TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Paziņots, ar kādu eksotisku indi Krievija nogalināja opozicionāru Navaļniju

Bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone Minhenes drošības konferences laikā veltījusi asu kritiku Donalda Trampa administrācijas politikai attiecībā uz karu Ukrainā, nodēvējot to par "kaunpilnu" un "vēsturisku kļūdu".

Paneļdiskusijas laikā Klintone uzsvēra, ka mēģinājumi piespiest Ukrainu piekrist kapitulācijas darījumam ar Krieviju ir nepieņemami. Pēc politiķes domām, Trampa rīcība grauj Rietumu vienotību, starptautiskās saistības un ir uzskatāma par NATO statūtu un vispārcilvēcisko vērtību nodevību.

Klintone norādīja, ka pašreizējais ASV prezidents vai nu neizprot Ukrainas tautas ciešanu mērogus, vai arī viņam tie ir vienaldzīgi. Viņa uzsvēra, ka Ukraina šobrīd cīnās par demokrātiju un Rietumu vērtībām, zaudējot tūkstošiem cilvēku viena cilvēka – Vladimira Putina – kontroles mānijas dēļ.

"Es uzskatu, ka centieni, ko Putins un Tramps pieliek, lai gūtu labumu no ukraiņu tautas ciešanām un nāves, ir augstākās pakāpes korupcija," paziņoja bijusī valsts sekretāre.

Četri kara gadi Ukrainā ir fundamentāli mainījuši smagās bruņutehnikas izmantošanas principus, secinājis britu analītiķis Džeks Bakbijs. Pašlaik tanki darbojas nāvējošā bezpilota lidaparātu ekosistēmā, kurā FPV droni veic līdz pat 45 000 uzbrukumu mērķiem mēnesī, padarot tradicionālos bruņutehnikas triecienus praktiski neiespējamus.

Pēc Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba datiem uz 2026. gada februāra vidu, Krievijas okupācijas spēku zaudējumi sasnieguši vairāk nekā 11,5 tūkstošus tanku un 24 tūkstošus bruņumašīnu. Analītiķi uzsver, ka šāda mēroga zaudējumi mūsdienu karadarbībā ir bezprecedenta gadījums, ko veicinājusi pāreja no taktiskajām kļūdām konflikta sākumā uz tehnoloģiski augstvērtīgu, dronos balstītu "iznīcināšanas ķēdi" pašlaik.

Galvenais augsto zaudējumu iemesls ir pastāvīgā kaujas lauka uzraudzība. Mazie kvadrokopteri veic nepārtrauktu izlūkošanu, savukārt lētie FPV droni dod galīgo triecienu tehnikai, kas ir simtiem reižu dārgāka par pašu lidaparātu. Ukrainas dronu ražošanas sektors plāno 2026. gadā sasniegt 4,5 miljonu vienību izlaidi, savukārt Krievija deklarējusi plānus par trīs līdz četru miljonu BPA ražošanu gadā. Šī "dronu sacensība" ir piespiedusi abas puses atteikties no masveidīgiem bruņutehnikas uzbrukumiem, pārejot uz izkliedētu taktiku un pastiprinātu radioelektroniskās cīņas līdzekļu izmantošanu.

Sakarā ar modernās tehnikas deficītu un grūtībām to atjaunot, Krievija arvien biežāk kaujas laukā izmanto tehniski novecojušus modeļus, piemēram, T-62 tankus. Situāciju pasliktina arī konstrukcijas defekti, īpaši T-80 modeļiem, kur munīcijas novietojums zem torņa bieži izraisa katastrofālu eksploziju pēc pirmā trāpījuma.

Vizuālā monitoringa dati liecina, ka 2026. gada februāra sākumā apstiprinātie Krievijas tanku zaudējumi pieauga vidēji par sešām vienībām dienā, apliecinot, ka tradicionālā tanku ēra kaujas laukā ir piekāpusies masveidā ražoto dronu tehnoloģiju priekšā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) Minhenē ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu pārrunājusi spertos soļus Ukrainas atbalstam.

Šonedēļ premjere uzturējās darba vizītē Minhenē, kur piedalījās ikgadējā Minhenes drošības konferencē, kā arī divpusēji tikās ar amatpersonām un starptautisku uzņēmumu pārstāvjiem.

Minhenes drošības konferences otrajā dienā Latvijas Ministru prezidente piedalījās konferences galvenajās sesijās, kurās ar uzrunām uzstājās ASV valsts sekretārs Marko Rubio, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"ASV valsts sekretārs Marko Rubio savā uzrunā uzsvēra, ka ASV un Eiropa vienmēr ir bijuši un būs sabiedrotie - stipri katrs pats par sevi, bet vēl stiprāki kopā. Mēs neļausim nevienam graut transatlantiskās saites. Eiropa un ASV ir kopā, lai veidotu stiprāku, drošāku un labklājīgāku nākotni. Latvijā mēs jau rīkojamies. Skaidra rīcība ir nepieciešama abās Atlantijas okeāna pusēs jau tagad," uzsvērusi Siliņa.

Minhenes drošības konferences otrajā norises dienā Latvijas premjere tikās ar Mercu. Amatpersonas pārrunāja, kādus soļus veic jau tagad, lai palīdzētu Ukrainai, kā arī to, kā stiprināt un intensificēt transatlantiskās attiecības ar ASV.

Siliņa un Mercs pārrunājuši Eiropas militārās industrijas attīstību. Latvijai kopā ar Vāciju jau ir vairāki konkrēti projekti - gan ar "Rheinmetall", gan "Diehl Defence", gan "DND", norādījusi Latvijas Ministru prezidente un uzsvērusi - tas liecinot, ka Eiropa spēj un var ražot savai aizsardzībai.

Amatpersonas sarunā bija vienisprātis, ka rīcībai ir jābūt tagad. Militārā industrija jāattīsta tagad, atbalsts Ukrainai jāpastiprina tagad, vienlaikus ierobežojot Krieviju un tās spēju finansēt karu. "Sagaidām arī papildu sankcijas no ASV, par kurām savā uzrunā paziņoja Rubio," akcentēja Siliņa.

Orbānu vairāk interesē, lai lielāks kļūtu paša vēders, nevis ungāru armija, lai pretotos agresorei, paziņoja Zelenskis.

Piecas Eiropas valstis sestdien kopīgā paziņojumā apliecināja, ka Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs 2024. gadā ieslodzījumā noindēts ar nāvējošu, retu toksīnu, un uzbrukuma īstenošanā vainoja Krievijas valsti.

Vairāk lasiet šeit.

Tādēļ Ukraina ir jāapgādā ar tādiem ieročiem, lai varētu dot atbildes triecienus pašā Krievijas teritorijā, uzskata Dānijas premjere.