TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: gandrīz 100 okupanti pēkšņā uzbrukumā iekļuvuši Hrabovskē

Neraugoties uz Kremļa apgalvojumiem par pārliecinošu uzvaru, Krievija 2025. gada laikā spējusi okupēt vien 4400 kvadrātkilometrus jeb mazāk nekā 1% Ukrainas teritorijas, turklāt šie "panākumi" prasījuši aptuveni 100 000 karavīru dzīvību, vēsta vācu izdevums "Bild".

Analizējot Krievijas armijas zaudējumus, izdevums uzsver, ka 90% gadījumu 2025. gadā nāves cēlonis bijis Ukrainas dronu triecieni. Balstoties uz opozīcijas medija "Mediazona" datiem, jau gada pirmajā pusē apstiprināto bojāgājušo skaits sasniedza 48 000, un līdzīga tendence saglabājusies arī otrajā pusgadā.

Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām ir tālu no sava deklarētā mērķa – pilnīgas četru Ukrainas apgabalu aneksijas. Ukraina joprojām kontrolē 5700 kvadrātkilometrus Doneckas apgabalā, 5800 kvadrātkilometrus Zaporižjas apgabalā un 6400 kvadrātkilometrus Hersonas apgabalā.

"Bild" norāda, ka vienīgā Maskavas cerība uz "ātru uzvaru" vai ukraiņu spēku piespiešanu atkāpties no stratēģiski svarīgiem reģioniem pašlaik tiek saistīta ar iespējamo miera plānu, kas varētu tikt izstrādāts sadarbībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju.

Polijas Gaisa spēki pacēluši gaisā kaujas lidmašīnas, lai pārtvertu un pavadītu Krievijas izlūklidmašīnu Il-20, kas bez saskaņojuma lidojusi virs Baltijas jūras, atsaucoties uz Polijas Bruņoto spēku Operatīvo pavēlniecību, vēsta aģentūra PAP.

Krievijas lidmašīna Il-20 veikusi izlūkošanas misiju starptautiskajā gaisa telpā bez iesniegta lidojuma plāna un ar izslēgtu transponderi. Polijas armijas pārstāvji uzsver, ka lidaparāts nav pārkāpis Polijas valsts gaisa telpas robežas, taču drošības nolūkos ticis pārtverts.

Vienlaikus Polijas armija ziņo par citu incidentu – nakts laikā fiksēta objektu iekļūšana Polijas gaisa telpā no Baltkrievijas puses. Pēc detalizētas analīzes secināts, ka tie, visticamāk, bijuši kontrabandas pārvietošanai paredzētie gaisa baloni.

Saistībā ar šo incidentu drošības apsvērumu dēļ uz laiku tika ierobežoti civilās aviācijas lidojumi virs Podlases vojevodistes. Polijas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība norāda, ka valsts gaisa telpa tiek pastiprināti uzraudzīta, reaģējot uz jebkādām provokācijām.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Maskava pašlaik analizē ASV piedāvāto miera plānu Ukrainas kara izbeigšanai, taču lēmums par turpmākajiem soļiem un komunikācijas turpināšanu būs atkarīgs vienīgi no valsts vadītāja Vladimira Putina.

Peskovs apstiprināja, ka materiāli par miera plānu Krievijas pusei nodoti pēc 20. un 21. decembrī Maiami notikušajām sarunām. Tajās piedalījās Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs, kā arī ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Donalda Trampa znots Džareds Kušners.

"Nodarbojamies ar tā [materiāla] analīzi, ko Putinam nodeva Dmitrijevs. (..) Un jau pēc tam, atkarībā no tā, kādus lēmumus pieņems valsts vadītājs, turpināsim mūsu saziņu ar amerikāņiem," brīfingā skaidroja Kremļa pārstāvis.

Pēc sarunām Maiami Vitkofs bija izteicies, ka Krievija esot "uzticīga miera sasniegšanas idejai", tomēr konkrētas iespējamo vienošanos detaļas netika publiskotas.

Jāatzīmē, ka pirms kontaktiem ar Krievijas pārstāvjiem ASV delegācija aizvadīja atsevišķu tikšanos arī ar Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāru Rustemu Umerovu.

Okupētajā Krimā, Sevastopolē, bezpilota lidaparāta uzbrukumā cietusi Krievijas militārā transportlidmašīna An-26. Incidentā bojā gājuši un ievainoti apkalpes locekļi, vēsta Ukrainas mediji, atsaucoties uz Krievijas "Telegram" kanāliem un Ukrainas izlūkdienesta informāciju.

Par iespējamo lidaparāta sašaušanu ziņojis ar Krievijas pilotiem saistītais "Telegram" kanāls "Na predele". Tiek norādīts, ka incidents noticis decembra vidū  Sevastopolē. Saskaņā ar Krievijas avotu sniegto informāciju, lidmašīnai trāpījis drons, kā rezultātā cietusi arī apkalpe – esot gan bojāgājušie, gan ievainotie.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde vēlāk apstiprināja informāciju par transportlidmašīnas An-26 un citu ienaidnieka objektu veiksmīgu sašaušanu Krimā.

An-26 ir padomju laika militārā transportlidmašīna, kuras apkalpē parasti ir pieci līdz seši cilvēki. Tā spēj pārvadāt kravas līdz 5,5 tonnām un tiek izmantota gan tehnikas, gan personālsastāva transportēšanai un desantēšanai.

Uzbrukums lidmašīnai iekļaujas plašākā Ukrainas operāciju sērijā pret Krievijas stratēģiskajiem objektiem.

Krievijas armija ir zaudējusi kontroli pār Kupjansku, un situācija pilsētā okupācijas spēkiem ir "sliktāka par kritisku", ziņo ar Krievijas Aizsardzības ministriju cieši saistītais "Telegram" kanāls "Rybar".

Kanāls raksta, ka zaudēta "ievērojama daļa placdarma" Oskilas upes rietumu krastā, tostarp zaudēta kontrole pār vairākiem ciemiem.

"Rybar" norāda, ka novembrī izskanējušie paziņojumi par Kupjanskas pāriešanu pilnīgā krievu kontrolē izskanējuši brīdī, kad tur darbojušās vien "ārkārtīgi mazas grupas". "Normāla nostiprināšanās pilsētā nav notikusi ne pirms, ne pēc paziņojuma par atbrīvošanu," atzīst propagandas kanāls.

Šo informāciju apstiprina arī citi lieli Krievijas kara atbalstītāju kanāli. Kanāls "Dva Majora" iepriekšējos ziņojumus par pilsētas ieņemšanu nosaucis par "informatīvi psiholoģisko operāciju", kurā "mēs uzvarējām paši sevi".

Jāatzīmē, ka kopš novembra beigām, balstoties uz oficiālajiem militārajiem ziņojumiem par pilsētas it kā notikušo ieņemšanu, vairākkārt publiski lepojies arī Krievijas diktators Vladimirs Putins.

 Krievijas armija ceturtdien apšaudīja Ukrainas dienvidu pilsētas Hersonas centrālo tirgu, nogalinot vienu cilvēku, paziņoja Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.

Apšaudē iznīcinātas tirdzniecības vietas, izcēlušies ugunsgrēki.

Nogalinātais ir 47 gadus vecs tirgus darbinieks.

Hersona atrodas pie frontes līnijas, to pastāvīgi apšauda Krievijas karaspēks un pilsētā notiek Krievijas dronu uzbrukumi.

ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers intervijā telekanālam "Fox News" paudis viedokli, ka Krievijas un Ukrainas kara noregulējumu varētu izdoties sasniegt tuvāko 90 dienu laikā.

Atbildot uz žurnālista jautājumu par iespēju panākt vienošanos tuvākajā nākotnē, Vitakers norādīja: "Ziniet, ja tas tiks izdarīts, tad tas tiks izdarīts nākamo 90 dienu laikā." Diplomāts pauda pārliecību, ka puses "tuvojas vienošanās noslēgšanai".

Vēstnieks uzsvēra, ka "miers noteikti ir iespējams", taču brīdināja, ka sarunu noslēguma posmā abas puses saskarsies ar "nopietniem izaicinājumiem".

Vitakers akcentēja, ka ASV galvenais uzdevums ir nevis vienkārši panākt jebkāda līguma parakstīšanu, bet gan nodrošināt, lai tas būtu "godīgs un taisnīgs". Vienošanās mērķis ir garantēt ilgtspējīgu mieru, lai ukraiņiem nebūtu jādzīvo bailēs no iespējama atkārtota iebrukuma, piebilda diplomāts.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, uzstājoties ar ikgadējo ziņojumu pilsētas domē, aicinājis videospēļu cienītājus slēgt līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju un doties uz fronti kā dronu operatoriem.

Sobjaņins norādīja, ka maskavieši videospēļu sacensībās bieži uzrāda augstus rezultātus, un uzsvēra, ka šie talanti ir izmantojami bezpilota sistēmu karaspēkā, lai gūtu uzvaras karā pret Ukrainu.

Pilsētas galva atzīmēja, ka Aizsardzības ministrijā pašlaik tiek veidotas īpašas bezpilota sistēmu vienības, un cilvēkiem ar attiecīgām prasmēm tiekot solīta "īpaša attieksme" un preferences dienesta laikā.

Jau ziņots, ka novembra vidū Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par atsevišķa bezpilota sistēmu karaspēka izveidi.

Vasarā Sobjaņins apgalvoja, ka karā pret Ukrainu iesaistīti jau aptuveni 100 000 Maskavas iedzīvotāju.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā 2022. gada februārī  likvidēti 12 līdz 18 Krievijas armijas ģenerāļi, vēsta vācu laikraksts "Bild".

Izdevums norāda, ka 22. decembrī Maskavā notikusī ģenerālleitnanta Fanila Sarvarova, Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Operatīvās apmācības pārvaldes priekšnieka, likvidēšana ir vismaz divpadsmitais apstiprinātais Krievijas ģenerāļa nāves gadījums.

Žurnālisti atzīmē, ka lielākā daļa augsta ranga virsnieku tika iznīcināti kara sākumposmā – 2022. un 2023. gadā. Kā pirmais kritušais tiek minēts ģenerālmajors Andrejs Suhoveckis, kuru 2022. gada 28. februārī kauju laikā pie Hostomeļas (pēc citām versijām – Čerņihivas apgabalā) nošāva snaiperis.

"Bild" raksta, ka Ukrainas spēki uzsākuši mērķtiecīgas Krievijas ģenerāļu “medības”. Viņu atrašanās vietu bieži palīdzējuši noteikt Rietumu satelīti, pēc kā sekojuši precīzi raķešu triecieni. Tā, piemēram, 2023. gada 11. jūlijā tika nogalināts ģenerālleitnants Oļegs Cokovs.

Publikācijā arī uzsvērts, ka daļu ģenerāļu Ukrainas specdienesti likvidējuši dziļā aizmugurē, izmantojot spridzekļus. Tiek atgādināts, ka 2025. gada aprīlī Piemaskavā sprādzienā pie mājas ieejas gāja bojā Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Jaroslavs Moskaļiks.

 Ukraina ceturtdien devusi raķešu triecienu naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijas Rostovas apgabala Novošahtinskā, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Trieciens veikts ar "gaiss-gaiss" tipa spārnotajām raķetēm "Storm Shadow".

Paziņojumā sacīts, ka fiksēti daudzi sprādzieni un postījumu apmērs tiek precizēts.

Ģenerālštābs arī pavēstīja, ka Ukrainas Bruņotie spēki devuši triecienu militārajam lidlaukam pie Krievijā ietilpstošās Adigejas republikas galvaspilsētas Maikopas. Pēc trieciena tur izcēlies ugunsgrēks. Paziņojumā nav teikts, ar kādiem ieročiem dots trieciens.

Iepriekš vēstīts, ka Ukrainas droni ceturtdien uzbrukuši Temrjukas ostai Krasnodaras novadā, kur aizdegušies divi naftas rezervuāri, kā arī Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīcai, kur aizdedzies cauruļvads.