TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas dronu uzbrukumā Kijivai trīs nogalinātie
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropas Savienība aktīvi strādā pie Ungārijas ietekmes novēršanas, kas sistēmiski bloķē iniciatīvas Ukrainas atbalstam. Brisele jau ir atradusi un veiksmīgi pielieto Ungārijas veto apiešanas mehānismu.
ES ir izstrādājusi algoritmu, kā apiet Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna veto, kas regulāri kavē lēmumu pieņemšanu par atbalstu Ukrainai. Tā vēsta "Deutsche Welle", atsaucoties uz Eiropas diplomātiem. Nesaskaņas starp Budapeštu un pārējām ES dalībvalstīm kļuva īpaši pamanāmas, kad Ungārija divas reizes divu nedēļu laikā atteicās parakstīt samita kopīgo paziņojumu par atbalstu Ukrainai. Tomēr tā vietā, lai tērētu stundas mēģinājumiem pierunāt Orbānu, pārējās 26 valstis vienkārši turpināja darbu bez viņa.
Rezultātā saskaņotais paziņojuma teksts par atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tika publicēts 26 valstu vārdā un pievienots kā pielikums citai rezolūcijai, kuru akceptēja visas 27 valstis.
Krievijas estrādes spīdekļa Filipa Kirkorova tēva Bedrosa Kirkorova bērēs Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs publiski pasludinājis mākslinieku par Otrā pasaules kara veterānu. Tomēr viņa muldēšanu ātri atmaskoja sociālajos tīklos. Vairāk lasi šeit.
Čehija miera uzturēšanas misijai Ukrainā pievienosies pēc kara beigām ar Krieviju, intervijā "Eiropas patiesībai" pavēstīja valsts prezidents Petrs Pavils. Patlaban šī jautājuma apspriešana turpinās un "līdzko parādīsies kopīga gatavība nosūtīt kontingentu, Čehija būs tā daļa", apliecināja Pavils.
Lietuva ir koriģējusi savu Krievijas un Baltkrievijas robežas aizsardzības plānu, lai efektīvāk nodrošinātu reaģēšanas spējas. Vairāk lasi šeit.
ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka centieni atturēt Krievijas un Ukrainas kara tālāko eskalāciju tiek "kontrolēti". Šādu paziņojumu viņš sniedzis intervijā portāla "Outkick" žurnālistam Klejam Travisam. Vairāk lasi šeit.
Lietuvas robežsargi aizvadītajā diennaktī nav atklājuši nevienu gadījumu, kad migranti būtu nelikumīgi mēģinājuši iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas, svētdien paziņojis Lietuvas Valsts robežsardzes dienests.
Šogad uz Baltkrievijas robežas novērsti kopumā 156 mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Lietuvā.
No 2021. gada 3.augusta, kad saskaņā ar toreizējās iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka nelegālos imigrantus piespiest doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 23 000 reižu. No 2021. gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti apmēram 4200 nelegālie migranti, savukārt 2022.gadā robežsargi iekļūšanu Lietuvā nelegālajiem migrantiem liedza vairāk nekā 11 200 reižu. 2023. gadā tas notika 2643 reizes, bet 2024. gadā - 1002 reizes.
Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.c
Krievijā ieviesīs aizliegumu izvietot reklāmas bloķētajos "Instagram" un 'Facebook", kā arī soctīklā "X". Par ierobežojuma pārkāpšanu būs sodi. Attiecīgo likumprojektu, kuru Valsts domē sāka apspriest jau 2024. gada vasarā, otrajā un trešajā lasījumā skatīs 25. martā, pavēstīja domes Drošības komitejā, informē "The Moscow Times".
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova piedraudējusi ar jauniem triecieniem Ukrainas civilajai infrastruktūrai, jo it kā Kijiva uzbrūkot miermīlīgiem Krievijas objektiem. Pēc viņas teiktā, tādējādi Ukraina pārkāpj 18. martā starp Trampu, Putinu un Zelenski panāktās vienošanās, raksta "Dialog.ua".
Jau vēstīts, ka Krievijas dronu uzbrukumā naktī uz svētdienu Kijivā nogalināti trīs cilvēki un vēl desmit ievainoti. Lidrobotu uzbrukums ilga vairāk nekā piecas stundas.
Droniem ietriecoties ēkās vai uz tām nokrītot notriekto dronu atlūzām, izcēlušies ugunsgrēki un nodarīti postījumi, tostarp deviņu, 16 un 25 stāvu dzīvojamās ēkās dažādos Ukrainas galvaspilsētas rajonos.
Nogalinātie ir tēvs un viņa piecus gadus vecā meita, kā arī kāda sieviete. Ievainoto vidū ir 11 mēnešus vecs mazulis.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
