TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Refats Čubarovs uzskata, ka savstarpēji raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi starp Ukrainas bruņotajiem spēkiem un Krievijas okupantiem tuvākajā nākotnē, visticamāk, pastiprināsies.
Krimas tatāru tautas Medžlisa vadītājs Refats Čubarovs aicināja anektētās Krimas iedzīvotājus tuvākajās dienās turēties tālāk no Krievijas okupantu objektiem, jo ir iespējama savstarpēju raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu eskalācija. Viņš to rakstīja savā "Facebook" lapā. Čubarovs atgādināja par Krievijas draudiem Kijivai un aicināja ārvalstu diplomātus pamest Ukrainas galvaspilsētu. Kremlis sola turpināt sistemātiskus uzbrukumus Kijivai. Tāpēc ir sagaidāma savstarpēju raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu eskalācija. Ukrainas Krimas tatāru politiķis aicināja okupētās Krimas iedzīvotājus no 26. maija izvairīties no Krievijas objektiem. Viņš ieteica aptuveni nedēļu turēties tālāk no Krievijas militārajiem un stratēģiskajiem objektiem.
"Rūpējieties par sevi un turieties tālāk no okupantiem... Krimas atbrīvošana ir neizbēgama," Čubarovs uzrunāja Krimas iedzīvotājus.
❗️🇺🇦Ukrainian loitering munition Bulava destroys 🇷🇺Russian Ural truck pic.twitter.com/ZXhKTs4SVu
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 26, 2026
Militārais analītiķis Konstantīns Mašovecs publicējis analītisku ziņojumu, kurā skaidrojis iespējamo Baltkrievijas iesaistīšanos karā Ukrainā.
Konstantīns Mašovecs paziņoja, ka pašlaik nav nekādu pazīmju par Baltkrievijas ofensīvas spēku izvietošanu Ukrainas robežas tuvumā. Baltkrievija var apdraudēt Ukrainu no ziemeļiem tikai ar informācijas palīdzību.
Militārais analītiķis Konstantīns Mašovecs publicēja analītisku ziņojumu, kurā norādīts, ka pašlaik nav nekādu pazīmju par Baltkrievijas gatavošanos tieši iesaistīties karā pret Ukrainu. Pēc viņa teiktā, Baltkrievijas pavēlniecības darbības pie robežas vairāk līdzinās pierobežas zonu aizsardzībai, nevis ofensīvas spēku izvietošanai. Vairāk lasi šeit.
Eiropas Savienība (ES) izsaukusi Krievijas augstāko diplomātu Briselē, šādi reaģējot uz Krievijas draudiem veikt jaunus triecienus Kijivai un brīdinājumiem ārvalstu pilsoņiem un diplomātiem, lai viņi Ukrainas galvaspilsētu pamet, otrdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) ārlietu un drošības jautājumu preses sekretāre Anita Hipere.
"Krievijas draudi ārvalstu pilsoņiem un diplomātiem, norādot, lai viņi pamet Kijivu, ir nepieņemama eskalācija," Hipere pauda sociālajos tīklos.
Krievijas pilnvarotajam lietvedim uzvērts, ka Maskavai ir "jāpārtrauc triecieni civiliedzīvotājiem", norādīja EK pārstāve.
Krievija pirmdien aicināja ārvalstu pilsoņus un diplomātus pamest Kijivu, draudot ar jauniem triecieniem Ukrainas galvaspilsētai.
"Triecieni būs vērsti gan pret lēmumu pieņemšanas centriem, gan komandpunktiem (..). Mēs brīdinām ārvalstu pilsoņus, tajā skaitā diplomātisko misiju un starptautisko organizāciju personālu, atstāt pilsētu, cik ātri vien iespējams," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Krievijā turpinās pasākumi pret bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu tuvākajiem līdzgaitniekiem.
Slēgtā sēdē Krievijas tiesa konfiscējusi bijušā Šoigu pirmā vietnieka, Ruslana Caļikova, un viņa ģimenes locekļu īpašumus. Runa ir par aktīviem gandrīz 77 miljonu dolāru vērtībā, tajā skaitā: elitārām dzīvokļu īpašumiem, zemes gabaliem prestižos ciematos, komerciālām ēkām Maskavā, objektiem Ziemeļosetijā, kā arī līdzekļiem bankas kontos. Vairāk lasi šeit.
Baltkrievija apgalvo, ka Ukraina it kā pastāvīgi uzbrūk tās infrastruktūrai ar droniem.
Vien pirms dažām dienām Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija iesaistīsies karā tikai "agresijas" gadījumā.
🤬 Belarus is preparing the groundwork for an invasion of Ukraine: they have claimed that Ukraine is allegedly constantly attacking their infrastructure with drones.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 26, 2026
Let me remind you that just days ago Lukashenko stated that Belarus would enter the war only in the event of… pic.twitter.com/E2fxrXE4ac
Ukrainas aizsardzības spēki sistemātiski iznīcina Krievijas benzīna ražošanas jaudas, norādīja neatkarīgais Krievijas ekonomists Vjačeslavs Širjajevs.
Kijiva koncentrē uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kas specializējas degvielas ražošanā, ar mērķi atstāt valsti bez benzīna. Širjajevs ziņo, ka pašlaik 8 no 10 lielākajiem benzīna ražotājiem Krievijā ir vai nu ierobežojuši jaudas, vai pilnībā apstādināti pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieniem. Vairāk lasi šeit.
Krievijas Ārlietu ministrijas draudi Kijivai Valsts domē tika ātri mazināti – Augstākā Rada un Ukrainas prezidenta birojs vairs nav uzbrukumu mērķi.
Krievijas varas iestādes draudēja uzbrukt "lēmumu pieņemšanas centriem" Kijivā, taču jau nākamajā dienā Valsts dome faktiski atkāpās no draudiem. Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Kartapolovs paziņoja, ka Augstākā Rada un Ukrainas prezidenta birojs nav šādi mērķi. Analītiķi uzskata, ka Krievija atkāpās no saviem draudiem pēc brīdinājumiem no Rietumiem un Amerikas Savienotajām Valstīm. Vairāk lasi šeit.
Pekina atbildējusi uz Maskavas jaunajiem draudiem par masveida triecieniem Kijivai ar saviem ierastajiem neskaidrajiem aicinājumiem.
"Ķīnas nostāja Ukrainas krīzē ir konsekventa un skaidra. Mēs uzskatām, ka dialogs un sarunas ir vienīgais dzīvotspējīgais līdzeklis konflikta risināšanai," paziņoja Mao Nina.
Ķīna vēlreiz aicināja "attiecīgās puses" kopīgi apturēt eskalāciju un atgriezties pie sarunu galda.
"Mēs aicinām attiecīgās puses pielikt kopīgas pūles, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu eskalāciju un radītu apstākļus dialoga un sarunu atsākšanai," piebilda pārstāve.
Uz jautājumu, vai Pekina evakuēs savus diplomātus no Kijivas, pārstāve neatbildēja.
Šī iekārta ir galvenais naftas produktu uzglabāšanas un izplatīšanas centrs reģionā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 26, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



