TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 8. jūnija rītam sasnieguši 1 374 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1330 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 997 tankus, 24 705 bruņutransportierus, 43 564 lielgabalus un mīnmetējus, 1847 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1409 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1607 sauszemes bezpilota sistēmas, 336 224 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 104 414 automobiļus un autocisternas, kā arī 4259 specializētās tehnikas vienības.

Ukraina naktī uzbruka naftas uzglabāšanas un sūknēšanas centram "Grušovaja Balka" Novorosijskā. Šis objekts ir daļa no Krievijas eksporta infrastruktūras un tiek raksturots kā lielākā naftas uzglabāšanas vieta Kaukāzā ar pazemes un virszemes tvertnēm.

Ukrainas bezpilota lidaparātu spēku komandieris Roberts "Madjars" Brovdi ziņoja, ka jūnija pirmajās sešās dienās krituši 1006 Krievijas karavīri un 1090 ievainoti.

Viņš teica, ka šie skaitļi atbilst tam, ko viņš raksturoja kā pilnas Krievijas triecienbrigādes zaudējumu vienas nedēļas laikā.

Atjauninājums tika publicēts līdztekus ziņojumiem par Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem 26 mērķiem okupētajās Ukrainas un Krievijas Brjanskas apgabala daļās, tostarp dzelzceļa, enerģijas, degvielas un telekomunikāciju infrastruktūrai, ko izmanto militārajā loģistikā un atbalsta operācijās.

Apstrādāti 95,9% vēlēšanu zīmju.

• Pilsoniskais līgums — 50,04% (Pašinjans).
• Spēcīgā Armēnija — 23,33% (prokrieviskais Karapetjans).
• Armēnijas bloks — 9,85%.
• Labklājīgā Armēnija — 3,98%.

Kopumā opozīcijas balsu skaits ir 37%.

Krievija uzbruka Konotopai, Ukrainas pilsētai ar 83 500 civiliedzīvotājiem, un nogalināja gados vecāku sievieti.

Saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu 8. pantu tīša uzbrukuma vēršana pret civiliedzīvotājiem ir kara noziegums.

Sabiedroto iznīcinātāji 8. jūnija rītā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojošo dronu, informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no Francijas notriekuši Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā Latvijā ielidojušo ārvalstu bezpilota lidaparātu.

Drons notriekts Latgalē.

Dānija palīdzēs pārvietot daļu Ukrainas aizsardzības ražotņu (jo īpaši tās, kas saistītas ar reaktīvo degvielu) uz Eiropu.

Pēc Dānijas parlamenta priekšsēdētāja un bijušā aizsardzības ministra Sērena Gades teiktā, lēmumi jau ir pieņemti. Galvenā prioritāte ir drošība hibrīddraudu dēļ. Dažu uzņēmumu atrašanās vietas jau ir noteiktas.

Pēc Ukrainas dronu trieciena naktī uz pirmdienu Krievijas Melnās jūras ostā Novorosijskā aizdegusies naftas bāze "Grušovaja".

Tā ir viena no lielākajām naftas pārkraušanas bāzēm reģionā. Trieciena vietā izcēlās ugunsgrēks, un fotogrāfijās un videoierakstos sociālajos medijos redzamas augstas liesmas un melns dūmu stabs.

Naftas bāzei "Grušovaja" un līdzās esošajam naftas pārkraušanas kompleksam "Šesharis" arī iepriekš ir uzbrukuši Ukrainas bezpilota lidaparāti. Iepriekšējais trieciens tika veikts 23. maijā.

Pēc Ukrainas drona trieciena vilcienam Maskava-Simferopole Krievijas okupētajā Krimā pirmdien apturēta visu pasažieru vilcienu kustība, pavēstījis pārvadātājs "Grand servis ekspress".

Okupācijas iestādes naktī paziņoja, ka pasažieru vilciena Maskava-Simferopole lokomotīve bojāta drona uzbrukumā, mašīnists ievainots, bet viņa palīgs nogalināts.

Pasažieri no trim vilcieniem, kas bija ceļā no Maskavas uz Simferopoli, no Sanktpēterburgas uz Simferopoli un no Sanktpēterburgas uz Sevastopoli, tika evakuēti un ar autobusiem nogādāti Simferopolē. Pasažieru vilcienu reisi Krimā pašlaik netiek veikti.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, svētdienas vakarā tiekoties Londonā, vienojušies par pamatnosacījumiem taisnīga miera panākšanai Ukrainā.

Četru valstu līderi "atbalstīja priekšlikumu par tiešu dialogu starp Ukrainu un Krieviju - ar aktīvu ASV un Eiropas līdzdalību -, lai panāktu pamieru un veicinātu turpmākas sarunas", teikts viņu kopīgajā paziņojumā.

Tajā sacīts, ka tikšanās dalībnieki vienojušies par pieciem nosacījumiem, kas jāievēro, lai panāktu "taisnīgu un ilgstošu" vienošanos par kara ar Krieviju izbeigšanu.

Vispirms nepiecieāams tūlītējs pamiers, un Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam jāpiekrīt pilnīgai karadarbības pārtraukšanai, norādīts paziņojumā.

Tajā teikts, ka pašreizējai frontes līnijai jābūt sarunu sākumpunktam.

Robežas nedrīkst mainīt ar spēku, un ir pilnībā jāievēro Ukrainas suverēnās tiesības veidot alianses, arī ar NATO, uzsvēruši četru valstu līderi.

Viņi norādījuši, ka nepieciešamas ticamas juridiskas drošības garantijas Ukrainai. Tām būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc pamiera noslēgšanas, un tajās būtu jāietver starptautisko spēku izvietošana Ukrainā.

Paziņojumā teikts, ka Krievijas līdzekļiem jāpaliek iesaldētiem, līdz Krievija kompensēs visus zaudējumus.

Četru valstu līderi uzsvēruši, ka miera līgumā jāņem vērā Eiropas drošības intereses, un jebkurām sarunām, kurās iesaistīta Eiropas Savienība (ES) un NATO, nepieciešama attiecīgi ES un tās dalībvalstu un Ziemeļatlantijas alianes dalībvalstu piekrišana.