Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pārdislocē karaspēku jaunai uzbrukuma operācijai Zaporižjas apgabalā

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 23:50
Ukrainas bezpilota lidaparāts (FPV) filmē Melitopoles lidlauku okupētajā Zaporižjas apgabalā

Lidlaukā var redzēt novietotu nolietotu Il-76 lidmašīnu.

Vakar 23:30
"Sūdzieties saviem draugiem Maskavā!" Sibiha asi atbild Ungārijas ārlietu ministram

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha asi reaģēja uz Ungārijas ārlietu ministra Pētera Sijārto izteikumiem.

"Pēter, tieši Krievija, nevis Ukraina, sāka šo karu un atsakās to izbeigt. Ungārijai gadiem ilgi ir teikts, ka Maskava ir neuzticams partneris. Neskatoties uz to, Ungārija ir darījusi visu iespējamo, lai saglabātu savu atkarību no Krievijas. Pat pēc pilna mēroga kara sākuma. Tagad jūs varat sūtīt savas sūdzības un draudus saviem draugiem Maskavā," sacīja Sibiha.

Vakar 23:14
Putina delegācijai par lidmašīnas degvielu ASV bija jāmaksā skaidrā naudā

Sankciju dēļ Krievijas delegācija ieradās ASV ar koferiem, kas pilni ar skaidru naudu, sacīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

"Kad krievi nolaidās Aļaskā, lai uzpildītu degvielu, viņiem bija jāmaksā skaidrā naudā, jo viņi nevar izmantot mūsu banku sistēmu," viņš atzīmēja.

Putina lidmašīnas uzpildīšana izmaksāja aptuveni 85 000 ASV dolāru. Kartes un bankas pārskaitījumi nav pieņemami — viss ir bloķēts.

Sankcijas ir pārvērtušas Kremli par klejojošu bankomātu. "Skaidras naudas impērija".

Vakar 22:50
Šmihaļs apstiprina, ka sākta spārnotās raķetes "Flamingo" ražošana

Aizsardzības ministrs Šmihaļs apstiprināja, ka ir sākta Ukrainas tālas darbības rādiusa spārnotās raķetes "Flamingo" ražošana, sakot, ka sīkāka informācija tiks atklāta, "kad pienāks īstais brīdis".

Vakar 22:34
Krievija kopš 2022. gada novembra ir okupējusi mazāk nekā 1% Ukrainas teritorijas

Kopš 2022. gada novembra Krievijas spēki ir ieņēmuši tikai 5842 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, kas veido aptuveni 0,97% no valsts sauszemes, liecina "DeepState" dati.

Vakar 22:12
Laikraksts: Tramps jau zvanījis uz Norvēģiju, interesējoties par Nobela miera prēmiju

Viens no izskaidrojumiem, kādēļ ASV prezidents Donalds Tramps tik ļoti vēlas piespiest Ukrainu piekrist Krievijas nosacījumiem kara izbeigšanai, ir viņa vēlme saņemt Nobela miera prēmiju. Par tās nepiešķiršanu viņš pēdējā laikā regulāri žēlojas, bet jūlijā viņš pat bija zvanījis Norvēģijas finanšu ministram un bijušajam NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, interesējoties par kāroto prēmiju. Vairāk lasi šeit.

Vakar 21:48
Ukraiņi ar ierobežotām ceļošanas iespējām arvien biežāk meklē atpūtu pie Melnās jūras

Lai gan starptautiskais tūrisms Odesā ir praktiski izzudis, ukraiņi ar ierobežotām ceļošanas iespējām arvien biežāk meklē atpūtu pie Melnās jūras. 

Vakar 21:30
Tramps un Zelenskis Baltajā namā: mums ir laba iespēja apturēt karu, ja sarunās iesaistīsies arī Putins

ASV prezidents Donalds Tramps un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikšanās laikā Baltajā namā uzsvēruši gatavību turpināt sarunas par kara izbeigšanu, vienlaikus izvairoties no konkrētiem solījumiem. 

Tramps norādīja, ka Vašingtonas atbalsts Ukrainai nav nonācis strupceļā, bet Zelenskis uzsvēra – viņš ir gatavs arī trīspusējai tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Plašāk lasīt šeit.

Vakar 21:24
Saeimas priekšsēdētāja: Sankciju spiediens pret Krieviju jāturpina

Sankciju spiediens pret Krieviju jāturpina, norādījusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), tiekoties ar ASV kongresmeni Endrū Harisu.

Ar Harisu tikās arī pārējie Saeimas Prezidija locekļi - Saeimas priekšsēdētājas biedres Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) un Antoņina Ņenaševa (P), Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns (AS) un Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs (NA).

Uzsverot Baltijas aizsardzības līnijas nozīmīgumu, Mieriņa sacījusi, ka ASV atbalsts tam ir ļoti svarīgs, jo Latvija sargā Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu. Saeimas priekšsēdētāja pateicās par ASV Kongresa stingro atbalstu Baltijas Drošības iniciatīvai, kā arī uzsvēra tās nozīmi arī turpmākā militāro spēju uzlabošanā.

Vakar 21:10
Ukraina pagājušajā gadā no helikopteriem notrieca 3200 "Shahed" tipa dronus

"Armijas aviācija ir sevi ļoti labi pierādījusi: ar ložmetējiem aprīkoti helikopteri ir ļoti efektīvi," sacīja virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".