TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Video pirmo reizi tika piedāvāts detalizēts ieskats prezidenta pazemes bunkurā — vietā, kur kara pirmajās dienās tika pieņemti svarīgi lēmumi.

"Tieši šeit es teicu Baidenam, ka nepametīšu Ukrainu. Man vajag munīciju, nevis transportu," atcerējās Zelenskis. Vairāk lasi šeit.

Atbildot uz Kallasas piezīmēm par iespējamu ieceļošanas aizliegumu ES bijušajiem Krievijas karavīriem, kas karoja Ukrainā, Medvedevs sacīja: "Ja viņi vēlas, viņi var ieceļot bez vīzām — tāpat kā 1812. vai 1945. gadā."

Krievijas stratēģija karadarbībā Ukrainā nebalstās uz panākumiem frontē, jo tur valda spēku paritāte, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.

Tā vietā agresors galvenokārt cenšas ietekmēt politisko gribu un iedzīvotāju vēlmi atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus un pretošanos.

Un kad tas neizdodas, ar raķetēm un bezpilota sistēmām bombardējot pilsētas un civiliedzīvotājus, Krievija sāk īstenot teroristiskus aktus Ukrainas dziļumā, atzina Pudāns.

Krievijas spēki cenšas pārvietot tankus un loģistikas transportlīdzekļus tuvāk Kostjantiņivkai, taču 28. brigādes 3. mehanizētā bataljona vienības "Spalah", "Kurt&Company" un "R.V." iznīcina ekipējumu, pirms tas sasniedz teritoriju.

Krievijas dronu uzbrukumā Zaporižjai naktī uz otrdienu ievainoti pieci cilvēki, viņu vidū bērns, paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests.

Viens no bezpilota lidaparātiem trāpīja ražošanas ēkā blakus deviņstāvu namam, bojāti arī blakus esošie nami. Izcēlās ugunsgrēks.

Citā vietā reģistrēts trāpījums atklātā teritorijā netālu no dzīvojamām ēkām. Bojāti pieci piecstāvu nami un pagalmā novietotie automobiļi.

Otrdienas, 24. februāra, rītā jeb ceturtajā gadadienā kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma, aptuveni 500 cilvēki Rīgā pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai akcijā "Kopā līdz uzvarai!" paustu atbalstu ukraiņu tautai. Vairāk lasi šeit.

Ukraina ir vairogs, kas Eiropu un cilvēci sargā no trešā pasaules kara, uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).

Viņas palīdze Elīna Bīviņa informēja, ka EP šodien pulcēsies ārkārtas sēdē, lai pieminētu četrus Krievijas sāktā kara gadus un uzsvērtu Eiropas Savienības (ES) atbalstu Ukrainai. Attālināti no Kijivas EP uzrunās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kalniete uzskata, ka eiropieši ir daudz darījuši, lai atbalstītu Ukrainu, un kopš ASV ir pārtraukusi militāro palīdzību, ES finansē Ukrainas pašaizsardzību. Vienlaikus, viņasprāt, Eiropas palīdzība joprojām nav proporcionāla tam, cik daudz Ukraina palīdz Eiropai.

Otrdien, kad aprit četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Kijivā ieradušies Baltijas un Ziemeļvalstu vadītāji, vēsta Ukrainas mediji.

Lai demonstrētu solidaritāti ar Ukrainu, tās galvaspilsētā ieradušies Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, Dānijas valdības vadītāja Mete Frederiksena, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre un Islandes valdības vadītāja Kristrūna Frostadotira. Savukārt Lietuvu pārstāv aizsardzības ministrs Roberts Kauns.

Vizītē Kijivā uzturas arī Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs.

Otrdien, Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ceturtajā gadadienā, Kijivu apmeklē Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta.

Leiena, kas Ukrainas galvaspilsētā ieradusies jau desmito reizi kopš pilna mēroga kara sākuma, platformā "X" ierakstījusi, ka viņa ir Kijivā, lai "uzsvērtu mūsu pastāvīgo apņemšanos atbalstīt Ukrainas taisnīgo cīņu".

"Un lai nosūtītu nepārprotamu vēstījumu gan Ukrainas tautai, gan agresoram: mēs neatkāpsimies, kamēr netiks atjaunots miers. Miers ar Ukrainas noteikumiem," viņa piebildusi.