TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu

Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 117 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai citādi neitralizējuši 102 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti 14 trieciendrona trāpījumi septiņās vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 380 120 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 12 014 tankus, 24 728 bruņutransportierus, 43 865 lielgabalus un mīnmetējus, 1861 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1417 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1636 sauszemes bezpilota sistēmas, 344 869 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 105 850 automobiļus un autocisternas, kā arī 4280 specializētās tehnikas vienības.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) ir aizturējis Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu, kurš bija sagādājis 12 kilogramus sprāgstvielu teroraktu sarīkošanai Harkivā, teikts SBU ziņojumā.

Izmeklēšanā konstatēts, ka aizdomās turētais saņēma norādījumus no Krievijas par to, kā izgatavot divus improvizētus spridzekļus. Tos bija paredzēts izgatavot, izmantojot 12 kilogramus sprāgstvielu, ko viņam pašam vajadzēja sagādāt, un aprīkojot ar mobilajiem tālruņiem attālinātai detonācijai.

Pabeigtos spridzekļus bija paredzēts novietot Harkivas centrā, un aģents par to atskaitītos savam FSB uzraugam. Krievijas specdienesta darbinieki plānoja detonēt šos spridzekļus sastrēgumstundu laikā, kad pilsētas ielās būtu daudz civiliedzīvotāju.

 Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs ceturtdien aicināja Ukrainas pilsoņus, kas dzīvo Krievijas okupētajās teritorijās, tās atstāt, jo Ukraina pastiprina gaisa triecienus šajās teritorijās.

Fedorovs lietotnē "Telegram" pavēstīja, ka Ukrainas spēki uzbrūk Krievijas militārajai infrastruktūrai un apgādes maršrutiem Zaporižjas un Hersonas apgabalos. Tai pašā laikā Krievijas armija dislocē vairāk bruņoto spēku savu objektu aizsardzībai, palielinot apdraudējumu civiliedzīvotājiem.

"Tāpēc es aicinu visus nevilcināties ar lēmumu doties prom," sacīja Fedorovs.

Nākamajā G7 samitā Francijas, Vācijas un Lielbritānijas līderi plāno pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu atbalstīt jaunu miera sarunu rīkošanu starp Krieviju un Ukrainu, raksta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz vairākiem avotiem.

Pēc avotu teiktā, Eiropas līderi uzskata, ka pēdējā laikā kara gaita ir mainījusies Ukrainas labā, un tas rada iespēju rīkot sarunas, kas izietu ārpus tā dēvēto Ankoridžas vienošanos robežām.

Gatavojoties iespējamām provokācijām no Krievijas puses, Lietuva pastiprina stratēģisko objektu aizsardzību un paplašina pasākumus, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras noturību, ceturtdien paziņoja Iekšlietu ministrija.

Tādu objektu fizisko apsardzi nodrošina Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošais Sabiedriskās drošības dienests, bet nepieciešamības gadījumā palīdzību sniegs Lietuvas armija. Ministrija neprecizēja, kādus papildu drošības pasākumus plānots ieviest.

Kā informēja Iekšlietu ministrija, pēdējā laikā Krievija izplata nepamatotus apgalvojumus, ka Baltijas valstis it kā ļauj citu valstu darbībām pret Krieviju izmantot savu gaisa telpu vai teritoriju.

Drona kameras uzņemtajā video redzamas divas degvielas kravas automašīnas mirkli pirms trieciena.

Lielbritānijas, Francijas un Vācijas vēstnieki Krievijā ceturtdien tikšanās laikā Krievijas Ārlietu ministrijā aicināja uz tiešām sarunām starp Maskavu un Kijivu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, svētdienas vakarā tiekoties Londonā, vienojās par pamatnosacījumiem taisnīga miera panākšanai Ukrainā.

Vēstnieki tikās ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Mihailu Galuzinu. Maskava iepriekš paziņoja, ka tikšanās notiek pēc vēstnieku lūguma.

Kopīgā paziņojumā pēc tikšanās trīs valstis norādīja, ka tās nodevušas krieviem galvenos Lielbritānijas samita secinājumus, tostarp "atbalstu prezidenta Zelenska aicinājumam rīkot tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu".

Turklāt vēstnieki "nosodīja neseno eskalāciju no Krievijas puses un pastiprināto dezinformācijas kampaņu saistībā ar tās agresiju pret Ukrainu," teikts paziņojumā.

Krievijas diktators Vladimirs Putins šomēnes noraidīja Zelenska piedāvājumu tikties aci pret aci, lai izbeigtu karadarbību.

"Varonis" arī iesaka aizmirst skolniekiem par "universistāti, tusiņiem un citiem štruntiem" — laiks uz fronti! 

Ukrainas 475. kodeksa  9.2. pulks un 1. triecienpulks kopīgoja videoierakstus no trieciena pa Čonharas tiltu, kas bija vērsts pret maršrutu, ko izmantoja Krievijas personāla, munīcijas un degvielas pārvietošanai no okupētās Krimas. 

Trieciena rezultātā okupētās Krimas Čonharas tilts, kas savieno pussalu ar okupēto Ukrainas teritoriju, ir sagrauts, bet Krievijas varasiestādes cenšas to slēpt.