TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Okupētajā Doneckas apgabala daļā Krasnohorivkas pilsētā kopš Krievijas ienākšanas ir izveidojusies kritiska humanitārā situācija. Par to ziņoja žurnālists Deniss Kazanskis, aprakstot pilsētas pašreizējo stāvokli. Pēc viņa teiktā, pilsēta ir praktiski iznīcināta: infrastruktūra ir iznīcināta, trūkst pamata dzīves apstākļu, un varas iestādes tās pilnībā ignorē. Šodien Krasnohorivkā dzīvo aptuveni 300 cilvēku, raksta Kazanskis. Viņi dzīvo bez elektrības un ūdeni saņem tikai reizi nedēļā: katram tiek piegādāta viena muca. Arī sabiedriskais transports kursē ārkārtīgi reti, apmēram reizi nedēļā, un atkritumi vispār netiek savākti. Tikmēr pilsētā nav vērojamas atjaunošanas pazīmes.
Atsevišķa problēma joprojām ir atmīnēšanas trūkums. Neskatoties uz apgalvojumiem uz papīra, pilsēta joprojām ir fiziski bīstama. Tas padara neiespējamu māju remontu vai komunālo pakalpojumu atjaunošanu. Pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, process tiek apzināti kavēts, lai ietaupītu budžeta līdzekļus. Krievijas Z brīvprātīgā Sanija Denisova šo situāciju apstiprina. Viņa norāda, ka iedzīvotāji tur burtiski izdzīvo jau vairākus gadus. Jebkādi aicinājumi tā sauktajām "varām" tiek ignorēti, un palīdzība praktiski neeksistē. Turklāt viņi plāno atņemt pilsētai tās statusu, lai pilnībā atbrīvotu to no atbildības. Pēc Kazanska teiktā, Krasnohorivka ir kļuvusi par spilgtu piemēru tam, ko Krievija nes okupētajām teritorijām: iznīcība, postījumi un pilnīga vienaldzība pret parasto cilvēku likteņiem.
Vatikāna Pasta dienests ceturtdien laida klajā jaunu pastmarku, kurā attēlota Kijivas grieķu katoļu katedrāle aptumšojuma laikā, šādi simboliskā veidā atgādinot arī par pārbaudījumiem un grūtībām, ko kara laikā katru dienu pieredz ukraiņi, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Pastmarka izdota nedēļā, kad tiek pieminēta Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtā gadadiena. Tā sakrīt ar 30. gadadienu kopš Kijivas katoļu diecēzes atjaunošanas pēc Padomju Savienības sabrukuma un katedrāles būvniecības 12. gadadienu.
Jaunajā pastmarkā attēlots Kijivas katedrāles siluets uz vakara gaismas fona.
Zviedrijas bruņotie spēki 26. februārī pārtvēra Krievijas dronu, kas Baltijas jūrā tuvojās Francijas aviācijas bāzes kuģim "Charles de Gaulle". Vairāk lasi šeit.
Iespaidīga krievu armijas 220 mm smagās liesmu metēju sistēmas "TOS-1A" "Solncepek" iznīcināšana.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/JnaGYpOfMn
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 27, 2026
Tuvplāna kadros redzams, kā "Kaļeikino" sūkņu stacijā pilnībā izdeg 50 000 m³ rezervuārs. Ugunsgrēks rezervuāra iekšpusē tagad ir pilnībā nodzēsts.
❗️Close-up footage shows a 50,000 m³ reservoir completely burning out at the “Kaleikino” pumping station. The fire inside the tank has now fully extinguished. pic.twitter.com/0tyuOVLvuH
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 27, 2026
2026. gadā naktī uz 25. februāri Krimā gaisa uzbrukuma laikā tika likvidēts "S-400" pretgaisa aizsardzības raķešu divīzijas komandieris pulkvežleitnants Hasans Tumgojevs.
Source: https://t.co/1kLO1Te1ro
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 27, 2026
Zelenska biroja vadītājs: Krievijas sarunu vedēji "būs spiesti pieņemt" ASV drošības garantijas Ukrainai, "neatkarīgi no tā, vai viņiem tas patīk vai nē"
Budanovs sacīja, ka Krievijai ir jāpārtrauc pastāvēt kā impērijai — tās vietā jānāk "vairākām reģionālām nacionālām valstīm".
Head of Zelenskyy’s Office: Russia's negotiators "will be forced to accept" US security guarantees for Ukraine, "whether they like it or not"
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 27, 2026
Budanos said Russia must cease to exist as an empire — "several regional nation-states" should replace ithttps://t.co/fp6JsPNT3s pic.twitter.com/MvnmNPdavA
❗️The moment a 🇷🇺Russian Shahed kamikaze drone was shot down by a 🇺🇦Ukrainian Sting interceptor drone pic.twitter.com/IwKWWdot8u
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 27, 2026
27. februārī Bezpilota sistēmu spēku 413. atsevišķā pulka "Reids" piloti, izmantojot Ukrainā ražotu vidēja trieciena munīciju, uzbruka Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmai "Pancir-S1", kas atradās "Azovstaļ" dzelzs un tērauda rūpnīcas teritorijā (Mariupoles nomalē).
❗️On February 27, pilots of the 🇺🇦413th separate regiment «Raid» of the Unmanned Systems Forces struck a 🇷🇺Russian Pantsir-S1 air defense system located on the territory of the Azovstal Iron and Steel Works (outskirts of Mariupol) using a Ukrainian-made Middle Strike munition. pic.twitter.com/jw90TfONqe
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 27, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
