TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija kategoriski atsakās pat apspriest teritoriālu piekāpšanos

Zelenskis šaubās, vai Putina ekonomika spēs izturēt karu iepriekšējā līmenī, ja sankcijas tiks saglabātas. Atbildot žurnālistiem, viņš sacīja, ka Putins nevēlas izbeigt karu, bet tas, vai viņš varēs to turpināt, ir atkarīgs no Ukrainas partneru nepārtrauktā spiediena. Kijiva atbalsta ASV miera centienus, taču nepiekrīt galvenajiem jautājumiem, īpaši teritorijas un finansējuma jautājumā.

Soctīklā "Instagram" populārs kļuvis jauns trends: lietotāji Eiropas valstīs masveidā publicē video ar Ziemassvētku gaismiņām no dažādām pilsētām, tādējādi atspēkojot Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāves Marijas Zaharovas apmelojumus. Vairāk lasi šeit.

Ikrus no Habarovskas apgabala Vitkofs atvedis no Maskavas uz Vašingtonu, ziņo Krievijas mediji.

18. decembra naktī Ukrainas droni no Ukrainas drošības dienests (SBU) īpašo operāciju centrs "Alfa" veica precīzus triecienus Krievijas aprīkojumam Belbekas militārajā lidlaukā Krimā, iznīcinot vairākas pretgaisa aizsardzības sistēmas un okupācijas armijas lidmašīnu. 

Saskaņā ar Ukrainas Drošības dienesta datiem, tajā pašā naktī, 18. decembrī, tālas darbības rādiusa droni no vienības "Alfa" veiksmīgi uzbruka Krievijas pretgaisa aizsardzības objektiem Belbekas lidlaukā  okupētajā Krimā. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis žurnālistiem atklājis, ka ASV sākotnēji ierosinājusi dalīt kontroli pār Zaporižjas atomelektrostaciju (AES) un uzsvēra, ka, viņaprāt, tas būtu netaisnīgs risinājums.

Prezidents norādīja, ka Zaporižjas AES liktenis ir viens no neatrisinātajiem jautājumiem ASV vadītajos centienos izbeigt Krievijas uzsākto karu Ukrainā.

"ASV piedāvāja, viņuprāt, kompromisu, ka stacijai kaut kādā veidā ir jāeksistē, jāstrādā un [tā] kaut kādās proporcijās jādala starp trim. Es viņiem teicu, (..) ka uzskatu to par netaisnīgu," atklāja Zelenskis.

Ukrainas un ASV delegācijas piektdien un sestdien ASV turpinās sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu, ceturtdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Piektdien un sestdien mūsu komanda būs Savienotajās Valstīs, viņi jau ir ceļā (..), un amerikāņi viņus gaida," žurnālistiem pavēstīja Zelenskis.

Pēc Zelenska, ASV un Eiropas amatpersonu sarunām pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka vienošanās esot tuvāk nekā jebkad agrāk.

Polija atkāpjas no pasīvās aizsardzības un veido daudzslāņainu raķešu "garo roku" ar darbības rādiusu simtiem kilometru. Apvienojot ASV, Dienvidkorejas un pašu tehnoloģijas, Varšava tiecas būt nevis palīdzības saņēmēja, bet gan patstāvīgs spēks, kas spēj izjaukt pretinieka plānus tā aizmugurē. Vairāk lasi šeit.

Trīs Krievijas robežsargi trešdienas rītā nelikumīgi šķērsoja Krievijas un Igaunijas robežas kontrollīniju Narvas upē, bet Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro uzsvēra, ka incidents nerada valsts drošības apdraudējumu.

Sarunā ar laikrakstu "Postimees" Taro sacīja, ka Krievijas robežsargu rīcības motivācija pašlaik nav zināma un pastāv iespēja, ka viņi uz molu devušies pēc savas iniciatīvas.

Incidents notika trešdien uz mola Vasknarvā, kas daļēji atrodas Krievijas un daļēji Igaunijas teritorijā. Trīs vīrieši formas tērpos nelikumīgi šķērsoja Igaunijas un Krievijas robežas kontrollīniju.

Polija nolēmusi pirmo reizi kopš Aukstā kara sākt kājnieku mīnu ražošanu un plāno tās izvietot gar savu austrumu robežu, kā arī, iespējams, eksportēt uz Ukrainu, ziņu aģentūrai "Reuters" atklājis Polijas aizsardzības ministra vietnieks Pavels Zalevskis.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā gandrīz visas Eiropas valstis, kas robežojas ar Krieviju, izņemot Norvēģiju, ir paziņojušas par plāniem izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu. Arī Polija ir šo valstu vidū un vēlas izmantot kājnieku mīnas, lai nostiprinātu savas robežas ar Baltkrieviju un Krieviju.

"Mēs esam ieinteresēti pēc iespējas ātrāk iegādāties lielus daudzumus," aģentūrai "Reuters" norādīja Zalevskis. Mīnas tiks izvietotas aizsardzības programmas "Austrumu vairogs" ietvaros. Tās mērķis ir nostiprināt Polijas robežas ar Baltkrieviju un Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) anklāvu.

Saskaņā ar "DeepState" datiem, krievu okupanti ir virzījušies uz priekšu netālu no trim pilsētām Donbasā. Krievijas okupācijas armija jau vairāk nekā 17 mēnešus mēģina ieņemt Pokrovskas pilsētu Doneckas apgabalā.

Pēdējo 24 stundu laikā Krievijas okupanti ir guvuši daļējus panākumus Doneckas apgabalā, kā arī uz administratīvās robežas ar Dnipropetrovskas apgabalu. Par to liecina Ukrainas analītiskā projekta DeepState karte. Saskaņā ar DeepState datiem, ienaidnieks ir pavirzījies uz priekšu Pokrovskā, netālu no Rivnes pilsētas Pokrovskas virzienā un netālu no Zvanivkas. Visas šīs pilsētas atrodas Doneckas apgabalā. Krievu okupanti ir guvuši arī nelielus panākumus netālu no Dahnes, kas atrodas Dnipropetrovskas apgabalā. Cīņas šajās pilsētās un to apkārtnē turpinās. Pēdējo 24 stundu laikā Krievijas armijai ir izdevies īslaicīgi ieņemt aptuveni 15,3 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba sniegto informāciju, vakar, 17. decembrī, Krievijas okupanti 38 reizes uzbruka Ukrainas Bruņoto spēku pozīcijām Pokrovskas sektorā. Cīņas notika netālu no Šahovas, Rodinskes, Krasnij Limanas, Mirnohradas, Pokrovskas, Kotļino, Udačnojes, Dačnojes un citiem ciemiem.