TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Berlīne pirmdien izsaukusi Krievijas vēstnieku saistībā ar tiešiem Krievijas draudiem mērķiem Vācijā, paziņojusi Vācijas Ārlietu ministrija.
Šie draudi "ir mēģinājums graut mūsu atbalstu Ukrainai un pārbaudīt mūsu vienotību", teikts ministrijas paziņojumā platformā "X".
"Mūsu atbilde ir skaidra - mēs neļausimies iebiedēt. Šādi draudi un jebkāda veida spiegošana Vācijā ir pilnīgi nepieņemama," uzsvēra ministrija.
Ministrija neatklāja, par kādiem draudiem ir runa.
Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisāre Marta Kosa pirmdien Eiropas Parlamentā (EP) paziņoja, ka jau šonedēļ varētu tikt atsākta naftas cauruļvada "Družba" ekspluatācija.
Neilgi pēc tam Kipra, kas ir ES prezidējošā valsts, paziņoja, ka trešdien plānots pieņemt galīgo lēmumu par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai. Aizdevuma piešķiršanu līdz šim bloķēja Ungārija, pieprasot atsākt "Družba" darbību.
Līdzšinējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš šomēnes parlamenta vēlēšanās cieta graujošu sakāvi, apsūdzēja Ukrainu, ka tā tīši bloķē Krievijas naftas piegāžu atsākšanu pa cauruļvadu "Družba".
Cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna pirmdien noraidīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska apgalvojumus, ka Krievija varētu gatavoties iebrukumam Baltijas valstīs, norādot, ka pašlaik nav nekādu pierādījumu par militāro spēku koncentrēšanu pie NATO robežām.
Plašāk lasīt šeit.
Ukrainas elektroniskās karadarbības sistēma "Lima" kopš gada sākuma ir neitralizējusi 26 "Kinžal" raķetes un kopumā 58, liecina sistēmas izstrādātāju dati. Sistēma 1. ceturksnī novirzīja no kursa arī 33 spārnotās raķetes un vairāk nekā 10 000 dronu, un tiek apgalvots, ka tā ir apturējusi vairāk nekā 98 procentus vadāmo bumbu tās darbības zonā.
Ukraine’s Lima electronic warfare system has neutralized 26 Kinzhal missiles since the start of the year and 58 overall, according to its developers. The system also deflected 33 cruise missiles and over 10000 drones in Q1, and is claimed to disrupt over 98 percent of guided… pic.twitter.com/oKfm5lpNBe
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 20, 2026
Karina Karlsbro no partijas "Renew Europe": Oslo ir "jauna iespēja". Zaļo partijas pārstāvis Rasmuss Andresens ierosina nodokli par negaidīto peļņu no "Equinor". Ārlietu ministrs Stoltenbergs iebilst: Norvēģija jau tagad piešķir 10 reizes vairāk enerģijas nekā citas valstis attiecībā pret IKP.
EU Parliament is pressing Norway to channel its energy windfall into Ukraine aid
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 20, 2026
Renew Europe's Karin Karlsbro: Oslo has "a new opportunity." Greens' Rasmus Andresen floats a windfall tax on Equinor. FM Stoltenberg counters: Norway already gives 10x more than peers relative to… pic.twitter.com/i80eltIqaG
Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma ostas terminālim Tuapsē naktī uz 16. aprīli jūrā izveidojies 10 000 kvadrātmetru liels naftas plankums, paziņoja Krasnodaras novada operatīvais štābs.
Naftas plankums, kas tika atklāts svētdien, pateicoties satelīta attēliem, atrodas pie Tuapses ostas, norādīja operatīvais štābs, piebilstot, ka viņi cenšas lokalizēt noplūdi.
Varasiestādes ziņoja, ka naftas produkti nokļuvuši arī Tuapses upē, bet šī noplūde jau ir lokalizēta.
Ukrainas 225. triecienpulka vienības netālu no Huļajpoles atklāja un iznīcināja modificētu "T-55" tanku. Izsekojot krievu kustības, ukraiņu militārpersonas veica uzbrukumu koncentrācijas zonai ar HIMARS raķetēm, un atlikušie mērķi tika iznīcināti ar bezpilota lidaparātiem (FPV).
Ukrainas aizsardzības spēki okupētajā Doneckas apgabalā veica triecienus retai S-350 "Vitjaz" radara stacijai un "Tor-M2KM" pretgaisa raķešu sistēmai netālu no Melitopoles Zaporižjas apgabalā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 20, 2026
Ukrainas militārpersonas no "Signum" bataljona notriec Krievijas izlūkošanas un trieciendronus/bezpilota lidaparātus.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
