TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Čehijas vadītajā iniciatīvā Ukrainai šogad piegādāti 1,8 miljoni lielkalibra munīcijas vienību, tādējādi izpildīts iniciatīvas mērķis, paziņoja Čehijas prezidents Petrs Pavels.

"Ar prieku paziņoju, ka tagad esam sasnieguši šo mērķi," teica Pavels, atgādinot, ka bija solījis Ukrainai šogad piegādāt 1,8 miljonus lielkalibra munīcijas vienību Ukrainas aizstāvjiem.

Pavels nesen paziņoja, ka Čehijai jāturpina atbalstīt Ukrainu ne tikai ideoloģisku, bet arī praktisku iemeslu dēļ.

To viņš teica laikā, kad partijas, kas veido valdības koalīciju, apspriež nepieciešamību pārskatīt Čehijas atbalstu Ukrainai.

Čehijas parlamenta apakšnama spīkeris un galēji labējās partijas "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD) līderis Tomio Okamura ir paziņojis, ka atbalsta jebkāda finansiāla atbalsta Ukrainai izbeigšanu, kā arī Čehijas atteikšanos no dalības munīcijas piegādes iniciatīvā.

Oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja ekspremjera un miljardiera Andreja Babiša vadītā "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO), kas noslēgusi koalīcijas līgumu ar SPD un labēji populistisko partiju "Autobraucēji sev" (AUTO). Šonedēļ Babišs, kurš kritizējis savas valsts atbalstu Ukrainai, kļuva par Čehijas premjerministru.

"Čehijas iniciatīva" šāviņu piegādei Ukrainai sākās 2024. gada februārī, un to uzsāka Čehijas prezidents Pavels. Mērķis ir ātra artilērijas lādiņu piegāde Ukrainai, galvenokārt 155 milimetru un 122 milimetru kalibra, no trešajām valstīm ārpus Eiropas Savienības. Iniciatīva ir saņēmusi atbalstu no vairāk nekā 18 valstīm, piemēram, Nīderlandes, Kanādas, Vācijas, Francijas, Polijas un citām.

ASV atcels sankcijas Baltkrievijas kālija karbonāta nozarei, paziņoja ASV īpašais sūtnis Baltkrievijā Džons Kouls.

Piektdien un sestdien Koulam Minskā bija sarunas ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko.

Kouls žurnālistiem divu dienu sarunas raksturoja kā "ļoti produktīvas", vēstīja Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra "Belta".

Sarunās galvenā uzmanība tika pievērsta pasākumiem, lai normalizētu attiecības starp Vašingtonu un Minsku, kā arī sankciju atcelšanai un Baltkrievijas politieslodzīto atbrīvošanai, sacīja Kouls. Viņš arī teica, ka, palielinoties dialogam, abu valstu attiecības virzās no "maziem soļiem uz pārliecinošākiem soļiem".

Sarunās tika apspriesta arī Venecuēla, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā, ziņoja "Belta".

Kouls žurnālistiem sacīja, ka Lukašenko devis "labus padomus", kā risināt konfliktu, norādot, ka Lukašenko un Krievijas diktators Vladimirs Putins ir "ilggadēji draugi" ar "vajadzīgo attiecību līmeni, lai apspriestu šādus jautājumus".

"Protams, prezidents Putins var pieņemt dažus padomus, bet citus ne," sacīja Kouls.

Gadiem ilgi Maskavas sabiedrotā Baltkrievija ir bijusi pakļauta Rietumvalstu sankcijām gan cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, gan atļaujas Krievijai izmantot savu teritoriju, lai īstenotu atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Iepriekšējo reizi ASV amatpersonas ar Lukašenko tikās septembrī, kad Vašingtona paziņoja par daļas sankciju mīkstināšanu, jo Baltkrievija atbrīvoja vairāk nekā 50 politieslodzīto, ļaujot viņiem doties uz Lietuvu. Kopumā kopš 2024. gada jūlija Baltkrievija ir atbrīvojusi vairāk nekā 430 politieslodzīto, kas lielā mērā tiek uzskatīts par centieniem tuvināties Rietumiem.

ASV 2021. gadā ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas kālija minerālmēslojuma ražošanas nozari, atbildot uz to, ka Baltkrievijas varas iestādes izprovocēja migrācijas krīzi uz savām robežām ar Eiropas Savienības valstīm un apspieda opozīciju.

Baltkrievija ir pasaulē nozīmīga kālija karbonāta minerālmēslojuma piegādātāja.

Vācija nosūtīs karavīru grupu uz Poliju, lai palīdzētu tās austrumu robežas nostiprināšanas projektā laikā, kad pieaug bažas par Krievijas radīto apdraudējumu, paziņoja Vācijas Aizsardzības ministrija.

Kā informēja ministrijas preses pārstāvis, Vācijas karavīru galvenais uzdevums Polijā būs "inženierijas aktivitātes".

Tas nozīmē "nocietinājumu būvēšanu, tranšeju rakšanu, dzeloņdrāšu likšanu vai tanku šķēršļu izvietošanu," viņš teica.

"Vācu karavīru sniegtais atbalsts aprobežojas ar šīm inženiertehniskajām darbībām," uzsvēra ministrijā.

Tās pārstāvis neprecizēja iesaistīto karavīru skaitu, norādot tikai, ka tas būs "vidējs divciparu skaitlis".

Paredzams, ka Vācijas karavīri projektā Polijā piedalīsies no 2026. gada otrā ceturkšņa līdz 2027. gada beigām.

Aizsardzības ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka karavīru izvietošanai nav nepieciešams parlamenta apstiprinājums, jo "karavīri nebūs pakļauti tiešam apdraudējumam no militāriem konfliktiem".

Izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus, Vācijas parlamentam ir jāapstiprina valsts bruņoto spēku izvietošana ārvalstīs.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī Polija ir bijusi viena no aktīvākajām Kijivas atbalstītājām. Polijas teritorija tiek izmantota Rietumvalstu ieroču tranzītam uz Ukrainu.

Pērn maijā Polija paziņoja par plāniem nostiprināt savu robežu ar Baltkrieviju un Krievijas kontrolēto Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu.

Varšava ir arī modernizējusi savu armiju un palielinājusi aizsardzības izdevumus.

Vācija ir otra lielākā militārās palīdzības sniedzēja Ukrainai aiz ASV, un tā ir nosūtījusi Kijivai daudz aprīkojuma, sākot no pretgaisa aizsardzības sistēmām līdz bruņumašīnām.

Krievija naktī uz sestdienu veikusi plašu raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu Odesai, tādēļ pilsētā pārtraukta siltuma, ūdens un elektroapgāde.

Odesas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks paziņoja, ka pēc plašā uzbrukuma elektroenerģijas infrastruktūras objekti ir bez elektrības. Lielākajā daļā pilsētas nav arī apkures un ūdens. Provizoriskā informācija liecina par diviem cietušajiem.

Gaisa triecienu dēļ energoapgāde pārtraukta arī apdzīvotās vietās Izmailas rajonā Odesas apgabala dienvidos.

Odesas apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Kipers paziņoja, ka apgabals piedzīvojis vienu no plašākajiem gaisa triecieniem.

"Naktī tika nodarīti postījumi civilajām ēkām, enerģētikas un rūpniecības infrastruktūrai. Triecienu rezultātā izcēlās ugunsgrēki, tika bojātas administratīvās ēkas un enerģētikas objekti. Glābēji strādā, lai novērstu sekas. Dažās reģiona daļās ir novēroti elektroenerģijas padeves pārtraukumi," viņš paziņoja.

Kara apskatnieks Oleksandrs Kovaļenko sacīja, ka tas bijis plašākais uzbrukums Odesai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma.

"Ir svarīgi, lai visi tagad redzētu, ko Krievija dara - katru soli, ko tā sper terorā pret mūsu tautu, visus tās uzbrukumus, jo tas acīmredzami nav par kara izbeigšanu. Viņu mērķis joprojām ir iznīcināt mūsu valsti un nodarīt maksimālas sāpes mūsu tautai," par triecieniem Odesā platformā "X" rakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš piebilda, ka aizvadītajā diennaktī Krievija Ukrainai uzbrukusi ar 450 trieciendroniem un 30 dažāda veida raķetēm. Uzbrukumu galvenais mērķis bija enerģētikas infrastruktūra valsts dienvidos un Odesas apgabalā, paziņoja Ukrainas prezidents.

Kopumā Odesas apgabalā saņemta informācija par četriem cietušajiem.

Triecienu rezultātā degušas arī noliktavas ar tekstilizstrādājumiem, kā arī Turcijas kompānijas prāmis.

Krievija uzbrukusi arī enerģētikas infrastruktūrai Hersonas apgabalā, kur arī traucēta ūdens un elektroapgāde.

Par triecieniem kritiskajai un rūpniecības infrastruktūrai Mikolajivas apgabalā paziņoja apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims.

Čehijas vadītajā iniciatīvā Ukrainai šogad piegādāti 1,8 miljoni lielkalibra munīcijas vienību, tādējādi izpildīts iniciatīvas mērķis, paziņoja Čehijas prezidents Petrs Pavels.

"Ar prieku paziņoju, ka tagad esam sasnieguši šo mērķi," teica Pavels, atgādinot, ka bija solījis Ukrainai šogad piegādāt 1,8 miljonus lielkalibra munīcijas vienību Ukrainas aizstāvjiem.

Pavels nesen paziņoja, ka Čehijai jāturpina atbalstīt Ukrainu ne tikai ideoloģisku, bet arī praktisku iemeslu dēļ.

To viņš teica laikā, kad partijas, kas veido valdības koalīciju, apspriež nepieciešamību pārskatīt Čehijas atbalstu Ukrainai.

Čehijas parlamenta apakšnama spīkeris un galēji labējās partijas "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD) līderis Tomio Okamura ir paziņojis, ka atbalsta jebkāda finansiāla atbalsta Ukrainai izbeigšanu, kā arī Čehijas atteikšanos no dalības munīcijas piegādes iniciatīvā.

Oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja ekspremjera un miljardiera Andreja Babiša vadītā "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO), kas noslēgusi koalīcijas līgumu ar SPD un labēji populistisko partiju "Autobraucēji sev" (AUTO). Šonedēļ Babišs, kurš kritizējis savas valsts atbalstu Ukrainai, kļuva par Čehijas premjerministru.

"Čehijas iniciatīva" šāviņu piegādei Ukrainai sākās 2024. gada februārī, un to uzsāka Čehijas prezidents Pavels. Mērķis ir ātra artilērijas lādiņu piegāde Ukrainai, galvenokārt 155 milimetru un 122 milimetru kalibra, no trešajām valstīm ārpus Eiropas Savienības. Iniciatīva ir saņēmusi atbalstu no vairāk nekā 18 valstīm, piemēram, Nīderlandes, Kanādas, Vācijas, Francijas, Polijas un citām.

ASV nesen publicēja savu jauno Nacionālās drošības stratēģiju, kurā iezīmējas neparasti kritiska attieksme pret ilggadējo sabiedroto - Eiropu. Kā liecina nopludināts plāna melnraksts, ASV vēlas izmantot savu ietekmi, lai destabilizētu Eiropas Savienību, tai skaitā, iekļaujot savā "orbītā" četras Vašingtonai draudzīgas valstis.

Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā ASV izdeva savu Nacionālās drošības stratēģijas plānu, ko katra administrācija izdod reizi prezidentūras laikā. 33 lappušu garajā Nacionālās drošības stratēģijā ASV līderis nekautrējās apgalvot, ka Eiropai draud "civilizācijas iznīcība" un, ka ASV grasās iejaukties Eiropas politikā, paužot atbalstu sev tīkamiem politiskajiem spēkiem. 

Saskaņā ar Vašingtonā bāzētā digitālā medija "Defense One" ziņojumu, kura rokās nonācis plāna melnraksts, "ASV plānojusi īpaši strādāt ar četrām Eiropas valstīm - Itāliju, Austriju, Poliju un Ungāriju - ar mērķi atraut tās no ES". Baltā nama pārstāvji nolieguši, ka šāds melnraksts pastāv. Tikmēr jautājums paliek sekojošs: vai ASV patiešām cenšas sašķelt Eiropas Savienību? Un kāpēc to interesē tieši šīs četras valstis?

Ungārijas vārds sarakstā, iespējams, ir vismazāk pārsteidzošais, jo Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un ASV prezidents Donalds Tramps jau ilglaicīgi pauduši savstarpēju atbalstu. Orbānu, kurš tiek uzskatīts par destabilizējošu spēku ES, Tramps pat dēvējis par savu "lielo draugu".

Turklāt kuluāros tiek spriests, ka viņš piedāvājis Ungārijai 17 miljardu eiro lielu "finansiālu vairogu" - līdzīgu tam, ko viņš nesen piedāvāja Argentīnai. Tramps šomēnes medijam "Politico" sacīja, ka viņš nav apsolījis Ungārijai finansiālu "glābšanas līniju", bet sacīja, ka Orbāns to ir lūdzis.

ASV prezidentu, šķiet, sajūsminājusi arī Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Itālijas labējā partiju. Taču ASV Vācijas Māršala fonda Centrāleiropas reģionālais direktors Daniels Hegedišs, uzskata, ka ASV valdībai ir "nepareizs priekšstats", ka Meloni nostāsies pret ES. "Lai gan viņai ir daži ideoloģiski uzskati, viņa patiesībā ir ļoti pragmatiska līdere," norāda Hegedišs, piebilstot, ka tikai retais tik labi kā viņa saprot, ko stabila ES varētu dot viņu valstij.

Lai gan ne Poliju, ne Austriju pašlaik nevada labēji populistiskas valdības, labējās un eiroskeptiķu partijas joprojām ir ārkārtīgi ietekmīgas abās valstīs. Austrijā aptauju līdere patlaban ir labējā Austrijas Brīvības partija (FPÖ). 

Dažus var pārsteigt, ka sarakstā nav iekļautas divas ES valstis — Čehija un Slovākija. Čehijā oktobrī vēlēšanās uzvarēja miljardieris Andrejs Babišs un viņa populistiskā partija NPA. Savukārt Slovākijā kopš 2023. gada pie varas ir labējais Roberts Fico.

Kā norāda Hegedišs, viņu neiekļaušana stratēģijā saistīta ar viņu partiju saknēm: NPA ilgi nebija klasificējama kā tradicionāli labējā vai kreisajā pusē, bet Smer-SD sevi uzskatīja par kreiso politisko spēku. “Skatāms, cik ideoloģiska ir ASV pieeja,” norāda Hegedišs.

Eksperti, tostarp Hegedišs, pauž šaubas, ka ASV patiešām cenšas panākt, lai kāda no šīm četrām valstīm izstātos no ES. Drīzāk mērķis varētu būt pakāpeniska Eiropas integrācijas sašķelšana ar diplomātiska, politiska un pat finansiāla spiediena palīdzību.

Ziemeļkoreja šogad bija nosūtījusi savus karavīrus veikt atmīnēšanu Krievijas Kurskas apgabalā, paziņoja Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns runā, kuru sestdien pārraidīja valsts mediji.

Šis ir rets gadījums, kad Phenjana oficiāli atzinusi savu karavīru iesaistīšanu šajā letāli bīstamajā darbā Krievijas labā.

Phenjana ir nosūtījusi tūkstošiem karavīru cīnīties Krievijas pusē, kamēr Maskava turpina gandrīz četrus gadus ilgo pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Par to ziņojuši Dienvidkorejas un Rietumvalstu izlūkdienesti.

Saskaņā ar analītiķu teikto Krievija apmaiņā pret to piešķir Ziemeļkorejai finansiālu palīdzību, militāro tehnoloģiju, pārtiku un energoresursus. Tas ļauj diplomātiski izolētajai Ziemeļkorejai izvairīties no starptautiskajām sankcijām, kas noteiktas tās kodolprogrammai un ieroču programmām.

Apsveicot inženieru pulka atgriešanos, Kims atzīmēja, ka viņi rakstīja "vēstules uz savām dzimtajām pilsētām un ciemiem atmīnēšanas laika pārtraukumos".

Pulks pārcieta "sirdi plosošu deviņu dzīvību zaudējumu" 120 dienū ilgās dislokācijas laikā, kas sākās augustā, sacīja Kims savā runā sagaidīšanas ceremonijā piektdien Phenjan.

Kims piešķīra valsts apgalvojumus mirušajiem karavīriem, lai "pievienotu mūžīgu diženumu" viņu drosmei.

"Jūs visi - gan virsnieki, gan kareivji - izrādījāt masu varonību, gandrīz katru dienu pārvarot neiedomājamas garīgas un fiziskas grūtības," sacīja Kims.

Viņš sacīja, ka karavīri spēja "veikt brīnumu, nepilnos trīs mēnešos pārvēršot plašu bīstamās zonas rajonu par drošu".

Ziemeļkoreja tikai aprīlī apstiprināja, ka nosūtījusi karavīrus atbalstīt Krieviju karā pret Ukrainu un ka tās karavīri ir krituši kaujās.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs nedēļas nogalē Berlīnē tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un citiem Eiropas līderiem, paziņoja Baltais nams.

Savukārt Vācijas valdība ir paziņojusi, ka Berlīnē pirmdien tiksies līderi, arī no Eiropas Savienības (ES) un NATO valstīm. Pirms tam paredzēts, ka Zelenskis kopā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu apmeklēs Vācijas un Ukrainas biznesa forumu.

Zelenskis apspriedīs "miera sarunu statusu" ar "daudziem Eiropas valstu un valdību vadītājiem, kā arī ES un NATO līderiem", norādīja Berlīne.

Tramps ir palielinājis spiedienu uz Kijivu, cenšoties panākt, ka tiek pieņemts pagājušajā mēnesī prezentētais plāns Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanai. Kritiķi sākotnējo ASV plānu raksturoja kā Krievijas vēlmju sarakstu.

Nesen amatpersonas Kijivā atklāja, ka Vašingtonai ir nosūtīta jauna plāna versija, kuru Ukraina izstrādājusi kopā ar sabiedrotajiem Eiropā.

Ideja par ātru Ukrainas pievienošanos ES, pret ko Maskava iebilst, ir iekļauta jaunākajā ASV vadītā plāna versijā kara izbeigšanai.

Francijas prezidenta birojs piektdien paziņoja, ka Eiropa un Ukraina arī lūdz ASV sniegt viņiem "drošības garantijas", pirms Ukraina sāk sarunas par jebkādu iespējamu teritoriālo piekāpšanos.

Konkrētas drošības garantijas Ukrainai ir jebkura miera līguma priekšnoteikums, un tām jābūt izklāstītām juridiski saistošā dokumentā, ceturtdien ziņu aģentūrai AFP sacīja Ukrainas vēstniece NATO Aļona Hetmančuka.

Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka Vašingtona vēlas, lai tikai Ukraina, nevis Krievija, izvestu savu karaspēku no daļas Doneckas apgabala Ukrainas austrumos, kur starp abām armijām tiktu izveidota demilitarizēta "brīvā ekonomiskā zona".

Francijas prezidenta Emanuela Makrona padomnieks piektdien teica, ka Kijiva neapsver vienošanos par teritorijām vai demilitarizētu zonu.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 187 780 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 409 tankus, 23 714 bruņutransportierus, 35 032 lielgabalus un mīnmetējus, 1567 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1258 zenītartilērijas iekārtas, 432 lidmašīnas, 347 helikopterus, 89 684 bezpilota lidaparātus, 4060 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 69 717 automobiļus un autocisternas, kā arī 4026 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Pēc gadiem ilgām Krievijas provokācijām un hibrīdoperācijām Eiropā — no GPS signālu traucēšanas virs Baltijas jūras un dzelzceļa sabotāžas mēģinājumiem līdz gaisa telpas pārkāpumiem — Eiropas Savienība gatavojas vērst atbildes triecienu Krievijas digitālajā telpā. ES amatpersonas norāda, ka tiek izstrādāti konkrēti soļi, lai palielinātu cenu, ko Krievija maksā par savu agresīvo ārpolitiku.

Baltijas valstu līderi brīdina, ka Krievijas destabilizācijas kampaņa apdraud ne tikai reģionālo drošību, bet jau pašus Eiropas drošības pamatus. Atbildes iespējas tiek apsvērtas galvenokārt digitālajā telpā — ar kiberuzbrukumiem un informācijas operācijām, kas vērstas uz Krievijas militāro rūpniecību, enerģētikas infrastruktūru un loģistikas sistēmām.

Viens no stratēģiski nozīmīgākajiem mērķiem ir Yelabugas dronu rūpnīca, kur tiek montēti "Shahed" tipa bezpilota aparāti. Kiberoperācijas variē no slepenas izlūkinformācijas iegūšanas līdz pilnīgai rūpnīcas darbības paralizēšanai uz vairākiem mēnešiem.

Starp citām atbildes iespējām ir enerģētikas infrastruktūras digitālās vadības sistēmu traucēšana, lai radītu Krievijas eksporta aizkavēšanos, vai dzelzceļa maršrutēšanas programmatūras bojāšana, kas varētu aizkavēt militāros sūtījumus līdz pat 72 stundām, kā arī mērķētas informācijas kampaņas Krievijas sabiedrībai — ar precīzu informāciju par Krievijas zaudējumiem frontē un kara ekonomiskajām sekām.

Šie pasākumi neaizstāj militāro palīdzību Ukrainai, bet tie rada papildu nenoteiktību Krievijas stratēģiskajā plānošanā un paaugstina agresijas cenu. Eiropa, kas ilgi bijusi uz aizsardzības ceļa, nu apsver aktīvāku lomu hibrīdkarā, kurā vairs nav iespējams būt tikai vērotājam.