TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Aleksandrs Stubs paziņoja, ka negrasās pārstāvēt ES iespējamās sarunās ar Kremli.
Viņaprāt, šī loma jāuzņemas Eiropas lielākajām valstīm — Francijai, Vācijai un Apvienotajai Karalistei.
Tādas valstis kā Somija vai Norvēģija var atbalstīt sarunu procesu, taču tām nevajadzētu tajā uzņemties vadošo lomu.
Vienlaikus Stubs uzskata, ka Eiropai vajadzētu atsākt kontaktus ar Kremli, argumentējot, ka Ukraina pašlaik atrodas spēcīgā pozīcijā.
The President of Finland has refused to act as a mediator between Europe and Putin
— NEXTA (@nexta_tv) June 10, 2026
Alexander Stubb said he does not intend to represent the EU in possible talks with the Kremlin.
In his view, this role should be taken by Europe’s largest countries — France, Germany, and the… pic.twitter.com/1KQy1aHkpr
Eiropas Savienībā notiek diskusijas par 6,6 miljardu eiro piešķiršanu no Eiropas Miera fonda, ko atbloķēja Ungārija. Vācija ierosina pilnībā pārskaitīt šos līdzekļus Ukrainai, lai finansētu tās aizsardzības vajadzības. Vienlaikus Polija uzstāj uz kompensāciju izmaksāšanu dalībvalstīm par iepriekš piegādātajiem ieročiem.
Source: https://t.co/VgYLdpScE7
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 11, 2026
Starptautiskās Šaha federācija (FIDE) apturējusi Krievijas Šaha federācijas (FŠR) dalību organizācijā, trešdien paziņoja FIDE.
Kā pavēstīja FIDE, tās padome ir izskatījusi Sporta arbitrāžas tiesas (CAS) lēmumu par FŠR statusu un konstatējusi, ka CAS nolēmumā noteiktās prasības nav izpildītas paredzētajā termiņā.
2024. gadā FIDE pēc Ukrainas Šaha federācijas lūguma uz laiku apturēja FŠR dalību organizācijā, jo Krievijas puse aktīvi darbojās okupētajās Ukrainas teritorijās. Vēlāk FIDE sodu mazināja, atceļot daļēju diskvalifikāciju un piemērojot FŠR 45 000 eiro soda naudu.
Netālu no Solņečnijas ciemata Kurskas apgabalā iznīcināta Krievijas kravas automašīna Ural 43206.
❗️Destroyed 🇷🇺Russian Ural 43206 truck near the settlement of Solnechny, Kursk Oblast. pic.twitter.com/jjoB3EHqwp
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 11, 2026
Ukrainas tiesībsargājošās iestādes aizturējušas Poltavas apgabala iedzīvotāju, kurš bija tiešais Krievijas specdienestu uzdevuma izpildītājs.
Tiesībsargājošās iestādes atmaskojušas un aizturējušas 19 gadus vecu Poltavas apgabala iedzīvotāju, kuru Krievijas specdienesti bija savervējuši, lai saindētu Ukrainas bruņoto spēku karavīru. Par to informē Žitomiras apgabala prokuratūras preses dienests.
Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka Krievijas specdienesta pārstāvis jauno ukraini savervējis, izmantojot platformu "Telegram". Aizdomās turētais saņēmis uzdevumu par 5000 grivnām veikt darbības, kuru mērķis bija nogalināt 23 gadus vecu Ukrainas Jūras kājnieku. Vairāk lasi šeit.
Tā sauktais okupētās Sevastopoles Gauleiters paziņoja, ka jauni QR kodi degvielai šodien netiks izsniegti.
Pēc viņa teiktā, degvielas cisternas nevarēja nokļūt pilsētā, tāpēc papildu benzīns netiks piegādāts. Viņš neprecizēja kavēšanās iemeslu.
❗️The so-called Gauleiter of the temporarily occupied Sevastopol announced that new QR codes for fuel will not be issued today.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 11, 2026
According to him, fuel tankers were unable to reach the city, so additional gasoline will not be delivered. He did not specify the reason for the… pic.twitter.com/fbgoCYJP8i
Latgalē aptuveni 50 kilometrus no Krievijas robežas atrodas viesu nams “Svilpaunieki”. Visas astoņas tā istabas šobrīd ir tukšas. Kā aģentūrai “Reuters” stāsta viesu nama īpašnieks Mārtiņš Kiščenko, šajā gadalaikā tā nenotiek gandrīz nekad. Viesu namā bija rezervētas naktsmītnes divām kāzu svinību kompānijām, taču pāri pēdējā brīdī rezervācijas atcēla, jo “nevēlējās, lai viesiem nāktos meklēt patvērumu dronu trauksmes gadījumā”. Vairāk lasi šeit.
Turpmāk šis datums tiks atzīmēts katru gadu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsver, ka mūsdienu karadarbība vairs nav iedomājama bez droniem. Ukrainas bezpilota sistēmas efektīvi darbojas frontes līnijā un sniedz triecienus dziļi ienaidnieka teritorijā. Pateicoties to precizitātei, Krievijas zaudējumi mēnesī pārsniedz 30 000 kritušo un ievainoto. Prezidents pateicas visiem Bezpilota sistēmu spēku karavīriem, tehnoloģiju izstrādātājiem un ikvienam, kas sniedz savu ieguldījumu Ukrainas labā.
Bezpilota sistēmu spēku 20. brigādes "K-2" piloti veic triecienus pa Krievijas militāro loģistiku uz Horļivkas — Jenakijeves šosejas.
❗️Pilots of the 🦇🇺🇦20th Brigade of the Unmanned Systems Forces “K-2” are delivering fire strikes on 🇷🇺Russian military logistics on the Horlivka — Yenakiieve highway. pic.twitter.com/PoiUlzsImR
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 10, 2026
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 378 820 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1310 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 12 010 tankus, 24 727 bruņutransportierus, 43 787 lielgabalus un mīnmetējus, 1859 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1416 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1628 sauszemes bezpilota sistēmas, 342 651 bezpilota lidaparātu, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 105 498 automobiļus un autocisternas, kā arī 4277 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



