TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Krievijas bruņotie spēki ir sākuši izplatīt pavēles, kas aizliedz Krievijas valsts pārvaldītās ziņojumapmaiņas lietotnes "Max" lietošanu. Šis resurss tiek uzskatīts par pārāk nedrošu, lai tajā glabātu militāros noslēpumus. Pirmais, kas par to ziņoja, bija pazīstamais Z blogeris Iļja Tumanovs ("Fighterbomber"), kurš ir pietuvināts Krievijas Gaisa spēkiem. Vairāk lasi šeit.

Turpinoties Krievijas iesāktajam asiņainajam karam, nedrīkst pieļaut šīs valsts atgriešanos starptautiskajā apritē, otrdien Saeimas ārkārtas sēdē uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Mieriņa norādīja, ka četros gados pasaule nav spējusi apturēt Krievijas sākto karu Ukrainā, kura sekas ir izpostītas dzīves, miljoniem bēgļu un rekordliels upuru skaits. Viņa uzsvēra, ka agresors nav sasniedzis savus mērķus un karš pārvērties asiņainā, ieilgušā konfliktā, kamēr Krievijas režīms turpina to izmantot kā savas ideoloģijas pamatu.

Pēc Mieriņas teiktā, Krievija cenšas atgriezties starptautiskajā apritē, izmantojot kultūru un sportu, bet tas nedrīkst notikt, jo agresora simbolikai un sportistu maršēšanai zem saviem karogiem nav vietas Eiropā. Viņa kritizēja starptautisko organizāciju piekāpību, kas ļāvusi agresorvalsts sportistiem startēt olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs.

Mācītājs Marks Bērnss ir pārliecināts, ka Krievijas noziegumus pret cilvēci nevar attaisnot pat miera sarunu vārdā.

Krievijas rīcību Ukrainā nevar uzskatīt par konvencionālu karu – tā ir apzināta terorakta vēršana pret civiliedzīvotājiem. Šo paziņojumu sniedza ASV prezidenta Donalda Trampa garīgais padomnieks Marks Bērnss. Viņš norādīja, ka Krievijas rīcība sniedzas tālu aiz klasiskās militārās darbības robežām. Viņš minēja regulārus triecienus civilajai infrastruktūrai: slimnīcām, skolām un dzīvojamajiem rajoniem. Šādos uzbrukumos cita starpā iet bojā bērni. Bērnss uzsvēra, ka šī ir apzināta spiediena un iebiedēšanas stratēģija.

Viņš uzsvēra, ka šādas darbības nevar attaisnot pat miera sarunu kontekstā. Viņš uzskata, ka jebkurš diplomātisks process, kurā iesaistīta Ukraina, Krievija un starptautiskie partneri, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, nedrīkst ignorēt kara noziegumus. 

"Krievijas brutalitāte ir ne tikai pārkāpusi robežas. Tā ir aizskārusi cilvēcību. Slimnīcas tika bombardētas, skolas tika bijušas pakļautas uzbrukumiem, bērni tika nogalināti. Tas nav karš — tie ir kara noziegumi," sacīja mācītājs. 

Bērnss arī skaidri norādīja, ka atbalsts Ukrainai ir jāturpina, līdz Krievijas noziedzīgie uzbrukumi civilajām pilsētām beidzas. Viņš uzsvēra, ka šie ir cilvēcības pamatprincipi, ko nevienam pasaulē nevajadzētu aizmirst.

Krievijas mediji izplata naratīvu, ka Francija un Apvienotā Karaliste it kā gatavo kodoltehnoloģiju un komponentu "slepenu nodošanu" Ukrainai. Apgalvojums liek domāt, ka, ja Kijiva iegūs kodolbumbu vai "netīro" bumbu, tā varēs pieprasīt labvēlīgākus nosacījumus kara izbeigšanai.

Tas izklausās pēc ērta attaisnojuma turpmākai eskalācijai un baiļu kurināšanai.

Zelenskis laikrakstam "Financial Times" sacīja, ka Krievija "spēlē spēles" ar Trampu, nevis cenšas panākt īstu mieru.

Kas patiesībā kaitētu Putinam: apturēt ēnu floti, bloķēt sankciju apiešanu un samazināt enerģijas eksportu, kas finansē viņa karu.

Es to nedzirdēju Minhenē, paziņoja bijušais ASV armijas komandieris Eiropā Bens Hodžess

"Eiropiešiem ir jāuzņemas lielāka atbildība par to, kas notiek Eiropā. Ukraina ir Eiropas valsts. Eiropiešiem ir jāsaprot, ka labākais veids, kā aizstāvēt Eiropu, ir palīdzēt Ukrainai sakaut Krieviju.

Es to nedzirdēju Minhenē. Tā bija vilšanās. Es nedzirdēju skaidru apņemšanos: "Mēs palīdzēsim Ukrainai uzvarēt, sakaut Krieviju Ukrainas iekšienē," jo tas ir Eiropas interesēs. Ne jau tāpēc, ka nebūtu pietiekami daudz resursu, bet gan tāpēc, ka nepietiek politiskās gribas. Un, ja viņi to nedarīs, Eiropai tas tikai pasliktināsies.

Vislabākais, ko var darīt, ir uzņemties šo apņemšanos palīdzēt Ukrainai sagraut Krievijas naftas un gāzes infrastruktūru, apturēt visus šos ēnu flotes kuģus, kas dodas uz Baltijas jūru un Melno jūru, radīt sekas Krievijai par tās pelēkās zonas operācijām un dot Ukrainai instrumentus, kas tai nepieciešami, lai aizstāvētos. Ja tas notiks, tad, manuprāt, mēs redzēsim pozitīvas šī kara beigas daudz ātrāk."

Objekts turpina degt pēc iepriekšējā dienā notikušā drona uzbrukuma. 

Ukrainas Aizsardzības spēki ar drona triecienu pierobežas ciemā Kurskas apgabalā likvidēja piecus krievu okupantus.

Ukrainas bruņoto spēku dronu operatori veiksmīgi uzbruka Krievijas okupantu koncentrācijai netālu no pierobežas ciema Olešņa, Kurskas apgabalā Krievijā.

Agresora spēki cieta smagus zaudējumus. Krievijas Z-resurss "Severnij Kanal", kas saistīts ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, ziņoja par operāciju 23. februārī. Saskaņā ar Z-kanāla ziņām, trieciens notika pirmdienas rītā. Ukrainas bruņotie spēki izmantoja vienu dronu. Galu galā tika likvidēti pieci okupanti. "Olešņa. Šorīt ielidoja "putns" un mierīgi vairākas reizes rīkojās. Kopā pieci "divsimtie". Pēc tam tas arī mierīgi aizgāja," rakstīja "Severnij Kanal". Viņš paskaidroja, ka šo pozīciju bija paredzēts segt 106. gaisa desanta divīzijas pretgaisa pulkam. Tomēr viņu uzmanību novērsa Krievijas Tēvzemes aizstāvja dienas svinības.

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar vienu ballistisko raķeti un 133 droniem, otrdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

111 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti viens raķetes un 19 trieciendronu trāpījumi 16 vietās, kā arī notriekta drona atlūzu nokrišana vienā vietā.