TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pieaug draudi, ka Krievijas diversiju grupas varētu iefiltrēties Ukrainā no Piedņestras

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
❗️🇷🇺Russians receive new batch of Su-34 fighter-bombers pic.twitter.com/pcXEaz2Pbs
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 10, 2025
Pēc šāda paziņojuma Eiropai jābūt modrai — Lavrovs teica tieši to pašu neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Viņš arī brīdināja, ka Krievija reaģēs uz jebkādu iesaldētu Krievijas aktīvu atsavināšanu vai Rietumu karaspēka izvietošanu Ukrainas teritorijā.
Ievērojama viņa runas daļa bija veltīta Trampa slavēšanai. Šķiet, ka viņam tika uzdots glaimot ASV prezidentam pēc tam, kad pats Lavrovs izraisīja Budapeštas tikšanās izjukšanu.
Lavrov: “Russia is not going to fight Europe, and we have no such thoughts”
— NEXTA (@nexta_tv) December 10, 2025
After a statement like that, Europe should be on alert — Lavrov said exactly the same thing shortly before Russia invaded Ukraine.
He also warned that Russia will respond to any expropriation of frozen… pic.twitter.com/U7Iphu9WDg
Atbildot uz Zelenska aicinājumu panākt enerģētikas pamieru, Kremļa pārstāvis Peskovs ciniski atbildēja: "Mēs strādājam pie miera Ukrainā, nevis pie pamiera." Tas notiek laikā, kad Krievija katru dienu turpina bombardēt Ukrainas energosistēmas.
Responding to Zelensky’s call for an energy ceasefire, Kremlin spokesman Peskov cynically replied, “We are working on peace in Ukraine, not a ceasefire.” This, as Russia continues bombing Ukraine’s energy grid daily. pic.twitter.com/0WThUxz18w
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 10, 2025
Saskaņā ar laikraksta "Washington Post" sniegto informāciju ASV Ukrainai piedāvā "korejiešu stila" scenāriju. Plānā iekļauta demilitarizēta zona no Doneckas līdz Hersonai, abām pusēm saglabājot teritoriālas pretenzijas, līdzīgi kā Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā.
Zaporižjas AES nepaliktu Krievijas kontrolē, iespējams, nonāktu ASV uzraudzībā. Ukraina varētu pievienoties ES līdz 2027. gadam, un ASV piedāvātu NATO stila drošības garantijas, lai gan Kijiva vēlas, lai tās ratificētu Kongress.
Ukraina arī palielinātu savu armiju līdz 800 000 karavīru un noraida jebkādus ierobežojumus saviem spēkiem. Tikmēr 100 miljardi ASV dolāru no iesaldētajiem Krievijas aktīviem tiktu novirzīti Ukrainas atjaunošanai, un 400 miljardu ASV dolāru atjaunošanas fonds tiek apspriests ar "BlackRock" un Pasaules Banku. Ziņots, ka Tramps vēlas līdzīgas programmas arī Krievijai.
According to the Washington Post, the US is proposing a “Korean-style” scenario for Ukraine. The plan includes a demilitarized zone from Donetsk to Kherson, with both sides keeping territorial claims, similar to North and South Korea.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 10, 2025
The Zaporizhzhia NPP would not remain under… pic.twitter.com/kqbbjksHHB
Trīs nedēļas pēc Krievijas uzbrukuma Ternopiļai glābēji atrada četrgadīgās Sofijas un viņas mātes līķus, kas bija aprakti drupās. Viņas brālis Tarass bija izvilkts dzīvs un nogādāts slimnīcā. Viņu māte jau bija mirusi.
Ternopiļas upuru skaits ir pieaudzis līdz 38 cilvēkiem, starp kuriem ir 8 bērni, sākot no mazuļiem līdz pusaudžiem.
Kamēr ģimenes tiek izvilktas no drupām un starp bojāgājušajiem ir arī bērni, Ukraina joprojām tiek spiesta pieņemt "mieru", kas pielīdzināms kapitulācijai.
Three weeks after Russia’s strike on Ternopil, rescuers found the bodies of 4-year-old Sofiia and her mother buried in the ruins. Her brother Taras had been pulled out alive and transported to the hospital. Their mother was already dead.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 10, 2025
The Ternopil death toll has climbed to 38… pic.twitter.com/MlkApMfvD6
Henrijs Boltons, britu politiķis un bijušais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas līderis: "Patiesība ir tāda, ka briti un mūsu Eiropas sabiedrotie nevēlas karu. Mēs nevēlamies eskalāciju, kā arī nevēlamies izlīgumu, ko uzspiež ārējas varas un kas prezidentam Putinam dod tieši to, ko viņa iebrukums bija iecerējis sasniegt.
Mēs, Eiropas iedzīvotāji un mūsu valdības, pilnībā apzināmies likmes. Mēs zinām, kas ir karš. Bet, ja mēs tagad apbalvosim Putinu par viņa agresiju, mums būs jāmaksā vēlreiz vēlāk - Baltijā, Balkānos, Moldovā, varbūt pat tālāk uz rietumiem, varbūt pat Polijā.
Atteikties apbalvot agresoru nav kara kurināšana. Tā ir lojalitāte tiem pašiem principiem, kas kopš 1945. gada ir nodrošinājuši Eiropu drošībā un mierā. Apgalvojums, ka Eiropas valdības ignorē britus, ir ne tikai neprecīzs - tas grauj šīs valdības, tās pašas demokrātiskās institūcijas, kuras Amerika vienmēr ir mudinājusi Eiropu veidot un aizsargāt."
Henry Bolton, British politician and former leader of the UK Independence Party:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 10, 2025
The truth is, the British and our European allies do not want war. We do not want escalation, nor do we want a settlement that is imposed by outside powers and that hands president Putin precisely… https://t.co/ezrWP8D1JS pic.twitter.com/1l10Be8e87
Tas nelegāli transportēja Ukrainas lauksaimniecības produkciju no Krievijas okupētās Krimas.
Kuģa īpašniekam bija noteiktas Ukrainas sankcijas, un viņš pastāvīgi mainīja kuģa nosaukumu un oficiālos labuma guvējus, lai apietu sankcijas.
Kuģis ieradās Odesā zem Āfrikas valsts karoga, lai uzņemtu tērauda cauruļu kravu.
Ukrainian Security Service has arrested a Russian shadow fleet vessel in Odesa port.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 10, 2025
It was illegally transporting Ukrainian agricultural production from Russian-occupied Ukrainian Crimea.
The vessel's owner was under Ukrainian sanctions and kept changing the name and formal… pic.twitter.com/M21gtgQk9m
Krievijas Kamčatkas apgabalā varas iestādes bija solījušas atvērt jaunu slimnīcas ēku, taču, tiklīdz sākās "īpašā militārā operācija", viss budžets tika novirzīts tai. Tagad parastajiem krieviem ir jāsaņem ārstēšana slimnīcā ar caurvēju, deformētām grīdām, pelējumu, aizsērējušām tualetēm, nolietotu aprīkojumu un drūpošām sienām.
Karš Putinam acīmredzami ir svarīgāks par viņa tautas labklājību.
In Russia’s Kamchatka region, authorities had promised to open a new hospital building, but once the "special military operation" began, the entire budget was redirected to it. Now ordinary Russians have to receive treatment in a hospital with drafts, warped floors, mold, clogged… pic.twitter.com/WIad4cZsp6
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 10, 2025
Uz krievu iebrucēju tanka uzstādīta "GoPro" kamera iemūžināja brīdi, kad uzbrukuma laikā Ukrainas pozīcijām netālu no Konsjtantiņivkas "Javelin" raķete ietriecās bruņumašīnā, kas brauca tās priekšā.
Ar triecienšauteni bruņots robotsuns dienestā Ukrainas Drošības dienestā.
Robo-dog armed with the assault rifle in service with the Security Service of Ukraine. pic.twitter.com/9VkJTBWt8v
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) December 8, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



