TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams

Krievija kaujas laukā nonāca strupceļā, tāpēc terorizē Ukrainu ar apzinātiem triecieniem pilsētu centriem.

Tie ir atbaidoši terora akti, kuru mērķis ir nogalināt pēc iespējas vairāk civiliedzīvotāju.

Maskava, izmantojot vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes Orešņik – sistēmas, kas paredzētas kodolgalviņu nešanai, – ir politiska biedēšanas taktika un neapdomīga kodolieroču izmantošana.

Nākamnedēļ ES ārlietu ministri apspriedīs, kā palielināt starptautisko spiedienu uz Krieviju.

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina palielināt atbalstu Ukrainai, norādot, ka Krievija turpina veikt uzbrukumus civilajai infrastruktūrai un kara noziegumus.

Prezidents sociālajos medijos paudis, ka Krievija turpina karu pret Ukrainu, un aizvadītajā naktī atkārtoti apšaudīta civilā infrastruktūra un pastrādāti jauni kara noziegumi.

"Krievija tiks saukta pie atbildības. Tikmēr mums jāpalielina atbalsts Ukrainai, lai apturētu karu un Krieviju," uzsvēris Rinkēvičs. Vairāk lasi šeit.

Naktī uz svētdienu Ukrainas armija devusi triecienus vairākiem krievu iebrucēju objektiem, tajā skaitā naftas terminālim Krievijas Krasnodaras novadā, paziņojis Ukrainas ģenerālštābs.

"Tamaņņeftj" terminālis ir viens no svarīgākajiem krievu naftas eksporta infrastruktūras objektiem Melnās jūras reģionā.

Tas gadā nodrošina 20 miljonu tonnu naftas produktu pārkraušanu, cita starpā nodrošinot degvielas piegādes arī Krievijas armijai.

Krievija pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara sabojāja Ukrainas Ārlietu ministrijas ēku.

Šo unikālo arhitektūras mantojumu 1939. gadā uzcēla Josips Langbards.

Ukrainas "MiG-29" iznīcinātājs, izmantojot R-73 gaiss-gaiss raķeti, notriec Krievijas spārnoto raķeti.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosauca Krievijas varasiestādes par "neadekvātām" pēc "Orešņik" uzbrukuma Kijivas apgabalam.

Ukrainas līderis reaģēja uz aizvadītās nakts masveida uzbrukumu. Galvenais agresora mērķis bija Kijiva un tās apgabals, kur tika reģistrēta vidēja darbības rādiusa balistiskās raķetes "Orešņik" izmantošana. Paziņojumu par to Zelenskis publicēja savā oficiālajā "Facebook" kontā. Vairāk lasi šeit.

Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 90 raķetes un 600 dažādu tipu lidrobotus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi izšāvuši uz Ukrainu vienu vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti "Orešņik", divas hiperskaņas raķetes "Kinžal", trīs pretkuģu raķetes "Cirkon", 30 ballistiskās raķetes "Iskander M", kā arī 54 spārnotās raķetes H-101, "Iskander-K" un "Kalibr".

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 55 raķetes un 549 lidrobotus. Tajā skaitā ukraiņi notriekuši 11 ballistiskās raķetes un 44 spārnotās raķetes.

Galvenais trieciena virziens bija Kijiva.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 355 920 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 950 tankus, 24 603 bruņutransportierus, 42 640 lielgabalus un mīnmetējus, 1800 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1396 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1451 sauszemes bezpilota sistēmu, 308 321 bezpilota lidaparātu, 4632 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 98 698 automobiļus un autocisternas, kā arī 4216 specializētās tehnikas vienības.

Televīzijas raidījumos viesi tiek izsmieti par apgalvojumiem, ka Krievija gūst virsroku frontē, kamēr diskusijās arvien biežāk izskan bažas, ka Ukraina ar dronu uzbrukumiem pārņem iniciatīvu.