TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Source: https://t.co/sveE1xZeln
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 23, 2026
Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene nākamnedēļ dosies vizītē uz Vāciju, kur tiksies ar šīs valsts līderiem.
"Premjerministre nākamnedēļ apmeklēs vienu no Lietuvas galvenajiem partneriem - Vāciju, kur tiks apspriesti pamata jautājumi par aizsardzību, ārpolitiku un ekonomisko sadarbību," aģentūrai BNS paziņoja Ruginienes preses sekretārs Igns Aļģirds Dobrovolsks.
Vadošā Indijas naftas kompānija "Indian Oil" iegādājusies 7 miljonus barelu naftas, lai aizvietotu krievu izejvielas, ziņo "Reuters", atsaucoties uz avotiem. Saskaņā ar avotu teikto, naftas pārstrādātājs iegādājies 1 miljonu barelu kompānijas "Shell" naftas no Apvienotajiem Arābu Emirātiem un 2 miljonus barelu "Upper Zakum" naftas no tirdzniecības kompānijas "Mercuria".
Turklāt kompānija iegādājusies 2 miljonus barelu kompānijas "Exxon" naftas no Angolas, kā arī 2 miljonus barelu brazīliešu izejvielas no kompānijas "Petrobras". Vairāk lasi šeit.
Ukrainas karaspēks no 42. mehanizētās brigādes Novopavļivkas virzienā atvaira Krievijas uzbrukumu. Krievu kājnieki izmantoja kvadriciklus.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, komentējot Abū Dabī gaidāmās Krievijas, Ukrainas un ASV delegāciju trīspusējās sarunas, uzsvēris, ka Krievijas nostāja visiem ir labi zināma - Ukrainas karaspēkam jāatstāj Donbasa teritorijas, ko krievi četru gadu laikā tā arī nav spējuši iekarot.
Krievijas diktatora Vladimira Putina palīgs Jurijs Ušakovs naktī uz piektdienu pēc Putina sarunām ar ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvjiem piesauca tā dēvēto Ankoridžas formulu, saskaņā ar kuru starp ASV un Krieviju it kā esot saskaņots teritoriālo jautājuma risinājums.
Taču Peskovs piektdien atteicās paskaidrot, ko tieši nozīmējot "Ankoridžas formula".
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien atkal pieļāvis militāru operāciju pret Krievijas sabiedroto Irānu, saistībā ar masu protestu asiņaino apspiešanu.
"Mums ir armāda, milzu flote, kas, katram gadījumam, dodas šajā virzienā. Iespējams, mums nevajadzēs to izmantot. Redzēsim," atgriežoties no Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) Davosā, izteicās Tramps.
Ukrainā no daudzdzīvokļu ēkas ceļas tvaiks pēc tam, kad pēc krievu okupantu uzbrukumiem tika atjaunota apkure.
В Украине из многоквартирного дома идет пар, когда возобновили отопление после атак русских фашистов
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) January 23, 2026
pic.twitter.com/ixpAjyZevV
Parādījušies papildu kadri no Krievijas Krasnodaras apgabala, kur dažas dienas iepriekš Krievijas pretgaisa aizsardzības raķete trāpīja dzīvojamo ēku tuvumā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 23, 2026
ASV prezidents ir atteicies no idejas par Grenlandes aneksiju apmaiņā pret Amerikas militārās un ekonomiskās klātbūtnes paplašināšanu salā.
Dokumentā ir paredzēta ASV militāro bāzu paplašināšana, raķešu izvietošana, spēcīgāka NATO klātbūtne un daudznacionālas NATO pavēlniecības izveide salā ASV vadībā.
Tiek apspriesta arī ekonomiskā komponente — provizoriski tā attiecas uz tiesībām iegūt dabas resursus.
Atsevišķā klauzulā uzsvērta nepieciešamība novērst jebkādu Krievijas un Ķīnas militāro vai ekonomisko klātbūtni Grenlandē.
Apmaiņā pret to Tramps piekrita neieviest jaunus tarifus pret ES valstīm un pārtraukt cilāt jautājumu par salas iegādi.
Trump backs off: Greenland’s annexation now seems off the table
— NEXTA (@nexta_tv) January 23, 2026
Greenland’s sovereignty is no longer being questioned, Bloomberg reports.
The U.S. president has abandoned the idea of annexing Greenland in exchange for expanding America’s military and economic presence on the… pic.twitter.com/fah7QQFynk
Eiropas Parlamenta Drošības un aizsardzības komitejas vadītāja Marija Agnese Straka-Cimmermane sacīja, ka Trampa administrācijas neparedzamās politikas dēļ Berlīnei daļa sava zelta būtu jāatgriež Vācijā.
Pašlaik 37% no Vācijas zelta rezervēm tiek glabāti Ņujorkā, ASV Federālo rezervju sistēmas seifos.
💰 EU lawmaker proposes returning Germany’s gold from the U.S
— NEXTA (@nexta_tv) January 23, 2026
Marie-Agnes Strack-Zimmermann, head of the European Parliament’s security and defense committee, said that due to the unpredictable policies of the Trump administration, Berlin should bring part of its gold back to… pic.twitter.com/zVSsaxi39C
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
