TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas Ārlietu ministrijas draudi Kijivai Valsts domē tika ātri mazināti – Augstākā Rada un Ukrainas prezidenta birojs vairs nav uzbrukumu mērķi.
Krievijas varas iestādes draudēja uzbrukt "lēmumu pieņemšanas centriem" Kijivā, taču jau nākamajā dienā Valsts dome faktiski atkāpās no draudiem. Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Kartapolovs paziņoja, ka Augstākā Rada un Ukrainas prezidenta birojs nav šādi mērķi. Analītiķi uzskata, ka Krievija atkāpās no saviem draudiem pēc brīdinājumiem no Rietumiem un Amerikas Savienotajām Valstīm. Vairāk lasi šeit.
Pekina atbildējusi uz Maskavas jaunajiem draudiem par masveida triecieniem Kijivai ar saviem ierastajiem neskaidrajiem aicinājumiem.
"Ķīnas nostāja Ukrainas krīzē ir konsekventa un skaidra. Mēs uzskatām, ka dialogs un sarunas ir vienīgais dzīvotspējīgais līdzeklis konflikta risināšanai," paziņoja Mao Nina.
Ķīna vēlreiz aicināja "attiecīgās puses" kopīgi apturēt eskalāciju un atgriezties pie sarunu galda.
"Mēs aicinām attiecīgās puses pielikt kopīgas pūles, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu eskalāciju un radītu apstākļus dialoga un sarunu atsākšanai," piebilda pārstāve.
Uz jautājumu, vai Pekina evakuēs savus diplomātus no Kijivas, pārstāve neatbildēja.
Šī iekārta ir galvenais naftas produktu uzglabāšanas un izplatīšanas centrs reģionā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 26, 2026
Pēc Ukrainas dronu trieciena 21. maijā darbu apturējusi Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīca, pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Dienu iepriekš ziņu aģentūra "Reuters" citēja divus nozares avotus, kas apgalvoja, ka uzņēmumam "Rosņeftj" piederošā Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīca ir apturējusi darbu, jo triecienā bojāta primārās pārstrādes iekārta.
Saskaņā ar aģentūras sarunbiedru teikto remontdarbi var ilgt vairāk nekā mēnesi.
Krievijas okupēto teritoriju aizmugures rajonos turpina parādīties milzīgs daudzums iznīcinātu Krievijas loģistikas vienību.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 26, 2026
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikšanās laikā ar parlamenta deputātiem paziņojis, ka kara aktīvā fāze varētu tikt pabeigta līdz novembrim.
"Lielākā daļa laika tika veltīta kara karstās fāzes izbeigšanas perspektīvai. Prezidents norādīja, ka līdz novembrim tiek apsvērta iespēja, ja tiks nodrošinātas drošības garantijas, izbeigt karsto fāzi," pavēstīja deputāte Olga Vasiļevska-Smahļuka.
ASV ir gatavas būt par starpnieku konfliktā starp Krieviju un Ukrainu, paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio, komentējot Krievijas masveida triecienu Kijiivai.
"Katru reizi, kad mēs redzam šos masveida triecienus no vienas vai otras puses, tas mums atgādina, kāpēc šim briesmīgajam karam, kas ilgst ilgāk nekā Otrais pasaules karš, ir jābeidzas," pēc telefonsarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu sacīja Rubio.
"ASV ir gatavas un apņēmības pilnas darīt visu iespējamo, lai palīdzētu izbeigt šo karu, un cerams, ka kādā brīdī tāda iespēja radīsies," piebilda Rubio.
ASV vadītie centieni izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu šobrīd nonākuši strupceļā, jo Vašingtonas uzmanība pamatā pievērsta Irānas karam.
Līdz šī gada maijam vismaz 2965 pilsoņi no 36 Āfrikas valstīm ir dienējuši vai pašlaik dien Krievijas armijā karā pret Ukrainu, bet Maskava šogad plāno savervēt vēl 18 500 ārvalstu kaujinieku, paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija.
"Saskaņā ar Kara gūstekņu koordinācijas štāba datiem uz 2026. gada 1. maiju vismaz 2965 36 Āfrikas valstu pilsoņi cīnās vai ir karojuši Krievijas armijā pret Ukrainu," intervijā izdevumam "Ukrinform" sacīja Ārlietu ministrijas Āfrikas un Āfrikas reģionālo organizāciju departamenta direktore Ļubova Abravitova.
Viņa piebilda, ka patiesais skaitlis, visticamāk, ir lielāks. Starp galvenajām "avota valstīm" Āfrikā ir Ēģipte, Kenija, Gana, Nigērija, Kamerūna un Uganda.
A. Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 122 droniem un divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M", pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 111 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti divu raķešu un deviņu trieciendronu trāpījumi 11 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās trīs vietās, norādīja Gaisa spēki.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
