TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ANO Ģenerālā asambleja otrdien atbalstījusi rezolūciju, kurā pausts atbalsts "ilgstošam mieram Ukrainā".

Ukrainas ierosināto rezolūciju atbalstīja 107 ANO dalībvalstis, 12 balsoja pret, bet 51 atturējās.

Līdz ar Krieviju pret rezolūciju balsoja tādas valstis kā Baltkrievija, Burkinafaso, Burundi, Eritreja, Irāna, Kongo Demokrātiskā Republika, Kuba, Mali, Nikaragva, Nigēra un Sudāna.

Savukārt starp valstīm, kas atturējās bija ASV.

Rezolūcija tika apstiprināta 11. ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijā, kas tika sasaukta pēc Ukrainas un Latvijas pieprasījuma, lai apspriestu Krievijas agresijas tiesiskos un politiskos aspektus.

Pret Ukrainu izvērstais karš "Krievijai ir trīskārša neveiksme", otrdien, apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Šis karš Krievijai ir trīskārša neveiksme - militārā, ekonomiskā un stratēģiskā ziņā," platformā "X" norādīja prezidents.

"Kādu dienu krievi sapratīs viņu vārdā pastrādātā nozieguma milzu apmēru, ieganstu bezjēdzību un postošo ilgtermiņa ietekmi uz viņu valsti," atzina Makrons.

Francijas prezidents uzsvēra, ka Ukraina ir pretojusies, neskatoties ne uz ko.

"Četri gadi sagrautu dzīvju, vardarbības, izvarošanas, spīdzināšanas, kara noziegumu un terora," atgādināja Makrons. "Bet tie ir četri gadi, kuros Ukraina ir izturējusi un pretojusies."

Vēlāk otrdien, runājot ar kolēģiem labas gribas koalīcijā, Makrons tomēr brīdināja, ka ir skeptisks attiecībā uz miera panākšanu Ukrainā īstermiņā.

"Ir pareizi turpināt šīs miera sarunu iniciatīvas," norādīja prezidents, atzīstot, ka "no Krievijas puses nav vēlmes panākt mieru".

Iepriekš Makrons atgādināja, ka vairāk nekā 1,2 miljoni Krievijas karavīru ir ievainoti vai nogalināti. "Tas ir lielākais Krievijas upuru skaits kaujaslaukā kopš Otrā pasaules kara."

Makrons solīja turpināt atbalstīt Ukrainu un noteikt vairāk sankciju pret Krieviju.

"Lai Ukraina spētu izturēt un lai Krievija saprastu, ka laiks nav tās pusē," viņš piebilda.

"Attiecībā uz tiem, kas domā, ka var cerēt uz mūsu nogurumu - viņi maldās," uzsvēra Francijas prezidents.

G7 līderi, tajā skaitā ASV prezidents Donalds Tramps, otrdien, pieminot ceturto gadskārtu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, no jauna apliecinājusi "nelokāmu atbalstu Ukrainai".

Tas ir pirmais G7 līderu kopīgais paziņojums par Ukrainu kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā pirms gada, norādīja Francija, kas šogad ir G7 prezidējošā valsts.

"Mēs paužam nepārtrauktu atbalstu prezidenta Trampa centieniem sasniegt šos mērķus, uzsākot miera procesu un iesaistot puses tiešās sarunās. Eiropai šajā procesā ir vadoša loma, un tai pievienojas arī citi partneri," norādīja ASV, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas un Vācijas līderi.

Viņi arī pauda atbalstu labas gribas koalīcijai, kas piedāvājusi Ukrainai drošības garantijas uguns pārtraukšanas gadījumā, piebilstot, "ka tikai Ukraina un Krievija, sadarbojoties godprātīgās sarunās, var panākt miera vienošanos".

G7 norādīja, ka sniegusi finansiālu atbalstu līdz ar "kritiski svarīgu tehniku" un nodrošinājusi ģeneratorus un turbīnas, lai palīdzētu valsts energoapgādei.

Apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcijas un neatkarīgā tīmekļa izdevuma "Mediazona" žurnālisti sadarbībā ar brīvprātīgo komandu noskaidrojuši 200 186 Ukrainā kritušo krievu karavīru vārdus.

Pēdējā mēneša laikā kritušo iebrucēju datubāze palielinājusies par 35 000 ierakstu, taču žurnālisti šo kraso pieaugumu skaidro nevis ar situāciju frontē, bet ar metodisko darbu.

"Pēdējā mēneša laikā mums izdevās vairāku gadu laikā savāktos ierakstus salāgot ar atklātajiem valsts datubāžu datiem, pirmkārt, ar mantojuma lietu reģistra sarakstiem," norāda BBC.

Žurnālistu vērtējumā 2025. gads ar lielu ticamības pakāpi krieviem kļuvis par visasiņaināko kara gadu. Apstiprinātas ziņas par 49 935 krievu karavīriem, kas krituši pagājušajā gadā. Lai gan 2024. gadā apstiprināta 83 706 iebrucēju nāve, to vēl neapstrādāto nekrologu skaits, kuros kā nāves vai apbedīšanas laiks minēts 2025. gads, ir tik liels, ka kopējais pērn kritušo skaits, domājams, pārsniegs 90 000.

"Mediazona" norāda, ka 122 700 kritušo ir pilsētnieki, bet 57 200 - laucinieki. Tajā pašā laikā lielpilsētas karš gandrīz nav skāris un divas trešdaļas likvidēto iebrucēju nākuši no apdzīvotajām vietām, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 100 000.

Absolūtos skaitļos vislielākais kritušo skaits ir no Baškortostānas (7700), Tatarstānas (6800) un Sverdlovskas apgabala (6300).

Tajā pašā laikā proporcionāli pret iedzīvotāju kopskaitu vadībā ir Tiva (476 kritušie uz 100 000 iedzīvotāju), Burjatija (400 kritušie uz 100 000 iedzīvotāju), Aizbaikāla novads (362 kritušie uz 100 000 iedzīvotāju) un Altaja Republika (316 kritušie uz 100 000 iedzīvotāju).

Šie ir vieni no nabadzīgākajiem Krievijas reģioniem, un, jo augstāks nabadzības līmenis reģionā, jo lielāks kritušo skaits starp tā iedzīvotājiem, norāda pētījuma autori.

Pastāv noturīga korelācija - uz fronti tiek nosūtīti mazpilsētu un sādžu iedzīvotāji, kam grūtāk atrast stabilu darbu un kas pakļauti uzstājīgākai vietējo iestāžu aģitācijai. Turklāt to reģionu saraksts, kur konstatēts lielākais kritušo skaits, visumā sakrīt ar reģioniem, kur ir vismazākais paredzamā mūža ilgums.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma "Mediazona" un BBC krievu redakcijas žurnālisti ar brīvprātīgo komandas palīdzību veic Ukrainā kritušo krievu karavīru uzskaiti, izmantojot tādus atklātos avotus kā sēru vēstis valdības un mediju tīmekļa vietnēs vai sociālajās saziņas vietnēs, kā arī apbedījumu fotogrāfijas. Šajā uzskaitē nav ņemti vērā tā dēvēto Doņeckas un Luganskas tautas republiku militāro formējumu zaudējumi.

Krievija ir veikusi kara noziegumus, un tie ir jāsauc īstajos vārdos, trešdien pēc Latvijas un Ukrainas aicinājuma sasauktajā ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sanāksmē Ņujorkā uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Sesijas laikā paredzēts balsojums par rezolūciju "Par atbalstu ilgstoša miera nodrošināšanai Ukrainā".

Braže pauda, ka Ukrainas iesniegtā rezolūcija ANO dalībvalstīm ir iespēja pierādīt, ka tās visas vēlas izbeigt šo karu un vēlas taisnīgu un ilgstošu mieru.

"ANO ziņojumi apliecina, ka Krievija ir veikusi kara noziegumus un zvērības Ukrainā. Un mums ir jānosauc Krievijas noziegumi īstajos vārdos," uzsvēra Latvijas ārlietu ministre.

Braže, atsaucoties uz Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, skaidroja, ka genocīds ir darbība, kas tiek izdarīta nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu kā tādu.

Krievija ir neatlaidīgi noliegusi Ukrainas pastāvēšanas tiesības, izcēla viņa.

"Citējot Vladimira Putina teikto pagājušā gada 23. jūnijā: "Esmu daudzkārt teicis, ka uzskatu krievu un ukraiņu tautas par vienu tautu. Tāpēc visa Ukraina pieder mums (…). Mums ir sens likums: "Viss, kur krievu karavīrs ir spēris kāju, pieder mums"," atgādināja Braže.

Viņa uzskaitīja vairākus Konvencijā par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to 2. pantā minētos nodarījumus, kurus šī kara laikā veikusi Krievija.

Tostarp Krievija veikusi nacionālas, etniskas, rasu vai reliģiskas grupas locekļu nogalināšanu. Kā liecina ANO ziņojumi, pēdējā gada laikā Krievija ir ievērojami pastiprinājusi bruņotos uzbrukumus Ukrainas tautai, norādīja Braže.

Viņa atgādināja, ka Krievija ir palaidusi vairāk nekā 54 000 tālas darbības bezpilota lidaparātus un vairāk nekā 1900 raķetes. Savukārt pagājušajā gadā kopējais nogalināto un ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits pieauga par 31%.

Tāpat Krievija veikusi konvencijā minēto nopietnu miesas bojājumu nodarīšanu vai garīga kaitējuma radīšanu šādas grupas locekļiem.

Teju desmit miljoni ukraiņu ir spiesti pamest savas mājas, uzskaitīja Braže. "Vairāk miljoni ukraiņu ir nonākuši Krievijas nelikumīgās okupācijas gūstā. Viņi ir spiesti atteikties no savas valodas, vēstures un kultūras," sacīja Latvijas ārlietu ministre.

Viņa izcēla, ka ANO ziņojumi apstiprina Krievijas armijas veiktos masveida kara noziegumus, spīdzināšanu un seksuālo vardarbību.

Saskaņā ar UNICEF datiem Krievijas kara laikā ir nogalināti vairāk nekā 3200 bērnu. Pagājušajā gadā bērnu upuru skaits pieauga par 10%.

Vienlaikus Krievijas nodarījums ir arī tīša tādu dzīves apstākļu radīšana šādai grupai, kas aprēķināta, lai to pilnīgi vai daļēji fiziski iznīcinātu, sacīja ministre.

"Šajā desmitgades aukstākajā ziemā Krievija turpina bombardēt Ukrainas civilos objektus un enerģētikas infrastruktūru. Tādējādi miljoniem cilvēku tiek atstāti bez apkures, elektrības un ūdens," sacīja Braže, norādot, ka Ukrainas slimnīcas, dzemdību nodaļas, pārtikas un medikamentu noliktavas ir sagrautas.

Krievija veikusi arī bērnu nodošanu spaidu kārtā, norādīja ārlietu ministre. Viņa atzīmēja, ka Krievija piespiedu kārtā ir deportējusi 20 000 ukraiņu bērnu uz Krieviju vai Krievijas kontrolētu teritoriju.

"Šīs pārvietošanas darbības ir koordinētas un valsts atbalstītas. Tas ir kara noziegums. To apstiprina Starptautiskās Krimināltiesas apsūdzība pret Putinu un Krievijas bērnu tiesību komisāri Ļvovu-Belovu. Viņa ir publiski apliecinājusi, ka ir nolaupījusi 15 gadus veco Filipu no Mariupoles," teica Braže.

Viņa atzina, ka Krievijas izteiktie vārdi un rīcība saskan. "Tie ir vērsti uz jaunu genocīdu pret ukraiņu tautu," secināja Braže.

Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka Krievijas karš apdraud globālo mieru un drošību. Tas ir izraisījis humanitāro katastrofu un būtiski ietekmē globālo pārtikas un enerģētisko drošību. "Tas pilnībā iznīcina ekosistēmas. Krievijas ēnu flote apdraud jūras drošību," stāstīja Braže.

Viņa pauda, ka Krievijas karš ir imperiāls un koloniāls karš. Šim karam tiešu atbalstu sniedz Baltkrievija, Ziemeļkorejas karaspēks un Irānas ieroči, izcēla Braže.

Tāpat viņa atzina, ka neviens nav pasargāts no Krievijas impēriskajām ambīcijām. "Krievija manipulē un piespiež Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstu pilsoņus piedalīties karā. Un tā ir piespiedusi viņus doties uz frontes līnijām nogalināt ukraiņus," sacīja Braže.

Latvijas ārlietu ministre atzīmēja, ka visa pasaule redzēja šausminošo video, kurā jauns Kenijas inženieris tika piespiests piestiprināt pie krūtīm sauszemes mīnu. "Tikmēr Krievijas virsnieki viņu pazemoja un izteica rasistiskus apvainojumus," stāstīja Braže, aicinot visas valstis pasargāt savus pilsoņus no šāda likteņa.

Braže pauda, ka šī kara turpināšanās iemesls ir tikai viena valsts un viens cilvēks. "Šī valsts ir Krievija. Un šis cilvēks ir Vladimirs Putins," teica Braže.

Viņa uzsvēra, ka karš ir jābeidz, paužot, ka visas valstis var izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai sauktu to pie atbildības.

Uzrunas beigās Braže norādīja, ka Latvija atbalsta Starptautisko Krimināltiesu, Īpašo tribunālu agresijas noziegumu izmeklēšanai un kompensācijas mehānismu, kā arī aicināja visas valstis balsot par Ukrainas iesniegto rezolūciju.

Aptuveni 50 pilsoniskās sabiedrības grupas Ukrainā aicinājušas varas iestādes atteikties no idejas par potenciāla miera līguma ar Krieviju apstiprināšanu referendumā, teikts Ukrainas mediju uzraudzības organizācijas "Detector Media" 23. februārī publicētajā paziņojumā.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) 24. februārī paziņoja, ka divi Izmailas iedzīvotāji Odesas apgabalā ir aizturēti aizdomās par "Starlink" satelīta interneta termināļu reģistrēšanu Krievijas spēkiem apmaiņā pret "vieglu naudu".

Ukraina cenšas ierobežot Krievijas piekļuvi "Starlink" satelīta sakariem pēc tam, kad varas iestādes ieviesa obligātas "baltā saraksta" reģistrācijas prasības sistēmām.

Saskaņā ar SBU sniegto informāciju, 36 gadus vecs bezdarbnieks un viņa 28 gadus vecais partneris tika savervēti, izmantojot "Telegram" kanālus, kas reklamēja "vieglu naudu". Krievijas aģenti viņiem esot piedāvājuši 30 ASV dolārus par katru "Starlink" termināli, kas reģistrēts Krievijas karavīru lietošanai.

Lai aktivizētu vairāk ierīču, aizdomās turētie mēģināja paplašināt shēmu, savervējot papildu dalībniekus, tostarp plānojot nosūtīt cilvēkus, kas cīnās ar narkotiku atkarību, uz administratīvo pakalpojumu centriem, lai pabeigtu reģistrāciju, paziņoja Ukrainas Drošības dienests.

SBU vēsta, ka abām personām ir paziņots par aizdomām par valsts nodevību, kas izdarīta kara stāvokļa apstākļos, un par šo apsūdzību draud mūža ieslodzījums.

"Speciālās militārās operācijas mērķi nav pilnībā sasniegti," viņš teica. Viņš piebilda, ka daudzi mērķi ir sasniegti un ka galvenais mērķis ir nodrošināt Austrumukrainā dzīvojošo cilvēku drošību, kuriem draud nāves briesmas.

Ukrainas iznīcinātājs MiG-29MU1, izmantojot Francijas vadāmās aviācijas bumbas AASM HAMMER, iznīcina Krievijas bāzi Zaporižjas apgabalā.

Austrālija ir noteikusi 180 jaunas sankcijas pret personām, organizācijām un ēnu flotes kuģiem, kas saistīti ar Krieviju, un tas ir lielākais pasākumu kopums kopš 2022. gada februāra. Pasākumi vērsti pret finanšu, banku, aizsardzības, naftas un gāzes, transporta un tehnoloģiju nozarēm, un tie samazina naftas cenas griestus līdz 44,10 dolāriem par barelu.