TEKSTA TIEŠRAIDE. krievu okupanti veikuši masīvu uzbrukumu Ukrainai, nogalinot daudzus civiliedzīvotājus

Zviedrija ir izpaudusi informāciju par mēģinājumu traucēt termoelektrostacijas darbību, ko veicis Krievijas labā strādājošs hakeris. Agresorvalsts līdzīgā veidā ir uzbrukusi arī Dānijai un Norvēģijai.

15. aprīlī tika ziņots, ka Krievija ar kiberuzbrukuma palīdzību mēģināja traucēt termoelektrostacijas darbību Zviedrijas rietumos. Par to paziņoja Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bohlins, uzsverot, ka uzbrukums bija neveiksmīgs, vēsta "Politico". 

Politiķis norāda, ka Krievijas valsts hakeri vairs nedarbojas, izmantojot pakalpojuma atteices (DDOS) shēmas, bet gan mērķē uz destruktīviem kiberuzbrukumiem enerģētikas objektiem. Uzbrucējs tika identificēts un aizturēts, viņš darbojās Krievijas izlūkdienestu uzraudzībā. Kiberuzbrukums termoelektrostacijai tika veikts jau 2025. gada pavasarī, taču tas tika atklāts tikai tagad. 

"Krievijas rīcība ir kļuvusi neapdomīgāka un riskantāka, kas varētu novest pie postošiem rezultātiem," uzsvēra Bohlins. 

Lai pamatotu savus apgalvojumus, ministrs norādīja, ka Norvēģija un Dānija ir cietušas no līdzīgiem uzbrukumiem. Kā piemēru politiķis minēja uzbrukumus enerģētikas objektiem Polijā.

Nesen krievu hakeri ir kompromitējuši 170 Ukrainas prokuroru un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu e-pasta adreses.

Iepriekš no 2025. gada 15. līdz 17. novembrim Polijā, uz 7. dzelzceļa līnijas Vostočnaja–Dorohuska, notika virkne sabotāžas uzbrukumu un sprādzienu. Bija mēģinājums vainot Ukrainu notikušajā, taču Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis noliedza dezinformāciju.

Vismaz 16 cilvēki gāja bojā četrās pilsētās.

Atšķirībā no nakts dronu reidiem, ko Ukraina ir pieradusi sagaidīt, Krievija veica divus viļņus, sajaucot ballistiskās "Iskander" raķetes ar "Shahed" droniem — sākot 15. aprīļa pēcpusdienā, pēc tam naktī.

Odesā vienā triecienā dzīvojamajai augstceltnei tika nogalināti 8 cilvēki un iznīcināta daļa ēkas.

Dnipro, aizsargājamā kultūras mantojuma vieta, otro reizi piedzīvoja Krievijas triecienu — tās sākotnējais interjers bija pārdzīvojis septembra pirmo uzbrukumu.

Kijivā 54 cilvēki tika ievainoti, tostarp četri mediķi, kas ieradās, lai palīdzētu ievainotajiem.

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja, ka "Krievijas ekonomikas makroekonomisko rādītāju trajektorija ir zem gaidītā", un lika "iesniegt priekšlikumus ekonomikas izaugsmes atjaunošanai".

Krievijas ekonomika 2026. gada sākumā piedzīvoja ievērojamu kritumu, kas pamudināja diktatoru Vladimiru Putinu sasaukt sanāksmi un aicināt valdību steidzami veikt pasākumus izaugsmes stimulēšanai, vēsta Krievijas mediji. Putins paziņoja, ka 2026. gada janvārī-februārī Krievijas iekšzemes kopprodukts saruka par 1,8%. Viņš to skaidroja ar sezonāliem un laikapstākļu faktoriem, bet "ne tikai ar tiem". Kremļa vadītājs atzina, ka "Krievijas ekonomikas makroekonomisko rādītāju trajektorija ir zem gaidītā", un lika "iesniegt priekšlikumus ekonomikas izaugsmes atjaunošanai". Viņš arī apgalvoja, ka Krievijas valdība jau ir sagatavojusi pasākumus budžeta stabilitātes saglabāšanai. Rietumu analītiķi norāda, ka Krievijas ekonomikas izaugsme ir palēninājusies līdz aptuveni 1% 2025. gadā, salīdzinot ar 4,9% 2024. gadā. Tas ir saistīts ar Centrālās bankas stingro monetāro politiku un Rietumu sankcijām, kas galvenokārt vērstas pret Krievijas naftu.

2026. gada martā ASV prezidents Donalds Tramps apturēja dažas sankcijas pret Krievijas energoresursiem. Viņš atļāva valstīm vienu mēnesi iepirkt Krievijas naftu, kas jau atradās jūrā, bez sekundāru sankciju draudiem. Trampa mērķis bija stabilizēt enerģijas tirgu un apturēt naftas cenu pieaugumu, kas bija sācies ASV un Izraēlas militārās operācijas pret Irānu dēļ. Kremlis bija cerējis gūt papildu ieņēmumus no sankcionētās naftas pārdošanas, taču šie ieņēmumi nebija tik lieli, kā gaidīts, un Tramps neatjaunoja atļauju sankcionētās Krievijas naftas pārdošanai.

Krievijas triecieni Ukrainas pilsētām naktī uz ceturtdienu pierāda nepieciešamību palielināt spiedienu uz Krieviju, lai panāktu mieru, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Dienā un vakarā un naktī bija gandrīz 700 Krievijas dronu. Bija arī raķetes: 19 ballistiskās raķetes un vēl vairāk spārnotās raķetes šonakt," viņš pavēstīja, piebilstot, ka lielākā daļa ballistisko raķešu bija vērstas pret Kijivu.

Viņš sacīja, ka šī nakts vēlreiz pierādīja, ka "Krievija nav pelnījusi nekādas globālās politikas mīkstināšanu un sankciju atcelšanu". "Krievija liek likmes uz karu, un tādai ir jābūt atbildei - ar visiem spēkiem jāaizsargā dzīvība un ar visiem spēkiem arī jāiestājas par mieru," sacīja Ukrainas prezidents.

Nav pārsteigums, ka Ukrainas gaisa spēki nesen uzbruka Krievijas dronu glabātuvei Doneckā. Pārsteidzoši ir tas, kā gaisa spēki uzbruka šai vietai. Un tās ir sliktas ziņas Krievijai.

Ukrainas gaisa spēki 14. aprīlī uzbruka Krievijas dronu noliktavai Doneckas lidostā Ukrainas austrumos, acīmredzot nodarot ievērojamus postījumus vietai un potenciāli apspiežot Krievijas dronu uzbrukumus, līdz jaunā ražošana varēs kompensēt visus dronus, ko krievi šajā triecienā zaudēja.

Tas, ka ukraiņi uzbruka Krievijas dronu noliktavai, nav pārsteigums. Ukrainas spēki bieži uzbrūk Krievijas droniem, pirms tie pat sasniedz frontes līniju. Pagājušajā mēnesī notika vismaz divi lieli reidi dronu noliktavām Doneckas lidostā. Vairāk lasi šeit.

Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām baidās no NATO, taču aliansei ir jāpalielina aizsardzības izdevumi, Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT sacīja Igaunijas prezidents Alars Kariss.

"Es neticu, ka Putins uzskata NATO par vāju vai par "papīra tīģeri". Mēs patiešām esam spēcīgi. Pretējā gadījumā ģeopolitiskā situācija būtu pilnīgi citāda. Tāpēc es uzskatu, ka Putins joprojām baidās no NATO, jo tā ir ļoti spēcīga aizsardzības organizācija," teica Kariss, kurš ceturtdien turpina divu dienu valsts vizīti Lietuvā.

"Bet, protams, mums vajadzētu ieguldīt vairāk resursu šajā organizācijā. Karš Ukrainā ir devis mācību - mēs esam sākuši saprast, kas NATO patiešām ir nepieciešams," teica Igaunijas prezidents, piebilstot, ka "mēs visi zinām, ka Krievija saprot tikai spēka valodu".

Krievija ir draudējusi Eiropai ar "asu eskalāciju" saistībā ar palielināto dronu ražošanu un piegādi Ukrainai. To paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija. 

Agresoras valsts ministrija apgalvo, ka vairākas Eiropas valstis ir nolēmušas palielināt finansējumu uzņēmumiem, tostarp Ukrainas un kopīgiem projektiem, kas ražo uzbrukuma dronus un to sastāvdaļas. Maskava apgalvoja, ka šī politika it kā ievelk Eiropu karā pret Krieviju. Tā arī brīdināja par "neparedzamām sekām", ja šie droni tiks izmantoti Krievijas teritorijā.

Turklāt Krievijas puse faktiski deva mājienu, ka apsver iespēju uzbrukt ražotnēm Eiropā. "Eiropas sabiedrībai būtu jāzina "ukraiņu" un "kopuzņēmumu" adreses un atrašanās vietas, kas savās valstīs ražo bezpilota lidaparātus un to sastāvdaļas Ukrainai ," piebilda Krievijas Aizsardzības ministrija.

NATO valsts paziņo par apjomīgu dronu piegādi Ukrainai

Apvienotā Karaliste ir paziņojusi par visu laiku lielāko dronu piegādes paketi Ukrainai. Saskaņā ar Lielbritānijas valdības paziņojumu Kijiva līdz 2026. gadam saņems vismaz 120 000 dronu. Droni tiks piegādāti frontei, tiklīdz tiks saņemtas jaunas kravas. Londona paziņoja, ka Ukraina saņems tūkstošiem tālas darbības trieciendronu, izlūkošanas un novērošanas dronu, loģistikas platformu un jūras bezpilota sistēmu. Piegādes tiks finansētas no iepriekš apstiprinātās 3 miljardu mārciņu vērtās Lielbritānijas militārās palīdzības paketes. "Droni ir izrādījušies kritiski svarīgi gan Ukrainas pretuzbrukumos frontē pēdējos mēnešos, gan aizsardzībai pret notiekošajiem Krievijas uzbrukumiem," teikts paziņojumā.

"DeepState" vēsta, ka Krievijas okupācijas armija kopš 2025. gada aprīļa beigām mēģina ieņemt Huļajpoles pilsētu Zaporižjas apgabalā.

Pēdējo 24 stundu laikā Krievijas okupanti ir veikuši daļējus uzbrukumus Huļajpoles pilsētas tuvumā Zaporižjas apgabalā. Par to liecina Ukrainas analītiskā projekta "DeepState" karte. 

Saskaņā ar "DeepState" datiem, pēdējo 24 stundu laikā Krievijas okupācijas armija ir guvusi daļējus panākumus ne tikai Huļajpolē, bet arī netālu no Zeļenojes. 

Zeļenoje arī atrodas Zaporižjas apgabalā. Huļajpoles virziens jau vairākus mēnešus ir viens no galvenajiem frontes sektoriem. 

2025. gada oktobra beigās Krievijas okupanti sāka ofensīvu Huļajpolē ar mērķi sasniegt Orehovas pilsētas aizmuguri un ieņemt tālākās pieejas Zaporižjai. Vienlaikus ienaidnieks virzījās uz ziemeļiem no Huļajpoles, netālu no administratīvās robežas ar Dnipropetrovskas apgabalu. Par milzīgu zaudējumu cenu okupanti guva zināmus panākumus. Viņi ieņēma lielāko daļu Huļajpoles, bet Ukrainas spēki saglabā pozīcijas pilsētas ziemeļos. Šī teritorija pašlaik ir liela "pelēkā zona". 2026. gada februārī Ukrainas bruņotie spēki uzsāka pretuzbrukumu Ukrainas dienvidos, kas izrādījās veiksmīgs.

Okupācijas pētījumu centra vadītājs Petro Andrjuščenko 2026. gada aprīlī atzīmēja, ka Krievijas okupācijas armija nesen ir pārvietojusi uz Huļajpoles apgabalu vismaz 60 tankus, kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportierus. Viņš uzskata, ka ienaidnieks cenšas atgūt milzīgos zaudējumus, kas šajā apgabalā piedzīvoti 2025.-2026. gada ziemā. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba sniegto informāciju, vakar, 15. aprīlī, Krievijas okupanti 12 reizes uzbruka Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām Huļajpoles virzienā. Ukrainas spēki atvairīja visus uzbrukumus. Cīņas notika Huļajpoles, Zeļeznodorožnas, Priļuku un citu apdzīvotu vietu rajonos.

Ukraina apgalvo, ka "Patriot" pārtvērējraķešu trūkums kļūst kritisks, ņemot vērā notiekošos liela mēroga uzbrukumus. Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats uzsvēra, ka pieprasījums pēc raķetēm turpina pieaugt. Neskatoties uz efektīvu ballistisko mērķu pārtveršanu, pašreizējie krājumi nav pietiekami, lai uzturētu ilgtermiņa aizsardzības operācijas.

Krievijas uzbrukumā Odesai bojāgājušo skaits ir pieaudzis līdz 9 cilvēkiem, bet 23 cilvēki ir ievainoti. Glābšanas operācijas turpinās, un varas iestādes pilsētā ir izsludinājušas sēru dienu.