Laikraksts: Tramps jau zvanījis uz Norvēģiju, interesējoties par Nobela miera prēmiju
Viens no izskaidrojumiem, kādēļ ASV prezidents Donalds Tramps tik ļoti vēlas piespiest Ukrainu piekrist Krievijas nosacījumiem kara izbeigšanai, ir viņa vēlme saņemt Nobela miera prēmiju. Par tās nepiešķiršanu viņš pēdējā laikā regulāri žēlojas, bet jūlijā viņš pat bija zvanījis Norvēģijas finanšu ministram un bijušajam NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, interesējoties par kāroto prēmiju.
Atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, Norvēģijas izdevums “Dagens Næringsliv” ziņoja, ka Trampa zvans pārsteidzis Stoltenbergu uz ielas: “Kamēr finanšu ministrs Jenss Stoltenbergs gāja pa Oslo ielu, pēkšņi piezvanīja Donalds Tramps … Viņš vēlējās Nobela prēmiju un parunāt par tarifiem.” Izdevums norādīja, ka tā nebija pirmā reize, kad Tramps sarunā ar Stoltenbergu bija pieminējis Nobela miera prēmijas nomināciju.
Savukārt pats Stoltenbergs aģentūrai “Reuters” paziņoja, ka saruna ar Trampu pirms viņa zvana Norvēģijas premjerministram Jūnasam Gāram Stērem galvenokārt bijusi par tarifiem un ekonomisko sadarbību. “Es nesniegšu sīkāku informāciju par sarunas saturu,” paziņoja Stoltenbergs, piebilstot, ka sarunā piedalījās arī vairākas Baltā nama amatpersonas, tostarp finanšu ministrs Skots Besents.
Nobela miera prēmija ir viena no piecām zviedru rūpnieka un dinamīta izgudrotāja Alfrēda Nobela (1833-1896) testamentā izveidotajām prēmijām un vienīgā, ko piešķir nevis Zviedrija, bet Norvēģija. Katru gadu Norvēģijas parlamenta ieceltā piecu locekļu Norvēģijas Nobela komiteja izskata plašo kandidātu klāstu, uzvarētāju paziņojot oktobrī, bet balvu pasniedzot Nobela nāves dienā 10. decembrī. Līdz šim no ASV prezidentiem šo balvu saņēmuši Teodors Rūzvelts (1906. g.), Vudro Vilsons (1919. g.), Džimijs Kārters (2002. g.) un Baraks Obama (2009. g.).
Jāpiebilst, ka Tramps Nobela miera prēmijai nominēts veselas astoņas reizes (katru gadu kopš 2016. gada, izņemot 2017. un 2023. gadu) un vienmēr palicis bešā. Viņu vēl vairāk tracina tas, ka ASV eksprezidents Baraks Obama, kuru viņš tagad cenšas visādos veidos apsūdzēt un aizvainot, to saņēma jau pirmajā prezidentūras gadā savā vienīgajā nominēšanas reizē.
Tramps iepriekš vairākkārt sūdzējies par to, ka nav saņēmis Nobela miera prēmiju. “Nē, es nesaņemšu Nobela miera prēmiju, lai arī ko darītu, ieskaitot Krievijas/Ukrainas un Izraēlas/Irānas [karus], lai kāds būtu rezultāts, bet cilvēki zina, un tikai tas man ir nozīmīgs!” Tramps jūnijā žēlojās sociālajā vietnē “Truth Social”.
Trampa kandidatūru izvirzījušo skaitā ir Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, Pakistānas valdība, un pat viņa asā kritiķe, bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, kuru Tramps pieveica 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās, bet vēlēšanu kampaņas laikā pastāvīgi aicināja savu konkurenti ieslodzīt cietumā, ir izteikusi gatavību nominēt Trampa kandidatūru. Tiesa, viņa ir gatava to izdarīt, ja Trampam izdotos pārtraukt Krievijas invāziju Ukrainā bez tā, lai Ukraina būtu spiesta atdot savas teritorijas agresorvalstij. “Skaidri runājot, jābūt pamieram. Bez nekādas teritoriju apmaiņas. Un ar laiku [Krievijas diktatoram Vladimiram] Putinam faktiski būtu jāizvācas no sagrābtās teritorijas, lai parādītu, tā teikt, savus labas gribas centienus, neapdraudētu Eiropas drošību,” viņa izteicās podkāstā “Raging Moderates”. “Ja mums to izdotos panākt, ja prezidents Tramps būtu tā dzinējspēks, es viņu nominētu Nobela miera prēmijai, jo mans mērķis ir nepieļaut kapitulēšanu Putinam, ko atbalsta un veicina Savienotās Valstis. Es uzskatu, ka tas ir briesmīgs precedents.”
Trampa kandidatūru intensīvi lobē arī viņa administrācija. Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita preses konferencēs vairākkārt stāstījusi, cik ļoti Tramps ir pelnījis šo balvu, kamēr pats Tramps kopš atgriešanās Baltajā namā septiņas reizes savā sociālo tīklu kontā rakstījis par pelnīto prēmiju, turklāt pēdējās sešas reizes to darījis šovasar, norāda “NBC News”.
Tramps prezidenta vēlēšanu kampaņā pērn solīja izmantot savas sarunu spējas, lai ātri panāktu karu izbeigšanu Ukrainā un Gazas joslā. Karu Ukrainā viņš sākotnēji solīja pabeigt “24 stundās”, pēc tam pastāvīgi paildzinot termiņus, bet nu jau par tiem ir aizmirsts vispār. Vairāk nekā sešus mēnešus pēc viņa otrās prezidentūras sākuma abi kari vēl turpinās pilnā sparā, bet Krievija tiešā tekstā paziņojusi, ka negrasās pārtraukt jau 1272 dienas ilgstošo Ukrainas iedzīvotāju slepkavošanu, viņu pilsētu iznīcināšanu un teritoriju sagrābšanu. Jāpiebilst, ka Krievijas lielākais “svētums” Lielais Tēvijas karš pret nacistisko Vāciju ilga 1418 dienas.
Ironiski, bet pašā Krievijā pilnā nopietnībā uzskata, ka Nobela miera prēmija pienākas Putinam. Vēl vairāk, viņa kandidatūru vajagot ieteikt Eiropas Savienībai, jo tikai pateicoties Putina mīkstajai sirdij, Eiropa vēl pastāv, uzskata Krievijas Valsts domē. Valsts domes Aizsardzības komitejas loceklis Andrejs Koļesņiks nesen aicināja Eiropas Savienību nākt pie prāta un veicināt Nobela miera prēmijas piešķiršanu Putinam. “Nobela Miera prēmiju vajag dot mūsu prezidentam. Viņš šobrīd glābj Eiropu,” viņš izteicās izdevumam “lenta.ru”. “Jo pēc visiem draudiem, kas vērsti pret mums, pēc izlūklidmašīnu lidojumiem gar mūsu robežu, Eiropai vairs nevajadzētu pastāvēt. Mūsu prezidents demonstrē dzelžainu savaldību. Es domāju, ka šajā sakarā viņam vajag piedāvāt Nobela Miera prēmiju. Un [kandidatūra] ir jāizvirza Eiropas Savienībai, jo īpaši [Eiropas Komisijas priekšsēdētājai] Urzulai fon der Leienai.”
