TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vašingtona ir noteikusi termiņu miera sarunām par karu Ukrainā. Pēc parlamenta deputāta Oleksija Hončarenko teiktā, ASV sagaida konkrētu rezultātu līdz 15. maijam: pēc šī datuma Amerikas puse varētu pilnībā izstāties no sarunu procesa. Pēc Hončarenko teiktā, atsaucoties uz avotiem, Vašingtona ir skaidri norādījusi, ka, ja pusēm neizdosies panākt reālu vienošanos līdz maija vidum, miera sarunas tiks izņemtas no darba kārtības.
Viņš paskaidroja, ka tas ir saistīts ar ASV iekšpolitisko situāciju: novembrī notiks Kongresa vidusposma vēlēšanas, un ilgstošs, nepārliecinošs karš kļūs par Republikāņu partijas ievainojamību. "Ja konflikts līdz vēlēšanām paliks neatrisināts, republikāņi tiks pakļauti demokrātu uzbrukumiem," skaidroja parlamenta deputāts.
"Cilvēkiem ar hroniskām elpošanas ceļu, sirds un asinsvadu slimībām ieteicams, ja iespējams, palikt telpās," paziņoja amatpersonas.
⚡️ Public safety warnings issued after Russian drone strike on Lviv Oblast oil terminal.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 27, 2026
"People with chronic respiratory and cardiovascular conditions are advised, if possible, to stay indoors," officials said.https://t.co/jWQl38l8dA
❗️A 🇷🇺Russian soldier is filming the aftermath of a 🇺🇦Ukrainian FPV drone attack on their vehicle/transport. pic.twitter.com/yJ7hufY1hQ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 27, 2026
Ukrainas karavīri no 68. atsevišķās Jēgeru brigādes bezpilota sistēmu bataljona "Dovbush Hornets" uzbrūk Krievijas kājniekiem Pokrovskas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian servicemen from the “Dovbush Hornets” Unmanned Systems Battalion of the 68th Separate Jaeger Brigade are attacking 🇷🇺Russian infantry in the Pokrovsk direction. pic.twitter.com/udfqRfffN4
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 27, 2026
Četrpadsmit Eiropas valstis 26. janvārī brīdināja, ka kuģi, kas kuģo Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā zem vairākiem karogiem, var tikt uzskatīti par kuģiem bez valstspiederības.
⚡️ European coastal countries warn Russia's shadow fleet ships, step up maritime safety.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 27, 2026
Fourteen European countries warned on Jan. 26 that ships sailing in the Baltic Sea and North Sea under multiple flags may be treated as stateless vessels.https://t.co/1pqaWGGIho
Tā sarunā ar Austrijas federālo kancleru Kristianu Štokeru paziņojis Zelenskis.
❗️In 2027, Ukraine expects to receive a clear date for EU accession, — Zelenskyy during a conversation with Federal Chancellor of Austria Christian Stocker pic.twitter.com/bBw2ULlUO6
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 27, 2026
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute: Eiropa pašlaik veido savu aizsardzības rūpniecību, un tas ir vitāli svarīgi, taču šobrīd tā nevar nodrošināt Ukrainai pietiekami daudz, lai aizstāvētos šodien un atturētu rītdien.
Turpinot šī aizdevuma piešķiršanu, lūdzu, aicinu jūs vispirms pievērst uzmanību Ukrainas vajadzībām. Protams, ja viņi to var iegādāties Eiropā, tas ir fantastiski, pirmā prioritāte. Ukrainas aizsardzības rūpniecības bāze – lieliski.
Taču mēs visi zinām, ka bez šīs ieroču plūsmas no ASV mēs nevaram noturēt Ukrainu cīņā. Burtiski nē.
NATO Secretary General Mark Rutte:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 26, 2026
Europe is now building its defense industry, and that is vital, but it cannot, at the moment, provide nearly enough of what Ukraine needs to defend itself today and to deter tomorrow.
As you take this loan forward, please, I encourage you to… pic.twitter.com/mz5I3N90rR
Propagandisti aicināja Krievijas armiju neapstāties un pabeigt iesākto.
"Tas, kas notiek enerģētikas sektorā, liecina par efektivitāti. Mēs nedrīkstam apstāties tagad. Jau ir veikts trieciens pret 750 kV apakšstaciju, kas apgādā Rivnes atomelektrostaciju. Ļoti labi. Tādi paši triecieni jāveic pret atlikušajām stacijām, padarot tās rīcībnespējīgas, lai vestu pie apziņas šo Zelenska vadīto kliķi," sacīja viens no propagandistiem.
Russian propagandists rejoice at the strikes on Ukraine's energy infrastructure, urging not to stop and to finish what has been started.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 27, 2026
"What is happening with the energy sector is an indicator of effectiveness. We mustn't stop now. A strike has already been carried out against… pic.twitter.com/hCFvpsIWhl
Krievijas Melnās jūras flote zaudēs savu trešo komandieri kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma, ziņo Ukrainas partizānu grupa "Atesh".
Admirālis Pinčuks, kuru Putins izvēlējās flotes stabilizēšanai, tiek aizbīdīts pēc tam, kad Ukrainas bezpilota lidaparāti sešu mēnešu laikā vismaz astoņas reizes ielauzās jūras aizsardzības objektos. Krievijas jūras spēku atklāšanas sistēmas vairākos uzbrukumos pilnībā sabojājās. Melnās jūras flotes spēki reaģēja ar 20–40 minūšu kavēšanos.
Viceamdirālis Ahmerovs, Pinčuka pirmais vietnieks, ir galvenais kandidāts viņa vietā.
Pinčuks izmēģināja visu: sašaurināja ostas ieejas, pārvietoja visu Melnās jūras floti 600 km attālumā uz Novorosijsku. Nekas no tā nelīdzēja. Ukrainas 50 000 ASV dolāru vērtie bezpilota lidaparāti ir palīdzējuši iznīcināt vai sabojāt trešdaļu flotes.
Russia's Black Sea Fleet is about to lose its third commander since the full-scale invasion began, reports Atesh, a Ukrainian partisan group.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 26, 2026
Admiral Pinchuk—handpicked by Putin to stabilize the fleet—is being pushed out after Ukrainian drones penetrated naval defenses at least… pic.twitter.com/z3N2O48KIB
Ukrainas Bruņoto spēku 28. mehanizētās brigādes bezpilota lidaparātu operatoru kaujas darbība pret Krievijas artilēriju un loģistiku.
❗️Combat work of the UAV operators of the 🇺🇦28th Mechanized Brigade of the Armed Forces of Ukraine against 🇷🇺Russian artillery and logistics. pic.twitter.com/O6bpSVo12Q
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 26, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



