TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas bruņotie spēki gūst taktiskus panākumus Huļajpoles tuvumā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievu iebrucēji kāpj augstos torņos, pārvēršoties par vieglu mērķi Ukrainas aizstāvju droniem.
Starp nogalinātajiem ir astoņus gadus vecs zēns un divi 19 gadus veci jaunieši.
Viņu māte un vecmāmiņa tika ievainotas. Fotoattēlā redzams tas, kas palicis pāri no ģimenes mājas Kramatorskā.
Odesas apgabalā uzbrukuma rezultātā gāja bojā viens cilvēks — tika skarta ostas infrastruktūra.
Dnipropetrovskas apgabalā droni trāpīja dzelzceļa infrastruktūrai.
Kopumā naktī uz Ukrainu tika palaisti 154 bezpilota lidaparāti, tostarp 100 "Shahed" droni. Tika reģistrēti arī ballistisko raķešu triecieni.
🚨Russians killed three brothers in Ukraine last night — an eight-year-old boy and two 19-year-old young men
— NEXTA (@nexta_tv) February 13, 2026
Their mother and grandmother were wounded. In the photo — what remains of the family’s home in Kramatorsk.
In the Odesa region, one person was killed as a result of the… pic.twitter.com/lAnwapT2sy
Ukraina plāno izmantot daļu no 90 miljardu eiro lielā ES aizdevuma līdzekļiem, lai iegādātos Zviedrijas Gripen iznīcinātājus.
❗️🇺🇦Ukraine plans to use part of the funds from the €90 billion EU loan to purchase 🇸🇪Swedish Gripen fighter jets. pic.twitter.com/hMb9bQfY0k
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 13, 2026
Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar raķeti "Iskander-M" un 154 droniem, pavēstīja Ukrainas gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši 111 dronus.
No 154 droniem aptuveni 100 bijuši trieciendroni "Shahed".
Fiksēti raķetes un 22 dronu trāpījumi 18 vietās, kā arī dronu atlūzu nogāšanās divās vietās.
Ukraina drīzumā saņems 35 raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", no kurām 30 raķetes tiks piegādātas no Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas valstīm un vēl piecas no Vācijas, ceturtdien paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Briselē Pistoriuss ceturtdien negaidīti apsolīja Ukrainai piegādāt piecas papildu raķetes "Patriot" sistēmām.
"Attiecībā uz pretgaisa aizsardzību es nolēmu mūsu sanāksmes beigās izteikt spontānu priekšlikumu, ka Vācija nodos Ukrainai piecas papildu pārtvērējraķetes "PAC-3", ja citas partnervalstis kopā piegādās 30 "PAC-3" vienības. Mēs visi zinām, ka runa ir par dzīvību glābšanu," paziņoja ministrs.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 250 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 800 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 667 tankus, 24 028 bruņutransportierus, 37 254 lielgabalus un mīnmetējus, 1642 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1300 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 133 392 bezpilota lidaparātus, 4286 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 78 268 automobiļus un autocisternas, kā arī 4069 specializētās tehnikas vienības.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio pirms došanās uz Minhenes drošības konferenci uzsvēris ciešās saites starp ASV un Eiropu.
"Eiropa mums ir svarīga," ceturtdien žurnālistiem sacīja Rubio. Savienotās Valstis ir "cieši saistītas ar Eiropu, un mūsu nākotne vienmēr bijusi saistīta un būs arī turpmāk", norādīja Rubio, piebilstot, ka jārunā par to, kāda izskatīsies šī nākotne.
ASV valsts sekretārs arī sacīja, ka vecā pasaule ir zudusi un tagad mēs dzīvojam jaunā ģeopolitikas laikmetā.
Rietumvalstu finansējumam Ukrainas militārajam atbalstam būtu jābūt lielākam, piektdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" atzina Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Tas ir īpaši svarīgi pašlaik vērojamā ziemas sala apstākļos, lai Ukraina spētu aizstāvēt savu energoinfrastruktūru, piebilda politiķis.
Runājot par šonedēļ notikušo NATO aizsardzības ministru sanāksmi, Sprūds konstatēja, ka joprojām ir valstis, kas vārdos atbalsta Ukrainu, bet darbos tas izpaužas mazāk. Tas lielā mērā atkarīgs no valstu dažādās apdraudējuma sajūtas no agresora - Krievijas.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
