TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu

Demisionējušās valdības ārlietu ministre Baiba Braže (JV) Igaunijā, tiekoties ar NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieri ģenerāli Ingo Gerharcu, aicināja turpināt pilnveidot NATO Austrumu flanga aizsardzības spējas, it īpaši pretgaisa aizsardzības spējas Baltijas reģionā, aģentūru LETA informēja ministres padomnieks Toms Sadovskis.

Viņš norādīja, ka sestdien ārlietu ministre noslēdza darba vizīti Igaunijā, kuras laikā piedalījās Lennarta Meri konferencē, kā arī tikās ar Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu, Filipīnu ārlietu sekretāri Terēzu Lazaro un Gerharcu.

Uzstājoties konferencē, ārlietu ministre uzsvēra četrus galvenos virzienus Eiropas drošības stiprināšanai - Eiropas militāro spēju un aizsardzības industrijas stiprināšanu, NATO spēku klātbūtnes paplašināšanu Austrumu flangā, ilgtermiņa atbalsta turpināšanu Ukrainai, kā arī Krievijas vājināšanu ar sankciju un politiskā spiediena palīdzību.

Savukārt, vērtējot Krievijas pašreizējās militārās spējas, ministre uzsvēra, ka Ukraina ir pārņēmusi iniciatīvu un šis mirklis ir jāizmanto un jāstiprina atbalsts.

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 294 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 269 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi 15 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās deviņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas dronu triecienos Ukrainā naktī uz sestdienu nodarīti postījumi un ievainoti vairāki cilvēki, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Odesas apgabala Izmajilā sapostītas divas dzīvojamās ēkas, kā arī noliktava un administratīvā ēka ostā. Ievainoti divi cilvēki.

Dņipropetrovskas apgabalā trīs rajonos nodarīti bojājumi infrastruktūrai un privātmājām, kā arī aizdegušies vairāk nekā 30 automobiļi. Ievainots viens cilvēks.

Harkivā nodarīti postījumi trim sabiedriskā transporta pieturām un trim metro ieejām, kā arī mācību iestādes ēkai. Ievainots viens cilvēks.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 347 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1230 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 937 tankus, 24 574 bruņutransportierus, 42 133 lielgabalus un mīnmetējus, 1788 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1381 zenītartilērijas iekārtu, 436 lidmašīnas, 352 helikopterus, 293 323 bezpilota lidaparātus, 4626 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 96 793 automobiļus un autocisternas, kā arī 4191 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijā Maskavas pilsētas Savjolovas rajona tiesa bijušajam laikraksta "Kommersant" žurnālistam Vladimiram Solovjovam aizmuguriski piespriedusi trīs gadus cietumā par piedalīšanos "nevēlamas organizācijas" darbībā, pavēstīja Maskavas vispārējās jurisdikcijas tiesu preses dienests.

Žurnālists tika tiesāts par sadarbību ar Kārnegija fondu, kas Krievijā atzīts par nevēlamu.

Vietnē "Carnegie Politika" regulāri publicēti Solovjova raksti par Moldovas separātisko Piedņestras reģionu, konstatēja tiesa.

Solovjovam piespriests arī aizliegums trīs gadus administrēt tīmekļa vietnes.

 Ukrainas armijas triecienos iznīcināta dažāda krievu kara tehnika, piektdien paziņojuši Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki.

Jeiskā Krasnodaras novadā trāpīts lidmašīnai-amfībijai "Be-200 Altair" un pretzemūdeņu helikopteram "Ka-27".

Savukārt okupētajā Krimā dots trieciens zenītraķešu kompleksam "Pancirj-S1", bet okupētajā Berdjanskā Zaporižjas apgabalā - bruņotam sauskravas kuģim.

Tikmēr okupētā Luhanskas apgabala teritorijā iznīcināts zenītraķešu komplekss "Tor-M2", kā arī dots trieciens Krievijas armijas mācību centram un karaspēka pagaidu koncentrācijas punktam.

Ukraina fiksējusi jaunus Maskavas mēģinājumus iesaistīt Baltkrieviju karā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

 Pēc sanāksmes ar valsts drošības un aizsardzības dienestu vadītājiem Ukrainas prezidents atklājis, ka Ukrainas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija liecina par neseniem Maskavas mēģinājumiem piespiest Blatkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko iesaistīties  Krievijas militārajās operācijās.

Konkrētie plāni paredzot uzbrukumu izvēršanu no Baltkrievijas teritorijas divos virzienos – dienvidos pret Černihivu un Kijivu, vai ziemeļos pret kādu no NATO valstīm.

" Ukrainas rīcībā ir detalizēta informācija par Krievijas un Baltkrievijas sarunām. Ukraina, bez šaubām, aizstāvēs sevi un savus cilvēkus, ja Aleksandrs Lukašenko pieļaus kļūdu  un nolems atbalstīt  šo Krievijas nodomu," paziņoja Zelenskis.

Lai reaģētu uz iespējamiem draudiem, Ukrainas bruņotajiem spēkiem jau ir uzdots nostiprināt valsts robežu šajā sektorā un sagatavot tūlītēju prettrieciena plānu.

Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pērn sarucis par 0,2%, liecina piektdien publicētie Federālā statistikas dienesta "Rosstat" dati.

Palielinoties ekonomiskajām grūtībām, ko radījis karš pret Ukrainu un starptautiskās sankcijas, tā ir pirmā Krievijas IKP samazināšanās kopš 2023. gada.

Šonedēļ Krievijas varasiestādes samazināja savas ekonomikas izaugsmes prognozes 2026. gadam no 1,3% līdz 0,4%.