TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē, atbrīvojot simtiem kilometru teritorijas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas drošības dienesta (SBU) virsnieki Odesā ir atmaskojuši FDD savervētu jūras gvardes matrozi, kurš pārsūtīja informāciju par Ukrainas bruņotajiem spēkiem un militārajiem objektiem raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
SBU ir aizturējusi "kurmi" – FDD aģentu, kas iekļauts Valsts robeždienestā, lai pārsūtītu informāciju par Ukrainas spēku pozīcijām un vadītu gaisa triecienus Odesai, ziņo aģentūras preses dienests. Izmeklētāji norāda, ka jūrnieks, Valsts robeždienesta jūrnieks, tika savervēts, izmantojot "Telegram" kanālus, kur viņš meklēja ātru peļņu un nodeva informāciju par Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām Krievijas izlūkdienestam, lai vadītu raķešu un bezpilota lidaparātu triecienus Odesai un apietu Ukrainas pretgaisa aizsardzību.
Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka okupantu līdzstrādnieks fiksēja mobilo uguns vienību, radaru staciju un pretgaisa bateriju atrašanās vietas, kā arī personāla koncentrācijas vietas. Lai apkopotu informāciju, viņš ceļoja pa pilsētu ar taksometru, slepeni fotografējot militāros objektus. SBU darbinieki aizturēja "kurmi" nozieguma vietā, filmējot ēkas fasādi, kam Krievijas Federācija plānoja uzbrukt. Kratīšanas laikā tika konfiscēts telefons, kurā bija pierādījumi par sadarbību ar FDD. FDD aģentam tika izvirzītas apsūdzības pēc Ukrainas Kriminālkodeksa 111. panta 2. daļas (valsts nodevība kara stāvokļa apstākļos). Tiesa viņu apcietināja bez drošības naudas. Par darbu ienaidnieka valsts labā viņam draud mūža ieslodzījums ar mantas konfiskāciju.
Limanas sektorā Krievijas armija katru dienu mēģina uzbrukt Ukrainas aizstāvju pozīcijām, bieži vien ķeroties pie iefiltrēšanās caur Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām 2-3 cilvēku grupās.
Ukrainas Aizsardzības spēki ir stabilizējuši situāciju Limanas sektorā, tāpēc krievu okupanti ir pārgājuši uz noplicināšanas un iefiltrēšanās taktiku. To intervijā laikrakstam "Suspilne" norādīja Ukrainas Bruņoto spēku 3. armijas korpusa pārstāvis Aleksandrs Borodins.
Viņš ziņo, ka Limanas sektorā krievu okupanti katru dienu mēģina uzbrukt Ukrainas aizstāvju pozīcijām, taču nav spējuši gūt pat taktiskus panākumus. Līdz ar to ienaidnieks ir sācis izmantot noplicināšanas un iefiltrēšanās taktiku caur Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām (iefiltrēšanās laikā krievu okupanti mēģina iefiltrēties Ukrainas aizmugurē nelielās 2-3 cilvēku grupās un pēc tam uzkrāt tur spēkus turpmākiem uzbrukumiem – red. piezīme). Borodins uzsvēra, ka ienaidnieks visbiežāk izmanto iefiltrēšanos propagandas nolūkos. Krievijas okupanti cenšas izlikties, ka viņi "kaut ko kontrolē", lai gan tā nav taisnība.
3. armijas korpusa pārstāvis vērsa Ukrainas sabiedrības uzmanību uz pastiprinātu aviācijas bumbu izmantošanu frontē, tostarp KAB (vadāmās aviācijas bumbas), kas ir precīzi vadāma munīcija. Borodins uzskata ienaidnieka pastiprināto KAB izmantošanu par "noteiktu izaicinājumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem".
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka 16. martā Krievijas okupanti deviņas reizes uzbruka Ukrainas pozīcijām Limanas sektorā. Ukrainas karavīri atvairīja visus uzbrukumus. Ienaidnieks mēģināja virzīties uz priekšu Drobiševas, Limanas, Stavku un Borovajas ciematu rajonos. Situācija ir sarežģītāka Konstantiņvskas un Pokrovskas sektoros. Tur 16. martā okupanti uzbruka Ukrainas pozīcijām attiecīgi 30 un 31 reizi.
"Lai Krievijas armija nepalielinātu savu lielumu, mums ir jālikvidē aptuveni tikpat daudz karavīru. Pēdējo trīs mēnešu laikā esam likvidējuši attiecīgi 30, 35 un 28 tūkstošus krievu. Tas ir gandrīz 100 tūkstoši karavīru," piebilda prezidents.
❗️«Russia constantly mobilizes 40–45 thousand people per month,» — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 17, 2026
«In order for the Russian army not to grow in size, we need to eliminate roughly the same number. Over the last three months we have eliminated 30, 35 and 28 thousand Russians respectively. That’s… pic.twitter.com/8I6SXSjx5Y
Krievijas varas iestādes paziņoja, ka Ukrainas uzbrukumā Slavjanskā pie Kubaņas aizdegusies naftas pārstrādes rūpnīca, piebilstot, ka viens strādnieks gājis bojā no sirdslēkmes, bet bez tiešiem upuriem no uzbrukuma.
A Ukrainian strike set an oil refinery on fire in Slavyansk-on-Kuban, Russian authorities said, adding one worker died from a reported heart attack with no direct casualties from the attack. #Ukraine pic.twitter.com/dic8gwIkdi
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 17, 2026
Ukrainā ar Lielbritānijas atbalstu tika atklāts Aizsardzības mākslīgā intelekta centrs "A1", lai analizētu kaujas lauka datus, prognozētu ienaidnieka darbības un izstrādātu autonomas sistēmas. Tiek plānoti arī papildu centri droniem, trieciensistēmām un artilērijai.
Ukraine launched the Defense AI Center “A1” to analyze battlefield data, predict enemy actions, and develop autonomous systems, with support from the United Kingdom. Additional centers for drones, strike systems, and artillery are planned. #Ukraine pic.twitter.com/A6Snz77BMQ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 17, 2026
Intervijā laikrakstam "New York Post" prezidents paziņoja, ka Irānas droni ir ievērojami lētāki nekā pretgaisa aizsardzības raķetes: viens "Shahed" drons maksā desmitiem reižu mazāk nekā "Patriot", tāpēc ir grūti atvairīt masveida uzbrukumus, izmantojot tikai šīs sistēmas.
Viņš uzsvēra, ka Ukrainai ir jaudīga pretgaisa aizsardzības sistēma, taču tai ir nepieciešami pretbalistiskie risinājumi. Pēc viņa teiktā, apvienojot Ukrainas pieredzi ar amerikāņu tehnoloģijām, būtu iespējams efektīvi aizsargāt debesis pat liela mēroga uzbrukumu laikā.
❗️"Patriots cannot compete with 'Shaheds' in terms of cost and scale," — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 17, 2026
The President stated during an interview with the New York Post that Iranian drones are significantly cheaper than air defense missiles: one "Shahed" costs dozens of times less than a Patriot… pic.twitter.com/vkhYU3kSI1
Eiropa nākotnē neimportēs nevienu Krievijas degvielas molekulu, Briselē paziņoja ES enerģētikas komisārs Dans Jergensens.
Eiropa pārāk ilgi bija pārāk atkarīga no Krievijas, Putins to izmantoja kā ieroci, un šīs kļūdas atkārtošana nav pieņemama, viņš piebilda.
Europe will not import single molecule of Russian fuel in future, said EU Energy Commissioner Dan Jørgensen in Brussels
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 16, 2026
Europe was too dependent on Russia for too long, Putin used it as weapon, and repeating that mistake is unacceptable, he addedhttps://t.co/uz7AINuf0K
"Jūs pat nevarat iedomāties, kur mēs esam bijuši. Tur ir īsta elle," saka ukraiņi.
Ukraiņi, kuriem izdevās aizbēgt no Krievijas okupētajām teritorijām, dalās pieredzētajā.
Krievija tur īsteno genocīdu pret ukraiņiem.
"You can't even imagine where we've been. It's hell there."
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 17, 2026
Ukrainians who managed to escape from Russian-occupied territories share what they've been through.
Russia wages genocide there over Ukrainians.
📹: Current Time pic.twitter.com/fzIGdOHCWi
Ienaidnieks jau tagad katru dienu palaiž 350–500 bezpilota lidaparātus, un 2026. gadā viņi plāno sasniegt 600–800, ar galīgo mērķi līdz 1000 dienā. Pēc Zelenska teiktā, lai atvairītu šādu skaitu, būs nepieciešami 2–3 tūkstoši pārtvērējdroni, un ne mazāk.
❗️Russia is reducing missile production and ramping up drone output: planning up to 1,000 attacks per day, — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 17, 2026
The enemy is already launching 350–500 drones daily, and in 2026 they aim to reach 600–800, with the ultimate goal of up to 1,000 per day. According to… pic.twitter.com/zzrbKrEspg
Paredzētas tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti un Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru.
❗️Zelenskyy has arrived in London on a visit.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 17, 2026
Scheduled meetings with NATO Secretary General Mark Rutte and British Prime Minister Keir Starmer. pic.twitter.com/hU7KyWmE2z
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



