TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Paziņots, ar kādu eksotisku indi Krievija nogalināja opozicionāru Navaļniju

28 gadus vecais bijušais Ukrainas kluba “Volyn” uzbrucējs Serhijs Petrovs gājis bojā, karojot Krievijas pusē Pokrovskas virzienā, ziņo okupētās Jevpatorijas tā dēvētā Futbola federācija.

Paziņojumā norādīts, ka Petrovs pagājušā gada vasarā brīvprātīgi pievienojies Krievijas armijai un ticis norīkots triecienbrigādē.

Eiropas Savienības līderi šobrīd nav gatavi noteikt konkrētu datumu Ukrainas uzņemšanai ES, Minhenes Drošības konferencē paziņojis Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, vēsta "Suspilne".

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Ukrainai Eiropas Savienībā būtu jāiestājas pēc iespējas drīzāk.

"Runājot ar daudzu ES valstu un valdību vadītājiem, es sajutu, ka šobrīd nav gatavības pieņemt konkrētu datumu. No mūsu viedokļa mēs vēlamies, lai Ukraina kļūtu par ES daļu pēc iespējas ātrāk," sacīja Rinkēvičs.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute Minhenes Drošības konferencē paziņoja, ka, ja Krievija šobrīd uzbruktu, NATO uzvarētu katrā kaujā, atsaucoties uz lielajiem Krievijas zaudējumiem Ukrainā un alianses pašreizējo militāro spēku, vēsta aģentūra "Reuters".

Krievijas armija Ukrainā ciešot “milzīgus zaudējumus” – pēdējo divu mēnešu laikā tie sasnieguši aptuveni 65 000 karavīru, mediju apaļā galda diskusijā norādīja Rute. Viņš piebilda, ka NATO rīcībā ir pietiekami spēki, lai atturētu Krieviju no iespējama uzbrukuma tuvākajā laikā.

Rute uzsvēra, ka aliansei ir pietiekams militārais spēks, lai nepieļautu, ka Krievija pat mēģina uzbrukt NATO.

Viktors Orbāns 14. februārī paziņoja, ka “īstais drauds”, ar ko saskaras viņa valsts, nav Krievija, bet gan Eiropas Savienība, vēsta CNN.

Uzrunājot atbalstītājus, Orbāns salīdzināja ES ar represīvo Padomju režīmu, kas savulaik valdīja Ungārijā. Viņš noraidīja daudzu Eiropas līderu pausto viedokli, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins rada drošības apdraudējumu Eiropai.

Neilgi pirms Ženēvā paredzētajām Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju trīspusējām sarunām Maskava atkārtoti piedāvājusi izveidot Ukrainā starptautisku pārejas pārvaldi ANO vadībā.

Krievija ir gatava apspriest Ukrainas ārējo pārvaldi ar ASV, Eiropu un citām valstīm, Maskavas propagandas ruporam TASS svētdien paziņojis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Mihails Galuzins.

Krievijas tehnoloģiju uzņēmums "Yandex", kas atrodas Kremļa kontrolē, savā karšu platformā sācis mērķtiecīgi izpludināt (lietot "blur" efektu) kapsētu attēlus. Šāda rīcība tiek skaidrota kā mēģinājums neļaut sabiedrībai un pētniekiem vizuāli novērtēt straujo apbedījumu skaita pieaugumu kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā.

Krievijā dati par armijas zaudējumiem ir oficiāls valsts noslēpums, un patiesais bojāgājušo skaits tiek rūpīgi slēpts. Lai gan oficiālu skaitļu nav, neatkarīgie analītiķi lēš, ka tie ir simtiem tūkstošu karavīru, kas ir lielākais zaudējumu apjoms Krievijas modernajā vēsturē. 

 Krievija iegūst vairāk pie sarunu galda nekā kaujas laukā, svētdien brīdinājusi Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Kaja Kallasa.

"Krievija nav lielvara. Pēc vairāk nekā desmitgades konflikta, ieskaitot četrus gadus pilna mēroga karu Ukrainā, Krievija knapi pavirzījusies aiz 2014. gada frontes līnijas," uzstājoties ar runu ikgadējā Minhenes Drošības konferencē, norādīja Kallasa. "Un par kādu cenu? 1,2 miljoni upuru."

Viņa piebilda, ka tagad Krievija ir salauzta, tās ekonomika ir sagrauta, atslēgta no Eiropas enerģētikas tirgiem un pašas tās pilsoņi bēg no savas valsts. Neskatoties uz to, Krievija joprojām izvirza nereālistiskas prasības.

ES diplomātiskā dienesta vadītāja uzsvēra, ka lielākie draudi, ko šobrīd rada Krievija, ir faktā, ka Maskava lielākus panākumus gūst pie sarunu galda nekā kaujas laukā.

Ja tiek ierobežots Ukrainas armijas skaitliskais sastāvs, tad jāierobežo arī Krievijas armija, komentējot tā dēvēto ASV miera plānu, norādīja Kallasa, piebilstot, ka Maskavai jākompensē zaudējumi, ko tā nodarījusi Ukrainai.

Nav pieļaujama krievu kara noziedznieku amnestija, bet nolaupītajiem ukraiņu bērniem jāatgriežas dzimtenē, uzsvēra ES pārstāve, piebilstot, ka tas ir mazākais, kam Krievijai jāpiekrīt, ja tā patiesi vēlas panākt mieru.

Taču, ņemot vērā to, ka Eiropa nesaskata Kremļa gatavību sarunām, tā turpinās pārapbruņošanos, piebilda Kallasa.

Ukrainas Aizsardzības spēki Zaporižjas apgabalā un citos Dienvidu frontes sektoros izvērsuši taktiskas pretuzbrukuma operācijas, gūstot panākumus vairākos stratēģiski svarīgos punktos, ziņo militārais eksperts Aleksandrs Kovaļenko. Pēc viņa teiktā, ukraiņu spēki izmantojuši Krievijas vienību sakaru un koordinācijas problēmas, kas radušās pēc piekļuves bloķēšanas "Starlink" termināļiem.

Kā norāda Kovaļenko, pāreja pie lokāliem pretuzbrukumiem kļuvusi iespējama arī Krievijas spēku izsīkuma dēļ. 

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs svētdien oficiāli apstiprinājis triecienu naftas terminālim "Tamanneftegaz", kas Krievijas Krasnodaras novadā. Operācijas rezultātā objekta teritorijā fiksēts ugunsgrēks, un pašlaik tiek precizēti nodarīto bojājumu apmēri.

Ģenerālštāba paziņojumā uzsvērts, ka uzbrukums veikts kā daļa no mērķtiecīgiem pasākumiem Krievijas agresora uzbrukuma un ekonomiskā potenciāla mazināšanai. Ukrainas Aizsardzības spēku vienības turpina dot triecienus svarīgiem militāriem un stratēģiskiem objektiem gan pretinieka teritorijas dziļumā, gan uz laiku okupētajās teritorijās.

Tāpat tiek ziņots, ka aizvadītajā diennaktī okupētajā Krimā Krievijas spēki zaudējuši vēl vienu pretgaisa aizsardzības sistēmu "Pancir-S1". Militārie analītiķi norāda, ka sistemātiski triecieni pret naftas pārstrādes un uzglabāšanas infrastruktūru būtiski sarežģī Krievijas armijas loģistiku un degvielas piegādes frontes vienībām.

Krievijā sākta novecojušu tanku modeļu T-72A modernizācija. Tas liecina, ka ir izsmeltas modernāku modifikāciju rezerves. 

 Analizējot Krievijas propagandas televīzijas sižetus, konstatēts, ka T-72A modeļus aprīko ar dinamiskās aizsardzības sistēmām "Relikt". Tāpat uz veco tanku korpusiem tiek uzstādīti papildu aizsardzības moduļi virs kāpurķēdēm, mēģinot pielāgot tos mūsdienu karadarbības apstākļiem.

Eksperti norāda, ka šāda rīcība skaidri apliecina modernāku T-72B sērijas tanku krājumu beigšanos Krievijas noliktavās. Kopš iebrukuma sākuma Krievija ir zaudējusi tūkstošiem  bruņutehnikas vienību, un pašreizējās ražošanas jaudas nespēj segt zaudējumus.