TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti mēģina nosaldēt Ukrainas iedzīvotājus, ar raķetēm un droniem pilsētas ziemas spelgonī atstājot bez elektrības

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 223 090 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 557 tankus, 23 904 bruņutransportierus, 36 182 lielgabalus un mīnmetējus, 1611 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1277 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 107 357 bezpilota lidaparātus, 4163 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 74 306 automobiļus un autocisternas, kā arī 4042 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka miera vienošanās noslēgšanu kavējot Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, nevis Krievijas diktators Vladimirs Putins.

"Domāju, ka viņš (Putins) ir gatavs slēgt darījumu. Domāju, ka Ukraina ir mazāk gatava slēgt darījumu," ekskluzīvā intervijā aģentūrai "Reuters" Baltā nama Ovālajā kabinetā izteicās Tramps.

Viņš apgalvoja, ka Krievijas diktators esot gatavs izbeigt iebrukumu Ukrainā, kamēr Zelenskis esot atturīgāks.

Uz jautājumu, kāpēc ASV vestās sarunas līdz šim nav novedušas pie kara izbeigšanas, Tramps atbildēja ar vienu vārdu: "Zelenskis."

Tajā pašā laikā Baltā nama saimnieks pieļāva, ka varētu tikties ar Ukrainas prezidentu Pasaules Ekonomiskā foruma laikā Dasvosā, kas notiks no 19. līdz 23. janvārim.

Tikmēr Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un padomnieks Džareds Kušners plāno tuvākajā laikā doties uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas diktatoru.

Vācijas vicekanclers un finanšu ministrs Larss Klingbeils trešdien brīdināja, ka Eiropas saites ar ASV, prezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā, piedzīvo sabrukumu.

"Transatlantiskā alianse piedzīvo daudz dziļāku satricinājumu, nekā mēs līdz šim, iespējams, bijām gatavi atzīt," uzrunā Berlīnē norādīja Klingbeils. "Transatlantiskās attiecības, kādas mēs tās esam pazinuši, pašlaik sabrūk," viņš piebilda.

Vicekanclers atzina, ka pēdējās dienās viņš par to pārliecinājies vēl vairāk. Šonedēļ viņš kopā ar ārlietu ministru Johanu Vādefulu apmeklēja Vašingtonu.

Klingbeils pārstāv sociāldemokrātus (SPD), kas veido koalīciju ar kanclera Frīdriha Merca vadīto konservatīvo bloku, un viņa izteikumi par transatlantiskajām attiecībām ir skarbāki nekā visi Merca pēdējā laika izteikumi.

Vicekanclers uzskaitīja virkni iemeslu, kas pamato viņa pārliecību, ka saites starp ASV un Eiropu, kas tradicionāli bijušas ciešas sabiedrotās, radikāli mainās.

Lai gan Nikolass Maduro, Venecuēlas bijušais prezidents, kas tika sagūstīts ASV militārās operācijas laikā Karakasā, bija brutāls diktators, Vašingtona ar šādu militāru rīcību pārkāpusi starptautisko tiesību principus, norādīja Klingbeils. "Mums nevajadzētu uzskatīt Venecuēlu par izolētu gadījumu," viņš piebilda, atgādinot, ka Trampa administrācija ir izteikusi draudus arī citām Latīņamerikas valstīm.

Viņš arī minēja Trampa draudus sagrābt Grenlandi un viņa administrācijas nacionālās drošības stratēģiju, kas satur apgalvojumu, ka Eiropai draud civilizācijas sabrukums.

"Pašlaik mēs dzīvojam vēsturisku satricinājumu laikā (..), kad visas noteiktības, uz ko mēs Eiropā varējām paļauties, ir pakļautas spiedienam," norādīja Klingbeils.

Savienotās Valstis un Vāciju vienoja kopīga interese par brīvu tirdzniecību un atvērtiem tirgiem, atgādināja vicekanclers. "Šodien tā vairs nav. Taču tas nenozīmē, ka mēs atsakāmies no brīvās tirdzniecības vai atvērtiem tirgiem."

"Mēs nedrīkstam atteikties no tirdzniecības, kas balstīta noteikumos. Mums jāaizstāv šī kārtība, ja nepieciešams, pat bez mūsu Amerikas partneriem," viņš uzsvēra.

Baltais nams paziņojis, ka ASV aptur vīzu izsniegšanu 75 valstu pilsoņiem.

ASV jau sen atsaka vīzas cilvēkiem, kam, visticamāk, būtu nepieciešama valsts sociālā palīdzība, bet Valsts departaments paziņoja, ka tagad izmantos tās pašas pilnvaras, lai plašākā mērogā apturētu vīzu izsniegšanu, pamatojoties uz imigranta valsts piederību.

"Trampa administrācija pieliks punktu Amerikas imigrācijas sistēmas ļaunprātīgai izmantošanai," paziņoja Valsts departamenta preses pārstāvis Tomijs Pigots.

Viņš pavēstīja, ka imigrācijas vīzu pieprasījumu izskatīšana, ko iesnieguši šo 75 valstu pilsoņi, ir apturēta, kamēr Valsts departaments atkārtoti neizvērtēs pieprasījumu izskatīšanas procedūras, lai novērstu to ārvalstnieku ieceļošanu, kas vēlētos saņemt sociālo palīdzību un valsts pabalstus.

Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita platformā "X" paziņoja, ka šo valstu vidū būs arī Somālija, Krievija un Irāna. Viņa arī publicēja saiti uz "Fox News" rakstu, kurā teikts, ka starp minētajām 75 valstīm ir arī vairākas valstis, kam ir draudzīgas attiecības ar ASV, tostarp Brazīlija, Ēģipte un Taizeme.

Valsts departaments vēl nav publicējis pilnu valstu sarakstu.

Tramps nav slēpis savu vēlmi samazināt neeiropeiskas izcelsmes cilvēku imigrāciju. Viņš, piemēram, nodēvējis somāliešus par atkritumiem, kam "vajadzētu atgriezties tur, no kurienes viņi ir cēlušies", un izteicies, ka neiebilstu pret skandināvu ieceļošanu ASV.

Valsts departaments pirmdien paziņoja, ka kopš Trampa atgriešanās ir anulējis vairāk nekā 100 000 vīzu, kas ir rekordliels skaits viena gada laikā. Iekšzemes drošības ministrija pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Trampa administrācija deportējusi vairāk nekā 605 000 nelegālo imigrantu un ka 2,5 miljoni citu aizbraukuši paši.

Jaunākie ierobežojumi neietekmē tūristu, biznesa vai citas vīzas, tostarp futbola līdzjutējus, kas vēlas apmeklēt šā gada Pasaules kausa izcīņu, lai gan Trampa administrācija ir solījusi pārbaudīt visu pieteikumu iesniedzēju sociālo tīklu vēsturi.

Kijivas iedzīvotāja Anna Diačenko ar mediju "Kyiv Post" dalījusies savā pieredzē par katastrofālo situāciju Kijivā. "Vienīgais, kas mani turpina turēt šeit, ir mani mīļie," pauž Anna.

"Šī ir aukstākā ziema, ko jebkad savā dzīvoklī esmu piedzīvojusi," viņa norāda, atklājot, ka dzīvoklī temperatūra nokritusies līdz 3°C. Lai mazinātu aukstumu, viņa ir spiesta izmantot papildus segas un norobežot pārējās dzīvokļa istabas, lai saglabātu siltumu vienā telpā. Aukstums, kopā ar biežajiem elektrības pārrāvumiem un pastāvīgajiem Krievijas uzbrukumiem, ir padarījis dzīvi teju neiespējamu. "Mēs dzīvojam šajos apstākļos, jo mums nav citas izvēles," viņa piebilst, norādot, ka vienīgais, kas viņu tur šajā iznīcinošajā laikā, ir ģimene un draugi.

"Katru dienu mēs jūtam aizvien lielāku naidu pret Krieviju," pauž Kijivas iedzīvotājs Andrijs Tartīšņikovs. Vairākas dienas viņam nācies dzīvot temperatūrā, kas svārstās ap 3°C. Viņš izmanto ķieģeļus, kas tiek sildīti uz plīts, lai radītu istabā siltumu, taču tas ir tikai īslaicīgs risinājums. “Šī ir aukstākā ziema, kādu jebkad esmu pieredzējis šeit,” viņš saka, norādot, ka tā nav tikai fiziska cīņa, bet arī psiholoģiska, jo ar skarajiem laikapstākļiem nākas sadzīvot ik dienu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka, grasās Ukrainas enerģētikas nozarē izsludināt ārkārtas stāvokli.

Krievija pēdējās nedēļās aizvien intensīvāk uzbrūk Ukrainai ar droniem un raķetēm, mērķējot uz Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. Šo uzbrukumu dēļ tūkstošiem iedzīvotāju bargajā salā, kas vietām pārsniedz -10 grādus pēc Celsija, palikuši bez apkures. Lai situāciju veiksmīgāk risinātu, Ukrainas prezidents grasās izludināt valsts eneģētikā ārkārtas stāvokli.

"Pirmkārt – tiks izveidota pastāvīga koordinācijas štāba struktūra, lai risinātu situāciju Kijivā. Kopumā tiks izsludināts ārkārtas stāvoklis Ukrainas enerģētikas sektorā," vietnē "X" norāda Zelenskis.

"Darba uzraudzīšanai tiks norīkots Ukrainas enerģētikas ministrs, kas nodrošinās atbalstu iedzīvotājiem un kopienām šajos apstākļos, kā arī risinās praktiskās problēmas."

"Otrkārt, valdības amatpersonas maksimāli sadarbosies ar partneriem, lai iegūtu nepieciešamo aprīkojumu un rastu papildu atbalstu. Ministru kabinets nodrošinās visu procesu saskaņošanu, lai šajā situācijā ātri varētu elektrotīklam pieslēgt rezerves enerģētikas iekārtas. Tāpat tiek īstenoti pasākumi, lai ievērojami palielinātu elektroenerģijas importu uz Ukrainu."

"Treškārt – esmu uzdevis valdībai sagatavot pārskatu par komandantstundas noteikumiem šajos ārkārtīgi aukstajos laika apstākļos. Cilvēkiem jābūt iespējai piekļūt palīdzības punktiem un uzņēmumiem jābūt iespējai plānot savu darbību saskaņā ar enerģētikas sistēmas situāciju. Kijivā jāpalielina „Krīzes punkti” un jāveic esošo punktu pārbaude. Mēs gaidām ieteikumus no Izglītības un zinātnes ministrijas un vietējām varas iestādēm attiecībā uz izglītības procesa formātiem šajā ārkārtas situācijā."

"Ir ļoti svarīgi, lai valsts institūcijas, uzņēmumi un visos līmeņos vietējā pārvalde tagad strādātu saskaņoti un koordinēti. Katras darbības rezultāts veido kopējo rezultātu visai valstij. Slava Ukrainai!"

Vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis izdara spiedienu uz bloka institūcijām, lai panāktu ES pārstāvja iecelšanu sarunām ar Maskavu par Krievijas kara izbeigšanu pret Ukrainu, atsaucoties uz diplomātiem un amatpersonām, trešdien ziņo tīmekļa izdevums "Politico".

Eiropieši baidās, ka ASV varētu noslēgt ar Krieviju vienošanos, apejot ES.

Šīs idejas iniciatori ir Francija un Itālija, kas jau panākušas Eiropas Komisijas (EK) un vairāku citu dalībvalstu atbalstu. Parīze un Roma uzskata, ka ES varēs aizstāvēt savas "sarkanās līnijas", tajā skaitā iespējamo Ukrainas dalību NATO, tikai tad, ja būs pārstāvēta pie sarunu galda.

Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjerministre Džordža Meloni pēdējo nedēļu laikā kopīgi iestājušies par diplomātisko kanālu atvēršanu sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un viņa tuvākajām aprindām.

Kā izteikusies viena no Francijas augsta ranga amatpersonām, Makrons uzskata, ka, ņemot vērā divpusējās ASV un Krievijas sarunas, Eiropai svarīgi ir vismaz tajās piedalīties. Šo viedokli aktīvi atbalsta arī Meloni, lai gan vairākas citas ES galvaspilsētas uzskata, ka šādu kontaktu iespējamie rezultāti ir ierobežoti.

Tikmēr šīs ieceres kritiķi norāda, ka pārstāvja iecelšana sarunām ar Putinu var radīt iespaidu, ka Krievija ir gatava godprātīgām sarunām, lai gan patiesībā Maskava vēlas kara turpināšanu un neatkāpjas no savām absurdajām prasībām.

Īpaša pārstāvja nozīmēšana sarunām ar Krieviju tikusi apspriesta jau ES samitā pagājušā gada martā, apstiprinājis kāds avots blokā. Neskatoties uz plašo atbalstu, lēmums tolaik nav pieņemts, un šis jautājums netika iekļauts samita galadokumentā.

Nav arī skaidrs, ko šādam pārstāvim būtu jāpārstāv - vai vienīgi ES vai arī plašāku Labas gribas koalīciju, tajā skaitā Lielbritāniju un citas valstis.

Tikmēr ES augstākā ārlietu pārstāve Kaija Kallas uzstājīgi ļauj noprast, ka ir vienīgā kandidāte sarunām par Ukrainas nākotni.

Savukārt Romā nedēļas nogalē izskanējusi doma, ka šo lomu varētu uzticēt bijušajam Itālijas premjerministram Mario Dragi. Daži diplomāti min arī Somijas prezidentu Aleksandru Stubu, norādot uz viņa attiecībām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un pieredzi darīšanās ar Krieviju.

Tajā pašā laikā divi avoti ES norādījuši, ka nekāda īpašā pārstāvja amata joprojām nav un ka konkrētu kandidātu apspriešana ir priekšlaicīga.

Kremlis ir sajūsmā par Trampa plānu iebrukt Grenlandē, vēl vairāk atšķeļot Eiropu no ASV un atstājot to vienu pret Krieviju un tās pieaugošās teritoriālās paplašināšanās apetītes žēlastībā. Propagandists Solovjovs paziņoja, ka ASV nav nekāds sabiedrotais... "Amerikas militārais budžets ir 1,5 triljoni dolāru. Un mums tas būtu ļoti izdevīgi, ja tas būtu karš ar Eiropu. Un mēs būtu gatavi palīdzēt Trampam atbrīvot Grenlandi no šīs svešzemju ietekmes. Kāpēc gan ne?" ierastajā nicinošanajā bravūrā paziņoja Solovjovs.

Krievijas bezpilota lidaparātu apkalpes tiek vajātas Pokrovskā un Mirnohradā, kur notiek pilsētu kaujas.

Ukrainas armija ziņo, ka vienas dienas laikā tika likvidētas 39 bezpilota lidaparātu komandas un iznīcināti 45 bezpilota lidaparāti. Aizstāvji atvairīja 57 Krievijas uzbrukumus, zaudējot 365 Krievijas karavīrus, tostarp 66 kritušos Pokrovskas sektorā.

Ukrainas karaspēks turpina kontrolēt Pokrovskas ziemeļus un lielāko daļu Mirnohradas.

Šīs pilsētas joprojām ir galvenie mērķi Krievijas centienos ieņemt pārējo Doneckas apgabalu.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute: "Ja Ķīna uzbruks Taivānai, viņi to nekad nedarīs vieni. Viņi piespiedīs Putinu uzbrukt mums."