Pasaulē
2024. gada 19. jūnijs, 07:38

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pirmo reizi frontes līnijā nometuši vairāk nekā trīs tonnas smagu aviobumbu FAB-3000

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

pēc 2 minūtēm
"Rheinmetall" noslēdzis rekordlielu darījumu par artilērijas šāviņu piegādi Vācijas armijai

Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall" noslēdzis rekordlielu darījumu par Vācijas armijas apgādi ar artilērijas šāviņiem 8,5 miljardu eiro vērtībā.

Tas ir lielākais līgums uzņēmuma vēsturē un aizstās vienošanos, kas tika parakstīta ar armiju 2023.gada jūlijā par 1,3 miljardiem eiro.

Līgumā nav nosaukts konkrēts artilērijas šāviņu skaits, bet runa, visticamāk, būs par miljoniem.

Artilērijas šāviņi galvenokārt tiek ražoti "Rheinmetall" rūpnīcā Lejassaksijā.

Munīciju paredzēts izmantot Vācijas armijas krājumu papildināšanai, kā arī liela daļa tiks nodota Ukrainai.

Saskaņā ar jauno līgumu "Rheinmetall" pirmās piegādes sāks 2025.gada sākumā. Cik ilgs ir līguma termiņš, nav zināms. Iepriekšējais līgums tika noslēgts uz sešiem gadiem.

pirms 14 minūtēm
Ukrainas izlūki: Krievija jau pirms gada sasniedza maksimālo raķešu ražošanas jaudu

Krievija jau pirms gada sasniedza maksimālo raķešu ražošanas jaudu, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs.

"Tur ražošana turpinās. Tā ir stabila. Viņi ir sasnieguši savu iespēju maksimumu un tajā stabili turas pēdējo gadu," intervijā interneta laikrakstam "Ukrainska pravda" sacīja Jusovs.

Pēc Jusova teiktā, ienaidnieks turpina operāciju uz Ukrainas ziemeļu robežas ar mērķi novirzīt Ukrainas spēkus un līdzekļus, kamēr galvenie notikumi turpina risināties valsts austrumos.

Tajā pašā laikā aizstāvji apturējuši Krievijas iebrukumu Harkivas apgabalā, lai gan situācija joprojām ir sarežģīta. "Globāli viņu plāns ir izgāzies," sacīja Jusovs.

pirms 8 stundām
Ukrainas aizstāvji iesaistās apšaudē ar krievu okupantiem
pirms 8 stundām
Ukraiņi ar FPV dronu likvidē kārtējo okupantu
pirms 8 stundām
Krievu okupanti Ļipci izmantojuši FAB-3000 bumbu

Krievu okupanti ziņo par pirmo FAB-3000 3 tonnu bumbu ar UPMK vadības moduļa izmantošanu Ļipci, Harkivas apgabalā.

pirms 8 stundām
Okupants parāda krievu realitāti frontē

"Brāli, tu jau esi debesīs. Nav nepieciešama krematorija" - okupantu karavīrs parāda krievu realitāti frontē.

pirms 9 stundām
Jaunais Krievijas aizsardzības ministrs draud padotajiem un uzņēmējiem ar kriminālapsūdzībām

Jaunais Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs draud padotajiem un darbuzņēmējiem ar kriminālapsūdzībām par turpmākiem pārkāpumiem.

Apmeklējot 155. Jūras spēku kājnieku brigādes bāzi Primorskas apgabalā, viņš TV kameru priekšā brīdināja privātā uzņēmuma izpilddirektoru ievērot baraku izveides termiņus, pretējā gadījumā viņam draud kriminālvajāšana.

Brigāde, kas ir bijusi iesaistīta karā Ukrainā kopš tā pirmsākumiem, 2023. gada ziemā cieta postošu sakāvi ofensīvā pret Vuhledaru Doneckas apgabalā, zaudējot vismaz 500 karavīru.

pirms 9 stundām
Interesanta lādiņu nomešanas sistēma, kas FPV dronu krievu iebrucējiem pārvērtusi par nāvējošu murgu
pirms 10 stundām
Ukrainas karavīri apgūst šaušanu, tranšeju attīrīšanu un citas militārās iemaņas

Ukrainas aizstāvji poligonā iziet militārās apmācības.

pirms 10 stundām
Dienvidkoreja nosoda Krievijas un Ziemeļkorejas vienošanos un apsvērs ieroču piegādi Ukrainai

Dienvidkorejas prezidenta birojs nosodījis Krievijas un Ziemeļkorejas noslēgto vienošanos, kas paredz savstarpēju palīdzību kara gadījumā, un paziņojis, ka apsvērs ieroču piegādi Ukrainai.

Prezidenta birojs paziņoja, ka vienošanās rada draudus Dienvidkorejas drošībai, un brīdināja, ka tā negatīvi ietekmēs Seulas attiecības ar Maskavu.

Jau ziņots, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns trešdien Phenjanā parakstīja stratēģiskās partnerības līgumu, kas paredz savstarpēju palīdzību agresijas gadījumā. Phenjanas režīma kontrolētie mediji vēlāk paziņoja, ka jaunais līgums paredz, ka kara gadījumā katra no pusēm izmantos visus līdzekļus, lai sniegtu nekavējošu militāro palīdzību otrai pusei.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".