TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Melnajā jūrā deg krievu "ēnu flotes" kuģi

Floridā svētdien notikušās ASV un Ukrainas delegāciju sarunas par iespējām izbeigt Krievijas un Ukrainas karu bija produktīvas, taču vēl ir daudz darāmā, paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

"Nav runa tikai par nosacījumiem, kas izbeidz karadarbību," pēc sarunām žurnālistiem sacīja Rubio, kurš vadīja ASV delegāciju.

"Runa ir arī par nosacījumiem, kas nodrošina Ukrainai ilgtermiņa labklājību. (..) Es domāju, ka šodien mēs to attīstījām, bet vēl ir daudz darāmā," viņš norādīja, nesniedzot sīkāku informāciju.

"Tas ir delikāti. Tas ir komplicēti," teica Rubio.

"Ir daudz mainīgu daļu, un acīmredzami ir vēl viena puse, kam ir jābūt daļai no vienādojuma," sacīja ASV valsts sekretārs, ar to domājot Krieviju.

Viņš piebilda, ka turpinājums gaidāms nākamās nedēļas sākumā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs dosies uz Maskavu, kur viņam paredzēts tikties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Arī Ukrainas delegācijas vadītājs, Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, kurš kopā ar Rubio pēc sarunām sniedza paziņojumu žurnālistiem, sacīja, ka sarunas bijušas "produktīvas un sekmīgas", tomēr sīkāk neizteicās, kāds progress sarunu laikā tika panākts, ja vispār tika panākts.

Umerovs uzsvēra Ukrainas pateicību par ASV atbalstu gandrīz četrus gadus ilgušā kara laikā.

"Mūsu mērķis ir plaukstoša, stipra Ukraina," sacīja Umerovs. "Mēs pārrunājām visus svarīgos jautājumus, kas ir svarīgi Ukrainai, Ukrainas tautai, un ASV mūs ļoti atbalstīja," sacīja Umerovs.

Iepriekš avots Ukrainas delegācijā aģentūrai AFP teica, ka sarunas neesot noritējušas viegli.

No ASV puses sarunās piedalījās arī Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners. Viņi abi nākamās nedēļas sākumā dosies uz Maskavu.

Sarunas notika Vitkofam piederošajā golfa klubā "Shell Bay" Halandeilbīčā.

Jau vēstīts, ka ASV ierosinātais 28 punktu plāns tā sākotnējā versijā bija ļoti labvēlīgs Krievijai. Tajā no Ukrainas tika prasīts atdot Krievijai okupētās teritorijas, kā arī tās teritorijas, kuras Krievija nemaz nav iekarojusi. Kijivai arī prasīts apņemties nekad nepievienoties NATO un samazināt armiju.

ASV, Ukrainas un Eiropas pārstāvju sarunās Ženēvā pirms nedēļas ASV plāns tika mainīts, vairāk ņemot vērā Ukrainas nostāju. Taču aģentūra "Bloomberg" norādīja, ka, lai gan Vašingtona ziņo par progresu sarunās ar Ukrainu, sarunas joprojām bremzē tie paši šķēršļi, kas iepriekš, proti, tas, kas ir pieņemams Ukrainai, nav pieņemams Krievijai, un otrādi.

No Baltkrievijas ielidojušo kontrabandas balonu dēļ svētdienas vakarā atkal tika pārtraukta lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās Viļņas lidostā.

Satiksme tika pārtraukta plkst. 18.09, jo lidostas tuvumā tika pamanīti baloni.

Rīkojums par lidmašīnu pacelšanās un nolaišanas pārtraukšanu sākumā bija spēkā līdz plkst. 21, vēlāk termiņš tika pagarināts līdz plkst. 23, bet vēl pēc tam - līdz plkst. 1 naktī.

Jau vēstīts, ka Viļņas lidostas darbību pēdējā laikā bieži traucējusi meteoroloģisko balonu atrašanās tās tuvumā. Balonus no Baltkrievijas palaiž cigarešu kontrabandisti. Saistībā ar to Lietuva oktobra beigās slēdza atlikušos divus kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju, taču 20. novembrī tos atkal atvēra. Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene pieļāvusi, ka robeža atkal varētu tikt slēgta, ja situācija ar kontrabandas baloniem pasliktināsies.

Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) kopā ar partizāniem veiksmīgi uzspridzinājusi Krievijas Nacionālās gvardes čečenu vienību “Ahmat”, kas okupētās Berdjanskas tuvumā vadīja nelikumīgu dīzeļdegvielas tirdzniecību. Saskaņā ar HUR paziņojumu, 29. novembrī tika īstenoti divi triecieni, kuru laikā tika iznīcināti divi transportlīdzekļi un grupējuma dalībnieki

Partizāni bija atklājuši, ka “Kadirova kareivji” regulāri pārdod pie autoceļa zagtu degvielu. Kad vienības locekļi sapulcējās tirdzniecībai, Ukrainas spēki uzspridzināja iepriekš nomīnēto vietu. Pirmais sprādziens izraisīja paniku, bet otrs notika, kad ieradās vēl viens Krievijas transportlīdzeklis. Video ar operāciju tika publicēts HUR "Telegram" kanālā, lai gan tā laiks un precīza atrašanās vieta nav neatkarīgi pārbaudīta. Ukrainas izlūkdienests norāda, ka upuru skaits tiek precizēts.

Ukraina ir ieviesusi jaunu sankciju vilni pret Krievijas enerģētikas gigantiem Rosņeftj un Lukoil, kā arī personām, kas iesaistītas dronu uzbrukumu organizēšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis. “Mēs esam sinhronizējuši sankcijas ar ASV un noteikuši ierobežojumus gan Rosņeftj uzņēmumiem, gan Lukoil grupas struktūrām,” viņš norādīja. Papildus tam sankcijas vērstas pret 26 Krievijas juridiskām personām enerģētikas nozarē, kā arī 36 personām un 13 uzņēmumiem, kas saistīti ar dronu ražošanu un pielietošanu.

Sankcijas skar arī Krievijas “Rubicon” centru – struktūru, kas testē jaunus ieroču veidus un piedalās kaujas operācijās. Zelenskis uzsvēra, ka prioritāte līdz gada beigām ir papildu sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, gatavošanās 20. ES sankciju paketei un spiediena pastiprināšana uz Krievijas militāro rūpniecību, propagandu un “ēnu floti”. Sankciju efekts jau jūtams: ASV dati liecina, ka pieprasījums pēc Krievijas naftas krītas, cenas samazinās, bet tirdzniecības maršruti mainās.

Kādreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele sniegusi komentāru par saviem oktobrī izteiktajiem apgalvojumiem, kurā vainoja Baltijas valstis par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Jau ziņots, ka oktobra sākumā plašu ažiotāžu izraisīja kādreizējās Vācijas kancleres Angelas Merkelas izteikumi Ungārijas medijam "Partizan", kur viņa vainoja Poliju un Baltijas valstis par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Baltijas un Polijas līderi Merkelei par šiem izteikumiem pauduši stingru kritiku.

Ceturtdien publicētā intervijā Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai "Phoenix" Merkele norādīja, ka būtu kādu konkrēti vainojusi pie karadarbības Ukrainā. “Jums tas jāsauc par viltus ziņām, kas nozīmē, ka tās vispār netika pateiktas,” vēstīja Merkele.  “Tā bija vienkārši diskusija par hronoloģisku notikumu attīstību, kā tas lasāms arī manā grāmatā “Freiheit” [Brīvība]. Veselu gadu nevienam nebija ar to [šiem izteikumiem] nebija problēmu... Un tad izcēlās liels sašutums, jo gandrīz neviens vairs nelasa oriģinālu,” viņa norādīja.

Jautāta, vai viņa vēlas vainot kara uzliesmojumā Poliju vai Baltijas valstis, Merkele atbildēja noraidoši, vainojot tajā kolektīvo atbildību: "Nē. Mēs visi cietām neveiksmi – es, visi pārējie – mēs visi cietām neveiksmi, lai novērstu šo karu, tostarp mūsu sarunās ar amerikāņiem."

Jau ziņots, ka oktobra intervijā medijam "Partizan Merkele apgalvoja, ka 2021. gadā viņa “esot sajutusi, ka Putins vairs neuztver Minskas vienošanos nopietni". “Tāpēc es vēlējos atrast jaunu formātu, kurā mēs kā Eiropas Savienība varētu runāt ar Putinu tieši,” viņa norādīja. “Bet daži cilvēki, galvenokārt no Polijas un Baltijas valstīm, to [šādu priekšlikumu] neatbalstīja," pauda Merkele. Viņa piebilda, ka šīs četras valstis baidījās, ka “Eiropas valstis nespēs vienoties par vienotu nostāju attiecībās ar Krieviju.” Merkele ar zināmu ironiju piebilda, ka "viņas plānotais neīstenojās. "Un tad es atstāju amatu, un tad sākās Putina agresija," pauda Merkele.

Ceturtdien Merkele sīkāk paskaidroja šo paziņojumu, sakot: "Dažas dienas pirms viņa izvirzīja Eiropadomē priekšlikumu veikt tiešas sarunas ar Putinu, ASV prezidents Džo Baidens bija nesen ticies ar Vladimiru Putinu. "Un es vienkārši nedomāju, ka ir labi, ka mēs, eiropieši, arī nemeklējam sarunu ar Putinu un pilnībā atstājam to Amerikas administrācijas ziņā. Tāpēc es atbalstīju šo jauno priekšlikumu, un tam bija pretestība," viņa piebilda, uzsverot, ka viņas paziņojumā netika netieši norādīta nekāda "vainas piedēvēšana" attiecībā uz atbildību par karu.

Konteksts

Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele, kas vadīja Vāciju no 2005. līdz 2021. gadam, Ungārijas medijam "Partizan" oktobrī norādīja, ka, viņasprāt, Krievijas iebrukumā Ukrainā vainojama Polijas un Baltijas valstu rīcība.

Merkele medijam norādīja, ka Polijas atteikšanās atbalstīt Minskas vienošanās iedrošināja Putinu 2022. gadā uzsākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tāpat viņa apgalvoja, ka pirmais Minskas līgums laikā no 2015. līdz 2021. gadam "ieviesa mieru" un "deva Ukrainai, kura 2015. gada vasarā bija cietusi sakāvi Krievijas pretuzbrukumā, laiku savākt spēkus un kļūt par citādu valsti".

Jāpiemin, ka pēc Krimas aneksijas, 2014. gada septembī, tika parakstīts “Minskas līgums 1”, kurā Krievija atzina Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Tomēr, tikai četrus mēnešus pēc pirmās vienošanās, Krievijas un tā saucamās "Doņeckas Tautas Republikas" spēki uzsāka smagas kaujas ar Ukrainas armiju, neskatoties uz to, ka Maskavas intereses formāli bija apmierinātas.

Otrā Minskas vienošanās tika parakstīta nākamajā mēnesī, taču arī tā nespēja apturēt Krievijas agresiju. Laikā no 2015. līdz 2021. gadam Krievijas spēki pārkāpa pamiera noteikumus 24 reizes, un nogalināja vai ievainoja vairāk nekā 5 000 Ukrainas karavīru.

Tāpat Merkele intervijā apgalvoja, ka 2021. gadā viņa “esot sajutusi, ka Putins vairs neuztver Minskas vienošanos nopietni". “Tāpēc es vēlējos atrast jaunu formātu, kurā mēs kā Eiropas Savienība varētu runāt ar Putinu tieši,” viņa norādīja. “Bet daži cilvēki, galvenokārt no Polijas un Baltijas valstīm, to [šādu priekšlikumu] neatbalstīja," pauda Merkele. Viņa piebilda, ka šīs četras valstis baidījās, ka “Eiropas valstis nespēs vienoties par vienotu nostāju attiecībās ar Krieviju.”

Merkele intervijā, kas tika tulkota no ungāru valodas vāciski un pēc tam angliski, ar zināmu ironiju piebilda, ka "viņas plānotais neīstenojās. "Un tad es atstāju amatu, un tad sākās Putina agresija," pauda Merkele.

Jāpiebilst, ka daudzi eksperti Krievijas karadarbībā Ukrainā norāda tieši uz Angelas Merkeles vainu. Kā Jauns.lv norāda analītiķis Patriks Fors, "liela Eiropas kļūda bija gāzessvadu “Nord Stream” un “Nord Stream 2” izveide". "Kamēr Merkele to uzskatīja par komerciālu darījumu, Krievijai tas vienmēr bija strateģisks darījums, lai vairotu atkarību no Krievijas. Tā zināja, ka Vācijas rūpniecība lielā mērā ir atkarīga no gāzes, un ja tā apstātos - Eiropu gaidītu ekonomisks sabrukums.”

“Lai gan Vācijas izlūkošanas dienests bija informēts par reālajiem draudiem un vairākkārt brīdināja Merkeli, aicinot kaut vai izveidot plānu "B" noslēgtajam darījumam ar Krieviju, viņa neklausījās. Šajā laikā vairāki Merkeles diplomāti izveidoja ciešas cilvēciskas attiecības ar Krievijas oligarhiem un uzņēmējiem, tādā veidā tiekot pilnībā “anestezēti”. 

“Tā kā Eiropa ir lielā mērā atkarīga no Vācijas industrijas, “Nord Stream” projekti raisīja raizes visiem. Merkele jau tajā laikā tika brīdināta arī par iespējamo Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kas varētu būt Krievijas globālas stratēģijas sākums… tomēr viņa neklausījās un apstiprināja gāzesvada izbūvi. Šī projekta dēļ Eiropai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma bija jāpārgrupē resursi un šis bija viens no iemesliem, kādēļ mūsu reakcija uz karu bija novēlota.”

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže šodien un rīt Elmavā, Vācijā piedalās Minhenes Drošības konferences organizatoru rīkotā ikgadējā sanāksmē "Munich Strategy Retreat", aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrija.

Tā pulcēs starptautiskos ārpolitikas, drošības un militāros pārstāvjus un ekspertus no Eiropas un ASV, lai pārrunātu starptautiskos drošības izaicinājumus pasaulē, kā arī gatavošanos nākamajai Minhenes Drošības konferencei.

Kā liecina organizatoru mājaslapā publicētā informācija, pasākums pulcē 30-50 augsta ranga vadītāju un domātāju grupu privātā, nepubliskā vidē, lai veicinātu debates par starptautiskiem ārpolitikas un drošības politikas lēmumiem un stratēģisko prioritāšu izstrādi Vācijai, Eiropai un transatlantiskajai kopienai.

Minhenes forums paredz veicināt stratēģiskās debates par fundamentāliem ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem un stratēģisko prioritāšu izstrādi Vācijā un Eiropā.

Pasākums katru gadu notiek Elmau pilī Augšbavārijā.

Pirmais šāds pasākums notika 2015. gadā.