TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti mēģina nosaldēt Ukrainas iedzīvotājus, ar raķetēm un droniem pilsētas ziemas spelgonī atstājot bez elektrības
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēks naktī uz trešdienu uzbrucis Ukrainai ar trim ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 113 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Viena raķete un 89 droni notriekti.
No 113 droniem aptuveni 70 bijuši trieciendroni "Shahed".
Fiksēti divu raķešu un 24 dronu trāpījumi 13 vietās, kā arī dronu atlūzu nogāšanās trīs vietās.
Krievijas trieciena rezultātā Kijivā aizdegusies daudzstāvu ēka.
Ukrainas pretkorupcijas dienesti aizdomās par kukuļu piedāvāšanu par balsojumiem tur vienu no parlamenta frakciju vadītājiem, pavēstīja varasiestādes, savukārt mediji, atsaucoties uz avotiem, ziņo, ka runa ir par partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") līderi, bijušo Ukrainas premjerministri Jūliju Timošenko.
Ukrainas Nacionālā pretkorupcijas biroja (NABU) un Specializētās pretkorupcijas prokuratūras (SAP) paziņojumā nav precizēts, par kuru līderi ir runa. Sīkāka informācija tiek solīta vēlāk.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 221 940 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 990 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 550 tankus, 23 902 bruņutransportierus, 36 098 lielgabalus un mīnmetējus, 1603 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1275 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 106 428 bezpilota lidaparātus, 4163 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 74 119 automobiļus un autocisternas, kā arī 4042 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
G7 valstu līderi ieradīsies uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā, lai lūgtu ASV prezidentu parakstīt vienošanos ar Ukrainu par drošības garantijām, vēsta laikraksts "Financial Times".
Eiropas līderi plāno piedalīties Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sarunās, kas varētu notikt Davosā. Šāda tikšanās varētu notikt nākamajā trešdienā. Forums Davosā notiks no 19. līdz 23. janvārim.
Krievijas eksprezidents un pašreizējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs aicina ASV prezidentu Donaldu Trampu pasteigties ar Dānijai piederošās Grenlandes sagrābšanu. Pretējā gadījumā viņu var gaidīt pārsteigums.
Ja Tramps nepasteigsies, Krievija drīz Grenlandē varētu sarīkot referendumu par salas pievienošanos Krievijai, Medvedevs pavēstījis lietotnes MAX kontā.
Vairāk lasiet šeit.
Ukrainas karavīrs izmanto kājnieku ieročus, lai iznīcinātu Krievijas FPV dronu, kas gaidīja slēpnī.
❗️A 🇺🇦Ukrainian soldier uses small arms to destroy a 🇷🇺Russian FPV drone waiting in ambush pic.twitter.com/1WpjfLrFjr
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 13, 2026
This is how Kyiv residents survive without electricity and heating after Russian attacks.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 13, 2026
Invincibility points are places where people can warm up, rest, charge mobile phones and other devices, use the internet, get hot drinks, and receive basic assistance.
📷: Volodymyr… https://t.co/mZITxTbmMq pic.twitter.com/5uD2mYv4tz
Ukrainas karavīri, braucot ar auto, ar kājnieku ieroču uguni bojā Krievijas bezpilota lidaparātu (FPV), kas viņus vajāja. Tā rezultātā drons avarēja netālu no bagija, nesprāgstot.
"Politico" ziņo, ka ES valstis ir sašķeltas jautājumā par ieroču iepirkumiem Ukrainai 90 miljardu eiro palīdzības paketes ietvaros.
Vācija un Nīderlande uzskata, ka daļa līdzekļu būtu jāiztērē ASV ražotu ieroču iegādei, savukārt Francija uzstāj, ka prioritāte jāpiešķir Eiropas ražotājiem.
EU countries are split over arms purchases for Ukraine under a €90 billion aid package, Politico reports
— NEXTA (@nexta_tv) January 13, 2026
Germany and the Netherlands believe part of the funds should be spent on buying US-made weapons, while France insists that priority should go to European manufacturers. pic.twitter.com/GtZxbQLcgP
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
