TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV "miera plāna" jaunā versija ietver Ukrainas galvenās prioritātes

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 166 450 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1190 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 366 tankus, 23 620 bruņutransportierus, 34 626 lielgabalus un mīnmetējus, 1549 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1248 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 83 769 bezpilota lidaparātus, 3981 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 006 automobiļus un autocisternas, kā arī 4003 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

 Krievijas dronu triecienā Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā svētdienas vakarā nogalināti četri un cietuši 17 cilvēki, kā arī nodarīti postījumi, paziņoja vietējās amatpersonas.

Cietušo vidū ir divi bērni.

Aizdegušās trīs dzīvojamās ēkas un infrastruktūras objekts.

Nepieciešama tāda vienošanās par karadarbības pārtraukšanu starp Ukrainu un Krieviju, kas pilnībā apliecina Ukrainas suverenitāti, teikts ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā, kas publiskots pēc svētdien Ženēvā notikušajām sarunām starp ASV, Ukrainas un Eiropas valstu amatpersonām.

Sākotnējie ASV priekšlikumi tika kritizēti kā pārāk labvēlīgi Krievijai, taču dokumentā sacīts, ka sarunās svētdien izstrādāts "atjaunināts un pilnveidots miera ietvars".

"Sarunas bija konstruktīvas, mērķtiecīgas un cieņpilnas, uzsverot kopīgo apņemšanos panākt taisnīgu un ilgstošu mieru," norādīts ASV un Ukrainas paziņojumā.

"Tajās atkārtoti tika apstiprināts, ka [nepieciešama] vienošanās, kas pilnībā apliecina Ukrainas suverenitāti un nodrošina ilgtspējīgu un taisnīgu mieru," teikts dokumentā, uzsverot, ka panākts "nozīmīgs progress".

Paziņojumā abas puses arī apņēmušās turpināt darbu pie kopīgiem priekšlikumiem "tuvākajās dienās".

ASV valsts sekretārs Marko Rubio svētdienas vakarā pirms došanās projām no Ženēvas teica žurnālistiem, ka puses ir būtiski pavirzījušās uz priekšu.

"Varu jums teikt, ka jautājumi, kas vēl nav atrisināti, nav nepārvarami," viņš uzsvēra un pauda pārliecību, ka vienošanās tiks panākta.

Rubio norādīja, ka par jebkādu galīgo vienošanos "būs jāvienojas prezidentiem, un ir pāris jautājumi, pie kuriem mums jāturpina strādāt", pirms sarunās mēģināt iesaistīt Krieviju.

ASV valsts sekretārs arī sacīja, ka, viņaprāt, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir "diezgan apmierināts ar ziņojumiem, ko mēs viņam sniedzām par panākto progresu".

Vaicāts, vai, viņaprāt, vienošanos varētu panākt līdz ceturtdienai, kā to iepriekš pieprasījis Tramps, Rubio teica, ka "termiņš ir tāds, ka mēs vēlamies to paveikt pēc iespējas drīz".

"Domāju, ka mēs panācām milzīgu progresu. Man ir liels optimisms, ka mēs to panāksim ļoti saprātīgā laika periodā, ļoti drīz," piebilda ASV valsts sekretārs.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, reaģējot uz Trampa svētdien paustajiem kārtējiem pārmetumiem, ka Ukraina neesot pateicīga ASV, platformā "X" ierakstīja, ka Ukraina ir "pateicīga ASV (..) un personīgi prezidentam Trampam" par palīdzību, kas "glābj ukraiņu dzīvības".

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā ASV piedāvāja 28 punktu plānu Krievijas sāktā kara pret Ukrainu izbeigšanai, un tā sākotnējā versija faktiski saturēja Maskavas maksimālās prasības un tika pielīdzināta Kijivas kapitulācijai.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) publiskojusi kāda Krievijas karavīra sarunas ierakstu, kas liecina par katastrofāliem zaudējumiem okupācijas spēku rindās Luhanskas apgabalā.

Karavīrs stāsta par desmitiem kritušo, kuru mirstīgās atliekas mētājas Serebrjankas mežniecības teritoriju – Ukrainas aizstāvji likvidē iebrucējus veselu vienību apmēros.

Sarunā, kas publicēta GUR "Telegram" kanālā, okupants atsaucas uz sarunām ar citiem karavīriem, kuri tieši piedalījušies kaujās šajā frontes sektorā. Viņi apgalvo, ka mežs esot burtiski nosēts ar Krievijas triecienvienību karavīru līķiem.

"Viņi visi tur kļūst par 'divsimtajiem' (kritušajiem), tā ir patiesība… Es runāju ar puišiem, viņi saka: ieej mežā – un tur līķis uz līķa. Visiem uz formām redzamas desanta triecienbataljona uzšuves. Tur mētājas desmitiem viņu," stāsta Krievijas karavīrs.

Sarunā pieminēta arī konkrēta kauja, kurā vienlaikus iznīcināta vesela Krievijas rota. "Es tev nopietni saku – tur 99% personāla ir likvidēti," piebilst iebrucējs, cenšoties atrunāt savu sarunu biedru no pārcelšanas uz vienību, kas dislocēta Serebrjankas mežniecības rajonā.

Ukrainas izlūkdienests atgādina, ka okupantiem joprojām ir iespēja glābt savas dzīvības, izmantojot valsts programmu "Vēlos dzīvot" , kas nodrošina drošu pieteikšanos gūstā.

Ukrainas droni uzbrukuši Perekopa broma rūpnīcai Krasnoperekopskas pilsētā Krimas ziemeļos. 

Spriežot pēc publiskotajiem kadriem, trieciens “veikts ar Ukrainā ražotajiem kamikadzes tipa FP-1 vai FP-2 droniem”.

Rūpnīcai uzbrukts naktī no 22. uz 23. novembri. Uzbrukums veikts arī  “Krasnoperekopsk”, kas tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem enerģētikas mezgliem Krimas elektroapgādes sistēmā.

Rūpnīca “Brom” ir viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Ziemeļkrimā un vienīgais broma saturošu ķīmisko savienojumu ražotājs Austrumeiropā, kasstrādājusi okupantu militāri rūpnieciskā kompleksa labā. 

118. atsevišķā mehanizētā brigāde veiksmīgi atvairījusi Krievijas mehanizēto uzbrukumu Zaporižjas virzienā pie Mazās Tokmačkas.

Paziņojumā norādīts, ka ienaidnieku izdevies apturēt vēl pirms tam, kad tas varētu sasniegt Ukrainas pozīcijas.

Tiek piebilsts, ka 118. brigādes vienības iznīcinājušas tanku, MTLB un sešus “Ulan” tipa visurgājējus. Pēc sākotnējās informācijas pretinieks zaudējis gandrīz pilnu kājnieku vadu.

“Ulan” ir jauns vieglais divasu visurgājējs personāla un kravu pārvadāšanai, kas pirmoreiz parādīts izstādē “Armija-2024”. Krievijā tas tiek pozicionēts kā alternatīva ķīniešu visurgājējiem Desertcross 1000-3.

Visurgājējs izstrādāts, balstoties uz krievu apvidus auto “Niva”, un tiek reklamēts kā vienkārša, lēta un viegli remontējama tehnika karam.

ASV miera plāna pēdējā versija tagad ietver Ukrainas "svarīgākās prioritātes", svētdien Ženēvā paziņojis Kijivas delegācijas pārstāvis Rustems Umerovs.

Kā ziņots, ASV piedāvājušas 28 punktu "miera plānu" Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, un tā sākotnējā versija faktiski saturēja Maskavas maksimālās prasības un tika pielīdzināta Kijivas kapitulācijai.

"Tagadējā dokumenta versija, lai gan joprojām ir galīgās apstiprināšanas stadijā, jau atspoguļo lielāko daļu Ukrainas galveno prioritāšu," atzina Ukrainas Drošības padomes sekretārs Umerovs.

"Mēs augstu novērtējam konstruktīvo sadarbību ar Savienotajām Valstīm un mūsu iebildumu uzmanīgo izvērtēšanu, kas ļauj mums virzīties uz priekšu šajā kopīgajā procesā," piebilda Ukrainas delegācijas pārstāvis.

Kā ziņots, arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš paziņoja, ka tā dēvētais ASV miera plāns varētu ietvert arī Kijivas perspektīvu.

"Šobrīd pastāv sapratne, ka amerikāņu priekšlikumi varētu ietvert virkni elementu, kas balstītos Ukrainas perspektīvā un ir kritiski Ukrainas nacionālajām interesēm," žurnālistiem norādīja Zelenskis.

ASV un Ukrainas delegācijas pēc sarunām kopīgi ieturēja maltīti viesnīcas “Four Seasons” itāļu restorānā Ženēvā.
 

"Ukrainas suverenitāte, teritoriālā integritāte un eksistenciālās drošības intereses ir būtiskas, lai sasniegtu šo mērķi. Ceļš uz mieru bieži ir sarežģīts — visiem Ukrainas partneriem un sabiedrotajiem jāstrādā kopā, lai panāktu iespējami labāko rezultātu," uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs aģentūrai AFP svētdien pavēstījis, ka kopā ar Itālijas valdības vadītāju Džordžu Meloni apsprieduši "miera plānu" ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

"Prezidents Tramps atbildēja uz telefona zvanu svētdien plkst. 5 no rīta (plkst. 12 pēc Latvijas laika), kas liecina, ka viņš strādā cauru diennakti, lai panāktu miera vienošanos Krievijas agresijas karā pret Ukrainu," G20 samita kuluāros Dienvidāfrikā norādīja Stubs.

Protams, tika apspriests 28 punktu "miera plāns", atzina Somijas prezidents, piebilstot, ka arī Johannesburgā skarti jautājumi, kas saistīti ar šo plānu. Tomēr sīkākas sarunas detaļas Stubs atteicās atklāt.