TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti pabeidz gatavoties vēl vienam masveida raķešu un dronu triecienam
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija atsakās pieņemt pašas sāktā kara neveiksmi, uzsvēra Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes ANO Drošības padomes (DP) sēdē par miera un drošības uzturēšanu Ukrainā.
Viņa akcentēja, ka ANO DP uzmanībai jābūt pievērstai Krievijas karam pret Ukrainas iedzīvotājiem. Vēstniece atgādināja, ka 1. un 2. jūnijā Krievija īstenoja gaisa uzbrukumu, kurā tika izmantoti 656 droni un 73 raķetes.
Pavļuta-Deslandes atzīmēja, ka uzbrukumos tika nogalināti 23 iedzīvotāji, savukārt ievainojumus guva 145 cilvēki. Tāpat viņa minēja, ka tikai Kijivā vien bojātas 11 izglītības un piecas medicīnas iestādes. Viņa norādīja, ka naktī uz svētdienu Krievijas drons trāpīja Ukrainas Centrālajai izlietotās kodoldegvielas glabātavai Čornobiļā. Vēstniece secināja, ka no bīstamas katastrofas šķīra daži simti metru.
"Sedanu" kolonna no Dagestānas Krievijas karaspēkam okupētajā Tokmakā nogādāja metrisko tonnu degvielas un skaidru naudu.
Amid Ukraine's "Logistics Lockdown," Russia starts hauling gasoline to the front in the trunks of civilian cars.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) June 9, 2026
A convoy of sedans carried a metric ton of fuel and cash from Dagestan to Russian troops in occupied Tokmak.
🔗 https://t.co/BkiJ3WqyZH
📹 Exilenova+ pic.twitter.com/YyfMq2wknS
Ukraina ir gatava miera sarunām, otrdien preses konferencē Tallinā apliecināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Kopīgā preses konferencē ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu žurnālisti Zelenskim jautāja viņa redzējumu par miera sarunām, to iespējamiem dalībniekiem un ideālo iznākumu, vēstīja laikraksts "Postimees".
Runājot par miera sarunu ideālo iznākumu, Zelenskis norādīja, ka tas var būt tikai kara izbeigšana. Viņš teica, ka pirmais solis ceļā uz mieru ir ļaut diplomātiem darīt savu darbu. "Viņiem ir jāveic tehniskais darbs. Pamiers ir ļoti sarežģīts process - mēs nevaram vienkārši teikt: "Jā, mēs to gribam," un gaidīt, ka tas stāsies spēkā jau rīt," norādīja Ukrainas prezidents.
Varas iestādes noliedz jebkādas nopietnas problēmas, apgalvojot, ka šī problēma skar tikai mazas privātas degvielas uzpildes stacijas. Tomēr traucējumi ir skāruši arī "Lukoil" tīklu.
Lai simulētu aktivitāti, tika izveidots degvielas un enerģijas kompleksa galvenais birojs.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 9, 2026
Ukrainas 63. atsevišķās mehanizētās brigādes bezpilota lidaparātu piloti veica nakts medības mežos Limanas virzienā
Krievijas karavīri acīmredzot domāja, ka rāpošana caur mežu padara viņus neredzamus.
Drone pilots of Ukraine's 63rd Separate Mechanized Brigade conducted night hunts in the forests of the Lyman direction
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) June 9, 2026
Russian soldiers apparently thought that crawling through a forest makes them invisible
📹 63rd Separate Mechanized Brigade of Ukraine pic.twitter.com/pZaCIF3XMk
Vēl 15 bērni un pusaudži ir atgriezti Ukrainā no pagaidu okupētajām teritorijām, kur viņi tika pakļauti Krievijas Federācijas spiedienam un propagandai.
Prezidenta iniciatīvas "Bring Kids Back UA" ietvaros, piedaloties "Save Ukraine" komandai, 15 bērni un pusaudži no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām tika atgriezti mājās. "Bring Kids Back UA" ziņoja, ka visi viņi pastāvīgi tikuši pakļauti spiedienam, draudiem un mēģinājumiem uzspiest Krievijas propagandu, kā arī piespiedu izglītībai krievu skolās.
Uz M-10 šosejas, 9 km attālumā no Kremļa saimnieka Vladimira Putina rezidences Valdajā, ir pamanīti pretdronu tīkli. Aizsargkonstrukcijas tiek uzstādītas kravas automašīnu stāvvietās, ziņo neatkarīgais Krievijas izdevums "Agentstvo".
Rezidence atrodas vairāk nekā 600 km attālumā no Ukrainas robežas. Tīkli tika uzbūvēti salīdzinoši nesen. Ir zināms, ka 2025. gadā to vēl nebija. Vairāk lasi šeit.
Krievijas Federācija pabeidz gatavoties vēl vienam masveida raķešu un bezpilota lidaparātu triecienam Ukrainas teritorijā. Pašlaik Olenjas lidlaukā atrodas pieci Tu-95MS stratēģiskie bumbvedēji, no kuriem vismaz četri ir bruņoti ar spārnotajām raķetēm. Astoņi Tu-160 atrodas arī Ukrainkas lidlaukā.
Vienlaikus pēdējās dienās ir reģistrēts uzbrukuma dronu izmantošanas samazinājums. Novērotāji lēš, ka tas varētu liecināt, ka Krievijas bruņotie spēki uzkrāj dronus turpmākiem uzbrukumiem. Tiek uzskatīts, ka pēdējās nedēļas laikā Krievijas karaspēks palaišanas vietās, iespējams, ir koncentrējis vairākus simtus bezpilota lidaparātu. Kijiva un apkārtējais reģions tradicionāli tiek nosaukti par potenciāliem Krievijas teroristu uzbrukumu mērķiem. Novērošanas kanāli ziņo arī par Krievijas interesi par mērķiem Ukrainas rietumos.
Ukrainas spēki 4. jūnija naktī uzbruka vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem, tostarp robežsardzes patruļkuģim "Svetļak" Azovas jūrā. Ukrainas spēki regulāri uzbrūk Krievijas militārajiem mērķiem Krievijā un Krievijas okupētajās teritorijās, cenšoties traucēt Maskavas militārās operācijas.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
