TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams

Ukrainas vēstnieks ANO Andrijs Meļņiks paziņojis, ka nespēj iedomāties iespēju nākotnē apmeklēt Maskavu pat tad, ja Krievija zaudētu karā, samaksātu reparācijas un tās vadība lūgtu piedošanu Ukrainai. Diplomāts uzsvēra, ka samierināšanās starp Ukrainu un Krieviju nenotiks vēl desmitiem vai pat simtiem gadu. “Pat pēc Putina režīma sabrukuma un visu kara noziedznieku notiesāšanas izlīgums starp Ukrainu un Krieviju nebūs iespējams,” norādīja Meļņiks. Viņš piebilda, ka atteiktos doties uz Maskavu pat kā Ukrainas delegācijas loceklis, lai klātienē redzētu Krievijas kapitulācijas deklarācijas parakstīšanu.

Ukraina kopš gada sākuma no Krievijas okupācijas ir atbrīvojusi 590 kvadrātkilometrus savas teritorijas, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru un Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu Zelenskis pateicās par atbalstu Ukrainai un augsto novērtējumu Ukrainas karavīru darbībām.

Viņš uzsvēra, ka “Ukrainas pozīcijas tagad ir spēcīgākas nekā iepriekšējos gados” un piebilda, ka Ukraina kopš gada sākuma atbrīvojusi 590 kvadrātkilometrus Ukrainas okupētās teritorijas. "Tendence noteikti nespēlē par labu okupantiem,” pauda Zelenskis.

Vienlaikus Ukraina turpina uzstāt uz Eiropas iesaisti iespējamajās miera sarunās starp Kijivu un Maskavu. “Ukraina strādā, lai nodrošinātu Eiropai vietu pie sarunu galda un lai Eiropas balss tiktu ņemta vērā,” norādīja Zelenskis. Viņš arī piebilda, ka Ukraina gaida atbildi no ASV par iespējamiem sarunu formātiem un tikšanās grafiku. Tikmēr ASV valsts sekretārs Marko Rubio atzinis, ka līdzšinējās ASV starpniecībā notikušās sarunas starp Ukrainu un Krieviju nav bijušas rezultatīvas un pašlaik faktiski ir apturētas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien brīdināja, ka Krievija gatavojas jaunam triecienam pret Ukrainu, iespējams, izmantojot hiperskaņas ballistisko raķeti “Orešņik”.

Viņš pauda, ka par šādiem draudiem liecina Ukrainas, ASV un Eiropas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija. “Mēs redzam pazīmes, kas liecina par gatavošanos kombinētam triecienam pa Ukrainas teritoriju, tostarp Kijivu, izmantojot dažādu veidu ieročus. Šādā uzbrukumā varētu tikt izmantoti arī vidējā darbības rādiusa ieroči,” vietnē “X” pauda Zelenskis.

Viņa brīdinājums izskanēja dienu pēc tam, kad Krievijas vadonis Vladimirs Putins uzdeva armijai sagatavot iespējamos atbildes soļus pēc drona uzbrukuma studentu kopmītnēm Krievijas kontrolētajā Luhanskas reģionā. Ukraina noliegusi, ka tai būtu kāda saistība ar šo uzbrukumu.

Krievija jau iepriekš divas reizes izmantojusi “Orešņik” raķetes pret Ukrainu. Pirmo reizi tas notika 2024. gada novembrī, kad Maskava paziņoja par triecienu militārai rūpnīcai Ukrainā. Ukrainas avoti toreiz norādīja, ka raķete bijusi aprīkota ar imitācijas kaujas galviņām un nodarījusi ierobežotus postījumus. Otro reizi “Orešņik” izmantota 2026. gada janvārī, kad trieciens skāra Ļvivas apgabalu Ukrainas rietumos.

Krievijas vadonis Vladimirs Putins iepriekš dižojās, ka “Orešņik” esot praktiski neiespējami pārtvert, jo tās ātrums vairāk nekā desmitkārt pārsniedz skaņas ātrumu. Lielbritānijas, Francijas un Vācijas līderi jau janvārī Krievijas šādas raķetes izmantošanu raksturoja kā “konfliktu eskalējošu un nepieņemamu rīcību”.

Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina sagaida nevis reakciju pēc iespējamā uzbrukuma, bet preventīvu rīcību no starptautiskajiem partneriem. “Spiediens uz Maskavu ir jāpastiprina, lai tā nepaplašinātu šo karu,” norādīja Ukrainas prezidents.

Ukrainas Drošības dienests veicis uzbrukumu "Metafrax Chemicals" rūpnīcai Krievijas Permas teritorijā, apstiprināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 23. maijā.

Rūpnīca atrodas aptuveni 1 700 kilometrus (1 055 jūdzes) no Ukrainas robežas.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova publiski salīdzinājusi Latvijas pārstāvi ANO, Sanitu Pavļutu-Deslandes, ar koncentrācijas nometnes darbinieku. Zaharova apgalvoja, ka šāda veida cilvēki Salaspilī tika iesaistīti kā medmāsas, kas ņēma asinis no bērniem Trešā Reiha karavīriem.

Ukraina 23. maijā atzīmē Jūras kājnieku dienu, godinot dienesta karavīrus, kas kalpo Ukrainas Jūras spēku Jūras kājnieku korpusā.

Ukraina nodrošinājusi jaunus partneru solījumus un atklājusi papildu finansējuma avotu PURL programmai, kas atbalsta ASV ieroču iegādi Kijivai, sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha intervijā Ukrinform NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā Helsingborgā, Zviedrijā.

Viņš norādīja, ka viens no galvenajiem Ukrainas delegācijas uzdevumiem, ko noteicis prezidents Volodimirs Zelenskis, bija nostiprināt un paplašināt PURL programmu.

Ukrainas bezpilota lidaparāti sestdien veikuši uzbrukuši ķīmiskajai rūpnīcai Krievijas Permas apgabalā, paziņoja Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis.

""Metafraks" ir svarīga Krievijas ķīmiskās rūpniecības daļa. Uzņēmuma produkti apgādā desmitiem citu Krievijas militāro ražotņu. To vidū ir lidmašīnas, bezpilota lidaparāti, raķešu dzinēji, sprāgstvielas," savā "Telegram" kanālā rakstīja Zelenskis. "Tagad ražošanas process uzņēmumā ir apturēts."

Viņš izteica pateicību Ukrainas Drošības dienestam (SBU) par notikušo triecienu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēstulē Eiropas Savienības (ES) līderiem norādījis, ka Vācijas priekšlikums piešķirt Ukrainai ES asociētās dalībvalsts statusu ir netaisnīgs, jo tas atņems Kijivai balsstiesības bloka ietvaros.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ierosinājis piešķirt Ukrainai asociētās ES dalībvalsts statusu bez balsstiesībām, liecina ceturtdien aģentūras AFP rīcībā nonākusī vēstule.