TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Latvija un pārējās Baltijas valstis ir piemērs patiesai solidaritātei un partnerībai, otrdien Saeimas ārkārtas sēdē, pieminot Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā ceturto gadadienu, pauda Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks.

Stefančuks uzrunā Latvijas parlamentam norādīja, ka Ukraina piedzīvo visgrūtāko laiku savā mūsdienu vēsturē.

"Mēs cīnāmies pret brutālu pretinieku bez principiem. Mēs cīnāmies par savām dzīvībām aukstas ziemas apstākļos," sacīja Stefančuks.

Viņš uzsvēra, ka Ukraina augsti novērtē visu atbalstu, ko Latvija ir sniegusi gan no valsts, gan pašvaldībām, gan privātiem ziedojumiem.

Krievijas diktators Vladimirs Putins bija izvirzījis uzdevumu līdz 2026. gadam Krievijas armijas sastāvā izveidot 15 jaunas divīzijas, taču faktiski tiek veidotas tikai četras. 

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Pavlo Palisa to paziņoja intervijā "Ukrinform". Amatpersona uzsvēra, ka Krievijas okupācijas armija karā pret Ukrainu cieš milzīgus zaudējumus. Līdz šim Krievijas armija ir zaudējusi vairāk nekā 1,2 miljonus kritušo un ievainoto vīru. Vairāk lasi šeit.

Krievijā platformas "Telegram" dibinātāja Pāvela Durova darbības tiek izmeklētas krimināllietā par teroristiskas darbības veicināšanu.

Platforma "Telegram" Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara laikā esot kļuvusi par NATO valstu un Ukrainas specdienestu "galveno instrumentu", teikts laikraksta "Rossijskaja gazeta" publikācijā, kas sagatavota "pēc Federālā drošības dienesta (FSB) materiāliem".

"Anonimitātes ilūzija uz ziņapmaiņas platformu atvedusi radikāļu, narkomānu, slepkavu un teroristu armijas, kas sāka radīt draudus mūsu sabiedrībai," sacīts laikrakstā.

Krievijas varasiestādes jau vairākus gadus cenšas ierobežot "Telegram". Kā uzstāj "Telegram", Krievijas varasiestāžu apgalvojumi, ka šifrēšana esot uzlauzta, ir "tīšs izdomājums".

"Es dodu rīkojumu mūsu sarunu komandai: neiznīciniet visus šos gadus, neapkaunojiet visu šo cīņu un drosmi, mēs nevaram nodot cilvēkus. Mums jāizcīna katrs vārds. Miera līgumam jābūt spēcīgam," paziņoja Zelenskis.

24. februāra naktī Ukrainas bezpilota sistēmu spēki uzbruka Krievijas raķešu sistēmai "Uragan MLRS", pretgaisa raķešu sistēmai "Buk", pretgaisa aizsardzības lielgabalu un raķešu sistēmai "Pantsir-S1" un radara stacijai "Malachit".

Latvijas sniegtais militārais atbalsts Ukrainai no 2022. līdz 2025. gadam sasniedz ap 665 miljonus eiro, informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

Militārā palīdzība nepieciešama, lai stiprinātu Ukrainas spējas cīņā par valsts brīvību, neatkarību un teritoriālo integritāti līdz uzvarai pār agresorvalsti Krieviju un taisnīga miera panākšanai, atzīmē AM.

Līdzšinējais aizsardzības nozares atbalsts ietver Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošo ekipējumu, Ukrainas karavīru apmācību, spēju un ekipējuma iegādi no Latvijas militārās industrijas, kā arī iemaksas starptautiskajos Ukrainas atbalsta fondos.

Lielākajā daļā valsts joprojām nav pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas spēj pārtvert ballistiskās raķetes. 80% teritorijas joprojām nav ballistisko raķešu aizsardzības.

Zelenskis norāda, ka viņa iepriekšējie izteikumi par pretgaisa aizsardzību nebija kritika viņa partneriem, bet gan mēģinājums pievērst uzmanību reālajai situācijai.

"Es neteikšu, kur atrodas mūsu "Patriot" sistēmas. Bet 80% mūsu valsts teritorijas nav šādu pretballistisko raķešu sistēmu," paziņoja prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Ukraina turpina meklēt veidus, kā stiprināt savu aizsardzību.

Ukrainas prezidents Zelenskis brīdināja, ka sankcijas pret Baltkrievijas vadītāju Lukašenko ir tikai sākums, jo Ukraina strādā pie to pagarināšanas.

Iemesls ir Baltkrievijas bezpilota lidaparātu retranslācijas, kas palīdz Krievijai koriģēt triecienus pa Ukrainas teritoriju.

Valdība otrdien atbalstīja civilās ekspertes Rudītes Bilsenas dalību Eiropas Savienības (ES) Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā.

Kā norāda Ārlietu ministrija (ĀM), Bilsena darbojas starptautiskajā misijā kopš 2022. gada 1. oktobra. Iepriekš viņa nacionālās drošības komponentes vadītāja vietniece, bet ir izturējusi konkursu un izraudzīta starptautiskajā misijā par nacionālās drošības komponentes vadītāju.

Dalības laiks starptautiskajā misijā noteikts no 2026. gada 1. marta līdz 2027. gada 28. februārim.