TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina ar tālas darbības droniem uzbrukusi Ļeņingradas apgabalam
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ir noteiktas prioritārās valstis Magribas un Subsahāras Āfrikā.
Kamēr Ukraina nebija klāt, Krievija vervēja: vairāk nekā 1700 kaujinieku no 36 Āfrikas valstīm.
Ukraine is building its first-ever Africa strategy. Priority countries in the Maghreb and Sub-Saharan Africa have been identified
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 25, 2026
While Ukraine was absent, Russia was recruiting: 1,700+ fighters from 36 African countrieshttps://t.co/2r1fZk4IgP
Lai aizsargātos pret uzbrukumiem, uz vietas tika novietota "Pantsir" pretgaisa aizsardzības sistēma (vai māneklis), taču tā nepalīdzēja.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 25, 2026
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 25, 2026
Notikumu ar Latgalē nokritušo Ukrainas dronu Krievija varētu izmantot informācijas ietekmes operācijām, trešdien žurnālistiem pieļāva iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Agresorvalsts šo incidentu varētu interpretēt tā, lai ietekmētu sabiedrību, proti, ka Ukrainas darbību rezultātā tiek apdraudēta Latvijas drošība, pieļāva ministrs.
Vienlaikus Kozlovskis uzskata, ka absolūti lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa saprot, ka Latgalē ielidojušie droni nebija speciāli mērķēti un virzīti uz konkrētu objektu Latvijā.
Šī nedēļa Baltijas valstīs iesākusies ar satraucošām ziņām - naktī uz pirmdienu, 23. martu, kāds "nomaldījies" drons eksplodēja Lietuvas teritorijā bet trešdien, 25. martā, par analogiem gadījumiem ziņoja Latvija un Igaunija. Vairāk lasi šeit.
Krievu karavīrs no Burjatijas sūdzas par smagiem zaudējumiem un paziņo, ka karš ar Ukrainu okupantiem bijis īsts pārsteigums.
Krievu okupants no Burjatijas publicēja atklātu ierakstu par to, kā krievi karā ar Ukrainu cieš milzīgus zaudējumus, kas ir desmitiem reižu lielāki nekā Krievijas armijas zaudējumi Čečenijā. Militārists raksta, ka vecā kara izpratne, kas izveidojās pēc Čečenijas, vairs nav aktuāla. Vairāk lasi šeit.
Šī gada martā Aluštā un Simferopolē tika reģistrēti divi meiteņu pazušanas gadījumi, taču drošības spēku reakcija aprobežojās ar formalitātēm, vēsta Nacionālās pretošanās centrs. Vairāk lasi šeit.
Apmēram pirms mēneša, februārī, Putins apsvēra iespēju mainīt Ukrainas sarunu komandu un atlaist Kirilu Dmitrijevu, raksta Mihails Zigars laikrakstā "The New York Times". Saskaņā ar Kremlim tuvu avotu teikto, "Rosņeft" izpilddirektors Igors Sečins, kuru uzskata par Putina labo roku, tika uzskatīts par vienu no kandidātiem viņa vietā.
Šāda pārkārtošana varētu liecināt par gatavošanos nopietnākam sarunu procesam, lai izbeigtu karu. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka naktī uz 25. martu Ukrainas Bruņotie spēki Viborgas kuģu būvētavā Ļeņingradas apgabalā iznīcināja patrulēšanas ledlauzi "Purga".
Saskaņā ar provizoriskiem datiem, projekta 23550 patrulēšanas ledlauzis "Purga" bija paredzēts Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) Robežsardzes dienestam. Šāda tipa kuģis apvieno ledlauža un kaujas kuģa funkcijas. Uzbrukums notika Viborgas kuģu būvētavā Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabalā. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Speciālo operāciju spēku (SSO) vienības kopā ar SBU, HUR un citiem specdienestiem veica triecienu ar tālas darbības droniem pa "Novatek" objektiem Baltijas jūras ostā Ustjlugā (Ļeņingradas apgabalā, aptuveni 1000 km attālumā no Ukrainas robežas).
Tika trāpīts sašķidrinātās naftas gāzes frakcionēšanas un pārkraušanas kompleksam ar jaudu gandrīz 7 miljoni tonnu gadā — Krievijas gāzes giganta, pret kuru ir noteiktas Rietumu sankcijas, galvenajam eksporta aktīvam.
❗️Units of the Ukrainian Special Operations Forces (SSO), together with the SBU, GUR, and other special services, carried out a strike with long-range drones on "Novatek" facilities in the Baltic port of Ust-Luga (Leningrad Region, approximately 1,000 km from the Ukrainian… pic.twitter.com/55iHfzm1lr
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 25, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
