TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atklājas jaunas nianses, kā Trampa sūtnis Vitkofs palīdz agresorvalstij Krievijai

Pēc kara Ukrainā būs aptuveni pieci līdz seši miljoni veterānu un viņu ģimenes locekļu, paziņojusi Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko, šo prognozi paužot pēc sanāksmes ar veterānu sabiedrisko organizāciju koalīcijas pārstāvjiem.

Veterānu politika ir organiski jāintegrē visās dzīves jomās, norādīja premjere.

Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks noraidījis iespēju, ka Kijiva varētu atteikties no savām teritorijām.

"Neviens saprātīgs cilvēks šodien neparakstīs dokumentu par teritoriju atdošanu," intervijā laikrakstam "Atlantic" sacīja Jermaks. "Kamēr Zelenskis ir prezidents, nevienam nevajadzētu gaidīt, ka mēs atteiksimies no teritorijām. Viņš neparakstīs līgumu par teritoriju nodošanu. Konstitūcija to aizliedz. Neviens to nevar darīt, ja vien nevēlas iet pret Ukrainas konstitūciju un Ukrainas tautu."

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka nākamnedēļ Maskavā ieradīsies ASV delegācija, lai apspriestu tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu.

"Mēs viņus gaidām nākamās nedēļas pirmajā pusē," paziņoja Putins.

Runājot par ASV prezidenta Donalda Trampa virzīto plānu, Putins uzsvēra, ka miera līguma projekta pagaidām vēl nav. "Bija jautājumu kopums, kurus tika piedāvāts apspriest," norādīja Krievijas diktators.

Vienlaikus Putins paziņoja, ka pēc ASV un Ukrainas delegāciju sarunām Ženēvā tika nolemts Trampa miera plāna 28 punktus sadalīt četrās daļās.

Krievija kopumā piekrīt, ka šie punkti varētu būt pamats turpmākiem līgumiem, lai izbeigtu karu. "Mums viss ir jāizsaka diplomātiskā valodā," norādīja Putins.

Jordānija ceturtdien pieprasīja Maskavai izbeigt tās pilsoņu vervēšanu dienestam Krievijas bruņotajos spēkos.

Ammāna ar šādu paziņojumu nākusi klajā pēc tam, kad divi Jordānijas pilsoņi krita, cīnoties Krievijas armijas rindās.

Jordānijas Ārlietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka šāda vervēšana ir pretrunā ar Jordānijas likumiem un starptautiskajām tiesībām un pakļauj Jordānijas pilsoņus nopietnām briesmām.

Ministrijas preses pārstāvis aicināja tautiešus "ziņot par jebkādiem mēģinājumiem viņus savervēt Krievijas armijā" un brīdināja gan par tiesiskiem riskiem, gan nāves briesmām.

Viņš paziņoja, ka ministrija "pieprasījusi Krievijas varasiestādēm pārtraukt Jordānijas pilsoņu vervēšanu un pārtraukt dienestu visiem Jordānijas pilsoņiem, kas jau ir iesaukti".

Starptautiskās Džudo federācijas (IJF) ceturtdienas lēmums ļaut Krievijas sportistiem sacensties zem savas valsts karoga, atceļot šīs valsts sportistu neitrālo statusu, kas tika noteikts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, Latvijas Džudo federācijai (LDžF) ir pilnīgi negaidīts, sacīja LDžF prezidents Vsevolods Zeļonijs.

IJF ceturtdien atļāva Krievijas sportistiem sacensties starptautiskajās sacensībās, izmantojot savus valstiskos atribūtus - karogu, himnu un emblēmu. Krievijas sportistu līdzdalība ir iespējama, sākot ar Abū Dabī "Grand Slam" turnīru šīs nedēļas nogalē.

"Tas ir pilnīgi negaidīti. Mēs par to pat nedomājām, jo nebija informācijas, ka šāds lēmums var tikt pieņemts," par notikušo sacīja Zeļonijs, "ļoti slikta situācija. Turklāt mums šogad starti jau ir saplānoti."

Viņš norādīja, ka Latvijas džudisti šobrīd jau atrodas sacensību vietās - gan "Grand Slam" posmā AAE, gan Eiropas junioru kausa posmā Slovēnijas pilsētā Mariborā.

"Mēs neko nevaram mainīt, bet par nākamā gada startiem mums būs jākonsultējas ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), ar Izglītības un zinātnes ministriju un pārējiem sadarbības partneriem," piebilda Zeļonijs.

Viņa skatījumā, LDžF nākotnē pastāv vairāki varianti. "Viens no tiem paredz piedalīties tikai tajās sacensībās, kur nepiedalās Krievijas sportisti, taču tas ir dārgi," izteicās Zeļonijs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien Kijivā pasniedza Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV) Ukrainas valsts II pakāpes ordeni "Par nopelniem".

Ukrainas prezidents pateicās Latvijas ārlietu ministrei par nozīmīgu personīgo ieguldījumu starpvalstu sadarbības stiprināšanā, Ukrainas valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes atbalstīšanā, labdarības aktivitātēs un Ukrainas valsts popularizēšanā pasaulē.

Braže akcentēja, ka augstais apbalvojums ir novērtējums un pateicība Latvijai un Latvijas sabiedrībai, kura kopš pirmās kara dienas sniedz visu iespējamo atbalstu Ukrainai un to nemainīgi turpinās. Viņa norādīja, ka taisnīgam un ilgstošam miera risinājumam jāgarantē spēcīga, suverēna un demokrātiska Ukraina, tādēļ Krievijas vājināšana un lielāks atbalsts Ukrainai ir galvenie elementi ilgtspējīgam mieram.

Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka uz Krieviju jāturpina izdarīt ekonomisku, militāru, politisku un diplomātisku spiedienu, lai tā nevarētu atsākt agresiju pret Ukrainu. Viņa arī apliecināja, ka Latvija aktīvi izmantos arī ANO Drošības padomes platformu, tostarp aicinot neitrālās valstis, globālos partnerus un sabiedrotos darīt vairāk Ukrainas atbalstam.

Krievijas diktators Vladimirs Putins izteicis satraucošu kodolbrīdinājumu, norādot, ka Krievija ir gatava cīnīties "līdz pēdējais ukrainis nomirs", ja Kijiva neatsauks savus spēkus, kā tas tika piedāvāts ASV prezidenta Donalda Trampa ierosinātajā miera plānā.

Krievijas līderis ceturtdien paziņoja, ka Maskava sasniegs savus mērķus, un, atbildot uz jautājumu par kodolizmēģinājumiem, viņš norādīja, ka "Krievijai jābūt gatavai jebkādiem notikumiem".

"Daži cilvēki pieprasa turpināt cīņu līdz pēdējais ukrainis nomirs, Krievija ir gatava tam," viņš piebilda. "Ukrainas spēkiem ir jāatkāpjas no teritorijām, un tad cīņas beigsies."

"Ja viņi neatkāpsies, mēs to panāksim ar bruņotām metodēm. Tas viss," teica Putins, piebilstot, ka Krievijas spēki Ukrainā virzās ātrāk.

Amerikāņu pētnieku grupa "Dekleptocracy" ir paziņojusi par šauras, bet izšķirošas sankciju nišas esamību, kas spēj dot būtisku triecienu Krievijas militārajai mašīnai. Tās ir ķīmiskas vielas, kas nepieciešamas mehānisko smērvielu un militāro riepu ražošanai, vēsta "The Guardian". 

Kamēr Rietumu valdības koncentrējas uz lielākajām naftas korporācijām, bankām un kuģniecības kompānijām, šie mazpazīstamie materiāli joprojām ir Kremļa vājā vieta. Vairāk lasi šeit.

Laikā, kad Lietuvu joprojām apdraud no Baltkrievijas palaisti kontrabandistu baloni, nepieciešamības gadījumā Latvija un Polija ir gatavas apspriest koordinētu savu robežu ar Baltkrieviju slēgšanu, paziņoja Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene.

"Gan Polijas, gan Latvijas premjerministri man ir apliecinājuši, ka gadījumā, ja būs nepieciešams kopīgs lēmums, viņi ir gatavi sēsties pie galda un to apspriest. Taču pagaidām neesam sasnieguši šo punktu. Kad tas notiks, es sapulcināšu premjerministrus un mēs koordinēsim savu rīcību," viņa teica Lietuvas sabiedriskajai televīzijai.

Ruginiene piebilda, ka situācijas attīstībai aktīvi seko līdzi arī Eiropas Komisija.

Varas iestādes viņu apsūdz drošības apiešanā, lai piekļūtu datubāzēm. Viņš pašlaik atrodas pagaidu apcietinājumā.