TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "Zapad 2025" manevros piedalās arī Indija, Irāna un dažas Āfrikas valstis

"Šodien, kad tirānija atkal apdraud Eiropu, mēs un mūsu sabiedrotie kopīgi atbalstām Ukrainu, lai atturētu agresiju un nodrošinātu mieru," sacīja karalis Čārlzs III.

Iespaidīga uguņošana, pateicoties Ukrainas Aizstāvjiem no 15. artilērijas izlūkošanas brigādes "Black Forest".

Palaišanas iekārta, kuras vērtība ir aptuveni 25 miljoni ASV dolāru, tika pilnībā iznīcināta.

Slovākija un Ungārija pretojas Trampa spiedienam samazināt Krievijas naftas un gāzes importu, norādot, ka tās nerīkosies, kamēr ES neatradīs uzticamas alternatīvas. Slovākijas ekonomikas ministre Denisa Sakova brīdināja, ka pārsteidzīga rīcība varētu nopietni kaitēt to rūpniecībai un ekonomikai.

Aizvadītajā naktī Ukrainas drons uzbruka Ufai, Krievijā. Precīzs mērķis nav zināms, bet kaut kas deg.

Polijas Aizsardzības ministrijas un valsts bruņoto spēku pārstāvji tiksies ar saviem Ukrainas kolēģiem un apspriedīs sadarbību aizsardzības jomā un atbalstu Ukrainai.

Amatu pamet Krievijas diktatora Vladimira Putina administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks.

Laikraksts "New York Times" iepriekš ziņoja, ka Kozaks zaudējis statusu Kremlī, jo mēģinājis pārliecināt Putinu pārtraukt karu pret Ukrainu.

Kozaks atstāj amatu pēc paša vēlēšanās. Kā norāda Dubnovs, Kozakam dalība valstī notiekošajā bijusi nomācoša.

Kozaks bijis vienīgais Krievijas Drošības padomes 2022.gada 21.februāra paplašinātās sēdes dalībnieks, kas iebildis pret iebrukumu Ukrainā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 098 380 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 930 iebrucēji.

Krievijas specdienestu izveidotajā personu grupā, kas organizēja četrus teroraktus Eiropas valstīs, pārsūtot ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm pildītas pasta pakas, bija četri Latvijas iedzīvotāji, izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" kopā ar partneriem - Lietuvas sabiedrisko mediju LRT, Krievijas "The Insider", Igaunijas "Delfi" un Polijas "Frontstory".

Tie ir šogad martā lauku īpašumā Vidzemē aizturētais, 62 gadus vecais Latvijas nepilsonis Vasilijs Kovačs, viņa māsas dēli, divdesmitgadnieki Romāns un Vadims Borsuki no Ukrainas, kuri ar māti Latvijā bija nonākuši, bēgot no kara, un bijušais zemūdens stūrmanis no Rīgas, pensionārs Aleksandrs Kacers.

“60 miljardus dolāru vajadzēs Ukrainas budžetam, un vēl 60 miljardus man nāksies atrast nākamgad. Es ceru, ka mēs beigsim šo karu, bet jebkurā gadījumā plāns A ir to izbeigt, plāns B – savākt 120 miljardus. Tas ir viss,” sacīja Zelenskis.

Ukraina sagaida, ka līdz nākamajam mēnesim fondā, kas paredzēts ieroču iegādei no Savienotajām Valstīm, būs aptuveni 3,5 miljardi ASV dolāru (aptuveni trīs miljardi eiro), trešdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

ASV un to sabiedroto izstrādātais jaunais mehānisms - Prioritāro Ukrainas prasību saraksts (PURL) - paredz izmantot NATO valstu līdzekļus, lai piegādātu Ukrainai ieročus no ASV krājumiem. Par vienošanos jaunā ASV ieroču piegādes mehānisma lietā tika paziņots jūlija vidū. Piegādes finansēs nevis ASV, bet gan citas NATO valstis, vēsta ''LETA''.

Ziņu aģentūra "Reuters" šonedēļ vēstīja, ka Baltais nams apstiprinājis pirmās ASV ieroču paketes Ukrainai saskaņā ar jauno mehānismu, un drīzumā šie ieroči varētu tikt nosūtīti Kijivai.

"Mēs saņēmām vairāk nekā divus miljardus ASV dolāru no mūsu partneriem tieši PURL programmai," kopīgā preses konferencē ar Eiropas Parlamenta (EP) prezidenti Robertu Metsolu Kijivā paziņoja Zelenskis. "Oktobrī mēs saņemsim papildu naudu. Es domāju, ka mums būs apmēram 3,5 līdz 3,6 miljardi dolāru," viņš piebilda.

Zelenskis neatklāja, kādi ieroči būs pirmajos sūtījumos, taču norādīja, ka tajos noteikti būs raķetes pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmām "Patriot" un munīcija HIMARS sistēmām.