TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija palaida kodolspējīgo "Orešņik" raķeti Ļvivas apgabalā pie Polijas robežas, dažas dienas pēc tam, kad Rietumu partneri formalizēja drošības garantijas un nosūtīja tās Krievijai izskatīšanai.
Russia launched nuclear-capable Oreshnik at Lviv Oblast bordering Poland, days after Western partners formalized security guarantees and sent them to Russia for review
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 9, 2026
Its kinetic warhead is actually less effective than standard bomb, said experts https://t.co/heIJhgUV9T
Vācijas pilsētas Šverīnes iedzīvotāji vāc parakstus pret Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes kultūras un mantojuma pārvaldes lēmumu par kultūras mantojuma vietu atzīt igauņu tēlnieka Jāka Soansa veidoto Ļeņina pieminekli.
Šis piemineklis Šverīnē tika novietots 1985. gadā, atzīmējot pilsētas 825. gadadienu. Soanss tika izraudzīts kā tēlnieks no Šverīnes sadraudzības pilsētas Tallinas, kas tolaik vēl atradās padomju okupācijā, savukārt Austrumvācijā valdīja komunistu režīms.
Šverīnes pašvaldības deputāts Arnts Millers no Zaļo partijas, kurš ir viens no plāna pretinieku līderiem, par skandālu nodēvēja to, ka vairāk nekā 35 gadus pēc Vācijas atkalapvienošanās un Igaunijas neatkarības atjaunošanas valsts institūcijas plāno noteikt aizsardzību Ļeņina piemineklim.
"Iestāde šo soli pamato tā, ka piemineklis ir pārvērties no varas simbola par vēsturisku piemiņas vietu. Es uzskatu, ka šāda interpretācija ir bīstama. Tā mazina Ļeņina kā diktatora un tās totalitārās sistēmas ideoloģiskā autora nozīmi, kas prasīja miljoniem cilvēku dzīvību, arī Baltijas valstīs," laikrakstam "Postimees" norādīja Millers.
Itālijas premjerministre Džordža Meloni piektdien paudusi viedokli, ka Eiropas Savienībai (ES) būtu jāatjauno augsta līmeņa dialogs ar Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā un jāieceļ īpašs sūtnis sarunu vešanai. Vienlaikus viņa atzina, ka ir pāragri runāt par Krievijas uzņemšanu atpakaļ grupā, kas pašlaik ir septiņu attīstīto valstu grupa (G7), bet iepriekš bija astoņu attīstīto valstu grupa (G8).
"Šodien man šķiet neiespējami, ka, teiksim, Krievija varētu pievienoties G7," atzina Meloni.
Uz otrā tankkuģa M-Sophia nav neviena Ukrainas pilsoņa. Abi kuģi ir saistīti ar Krievijas tā saukto "ēnu floti”.
Seventeen Ukrainian citizens are on board the tanker Bella-1 detained by the United States
— NEXTA (@nexta_tv) January 9, 2026
This was reported by Ukraine’s Ambassador to the United States, Oksana Stefanishyna.
There are no Ukrainian citizens on board the second tanker, M-Sophia.
Both vessels are linked to… pic.twitter.com/4Neu2zygL0
Katra raķete maksā apmēram 40 miljonus ASV dolāru.
In the photo — the “paradise town” of Kapustin Yar, from where Russia launches the Oreshnik missile
— NEXTA (@nexta_tv) January 9, 2026
Each missile costs around $40 million.
Meanwhile, Western analysts largely agree that the overnight Oreshnik strike on a gas storage facility in Ukraine’s Lviv region was a… pic.twitter.com/fnRp4bSPXH
Ukraina piektdien paziņoja, ka Krievija pie tās dienvidu piekrastes Melnajā jūrā apšaudījusi divus kravas kuģus, nogalinot vienu apkalpes locekli no Sīrijas.
Viens no kuģiem bija ceļā, lai dienvidu ostā Čornomorskā iekrautu graudus, bet otrs ar sojas kravu tika apšaudīts netālu no Odesas ostas, paziņoja atjaunošanas ministrs Oleksijs Kuleba.
"Diemžēl uzbrukuma rezultātā gāja bojā apkalpes loceklis, Sīrijas pilsonis," piebilda Kuleba.
Militārā vēsturniece un analītiķe doktore Viktorija Teilore brīdina, ka “Orešņik” ir īpaši bīstams un grūti apturams ierocis. “Putinam patīk izmantot hiperskaņas elementu, jo šāda veida ballistiskās raķetes padara pārtveršanu ārkārtīgi sarežģītu,” viņa norādīja. Situāciju vēl dramatiskāku padara fakts, ka raķete lidojuma laikā sadalās fragmentos, kļūstot par neprognozējamu draudu gan pretgaisa aizsardzībai, gan civilajai infrastruktūrai.
Lai gan Krievija šo raķeti jau izmantojusi iepriekš — pirmais zināmais gadījums bija 2024. gada novembrī — Teilore uzsver, ka problēma slēpjas nevis tehnoloģijas “jaunumā”, bet gan tās ātrumā. “Tā ir neticami ātra, un šobrīd Rietumu aizsardzības sistēmas nav īpaši pielāgotas, lai ar to efektīvi tiktu galā,” viņa atzina.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the Spartan brigade attack 🇷🇺Russian infantry in the Pokrovsk direction pic.twitter.com/2vs8VEvhJ7
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 8, 2026
Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Kijivā paraksta aizsardzības sadarbības līgumu, Ukrainai sasniedzot 1000 pārtvērēju dronu ražošanu mēnesī
Džons Hīlijs ieradās Kijivā un parakstīja aizsardzības sadarbības dokumentu ar premjerministru Denisu Šmihalu.
Saskaņā ar paziņojumu puses apsprieda "kopīgas stratēģiskas rūpnieciskās sadarbības iespējas".
Šmihals piebilda, ka kopš februāra Ukraina ir sasniegusi 1000 "Octopus" pārtvērēju dronu ražošanu mēnesī.
UK Defence Secretary Signs Defence Cooperation Deal in Kyiv as Ukraine Reaches 1,000 Interceptor Drones a Month
— NEXTA (@nexta_tv) January 9, 2026
John Healey arrived in Kyiv and signed a defence cooperation document with Prime Minister Denys Shmyhal for the current year under the framework of the UK–Ukraine… pic.twitter.com/GeDTfec7f1
To Kijivā apstiprināja Petrs Macinka pēc tam, kad Krievijas raķetes aizkavēja viņa vilcienu.
Viņš arī uzsvēra Ukrainas gatavību mieram, uzslavēja tās bezpilota lidaparātu kara pieredzi un mudināja uz ciešāku Čehijas un Ukrainas sadarbību aizsardzības jomā.
Ukraine will keep getting shells from Prague, but Czechia won’t foot the bill — Petr Macek confirmed in Kyiv after Russian missiles delayed his train.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 9, 2026
He also highlighted Ukraine’s readiness for peace, praised its drone warfare expertise, and pushed for tighter Czech-Ukrainian…
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



