TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas drons pietuvojās Ukrainas militārajam transportlīdzeklim Pokrovskas virzienā, taču transportlīdzeklī uzstādītās elektroniskās karadarbības sistēmas aktīvās darbības dēļ tas netrāpīja. Ukrainas karavīri to tieši novēroja, izmantojot elektronisko atbalstu Video Hunter 3.
Ukrainas karavīri no 3. smagās mehanizētās brigādes iznīcina Krievijas mērķus Harkivas ass virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the 3rd Heavy Mechanized Brigade are destroying 🇷🇺Russian targets on the Kharkiv axis pic.twitter.com/j5BDmg8Cs8
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 27, 2026
Vācu uzņēmums "TYTAN Technologies" sāks savu "Tytan" pārtvērējdronu masveida ražošanu. Šie droni jau ir pārbaudīti Ukrainā.
Source: https://t.co/htn9YhYvSQ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 27, 2026
Ukrainas FPV drons ielido tieši Krievijas kājniekus pārvadājošas kravas automašīnas kravas nodalījumā, bet brīnumainā kārtā neuzsprāga.
Video redzams, kā krievu okupanti izmisīgi šauj pa dronu, cenšoties to notriekt, tomēr viņiem tas neizdodas, un bezpilota lidaparāts ielido kravas nodalījumā. Pēcāk krievu karavīri lec ārā no braucošā auto un to pamet, jo baidās, ka tas neuzsprāgst.
Krievijas dronu triecienā Odesā ievainoti vismaz 22 cilvēki, otrdien paziņojis Odesas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks.
Lisaks platformā "Telegram" ziņoja, ka cietuši vairāki daudzdzīvokļu nami un vienģimenes mājas, infrastruktūras objekts un baznīca pilsētas centrā. Naktī pilsētā izcēlušies vairāki ugunsgrēki.
Jau ziņots, ka Krievija naktī uz otrdienu uzbruka Ukrainai ar 165 dažādu tipu droniem. No tiem 135 notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem.
2025. gadā Ukrainas Aizsardzības ministrijas iepirkumu aģentūra pārsniedza Ukrainas bruņoto spēku pasūtījumus, nodrošinot vienības ar zemes robotizētajiem kompleksiem.
2026. gada ziemā trīs krievu okupanti padevās Ukrainas bruņoto spēku sauszemes robotizētajam kompleksam, jo pirms tam viņiem aktīvi uzbruka ukraiņu FPV droni. Sociālajos tīklos tika publicēts padošanās video. Video redzams, kā vienā no apdzīvotajām vietām trīs krievu okupanti ar rokām gaisā iznāk no patvertnes, bet pēc tam padodas. Vairāk lasi šeit.
Krievijas uzbrukumu rezultātā 80% Harkivas apgabala palikuši bez elektroapgādes, otrdien paziņojis apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.
"Mūsu enerģētikas sektors ir pakļauts ienaidnieka triecieniem - ir diezgan nopietni bojājumi," savā "Telegram" kanālā paziņoja Sinehubovs.
Viņš norādīja, ka Krievija uzbrukumos izmantoja daudzlādiņu reaktīvās iekārtas "Tornado-S" un lidrobotus "Shahed".
Baltkrievijas VDK specvienība "Alfa" izmanto Ukrainā ražotas RK 3 "Korsar" vadāmās prettanku raķetes, ziņo Baltkrievijas opozīcijas organizācija BELPOL. Grupa apgalvo, ka šo ieroču klātbūtne varētu liecināt, ka "Alfa" vienības piedalījās agresijā pret Ukrainu un tur sagrāba "Korsar" sistēmas.
Belarusian KGB special unit Alpha is using Ukrainian made RK 3 Korsar anti tank guided missiles, according to the Belarusian opposition organization BELPOL. The group says the presence of these weapons could indicate that Alpha units took part in aggression against Ukraine and… pic.twitter.com/zlaE5i12l8
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 27, 2026
Francija iebilst pret britu spārnoto raķešu "Storm Shadow" iegādi Ukrainai, izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus.
Parīze uzstāj, ka finansējums jāizmanto tikai Eiropas Savienības ietvaros.
Source: https://t.co/VCLkLz5s3M
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 26, 2026
Par to paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Viņš uzsvēra, ka Vācija jau ir sniegusi "nesamērīgi lielu ieguldījumu", nododot Ukrainai vairāk nekā trešdaļu savu sistēmu.
Source: https://t.co/Ls2DfZEL1z
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 27, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
