TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal tiksies ar Putinu - šoreiz Budapeštā, kur namatēvs būs Kremļa diktatora draugs Orbāns

Kā raksta laikraksts El País, Eiropas amatpersonas šo Budapeštas samitu uzskata par “apvainojumu Eiropai”.

Sarunas notiks ES teritorijā, taču bez Eiropas Savienības līdzdalības, atstājot Briseli un NATO neērtā situācijā. Ungārija, kas ir NATO dalībvalsts ar ciešām saitēm ar Maskavu, pēc Kremļa apstiprinājuma tika izvēlēta “pēc savstarpējas vienošanās”.

Šī būs otrā Trampa un Putina tikšanās šogad, un tā, pēc ekspertu domām, varētu izraisīt politisku satricinājumu visā Eiropā.

Kādā skolā netālu no Belgorodas, Krievijā, militārais instruktors pārvērta pirmās palīdzības nodarbību vardarbības izrādē.

Viņš vairākkārt sita pusaudzim — ar rokām un kājām —, lai “parādītu aizsargaprīkojuma izturību”. Pēc tam instruktors aicināja arī citus skolēnus darīt to pašu.

Video redzams, kā viņš smaidot jautā: “Vai sāpēja?” Zēns atbild: “Ļoti.” Klase par to tikai smejas.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka prezidenta Volodimira Zelenska vizīte ASV izrādījusies grūtāka, nekā gaidīts, un nav devusi cerētos rezultātus. Pēc Merca teiktā, tas apliecina, cik izšķirošs šobrīd ir Eiropas atbalsts — militārs, finansiāls un politisks.

“Vizīte nenoritēja tā, kā Zelenskis cerēja,” sacīja Mercs, uzsverot, ka tikai spēcīga Ukrainas armija var nodrošināt mieru, un kapitulācija nav iespējama — jo, ja Ukraina kritīs, Krievija uzbruks nākamajai Eiropas valstij.

Kremļa sūtnis ir ierosinājis izveidot “Putina–Trampa” dzelzceļa tuneli starp Austrumkrieviju un ASV Aļaskas štatu, piedāvājot, ka šo projektu varētu īstenot miljardieris Īlons Masks. Šo ideju tikšanās reizē Vašingtonā komentējis arī ASV prezidents Donalds Tramps un Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis.

Piektdienas preses konferencē kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ASV prezidents Donalds Tramps ideju nosauca par “interesantu”. Pēc tam viņš jautājis Zelenskim, ko viņš par to domā, uz ko Ukrainas līderis atbildējis: “Es neesmu sajūsmināts par šo ideju.” Tas izraisījis smieklus amerikāņu delegācijas pusē.

Par nozīmīgu ieguldījumu Ukrainas tautas cīņā par brīvību un neatkarību piektdien ar Svētā Panteleimona ordeni apbalvoti Latvijas pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, vēsta 360TV Ziņas.

Ordenis pasniegts biedrībai "Agendum", kas Ukrainai piegādā transportlīdzekļus, un Bērnu slimnīcas fonda priekšsēdētājai Lienei Dambiņai. Fonds sniedzis atbalstu vairākiem tūkstošiem Ukrainas bērnu un viņu ģimenēm ar psiholoģisko palīdzību, ārstēšanu, rehabilitāciju, organizējot nometnes un viņu dzīvi Latvijā.

Svētā Panteleimona ordenis ir Ukrainas apbalvojums, kuru 2009. gadā iniciēja Ukrainas Veselības ministrija mediķu apbalvošanai par augstiem sasniegumiem. Kopš 2017. gada ar to apbalvo arī pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un kopš 2022. gada - kara mediķus. Kopš 2024. gada šos ordeņus pasniedz arī cilvēkiem, lai apliecinātu pateicību par palīdzību Ukrainai.

“Tas ir liels gods un es priecājos to saņemt, klātesot cilvēkiem, kuri ir ļoti daudz darījuši Ukrainas un Ukrainas cilvēku labā. Palīdzēt bērniem nav varoņdarbs, tas ir mūsu pienākums,” uzsvēra Bērnu slimnīcas fonda priekšsēdētāja Liene Dambiņa.

Krievijas karaspēks 18. oktobrī nometis vismaz četras vadāmās aviobumbas uz kādu ciematu Zaporižjas apgabala Pologu rajonā.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Baltajā namā asi sadūrās viedokļos par kara nākotni.

Zelenskis pieprasīja tālas darbības raķetes, taču Tramps atteicās. Tikmēr Krievija turpināja uzbrukumus Ukrainai, palaižot 164 dronus.

Somijas prezidents Aleksanders Stubs sacīja, ka ekonomiskais spiediens varētu būt galvenais faktors, kas piespiestu Maskavu virzīties uz mieru.

Pēc trim kara gadiem Krievija joprojām neizrāda gatavību sarunām, taču, sabrūkot ekonomikai un izsīkstot resursiem, Kremlim, iespējams, vairs nebūs citas izvēles.

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam atkal izdevies ietekmēt ASV prezidentu Donaldu Trampu, pēc piektdien notikušās Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā raksta ārvalstu prese.

Laikraksts "The Washington Post" konstatē, ka Trampa tonis pēc telefonsarunas ar Putinu atkal mainījies.

"Putina telefonsaruna ar Trampu ceturtdien bija kārtējais piemērs tam, kā Krievijas līderis cenšas aizkavēt vai mīkstināt Trampa stingros pasākumus, piesaistot viņu ar personīgu uzmanību vai solot tirdzniecības priekšrocības," raksta avīze.

No 2024. gada novembra līdz 2025. gada jūlijam, vairāk nekā 25 000 Krievijas Federācijas Centrālā militārā apgabala karavīru dezertējuši no savām vienībām, informēja Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

Daži pamet savas pozīcijas tieši kaujas laukā, citi pazūd no pastāvīgajām dislokācijas vietām, bet daži neatgriežas no ārstēšanās vai atvaļinājuma.

Vairāk nekā 30 gadījumos no 2024. līdz 2025. gadam dezertieri paņēmuši līdzi ieročus un militāro aprīkojumu.