TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"

Lai gan ASV, Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunas līdz šim nav devušas rezultātu saistībā ar Krievijas noraidošo attieksmi pret Donecku, tās ir devušas kaut kādu pagrieziena momentu, pauda politologs Kārlis Daukšts.

Viņš sacīja, ka sarunu otrā kārta ir noslēgusies "faktiski bez rezultāta", tomēr esot arī jauni pagriezieni.

Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainas galvaspilsētai 24. janvārī Kijivā vairāk nekā 1 600 daudzdzīvokļu ēku joprojām nav apkures, ziņoja Kijevas mērs Vitālijs Kličko savā Telegram kanālā.

Krievijai ir ne vairāk kā trīs vai četras „Orešņik” balistiskās raķetes, taču tā plāno sākt šo sistēmu sērijveida ražošanu 2026. gadā un no nākamā gada ražot piecas vai vairāk raķetes gadā, 24. janvārī Ukrainas ziņu aģentūrai Ukrinform sacīja Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta pirmā vietnieka amatpersona Oļegs Luhovskis.

„Mūsu aplēsēs Krievijai ir ne vairāk kā trīs vai četras šādas raķetes,” sacīja Luhovskis. „Mēs zinām, ka Krievijas Aizsardzības ministrija plāno sākt „Orešņik” sērijveida ražošanu 2026. gadā un iegūt iespēju ražot piecas vai vairāk raķetes gadā.”

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm un 102 droniem un droniem imitatoriem, svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

87 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 15 trieciendronu trāpījumi 10 vietās, kā arī notriekta drona nokrišana vienā vietā.

Informācija par raķetēm tiek precizēta.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 234 040 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1020 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 605 tankus, 23 950 bruņutransportierus, 36 612 lielgabalus un mīnmetējus, 1624 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1286 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 114 896 bezpilota lidaparātus, 4205 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 75 759 automobiļus un autocisternas, kā arī 4050 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdienas vakarā ieradies Viļņā, lai kopā ar Lietuvas un Polijas prezidentiem svētdien piedalītos 1863.-1864. gada sacelšanās piemiņas pasākumos, vēsta Lietuvas mediji.

Plašsaziņas līdzekļi publicējuši fotoattēlus, kuros redzama Zelenska un viņa dzīvesbiedres Olenas Zelenskas ierašanās Viļņas lidostā.

ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotā ārpolitikas kursa maiņa, lai gan potenciāli vājina Rietumu vienotību, vienlaikus nostāda Krieviju pretī daudz skarbākam un neparedzamākam pretiniekam, secināts laikraksta "The New York Times" (NYT) publikācijā.

Analītiķi norāda, ka Trampa atgriešanās pie aktīvas ārpolitikas veidošanas ievieš nopietnas korekcijas Kremļa stratēģijā. Lai gan Maskava ar interesi vēro Trampa izteikumus, kas apšauba NATO vienotību, tostarp diskusijas ap Grenlandi, ASV merkantilā un uz darījumiem vērstā pieeja, ko balsta milzīgi militārie un ekonomiskie resursi,  Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu nostāda sarežģītā situācijā.

Bijusī ASV Nacionālās drošības padomes pārstāve  Fiona Hila uzskata, ka šis brīdis Kremlim ir "pilns gan ar cerībām, gan briesmām". Pēc viņas domām, Putins gadu desmitiem centies vājināt vienpolāro pasauli, taču globālajā konkurencē "bez noteikumiem" ASV objektīvi pārspēj Krieviju ietekmes mēroga ziņā. Hila brīdina, ka Maskavas problēma varētu būt tajā, ka Tramps mēģinās apspēlēt Putinu, izmantojot viņa paša metodes.

Krievijas tiesas lēmums aizmuguriski piespriest mūža ieslodzījumu Ukrainas Jūras spēku virsniekam par raķešu kreisera "Moskva" nogremdēšanu ir uzskatāms par "juridisku absurdu" un rada bīstamu precedentu, intervijā "The Breakfast Show" paudis militārpolitiskais eksperts Jurijs Fjodorovs.

Komentējot spriedumu Ukrainas Jūras spēku 406. artilērijas brigādes komandierim Andrijam Šubinam, kuru Krievija atzinusi par vainīgu "starptautiskajā terorismā" saistībā ar 2022. gada aprīļa notikumiem, eksperts norādīja uz apsūdzības neloģiskumu.

"Šis spriedums ir sava veida juridiski murgi. Notiek karš, un abu pušu militārpersonas nodara zaudējumus pretiniekam. Tāda ir kara būtība. Nevienam nekad nav ienācis prātā apsūdzēt pretinieka komandierus par zaudējumu nodarīšanu militārajam personālsastāvam kaujas darbību laikā," uzsvēra Fjodorovs.

Eksperts skaidroja, ka kriminālatbildība parasti tiek piemērota par kara noziegumiem – spīdzināšanu, apzinātu civilās infrastruktūras iznīcināšanu vai gūstekņu un civiliedzīvotāju nogalināšanu. Savukārt pretinieka kara kuģa iznīcināšana ir leģitīms militārs mērķis, nevis terorisms.

Fjodorovs arī vērsa uzmanību uz spriedumā pirmo reizi oficiāli minētajiem datiem par zaudējumiem: 20 bojāgājušie, 24 ievainotie un 8 bezvēsts pazudušie. Eksperts norāda uz būtiskām nesakritībām, jo kreisera štata ekipāžai vajadzēja būt ap 700 cilvēku. Pēc kuģa nogrimšanas Sevastopolē ierindā bija redzami tikai aptuveni 150 jūrnieki.

"Rodas jautājums – kur palika pārējie? Atbildes uz to joprojām nav, “ akcentēja eksperts.

Čehijas ražotās vieglās triecienlidmašīnas L-159 varētu ievērojami stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību, jo tās tehniski ir piemērotākas cīņai ar "Shahed" tipa trieciendroniem nekā pilnvērtīgi virsskaņas iznīcinātāji, intervijā "Radio Brīvība" norādījis Odesas brīvprātīgo grupas "Tehnari" līdzdibinātājs un eksperts Genādijs Suldins.

Eksperts skaidro, ka standarta reaktīvo iznīcinātāju galvenā problēma cīņā ar lēni lidojošiem mērķiem ir to pārāk lielais minimālais lidojuma ātrums. Iznīcinātāji nespēj stabili lidot lēnāk par 380–400 kilometriem stundā (km/h), kamēr "Shahed" dronu kreisēšanas ātrums ir ap 210–220 km/h. Tas nozīmē, ka pilots ir spiests veikt bīstamus manevrus un šaut no pārāk liela attāluma, riskējot trāpīt sprādziena šķembās.

Savukārt L-159 lidmašīnu minimālais ātrums ir aptuveni 185 km/h. "Tas nozīmē, ka pie "Shahed" ātruma 210 km/h lidmašīna var mierīgi turēties "astē", droši pietuvoties un metodiski iznīcināt mērķi," norāda Suldins.

Lidmašīnas ir aprīkotas ar 23 milimetru aviācijas lielgabalu GŠ-23L, kas ļauj dronus notriekt ekonomiski izdevīgi, izmantojot lētu munīciju aptuveni 400 metru distancē.

Krievijas okupācijas karaspēka prioritārais uzdevums frontē joprojām ir pilnīga Doneckas apgabala ieņemšana, taču ienaidnieks aktīvi cenšas pārbaudīt Ukrainas aizsardzību arī pie valsts robežas un attīstīt panākumus Zaporižjas virzienā, televīzijas kanāla "Freedom" ēterā paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Jurijs Fedorenko.

Virsnieks norādīja, ka pretinieks cenšas izveidot tā dēvētās "buferzonas". Krievijas spēki manevrē gar valsts robežu Sumu un Harkivas apgabalos, mēģinot "uztaustīt" vājās vietas Ukrainas aizsardzībā. Tas gan neattiecas uz rajoniem, kur pretinieks jau iepriekš šķērsojis robežu un ticis apturēts, piemēram, Vovčanskā un Kupjanskā.

Fedorenko atklāja, ka ienaidnieks izmanto diversijas taktiku – karavīri mēdz pārģērbties civilajā apģērbā vai Ukrainas Bruņoto spēku formās, lai iekļūtu apdzīvotās vietās, paceltu tur Krievijas karogu un to nofotografētu.

"Krievijas propagandai ar to pietiek, lai maldinātu savus cilvēkus un stāstītu, ka nauda, kas tiek tērēta karam pret Ukrainu, un zaudējumi ir attaisnojami, jo ir redzami rezultāti," skaidroja komandieris.