TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti

“Šobrīd tūkstošiem cilvēku ir bez apgaismojuma un siltā ūdens. Ārā ir mīnus 20 grādi.” 

Trīs dienas iepriekš Krievija uz Kijevu palaida 36 raķetes un 242 bezpilota lidaparātus, kā rezultātā puse no visiem daudzdzīvokļu namiem palika bez apkures.

Kritiķi viņu apsūdzēja par sliktu sportisko garu. Viņa to nosauca par “apzinātu izvēli, lai turpinātu atgādināt cilvēkiem”.

Moldovas prezidente Maija Sandu intervijā britu podkāstam "The Rest is Politics", kas publicēta svētdien, sacīja, ka balsotu par Moldovas apvienošanos ar Rumāniju, ja šajā jautājumā tiktu rīkots referendums.

Tādai mazai valstij kā Moldova "kļūst arvien grūtāk izdzīvot kā demokrātijai, kā suverēnai valstij un, protams, pretoties Krievijai", intervijā klāstīja prezidente.

"Ja mums būs referendums, es balsošu par apvienošanos ar Rumāniju," sacīja Sandu.

Krievija Melnajā jūrā uzbrukusi vēl diviem civilajiem kuģiem, kas transportē pārtikas produktus, pirmdien paziņoja Ukrainas reģionālās attīstības ministrs Oleksijs Kuleba.

Trieciena rezultātā uz viena no kuģiem izraisījies ugunsgrēks un ievainots apkalpes loceklis.

"Ienaidnieka drons trāpīja Panamas karoga tankkuģim, kas gaidīja, lai iebrauktu ostā un iekrautu augu eļļu. Diemžēl viens apkalpes loceklis tika ievainots," norādīja ministrs.

"Uzbrukums veikts arī Sanmarīno karoga kuģim, kas izbrauca no ostas ar kukurūzas kravu," piebilda Kuleba.

"Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka Krievija apzināti uzbrūk civilajiem kuģiem, starptautiskajai tirdzniecībai un kuģošanas drošībai," rezumēja ministrs.

Odesas apgabala gubernators Olehs Kipers pavēstīja, ka uzbrukumi notikuši pie Čornomorskas ostas Ukrainas dienvidu piekrastē.

ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi apšaubīja NATO nozīmi, pat laikā, kad sabiedrotie gatavojas iespējamam pamieram Ukrainā.

“Man patīk NATO,” viņš sacīja. “Es tikai domāju, vai gadījumā, ja mums NATO būtu vajadzīga, viņi būtu mums līdzās. Es neesmu pārliecināts, ka tā būtu.”

Jautāts, vai viņš varētu izvest ASV no alianses, Tramps sacīja, ka NATO “būtu neapmierināta” un ka tas “ietaupītu daudz naudas”, pastiprinot bažas Eiropas galvaspilsētās, ka Vašingtonas drošības garantijas kļūst arvien nosacītākas.

ASV prezidents Donalds Tramps saka, ka Krievijas karš Ukrainā tuvojas beigām, apgalvojot, ka diplomātiskā dinamika pieaug.

“Mēs panākam progresu,” Tramps svētdien paziņoja žurnālistiem lidmašīnā Air Force One, uzsverot centienus glābt dzīvības konfliktā, kas ir mainījis Eiropas drošības situāciju.

“Es vēlos glābt dzīvības – gan krievu, gan ukraiņu dzīvības. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc es to daru. Šis ir Baidena karš – tas nav Trampa karš... Viss, ko es varu darīt, ir to apturēt, un es domāju, ka mēs panākam progresu, lai to apturētu,” viņš teica, nesniedzot sīkāku informāciju.

Hellfire raķetes kādreiz lietusgāzes veidā tika izšautas no Predator bezpilota lidaparātiem virs Tuvajiem Austrumiem. Tagad tās tiek izšautas uz Shahed bezpilota lidaparātiem virs Ukrainas.

No Krievijas ir jāsaņem skaidra atbilde, vai tā ir gatava izbeigt karu ar reāliem nosacījumiem, pirmdien platformā "Telegram" pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukrainas sarunu komanda beidz darbu pie dokumenta par ASV drošības garantijām, kas tiks iesniegts izskatīšanai prezidentu līmenī, norādīja prezidents.

"Apspriedām grafiku nākamajām divām nedēļām - par sanāksmēm, dokumentu sagatavošanu un iespējamo parakstīšanu," platformā "Telegram" pauda Zelenskis.

"Uzdevu pabeigt un iesniegt izskatīšanai visaugstākajā līmenī dokumentu par ASV drošības garantijām Ukrainai. Šim dokumentam jābūt vēsturiska līmeņa dokumentam, un šādu līmeni teksts sasniedz šobrīd," norādīja prezidents.

Viņš pauda, ka sagaida "skaidru atbildi" no Maskavas par kara izbeigšanu, mudinot pretējā gadījumā palielināt spiedienu uz Krieviju.

Maskavas centrā pašvaldības dienesti parādīja „atjautību” un vienkārši izgāza sniegu uz kaimiņu ielu.

Vakar notikušās vētras laikā visi pūliņi tika veltīti galveno ceļu attīrīšanai.

Iedzīvotāji ir sašutuši un spiesti mājup doties cauri sniega kaudzēm.

Krievija ir pastiprinājusi centienus ieņemt nelielu pilsētu Časivjaru Donbasas reģionā, kas ir galvenais mērķis Krievijas mēģinājumā pārraut “cietokšņa joslu” Ukrainas austrumos.

Pilsētu aizstāvošā 24. mehanizētā brigāde paziņoja, ka Krievijas karaspēks, izmantojot aukstos laika apstākļus, “pastiprinājis spiedienu uz pilsētu”.

Viņi mēģinājuši “savākt spēkus un... izmantot visus pieejamos ieroču veidus, tostarp daudzkārtējās raķešu palaišanas sistēmas”.

Eiropas Komisija publiski pieļāvusi iespēju iesaistīties tiešās sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai izbeigtu karu Ukrainā, vienlaikus brīdinot, ka Maskavas nerimstošā bombardēšanas kampaņa šobrīd šādu soli padara neiespējamu.

"Mēs ļoti, ļoti intensīvi strādājam pie miera Ukrainā," pirmdienas pēcpusdienā sacīja Eiropas Komisijas galvenā preses pārstāve Paula Piņu. "Miers Ukrainā ir atkarīgs no viena cilvēka. Šis cilvēks, kā jūs ļoti labi zināt, ir prezidents Putins. Tāpēc ir skaidrs, ka kādā brīdī sarunām būs jānotiek arī ar prezidentu Putinu. Tikmēr tiek paveikts ļoti daudz darba," turpināja Piņu.

"Diemžēl mēs neredzam nekādas pazīmes, ka prezidents Putins būtu gatavs iesaistīties šādās sarunās, tāpēc mēs vēl neesam līdz tam nonākuši, taču kādā brīdī mēs patiešām ceram, ka šādas sarunas notiks un beidzot novedīs pie miera Ukrainā."

Jautāta, vai Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai būtu jābūt tai, kura paceļ telefona klausuli, Piņu atteicās "spekulēt par to, kad, vai un kurš" un aicināja Putinu piekrist klātienes tikšanās reizei ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ko Krievijas līderis vairākkārt ir atteicies darīt.