TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: analītiķi pieļauj Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs jau 2026. gadā

Krievijas diktatora Vladimira Putina un viņa agresīvās politikas kvēlais fans, odiozais “politologs” un propagandists Sergejs Markovs iekūlies nepatikšanās par to, ka nebija par savu darbību ziņojis Krievijas Tieslietu ministrijai. Lieta tāda, ka šis režīma pretinieku aktīvais šaustītājs šovasar pats pilnīgi negaidīti tika pasludināts par “ārvalstu aģentu”, un nu uz savas ādas izjūt jaunā statusa labumus.

Pirmais zvaniņš atskanējis no Maskavas rajona tiesas, kur nokļuvusi pret viņu ierosinātā administratīvā lieta par “ārvalstu aģenta” darbības kārtības pārkāpumu, kas viegli var pārvērsties krimināllietā. Pats Markovs laikrakstam “Kommersant” paziņoja, ka administratīvais protokols par pārkāpumiem ārvalstu aģenta darbībā agrāk vai vēlāk tiek sastādīts katram ārvalstu aģentam.

Jāpiebilst, ka Markovs ir slavens ar saviem savdabīgajiem izteikumiem, kas likuši pavīpsnāt rūdītajiem propagandistiem, bet Markova “Telegram” kanāla saturs reizēm varētu radīt psihiatru interesi. Viņa parastā “teorija”, ka Ukraina pati bombardē savus civilobjektus pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pavēles, lai “ieriebtu” Krievijai, vai arī ka briti plānojot notriekt Putina lidmašīnu, ir tikai dažas no daudzajām.

Vairāk lasiet šeit.

Vairāk lasiet šeit.

Sestdien publicētajā intervijā Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss brīdināja, ka Krievija varētu sākt karu ar NATO jau 2029. gadā — vai pat agrāk, kā uzskata daži eksperti. Taču vairāki neatkarīgi Izraēlas militārie analītiķi ir izteikušies, ka Krievija varētu mēģināt sagrābt Baltijas valstu teritoriju jau nākamgad, jo sarežģītā situācijā Kremļa diktators Vladimirs Putins vienmēr strauji palielina likmes, lai būtu, par ko kaulēties, vēsta kanāls “Current Time”.

Tikmēr par “Pastarās dienas radiostaciju” dēvētā Krievijas militārā radiostacija “UVB-76”, kas parasti pārraida kaut kādus nesakarīgus savārstījumus, pēkšņi pirmo reizi pārraidījusi vārdu “Latvija”.

Vairāk lasiet šeit.

Ukrainas parlamentam otrdienas sēdē neizdevās nobalsot par tieslietu ministra Hermana Haluščenko un enerģētikas ministres Svitlanas Hrinčukas demisiju, jo partijas "Eiropeiskā solidaritāte" deputāti nobloķēja tribīni.

Sanāksmes darba kārtībā bija iekļauta tikai Haluščenko un Hrinčukas atkāpšanās.

Tomēr "Eiropeiskās solidaritātes" pārstāvji pieprasīja, lai tiktu atstādināta visa premjerministres Jūlijas Sviridenko valdība, nevis tikai abi ministri.

Pēc tam parlamenta spīkers Ruslans Stefančuks paziņoja par sēdes slēgšanu.

Haluščenko 12. novembrī tika atstādināts no Ukrainas tieslietu ministra amata, ņemot vērā plašu rezonansi izraisījušo izmeklēšanu par korupciju uzņēmumā "Enerhoatom". Tajā pašā dienā no amata atkāpās Hrinčuka.

Bijušais Ukrainas prezidents un "Eiropeiskās solidaritātes" līderis Petro Porošenko pieprasījis visas Ukrainas valdības atkāpšanos.

To, ka amatus zaudēja tikai divi ministri, viņš nodēvēja par profanāciju, piebilstot, ka "publiskotajos ierakstos parādās vismaz piecu amatpersonu vārdi".

Ukrainas Nacionālais korupcijas apkarošanas birojs (NABU) un Specializētā korupcijas lietu prokuratūra (SAP) 10. novembrī paziņoja, ka ir atklājuši vērienīgu korupcijas shēmu ap valsts enerģētikas uzņēmumu "Enerhoatom".

Skandāla centrā nonāca pašreizējās Ukrainas valdības ministri, ilggadējais prezidenta līdzgaitnieks Timurs Mindičs un finansists Oleksandrs Cukermans.

Par dzelzceļa sabotāžu Polijā aizdomās tiek turēti divi ukraiņi, kas darbojušies Maskavas labā, otrdien uzrunā parlamentā paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Abi aizdomās turamie "jau ilgu laiku ir darbojušies Krievijas dienestu labā un ar tiem sadarbojušies", sacīja Tusks, atsaucoties uz prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu sniegto informāciju.

Premjers piebilda, ka iestādēm ir zināma aizdomās turamo identitāte, taču pagaidām, kamēr notiek izmeklēšana, tā netiks publiskota.

Divos sabotāžas aktos, kas notika no sestdienas līdz pirmdienai, tika bojāta dzelzceļa līnija, pa kuru tiek piegādāta palīdzība Ukrainai.

Tusks tos raksturoja kā, "iespējams, nopietnāko nacionālās drošības situāciju Polijā kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā".

Viens aizdomās turamais ir Ukrainas pilsonis, kas Ļvivā notiesāts par "sabotāžas aktiem", sacīja premjerministrs. Otrs ir Donbasa iedzīvotājs.

Abi aizdomās turami šoruden Polijā ieceļojuši no Baltkrievijas.

Neilgi pēc incidentiem abi aizdomās turamie pametuši Poliju un devušies uz Baltkrieviju.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Polijas varasiestādes ir aizturējušas desmitiem cilvēku aizdomās par sabotāžu un spiegošanu.

ASV jānosaka Krievijai jauna sankciju kārta, lai iedragātu tās rūpniecību un beidzot panāktu, ka diktators Vladimirs Putins sēžas pie sarunu galda, intervijā amerikāņu tīmekļa medijam "Politico" sacīja Somijas prezidents Aleksandrs Stubs.

Ir pienācis laiks Vašingtonai palielināt ekonomisko spiedienu uz Maskavu, norādīja prezidents.

Tramps "izmanto vai nu burkānu, vai pātagu", sacīja Stubs.

"Viņš izmēģināja burkānu Aļaskā un telefonsarunā ar Putinu. Un, kad viņš saprata, ka krievi negrasās kustēties un viņi nav ieinteresēti mierā, viņš ķērās pie pātagas," klāstīja prezidents.

"Šobrīd mēs esam "pātagas" režīmā," turpināja Stubs. "Nākamajam solim vajadzētu būt sankcijām - sankciju paketei [ASV] Senātā."

Šādi Stubs izteicās par plašo Krievijas sankciju likumprojektu, kam Senātā ir spēcīgs abu partiju atbalsts.

"Vienīgais cilvēks, ko Putins uzklausa, ir oligarhs," sacīja Somijas līderis.

"Ja oligarhi Krievijā nonāks pie secinājuma, ka ekonomiski tas ir pārāk sarežģīti, tad lietas varētu sākt risināties," norādīja Stubs.

Prezidents Volodimirs Zelenskis 18. novembrī savā Telegram kontā paziņoja par tikšanos ar Verhovnas Radas vadību un Tautas kalpa valdošās partijas deputātiem.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais pārstāvis Stīvs Vitkoffs 18. novembrī apmeklēs Turciju un tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ziņoja Reuters žurnālists Gajs Foulkonbridžs, atsaucoties uz Turcijas avotu.
 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savas vizītes laikā Madridē plāno tikties ar Spānijas karali Felipe VI un premjerministru, 18. novembrī Ukrainas sabiedriskajai raidorganizācijai "Suspilne" paziņoja viņa preses sekretārs.