TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Pentagons demonstrē fantastisku nolaidību, izpļāpājot kara plānus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vairums ukraiņu (82%) uzskata, ka viņiem jāturpina pretoties Krievijas agresijai, pat ja ASV pārtrauks atbalstu Ukrainai.
Ukraiņi vēlas panākt "varbūt ne gluži taisnīgu, bet pieņemamu mieru", tā vietā paļaujoties uz Eiropas sabiedrotajiem, ja ASV atsauks palīdzību.
"Pieņemamajam mieram" nevajadzētu ietvert Krievijas prasības, piemēram, mobilizācijas izbeigšanu, Rietumu ieroču piegādes apturēšanu un izlūkdatu apmaiņu. Lielākā daļa (79%) uzskata, ka Krievijas prasības uguns pārtraukšanā ir kategoriski nepieņemamas, un 62% neatbalstītu pamieru bez drošības garantijām.
Liecina Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta (KIIS) veiktā aptauja.
The majority of Ukrainians (82%) believe they must continue resisting Russian aggression even if the US ceases support for Ukraine.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 25, 2025
Ukrainians want to achieve "a perhaps not entirely fair, but acceptable peace" relying instead on European allies if the US withdraws aid.
The… pic.twitter.com/5az6iwh9j3
Ukraina pagājušajā nedēļā paziņoja par jaunāko progresu notiekošajās bezpilota lidaparātu sacīkstēs ar Krieviju, sakot, ka tās jaunajam variantam ir lielākais darbības rādiuss no visiem tās arsenālā, un tā ir veiksmīgi pabeigusi testēšanu.
Ukraine last week announced the latest advance in the ongoing drone race with Russia, saying its new variant had the longest range of any in its arsenal and had successfully completed testing.https://t.co/znhhwMjto3
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 25, 2025
Aptauja atklāja, ka gandrīz trīs ceturtdaļas (74%) ES pilsoņu uzskata, ka viņu valsts gūst labumu no dalības ES.
⚡️ EU approval among citizens at record level as global security concerns grow, Eurobarometer poll shows.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 25, 2025
The survey found that nearly three-quarters (74%) of EU citizens consider their country to have benefited from EU membership. https://t.co/ojV3BabvOE
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apliecināja, ka jautājums bijis uzmanības centrā 24. martā Rijādā notikušajās 12 stundu ilgajās Krievijas un ASV sarunās.
⚡️ Russia backs resuming Black Sea Initiative in more 'acceptable' form, Lavrov says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 25, 2025
Russian Foreign Minister Sergey Lavrov confirmed that the issue was the focus of the 12-hour Russian-U.S. talks in Riyadh on March 24.https://t.co/6a14gQverh
"Vuhledar" taktiskās grupas kaujinieki iznīcināja vairāk nekā 16 Krievijas tehnikas vienības. Pēdējās nedēļas laikā Dienviddoneckas apgabalā gājuši bojā simtiem okupantu.
Taktiskās grupas "Vuhledar" militārpersonas turpina veiksmīgi darboties Dienviddoneckas virzienā, iznīcinot Krievijas tehniku.
Nesen Ukrainas gaisa izlūkošana atklāja lielu Krievijas tehnikas kolonnu, kurā bija vairāk nekā 20 vienības, tostarp tanki, bruņutransportieri un bruņumašīnas.
Ar artilērijas triecienu, MLRS un FPV bezpilota lidaparātu palīdzību cīnītāji nodarīja ienaidniekam nopietnus zaudējumus. Pagājušajā nedēļā šajā apvidū gājuši bojā 645 Krievijas karavīri, bet vēl 596 ir ievainoti.
"Vuledar" grupas operāciju rezultātā tika iznīcināti: 16 tanki un bruņumašīnas, 122 automašīnas, motocikli un bagiji, 10 droni, 2 artilērijas iekārtas, 2 munīcijas noliktavas.
Cīnītāji demonstrēja arī Krievijas tehnikas iznīcināšanas video, kurā redzams, kā pēc Ukrainas karavīru triecieniem deg tehnikas kolonna.
Ukrainas trakie zinātnieki pavienojuši padomju R-73 ar Rietumu raķetēm hibrīdā pretgaisa aizsardzības sistēmā.
3. atsevišķā triecienbrigāde ir izstrādājusi tornītim līdzīgu platformu, kas spēj izšaut gan padomju R-73 raķetes, gan Rietumu alternatīvas.
Ukraine’s mad scientists marry Soviet R-73 with Western missiles in hybrid air defense system
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 25, 2025
The 3rd Separate Assault Brigade has developed a turret-like platform capable of firing both Soviet R-73 missiles and Western alternatives. https://t.co/JEZCfUHSKE
Saskaņā ar jauno iniciatīvu Dānijas valdība ieviesīs valsts atbalstītu garantiju, izmantojot Dānijas Eksporta un investīciju fondu (EIFO).
⚡️ Denmark pledges $140 million to companies investing in Ukraine's defense sector.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 25, 2025
Under the new initiative, the Danish government will introduce a state-backed guarantee through the Export and Investment Fund of Denmark (EIFO).https://t.co/ehtRyBTUB4
Kompleksa atklāšanu un trieciena korekciju veica 15. atsevišķās artilērijas izlūkošanas brigādes "Black Forest" kaujinieki.
A missile strike on the Russian R-330Zh "Zhitel" EW complex. Detection and correction carried out by fighters of the 15th Separate Artillery Reconnaissance Brigade "Black Forest" pic.twitter.com/VdJheth8NX
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 25, 2025
Vairāki pircēji Lietuvā ir atcēluši savus elektroautomobiļa "Tesla" pasūtījumus, protestējot pret kompānijas vadītāja Īlona Maska darbību ASV valdībā, otrdien vēsta Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.
"Daļa cilvēku, kuri bija pasūtījuši jaunu "Tesla" automobili, pēdējā laikā ir atcēluši savu pasūtījumu. Viņi atklāti ir pateikuši, ka to dara morālu apsvērumu dēļ saistībā ar Maska paziņojumiem, viņi vienkārši vairs nevēlas to pirkt," teica kompānijas "Deals on Wheels" vadītājs Roks Abloževičs. Uzņēmums palīdz klientiem iegādāties "Tesla" automobiļus.
Iepriekš uzņēmums, kas vairs aktīvi nenodarbojoties ar "Tesla" tirgošanu, jo ASV kompānija Lietuvā ir atvērusi savu pastāvīgo tirdzniecības un servisa centru, pārdeva piecus līdz astoņus "Tesla" elektroauto mēnesī.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
