TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Melnajā jūrā deg krievu "ēnu flotes" kuģi

“Ir pienācis laiks atjaunināt” Ukrainas aizsardzības dokumentus, pēc tikšanās ar augstākajiem militārajiem un izlūkdienestu vadītājiem paziņoja Zelenskis.

“Militāro operāciju gaita ir parādījusi, kam jābūt jaunajām prioritātēm,” sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Makrons pirmdien Parīzē uzņems Zelenski, lai pārrunātu nosacījumus “taisnīgam un ilgtspējīgam mieram” Ukrainā, vēsta AFP.

Kamēr Ukrainas 5. triecienbrigādes karavīri testēja savu mobilo ieroču platformu ar Browning M2, viņu sektorā pēkšņi sāka uzbrukumu Krievijas bruņotā vienība. Negaidītais brīdis pārvērta testu par īstu kaujas sadursmi.

Ukrainas spēki, pēc “DeepState” ziņotā, ir attīrījuši Ivanivku Dņipropetrovskas apgabalā. Operācijas laikā likvidēti 53 Krievijas karavīri, bet vēl 19 saņemti gūstā.

ASV prezidents Donalds Tramps, kā ziņo mediji, varētu atzīt Krievijas anektēto Krimu un citas okupētās teritorijas, cenšoties piekāpties Kremļa galvenajām prasībām miera līguma panākšanai.

Plašāk lasīt šeit.

Krievija pasludinājusi Human Rights Watch par “nevēlamu organizāciju”.

Šāds statuss nozīmē, ka starptautiskajai cilvēktiesību organizācijai saskaņā ar 2015. gada likumu ir jāaptur jebkāda darbība Krievijas teritorijā, bet ikviens, kas ar to sadarbojas vai to atbalsta, riskē tikt saukts pie kriminālatbildības.

“Vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā Human Rights Watch darbs postpadomju Krievijā ir mudinājis valdību ievērot cilvēktiesības un brīvības,” sacīja organizācijas izpilddirektors Filips Bolopions.

“Mūsu darbs nav mainījies, taču tas, kas ir mainījies — dramatiski —, ir valdības pilnīga pāreja uz diktatūrisku politiku, milzīgais represiju pieaugums un kara noziegumu apmērs, ko Krievijas spēki pastrādā Ukrainā.”

Tas ir kārtējais trieciens Kremļa kritiķiem, aktīvistiem un žurnālistiem, un šādas represijas ir tikai pieaugušas kopš Maskavas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

Krievijas oligarhi meklē jaunus ienesīgus darījumus, lai gan Maskava un Rietumi publiski joprojām ir ienaidnieki.

Tiekoties ar jaunajiem zinātniekiem, viņš apgalvoja, ka kodolieroču radītāji “apzināti dalījušies” ar noslēpumiem savā starpā globālās līdzsvara saglabāšanai.

Tas neatbilst patiesībai. Pēc kara ASV bija pieņēmusi Makmahona aktu, kas stingri aizliedza kodoltehnoloģiju nodošanu pat sabiedrotajiem.

Amerikas Savienotās Valstis radīja atombumbu pirmās — 1945. gadā. PSRS savu pirmo bumbu izmēģināja tikai 1949. gadā. Un to paātrināja nevis “zinātnieku labā griba”, bet gan padomju spiegi, kuri nozaga slepenu tehnoloģiju.

Bijušā Dienvidāfrikas prezidenta Džeikoba Zumā meita Duduzile Zuma-Sambudla atkāpusies no visiem saviem amatiem pēc apsūdzībām, ka viņa vervējusi vīriešus Krievijas armijai cīņai pret Ukrainu.

Pret viņu ir ierosināta krimināllieta. Zuma-Sambudla visu noliedz un apgalvo, ka tikusi maldināta.

Saskaņā ar “The New York Times” ziņoto vairāk nekā ducis Dienvidāfrikas iedzīvotāju nonākuši frontes līnijās pēc tam, kad noticējuši solījumiem par apsolītām “darba vietām miesassargu darbā”.

Moldovas varasiestādes paziņojušas, ka Krievijas droni atkal ielidojuši valsts gaisa telpā, radot apdraudējumu aviācijai.

Tā ir trešā šāda pārkāpuma epizode deviņu dienu laikā.

Moldovas Iekšlietu ministrija pavēstīja, ka identificējusi divus dronus kā Krievijas izcelsmes, un tie lidojuši pāri Moldovas teritorijai, liekot uz laiku slēgt valsts gaisa telpu.

Vēlāk droni ielidojuši Ukrainas teritorijā, norādīja ministrija. Bijušā PSRS republika Moldova atrodas starp Ukrainu un Eiropas Savienības dalībvalsti Rumāniju.