TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Baltijas valstīm nevajadzētu uztraukties par iespējamu Krievijas uzbrukumu, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, komentējot jautājumu par tālāku konflikta eskalāciju Ukrainā.
Plašāk lasīt šeit.
Polijas parlamenta deputāti piektdien pieņēmuši rezolūciju ar aicinājumu valdībai pārcelt Krievijas vēstniecību Varšavā, norādot uz bažām, kas saistītas ar vēstniecības atrašanos tuvu nozīmīgām Polijas valsts vadības ēkām.
Rezolūciju atbalstīja 439 deputāti, neviens nebija pret un tikai viens atturējās.
Rezultāts atspoguļo valdošās koalīcijas un opozīcijas vienprātību valsts drošības jautājumos.
Rezolūcijā deputāti mudina valdību veikt starptautiskajām tiesībām atbilstošus pasākumus, kas novestu pie Krievijas vēstniecības pārvietošanas.
Vēstniecība atrodas Belvedera ielā 49 - prestižā vietā Varšavas centrā.
Ukrainai ir jābūt centrālajai lomai, kas tiek lemts par tās nākotni, piektdien apliecināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Ursula fon der Leiena, norādot, ka Eiropas Savienības (ES) līderi par ASV piedāvāto miera plānu spriedīs sestdien.
Plašāk lasīt šeit.
krainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien pavēstīja, ka ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti apspriedis ASV nule piedāvāto miera plānu.
"Apspriedām esošās diplomātiskās iespējas un Amerikas puses piedāvāto plānu. Mēs esam gatavi strādāt ātri un konstruktīvi, lai tas nostrādātu. Koordinējam kopīgus turpmākos soļus," klāstīja prezidents.
Zelenskis un Rite arī runājuši par Krievijas triecienu Ternopiļai, kurā tika nogalināts 31cilvēks.
"Ukraiņi vairāk nekā jebkurš cits pasaulē vēlas, lai tiktu izbeigts šis karš, lai tiktu izbeigtas slepkavības un panākts cienīgs miers," pauda Zelenskis.
ASV Ukrainas miera plānā atrodami vairāki formulējumi, kas sākotnēji, šķiet, rakstīti krievu valodā, norāda britu laikraksts "The Guardian".
Tekstā ir vairākas frāzes, kas krievu valodā izklausītos organiski, bet angļu versijā - nedabiski.
"Dažas frāzes ASV "miera priekšlikumā" Ukrainai, šķiet, sākotnēji ir rakstītas krievu valodā. Vairākās vietās valoda labi skanētu krieviski, bet angļu valodā - izteikti dīvaini," norāda izdevums.
Piemēram, plāna trešais punkts: "Tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs un NATO turpmāk nepaplašināsies".
Konstrukcija "It is expected" angļu valodā skan samāksloti un vairāk atgādina krievu stilu, teikts publikācijā.
Citi, domājams, no krievu valodas pārņemtie formulējumi, kas palikuši tekstā, ir "ambiguities" ("nenoteiktības"; krieviski - "неоднозначности") vai "enshrine" ("nostiprināt", "закрепить").
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka 27. novembris ir piemērots termiņš, lai Ukraina piekristu ASV miera priekšlikumam.
Intervijā radiostacijai "Fox" Tramps sacīja, ka Ukraina riskē "īsā laikā" zaudēt vēl vairāk teritoriju.
Runājot par termiņu līdz nākamajai ceturtdienai, kas ASV ir Pateicības diena, Tramps sacīja, ka to varētu pagarināt, ja viss "noritēs labi", bet kopumā, pēc viņa teiktā, tas ir "piemērots laiks".
Līdz šim Tramps nebija komentējis medijos publicēto miera piedāvājumu.
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim piektdien bijusi telefonsaruna a ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu, pavēstīja avoti Ukrainas prezidenta administrācijā.
"Zelenska un Vensa zvans beidzās pirms pusstundas," paziņoja avoti, nesniedzot sīkāku informāciju.
Saruna notikusi pēc tam, kad Vašingtona piedāvājusi plānu kara izbeigšanai Ukrainā, kas, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.
Lielbritānijas tiesa piektdien bijušajam britu Eiropas Parlamenta (EP) deputātam un partijas "Reform UK" Velsas līderim Neitanam Gilam par kukuļu pieņemšanu, lai izplatītu Maskavas propagandu, piesprieda desmitarpus gadus cietumā.
Gils septembrī Londonas Oldbeilija krimināltiesā atzina vainu, ka pieņēmis tūkstošiem eiro no prokrieviska Ukrainas politiķa un ka viņa uzdevumā nācis klajā ar iepriekš sagatavotiem paziņojumiem un uzstājies televīzijā.
"Jūs ļaunprātīgi izmantojāt lielo autoritāti un uzticību," piespriežot sodu, pauda tiesnese Bobija Čima-Graba.
Tiek ziņots, ka droni veiksmīgi izvairījusies no Krievijas "Pantsir-S1" pretgaisa aizsardzības raķetes.
Šīs vienības droni regulāti trāpa krievu militārajiem objektiem Krimā.
Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien iesniedza Krievijas vēstniecībai šonedēļ otro protesta notu par Kremļa kara Ukrainā turpināšanu.
"Tikai 19. novembrī tika nogalināti vismaz 28 civiliedzīvotāji, kuru vidū bija trīs bērni, un gandrīz simts tika ievainoti, kad Krievijas raķetes trāpīja daudzdzīvokļu ēkās Ternopiļā. Krievijas spēku plašā uzbrukumā šajā un citos reģionos ir cietuši civiliedzīvotāji, bojātas mājas un kritiskā infrastruktūru," piektdien paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija.
Tā norādīja, ka Krievijas armija kārtējo reizi ir nodarījusi postījumus dzīvojamām ēkām un energoobjektiem, kas apliecina, ka Ukrainas civilā infrastruktūra joprojām ir "Krievijas noziedzīgo uzbrukumu galvenais mērķis".
Notā arī atkārtoti uzsvērts, ka Lietuva turpinās pieprasīt, lai Krievija nekavējoties izbeidz agresiju pret Ukrainu, izved visus okupācijas spēkus no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas un pilnībā kompensē Ukrainai Krievijas agresijas radītos zaudējumus.
Lietuvas protesta nota tika iesniegta laikā, kad ASV mediji ziņoja par 28 punktu ASV miera plānu Ukrainai. Medijos izskanējis, ka plāns paredz, ka Ukrainai būs jāsniedz Krievijai teritoriālas un drošības koncesijas, jāatvieglo sankcijas pret Maskavu un jāatjauno G8 grupas darbība, ļaujot Krievijai atkal piedalīties šajā formātā.
Baltais nams noliedza, ka būtu gatavojis plānu kopā ar Maskavu, sakot, ka tā sūtnis Stīvs Vitkofs un valsts sekretārs Marko Rubio klusi pie tā strādājuši gan ar Ukrainu, gan Krieviju.
Tikmēr Eiropas Savienības līderi apgalvo, ka viņi nav informēti par šo plānu.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī Lietuva iesniegusi Krievijai vairākas notas. Pēdējā laikā tas tiek darīts regulāri pēc katra plašāka uzbrukuma Ukrainai.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



