TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna ierosinājis aizliegt iebraukt Eiropas Savienībā (ES) simtiem tūkstošu Krievijas karavīru, kas karojuši pret Ukrainu.
Cahkna Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē norādīja, ka daudzi Krievijas karavīri vēlas doties uz Eiropu, kad karš būs beidzies. To nebūtu iespējams izskaidrot pilsoņiem, norādīja Igaunijas ministrs, piebilstot, ka runa ir par ļoti bīstamiem cilvēkiem.
Ukrainā artilērijas sistēmai "Bohdana" tiek izmantotas četras dažādas šasijas, lai palielinātu pašgājēju haubiču ražošanas apjomu.
❗️In 🇺🇦Ukraine, four different chassis are used for the Bohdana artillery system to increase the production rate of self-propelled howitzers (SPHs). pic.twitter.com/fqIdfZCVT9
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 29, 2026
"Karš ir jāpabeidz, es esmu pret sarunām," sacīja Kadirovs.
🤡«The war must be brought to its end, I am against negotiations» — Kadyrov. pic.twitter.com/1DdtRl3LXR
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 29, 2026
Latvija šobrīd ir drošībā un tieša militārā apdraudējuma līmenis ir zems, ceturtdien Saeimā ārlietu debatēs uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Viņa uzsvēra, ka Latvija ir daudz ieguldījusi un paveikusi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā. Viņa atgādināja, ka šogad pirmo reizi Latvijas aizsardzības budžets ir 5% no iekšzemes kopprodukta. Vairāk lasi šeit.
Joška Fišers paziņoja, ka Eiropa vairs nevar paļauties uz iepriekšējo drošības sistēmu.
"Amerikāņu drošības garantijas no šī brīža vairs nav uzticamas. Vācija neapšaubāmi uzņemas atbildību par vadību Eiropā, bet vienmēr tikai kopā ar citiem," intervijā laikrakstam "Tagesspiegel" sacīja Fišers.
Viņš iestājas par kopīgu kodolieroču izveidi starp ES valstīm, nevis par nacionālu bumbu, kas pieder tikai Vācijai.
💣 Former German Foreign Minister Calls for the Creation of a European Atomic Bomb
— NEXTA (@nexta_tv) January 29, 2026
Joschka Fischer stated that Europe can no longer rely on the previous security system.
“American security guarantees are no longer reliable from this moment on. Germany undoubtedly bears… pic.twitter.com/w5ZMWi8ZvM
Krievijas avoti ziņo par negadījumu, kurā iesaistīts Irānas sauskravu kuģis "Caspian Shiva" Kaspijas jūrā. Kuģis cieta nezināmas izcelsmes bojājumu, uzskrēja uz sēkļa un aktīvi uzsūc ūdeni mašīntelpā un kravas telpās. Incidenta laikā tas bija ceļā uz Mahačkalas ostu.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 29, 2026
Ukrainas 120. teritoriālās aizsardzības brigāde ziņo par vēl viena krievu karavīra pingvīna kostīmā likvidēšanu, kas ir jau otrais šāds gadījums šonedēļ.
Ukraine’s 120th Territorial Defense Brigade reported the elimination of another Russian soldier dressed in a penguin costume, marking the second such case this week. pic.twitter.com/ZduwI8oY6e
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 29, 2026
Ukraina ir veikusi repatriācijas pasākumus, kuru rezultātā ir atgriezti 1000 kritušo ķermeņi un mirstīgās atliekas, kuras, pēc Krievijas puses apgalvojuma, pieder Ukrainas aizstāvjiem. Ukrainas tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētāji un tiesu medicīnas eksperti tagad veiks visas nepieciešamās procedūras, lai identificētu atgrieztās mirstīgās atliekas. Operācija tika pabeigta, pateicoties vairāku Ukrainas valsts iestāžu koordinācijai, kas iesaistītas karagūstekņu lietās, drošības, aizsardzības, neatliekamās palīdzības dienestu un cilvēktiesību institūciju darbā, ar Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas palīdzību.
Ukraine has carried out repatriation measures resulting in the return of 1,000 bodies and remains of the fallen, which the Russian side claims belong to Ukrainian defenders. Ukrainian law enforcement investigators and forensic experts will now conduct all necessary procedures to… pic.twitter.com/77Ydu9xUAy
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 29, 2026
- Luhanskas apgabalā (netālu no Limarivkas) tika trāpīts 1L119 Nebo-SVU radiolokācijas stacijai (~100 miljoni ASV dolāru).
- Tika iznīcināti vairāki ienaidnieka bezpilota lidaparātu vadības punkti: Solodke, Rivnopiļa, Novohrihorivka (Zaporižjas apgabals) + Pidstepne (Hersonas apgabals).
- Netālu no Vasiļivkas (Zaporižjas virzienā) tika trāpīts munīcijas noliktavai.
❗️The General Staff of 🇺🇦Ukraine reports new strikes on 🇷🇺Russian targets:
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 29, 2026
▪️In the Luhansk region (near Lymarivka), the 1L119 Nebo-SVU radar station (~$100 million) was hit.
▪️Several enemy UAV control points were destroyed: Solodke, Rivnopillia, Novohryhorivka (Zaporizhzhia… pic.twitter.com/uGWCwS85x9
Igaunijas Iekšlietu ministrija steidzami sāks gatavot grozījumus Likumā par nekustamā īpašuma iegūšanas ierobežojumiem, lai liegtu tiesības iegādāties nekustamo īpašumu valstī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem bez ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām, kā arī uzņēmumiem, kuru faktiskie īpašnieki ir šo valstu pilsoņi bez ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām.
Kā paziņoja iekšlietu ministrs Igors Taro, ņemot vērā Kremļa un tā satelītvalstu nepārtraukto agresiju, nekustamā īpašuma pārdošana Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ar nezināmu pagātni, kuri Igaunijā uzturas uz laiku vai ir ieradušies tikai nesen, rada draudus drošībai.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



