TEKSTA TIEŠRAIDE. Gatavojoties "Uzvaras dienas pamieram" Krievija sarīko slaktiņus Ukrainas pilsētās
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kijiva bija skaidri paziņojusi, ka atbildēs simetriski.
"Pēc vakara ziņojumiem no mūsu militārajiem un izlūkdienestiem mēs lemsim par tālāko rīcību. Slava Ukrainai!" prezidents rakstīja savā "Telegram" kanālā.
⚡️BREAKING: Zelensky said that Russia violated the ceasefire and will most likely get what it deserves
— NEXTA (@nexta_tv) May 6, 2026
Kyiv had clearly stated that it would respond symmetrically.
“Following the evening reports from our military and intelligence services, we will decide on our further actions.… https://t.co/LPOKfhJ7hc pic.twitter.com/HzssTVlFGF
Krievijas aviācijas blogeri ziņo par "Mi-8" helikoptera zaudējumu. Apkalpe gājusi bojā.
❗️Russian aviation bloggers are reporting the loss of an 🇷🇺Mi-8 helicopter. The crew was killed. pic.twitter.com/DfruMiRSuF
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 6, 2026
Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M", vienu vadāmo aviācijas raķeti H-31 un 108 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 89 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti divu ballistisko raķešu, vienas vadāmās aviācijas raķetes un deviņu trieciendronu trāpījumi astoņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās vienā vietā, norādīja Gaisa spēki.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 337 170 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1050 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 918 tankus, 24 515 bruņutransportierus, 41 478 lielgabalus un mīnmetējus, 1775 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1363 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 276 061 bezpilota lidaparātu, 4585 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 94 312 automobiļus un autocisternas, kā arī 4170 specializētās tehnikas vienības.
ASV valsts sekretāram Marko Rubio otrdien bijusi telefonsaruna ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, pavēstīja ASV Valsts departaments.
Sarunā, kas notikusi pēc Lavrova lūguma, "apspriestas ASV un Krievijas attiecības, Krievijas un Ukrainas karš un Irāna", norādīts Valsts departamenta īsā paziņojumā, nesniedzot sīkāku informāciju.
Krievijas masveida triecienos dažādos Ukrainas reģionos otrdien nogalināti 27 cilvēki un vismaz 120 ievainoti, paziņojis Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko.
Zaporižjā ar vadāmajām aviobumbām nogalināti 12 cilvēki, Doneckas apgabala Kramatorskā - pieci cilvēki, Dņipro - četri cilvēki. Upuri ir arī citur Ukrainā.
Klimenko platformā "Telegram" norādīja, ka triecieni skāruši civilo un enerģētikas infrastruktūru, kā arī glābējus un mediķus.
Ukrainas droni trāpīja trīs desanta un triecienlaivām (projekts 05060), apgādes kuģim, angāram desanta un triecienlaivu (projekts 05060) glabāšanai, pretzemūdeņu amfībijas lidmašīnai Be-12 "Čaika".
Igaunijas ziemeļaustrumu pilsētas Narvas muzejs arī šogad pie Hermaņa pils karoga torņa pret pāri Narvas upei esošo Krievijas pilsētu Ivangorodu pavērsīs lielu plakātu, kurā diktators Vladimirs Putins nosaukts par kara noziedznieku.
Pie torņa sienām izkārti Igaunijas, Eiropas Savienības, Ukrainas un Narvas karogi.
"Plakāts tiks izlikts Narvas pils karoga tornī 9. maijā, Eiropas dienā, kā atgādinājums par pašlaik notiekošo karu un Krievijas kara noziegumiem pret Ukrainas tautu," sacīja Narvas muzeja direktore Marija Smorževskiha-Smirnova.
"Mums šis nav tikai datums, bet gan svarīgs simbolisks brīdis, kam Narvā kā pierobežas pilsētā ir īpaša nozīme," viņa piebilda.
Krievija aprīlī bombardējusi Ukrainas pilsētas ar gandrīz 7000 vadāmām aviācijas bumbām, liecina Ukrainas Aizsardzības ministrijas dati.
Šis ir otrais lielākais KAB skaits mēnesī kopš pilna mēroga kara sākuma. Tikai martā tika konstatēts vairāk — 7987 bumbas.
Russia bombed Ukrainian cities with nearly 7,000 guided aerial bombs in April, according to Ukraine's Defense Ministry
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 5, 2026
This is the second-highest monthly number of KABs since the start of the full-scale war. Only March saw more—7,987 bombs 📷 Mike1979 Russia pic.twitter.com/FS6WaMmOc9
❗️Russian soldiers are driving past a destroyed 🇷🇺Russian military KamAZ truck somewhere on the front line. pic.twitter.com/wB60bK74hc
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 5, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
