TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "Zapad 2025" manevros piedalās arī Indija, Irāna un dažas Āfrikas valstis

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
“60 miljardus dolāru vajadzēs Ukrainas budžetam, un vēl 60 miljardus man nāksies atrast nākamgad. Es ceru, ka mēs beigsim šo karu, bet jebkurā gadījumā plāns A ir to izbeigt, plāns B – savākt 120 miljardus. Tas ir viss,” sacīja Zelenskis.
Plan A for next year is to end the war, Plan B is to find $120 billion — Zelensky
— KyivPost (@KyivPost) September 17, 2025
“60 comes from the Ukrainian budget, and 60 I need to find next year. I hope we will end this war, but in any case, Plan A is to finish it, Plan B is 120, that’s it.” pic.twitter.com/Idr1tEx2VO
Ukraina sagaida, ka līdz nākamajam mēnesim fondā, kas paredzēts ieroču iegādei no Savienotajām Valstīm, būs aptuveni 3,5 miljardi ASV dolāru (aptuveni trīs miljardi eiro), trešdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
ASV un to sabiedroto izstrādātais jaunais mehānisms - Prioritāro Ukrainas prasību saraksts (PURL) - paredz izmantot NATO valstu līdzekļus, lai piegādātu Ukrainai ieročus no ASV krājumiem. Par vienošanos jaunā ASV ieroču piegādes mehānisma lietā tika paziņots jūlija vidū. Piegādes finansēs nevis ASV, bet gan citas NATO valstis, vēsta ''LETA''.
Ziņu aģentūra "Reuters" šonedēļ vēstīja, ka Baltais nams apstiprinājis pirmās ASV ieroču paketes Ukrainai saskaņā ar jauno mehānismu, un drīzumā šie ieroči varētu tikt nosūtīti Kijivai.
"Mēs saņēmām vairāk nekā divus miljardus ASV dolāru no mūsu partneriem tieši PURL programmai," kopīgā preses konferencē ar Eiropas Parlamenta (EP) prezidenti Robertu Metsolu Kijivā paziņoja Zelenskis. "Oktobrī mēs saņemsim papildu naudu. Es domāju, ka mums būs apmēram 3,5 līdz 3,6 miljardi dolāru," viņš piebilda.
Zelenskis neatklāja, kādi ieroči būs pirmajos sūtījumos, taču norādīja, ka tajos noteikti būs raķetes pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmām "Patriot" un munīcija HIMARS sistēmām.
Trampa neskaidrie izteikumi par iespējamo vienošanos, ko Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim nāksies noslēgt, atspoguļo viņa ierasto taktiku, uzskata diplomāts Volodimirs Ogrizko, kurš savas domas pauda kanālā 'Espreso TV'.
Vairāk lasi šeit.
Ņemot vērā Krievijas radītos draudus, Dānija pirmo reizi iegādāsies vadāmos tāla darbības rādiusa ieročus, trešdien paziņojusi Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.
Premjerministre preses konferencē paziņoja, ka šis solis ir "paradigmas maiņa Dānijas aizsardzības politikā". "Pirmo reizi Dānija veidos militārās spējas, izmantojot vadāmos tāla darbības rādiusa ieročus," norādīja Frederiksena.
Viņa piebilda, ka Krievija radīs draudus Dānijai un Eiropai vēl daudzus gadus, tādēļ tika pieņemts lēmums stiprināt draudu atturēšanas spējas.
Polija izmeklē, kas tieši trāpīja lauku mājai naktī, kad Polijas gaisa telpā ielauzās Krievijas droni, paziņojusi prokuratūra.
Sākotnēji tika uzskatīts, ka lauku mājai, kas atrodas netālu no Vlodavas, trāpīja atlūzas no Krievijas drona, ko notrieca Polijas pretgaisa aizsardzība.
Neviens cilvēks šajā incidentā necieta, bet tā bija dramatiskākā epizode notikumos naktī no 9. uz 10.septembri.
Jau vēstīts, ka pirms nedēļas Polijas gaisa telpā ielidoja aptuveni 20 krievu droni. Tie, kas radīja draudus iedzīvotāju drošībai, tika notriekti. Tā bija pirmā reize, kad virs NATO teritorijas notriekti krievu droni.
Pagājušā gada novembrī pret Vladimiru Ļaporovu tika ierosināta krimināllieta par krāpšanu: pēc izmeklētāju domām, bijušais galvenais redaktors pierunāja cilvēkus ieguldīt viņa izveidotajos fiktīvajos uzņēmumos. Zaudējumi tika lēsti 50 miljonu rubļu apmērā.
Tiesas process sākās augustā. Tomēr tagad krimināllieta ir apturēta, jo Ļaporovs, kuram bija noteikti ceļošanas ierobežojumi, parakstīja līgumu ar Aizsardzības ministriju un devies uz SVO (Speciālās militārās operācijas - red.) zonu.
Vladimirs Ļaporovs vadīja žurnāla "Playboy" krievu versiju no 2007. līdz 2009. gadam.
Экс-главред российского Playboy уехал на войну контрактником
— SOTA (@Sota_Vision) September 16, 2025
В ноябре прошлого года против Владимира Ляпорова было возбуждено уголовное дело о мошенничестве: по версии следствия, бывший главред уговаривал людей вкладывать деньги в созданные им фиктивные компании. Сумма ущерба… pic.twitter.com/SsCZDE8jzT
Ziņojumi no okupētās Berdjanskas liecina, ka pilsētā ir nopietns degvielas trūkums. Degvielas uzpildes stacijās vairs nav benzīna, piespiežot autovadītājus meklēt to pa visu pilsētu, cerībā to kaut kur atrast.
Reports from occupied Berdyansk say the city faces a severe fuel shortage. Gas stations are out of petrol, forcing drivers to search across town in hopes of finding any supply.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 17, 2025
Ukrainian sanctions. pic.twitter.com/qww0x9ZlY2
Ukrainas MiG-29 iznīcinātājs, izmantojot franču AAS MHAMMER vadāmu aviācijas bumbu, iznīcina krievu karavīru grupu, kas slēpās kādas mājas drupās.
❗️A 🇺🇦Ukrainian MiG-29 fighter jet using a 🇫🇷French AASMHAMMER guided aerial bomb destroys a group of 🇷🇺Russian soldiers hiding in the ruins of one of the houses. pic.twitter.com/ONBCd1dm9E
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) September 17, 2025
Šovasar noslēgusies pirmā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Speciālo uzdevumu vienības (SUV) reindžeru apakšvienības pirmā līmeņa apmācību programma, kuru veiksmīgi pabeiguši 70% no apmācību sākušajiem karavīriem, iegūstot kvalifikāciju "reindžers", informēja NBS Apvienotais štābs.
Reindžeri ir speciāli atlasīti un sagatavoti karavīri, kas apmācīti mazo vienību taktikā, speciālajā izlūkošanā un tiešo darbību veikšanā. Reindžeru apakšvienība ir daļa no Speciālo operāciju pavēlniecības SUV struktūras, un tās uzdevums ir veikt visus NATO speciālo operāciju spēku noteiktos pamatuzdevumus: militārā palīdzība, speciālā izlūkošana un tiešās darbības.
Militārās preces no ASV, kas Ukrainai iegādātas par Eiropas valstu līdzekļiem PURL mehānisma ietvaros, jau ir ceļā uz Ukrainu, vēsta "Reuters".
❗️Military supplies from the US, purchased with funds from European countries for Ukraine under the PURL mechanism, are already on their way to Ukraine, — Reuters pic.twitter.com/CsaqIN7TM5
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) September 17, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".