TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Zviedrijas varasiestādes apturējušas tankkuģi "Sea Owl I", par ko radušās aizdomas, ka tas ir Krievijas ēnu flotes kuģis, pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Kuģa kapteinis ir Krievijas pilsonis, un viņš aizturēts.

"Sea Owl I" tika pārmeklēts pie Trelleborgas, Zviedrijas dienvidu piekrastē.

Prokuratūra uzsāka izmeklēšanu saistībā ar "aizdomām par viltošanu, smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un jūras tiesību pārkāpumiem".

"Dienas gaitā mēs turpinājām kuģa pārmeklēšanu un nopratinājām apkalpes locekļus," teikts paziņojumā.

Kuģa kapteini paredzēts vēlreiz nopratināt nedēļas nogalē.

Zviedrijas krasta apsardze paziņoja, ka tankkuģis, kas kuģoja ar Komoru karogu, pēdējos gados pārvadājis naftas produktus starp Krieviju un Brazīliju un bija ceļā uz Krieviju.

Krievijas vēstnieks Stokholmā piektdien Zviedrijas Radio apliecināja, ka kuģa apkalpei tiks sniegta "visa nepieciešamā konsulārā palīdzība".

Zviedrijas krasta apsardze un policija pagājušo piektdien aizturēja kravas kuģi "Caffa" ar viltotiem reģistrācijas dokumentiem.

Patlaban kuģis ir noenkurots pie Trelleborgas.

Zviedrijas Transporta aģentūra drošības trūkumu dēļ noteica kuģim darbības aizliegumu.

Kapteinis arestēts aizdomās par dokumentu viltošanu.

Krievijas bruņoto spēku filmēts klips, kurā redzama dažāda iznīcināta tehnika – BTR-82, BREM-1 un T-54.

Serbija ir kļuvusi par galveno bāzi Krievijas izlūkdienestiem, lai veiktu sabotāžas darbības Eiropā, ziņo "Le Monde".

Līdz 2025. gadam Serbija bija kļuvusi par galveno Krievijas centienu centru destabilizēt Eiropu. Trīs Serbijas pilsoņi tika notiesāti par cūku galvu mešanu mošeju priekšā Parīzē, kā arī par uzbrukumiem Holokausta memoriālam un trim Parīzes sinagogām 2025. gada maijā.

Tiesa lēma, ka grupa saņēma pasūtījumus un finanšu resursus no Krievijas izlūkdienestiem.

Viņi arī organizēja citas akcijas, piemēram, uzlīmju izvietošanu ar aicinājumu godināt armēņu genocīda upuru piemiņu Parīzē 2025. gada aprīlī un plastmasas skeletu izvietošanu Brandenburgas vārtu priekšā Berlīnē 2025. gada jūlijā.

Šo darbību mērķis bija kurināt reliģisko un etnisko naidu, kā arī politiski destabilizēt Franciju un Vāciju.

Turklāt septembrī Moldovas policija arestēja vairāk nekā 70 Moldovas un Rumānijas pilsoņus, kuri Serbijā tika apmācīti dalībai nemieros pirms parlamenta vēlēšanām.

"Es nesaku, ka rīt mēs ar šo "Orešņiku" uzbruksim Viļņai, Varšavai vai Kijivai. Lai Dievs pasarg'. Tas nav mūsu uzdevums. Mūsu uzdevums ir aizsargāt savu valsti. Bet, ja jūs nevēlaties, lai "Orešņiks" uzbruktu, tad neveiciet darbības pret mums – vai tas būtu no Ukrainas, Polijas, Lietuvas vai Latvijas puses," draudēja Baltkrievijas diktators.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzstājoties kopā ar prezidentu Zelenski Elizejas pilī, paziņojis, ka decembrī panāktā vienošanās par 90 miljardu eiro lielu ES aizdevumu Ukrainai tiks piešķirts.

Ukrainā ieradās Ungārijas amatpersonu grupa enerģētikas valsts sekretāra Gabora Čepeka vadībā, sakot, ka vēlas apskatīt bojāto naftas cauruļvadu "Družba" un apspriest naftas tranzīta atjaunošanu.

Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka vizīte nav iepriekš saskaņota, kas nozīmē, ka grupai nav oficiāla delegācijas statusa un nav plānotas tikšanās ar Ukrainas varas iestādēm.

Saskaņā ar Ukrainas puses teikto, vizīte varētu būt vērsta uz vietējo auditoriju Ungārijā — lai pirms vēlēšanām parādītu vēlētājiem, ka Budapešta cenšas atrisināt tranzīta jautājumu, bet saskaras ar "atteikumu" no Kijivas.

Vai Orbānam ir kaut kāda apsēstība ar "Družbu"?

Ukrainas sabiedrotajiem jāturpina izdarīt spiedienu uz Maskavu, ņemot vērā, ka Savienotās Valstis atļāvušas uz laiku mīkstināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, piektdien paziņojusi Lielbritānijas valdība.

Jau ziņots, ka ASV uz laiku atcēlušas sankcijas pret tās Krievijas naftas un naftas produktu pārdošanu, kas tiek transportēta ar tankkuģiem.

Eiropadomes prezidents Antoniu Košta piektdien nosodīja ASV lēmumu mīkstināt Krievijas naftai noteiktās Savienoto Valstu sankcijas, norādot, ka ASV lēmums ir "ļoti satraucošs, jo tas ietekmē Eiropas drošību".

Vašingtona uz laiku ir atļāvusi pārdot Krievijas naftu, kas atrodas tankkuģos jūrā, šādi cenšoties ierobežot naftas cenu kāpumu, ko izraisījis Izraēlas un ASV karš ar Irānu.

Lēmums par Krievijas naftai noteikto sankciju mazināšanu izsaucis pretestību no daudzu rietumvalstu puses, kas norāda, ka ieņēmumi var tikt izmantoti, lai finansētu Krievijas karu pret Ukrainu.

Kaja Kallasa laikrakstam "Financial Times" pazinoja, ka Amerikas Savienotajām Valstīm "nepatīk Eiropas Savienība" un tās "ļoti skaidri" paudušas vēlmi sašķelt Eiropu. ES augstākā pārstāve ārlietās šo paziņojumu izvirzīja laikā, kad Vašingtona šonedēļ uzsāka jaunas tirdzniecības izmeklēšanas pret bloku. 

ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa piektdien publicētā intervijā laikrakstam "Financial Times" ir paziņojusi, ka Amerikas Savienotajām Valstīm "nepatīk Eiropas Savienība" un tās aktīvi cenšas sašķelt bloka vienotību. Vairāk lasi šeit.

Karš Tuvajos Austrumos īstermiņā nelabvēlīgi ietekmē Ukrainas situāciju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma, bet ilgtermiņā rezultāti, atkarībā no konflikta atrisinājuma, varētu būt labvēlīgi, pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders.

Konflikts Tuvajos Austrumos patlaban negatīvi ietekmē Ukrainu dažādu apstākļu dēļ, norādīja Rātfelders. Kara dēļ Persijas līča valstis ir lūgušas pretgaisa aizsardzības sistēmas no ASV, tādējādi ierobežojot atbalstu Ukrainai. Vienlaikus paaugstinātās naftas un dabasgāzes cenas varētu radīt spiedienu rietumvalstīm mīkstināt Krievijai noteiktās sankcijas. Sankciju atvieglošana palielinātu Krievijas līdzekļus karadarbības finansēšanai. Pētnieks pauda, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu arī izjust politisko spiedienu ātrāk beigt karu Tuvajos Austrumos, tādēļ Ukrainas miera sarunas varētu nebūt prezidenta dienaskārtībā.