TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pie Polijas robežas krievi pieved "Iskander" raķetes

Karš ar Krieviju sāksies, ja NATO virs Ukrainas notrieks Krievijas bezpilota lidaparātus, paziņoja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs.

Ķīna spers izlēmīgus atbildes pasākumus, ja NATO valstis, ASV spiediena ietekmē, mēģinās noteikt tarifus Krievijas naftas iepirkumiem, paziņo Ķīnas Ārlietu ministrija.

Saskaņā ar pilsētas domes sniegto informāciju, ievainoti deviņi civiliedzīvotāji.

Krievijas spēki nakts laikā uzsāka plašu uzbrukumu Ukrainai, no sešiem virzieniem izšaujot trīs S-300 raķetes un 84 dronus.

Tramps: "NATO un Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība. Mani draugi Eiropā joprojām pērk Krievijas naftu, tas nav pieņemami. Viņu sankcijas nav pietiekami stingras. Esmu gatavs ieviest sankcijas, taču tām ir jābūt līdzvērtīgām. Pašlaik viņi runā, bet nerīkojas. Mēs nepērkam Krievijas naftu. Viņiem arī nevajadzētu."

Krievijas neapbruņotu, bet ieroču iespējām aprīkotu bezpilota lidaparātu izmantošana pret Poliju ir jauna eskalācijas taktika, kuras mērķis ir pārbaudīt NATO robežas, neizraisot pilna mēroga karu.

Krievija zaudēs šo karu. Ja Putins būtu uzvarējis, viņš būtu Kijivā, Odesā, pie Dnipro, sacīja ASV prezidenta speciālais pārstāvis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs.

Daudzviet pasaulē pirmdien traucēta satelītsakaru sistēmas "Starlink" darbība, konstatējis monitoringa centrs "Downdetector", kas seko līdzi populāro tīmekļa pakalpojumu, vietņu un programmu situācijai.

Pirmdien Ukrainas Bruņoto spēku Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi pavēstīja, ka "Starlink" darbība visā frontes garumā apturēta.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 095 520 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 910 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 11 184 tankus, 23 269 bruņutransportierus, 32 784 lielgabalus un mīnmetējus, 1488 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1217 zenītartilērijas iekārtas, 422 lidmašīnas, 341 helikopteru, 59 409 bezpilota lidaparātus, 3718 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 61 698 automobiļus un autocisternas, kā arī 3965 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) jauno kārtību par Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu pret Krieviju uzskata par nevajadzīgu.

Taujāts, kāpēc Ekonomikas ministrija (EM) pagājušajā nedēļā izteikusi iebildes pret Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto jauno regulējumu, Zaļo un zemnieku savienības politiķis intervijā LTV "Rīta panorāmai" jauno kārtību nodēvēja par nevajadzīgu, jo Latvijai jau esot citi mehānismi lemt par sankciju piemērošanu.

Šādos apstākļos EM izteikusi jautājumus un ierosinājumus, taču ar ĀM esot izpalikusi "veselīga diskusija", tāpēc EM izlēmusi atteikties sniegt atzinumu. "Veselīgas diskusijas" vietā ĀM esot izteikusi draudus EM darbiniekiem, ka šī diskusija pāriešot publiskajā telpā, kas, pēc Valaiņa vārdiem, pašlaik arī īstenojoties.

Valainis uzskata, ka nekādi draudi Latvijas sankciju piemērošanai nav bijuši.

Valdības apstiprinātais ĀM piedāvājums vairāk esot "politisks solis, nevis solis pēc būtības", paziņoja politiķis.

LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka pastāvējis risks, ka Latvija nepagūs sakārtot savu nacionālo sankciju regulējumu, jo EM iebildumu dēļ valdība kavējusies izskatīt Ārlietu ministrijas izstrādātos noteikumus.

Valdība 12.septembrī ārkārtas sēdē, kas noritēja aptaujas kārtībā, atbalstīja Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.

Kā izriet no ĀM sagatavotās anotācijas, Latvijas nacionālās sankcijas varētu attiecināt arī uz Krievijas uzņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem. Latvija plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

ĀM norāda, ka līdz šim Latvijā tika piemērotas ANO Drošības padomes un Eiropas Savienības (ES) sankcijas, taču ES sankciju noteikšanas process dažkārt var būt laikietilpīgs. ĀM ieskatā, tas var radīt riskus Latvijas drošībai, tādēļ jāparedz iespēja lemt par sankcijām arī nacionālā līmenī.