TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Polija piektdien parakstījusi līgumus par "Eiropā modernākās pretdronu sistēmas" izveidi, paziņojis Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
"Šis ir vēsturisks brīdis (..), mēs patiešām esam absolūtā pagrieziena punktā Polijas, Eiropas un NATO austrumu robežas efektīvā, augstas veiktspējas aizsardzībā," paziņoja Tusks, piebilstot, ka Polijas robežas būs "vislabāk aizsargātās Eiropā".
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs apstiprināja mediju iepriekš ziņoto, ka līgumu izmaksas sasniedz aptuveni 3,6 miljardus eiro.
Ķīna, kas ir agresorvalsts galvenā tirdzniecības partnere, aptur populāru automašīnu importa shēmu Krievijā.
Ķīna ir sākusi pastiprināt automašīnu importa kontroli uz Krieviju. Saskaņā ar Krievijas mediju ziņām, Suifenhe muitas dienestā tika aizturēti aptuveni 500 jauni Nissan, Mazda un Zeekr transportlīdzekļi, kas paredzēti Krievijas pircējiem.
Iemesls ir jauni noteikumi, kas aizliedz nesen iegādātu automašīnu eksportu kā lietotas. Izrādās, ka visas šīs automašīnas tika iegādātas pirms mazāk nekā sešiem mēnešiem un tāpēc nekvalificējas kā lietotas. Šī iemesla dēļ sūtījums ir iestrēdzis stāvvietā, un tiek prognozēts, ka automašīnas Krievijā nebūs pieejamas līdz vasarai.
Iepriekš Krievijas pircēji aktīvi izmantoja shēmu, kurā jaunas automašīnas tika reģistrētas uz fiktīviem īpašniekiem, Ķīnas pilsoņiem, un pēc tam eksportētas kā lietotas. Šī metode ļāva viņiem apiet ierobežojumus un iegūt automašīnas par zemākām cenām, jo Ķīnā ir valdības subsīdiju sistēma, kas padara automašīnas ievērojami lētākas. Tagad gan Ķīnas muita bloķē šādus darījumus. Tas varētu novest pie piegāžu samazināšanās un automašīnu cenu pieauguma Krievijā, jo īpaši tāpēc, ka Ķīna pašlaik ir Krievijas galvenā tirdzniecības partnere.
Video redzams pasažieru autobuss Hersonā, kam uzbruka krievi. Transportlīdzeklim tika trāpīts, kad tas brauca pa ceļu — šāviņš trāpīja brauktuvē, un šrapneļi ievainoja un nogalināja nevainīgus civiliedzīvotājus.
Pieci cilvēki guva smagus sprādziena un šrapneļa ievainojumus. Autobusa vadītājs tika nogalināts.
Teroristi turpina slepkavot cilvēkus gaišā dienas laikā...
🚨You can watch on video just how badly Russians want "peace"
— NEXTA (@nexta_tv) January 30, 2026
This is a passenger bus in Kherson shelled by Russians. The vehicle was hit while driving on the road — a projectile struck the roadway, and shrapnel wounded and killed innocent people who had done nothing wrong.… pic.twitter.com/trgtdedqjx
93. "Holodnij Jar" brigādes karavīri, dodoties uz pozīcijām Kostjantiņivkas virzienā, notriec ienaidnieka dronu. Kopā ar karavīriem automašīnā atradās arī "ICTV Fakti" žurnālists Jehors Romahlo.
Viņi novēroja karavīru mājas. Viņi iezīmēja autostāvvietas. Pēc tam, izmantojot Krievijas pārstāvja nosūtītās GPS koordinātas, viņi no slēptuves savāca divas paštaisītas bumbas. Taču Ukrainas Drošības dienests (SBU) jau novēroja notiekošo.
Ukrainas drošības dienests paziņoja, ka Odesas centrā ir arestējis trīs iespējamos FDD aģentus, kad viņi pārvadāja sprādzienbīstamas ierīces uz Ukrainas karavīru dzīvokļiem. Mērķi bija SBU specvienības un bruņoto spēku personāls, kas dienēja dienvidu frontē.
Aizdomās turētie ir Ukrainas pilsoņi — viens izvairījās no dienesta, otrs bija dezertieris, bet trešais sabiedriskās kārtības organizācijas loceklis. Saskaņā ar SBU teikto, viņi plānoja vispirms spridzināt dzīvokļu ieejas un pēc tam savākt vairāk ierīču, lai uzbruktu karavīru transportlīdzekļiem.
Visiem trim tagad draud mūža ieslodzījums par valsts nodevību. Viņiem ir atteikta drošības nauda.
They tracked soldiers' homes. They mapped out parking spots. Then they picked up two homemade bombs from a cache using GPS coordinates sent by their Russian handler.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 30, 2026
But the SBU was already watching.
Ukraine's security service says it arrested three suspected FSB agents in… pic.twitter.com/RIGHAMJeB3
ASV Aizsardzības departaments ir piešķīris līgumu par Ukrainai nodoto F-16 iznīcinātāju apkopi.
Līgums 235 449 716 ASV dolāru vērtībā tika piešķirts Beļģijas uzņēmumam "Sabena Aerospace Engineering".
Source: https://t.co/MXd8Fw9Uet
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 30, 2026
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Eiropas partneri kritiskā brīdī faktiski atstāja neaizsargātu Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu, jo Krievijas ballistiskās raķetes trāpīja valsts enerģētikas infrastruktūrai un noveda to "uz elektroenerģijas padeves pārtraukuma robežas", vēsta "Financial Times".
Ceturtdienas vakarā, runājot Kijivā ar žurnālistiem, Zelenskis sacīja, ka solītās "Patriot" sistēmas ar PAC-3 raķetēm ieradās dienu vēlāk Eiropas kavētā maksājuma dēļ.
Viņš teica, ka šī viena diena kara aukstākajā ziemā izraisīja elektrības, apkures un ūdens padeves pārtraukumus miljoniem ukraiņu.
Financial Times: Zelensky accuses Europe of disrupting air defense supplies and triggering an energy collapse in Ukraine
— NEXTA (@nexta_tv) January 30, 2026
Ukrainian President Volodymyr Zelensky said European partners effectively left Ukraine’s air defense system unprotected at a critical moment, as Russian… pic.twitter.com/gZJVksw1Tj
Āfrikas algotņi, kurus krievi izmanto kā lielgabalu gaļu tās asiņainos uzbrukumos, izbauda, iespējams, pēdējos savas dzīves mirkļus.
African mercenaries, whom the Russians use as cannon fodder in bloody assaults, are enjoying what may be the last moments of their lives. pic.twitter.com/kojdguKBPR
— NEXTA (@nexta_tv) January 30, 2026
Nākamajās nedēļās kļūs skaidrs, vai Ukraina un Krievija spēs panākt vienošanos par teritorijām, paziņojis ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers.
Vitakers piebilda, ka Krievija turpina zaudēt "tūkstošiem karavīru dienā": "Esmu redzējis publiski pieejamu ziņojumu, kurā teikts, ka kopš kara sākuma kopējie zaudējumi abās pusēs sasniedz 2 miljonus cilvēku. Tas ir katastrofāli."
❗️In the coming weeks, it will become clear whether Ukraine and Russia can reach an agreement regarding territories, — U.S. Ambassador to NATO Matthew Whitaker
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 30, 2026
Whitaker added that Russia continues to lose “thousands of soldiers per day”:
“I have seen a publicly available report… pic.twitter.com/VXLVdHaoNW
"Mums nevajadzētu sevi mānīt – visi ir jāiznīcina. Pietiek viņus žēlot," ciniski paziņoja Vladimirs Solovjovs.
Russian propagandist Solovyev calls for the killing of Ukraine’s civilian population:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 29, 2026
"We shouldn’t deceive ourselves - everyone must be destroyed. Enough of feeling sorry for them." https://t.co/uSkyANT4v0 pic.twitter.com/oDWxVuROED
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



