TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina kopīgi ar Vāciju ražos pretgaisa aizsardzības sistēmas. Šis būs lielākais šāda veida darījums Eiropā.
Ukraina un Vācija ir parakstījušas vairākus līgumus, tostarp aizsardzības nozarē.
Vācija arī sniegs jaunu palīdzības paketi — pretgaisa aizsardzības sistēmas, dronus un munīciju.
Turklāt Frīdrihs Mercs sacīja, ka Berlīne palīdzēs atvieglot Ukrainas vīriešu atgriešanos iesaukšanas vecumā.
Mercs uzskata, ka šādām personām vajadzētu atrasties Ukrainā, lai palīdzētu savai valstij.
Merz: We are elevating our bilateral relations with Ukraine to the level of a strategic partnership
— NEXTA (@nexta_tv) April 14, 2026
Volodymyr Zelensky announced that Ukraine will jointly produce air defense systems with Germany. This will be the largest deal of its kind in Europe.
Ukraine and Germany have… pic.twitter.com/LpHXBVkllj
Krievija tur Viktoru Bondarenko (dzimis 1973. gada 26. jūnijā) savā bēdīgi slavenajā Vladimira Centrālcietumā un liedz viņam kritiski nepieciešamo veselības aprūpi vairāku nopietnu slimību dēļ. 53 gadus vecais evaņģēliskās baznīcas mācītājs un brīvprātīgais ir viens no vismaz diviem Ukrainas garīdzniekiem (kopā ar tēvu Kostjantinu Maksimovu), kurus krievu iebrucēji nolaupīja un piesprieda milzīgus cietumsodus, pamatojoties uz groteskām apsūdzībām, kas neiztur nekādu pārbaudi.
Berdiansk pastor and volunteer sentenced by the Russians to 22 years on insane ‘sabotage’ chargeshttps://t.co/uXq1v0Qjnc
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 14, 2026
Filipīnas lūgušas ASV atļauju iegādāties vairāk Krievijas jēlnaftas, otrdien paziņoja Manila.
Kopš ASV un Izraēlas kara pret Irānu sākuma Filipīnu vienīgajai naftas pārstrādes rūpnīcai atcelta vismaz četru miljonu naftas barelu piegāde. Filipīnas ir atkarīgas no naftas importa.
Tuvo Austrumu kara apstākļos Vašingtona pagājušajā mēnesī atļāva pārdot Krievijas izcelsmes jēlnaftu un naftas produktus, kas līdz 12. martam jau bija iekrauti tankkuģos. Šis Krievijai noteikto sankciju atvieglojums bija spēkā līdz 11. aprīlim.
Ukraiņu apkalpe vienas dienas laikā, izmantojot "Sting" pārtvērējdronus, pārtvēra 19 "Shahed" tipa uzbrukuma dronus.
❗️A 🇺🇦Ukrainian crew from one unit intercepted 19 🇷🇺Shahed-type attack drones in a single day using STING interceptor drones. pic.twitter.com/UvtlumaIDs
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 14, 2026
Source: https://t.co/9tqjHqP4Vw
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 14, 2026
29 Krievijas karavīru grupa virzījās uz priekšu pa gāzesvadu, bet tika atklāta un iznīcināta ar koordinētiem izlūkošanas, bezpilota lidaparātu un artilērijas triecieniem. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas armija izmanto amerikāņu uzņēmuma "Swift Beat" kamikadzes dronu "Hornet", kura autors ir Ēriks Šmits (bijušais "Google" izpilddirektors). Drons ar automātisko vadības sistēmu uzbrūk Krievijas militārajām kravas automašīnām.
❗️Ukrainian military uses the Hornet kamikaze drone from the American company Swift Beat by Eric Schmidt (ex-CEO of Google). The drone with an automatic guidance system attacks Russian military trucks. pic.twitter.com/c86A7n9rdh
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 14, 2026
Jelecas ķīmiskā rūpnīca "Energija" ir daļa no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa, padarot to par leģitīmu mērķi Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Ukrainas aizstāvji 14. aprīļa naktī ar droniem uzbruka stratēģiskiem objektiem Krievijas Ļipeckas apgabalā. Iespējams, ka trāpījums tika veikts Jelecas militārās ķīmiskās rūpnīcas "Energia" teritorijā.
Ukrainas bruņotie spēki iepriekš vairākkārt ir uzbrukuši šai stratēģiski svarīgajai Krievijas rūpnīcai. 2025. gada maijā rūpnīcai uzbruka vismaz divas reizes. Pēc tam vasarā tai tika uzbrukts vēlreiz. Vairāk lasi šeit.
Krievijas bezpilota lidaparāta triecienā Izmajilas ostā tika bojāts kuģis zem Panamas karoga, kā arī ostas infrastruktūra, tostarp piestātne un barža. Civiliedzīvotājiem nodarītie postījumi ietvēra ēkas, transportlīdzekļus, autobusus un ātrās palīdzības mašīnu pilsētā.
A Russian drone strike damaged a Panama-flagged vessel in Izmail port, along with port infrastructure including a pier and barge. Civilian damage included buildings, vehicles, buses and an ambulance in the city. #Ukraine pic.twitter.com/gIxVz68B0j
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 14, 2026
Naktī uz 14. aprīli Ukrainas aizstāvji uzbruka vietējai apakšstacijai okupētajā Zaporižjas apgabala Melitopolē, tiek ziņots par daļēju elektroenerģijas padeves pārtraukumu.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 14, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
