TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija pārvietojusi 16 bumbvedējus tuvāk Ukrainai

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 2. decembra rītam sasnieguši 1 175 030 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 387 tankus, 23 679 bruņutransportierus, 34 768 lielgabalus un mīnmetējus, 1552 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 430 lidmašīnas, 347 helikopterus, 86 141 bezpilota lidaparātu, 4024 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 641 automobili un autocisternu, kā arī 4011 specializētās tehnikas vienības.

Ukrainas dronu uzbrukuma rezultātā izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē Ļivnos, Krievijas Orlas apgabalā, ziņo Krievijas amatpersonas.

"Naktī Orlas apgabalam atkal uzbruka bezpilota lidaparāti, kā rezultātā izcēlās ugunsgrēks naftas un enerģētikas objektos," paziņoja Orlas apgabala gubernators Andrejs Kļičkovs.

Pēc amatpersonas teiktā, cietušo nav.

Arī neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Astra" ziņo, ka uzbrukums bija vērsts pret naftas bāzi Ļivnos. Bezpilota lidaparāti tai uzbruka arī šī gada 24. janvārī.

Neskatoties uz sarunām par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija neuzskata par nepieciešamu valsts sekretāra Marko Rubio dalību ilgi plānotajā NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē.

"Valsts sekretārs Rubio jau ir apmeklējis desmitiem tikšanos ar NATO sabiedrotajiem, un būtu pilnīgi nepraktiski sagaidīt viņu katrā sanāksmē," pirmdien ziņu aģentūrai DPA pavēstīja ASV Valsts departamenta preses pārstāvis.

Rubio vietā NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē trešdien Briselē piedalīsies ASV valsts sekretāra vietnieks Kristofers Landavs. Paredzams, ka sanāksmē galvenā uzmanība tiks pievērsta turpmākajam atbalstam Ukrainai.

Krievija joprojām sagaida diezgan nopietnu kapitulāciju no Ukrainas puses, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Viņš teica, ka šobrīd būtu piesardzīgs vērtējumos par miera panākšanu, jo pie sarunu galda "tā reāli neesam redzējuši pašu Krieviju". "Līdz ar to, manuprāt, vismaz pagaidām šķiet, ka tā joprojām sagaida diezgan nopietnu kapitulāciju no Ukrainas puses ar iespēju, ja nepieciešams, turpināt šādu uzbrukumu. Un nedomāju, ka Ukraina tam piekritīs," viņš teica.

Sārts arī komentēja, ka šajā gadījumā nav tik daudz runa par Krievijas nostāju, kā par viena cilvēka - Krievijas diktatora Vladimira Putina - nostāju. "Manuprāt, viņi mērķē uz tādu mieru jeb pauzi, kurā Ukraina ir vāja un novājināta un viņi var mēģināt turpināt iegūt ietekmi Ukrainā ar citiem instrumentiem," sacīja Sārts.

Krievijas propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana pirmo reizi kopš septembra parādījās televīzijas ēterā.

Kā viņa pati iepriekš ziņoja, septembrī viņai tika diagnosticēts krūts vēzis, un pēdējos mēnešos viņa izgāja intensīvu ārstēšanu, tostarp ķīmijterapiju. Svētdien Simonjana Vladimira Solovjova programmas "Svētdienas vakars" studijā parādījās ar parūku. Viņa nāca klajā ar paziņojumiem par karu pret Ukrainu, tostarp apgalvoja, ka Kijiva it kā ir "pati vainīga" Krievijas okupēto teritoriju zaudēšanā.

Tajā pašā dienā "NTV" ēterā iznāca jauns viņas šova "Č.T.D." ("Ч.Т.Д.") izlaidums. Šī programma televīzijas grafikā aizstāj skandalozi zināmo "Mezhdunarodnaya pilorama", ko vadīja viņas vīrs Tigrans Keosajans, kurš mira septembra beigās.

Iepriekš, 20. novembrī, kanāls rādīja raidījumus, kas tika filmēti vēl pirms ķīmijterapijas. Toreiz Simonjana brīdināja savus sekotājus: "Ja es tur vēl izskatos kā skaistule, tad tas ir pēdējo reizi. Mati ir izkrituši. Nākamos raidījumus ierakstīšu parūkā."

Un patiešām - pirmo reizi melnā parūkā viņa parādījās 30. novembrī. Spriežot pēc kadriem, frizūra imitē viņas iepriekšējo stilu, taču izskatās acīmredzami mākslīga. Turklāt pēc ārējā izskata redzams, ka pēc ārstēšanas viņa ir pieņēmusies svarā.

Simonjanas slimība un vīra nāve

Par savu slimību Simonjana paziņoja septembra sākumā, dažas nedēļas pirms sava vīra Tigrana Keosajana nāves - viņš kopš janvāra atradās komā. Oktobra beigās viņa sāka ķīmijterapijas kursu.

Simonjana vada mediju holdingu "Rossija segodņa", kurā ietilpst RIA "Novosti", kā arī televīzijas kanāls RT, kas joprojām ir viens no galvenajiem Kremļa propagandas instrumentiem, orientēts uz ārvalstu auditoriju.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs pirmdien Floridā aizvadījis vēl vienu tikšanos ar Ukrainas sarunvedēju Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāru Rustemu Umerovu.

"Umerovs un Vitkofs tagad atkal tiekas," sacīja avoti, piebilstot, ka "joprojām ir jautājumi" par ASV virzīto miera plānu Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis "sagaida, ka otrdien vizītes laikā Īrijā" tiksies ar Umerovu, lai uzklausītu detalizētu ziņojumu par tikšanos ar ASV prezidenta Donalda Trampa sūtni, norādīja avoti.

Vitkofs pirmdien dodas uz Krieviju, bet otrdien Maskavā viņam paredzēta tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, iepriekš ziņoja ASV mediji.

Medijs BBC norāda, ka Gruzijas varasiestādes pērn valdības pretinieku protestu izklīdināšanai izmantojušas Pirmā pasaules kara ķīmisko ieroci.

“Varēja sajust, kā [ūdens] dedzina,” sacīja viens no protestētājiem par ūdens lielgabalu, ko Gruzijas varasiestādes Tbilisi ielās pret viņu un citiem protestētājiem pavērsa. Arī pediatrs Dr. Konstantīns Čahunashvili, kurš cieta no ūdens lielgabala darbības, stāsta, ka viņa āda pēc saskarmes ar ūdeni “dienām ilgi dedzināja”, un to sajūtu nevarēja dabūt nost ar ūdeni. “Tas bija vēl sliktāk, kad mēģināju to nomazgāt,” viņš sacīja.

Veicot izpēti Čahunashvili uzrunāja citus demonstrantus un aicināja raksturot viņu piedzīvoto demonstrāciju dienās - viņa aicinājumam atsaucās gandrīz 350 cilvēku. Gandrīz puse no demonstrantiem ziņoja par simptomiem, kas saglabājās ilgāk nekā 30 dienas — galvassāpēm, nogurumu, klepu, elpas trūkumu un vemšanu. 69 cilvēki pēc demonstrācijām tika izmeklēti ārstniecības iestādēs, un viņiem konstatēja paaugstinātu sirds elektrisko signālu anomāliju biežumu.

Dr. Čahunashvili pēc apkopotajiem datiem secināja to pašu, ko iepriekš bija novērojuši vietējie žurnālisti, ārsti un cilvēktiesību organizācijas — ūdens lielgabali, ko izmantoja Gruzijas varasiestādes, saturēja kādu ķīmisku vielu. Valdībai tika lūgts noskaidrot lielgabalos izmantoto vielu, taču Iekšlietu ministrija atteicās to atklāt.

BBC, sadarbojoties ar bijušajiem Gruzijas Speciālo uzdevumu departamenta darbiniekiem (nemieru policiju), centās identificēt vielu, kas, iespējams, bija pievienota ūdens lielgabalu ūdenim.

Bijušais bruņojuma vadītājs Laša Šergelašvili uzskata, ka tā varētu būt tā pati viela, ko viņam 2009. gadā lūdza testēt izmantošanai ūdens lielgabalos.

Viņš norāda, ka pēc saskarsmes ar vielu viņš un viņa kolēģi nevarēja brīvi elpot, un uzsvēra, ka vielu nevarēja nomazgāt pat ar speciālu sodas šķīdumu. Viņš ieteica varas iestādēm vielu neizmantot, bet, pēc viņa teiktā, tā tomēr tika uzpildīta ūdens lielgabalos — vismaz līdz 2022. gadam, kad viņš aizgāja no darba.

BBC izmeklēšanas laikā izdevās iegūt Gruzijas Speciālo uzdevumu departamenta inventāra kopiju, kas datēta ar 2019. gada decembri.
"Mēs atklājām, ka tajā bija divas ķīmiskas vielas, kas bija vienkārši uzskaitītas kā "Ķīmiskais šķidrums UN1710" un "Ķīmiskais pulveris UN3439". Dokumentam bija pievienota arī instrukcijas par to sajaukšanu," norāda žurnālisti.

UN1710 ir trihloretilēns (TCE) ir šķīdinātājs. Bet UN3439 ir vispārējs kods vairākām bīstamām ķīmiskām vielām, bet vienīgā, ko kādreiz izmantoja kā nemieru kontroles līdzekli bija brombenzilcianīds. Toksikologs prof. Kristofers Holstegs, izvērtējot pierādījumus, secināja, ka demonstrantu simptomi atbilst saskarsmei ar brombenzilcianīdu.  “Tā kairinājums ir spēcīgs un ilgstošs. Ja tas tiešām tika pielietots protestos, tas ir ārkārtīgi bīstami.”

Brombenzilcianīds tika izmantots Pirmajā pasaules karā, frontē, kur notika cīņas starp Franciju un Vāciju. Ir maz dokumentētu liecību par šīs vielas lietošanu vēlākajos gados, taču tiek uzskatīts, ka ap 1930. gadiem to izņēma no apgrozības, raizējoties par ilgstošām sekām, ko tā nodara cilvēku veselībai. 

Gruzija uzsākusi pārbaudi

Gruzijas valsts drošības dienests paziņojis, ka uzsācis par notiekošo pārbaudi, lai noskaidrotu, "uz kādu informāciju BBC paļāvās", un novērtētu, "cik būtiska un ticama varētu būt šī informācija". "Publicētajā reportāžā ir norādes par noziegumu, kas, ja tas apstiprināsies, būtu bijis vērsts pret pilsoņu dzīvību un veselību un būtu būtiski pārkāpis viņu un sabiedrības likumīgās intereses," norādīja drošības dienests.

"No otras puses, tā satur norādes par pretēja rakstura noziegumu - tādu, kas nopietni kaitē Gruzijas nacionālajām interesēm, tās starptautiskajam tēlam un reputācijai." BBC savā paziņojumā norādīja, ka reportāža balstīta "tiešā pašu protestētāju uzklausīšanā, vairāku trauksmes cēlēju, ANO ekspertu un ekspertu Gruzijā uzklausīšanā, kā arī medicīniskos pētījumos, rakstiskos dokumentos un ziņojumos". "Šī reportāža pavisam noteikti ir sabiedrības interesēs, un savāktie pierādījumi ir skaidri izklāstīti auditorijai," norādīja raidorganizācija.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir noskaņota ļoti optimistiski attiecībā uz iespējām panākt Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu, pavēstījusi Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita.

"Man šķiet, ka administrācija jūtas ļoti optimistiski," sacīja Levita, piebilstot, ka prezidents un viņa komanda "ir ļoti smagi strādājuši pie šiem centieniem, un viņi visi tiešām vēlas, lai šis karš beigtos".

"Vēl vakar viņiem bija ļoti labas sarunas ar ukraiņiem Floridā, un tagad, protams, īpašais sūtnis Vitkofs ir ceļā uz Krieviju," sacīja Baltā nama preses sekretāre. Jau ziņots, ka Tampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs pirmdien dodas Maskavu, kur viņam otrdien paredzētas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Eiropas Savienība (ES) izstrādā jaunas sankcijas pret Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko valdību Minskas pret kaimiņvalsti Lietuvu vērstā hibrīduzbrukuma dēļ, pirmdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

No Baltkrievijas ielidojušo kontrabandas gaisa balonu dēļ Viļņas lidosta pēdējo mēnešu laikā tikusi slēgta regulāri un bieži.

"Situācija uz robežas ar Baltkrieviju pasliktinās, gadījumiem, kad Lietuvā ielido kontrabandas gaisa baloni, kļūstot biežākiem," pēc sarunām ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu platformā "X" pauda Leiena.

"Šāds Lukašenko režīma hibrīduzbrukums ir pilnīgi nepieņemams. Mēs turpinām būt solidāri ar Lietuvu pilnā apmērā," uzsvēra EK prezidente.

"Mēs gatavojam tālākus pasākumus saskaņā ar mūsu sankciju režīmu," viņa piebilda.