TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Uzbrukuma laikā tur trenējās bērni. Par laimi, visi bērni un treneri tika ātri evakuēti uz drošu vietu. Saskaņā ar provizoriskiem ziņojumiem, cietušo nav.
Krievija arī veica mīnmetēju apšaudi Seredinas-Budas kopienā Šostkas rajonā, ievainojot 76 gadus vecu sievieti. Viņa tika hospitalizēta.
Today, Russia attacked a sports school in Shostka, Sumy region, with two combat drones.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 12, 2025
At the time of the attack, children were training there. Thankfully, all kids and coaches were quickly evacuated to a safe place. According to preliminary reports, there were no casualties.… pic.twitter.com/FIGvu6wjEj
Ukrainas karavīri, kas ietilpst 60. atsevišķās mehanizētās brigādes 1. mehanizētajā bataljonā, tuvcīņā Limanas sektorā iznīcina septiņus krievu karavīrus. Video redzams, ka viens Ukrainas karavīrs vienpersoniski neitralizēja trīs krievu kājniekus.
Krievijas diktatora Vladimira Putina palīgs Jurijs Ušakovs pieļāvis iespējamību, ka Donbasā netiks izvietoti nekādi militārie spēki - ne Krievijas, ne Ukrainas.
"Jā, bet būs "Rosgvardija", būs mūsu policija, būs viss, kas nepieciešams kārtības uzturēšanai un dzīves organizēšanai," intervijā laikrakstam "Kommersant" norādīja Ušakovs, komentējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska paziņojumu par iespējamo tautas referendumu par Donbasa likteni.
Šāds variants balstīts uz to, ka "viss Donbass (..) ir Krievijas Federācijas teritorija, un tas atradīsies mūsu pārvaldē," skaidroja Ušakovs. Pēc viņa domām, "agrāk vai vēlāk, ja ne sarunu ceļā, tad militāri, šī teritorija nonāks pilnīgā Krievijas Federācijas kontrolē".
Krievijas Centrālā banka piektdien paziņoja, ka sūdz tiesā Beļģijā bāzēto depozitāriju "Euroclear", kurā atrodas liela daļa iesaldēto bankas aktīvu.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā rietumvalstīs tika iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 260 miljardu eiro vērtībā.
Lielākā daļa šīs naudas - aptuveni 193 miljardu eiro vērtībā - atrodas "Euroclear" kontos.
Krievijas-Ukrainas kara apturēšanas labā Eiropai jāpalīdz Ukrainai izdarīt grūtu izvēli, intervijā telekanālam "CNN Türk" sacīja Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans.
"Šeit Eiropai būtu jāpalīdz Ukrainai pieņemt zināmus sarežģītus lēmumus kopā ar Ukrainu," sacīja ministrs.
"Tiešām, dažas izvēles, daži lēmumi Ukrainai ir ļoti smagi. Bet, lai novērstu lielus zaudējumus, tas ir, lielākā labuma vārdā, šeit ir jānovērš ļaunums, tas ir, sliktais," pauda Fidans.
Ukrainas bruņotie spēki ir veiksmīgi bloķējuši Krievijas spēkus Kupjanskā un pēc ilgstošas operācijas atbrīvojusi visu pilsētas ziemeļrietumu nomali. Pēc bloķēšanas līnijas izveidošanas Ukrainas vienības ātri ieņēma Radkivku un Kindrašivku un pakļāva Holubivku uguns kontrolei, pirms atbrīvoja Mirni un ziemeļrietumu pieejas Kupjanskai, apstiprina "Deepstate".
Cīņas turpinās, jo pilsētas centrā tiek identificēti un likvidēti atlikušie Krievijas anklāvi.
The AFU has successfully blocked Russian forces in Kupyansk and cleared the entire northwest outskirts of the city following a sustained operation. After establishing a blocking line, Ukrainian units quickly secured Radkivka and Kindrashivka and brought Holubivka under fire… pic.twitter.com/zOp0EoNFGN
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 12, 2025
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns nosodīja ES plānoto soli pagarināt Krievijas aktīvu iesaldēšanu bez vienprātīgas piekrišanas, nosaucot to par ES tiesību pārkāpumu un "tiesiskuma beigām Eiropas Savienībā". Viņš brīdināja, ka šis solis radīs "neatgriezenisku kaitējumu", un paziņoja, ka Ungārija pretosies tam, ko viņš sauc par "Briseles diktatūru".
Hungarian PM Viktor Orbán denounced the EU’s planned move to extend the freeze on Russian assets without unanimous consent, calling it a breach of EU law and “the end of the rule of law in the European Union.” He warned the move would inflict “irreparable damage” and declared… pic.twitter.com/j7FVmTAgZH
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 12, 2025
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico: "Šim konfliktam nav militāra risinājuma, Eiropas Savienības stratēģija konfliktā ir nepareiza un neefektīva, un kara turpināšana ir nekas cits kā bezjēdzīga nogalināšana, nestiprinot Ukrainas pozīcijas miera sarunu gadījumā. Es nevaru atbalstīt un nekādā spiediena apstākļos neatbalstīšu nevienu risinājumu Ukrainas militāro izdevumu atbalstam, kurā Slovākijas Republikai būtu jāpiedalās. Vienlaikus es respektēju katras Eiropas Savienības dalībvalsts suverēnās tiesības brīvprātīgi pieņemt atšķirīgu risinājumu."
PM Fico:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 12, 2025
This conflict has no military solution, the European Union's strategy for the conflict is wrong and ineffective, and the continuation of the war is nothing but senseless killing without strengthening Ukraine's position in the event of peace negotiations.
I cannot… pic.twitter.com/WMwG86WvaN
Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs paziņoja, ka Maskava vēl nav redzējusi pārskatīto ASV miera plānu Ukrainai pēc Vašingtonas konsultācijām ar Kijivu un Eiropas partneriem.
Viņš uzsvēra, ka Krievija varētu stingri iebilst pret atjauninātās versijas elementiem, norādot, ka pārskatītie materiāli varētu būt nelabvēlīgi Maskavai.
Russian Presidential aide Yuri Ushakov stated that Moscow has not yet seen the revised U.S. peace plan for Ukraine following Washington's consultations with Kyiv and European partners.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 12, 2025
He emphasized that Russia may strongly oppose elements of the updated version, suggesting… pic.twitter.com/Tv22hBgicG
Krievijas gaisa trieciens Odesai 12. decembrī bojāja infrastruktūru un atstāja pilsētas daļas bez elektrības un ūdens, ziņoja Odesas Militārās administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks.
⚡️Russian attack on Odesa damages critical infrastructure and residential building, leaves parts of the city without power and water.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 12, 2025
A Russian airstrike on Odesa on Dec. 12 damaged infrastructure and left parts of the city without electricity and water, head of the Odesa…
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



