TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Gūstekņu apmaiņas ietvaros Ukrainā atgriežas 193 karavīri, piektdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Karotāji no Bruņotajiem spēkiem, Nacionālās gvardes, Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts speciālā transporta dienesta. Aizstāvēja Ukrainu dažādos virzienos. Viņu vidū ir tādi, pret kuriem Krievija bija ierosinājusi kriminālprocesus, ir arī ievainotie," platformā "Telegram" pauda prezidents.

Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs norādīja, ka šis "faktiski ir Lieldienu apmaiņas otrais posms".

"Brīvībā - daudzi 2000. gadā dzimušie jaunie Ukrainas karotāji, karavīri un virsnieki, kas aizstāvēja mūsu valsti visos frontes virzienos, ir ievainotie," "Telegram" pauda Budanovs.

Viņš pateicās partneriem ASV un Apvienotajos Arābu Emirātos par palīdzību apmaiņā.

Savukārt parlamenta cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinecs "Telegram" paziņoja, ka "visi atbrīvotie tika turēti Čečenijā un ka darbs pie viņu atbrīvošanas turpinājās ilgu laiku".

Par teju nevienu no atbrīvotajiem nebija gūts apstiprinājums par viņu atrašanos gūstā ar Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas starpniecību, pauda ombuds.

"Viņu statuss tika noskaidrots, izmantojot citus avotus. Viens no atgriezušajiem bija atzīts par pazudušu," norādīja Lubinecs.

Kara gūstekņu koordinācijas štābs pastāstīja, ka starp atbrīvotajiem ir ievērojams skaits desantnieku. Papildus karavīriem un seržantiem izdevās atbrīvot arī vairākus virsniekus.

"Visiem atbrīvotajiem tiks veikta pilna medicīniskā pārbaude, viņi saņems palīdzību fiziskajai un psiholoģiskajai rehabilitācijai, kā arī visus valsts paredzētos maksājumus. Ukraina nodrošinās varoņu reintegrāciju sabiedrībā pēc ilgstošas izolācijas," teikts štāba paziņojumā.

Kā ziņots, 11. aprīlī no Krievijas gūsta mājās atgriezās 175 Ukrainas karavīri, kopā ar viņiem izdevās atgriezties septiņiem civiliedzīvotājiem. Lielākā daļa no tiem, kas atgriezās, gūstā atradās kopš 2022. gada. Izdevās atbrīvot 25 virsniekus, kurus Krievijas puse iepriekš kategoriski atteicās apmainīt.

Pirms tam pēdējā gūstekņu apmaiņa notika 6. martā.

Zelenskis 26. martā paziņoja, ka četru gadu laikā, kopš darbojas štābs, mājās atgriezti 8669 ukraiņi - gan militārpersonas, gan civiliedzīvotāji.

Ukraina esot gatava palīdzēt veidot Baltijas aizsardzības līniju, par to šodien runāts Kijivā notikušajā starptautiskās drošības konferencē, ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Konferencē piedalījās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns, kurš tikās ar Ukrainas armijas virspavēlnieku Oleksandru Sirski.

LTV ziņoja, ka ukraiņu iesaistīšanās ir būtiska Baltijas aizsardzības līnijas veidošanā, dronu izmantošanas taktikas ieviešanā un dronu integrēšanā kaujas operācijās.

Pudāns LTV atzina, ka Ukrainai nav viegli izraut cilvēkus no frontes, taču viņi ir gatavi braukt pie mums un palīdzēt pārskatīt mūsu kaujas plānus, ieteikt risinājumus un veidot mūs daudz stiprākus.

LETA jau ziņoja, ka Kijivas Drošības foruma diskusijā starptautiskie politikas un drošības eksperti analizēja Krievijas agresijas pret Ukrainu attīstību un tās ietekmi uz Eiropas un globālo drošību.

Diskusijā uzmanība bija pievērsta ilgtermiņa atbalsta nodrošināšanai Ukrainai, sabiedrības noturības stiprināšanai un politiskās gribas saglabāšanai ilgstoša kara apstākļos.

Eiropas Savienības (ES) pieņemtie lēmumi par finansiālo atbalstu Ukrainai un sankciju pastiprināšanu pret Krieviju skaidri apliecina, ka Eiropa ir gatava ilgtermiņā turpināt atbalstīt Ukrainu un palielināt spiedienu uz agresorvalsti, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Kā informē ministres padomnieks Toms Sadovskis, Braže piektdien attālināti piedalījās Kijivas Drošības foruma diskusijā, kurā starptautiskie politikas un drošības eksperti analizēja Krievijas agresijas pret Ukrainu attīstību un tās ietekmi uz Eiropas un globālo drošību. Diskusijā uzmanība bija pievērsta ilgtermiņa atbalsta nodrošināšanai Ukrainai, sabiedrības noturības stiprināšanai un politiskās gribas saglabāšanai ilgstoša kara apstākļos.

Latvijas ārlietu ministre akcentēja, ka Ukrainas spēja turpināt cīņu ir tieši atkarīga no prognozējama un ilgtermiņa militārā, ekonomiskā un humānā atbalsta. Viņa atzīmēja, ka Latvija turpina sniegt būtisku ieguldījumu, paredzot vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) militārajai palīdzībai Ukrainai, kā arī atbalstu rekonstrukcijai un starptautiskajām iniciatīvām.

ES šonedēļ panākta vienošanās par diviem stratēģiski nozīmīgiem lēmumiem - apstiprināta 90 miljardu eiro aizdevuma programma Ukrainai un pieņemta 20. sankciju kārta pret Krieviju. Aizdevums paredzēts Ukrainas neatliekamo budžeta un aizsardzības vajadzību nodrošināšanai, savukārt 20. sankciju kārta būtiski paplašina ierobežojumus Krievijas finanšu, enerģētikas un tirdzniecības sektoros, vienlaikus pastiprinot spiedienu uz agresorvalsts kara ekonomiku.

Latvija uzsver, ka līdztekus starptautiskajam atbalstam izšķiroša nozīme ir Ukrainas konsekventam darbam ceļā uz dalību ES. Tāpat būtiski turpināt reformu īstenošanu, īpaši tiesiskuma, cīņas pret korupciju un institucionālās kapacitātes stiprināšanas jomās, tostarp īstenojot desmit prioritāšu reformu plānu. Tas tuvinās valsts regulējumu ES standartiem un ļaus virzīt uz priekšu pievienošanās sarunas, lai pakāpeniski nostiprinātu Ukrainas integrāciju ES.

Runājot par drošības situāciju reģionā, Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka Krievija koncentrē savus resursus karam Ukrainā un tai nav kapacitātes sākt militāras operācijas pret NATO valstīm, tomēr joprojām ir sagaidāma Krievijas hibrīdo aktivitāšu pastiprināšanās pret Eiropas valstīm, tostarp dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumi, sabotāžas mēģinājumi un citas aktivitātes. Hibrīdkarš aptver visu Eiropu, un Krievija turpinās mēģināt ietekmēt gan demokrātiskos procesus, gan kritisko infrastruktūru.

Papildus tika analizēta globālo konfliktu savstarpējā ietekme. Krievijas karš Ukrainā ir cieši saistīts ar procesiem citos reģionos, tostarp Tuvajos Austrumos, un to ietekmē trešo valstu iesaiste. Šie faktori uzsver nepieciešamību stiprināt NATO kolektīvās aizsardzības spējas un pielāgoties mainīgajai drošības videi.

Paneļdiskusijā kopā ar Braži piedalījās bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers, bijušais Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass, bijušais Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšnieks admirālis sers Tonijs Radakins un NATO ģenerālsekretāra īpašā pārstāve sieviešu, miera un drošības jautājumos Irēne Fellina.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks piektdien pauda gandarījumu, ka Eiropas Savienības (ES) samits pirmo reizi vairāku gadu garumā notiek bez krieviem, šādi acīmredzami izsakoties par Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, kas pēc sakāves vēlēšanās nolēmis samitu neapmeklēt.

"Eiropadomes sanāksme. Vairāku gadu laikā telpā pirmo reizi nav krievu. Liels atvieglojums," platformā "X" atzina Tusks.

ES neformālais samits notiek Kiprā.

Vienīgais ES līderis, kas nepiedalās sanāksmē, ir Ungārijas premjerministrs Orbāns. Viņš drīzumā atstās amatu pēc 16 gadiem pie varas.

Tostarp Polijas prezidents Karols Navrockis, kas pirms Ungārijas vēlēšanām apmeklēja Orbānu, tagad noliedz, ka tā būtu bijusi atbalsta izpausme.

Mediji ziņo, ka pie Ungārijas parlamenta ēkas pirmo reizi pēc vairāk nekā desmit gadiem atgriezīsies ES karogs.

Krievija naktī uz piekdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 107 droniem, un 96 dronus Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus.

No 107 droniem aptuveni 70 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti divu ballistisko raķešu un 10 trieciendronu trāpījumi deviņās vietās un notriekto dronu atlūzu nogāšanās divās vietās, norādīja Gaisa spēki

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 323 460 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 910 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 892 tankus, 24 445 bruņutransportierus, 40 606 lielgabalus un mīnmetējus, 1753 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1353 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 254 605 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 91 256 automobiļus un autocisternas, kā arī 4134 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas dronu triecienā dzīvojamām ēkām Odesā naktī uz piektdienu nogalināti divi cilvēki un vairāk nekā desmit cietuši, paziņoja Ukrainas Ārkārtējo situāciju dienests.

Abi nogalinātie atradās divstāvu ēkā, kurā trāpīja drons. Viens cilvēks šajā ēkā tika ievainots. No šīs mājas evakuēti 16 iedzīvotāji.

Savukārt pēc drona trāpījuma trīsstāvu dzīvojamā mājā tika iznīcināti dzīvokļi un izcēlās ugunsgrēks. Tur cietuši seši cilvēki, norādīja dienests.

Tika sagrautas vēl divas divstāvu dzīvojamās ēkas, kurās cietuši septiņi cilvēki.

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, stājies spēkā notiesājošs spriedums taksistam Sergejam Sidorovam par spiegošanu Krievijas labā, aģentūru LETA informēja AT.

Neminot personas vārdu, AT informēja, ka lietā gan pirmās, gan otrās instances tiesa pamatoti un argumentēti atzinusi, ka apsūdzētā vainīgums inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos ir pierādīts ārpus saprātīgām šaubām, un kasācijas sūdzībā norādītie aizstāvja argumenti jau tikuši izvērtēti un noraidīti apelācijas instances tiesā.

Kasācijas sūdzības saturs ir vērsts uz to, lai panāktu tiesas lēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, taču kasācijas kārtībā AT tie netiek pārbaudīti.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa pērn atstāja negrozītu Rīgas pilsētas tiesas spriedumu, ar kuru Sidorovam piespriests septiņu gadu cietumsods.

No apsūdzības izriet, ka 2022. gada oktobrī platformā "Telegram" tika izveidots kanāls "Baltijas antifašisti" un ar to saistīti kanāli, kuros tika vākta informācija nolūkā palīdzēt Krievijai un tās dienestiem vērsties pret Latvijas drošību.

"Baltijas antifašistu" uzturētajos "Telegram" kanālos regulāri tika ievietoti aicinājumi personām Latvijā vākt ziņas, kas būtu saistošas Krievijas izlūkošanas un drošības dienestiem. Tāpat bijuši aicinājumi iegūt ziņas par jebkādām ikdienas norisēm Latvijas aizsardzības sistēmā, Latvijas starptautisko sadarbību, NATO aizsardzības plāniem, NATO dalībvalstu praktiskajām aktivitātēm Latvijas teritorijā, kā arī ziņas par Latvijā notiekošiem atbalsta pasākumiem Ukrainai.

Atsevišķos gadījumos ierakstos bijis neslēpti norādīts, ka šī informācija tiks nodota Krievijas Izmeklēšanas komitejai vai Federālajam drošības dienestam (FSB). Savukārt stratēģiskas nozīmes un operatīvi taktiska rakstura izlūkziņas primāri nepieciešamas Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba galvenajai izlūkošanas pārvaldei.

Atsaucoties šādiem vēstījumiem, Sidorovs ideoloģisku motīvu vadīts piekritis vākt ziņas, apzinoties, ka tās tālāk tiks nodotas Krievijas dienestiem, uzsver apsūdzība.

Pirmajā reizē Sidorovs 2023. gada 4. janvārī, braucot ar auto garām Krievijas vēstniecībai, ar telefonu nofilmējis un "Telegram" saziņā ar kādu apsūdzībā nekonkretizētu personu nosūtīja video, kurā redzams, ka pie vēstniecības tobrīd atrodas operatīvais transports un divas ugunsdzēsēju mašīnas.

10. martā Sidorovs šai pašai personai nosūtīja informāciju par to, ka todien Rīgā ir liela militārpersonu aktivitāte, "ka visi no mājām braucot uz bāzēm un nevis uz vienu konkrētu bāzi, bet uz visām". Sidorovs arī pats uz divām bāzēm esot aizvedis militārpersonas.

26. aprīlī Sidorovs jau citai personai "Telegram" nosūtīja ziņu par to, ka Rīgas ostā ir iegājis militārais kuģis, kas atrodas slēgtajā piestātnē un tiek veikta tā izkraušana. Sidorovs arī nosūtīja atrašanās vietu mobilajā aplikācijā "Waze".

9. maijā apsūdzētais nosūtīja šai personai divas fotogrāfijas, vienā no kurām bija redzams Ukrainas karogs mājas logā, bet otrā - mājas adrese. Tajā pat dienā Sidorovs nosūtīja informāciju, ka viņam nav bilžu, bet viņš jau trešo vai ceturto dienu ievērojis militāristus Baložos pie dronu poligona. Vīrietis rakstījis, ka vēlējies pie poligona piebraukt paskatīties un uzņemt bildes, taču ceļš pie poligona neesot pieejams un tur ir izvietotas kameras. Vēlāk gan viņš nosūtīja poligona atrašanās vietu "Waze" kartē.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Ķekavas novada pašvaldība ar mērķi atbalstīt jauno tehnoloģisko inovāciju un tehnisko jaunradi 2019. gadā Baložos palīdzējusi tapt "dronu poligonam". Nacionālajos bruņotajos spēkos aģentūrai LETA nekomentēja, vai šo teritoriju savām mācībām izmanto arī armija.

12. maijā Sidorovs informējis par to, ka ostā nav redzams neviens Ukrainas benzīnvedējs, lai gan tie pie ostas bijuši pastāvīgi. Tajā pašā dienā vīrietis nosūtīja fotoattēlu, kurā Uzvaras parkā aiz sētas redzams smilšains laukums un melnas krāsas auto. Sidorovs informējis, ka minētajā vietā notiek pieminekļa nojaukšanas darbi un apgalvojis, ka starp smilšu kaudzēm ir noslēpta traktoristu, kas veic šo nojaukšanu, personīgā automašīna.

Tālākais apsūdzības izklāsts liecina, ka Sidorovs "Telegram" sūtījis informāciju par redzamiem karakuģiem un to, ka saskaņā ar citu taksistu novērojumiem lidostā esot pilns ar militāristiem. Tāpat vīrietis sūtījis foto ar auto, uz kuras bagāžas nodalījuma redzama uzlīme ar pārsvītrotu Putina galvu. Apsūdzētais arī sūtījis foto ar kāda Rīgas centra veikala skatlogu, kurā redzama zīme Ukrainas karoga krāsās ar uzrakstu krievu valodā "Krievijas militārais kuģi, ej na*uj".

11. jūnijā Sidorovs sūtījis informāciju, ka todien bijis daudz pasūtījumu no militārpersonām, kuras braukušas no Rīgas uz Lielvārdes bāzi. Sidorovs apgalvojis, ka militārpersonas esot bijušas alkohola reibumā un tās vestas uz bāzi no bāriem.

20. jūnijā Sidorovs nosūtījis informāciju, ka naftas termināls ir pilns ar "Ukrainas tūristiem", cita starpā taujājot, "vai nav kaut kas, ko tur nolikt un kas varētu pēc stundas uzsprāgt vai aizdegties".

Sidorovs spriedelējis, ka viņam ir divas vietas, kur griboties nolikt sprāgstošus priekšmetus - viņš gribot uzspridzināt termināli, nodedzināt tur kravas automašīnas un dronu poligonu. Uz minēto ziņu saziņas adresāts atbildējis, ka tādu operāciju vajag pārdomāt. Uz to Sidorovs atbildējis, ka viņam viss esot pārdomāts un vajagot tikai sastāvdaļas. Uz to sarakstes otra puse Sidorovam atbildējusi, ka sastāvdaļas uzbrukumam nepieciešams savākt Latvijā, tas esot sarežģīts process un tādas lietas "Telegram" apspriest nedrīkstot.

Tālākā apsūdzība liecina, ka Sidorovs piekritis, ka sastāvdaļas ir jāvāc Latvijā, bet interesējies, vai Latvijā ir kāds, kurš tās jau ir savācis un varētu tās nodot viņam, nosūtot potenciālās paņemšanas vietas lokāciju. Kontaktpersona atbildējusi, ka šādas informācijas tai neesot, uz ko Sidorovs atbildējis: "Slikti."

Apsūdzība arī liecina, ka jūlijā kontaktpersona saziņā ar Sidorovu interesējusies par to, vai viņam ir daudz draugu starp taksistiem, jo nepieciešams, lai viņš ar taksistiem veiktu lidostas novērošanu. Kontaktpersona arī sniegusi tālākus norādījumus, kā novērot un izsekot atbraucējus lidostā.

Sidorovs arī apsūdzēts par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu, jo internetā rakstījis, ka latvieši ir fašisti, bet Ukrainas karoga krāsās izgaismoto Brīvības pieminekli viņš raksturojis ar vemjošu emocijzīmi. Tāpat viņš internetā publicējis citus naidīgus ierakstus.

Taksists pirms pirmās tiesas sēdes teica, ka sevi par spiegu neuzskata, jo neko "spiegainu" neesot nodevis, piemēram, informāciju par karabāzēm. Sidorovs apgalvoja, ka vienkārši sarakstījies ar Viktoriju Matuli, kura patlaban ir apsūdzēta noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašistu" kriminālprocesā un, visdrīzāk, atrodas Krievijā.

Valsts drošības dienests (VDD) vīrieti aizturēja 2023. gada 15. augustā. Taksista dzīvesvietā tika konstatēti vairāki datu nesēji, kā arī viņa prokremlisko ideoloģisko pārliecību apliecinoši simboli, piemēram, Krievijas un PSRS karogi.

Kriminālprocess pret vīrieti bija izdalīts no tā dēvētā "Baltijas antifašistu" kriminālprocesa, kurā apsūdzības celtas sešiem Latvijas valstspiederīgajiem par noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" vadīšanu un piedalīšanos šīs organizācijas pastrādātajos noziegumos.

Šīs personas ir prokremliskie aktīvisti Tatjana Andrijeca, Aleksandrs Žguns, Staņislavs Bukains, Sergejs Vasiļjevs, Matule un Romans Samuļs. Pieci no viņiem izsludināti meklēšanā.

No tā dēvētā "Baltijas antifašistu" kriminālprocesa izdalīta arī lieta, kurā 14. Saeimas deputāta amata kandidāte Inga Tuhbatova apsūdzēta par spiegošanu Krievijas labā, pildot konkrētus "Baltijas antifašistu" uzdevumus. Apsūdzētā pašlaik ir izsludināta meklēšanā.

Rīgas pilsētas tiesā patlaban atrodas vēl viena Sidorova lieta, kurā apsūdzēta arī prokremliskā Svetlana Nikolajeva.

Lietuvas Seims ceturtdien pagarināja nacionālās sankcijas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem līdz 2028. gadam.

Par to nobalsoja 95 deputāti, viens bija pret un seši atturējās.

Saskaņā ar valdības priekšlikumu spēkā esošie ierobežojošie pasākumi gandrīz pilnībā paliek nemainīgi ar vienu jaunu papildinājumu - aizliegumu iebraukt Lietuvā transportlīdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas ar vairāk nekā 200 litriem degvielas.

Likums par ierobežojošajiem pasākumiem Lietuvā ir spēkā kopš 2023. gada.