TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā vēl straujāk sāk ripot ģenerāļu galvas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas izlūkdienests ziņo, ka Krievija okupētajā Krimā piesavinājusies 110 kultūras artefaktus.
Tas galvenokārt attiecas uz Hersonēsu, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, seno pilsētvalsti, ko 6. gadsimtā pirms mūsu ēras dibināja grieķu kolonisti.
Russia appropriated 110 cultural artifacts in occupied Crimea, Ukraine's Intelligence reported
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 7, 2025
This primarily concerns Chersonesus Taurica, inscribed on UNESCO World Heritage List, an ancient city-state founded by Greek colonists in the 6th century BCEhttps://t.co/QYK6gN9hWK pic.twitter.com/djnbivTFkk
Pēc ekspertu domām, dronu ražošana Ukrainā pēdējā gada laikā ir pieaugusi par 900%.
Ukraine is now producing 200,000 drones per month — the new reality of its war effort
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 7, 2025
Drone manufacturing in Ukraine has surged by 900% over the past year, according to experts https://t.co/jnqAz9Zihw pic.twitter.com/enV4jxKWeG
Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs ierosina "apvienot spēkus" minoritāšu jautājumā — tas pats iegansts, kas tika izmantots pilna mēroga iebrukumam.
Kremlin tells Hungary: Act with us in Ukraine — for the “compatriots”
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 7, 2025
Russian FM Lavrov proposes “uniting efforts” over minorities — the same pretext used for full-scale invasion.https://t.co/lSiRW8T0J1
Karavīru dzīvības pastāvīgi apdraud ienaidnieka uguns un droni.
Viņu precīzie triecieni aptur ienaidnieka virzību uz priekšu un neitralizē draudus.
Šajā cīņā artilērija neatrodas aiz frontes līnijas — tā ir fronte.
Artillery crews of Ukraine’s Pomsta unit hold the line in Kupiansk under constant fire & drone threats.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 8, 2025
Their precise strikes stop enemy advances & neutralize threats.
In this fight, artillery is not behind the front—it is the front.
Photo: Volodymyr Potapenko pic.twitter.com/B1tXSAzpuI
Francijas ārlietu ministrs paziņoja, ka ES gatavo stingrākās sankcijas pret Krieviju pēdējo trīs gadu laikā. Jaunie pasākumi attieksies uz Krievijas naftas ieņēmumiem, finanšu struktūrām un starpniekiem trešajās valstīs. Žans Noels Baro atzīmēja, ka uzbrukumi Ukrainai ir pieckāršojušies, sakot, ka Putinam ir jāpiekrīt pamieram.
The EU is preparing its toughest sanctions against Russia in the past three years, according to France’s Foreign Minister. The new measures will target Russia’s oil revenues, financial structures, and intermediaries in third countries. Jean-Noël Barrot noted that attacks on… pic.twitter.com/69asYZg8HM
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 8, 2025
Ukrainas militārā izlūkošana ziņo, ka desmitiem uzņēmumu, kas iesaistīti raķetes Kh-101 ražošanā, ar kuru tika veikts trieciens pa Ohmatditas bērnu slimnīcu, joprojām nav pakļauti sankcijām. Sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 70 ar raķetes sastāvdaļām saistītas vienības, un daudzas no tām, neskatoties uz sankciju koalīciju, saglabā piekļuvi svarīgam aprīkojumam un tehnoloģijām.
Dozens of companies involved in producing the Kh-101 missile that struck Okhmatdyt children’s hospital are still not under sanctions, Ukraine’s military intelligence reports. Over 70 entities linked to the missile’s components are listed, with many retaining access to crucial… pic.twitter.com/GKaGZyZsrz
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 8, 2025
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 028 610 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1070 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 10 995 tankus, 22 967 bruņutransportierus, 30 034 lielgabalus un mīnmetējus, 1434 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1192 zenītartilērijas iekārtas, 421 lidmašīnu, 340 helikopterus, 44 230 bezpilota lidaparātus, 3439 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 54 456 automobiļus un autocisternas, kā arī 3927 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijas karaspēks naktī uz otrdienu uzbrucis Ukrainai ar četrām vadāmajām zenītraķetēm S-300/400, kā arī 54 "Shahed" tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Kopumā neitralizēti 34 droni - 26 notriekti, bet vēl astoņu dronu lokācija pazaudēta, vai arī tie neitralizēti ar elektroniskā kara līdzekļiem.
"Fiksēti ienaidnieka dronu trāpījumi piecās vietās," teikts paziņojumā.
Raķetes raidītas no Kurskas apgabala, bet droni - no Kurskas, Orlas un Krimas virzieniem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nule notikušajā telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu piekritis nomainīt Ukrainas vēstnieci Savienotajās Valstīs Oksanu Markarovu, šādi, pēc visa spriežot, cenšoties iegūt lielāku ASV līdera labvēlību, otrdien vēsta laikraksts "Financial Times".
Abas puses tagad risina sarunas par iespējamiem amata mantiniekiem, kam būtu nepieciešams abu valstu apstiprinājums, norāda britu laikraksts, atsaucoties uz divām personām, kas ir pazīstamas ar šo jautājumu.
Markarova, kas vēstnieces amatā Vašingtonā strādā kopš 2021.gada, izpelnījusies dažu republikāņu pārmetumus par pārāk ciešu saikni ar Demokrātu partiju.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".