TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas lidostās valda haoss, baidoties no ukraiņu droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Svētdien, 6. jūlijā, Ustlugas ostā netālu no Sanktpēterburgas notika avārija uz amonjaka tankkuģa "Eco Wizard". Pēc vairākiem sprādzieniem kuģis tika bojāts un sāka grimt. Krievijas Transporta ministrija apstiprināja, ka no kuģa izplūdis amonjaks.
Naktī uz 6. jūliju Krievijas Melnās jūras flotei Krasnodaras apgabala Novorosijskas ostā uzbruka bezpilota lidaparāti, ziņoja Krievijas plašsaziņas līdzeklis "Astra". Ukraina nav oficiāli komentējusi uzlidojumu.
Vairākas stundas pilsētā bija izsludināta gaisa trauksme un darbojās pretgaisa aizsardzība. Saskaņā ar “Astra” ziņoto uzbrukuma sekas joprojām tiek noskaidrotas.
"Rosaviatsia" 6. jūlija vakarā ziņoja, ka trijās lielākajās lidostās Maskavā, Sanktpēterburgā un Ņižņijnovgorodā tika atcelti 287 lidojumi.
⚡️Russian airports cancel nearly 300 flights amid drone attacks on Russia.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 6, 2025
Rosaviatsia reported on the evening of July 6 that 287 flights had been grounded across three major airports in Moscow, St. Petersburg, and Nizhny Novgorod.https://t.co/qit0zNdLNU
“Forbes” raksta, ka Tramps varētu likt Krievijai “samaksāt”, konfiscējot iesaldētos Kremļa līdzekļus 330 miljardu dolāru apmērā, lai finansētu Ukrainas aizsardzību.
Trump can make Russia pay — by seizing $330B in frozen Kremlin funds to fund Ukraine’s defense. No troops, no taxes.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 6, 2025
A Forbes op-ed explains how to end the war and protect US interests.https://t.co/Fk2qaWs4MS
Krievijas gaisa triecienā Kostjantiņivkai, Ukrainas Doneckas apgabalā, svētdien nogalināti vismaz četri cilvēki, paziņojušas Ukrainas varasiestādes, vēsta "LETA".
Aviobumbas triecienā būvlaukumā Kostjantiņivkā tika nogalināti divi civiliedzīvotāji, bet desmit minūtes vēlāk ienaidnieka drons trāpīja automašīnai, nogalinot vēl divus cilvēkus.
Krievijas gaisa triecienos tika bojātas aptuveni 15 dzīvojamās mājas un elektroapgādes līnijas.
Krievijas dronu uzbrukumā netālu no Odnorobivkas ciema, Harkivā, tika nogalināts 8 gadus vecs zēns, ziņo Ukrainas Nacionālā policija.
Krievijas spēki uzbruka Harkivai ar 53 droniem, četrām vadāmajām aviācijas aviobumbām un divām raķetēm, paziņojušas Ukrainas amatpersonas. Smagus ievainojumus guvis arī četrus gadus vecs zēns un 40 gadus vecs vīrietis.
"Visi cietušie nogādāti slimnīcā," informēja policija.
Sestdienas, 5. jūlija, vakarā Krievijas spēki veica dronu uzbrukumus visā Ukrainas teritorijā. Ziņots par upuriem Harkivas, Kijivas un Zaporižjas apgabalos.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka nav pārliecināts, ka spēs izbeigt Krievijas un Ukrainas karu, vēsta laikraksts “Politico”. Vairāk lasi šeit.
Krievijas gaisa triecienā Kostjantiņivkai, Ukrainas Doneckas apgabalā, svētdien nogalināti vismaz četri cilvēki, paziņojušas Ukrainas varasiestādes, vēsta "LETA".
Aviobumbas triecienā būvlaukumā Kostjantiņivkā tika nogalināti divi civiliedzīvotāji, bet desmit minūtes vēlāk ienaidnieka drons trāpīja automašīnai, nogalinot vēl divus cilvēkus.
Krievijas gaisa triecienos tika bojātas aptuveni 15 dzīvojamās mājas un elektroapgādes līnijas.
Bažas par iespējamu Ķīnas militārās iejaukšanās eskalāciju Taivānā strauji pieauga pēc tam, kad Krievija 2022. gada februārī uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
⚡️China may ask Russia to attack NATO if Taiwan is invaded, Rutte says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 6, 2025
Fears of escalating Chinese military intervention in Taiwan have risen sharply since Russia launched its full-scale invasion of Ukraine in February 2022.https://t.co/WEJgoT7ZOB
Krievijā pieaug satraucoši signāli par briestošo mazā biznesa krīzi. Pat lielākā valsts banka "Sber" atzīst: uzņēmējiem beidzas apgrozāmie līdzekļi, bet kredīti kļūst nepieejama greznība, raksta "Dialog.ua". Lielās kompānijas arvien biežāk kavē norēķinus ar mazo biznesu, kā dēļ uzņēmējiem vienkārši nav naudas, lai maksātu rēķinus un iepirktu preces.
Pašreizējās problēmas ir tiešas sekas Krievijas centrālās bankas politikai, kas gadiem ilgi tur galveno likmi rekordlīmeņos, lai atturētu rubļa vājināšanos un cenu kāpumu. Taču šādi pasākumi faktiski paralizē apgrozāmo kreditēšanu un panāk tās ekonomikas jomas, kas nav saistītas ar militārajiem pasūtījumiem. Pat "Sberbank", kas parasti ir lojāla Kremļa oficiālajai līnijai, šodien ir spiesta runāt par "ekonomikas atdzišanu" un riskiem, ka Krievija var uz ilgu laiku iestrēgt stagnācijas un nabadzības stāvoklī.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
