TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti masveidā mīnē Hersonu, metot sprāgstvielas no droniem

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ceturtdien telefonsarunā mudināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski spert enerģiskus soļus cīņā ar korupciju, aicinājumu izsakot neilgi pēc kukuļošanas skandāla, kas satricinājis Kijivu.

Ukrainas valdībai ir "enerģiski jāīsteno pretkorupcijas pasākumi un citas reformas, jo īpaši likuma varas jomā", telefonsarunā Zelenskim sacīja Mercs, teikts kancelejas paziņojumā.

Trešdien pēc Zelenska prasības atkāpās enerģētikas un tieslietu ministri saistībā ar milzu naudas atmazgāšanas shēmu enerģētikas nozarē.

Dronu ēra sākās ar turku "Bayraktar" TB2 iegādi, taču mūsdienās lielākā daļa dronu tiek ražoti vietējā tirgū ar sabiedroto palīdzību.

Vācijas valdošās koalīcijas partijas vienojušās par procesu, kādā būtu jānotiek iesaukšanai bruņotajos spēkos, kas ir daļa no jaunā, strīdus izraisījušā militārā dienesta modeļa, ceturtdien noskaidroja ziņu aģentūra DPA..

Ja brīvprātīga iesaukšana armijā nesasniegs rekrutēšanas mērķus, plāns ļaus parlamentam uzsākt obligāto militāro dienestu jauniem vīriešiem, kas tiks izvēlēti pēc nejaušības principa, lai papildinātu karavīru rindas.

Vācijas valdība, ko veido kanclera Frīdriha Merca konservatīvais bloks un sociāldemokrāti, koalīcijas līgumā bija vienojusies ieviest brīvprātīgu militāro dienestu, lai palielinātu karavīru skaitu.

Vācija uzskata, ka Maskava varētu uzsākt ierobežotu sauszemes operāciju pret vienu NATO valsti pat pirms kara beigām Ukrainā.

Krievija varētu mēģināt sagraut NATO, vēršoties pret tās vājajām vietām. Bundesvēra pulkvedis un militārais vēsturnieks Armīns Vāgners, grāmatas "Apokalipses ABC" autors, intervijā DW pauda šādu viedokli, precizējot, ka teorētiski Maskavai šim nolūkam nebūtu nepieciešami ievērojami militārie resursi. 

Viņš apgalvoja, ka Kremlis vairs nav spējīgs uzsākt pilna mēroga karu pret NATO, kā tas tika iecerēts padomju laikos. Tā vietā, lai tanku kolonnas soļotu uz Lamanšu, Krievija, visticamāk, mēģinās veikt ierobežotu operāciju — neliela spēka triecienu, kas paredzēts, lai izraisītu iekšēju krīzi aliansē. 

Vāgners par visticamāko mērķi uzskata Igauniju, precīzāk, Narvas pilsētu, kas atrodas tieši pie Krievijas robežas. Tur dzīvo liela etnisko krievu populācija, un Maskava to varētu izmantot kā ieganstu iebrukumam. 

Eksperti lēš, ka divas armijas brigādes — aptuveni 10 000 karavīru — būtu pietiekamas, lai Krievija zibenīgi ieņemtu Narvu. Šāda operācija, apgalvo Vāgners, neietekmētu Krievijas rīcību pret Ukrainu, bet radītu milzīgu politisko spiedienu uz NATO. 

Kremļa mērķis nav uzvara kaujas laukā, bet gan šķelšanās bloka iekšienē. Maskava paļaujas uz to, ka Rietumu un Dienvidu NATO valstis nevēlēsies iesaistīties karā par mazu Baltijas jūras pilsētu. 

"Vai Madride būs gatava mirt par Narvu?" ironiski jautā Vāgners, atceroties pirmskara Francijas saukļus: "Kāpēc mirt par Dancigu?" Analītiķis norāda, ka Krievija cenšas atgūt ietekmi savās vecajās impērijas robežās. Tomēr karš pret Ukrainu ir parādījis, ka tieša teritoriāla iekarošana Kremlim ir izrādījusies katastrofāla, tāpēc Putins tagad varētu meklēt citas iespējas: hibrīduzbrukumus, dezinformāciju un mēģinājumus sēt šaubas NATO ietvaros.

Hersonas ielās atkal atklātas kājnieku mīnas. Krievijas kaujinieki no droniem met sprāgstvielas, ziņo Hersonas apgabala militārā administrāija un Aizsardzības ministrija.

Saskaņā ar militārās administrācijas sniegto informāciju, šo sprādzienbīstamo ierīču specifiskais izskats apgrūtina to identificēšanu – tās viegli paslēpjas zālē un lapās.

Šīs mīnas spēj arī jebkurā laikā pašiznīcināties vai detonēt pie mazākā pieskāriena.

"Tāpēc, ja atklājat PFM-1 ziedlapu mīnu, nepieskarieties, nepārvietojiet un nemēģiniet to paši neitralizēt," brīdināja militārā administrācija.

Viņi uzsvēra nepieciešamību uzmanīgi pārvietoties drošā attālumā, atzīmēt atraduma vietu un izsaukt Valsts ārkārtas dienestu vai policiju, zvanot pa tālruni 101 vai 102.

12. novembrī Doneckas apgabalā 8. kņaza "Izjaslava Mstislaviča" vārdā nodēvēto Speciālo spēku pulka karavīriem izdevās iekļūt Krievijas militārajās pozīcijās un attīrīt to tranšejas. 

"Viņi strādāja slepeni, ātri un precīzi," uzsvēra specvienības, publicējot arī kaujas video. Vairāk lasi šeit.

Par to brīdinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Volgogradā iedzīvotāji ir iesnieguši pirmo valsts tiesas prāvu par mobilā interneta atslēgšanu. Četrdesmit četrus gadus vecais Maksims K. un viņa radinieks pieprasa, lai "Beeline" atjaunotu pakalpojumu, samaksātu 50 000 rubļu kompensāciju katram un oficiāli paskaidrotu, kas un uz kāda juridiskā pamata atslēdz internetu.

Problēma ir izplatījusies tālu aiz viena reģiona robežām: pārtraukumi skar visu Krieviju — no Maskavas līdz Krasnodarai un Ufai. Dažos apgabalos operatori atklāti apgalvo, ka pilnīgs savienojums atjaunosies tikai pēc tā sauktās "īpašās militārās operācijas" beigām.

Ukraina gatavojas ieviest pilnīgi jauna veida pretgaisa aizsardzības sistēmu — "dronu sienu", ko izstrādājusi "Atreyd", ziņo "Business Insider". Tas nav tradicionāls pretgaisa aizsardzības komplekss, bet gan gaisa mīnu lauks, kas sastāv no desmitiem mazu, ar baterijām darbināmu dronu, kas aprīkoti ar mazas jaudas lādiņiem un spēj pārtvert bezpilota lidaparātus un vadāmas planējošas bumbas pat bez GPS.

DWS-1 sistēma palaiž pārtvērējdronus pēc tam, kad radars ir atklājis draudus, veidojot blīvu gaisa aizkaru vairāku tūkstošu metru augstumā. Droni izmanto drauga vai ienaidnieka identifikācijas sistēmu, tuvojas ielidojošai munīcijai un detonē tās tuvumā, novirzot to no kursa.

Tie, kas nesprāgst, atgriežas savās palaišanas platformās atkārtotai izmantošanai. Mākslīgais intelekts reāllaikā nepārtraukti pārveido sienas konfigurāciju, lai tā atbilstu katra drauda trajektorijai.

Testi jau ir bijuši veiksmīgi. Ukraina tagad kļūs par pirmo valsti, kas izmantos šo tehnoloģiju reālos kaujas apstākļos.

Itālijas laikraksts "Corriere della Sera" atteicās publicēt interviju ar Sergeju Lavrovu — ne drukātā veidā, ne tiešsaistē.

Saskaņā ar Krievijas vēstniecības sniegto informāciju redaktori atteikumu skaidroja ar to, ka Lavrova izteikumi "satur daudzus apstrīdētus apgalvojumus, kas prasa faktu pārbaudi vai papildu skaidrojumus", kas pārsniegtu "saprātīgas robežas".

Maskava to ātri vien nosauca par "nekaunīgu cenzūru". Krievijas Ārlietu ministrija ir publicējusi pilnu interviju savā tīmekļa vietnē.

Tajā Lavrovs runā par "nacisma pieaugumu Eiropā", apgalvo, ka Eiropas valdības cenšas novērst savu pilsoņu uzmanību no "iekšējo sociālekonomisko problēmu saasināšanās", finansējot Kijivu, un raksturo Krieviju kā "civilizētu valsti ar tūkstoš gadu vēsturi".