TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kādreizējais Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Antons Geraščenko vēsta, ka bez apkures plaikuši tūkstošiem ģimeņu (vecāki cilvēki, invalīdi), un viņiem "nāksies salts savās mājās", jo naktī gaisa temperatūra noslīdēs līdz -20 °C.
So many people in Kyiv are still without heating, electricity after the Russian attack.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 11, 2026
The temperatures tonight will be up to -20°C.
No heating means thousands of families (the elderly, the disabled) just freezing in their homes.
Russia deliberately launched this attack when… https://t.co/VPUW4qhqHt pic.twitter.com/hPGYSwWYgG
Krievijā Čečenijas līderim Ramzanam Kadirovam būtiski saasinājušās veselības problēmas, tāpēc Kremlī aktivizējušās debates par iespējamiem līdera amata mantiniekiem, ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" pavēstīja avoti Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenajā izlūkošanas pārvaldē (HUR).
Vairāk lasi šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 218 940 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 541 tanku, 23 885 bruņutransportierus, 35 952 lielgabalus un mīnmetējus, 1598 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1269 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 104 068 bezpilota lidaparātus, 4155 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 73 644 automobiļus un autocisternas, kā arī 4039 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Lai mazinātu agresorvalsts Krievijas militāri ekonomisko potenciālu, Ukrainas Aizsardzības spēki Kaspijas jūras akvatorijā veica triecienu trim Krievijas korporācijas "Lukoil" urbšanas platformām, svētdien pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Trieciens veikts Filanovska, Korčagina un Graifera urbšanas iekārtām, teikts paziņojumā, vēsta LETA.
Ukrainas Bruņoto spēku Īpašo operāciju spēki sociālajos medijos publicējuši triecienu video.
"Šie objekti ir iesaistīti Krievijas okupācijas armijas apgādē. Ir fiksēti trāpījumi. Bojājumu apmērs tiek precizēts," norādīja ģenerālštābs.
"Ukrainas Aizsardzības spēki turpina sistemātiski vājināt Krievijas okupācijas karaspēka militārās un ekonomiskās spējas un uzbrukuma potenciālu. Tiek veikti triecieni objektiem, kas ir tieši iesaistīti bruņotas agresijas pret Ukrainu īstenošanā," uzsvēra ģenerālštābs.
Nāves gadījumi un medicīniskā spīdzināšana, ko izraisījusi Krievijas izlaupīšana un slimnīcu slēgšana okupētajā Hersonas apgabalā:
Deaths and medical torture through Russia's plunder and closure of hospitals in occupied Kherson oblasthttps://t.co/ofMBJU8LG8
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 11, 2026
Kijivas enerģētiskā situācija joprojām ir sarežģīta, un paredzams, ka tāda paliks arī tuvākajās dienās, 11. janvārī paziņoja mērs Vitālijs Kličko, uzsverot Krievijas uzbrukumu ietekmi uz Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Pēc Krievijas masveida uzbrukuma Ukrainai 9. janvāra naktī galvaspilsētā vairāk nekā tūkstoš ēku joprojām ir bez apkures.
Viņš pievienojās kā brīvprātīgais un pēc apmācību pabeigšanas tika norīkots uz jauno sistēmu, kas nesen tika piegādāta no Apvienotās Karalistes. Līdz vakaram viņa apkalpe jau bija notriekusi savus pirmos divus mērķus.
🇺🇦🇬🇧 Ukraine’s Air Command “Center” shared an interview with the commander of the British Raven air defense system. He joined as a volunteer and, after completing training, was assigned to the new system recently delivered from the UK. By that evening, his crew had already shot… pic.twitter.com/shhbJqYWby
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 11, 2026
Lielbritānija iztērēs 200 miljonus britu mārciņu (230,5 miljonus eiro), lai sagatavotu savus karavīrus dislocēšanai Ukrainā gadījumā, ja tiks noslēgts pamiers ar Krieviju, paziņoja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs.
Hīlijs to pavēstīja pēc vienas dienas vizītes Kijivā, kur viņš piektdien ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apsprieda Ukrainas Daudznacionālo spēku plānus.
Ar šo naudu tiks samaksāts par automašīnu un sakaru sistēmu atjauninājumiem, pretdronu aizsardzību un citu aprīkojumu, lai nodrošinātu karavīru gatavību dislocēšanai.
"Mēs palielinām investīcijas mūsu priekšdarbos pēc premjerministra paziņojuma šonedēļ, nodrošinot, ka Lielbritānijas bruņotie spēki ir gatavi dislocēties un vadīt Ukrainas Daudznacionālos spēkus, jo droša Ukraina nozīmē drošu Lielbritāniju," sacīja Hīlijs.
Raķete būs aprīkota ar 200 kilogramu smagu kaujas galviņu un tās darbības rādiuss būs 500 kilometri, kas ļaus sasniegt dziļi Krievijas kontrolēto teritoriju. Raķete ir paredzēta ātrai palaišanai no transportlīdzekļa, un to var palaist ātri pēc kārtas, pirms Krievijas spēki var reaģēt.
Šorīt "Alfa Oil" uzņēmuma naftas noliktava Volgogradas reģionā joprojām deg.
As of this morning, the Alfa Oil company's oil depot in the Volgograd region is still burning. https://t.co/lzx1IAg1QM pic.twitter.com/jsP6Vhwz9p
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 11, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
