TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Melnajā jūrā deg krievu "ēnu flotes" kuģi

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks piektdien iesniedzis demisijas rakstu, uzrunā tautai paziņojis Zelenskis.

Kā ziņots, Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) un Īpašā pretkorupcijas prokuratūra (SAP) piektdienas rītā veica kratīšanu Jermaka dzīvesvietā. Viņš paziņoja, ka sadarbosies ar izmeklēšanu. Rezultātā pret Jermaku netika izvirzītas apsūdzības.

"Esmu pateicīgs Andrijam par to, ka Ukrainas nostāja sarunu ceļā vienmēr tikusi pasniegta tāda, kādai tai jābūt. Tā vienmēr bijusi patriotiska nostāja. Taču es vēlos, lai nebūtu nekādu baumu un spekulāciju," teica Zelenskis. Viņš paziņoja, ka jau rīt rīkos konsultācijas ar prezidenta kancelejas vadītāja amata kandidātiem.

Zelenskis uzsvēra, ka šajā situācijā, kad turpinās karš un tiek apspriests iespējamais miera plāns, valstij nepieciešams iekšējais spēks kā pamats Ukrainas ārējai vienotībai un attiecībām ar pasauli. Lai saglabātu šo spēku, visai uzmanībai jābūt vērstai uz Ukrainas aizsardzību, un tāpēc nepieciešama prezidenta kancelejas restartēšana.

Jermaks vadīja Ukrainas delegāciju sarunās par tā dēvēto ASV miera plānu, un dienu iepriekš viņš paziņoja par otro delegāciju tikšanos vēlāk šonedēļ. Zelenskis vēl nav paziņojis, kas tagad vadīs delegāciju.

"Drīzumā notiks sarunas, tajās būs mūsu pārstāvji - Ģenerālštāba priekšnieks, Ārlietu ministrijas pārstāvis, Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs un mūsu izlūkdienesti," norādīja prezidents.

"Krievija patiešām vēlas, lai Ukraina kļūdītos. No mūsu puses kļūdu nebūs. Mūsu darbs turpinās. Mūsu cīņa turpinās. Mums nav tiesību nepabeigt, mums nav tiesību atkāpties vai strīdēties. Ja mēs zaudēsim vienotību, mēs riskējam zaudēt visu - sevi, Ukrainu, savu nākotni," uzsvēra Ukrainas prezidents.

Zelenskis jau ir parakstījis Jermaka atlūgumu, un dokuments ir publicēts Ukrainas prezidenta tīmekļa vietnē.

Jermaks vadīja Ukrainas kanceleju kopš 2020. gada februāra. Viņš tika uzskatīts par vienu no tuvākajiem Zelenska līdzgaitniekiem, un mediji bieži viņu dēvēja par otru ietekmīgāko cilvēku valstī aiz prezidenta.

Sākoties skandālam ap vērienīgo korupcijas shēmu uzņēmumā "Enerhoatom", daudzi Zelenska oponenti, kā arī līdzgaitnieki aicināja prezidentu atbrīvot Jermaku no amata. Taču Zelenskis 20. novembrī tikšanās laikā ar savas partijas "Tautas kalps" biedriem skaidri norādīja, ka to nedarīs.

ASV prezidents Donalds Tramps uzdevis saviem sūtņiem Stīvam Vitkofam un Džaredam Kušneram vizītes laikā Maskavā izteikt Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam priekšlikumu atzīt Maskavas kontroli pār Krimu un citām okupētajām Ukrainas teritorijām, noskaidrojis britu laikraksts "The Telegraph".

Laikraksts norāda, ka plāns izteikt šādu piedāvājumu krieviem neesot atcelts ne pēc sarunām Ženēvā, ne pēc Eiropas sabiedroto brīdinājumiem.

"Kļūst arvien skaidrāk, ka amerikāņiem ir vienaldzīga Eiropas nostāja. Viņi saka, ka eiropieši var rīkoties tā, kā uzskata par vajadzīgu," laikrakstam norādījis viens no avotiem.

Putins nesen izteicās, ka Maskavas skatījumā Krimas, Luhanskas un Doneckas apgabalu juridiska atzīšana par Krievijai piederošām būs viens no galvenajiem jautājumiem sarunās par tā dēvēto Trampa miera plānu.

Diktators arī apgalvojis, ka esot gatavs rakstiski apliecināt, ka Krievija neuzbrukšot Eiropai.

Daudzi avoti apgalvo, ka ASV priekšlikums atzīt Krievijas kontroli pār Ukrainas okupētajām teritorijām joprojām ir stratēģijas daļa arī pēc tam, kad sākotnējais ASV 28 punktu plāns tika koriģēts ASV un Ukrainas delegāciju sarunās Ženēvā.

Vienlaikus ASV plāns paredz, ka Ukraina netiks spiesta atzīt Krievijas tiesības uz okupētajām teritorijām.

Krievijas diktators Vladimirs Putins paudis neizpratni par ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajām sankcijām Krievijas naftas gigantiem, tā kā Maskavai un Vašingtonai neesot nekādu konfliktu un Aļaskas samits bija noticis draudzīgā garā.

“Kopumā parunājām, taču neradās kaut kāda konfliktsituācija starp Krieviju un Savienotajām Valstīm par šiem jautājumiem, proti, mēs palikām uz Ankoridžas platformas. Un pēkšņi Savienotās Valstis paziņo par sankciju ieviešanu pret divām mūsu naftas kompānijām. Tas ir sakarā ar ko? Es jums godīgi saku, es pat nesapratu, kas nu notiek!” izbrīnīts stāstīja Putins. Viss taču ar amerikāņiem gāja labi, un “pēc tam — bum! Kad pilnīgi veselīgi sāka veidoties jaunās attiecības, pēkšņi sankcijas, kas, bez šaubām, grauj mūsu attiecības un patiesībā, atkārtoju, mums nav saprotams  kas tā par zīmi?”

Vairāk lasiet šeit.

Melnajā jūrā pēc eksplozijām ir aizdegušies divi naftas tankkuģi, kas ir pakļauti Rietumvalstu sankcijāmpar naftas transportēšanu no Krievijas ostām, piektdien paziņoja Turcijas varasiestādes, kas ir evakuējušas abu tankkuģu apkalpes locekļus.

Turcijas Jūras lietu ģenerāldirekcija paziņoja platformā "X", ka tankkuģis "Kairos", kas ar Gambijas karogu bez kravas brauca uz Novorosijskas ostu, aizdegās ap plkst. 18 (plkst. 17 pēc Latvijas laika) 52 kilometrus no Turcijas piekrastes "ārēju cēloņu dēļ". Tā piebilda, ka "visi 25 apkalpes locekļi ir sveiki un veseli".

Kuģa priekšgalā bija redzamas liesmas un biezi melni dūmi, bet vēl nebija ziņots par jūras piesārņojumu.

Otrs tankkuģis "Virat", kas arī brauca ar Gambijas karogu, ziņoja par trāpījumu tam.

"Glābēju komandas un kravas kuģis tika nosūtīti uz notikuma vietu. 20 apkalpes locekļi ir sveiki un veseli, un dzinēju telpā tika konstatēti biezi dūmi," piebilda Turcijas Jūras lietu ģenerāldirekcija.

"Ārējs cēlonis nozīmē, ka kuģim trāpījusi mīna, raķete vai līdzīgs šāviņš, vai drons, vai bezpilota zemūdens drons," raidsabiedrībai NTV pavēstīja Turcijas transporta ministrs Abdulkadirs Uraloglu.

Abi tankkuģi ir pakļauti Rietumvalstu sankcijām par naftas transportēšanu no Krievijas ostām par spīti embargo, kas noteikts pēc Krievijas jaunā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Šādi tankkuģi tiek dēvēti par Krievijas "ēnu floti".

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma Melnajā jūrā ir atrastas un iznīcinātas vairākas jūras mīnas.

Pēdējās nedēļās ASV ir ievērojami palielinājušas savu militāro klātbūtni Latīņamerikas ūdeņos un paziņojušas, ka Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro darbojas teroristu grupējumā. Humanitārais darbinieks un analītiķis Patriks Fors uzsver, ka notikumi Venecuēlā ir tieši saistīti ar Ukrainas “miera plānu” un globālo lielvaru apņemšanos sadalīt pasauli savās ietekmes zonās. Vairāk lasi šeit.

"Ja atdosi savu dzīvību, dzīvosi mūžīgi" — mediji ziņo, ka Ziemeļkorejas karavīriem Ukrainā ieteikts izmantot granātas, lai izvairītos no sagūstīšanas.

Ziemeļkorejas armija uzsver to karavīru "varoņdarbus", kuri Ukrainā uzspridzinājās, nevis tika sagūstīti, ziņo "Daily NK" avots.

Turpinoties karadarbībai, ukraiņu pieaugošā atkarība no sociālajiem tīkliem, lai saņemtu ziņas reāllaikā, atspoguļo tieksmi pēc tūlītējas informācijas, tomēr šī maiņa pakļauj viņus jaunām dezinformācijas formām, secināts jaunā "Internews Ukraine" pētījumā.

Aizejošais premjerministrs Fiala apgalvo, ka Čehija nopelnīja par 607 miljoniem dolāru vairāk, nekā iztērēja Ukrainas atbalstam.

Novecojuši ieroči, nodokļu ieņēmumi un 1,19 miljards dolāru atmaksās palīdzēja militāro atbalstu pārvērst tīrā peļņā.