TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: gandrīz 100 okupanti pēkšņā uzbrukumā iekļuvuši Hrabovskē

 Ukraina ir kļuvusi par centru radikālām pārmaiņām mūsdienu kara vešanā, pierādot, ka daudzas pasaules armijas joprojām gatavojas pagātnes konfliktiem, kamēr kaujas laukā veidojas principiāli jauna realitāte, secināts ASV domnīcas "Atlantic Council" publikācijā.

Analītiķi uzsver, ka galvenās izmaiņas skar cilvēka lomu karā. Karavīrs ir kļuvis par visdārgāko un ievainojamāko resursu, savukārt tradicionālās bruņojuma sistēmas, piemēram, tanki un artilērija, strauji zaudē efektivitāti to augsto izmaksu un ievainojamības dēļ jauno tehnoloģiju priekšā. To vietu ieņem bezpilota sistēmas, kas kļuvušas par mūsdienu militārās doktrīnas pamatu.

Droni veido tā dēvēto "iznīcināšanas zonu" līdz pat 40 kilometru dziļumā gar visu frontes līniju. Jebkura tehnikas vai kājnieku koncentrācija šajā zonā nekavējoties kļūst par mērķi. Rezultātā liela mēroga uzbrukumi ar frontes pārrāvumiem ir lemti neveiksmei, un karadarbība pāriet uz izkliedētām operācijām, maskēšanos un pakāpenisku pretinieka izspiešanu.

Mūsdienu karavīrs arvien biežāk ir bezpilota sistēmu operators, bet mākslīgais intelekts (MI) ļauj vadīt veselus dronu barus. Tas samazina vajadzību pēc masveida mobilizācijas, priekšplānā izvirzot profesionālās un tehniskās prasmes. Tāpat izšķiroša nozīme ir loģistikai un noturīgām digitālajām sakaru sistēmām (kā "Starlink"), bez kurām koordinācija nav iespējama.

Ukrainas pieredze liecina, ka uzvara nākotnes karos būs atkarīga no spējas masveidā ražot lētus dronus, attīstīt MI un militārās vadības gatavības pilnībā pārskatīt novecojušās doktrīnas. Valstīm izvēle ir vienkārša – adaptācija vai sakāve.

Lai panāktu virzību kara izbeigšanā, Maskavai nāksies pārskatīt savu līdzšinējo stingro nostāju un atteikties no izvirzītajiem ultimātiem, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Analītiķi norāda, ka Kremlim būs jāiet uz kompromisiem attiecībā uz prasībām, uz kurām tas ilgstoši uzstājis un kuras ir nesavienojamas ar nesen apspriestajiem miera plāniem.

ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers norādījis, ka "bumba šobrīd ir Krievijas pusē". Tomēr institūta aanalītiķi atzīmē, ka pat milzīgie dzīvā spēka zaudējumi, ko Krievijas armija cieš minimālu taktisko panākumu dēļ, pagaidām nav piespieduši Kremli izrādīt gatavību kara izbeigšanai.

Maskava turpina raidīt signālus par neieinteresētību Rietumu priekšlikumos. Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs jau nodēvējis sagaidāmos piedāvājumus par "nekonstruktīviem". Savukārt Krievijas diktators Vladimirs Putins 19. decembrī atkārtoti apstiprināja savus mērķus: pilnīgu Ukrainas spēku izvešanu no Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, Ukrainas atteikšanos no NATO, neitralitāti, demilitarizāciju, "denacifikāciju" un sankciju atcelšanu.

ISW eksperti uzsver, ka, nemitīgi atsaucoties uz šīm prasībām, Maskava demonstrē nevēlēšanos iesaldēt konfliktu pie pašreizējās frontes līnijas. Tomēr analītiķi ir pārliecināti – lai sarunu process vispār varētu izkustēties no vietas, Krievija būs spiesta atkāpties no savas radikālās retorikas.

Lai gan publiskajā telpā arvien biežāk izskan runas par miera sarunām, Ukrainas dienvidos turpinās smagas kaujas, Ukrainas bruņotajiem spēkiem  cenšoties stabilizēt frontes līniju pēc Krievijas karaspēka pavirzīšanās uz priekšu, vēsta ASV telekanāls "ABC News".

Lai gan 2025. gada lielākā daļa karadarbības koncentrējās Doneckas un Harkivas apgabalos, septembrī Krievijas spēki veica strauju izrāvienu uz austrumiem no Zaporižjas, pavirzoties dziļumā par aptuveni desmit kilometriem. Teritoriālās aizsardzības vienības, kas šo sektoru turēja gadiem, nespēja noturēt pēkšņo un intensīvo uzbrukumu.

Situācijas glābšanai uz šo virzienu tika nosūtīts 225. atsevišķais triecienpuks. Tā pārstāvis majors Oļegs Širjajevs medijam atzina, ka stāvoklis joprojām ir sarežģīts: "Mēs cenšamies situāciju stabilizēt. Būtu kļūdaini uzskatīt, ka tā ir stabilizējusies par 100%."

Pašlaik Krievijas ofensīva Zaporižjas apgabalā koncentrējas stratēģiski nozīmīgās Guļajpoles rajonā. Lai gan amatpersonas ziņo, ka pilsētas pievārtē ienaidnieku izdevies apturēt, militārpersonas uzsver nepieciešamību adaptēties.

Širjajevs paudis skepsi par iespējamām miera sarunām, brīdinot, ka jebkura vienošanās Krievijai dos tikai laiku pārgrupēties jaunam uzbrukumam. "Pat ja tiks parakstīts kāds miera līgums, Krievija nepārstās eksistēt un nepārstās būt mūsu ienaidnieks. Nekādas garantijas, ko varētu dot Krievija, nevar uzskatīt par īstām," uzsvēra virsnieks.

Karavīrs arī norādīja uz pretinieka taktikas uzlabošanos – Krievijas vienības ir reorganizētas atbilstoši gūtajai pieredzei, tās "apguvušas mācību" un ievērojami pastiprinājušas bezpilota lidaparātu izmantošanu, kas ļauj tām kontrolēt piekļuvi frontes līnijai.

Ukrainas karavīri kaujas laukā rīkojas ievērojami piesardzīgāk un lēnāk nekā pie tā pieradušas rietumvalstu armijas, taču šī pieeja balstīta reālā kara pieredzē, nevis motivācijas trūkumā, intervijā izdevumam "Business Insider" atzinis britu virsnieks, kurš apmācījis ukraiņus Lielbritānijā.

Majors Magvairs (vārds mainīts) norādījis, ka sākotnēji daži rietumvalstu instruktori kļūdaini uztvēruši ukraiņu karavīru rīcību kā "slinkumu", jo apmācāmie uzstājuši uz lēnu virzību, pretēji NATO standartiem, kas bieži paredz strauju un dinamisku uzbrukumu. Tomēr reālā karadarbība pret Krieviju iemācījusi ukraiņiem, ka piesardzība ir svarīgāka par ātrumu.

"Viņi meklēs vadus, pārbaudīs pilnīgi visu," skaidro instruktors, piebilstot, ka ukraiņi nepārvietojas uz nākamo ēku vai pozīciju, kamēr nav neitralizēti visi potenciālie draudi, pārbaudītas mīnas un veikta koordinācija ar artilēriju vai droniem. Britu instruktoriem nācies atzīt, ka pieeja "steidzies lēnām" šī kara apstākļos ir pamatota.

Virsnieks uzsvēris, ka, neraugoties uz piesardzību, ukraiņiem piemīt "tīra apņēmība" un instinktīva agresija cīņā pret ienaidnieku, kādu britu militāristi sen nav redzējuši.

Apmācību process Lielbritānijā kļuvis par divvirzienu ceļu – briti steidzami adaptējuši savas mācību programmas, ņemot vērā ukraiņu veterānu pieredzi. "Klasiskās" NATO taktikas un "tīrie" ierakumi izrādījušies mazāk piemēroti karam, kurā dominē masveida artilērijas apšaudes, droni un mīnu lauki.

Ukrainas Drošības dienesta (SBU) tālās darbības droni naktī uz 25. decembri veikuši uzbrukumus naftas rezervuāriem Temrjukas ostā un gāzes pārstrādes rūpnīcai Orenburgā, izraisot plašus ugunsgrēkus stratēģiski nozīmīgos Krievijas infrastruktūras objektos, vēsta izdevums "Ukrainska Pravda", atsaucoties uz avotiem specdienestā.

Triecienus īstenojuši SBU īpašo operāciju centra "Alfa" droni. Pēc avota sniegtajām ziņām, Temrjukas ostā Krasnodaras novadā aizdegušies divi naftas produktu rezervuāri, un uguns strauji izplatījusies aptuveni 2000 kvadrātmetru platībā. Dzēšanas darbos tika iesaistīti 70 ugunsdzēsēji un 18 tehnikas vienības.

Otrs mērķis bija Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīca – lielākais gāzes ķīmijas komplekss Krievijā, kas gadā pārstrādā 37,5 miljardus kubikmetru gāzes. Uzbrukuma rezultātā aizdegusies iekārtas "3U-70" cauruļvadu estakāde, kas tiek izmantota jēlgāzes attīrīšanai no sērūdeņraža un oglekļa dioksīda. Negadījuma dēļ uzņēmuma darbība ur apturēta

SBU norāda, ka šādi uzbrukumi ir daļa no mērķtiecīgas stratēģijas, lai izdarītu spiedienu uz agresorvalsts ekonomiku un mazinātu Krievijas spējas nodrošināt militārās vajadzības.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs negaidītā vizītē ieradies kaujas pozīcijās Zaporižjas frontes sektorā, teikts pārvaldes paziņojumā saziņas vietnē "Telegram".

Ģenerālleitnants apmeklējis karavīrus, kuri pilda uzdevumus pašā priekšējā līnijā. Vizītes laikā Budanovs iepazinies ar operatīvo situāciju un apstākļiem, kādos karavīri strādā, kā arī pasniedzis apbalvojumus par profesionalitāti un drosmi.

Tiek uzsvērts, ka Budanova ierašanās specvienības karavīriem bijis pilnīgs pārsteigums, kas devis papildu motivāciju turpmākai cīņai.

Neraugoties uz Kremļa apgalvojumiem par pārliecinošu uzvaru, Krievija 2025. gada laikā spējusi okupēt vien 4400 kvadrātkilometrus jeb mazāk nekā 1% Ukrainas teritorijas, turklāt šie "panākumi" prasījuši aptuveni 100 000 karavīru dzīvību, vēsta vācu izdevums "Bild".

Analizējot Krievijas armijas zaudējumus, izdevums uzsver, ka 90% gadījumu 2025. gadā nāves cēlonis bijis Ukrainas dronu triecieni. Balstoties uz opozīcijas medija "Mediazona" datiem, jau gada pirmajā pusē apstiprināto bojāgājušo skaits sasniedza 48 000, un līdzīga tendence saglabājusies arī otrajā pusgadā.

Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām ir tālu no sava deklarētā mērķa – pilnīgas četru Ukrainas apgabalu aneksijas. Ukraina joprojām kontrolē 5700 kvadrātkilometrus Doneckas apgabalā, 5800 kvadrātkilometrus Zaporižjas apgabalā un 6400 kvadrātkilometrus Hersonas apgabalā.

"Bild" norāda, ka vienīgā Maskavas cerība uz "ātru uzvaru" vai ukraiņu spēku piespiešanu atkāpties no stratēģiski svarīgiem reģioniem pašlaik tiek saistīta ar iespējamo miera plānu, kas varētu tikt izstrādāts sadarbībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju.

Polijas Gaisa spēki pacēluši gaisā kaujas lidmašīnas, lai pārtvertu un pavadītu Krievijas izlūklidmašīnu Il-20, kas bez saskaņojuma lidojusi virs Baltijas jūras, atsaucoties uz Polijas Bruņoto spēku Operatīvo pavēlniecību, vēsta aģentūra PAP.

Krievijas lidmašīna Il-20 veikusi izlūkošanas misiju starptautiskajā gaisa telpā bez iesniegta lidojuma plāna un ar izslēgtu transponderi. Polijas armijas pārstāvji uzsver, ka lidaparāts nav pārkāpis Polijas valsts gaisa telpas robežas, taču drošības nolūkos ticis pārtverts.

Vienlaikus Polijas armija ziņo par citu incidentu – nakts laikā fiksēta objektu iekļūšana Polijas gaisa telpā no Baltkrievijas puses. Pēc detalizētas analīzes secināts, ka tie, visticamāk, bijuši kontrabandas pārvietošanai paredzētie gaisa baloni.

Saistībā ar šo incidentu drošības apsvērumu dēļ uz laiku tika ierobežoti civilās aviācijas lidojumi virs Podlases vojevodistes. Polijas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība norāda, ka valsts gaisa telpa tiek pastiprināti uzraudzīta, reaģējot uz jebkādām provokācijām.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Maskava pašlaik analizē ASV piedāvāto miera plānu Ukrainas kara izbeigšanai, taču lēmums par turpmākajiem soļiem un komunikācijas turpināšanu būs atkarīgs vienīgi no valsts vadītāja Vladimira Putina.

Peskovs apstiprināja, ka materiāli par miera plānu Krievijas pusei nodoti pēc 20. un 21. decembrī Maiami notikušajām sarunām. Tajās piedalījās Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs, kā arī ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Donalda Trampa znots Džareds Kušners.

"Nodarbojamies ar tā [materiāla] analīzi, ko Putinam nodeva Dmitrijevs. (..) Un jau pēc tam, atkarībā no tā, kādus lēmumus pieņems valsts vadītājs, turpināsim mūsu saziņu ar amerikāņiem," brīfingā skaidroja Kremļa pārstāvis.

Pēc sarunām Maiami Vitkofs bija izteicies, ka Krievija esot "uzticīga miera sasniegšanas idejai", tomēr konkrētas iespējamo vienošanos detaļas netika publiskotas.

Jāatzīmē, ka pirms kontaktiem ar Krievijas pārstāvjiem ASV delegācija aizvadīja atsevišķu tikšanos arī ar Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāru Rustemu Umerovu.

Okupētajā Krimā, Sevastopolē, bezpilota lidaparāta uzbrukumā cietusi Krievijas militārā transportlidmašīna An-26. Incidentā bojā gājuši un ievainoti apkalpes locekļi, vēsta Ukrainas mediji, atsaucoties uz Krievijas "Telegram" kanāliem un Ukrainas izlūkdienesta informāciju.

Par iespējamo lidaparāta sašaušanu ziņojis ar Krievijas pilotiem saistītais "Telegram" kanāls "Na predele". Tiek norādīts, ka incidents noticis decembra vidū  Sevastopolē. Saskaņā ar Krievijas avotu sniegto informāciju, lidmašīnai trāpījis drons, kā rezultātā cietusi arī apkalpe – esot gan bojāgājušie, gan ievainotie.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde vēlāk apstiprināja informāciju par transportlidmašīnas An-26 un citu ienaidnieka objektu veiksmīgu sašaušanu Krimā.

An-26 ir padomju laika militārā transportlidmašīna, kuras apkalpē parasti ir pieci līdz seši cilvēki. Tā spēj pārvadāt kravas līdz 5,5 tonnām un tiek izmantota gan tehnikas, gan personālsastāva transportēšanai un desantēšanai.

Uzbrukums lidmašīnai iekļaujas plašākā Ukrainas operāciju sērijā pret Krievijas stratēģiskajiem objektiem.