra ģenerālinspektors Karstens Breiers un Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšnieks Ričards Naitons pirmdien kopīgā publikācijā laikrakstos "Die Welt" un "The Guardian" brīdināja, ka Krievija arvien vairāk militāri orientējas uz Rietumiem.

Krievijas bruņotie spēki "reorganizējas tādā veidā, kas varētu palielināt konflikta risku ar NATO valstīm", brīdināja Breiers un Naitons.

"Maskavas militārā spēka pieaugums apvienojumā ar tās gatavību sākt karu mūsu kontinentā, kā tas sāpīgi pierādījās Ukrainā, rada paaugstinātu risku, kas prasa mūsu kopīgu uzmanību," brīdināja militārpersonas.

Viņi atbalsta ne tikai militārās gatavības stiprināšanu, bet arī Eiropas aizsardzības rūpniecības paplašināšanu. "Ukraina mums parāda, ka rūpnieciskā bāze ir atslēga, lai izturētu un galu galā uzvarētu jebkurā lielā karā," skaidroja augstākās militārpersonas. Viņi uzsvēra, ka bruņošanās nav kara kurināšana, bet atbildīga rīcība, ko veic valstis, kuras ir apņēmušās aizsargāt savus cilvēkus un saglabāt mieru.

"Spēks attur agresiju. Vājums to veicina," viņi piebilda.

Horvātijas ekonomikas ministrs Ante Šušnjars paziņojis, ka Horvātija ir gatava palīdzēt Ungārijai un Slovākijai ar Krievijas naftas piegādēm, ziņo aģentūra "Reuters".

Šušnjars paziņojis, ka Zagreba "nepieļaus, lai tiktu apdraudēta Centrāleiropas apgāde ar degvielu", uzsverot, ka Horvātija ievēros Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus un ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja noteikumus.

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto svētdien paziņoja, ka Ungārija un Slovākija ir kopīgi vērsušās pie Horvātijas ar aicinājumu atļaut Krievijas naftas transportēšanu pa Adrijas jūras cauruļvadu, kamēr galvenais maršruts caur Ukrainu - naftas vads "Družba" - joprojām ir bloķēts.

Krievijas uzbrukumu Ukrainas infrastruktūrai dēļ naftas tranzīts pa naftas vadu "Družba" kopš janvāra beigām ir apturēts. Tikmēr Ungārijas un Slovākijas premjerministri Viktors Orbāns un Roberts Fico šo lēmumu uzskata par politisku.

Ukrainas armijai pagājušajā nedēļā no trešdienas līdz svētdienai izdevies atkarot Krievijai 201 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas, liecina ziņu aģentūras AFP veiktā ASV Kara izpētes institūta (ISW) datu analīze.

Atgūtā teritorija ir gandrīz līdzvērtīga Krievijas teritoriālajiem ieguvumiem visa decembra laikā. Tā ir arī lielākā platība, ko Ukrainas spēki atguvuši tik īsā laika posmā kopš 2023. gada jūnija, kad sāka pretuzbrukuma operācijas.

ISW skaidroja, ka neseno Ukrainas pretuzbrukumu panākumi, visticamāk, ir saistīti ar to, ka Krievijas armijai bloķēta piekļuve "Starlink" interneta pakalpojumiem.

Pirmie "Starlink" termināļi Krievijas armijā sāka parādīties 2023. gada otrajā pusē. Tie lielākoties ir "pelēkie" termināļi, kas iegādāti un kontrabandas ceļā ievesti no trešām valstīm.

Jau ziņots, ka Ukrainas Aizsardzības ministrija februāra sākumā vienojās ar ASV uzņēmumu "SpaceX" par nelegālo "Starlink" termināļu atslēgšanu.

Neizmantojot "Starlink", Krievijas armijai izdevās pavirzīties uz priekšu tikai 9. februārī, bet pārējās dienās Ukraina guva pārsvaru, secinājis ISW.

Ukrainas armijas atkarotā teritorija atrodas aptuveni 80 kilometru attālumā uz austrumiem no Zaporižjas pilsētas.

Februāra vidū Maskava pilnībā vai daļēji kontrolēja 19,5% Ukrainas teritorijas, salīdzinot ar 18,6% gadu iepriekš, liecina ISW dati.

Ukrainas delegācija ieradusies Ženēvā uz trīspusējām sarunām ar ASV un Krieviju, pirmdien paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs.

Plānots, ka nākamā kārta sarunās par Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu notiks rīt Šveicē.

"Ukrainas delegācija jau ir ieradusies Ženēvā. Rīt mēs sāksim nākamo sarunu kārtu trīspusējā formātā. Darba kārtība ir saskaņota, un komanda ir gatava strādāt," paziņoja Umerovs, kurš vada Ukrainas delegāciju šajās sarunās.

"Mēs sagaidām konstruktīvu iesaistīšanos un saturīgas tikšanās par drošības un humānajiem jautājumiem, lai virzītos uz cieņpilnu un ilgstošu mieru," norādīja Umerovs.

Saskaņā ar vienu scenāriju Maskava varētu uzsākt militāru operāciju Baltijas valstīs, taču šajā gadījumā NATO preventīvi reaģētu uz mērķiem savā teritorijā.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņoja, ka, ja Krievija uzbruks Baltijas valstīm, NATO neaprobežosies tikai ar aizsardzību un noteikti pārcels militārās operācijas uz Krievijas teritoriju. Vairāk lasi šeit.

Vairākas valstis, tostarp Latvija, atkārtoti aicina veikt rūpīgu un pārredzamu izmeklēšanu par Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija nāves apstākļiem, informēja Ārlietu ministrijā.

Otrajā gadadienā kopš Navaļnija nāves Krievijas soda kolonijā valstis kopīgā paziņojumā pauž līdzjūtību viņa ģimenei un uzsver Krievijas varasiestāžu atbildību par notikušo. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, paziņojumā norādīts, ka Krievija ir atbildīga par necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos pret Navaļniju apcietinājumā, kā arī par nespēju pienācīgi reaģēt uz viņa lūgumiem.

Mēmu varonis, "Krievijas tektonikas leģenda", Vitālijs Sanočkins, nolēma piedalīties agresijā pret Ukrainu un atgriezās mājās cinka zārkā. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) 24 stundu laikā aizturēja divus Krievijas aģentus, kas bija iesaistīti 11. februārī notikušajā automašīnas spridzināšanā netālu no vienas no Ukrainas Drošības dienesta (SBU) ēkām Kijivas centrā.

Ir arestētas divas personas, kas, iespējams, ir iesaistītas furgona detonācijā netālu no Ukrainas Drošības dienesta (SBU) ēkas Kijuvas centrā. Ir pamats uzskatīt, ka viņi strādāja agresora izlūkdienestiem. SBU 16. februārī savā oficiālajā "Facebook" kontā dalījās ar informāciju par izmeklēšanu. Sprādziens, kas notika 11. februārī, ir klasificēts kā teroristu uzbrukums.

Ukrainas iznīcinātājs MiG-29, izmantojot amerikāņu GBU-39 vadāmās bumbas, iznīcina krievu pozīcijas Borisivkā.