TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Iespējams, Krievijas dronu spēkus komandēs cilvēks bez militāras izglītības, toties ar iesauku "Jura Klozetpods"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs atzinis, ka Ukraina informācijas laukā zaudējusi cīņu par mobilizācijas naratīvu, kamēr Krievija veiksmīgi izmanto totalitāru propagandu, lai piesaistītu karavīrus.
Budanovs norāda uz krasi atšķirīgo pieeju kara atspoguļošanā. Pēc viņa teiktā, Krievijas televīzijas kanālos un interneta medijos nav redzami invalīdi vai cilvēki, kas sūdzētos par grūtībām. Tā vietā tiek demonstrēti "braši karavīri tīrās formās, kuri dodas uzvarēt", bieži vien šajās lomās izmantojot aktierus. Šāda "mediju programma" rada izkropļotu, bet mobilizācijai labvēlīgu ainu.
Turpretī Ukrainas mediju telpa ir pārpildīta ar negatīviem stāstiem par piespiedu mobilizāciju un konfliktiem ar rekrutēšanas centriem, kas neveicina vēlmi dienēt. Tomēr Izlūkdienesta vadītājs uzsver, ka Ukraina nevar un nedrīkst kopēt Krievijas metodes, jo Krievijai piemīt totalitāras valsts iezīmes, kas ļauj pilnībā kontrolēt informācijas plūsmu, savukārt Ukrainai jāsaglabā realitātes uztvere.
Pārvaldes dati liecina, ka Krievijas pieeja nes augļus – agresorvalsts ir pilnībā izpildījusi un pat nedaudz pārsniegusi savu 2025. gada mobilizācijas plānu, līdz decembra sākumam savervējot 403 000 cilvēku. 2026. gadā Kremlis plāno armijai piesaistīt vēl 409 000 cilvēku.
Lai nodrošinātu uzvaru karā, Ukrainai jākoncentrējas uz agresorvalsts ekonomikas graušanu, intervijā telekanālam "Espreso" paudis bijušais ASV spēku komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess.
"Manuprāt, Ukrainas uzvaras teorija balstās uz Krievijas naftas un gāzes infrastruktūras un tās eksportspējas iznīcināšanu. Tieši tā Ukraina uzvar Krieviju," norādīja ģenerālis.
Hodžess uzsvēra, ka Krievija nespēs finansēt savu agresiju, ja zaudēs ienākumus no energoresursu eksporta uz Ķīnu, Indiju, Turciju un citām valstīm. Turklāt sistemātiski triecieni degvielas un enerģētikas kompleksiem radīs deficītu Krievijas iekšējā tirgū, tieši ietekmējot armijas apgādi ar degvielu.
Eksperts uzskata par nepieciešamu turpināt gaisa triecienu kampaņu pret gāzes un naftas infrastruktūru, tostarp vēršoties pret "ēnu flotes" tankeriem. "Tā ir svarīga sastāvdaļa uzvarai pār Krieviju. Un interesanti, ka lielākā daļa no tā tiek paveikta ar Ukrainas tehnoloģijām, pašu izstrādātiem ieročiem un Ukrainas izlūkdatiem. Tāpēc, manuprāt, tas ir pareizais ceļš," piebilda Hodžess.
Kara iznākums varētu būt zināms tuvākā gada vai pusotra laikā, intervijā medijam "Novinarņa" prognozējis Ukrainas militārais analītiķis un pretterorisma operācijas veterāns Jevhens Dikijs, iezīmējot divus iespējamos attīstības scenārijus, kas balstīti uz Krievijas ekonomikas un armijas izsīkumu.
Dikijs norāda, ka, lai gan Krievijas diktators Vladimirs Putins ir pārliecināts par iespēju turpināt karu ilgstoši, realitātē Krievijas armija un ekonomika nespēšot izturēt pašreizējo karadarbības intensitāti ilgāk par gadu. Eksperts vērš uzmanību uz indikatoriem, kas liecina par resursu trūkumu, piemēram, Krievijas zelta rezervju pārdošanu Ķīnai un Ukrainas triecienu pieaugošo ietekmi uz agresorvalsts naftas nozari.
Analītiķis izvirza divus scenārijus. "Pesimistiskais" variants paredz konflikta iesaldēšanu pēc gada vai pusotra. Tas iespējams pie diviem nosacījumiem: ja Ukrainai izdotos stabilizēt fronti tā, lai tā nekustētos vismaz sešus mēnešus, un vienlaikus ar tāldarbības triecieniem samazināt Krievijas naftas nozares jaudu zem 50% no pirmskara apjoma.
Savukārt "reālistiskais" scenārijs, pēc Dikija domām, paredz, ka pie šiem pašiem nosacījumiem sāktos nevis sarunas, bet gan Krievijas armijas sabrukums. Eksperts uzskata šo variantu par ticamāku Putina atrautības no realitātes dēļ – diktators nespēšot laikus apstāties un meklēt izeju, līdz sistēma sabruks, kas ļautu Ukrainai diktēt savus miera noteikumus.
ASV jaunajā nacionālās drošības stratēģijā iekļautie punkti par diplomātisko un tirdzniecības attiecību atjaunošanu ar Krieviju ir tiešas sekas Vašingtonas vēlmei pretdarboties Ķīnai, norāda Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs.
"ASV galvenais pretinieks – tā jau ir oficiāla informācija – ir Ķīna. Un viņi par nopietnu draudu sev uzskata Ķīnas un Krievijas sadarbības padziļināšanos. Tāpēc, acīmredzot, ir kaut kā jāmēģina atraut Maskavu no Pekinas. Bet, lai atrautu, ir kaut kas jāpiedāvā," norādīja izlūkdienesta vadītājs, piebilstot, ka šajā stratēģijā nav nekā ārkārtēja.
Budanovs aicināja uz situāciju raudzīties vēsturiskā kontekstā, atgādinot, ka ASV uzturēja tirdzniecības sakarus ar PSRS Aukstā kara laikā un pat ar nacistisko Vāciju Otrā pasaules kara sākumposmā. Lai gan Ukrainai tas var būt sāpīgi, tā ir "normāla prakse" globālajā politikā, atzina Budanovs
Runājot par sarunu pozīcijām, Budanovs uzsvēra, ka vājākā puse nekad nediktē noteikumus. Viņš aicināja reālistiski novērtēt valsts spēku – politisko, ekonomisko, industriālo un militāro – salīdzinājumā ar pretinieku.
Vienlaikus viņš atgādināja, ka karš ilgst jau kopš 2014. gada: "Jā, mēs viņu [Krieviju] neesam uzvarējuši, bet mēs arī neesam zaudējuši. Un tas arī ir jāatceras."
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 204 510 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1200 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 469 tankus, 23 831 bruņutransportieri, 35 557 lielgabalus un mīnmetējus, 1581 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1264 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 96 227 bezpilota lidaparātus, 4136 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 71 778 automobiļus un autocisternas, kā arī 4029 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 48 droniem, pavēstīja Ukrainas gaisa spēki.
30 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti 18 trieciendronu trāpījumi deviņās vietās.
Krievijas diktators Vladimirs Putins, uzklausot militārpersonu ziņojumus par it kā notikušo Mirnohradas un Huļajpoles ieņemšanu, paziņojis, ka Maskavai faktiski vairs nav intereses risināt jautājumu par Ukrainas karaspēka izvešanu miera sarunu ceļā.
Apmeklējot Apvienoto spēku grupējuma vadības punktu, Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs ziņoja Putinam par Krievijas karaspēka panākumiem, apgalvojot, ka ir pilnībā ieņemtas Mirnohrada un Huļajpole, kā arī tiekot veikta teritorijas "tīrīšana" Kostjantinivkā. Tāpat Krievijas ģenerāļi ziņoja par it kā notikušu virzību Sumu un Harkivas apgabalos, vēsta UNIAN.
Komentējot šos ziņojumus, Putins norādīja, ka šie panākumi paver iespējas pilnīgai Doņeckas un Zaporižjas apgabalu okupācijai.
"Kijivas režīma vadoņi nesteidzas risināt šo konfliktu ar miera līdzekļiem. Bet šodien, spriežot pēc jūsu ziņojumiem (..) mūsu ieinteresētība Ukrainas militāro formējumu izvešanā no viņu pagaidām ieņemtajām teritorijām faktiski līdzinās nullei," paziņoja Putins. Viņš piedraudēja: "Ja Kijivas varas iestādes nevēlas lietu pabeigt ar mieru, mēs atrisināsim visus mūsu priekšā stāvošos uzdevumus speciālās militārās operācijas gaitā bruņotā ceļā."
Jānorāda, ka neatkarīga apstiprinājuma Krievijas ģenerāļu paustajiem apgalvojumiem par pilsētu ieņemšanu nav.
Saskaņā ar premjerministra Irakli Kobakhidze parakstīto rīkojumu Gruzija turpinās sniegt bezmaksas medicīniskos pakalpojumus Ukrainas bēgļiem līdz 2026. gada 1. aprīlim. Pagarinājums attiecas uz tiem pašiem pakalpojumiem, ko Gruzijas pilsoņi saņem saskaņā ar valsts apdrošināšanu.
Georgia will continue providing free medical services to Ukrainian refugees until 1 April 2026, under an order signed by Prime Minister Irakli Kobakhidze. The extension covers the same services Georgian citizens receive under state insurancehttps://t.co/Zvy4XHixTA pic.twitter.com/jNSPW3eoxi
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 27, 2025
Zelenskis norāda, ka drošības garantijas, termiņi un Ukrainas ekonomikas atveseļošana būs galvenās tēmas viņa tikšanās laikā ar Trampu. Zelenskis uzsvēra, ka garantijas ir jāpapildina ar kara beigšanu, lai novērstu atkārtotu Krievijas agresiju, vienlaikus norādot, ka vienīgi iesaldētie Krievijas aktīvi nav pietiekami, lai atjaunotu Ukrainu.
Zelensky says security guarantees, timelines and Ukraine’s economic recovery will be central topics in his meeting with Trump. Zelensky stressed guarantees must come together with ending the war to prevent renewed Russian aggression, while noting frozen Russian assets alone are… pic.twitter.com/Scj2DLf4mR
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 27, 2025
Krievijas banzai stila uzbrukums Ukrainas 110. mehanizētās brigādes pozīcijām pārvērtās par sakāvi.
A Russian banzai style assault on positions of Ukraine’s 110th Mechanized Brigade turned into a rout. Three UAZs charged across an open snowy field, the lead and rear vehicles were knocked out, forcing survivors into one car. That didn’t last either. The attackers then scattered… pic.twitter.com/kmWM43mNmH
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 27, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



