TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uz Ukrainu raidījuši piecas ballistiskās raķetes un 241 lidrobotu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
The wall near St. Michael’s Monastery in Kyiv.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 7, 2025
Here are the faces of the Heroes who gave their lives for Ukraine.
Here are ordinary people who did not want war - they wanted to live. But when Russians came to kill us, they stood up to defend their country.
This is the price… https://t.co/NzGNaMr4Ga pic.twitter.com/abpUzwoPQc
Čehijas prezidents Petrs Pavels pieļāvis, ka Eiropa sāks asāk reaģēt uz Krievijas provokācijām un var izšķirties par krievu lidrobotu vai lidmašīnu notriekšanu.
Intervijā britu laikrakstam "The Sunday Times" Pavels norādījis, ka Rietumu līderi savu neizlēmību cita starpā demonstrē ar savu nepietiekamo reakciju uz gaisa telpas pārkāpumiem no krievu lidrobotu un lidmašīnu puses.
Maskava redz šīs spraugas Eiropas drošībā un tās izmanto, uzsvēris Čehijas prezidents.
Tajā pašā laikā viņš paudis pārliecību, ka NATO ir nopietns pamatojums, lai dotu daudz stingrāku pretsparu, nekā tas bijis līdz šim.
"Uzskatu, ka gadījumā, ja šie pārkāpumi turpināsies, pienāks brīdis, kad mums būs jāķeras pie stingrākiem pasākumiem, tajā skaitā pie iespējas notriekt krievu lidmašīnu vai lidrobotu. Krievija nepieļautu atkārtotu savas gaisa telpas pārkāpumu, un mums jārīkojas tāpat," uzsvēris Pavels.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets sestdien paziņojis, ka NATO dalībvalstis un citi Vašingtonas sabiedrotie, kas paši veic pietiekami lielus ieguldījumus savā aizsardzībā, tajā skaitā Baltijas valstis, var rēķināties ar īpašu Savienoto Valstu labvēlību. Vairāk lasi šeit.
ASV vēlas, lai Eiropa līdz 2027. gadam pārņemtu galveno lomu NATO parastās aizsardzības kapacitātes nodrošināšanā - sākot no izlūkošanas līdz raķetēm, ceturtdien paziņoja Pentagona amatpersonas Vašingtonā. Šis stingrais termiņš dažām Eiropas amatpersonām šķita nereāls. Vairāk lasi šeit.
⚡️⚡️BREAKING: Russian forces strike dam near Kharkiv — a key supply route for Ukrainian troops
— NEXTA (@nexta_tv) December 7, 2025
A road running across the Pechenihy Reservoir dam connects Kharkiv with Vovchansk, Velykyi Burluk and Kupiansk — making it a vital logistics artery for the Ukrainian military.
The dam… pic.twitter.com/m3ZNlpGzVT
В МИД Польши предложили Маску лететь на Марс после призыва ликвидировать ЕСhttps://t.co/OVRueP0ybs
— The Moscow Times (RU) (@MoscowTimes_ru) December 7, 2025
Sagaidāms, ka nākamā gada G20 samitā Dienvidāfrikas vietā piedalīsies Polija, paziņojis ASV valsts sekretārs Marko Rubio.
Pēc tam, kad Vašingtona nedēļas sākumā pārņēma G20 prezidējošās valsts pienākumus, Rubio ceturtdien apstiprināja, ka Varšava tiks uzaicināta uz 2026. gada samitu, jo Polija ir iekļuvusi starp 20 lielākajām pasaules ekonomikām.
Tikmēr Dienvidāfrika, kas ir G20 dalībvalsts, uz samitu netiks aicināta.
Paziņojumā "Amerika apsveic jauno G20" Rubio norādīja, ka ASV uz samitu uzaicinās "draugus, kaimiņus un partnerus".
"Konkrēti Polija, kas savulaik bija sagūstīta aiz Dzelzs priekškara, taču tagad ir starp 20 pasaules lielākajām ekonomikām, mums pievienosies, lai ieņemtu tai pienākošos vietu G20," norādīja Rubio.
Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši trīs hiperskaņas raķetes "Kinžal" un divas ballistiskās raķetes "Iskander", kā arī 241 uzbrukuma lidrobotu "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, uzbrukumam pakļaujot kritiskās infrastruktūras objektus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
175 no krievu lidrobotiem ir notriekti vai padarīti nekaitīgi, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus.
Notriektas arī divas raķetes "Kinžal" un abas raķetes "Iskander".
Fiksēti 65 lidrobotu trāpījumi 14 apkaimēs.
VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums SIA "LDz Cargo" elektroniskajās izsolēs decembra vidū atkārtoti piedāvās iegādāties 87 lietotus kravas vagonus, kas atrodas Ukrainas teritorijā, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.
Kravas vagoni tiks pārdoti astoņās lotēs.
Tostarp 25 vagoni tiks izsolīti ar 203 300 eiro izsoles sākumcenu, 19 vagoni tiks piedāvāti ar 79 600 eiro sākumcenu, 16 vagoni - ar 67 300 eiro sākumcenu, 11 vagoni - ar 94 900 eiro sākumcenu, septiņi vagoni - ar 32 800 eiro sākumcenu, četri vagoni - ar 35 100 eiro sākumcenu, trīs vagoni - ar 15 500 eiro sākumcenu, bet divi vagoni tiks piedāvāti ar 7900 eiro sākumcenu.
Izsoles solis visās lotēs būs 100 eiro.
Kravas vagonu izsole notiks elektroniskajā izsoļu vietnē "auctioncargo.ldz.lv" no 17. decembra plkst. 10 līdz 18. decembra plkst. 10.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



