
TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Lavrova izteikumi apdraud ASV un Krievijas sarunas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Apvienotā Karaliste ir parakstījusi jaunu līgumu par raķešu sistēmām kā daļu no plāna, kas paredz, ka Rietumu sabiedrotie aizsargās Ukrainas gaisa telpu pēc miera līguma noslēgšanas, vēsta "Bloomberg".
Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka saskaņā ar 118 miljonu mārciņu (159 miljonu dolāru) līgumu britu valdība nākamajos trīs gados iegādāsies sešas jaunas “Land Ceptor” sistēmas no starptautiskā Eiropas ieroču ražotāja MBDA.
Raķetes darbības rādiuss ir līdz 3000 km, un tās kaujas galviņas svars ir 1150 kg, ziņo “Politico”.
Ukraina tagad var sasniegt praktiski jebkuru mērķi Krievijas dziļumos.
⚡ Footage emerges of spectacular strikes by Ukraine’s fastest missile “Flamingo” on major Russian oil refineries
— NEXTA (@nexta_tv) August 22, 2025
Its range is up to 3,000 km, and its warhead weighs 1,150 kg, Politico reports.
Ukraine can now hit virtually any target deep inside Russia — far beyond the reach… https://t.co/aswxpvVtVm pic.twitter.com/zXaHn34z5S
Nesen preses konferencē Ukrainas līderis paziņoja, ka Krievija dara visu, kas tās spēkos, lai bloķētu samitu.
"Krievija dara visu, kas tās spēkos, lai neļautu notikt šai tikšanās. Atšķirībā no Krievijas, Ukraina nebaidās no jebkādas tikšanās ar līderiem,” teica Ukrainas prezidents.
Viņš arī uzsvēra, ka, ja Maskava neizrāda nekādu vēlmi panākt mieru, Ukrainas sabiedrotajiem būtu jāvienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pavēstījis, ka Vladimirs Putins ir gatavs tikties ar savu Ukrainas kolēģi Volodimiru Zelenski, kad būs gatava samita darba kārtība.
Putins un Zelenski nav tikušies klātienē kopš 2019. gada. Pēdējos gados vairākas reizes ir piedāvāti priekšlikumi par abu prezidentu tikšanos, lai mēģinātu panākt abu pušu pārrunas par iespējamu pamieru.
Vairāk lasi šeit.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paziņoja, ka militārā alianse un ASV iesaistīsies Ukrainas drošības garantiju nodrošināšanā.
Kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski tika ierosināts, ka drošības garantijas būtu jānosaka tā, lai tās līdzinātos NATO 5. pantam. Saskaņā ar šo pantu uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm.
Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde ziņo, ka uzbrukuma laikā tika nogalināti vairāk nekā 90 krievu karavīri, bet vēl pieci tika sagūstīti, vēsta ukraiņu medijs "Espreso".
Papildu atbalstu sniedza FPV bezpilota lidaparātu un bumbvedēju bezpilota lidaparātu operatori, kuri veica vairāk nekā 400 uzlidojumus.
Militārie spēki arī neitralizēja krievu kaujiniekus, kuru uzdevums bija uzstādīt karogu, lai paziņotu par “teritorijas ieņemšanu”. Daži tika nogalināti, bet pārējie padevās.
Gruzija atgriezusi 65 Ukrainas pilsoņus, kurus deportēja Krievija, uz Ukrainu ar diviem čarterreisiem no Tbilisi lidostas caur Moldovu, šodien paziņoja Gruzijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Darahvelidze.
Viņi divus ar pusi mēnešus pavadīja robežkontroles punktā, jo Gruzijas iestādes drošības apsvērumu dēļ atteicās viņus ielaist valstī, vēsta "Sky News".
Krievija ir ieņēmusi Austrumukrainas ciemu Katerynivka Doneckā, ziņo Krievijas valsts ziņu aģentūra "RIA", atsaucoties uz Aizsardzības ministriju.
Donecka ir viena no divām teritorijām, otra ir Luhanska, kas veido Austrumukrainas reģionu Donbasu, kuru Krievija ir pieprasījusi jebkurā miera līgumā.
Krievijas bruņotie spēki okupējuši gandrīz visu Luhansku un aptuveni 70 % Doneckas.
Ziemeļkorejā notika ceremonija, kurā tika apbalvoti karavīri, kuri piedalījās Krievijas karā pret Ukrainu, vēsta ukraiņu kanāls “Espreso TV”.
Korejas Tautas armijas ārzemju operatīvās vienības komandieri un karavīri saņēma valsts apbalvojumus. Šī ir pirmā reize, kad Ziemeļkoreja apbalvo savus karavīrus, kas cīnījušies ārzemēs.
Ceremonijas laikā Kims Čenuns teica runu, kurā viņš nosauca karavīrus par “dižiem varoņiem un patriotiem”. Viņš teica, ka viņu drosme pierāda, ka nevienas valsts armija nevar izvairīties no likteņa kļūt par “mirušajām dvēselēm”, ja tā cīnās pret Ziemeļkorejas spēkiem.
Kims Čenuns piešķīra komandieriem un karavīriem titulu “Ziemeļkorejas varonis” par viņu “izcilajiem” varoņdarbiem kaujas laukā. Viņš arī novietoja medaļas blakus 101 kritušo portretam uz piemiņas sienas. Nav precizēts, vai visi no viņiem gāja bojā kaujā.
Labdarības biedrība "Tavi draugi" kopā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā svētdien, 24. augustā, Ukrainas Neatkarības dienā aicina uz atbalsta gājienu "Saulespuķu ceļš". Gājiens sākies plkst. 11.45 ar pulcēšanos pie Brīvības pieminekļa un dosies uz Kronvalda parku, kur plkst. 13.35 ar ziedu nolikšanu noslēgsies pie Tarasa Ševčenko pieminekļa.
Biedrība "Tavi draugi" "Saulespuķu ceļu" Ukrainas atbalstam rīko jau ceturto gadu, godinot Ukrainu un tās tautas cīņu par neatkarību un brīvību. Gājiena dalībnieki ir aicināti paust savu atbalstu ar saulespuķēm un Ukrainas simboliku.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".