TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pie Polijas robežas krievi pieved "Iskander" raķetes

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Bijušais Lietuvas Seima priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis paziņojis, ka tuvākajā laikā Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja vērtēs iespējamo incidentu ar Krievijas droniem. Tas attiecas uz pagājušās nedēļas notikumiem, kad desmitiem dronu ielidoja Polijas gaisa telpā, un pastāv jautājums, vai tie nav šķērsojuši arī Lietuvas robežu. Vairāk lasi šeit.
24 gadus vecais Patriks Mazerolle no Ņūbransvikas, Kanādas, gāja bojā, dienējot Ukrainas armijā Harkivas sektorā.
Patriks februārī vecākiem pastāstīja, ka dodas uz Poliju, bet tā vietā iestājās armijā.
Viņš gāja bojā bezpilota lidaparāta uzbrukumā 1. septembrī, ziņoja viņa amerikāņu cīņubiedrs.
Patrick Mazerolle, 24, of New Brunswick, Canada was killed while serving with the Ukrainian army in Kharkiv sector.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 16, 2025
Patrick told his parents in Feb he was going to Poland but enlisted instead.
He died in a drone strike on 1 Sept, reported his American comrade-in-arms.
RIP pic.twitter.com/CyD4iPaJmt
Ukrainas aizstāvji atguvuši Udačni, atvairījuši uzbrukumus abos flangos un pat pārvērtuši Maskavas dīvaino kanalizācijas infiltrācijas mēģinājumu par vēl vienu pazemojumu.
Frontline report: Russia’s Pokrovsk offensive has collapsed.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 16, 2025
Ukraine retook Udachne, struck back on both flanks, and even turned Moscow’s bizarre sewer infiltration attempt into another humiliation.https://t.co/aABiVS8s3N
Militārais blogeris "Two Majors" apgalvo, ka virzība netālu no Junakivkas labākajā gadījumā sasniedz tikai 14 km, kamēr ukraiņi stingri notur aizsardzību. Viņš arī norāda uz pieaugošo spiedienu netālu no Oleksijivkas, kur Ukrainas flanga uzbrukumi un bezpilota lidaparātu triecieni draud nogriezt krievu iebrucēju atgriešanās līniju.
"Skaisti ziņojumi no šīs virziena puses sāk radīt neapmierinātību, jo šajos ziņojumos minētā "drošības zonas izveides turpināšana" netālu no tiem pašiem ciematiem ir pretrunā ar tēzi "melot nedrīkst"," viņi raksta.
More Russian channels admit the Sumy “buffer zone operation” has stalled. Milblogger Two Majors says advances near Yunakivka reach only 14 km at best, while Ukrainians hold firm. He also notes growing pressure near Oleksiivka, where Ukrainian flank attacks and drone strikes are… https://t.co/qfMX2Pj93H pic.twitter.com/nCE3cUHoBo
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 16, 2025
Sprādzieni notika 155. Jūras kājnieku brigādes 47. triecienbataljona izvietošanas vietā Vladivostokā. Vietējie ziņojumi liecina par upuriem, lielu apsardzes klātbūtni un ātrās palīdzības mašīnām notikuma vietā. Savukārt Krievijas mediji ziņo par "gāzes incidentu".
Ukrainian intelligence claims to have carried out an operation in Russia’s Far East. Explosions hit a parking area of the 47th Assault Battalion of the 155th Naval Infantry Brigade in Vladivostok. Local reports mention casualties, heavy security presence, and ambulances on site,… pic.twitter.com/dHFkNSRVWz
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 16, 2025
Krievija brīdina, ka tā vērsīsies pret jebkuru Eiropas valsti, kas mēģinās konfiscēt tās iesaldētos aktīvus pēc tam, kad ES apsver simtiem miljardu dolāru izmantošanu Ukrainas finansēšanai, vēsta "Reuters". Krievijas suverēno aktīvu apjoms 300–350 miljardu dolāru apmērā joprojām ir bloķēts. Medvedevs brīdina, ka Maskava izvirzīs prasības "līdz gadsimta beigām".
Reuters reports Russia warns it will pursue any European state that tries to seize its frozen assets after the EU considers using hundreds of billions to fund Ukraine. $300–350bn in Russian sovereign assets remain blocked. Medvedev warns Moscow will press claims "until the end of… pic.twitter.com/33Qer39NH5
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 16, 2025
Putins māna Trampu, lai izvairītos no sankcijām, kamēr NATO lidmašīnas traucas pāri Polijai un Rumānijai, intervijā "Sky News" paziņojis Ukrainas prezidents Zelenskis.
Putins "saprot tikai spēku".
Zelenskyy to Sky News: Putin is tricking Trump to dodge sanctions while NATO jets scramble over Poland and Romania.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 16, 2025
Putin “understands only force.”https://t.co/uqDddT7ffr
Krievijas ārējais izlūkošanas dienests apgalvo, ka ES 1. novembrī gatavo "Serbijas Maidanu", apsūdzot Briseli jauniešu nemieru kurināšanā un neatkarīgu mediju finansēšanā, lai "skalotu smadzenes" Serbijas sabiedrībai. Maskava saka, ka mērķis ir Belgradā izveidot proeiropeisku valdību.
Russia’s Foreign Intelligence Service claims the EU is preparing a “Serbian Maidan” on November 1, accusing Brussels of fueling youth unrest and funding independent media to “brainwash” Serbian society. Moscow says the goal is to install a pro-EU government in Belgrade. pic.twitter.com/dkS139025v
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 16, 2025
Eiropas Savienības (ES) valstis neplāno palielināt muitas tarifus preču importam no Ķīnas, lai gan tieši to pieprasa ASV prezidents Donalds Tramps kā nosacījumu spiediena palielināšanai uz Krieviju no viņa puses, vēstī Francijas laikraksts "Le Monde".
"Tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu rīkoties, bet pagaidām nekādi pārmērīgi tarifi netiek paredzēti," intervijā laikrakstam sacīja kāds ES diplomāts.
Kāda ES amatpersona paskaidroja, ka bloka mērķis ir noteikt stingras sankcijas Krievijas ekonomikai, kas vērstas uz tiešu vai netiešu tirdzniecību ar Maskavu, nevis "vēl vairāk pavājināt mūsu pašu ekonomiku."
NATO vajadzētu pārņemt ietekmi daļā Ukrainas gaisa telpas, lai vairotu organizācijas valstu drošību, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda militārais eksperts, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Igors Rajevs, komentējot nesen notikušo Krievijas dronu ielaušanos Polijā.
Politiķis sprieda, ka Rietumi varētu kontrolēt 100 līdz 150 kilometrus savu robežu tuvumā Ukrainas iekšienē, kas dotu iespējas laicīgi notriekt vai ietekmēt NATO valstu virzienā lidojošus objektus.
"Krievija mūs visu laiku spiež, bet mēs visu laiku klusējam. Mums ir jāsāk spiest viņus atpakaļ. Jārāda, ka arī mums ir zobi," izteicās bijusī militārpersona.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".