TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Paziņots, ar kādu eksotisku indi Krievija nogalināja opozicionāru Navaļniju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
95% no Ukrainas galvaspilsētas nebija elektrības padeves pārtraukumu.
❗️For the first time in a long while, 🇺🇦Kyiv was almost completely with power last night — 95% of the capital had no power outages. pic.twitter.com/kwmh7tJ2pA
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 16, 2026
Krievija karā cieš milzīgus zaudējumus. Viņu skaits īpaši pieauga decembrī (aptuveni 35 000 karavīru) un janvārī (aptuveni 30 000 karavīru), ko apstiprina Ukrainas ārvalstu sabiedroto rīcībā esošie dati.
"Pēdējo divu mēnešu laikā Krievijas armija ir zaudējusi vairāk, nekā tai ir izdevies savervēt," Minhenes drošības konferencē "Bloomberg" sacīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs. Vairāk lasi šeit.
Aizvadītajā naktī Ukrainas spēki notrieca: 2 no 4 "Cirkon" pretkuģu spārnotajām raķetēm, 0 no 1 Iskander-M ballistisko raķeti, 0 no 1 Kh-31P pretradiācijas raķeti un 52 no 62 uzbrukuma bezpilota lidaparātiem.
❗️During the night, 🇺🇦Ukrainian forces shot down: 2 out of 4 Zircon anti-ship cruise missiles, 0 out of 1 Iskander-M ballistic missile, 0 out of 1 Kh-31P anti-radiation missile, and 52 out of 62 attack UAVs. pic.twitter.com/h2sHeXL6Wh
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 16, 2026
Pretgaisa aizsardzības sistēma MIM-104 "Patriot" debesīs virs Kijivas pārtver divas Krievijas "Iskander-M" ballistiskās raķetes.
❗️🇺🇦MIM-104 Patriot air defense system intercepts two 🇷🇺Russian Iskander-M ballistic missiles in the sky over Kyiv during the latest attack pic.twitter.com/FvEaZlclF2
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 15, 2026
Viņš apgalvo, ka tagad Ukrainas un Vācijas droni nogalinās krievus.
❗️Russian propagandist Solovyov is crying over the news about a joint Ukrainian-German drone manufacturing plant. He says that now Ukrainian-German drones will be killing Russians. pic.twitter.com/9OkHdR6GBB
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 15, 2026
"Pa ceļam kopā ar kolēģiem apspriedīsim mūsu vēstures mācības un meklēsim pareizos secinājumus," norādīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs.
❗️The Ukrainian delegation is heading to Geneva for the next round of negotiations, — Head of the Office of the President of Ukraine Budanov
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 16, 2026
«On the way, together with colleagues, we will discuss the lessons of our history and look for the right conclusions.» pic.twitter.com/D6R0GLaMR6
Ukrainas aiztāvji no "Signum" bataljona mežā Limanas virzienā turpina likvidēt krievu iebrucēju kājniekus.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/RFuGLyooLn
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 16, 2026
Krievijas tiesa telekanāla "Doždj" žurnālisti Jekaterinu Kotrikadzi atzinusi par vainīgu "viltus ziņu" izplatīšanā par Krievijas armiju un aizmuguriski piespriedusi viņai astoņus gadus cietumā, vēsta vietējie mediji.
Maskavas Golovinas rajona tiesa Kotrikadzei arī aizliedza četrus gadus pēc soda izciešanas administrēt tīmekļa vietnes.
Polijai būtu jāpievienojas kodolprojektam, svētdien intervijā telekanālam "Polsat News", komentējot starptautisko situāciju, sacīja Polijas prezidents Karols Navrockis.
Kā norādīja prezidents, viņš ir "liels atbalstītājs tam, lai Polija pievienotos kodolprojektam".
"Šis ceļš, ievērojot visas starptautiskās normas, ir ceļš, pa kuru mums vajadzētu iet," sacīja prezidents.
"Ir jārīkojas šajā virzienā, lai mēs varētu ķerties pie darba. Mēs esam valsts, kas atrodas bruņota konflikta zonas tiešā tuvumā. Ir zināms, kāda ir agresīvās, impēriskās Krievijas attieksme pret Poliju," klāstīja Navrockis.
Navrocka priekšgājējs prezidenta amatā Andžejs Duda pērn martā aicināja ASV prezidentu Donaldu Trampu izvietot Polijā kodolieročus kā atturēšanas līdzekli pret Krievijas agresiju.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 254 450 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA>
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1180 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 676 tankus, 24 042 bruņutransportierus, 37 319 lielgabalus un mīnmetējus, 1648 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1301 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 135 459 bezpilota lidaparātus, 4286 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 78 654 automobiļus un autocisternas, kā arī 4071 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
