TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
No Baltkrievijas uz Krieviju nosūtīts vismaz 31 vagons ar militāro tehniku, kas paredzēta Krievijas bruņoto spēku centrālajai tanku rezerves bāzei.
Analītiķi norāda, ka militārie pārvadājumi, kas veikti no 2025. gada aprīļa līdz septembrim, bijuši sistēmiski. Viens no fiksētajiem maršrutiem sākās Borisovas stacijā, kur nosūtītājs bija Baltkrievijas Aizsardzības ministrijas 814. tehniskā nodrošinājuma centrs. Ešelons sastāvēja no 32 vagoniem, no kuriem 31 platforma bija piekrauta ar tehniku.
Kravas galamērķis bija Krievijas 1311. centrālā tanku rezerves bāze. Eksperti secina, ka maršruts un galamērķis liecina par tehnikas nodošanu no Baltkrievijas noliktavām tieši Krievijas armijas vajadzībām.
Papildus tam fiksēta arī pretgaisa aizsardzības sistēmu pārvietošana. No Polockas stacijas uz Austrumsibīriju nosūtīts 377. zenītraķešu pulka ešelons ar 31 tehnikas platformu. Atšķirībā no tankiem, šīs tehnikas nosūtīšanas mērķis, visticamāk, bija kapitālais remonts un tehniskā apkope Krievijas rūpnīcās.
Ukrainas Bruņoto spēku 92. atsevišķā triecienbrigāde ar FPV droniem likvidējusi Krievijas karavīrus, kuri kaujas zonā pārvietojās ar zirgiem, vēsta laikraksts "The Times".
"Fināls ir diezgan paredzams: tā sauktā ienaidnieka kavalērija iznīcināta ar precīziem mūsu bezpilota lidaparātu triecieniem," paziņojusi brigāde.
"The Times" norāda, ka Krievijas armija tehnikas trūkuma un sarežģīto laikapstākļu dēļ arvien biežāk spiesta meklēt netipiskus risinājumus loģistikas nodrošināšanai. Bez zirgiem Krievijas vienības loģistikā izmanto arī ēzeļus.
Naktī uz 1. janvāri Ukrainas Aizsardzības spēki veikuši precīzus triecienus vairākiem stratēģiski svarīgiem objektiem gan Krievijas teritorijā, gan okupētajās zonās, tostarp Iļskas naftas pārstrādes rūpnīcai un "Shahed" dronu noliktavai, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Ziņojumā norādīts, ka dronu uzbrukuma rezultātā aizdegusies Iļskas naftas pārstrādes rūpnīca Krasnodaras novadā. Tāpat veikts trieciens naftas sagatavošanas iekārtai "Almetjevskaja" Tatarstānas Republikā, kuras bojājumu apmērs vēl tiek precizēts.
Ievērojami zaudējumi pretiniekam nodarīti arī okupētajā Doneckas apgabalā. Doneckas pilsētas apkaimē trāpīts "Shahed"/"Geran" tipa bezpilota lidaparātu noliktavai. Savukārt netālu no Ševčenko apdzīvotās vietas iznīcināts zenītraķešu komplekss "Tor-M2".
Ģenerālštābs uzsver, ka šie uzbrukumi veikti plānveidīgi, ar mērķi mazināt Krievijas militāri ekonomisko potenciālu.
Krievijas pastiprinātie triecieni Odesai un Ukrainas dienvidiem liecina par mērķtiecīgu stratēģiju graut valsts ekonomiku, iznīcinot eksporta un enerģētikas infrastruktūru, jo tieši jūras loģistika ir kritiski svarīga agrārajam sektoram un valsts finansiālajai stabilitātei, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ).
Izdevums norāda, ka 2025. gada decembrī Odesa – galvenais Ukrainas graudu eksporta centrs un ekonomiskā "artērija", kas saista valsti ar pārējo pasauli, – bija starp tām apdzīvotajām vietām, kas piedzīvoja visvairāk triecienu. Uzbrukumi bojājuši infrastruktūru, graudu noliktavas un elektrotīklus, kā arī izraisījuši cilvēku upurus.
Saskaņā ar Ukrainas Kopienu un teritoriju attīstības ministrijas datiem, aptuveni 90% lauksaimniecības produkcijas tiek eksportēti pa jūru. 2025. gada 11 mēnešos sešas Odesas apgabala ostas pārkrāvušas aptuveni 76 miljonus tonnu kravu. Līdz šim Ukrainai bija izdevies aizsargāt šo tirdzniecību, tostarp pateicoties jūras droniem, kas ierobežoja Krievijas Melnās jūras flotes darbību.
Tomēr laikā, kad ASV administrācija cenšas rast risinājumu kara izbeigšanai, Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus dienvidiem. Bieži droni tiek palaisti no okupētās Krimas un virzīti virs jūras, nevis sauszemes, tādējādi apgrūtinot to pārtveršanu Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem.
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 205 trieciendroniem un droniem imitatoriem, ceturtdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
176 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti 24 trieciendronu trāpījumi 15 vietās.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 208 970 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1060 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 488 tankus, 23 849 bruņutransportierus, 35 678 lielgabalus un mīnmetējus, 1587 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1266 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 98 453 bezpilota lidaparātus, 4136 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 72 418 automobiļus un autocisternas, kā arī 4035 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
2025. gada laikā bijušas tikai četras dienas, kad Krievijas karaspēks nav veicis uzbrukumus Ukrainas teritorijai ar raķetēm vai trieciendroniem "Shahed", liecina monitoringa projekta "UA War Infographics" apkopotie dati.
Saskaņā ar publicēto statistiku, agresorvalsts terorizējusi Ukrainas iedzīvotājus 361 dienu gadā. Vienīgie nosacītā miera brīži fiksēti pavasarī – divas dienas bez gaisa triecieniem bijušas aprīlī un divas maijā.
Eksperti uzsver – neatkarīgi no tā, vai pretinieks palaiž vienu vai simtiem gaisa mērķu, ikviens no tiem rada postījumu un cilvēku upuru draudus.
Pagājušā gada decembrī Krievijas karaspēks sagrābis 445 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, kas ir par 12% mazāk nekā novembrī, liecina kara izpētes projekta "DeepState" apkopotie dati.
Analītiķi norāda, ka ienaidnieka uzbrukuma darbību skaits samazinājies par 9%, kas tiek saistīts ar personāla komplektācijas problēmām, kuras arvien biežāk piemeklē Krievijas armiju.
Vislielākie teritoriālie zaudējumi – 35% no kopējā apjoma – fiksēti Slovjanskas virzienā.
Pokrovskas sektorā fiksēti 26,5% teritorijas zaudējumu un 32,5% no visiem šturmēšanas mēģinājumiem. "DeepState" vērtējumā, neskatoties uz augsto intensitāti, aizsardzība šajā iecirknī bijusi efektīva.
Huļajpoles virzienā zaudēti 10% teritorijas (11% uzbrukumu), kur situāciju negatīvi ietekmējusi 102. teritoriālās aizsardzības brigādes darbība.
Savukārt Novopavļivkas sektorā (8% teritorijas zaudējumu) situācija ir ievērojami uzlabojusies. Ja līdz oktobrim šis posms bija ļoti problemātisks, tad pēdējos divos mēnešos kauju dinamika kritusies par trešdaļu, bet zaudēto teritoriju apjoms samazinājies vairākas reizes.
ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālajā tīklā "Truth Social" dalījies ar "New York Post" (NYP) redakcijas sleju, kurā Krievijas diktators Vladimirs Putins tiek apsūdzēts melos par it kā notikušu Ukrainas dronu uzbrukumu viņa rezidencei.
Pārpublicētajā materiālā norādīts, ka pēc nesen notikušās Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās valdījis piesardzīgs optimisms. Tiek uzsvērts, ka Kijiva ir piekritusi kompromisiem, taču Putins uz to reaģējis ar meliem, apgalvojot, ka ukraiņi mēģinājuši viņu nogalināt, tādēļ Krievijai neesot citas izvēles kā būt "stingrākai" sarunās.
"Bet lūk, kur ir āķis: drona trieciena, visticamāk, nekad nav bijis," teikts Trampa izplatītajā rakstā. NYP redakcija norāda uz Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova nespēju sniegt pierādījumus un aicinājumu "ticēt Kremlim uz vārda”.
Rakstā secināts, ka tas ir izdomāts stāsts, lai Krievijai būtu iegansts noraidīt Trampa piedāvāto miera plānu. "Putinam tika piedāvāts miers, bet viņš tā vietā iespļāva Amerikai acīs," teikts publikācijā.
Pēdējās dienās Krievijas karaspēks veic aktīvas uzbrukuma operācijas Zaporižjas apgabala Bilohirjā, gūstot zināmus panākumus un cenšoties pārņemt apdzīvoto vietu savā kontrolē, ziņo kara izpētes projekts "DeepState".
Analītiķi norāda, ka pēdējās nedēļas laikā Zaporižjas frontes sektorā novērojama ļoti augsta pretinieka aktivitāte.
Īpaši sarežģīta situācija izveidojusies Huļajpolē. Eksperti skaidro, ka pilsētas aizsardzību apgrūtina reljefs, jo tā atrodas zemienē. Lai gan Krievijas puse izplatījusi paziņojumus par pilsētas ieņemšanu, Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs šos apgalvojumus ir noraidījis, precizējot, ka okupantu kontrolē atrodas tikai daļa pilsētas. Kaujas turpinās, pretiniekam cenšoties izspiest aizsardzības spēkus no ieņemtajām pozīcijām.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



