TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija kategoriski atsakās pat apspriest teritoriālu piekāpšanos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Doneckas apgabala mežā Ukrainas 8. speciālo operāciju pulks pamanīja un uzsāka cīņu ar Krievijas spēkiem. Atklājot pamestu pozīciju ar ekipējumu, ģeneratoru un apslēptu bunkuru, viņi sastapās ar kustību un atklāja uguni, nogalinot vienu krievu karavīru, bet pārējie aizbēga.
Krievijas izlūkdienesti mēģinājuši iebiedēt Beļģijas politiķus un finanšu vadītājus, cenšoties novērst iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam, vēsta laikraksts "The Guardian", atsaucoties uz anonīmiem avotiem Eiropas izlūkdienestos.
Avoti laikrakstam norādīja, ka spiediens īpaši izdarīts uz augstākajām amatpersonām finanšu iestādē "Euroclear", kur glabājas lielākā daļa iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu. "Euroclear" izpilddirektorei Valērijai Urbēnai un citiem augstākā līmeņa vadītājiem tika izteikti draudi, ziņoja "The Guardian".
"Euroclear" atteicās komentēt laikraksta ziņoto.
Zelenskis uzrunāja līderus pirms viņi sāks apspriest Ukrainas finansēšanas jautājumu.
Viņš paziņoja, ka lielākā daļa līderu atbalsta reparatīvo aizdevumu, bet pārējie atbalsta citus instrumentus. Deficīts noteikti sasniegs 40–45 miljardus.
❗️Zelenskyy has joined the EU summit in Brussels and will personally address the leaders before they begin discussing the issue of financing Ukraine.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 18, 2025
He stated that the majority of leaders support a reparative loan, while the rest support other instruments. The deficit will… pic.twitter.com/mDlpvVvfRA
Brīdinājums izskan, kad līderi šodien tiekas Briselē, Zelenskim aicinot uz aktīviem nodrošinātu aizdevumu Ukrainai. Un ASV un Krievijas sarunas ir paredzētas Maiami šajā nedēļas nogalē.
Eiropas izvēle: juridiska piesardzība pret kara laika steigu.
US to EU: seize Russia’s frozen €210bn for Ukraine, and you “have to give it back”.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 18, 2025
The warning hits as leaders meet today in Brussels with Zelenskyy pushing for an asset-backed Ukraine loan. And as US–Russia talks are set for Miami this weekend.
Europe’s choice: legal caution…
Zaporižjas frontē Krievijas armijas vienībās darbojas vienkārša un ciniska shēma. "Atesh" kustības aģents no 247. gaisa triecienpulka ziņo, ka karavīru grupa katru mēnesi maksā savam komandierim 50 000 rubļu skaidrā naudā, lai izvairītos no nosūtīšanas uz frontes līniju.
Apmaiņā pret to viņi tiek turēti štābā, norīkoti fiktīviem "iekšējiem pienākumiem", savukārt oficiālos dokumentos viņi ir atzīmēti kā "kaujas misijās esoši". Tā rezultātā viņi saņem pilnu kaujas algas, pabalstu un statusa komplektu — neskatoties uz to, ka nekad nav bijuši frontē. Vairāk lasi šeit.
Tagad viņš iebilst pret 210 miljardu eiro iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas labā un uzvaru sauc par "pasaku", bet aktīvu konfiskāciju - par "zādzību".
Belgian PM Bart De Wever admitted the Kremlin threatened him personally
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 18, 2025
Now he opposes using €210 billion in frozen Russian assets for Ukraine and calls victory a "fairy tale" and asset seizure "theft" https://t.co/tZjwPkGlgm
Putina sūtnis Kirils Dmitrijevs šajā nedēļas nogalē dodas uz Maiami, lai ar Trampa palīgiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru apspriestu ASV miera plānu Ukrainai. Tas notiek pēc nesenajām Berlīnes sarunām ar Kijivu, kur tika panākts progress drošības garantiju jautājumā, taču teritoriālie jautājumi joprojām nav atrisināti. Trīspusēja tikšanās nav plānota.
Putin’s envoy Kirill Dmitriev is heading to Miami this weekend for talks with Trump aides Steve Witkoff and Jared Kushner on the U.S. peace plan for Ukraine. This follows recent Berlin talks with Kyiv, where progress was made on security guarantees, but territorial issues remain… pic.twitter.com/k2EGGPlpex
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 18, 2025
Ungārijas premjerministrs Orbāns apgalvo, ka sarunas par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas labā ir nonākušas strupceļā, sakot, ka tam nav vairākuma atbalsta. Kad viņam jautāja, vai viņš rīkojas Eiropas vai Maskavas interesēs, viņš atbildēja: "Es strādāju miera labā."
Hungary’s PM Orban claims talks on using frozen Russian assets for Ukraine have hit a dead end, saying there’s no majority support. When pressed if he’s acting in Europe’s or Moscow’s interest, he replied: “I work for peace.” pic.twitter.com/8e5NlTIoZF
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 18, 2025
Limanas ass virzienā Ukrainas 3. armijas korpuss un militārā izlūkošana (HUR) neseno uzbrukumu laikā iznīcināja pilnu krievu pulku. Ukrainas spēki arī sagūstīja vairākus gūstekņus un spēja iztaisnot frontes līniju, uzlabojot savu taktisko pozīciju šajā apgabalā.
On the Lyman axis, Ukraine’s 3rd Army Corps and military intelligence (HUR) wiped out a full Russian regiment during recent assaults. Ukrainian forces also took several prisoners and managed to straighten the front line, improving their tactical position in the area. pic.twitter.com/McCMrKPpkF
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 18, 2025
Kerčā tika pamanītas raķetes, kas tika transportētas caur pilsētas centru.
Russians continue moving S-300/400 missiles into occupied Crimea. In Kerch, missiles were spotted being hauled through the city center. pic.twitter.com/eFbtyTlnPT
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 18, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



