TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas propagandisti sapņo globāli un cer, ka Tramps dalīs Grenlandi ar Krieviju

Šorīt Krievija veica masveida uzbrukumu Ukrainai. Okupantu raķetes tika reģistrētas daudzos reģionos - jo īpaši Harkivā, Sumos, Čerņihivā, Hersonā, Ļvivā, Ivanofrankivskā, Hmeļņickā un citos reģionos. Visā valstī bija izsludināta gaisa trauksme.

Milzīgās apšaudes dēļ Polija debesīs pacēla savu aviāciju.

Pagājušajā naktī Ukrainas bruņotie spēki veica masīvāko uzbrukumu Krievijas Federācijas teritorijai 2025. gadā.

Aptuvenais Krievijas raķešu maršruts šī rīta masīvā uzbrukuma laikā.

Kartē redzams, ka lielākā daļa mērķu virzījās uz Rietumukrainu, kur tika bojāti vairāki enerģētikas infrastruktūras objekti.

Ukrainas robežsargi saņēma 155 mm pašpiedziņas artilērijas vienību DITA. To kara plosītajai valsti nodevusi Čehija, vēsta Ukrainas Valsts robeždienests.

Departaments norādīja, ka, pateicoties Čehijas iedzīvotāju atbalstam, Ukrainas Valsts robeždienesta ugunsspēks ir kļuvis spēcīgāks.

"Dienestā stājusies jauna moderna vienība - riteņu pašpiedziņas artilērijas vienība DITA," pavēstīja robežsargi.

Tiek atzīmēts, ka šis pašpiedziņas lielgabals ir automatizēts, kas ļauj to izmantot apkalpei līdz diviem cilvēkiem. Galu galā operators tikai nosaka koordinātas, savukārt visus nepieciešamos šaušanas parametrus aprēķina dators, un ielāde un mērķēšana notiek automātiski. Tas ievērojami palielina darba efektivitāti un samazina laiku, kas nepieciešams, lai sagatavotos šāvienam.

"Drīz pašgājējhaubice iznīcinās ienaidnieku frontes līnijās," secināja robežsargi.

Vācija gatavojas piegādāt Ukrainai vēl 60 vadāmās raķetes IRIS-T, lai stiprinātu pretgaisa aizsardzības spējas pret Krievijas uzbrukumiem, noskaidrojusi ziņu aģentūra DPA.

60 miljonus eiro vērtā piegāde tiks veikta no Vācijas bruņoto spēku rezervēm.

Lēmums seko Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa vizītei Kijivā, kur viņam otrdien bija sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Aizsardzības ministrs apliecināja Zelenskim, ka Berlīne turpinās sniegt atbalstu arī pēc 23.februārī gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām.

Zelenskis šodien viesojas Varšavā, ziņo "Reuters", atsaucoties uz Polijas premjerministra biroju. Vizīte notiek pēc vienošanās sākt Volīnijas upuru ekshumāciju.

Zelenskis: "Pēdējais Krievijas masveida uzbrukums bija vērsts pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru ar vairāk nekā 40 raķetēm (ieskaitot ballistiskajām) un 70 bezpilota lidaparātiem. Tika pārtvertas vismaz 30 raķetes, taču Ukrainai joprojām steidzami nepieciešamas spēcīgākas pretgaisa aizsardzības spējas. Jāpilda NATO un Ramšteinas solījumi, tostarp licences pretraķešu aizsardzības ražošana — izšķiroša nozīme Ukrainas drošībai un Eiropas spējai efektīvi apturēt karus.

Ukrainai ir nepieciešami 130 F-16, lai efektīvi cīnītos pret Krievijas progresu, sacīja Ukrainas militārais eksperts Vladislavs Seļezņevs.

Viņš piebilda, ka maz ticams, ka krievi pārtrauks operācijas pie Doneckas apgabala robežas un varētu sākt ofensīvu pret Dnipropetrovskas apgabalu.

Indija pastiprina diplomātiskos centienus ar Maskavu, pieprasot nekavējoties atbrīvot no Krievijas spēkiem atlikušos Indijas pilsoņus.

ASV aizsardzības un valsts sekretārs brīdina, ka priekšlaicīga pamiera piespiešana Ukrainā dotu iespēju Krievijai "atpūsties, pārkārtoties un galu galā veikt atkārtotu uzbrukumu," vēsta "New York Times".

Loids Ostins un Entonijs Blinkens apgalvo, ka jebkuram miera līgumam ir jānodrošina, ka Ukraina var "atturēt no turpmākas Krievijas agresijas, aizstāvēt savu teritoriju un attīstīties kā suverēna demokrātija". Palīdzības samazināšana un uguns pārtraukšanas piespiešana būtu kapitulācija.

"Miera politikas īstenošana, izmantojot spēku, ir ļoti svarīga Ukrainas izdzīvošanai un Amerikas drošībai," viņi raksta.

Slejā sekretāri Putina situāciju raksturo kā "sāpīgu dilemmu": turpināt ciest smagus upurus, vienlaikus gūstot minimālu teritoriālo ieguvumu, riskēt ar iekšzemes nestabilitāti ar mobilizāciju vai uzsākt nopietnas sarunas ar Ukrainu.

Rietumiem krievi jāieslēdz "viņu pašu radītajos cietumos", sacīja bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless.

Viņš arī norādīja, ka Putins savos 25 varas gados ir novedis Krieviju sliktākā stāvoklī nekā iepriekš, upurējot savus pilsoņus sava ego dēļ.