TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins pasludina "Lieldienu pamieru", pusotru dienu apņemoties neslepkavot Ukrainā

 Centienos panākt miera līguma noslēgšanu ar Kremli vērojams progress, intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg" sacīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs, norādot, ka kara noslēgums iespējams tuvākajā laikā.

Lai gan sarunas ir devušas maz rezultātu, Budanovs pauda optimismu, ka puses joprojām virzās uz miermīlīgu risinājumu.

Intervijā aģentūrai viņš pauda, ka, viņaprāt, arī Krievija vēlas izbeigt karu.

"Viņi saprot, ka karam ir jābeidzas. Tāpēc viņi ved sarunas," sacīja bijušais Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs. "Es uzskatu, ka tas neprasīs daudz laika," viņš piebilda.

Budanovs atzina, ka abas puses līdz šim saglabājušas maksimālistiskas pozīcijas ar ASV starpniecību notikušajās sarunās, taču pauda pārliecību, ka pozīcijas tuvināsies, meklējot kompromisu.

Krievijai ir skaidrs stimuls panākt vienošanos, sacīja Budanovs.

"Atšķirībā no mums viņi tērē savu naudu," norādīja kancelejas vadītājs. "Tās ir milzīgas summas - triljoni."

Budanovs nevēlējās minēt, kāds varētu izskatīties iespējamais kompromiss teritoriju jautājumā, kas sarunās ir visgrūtākais, norāda izdevums.

"Galīgais lēmums vēl nav pieņemts," sacīja Budanovs, "taču principā visi tagad skaidri saprot pieļaujamā robežas. Tas ir milzīgs progress."

Tiesa, kā norāda divi Kremlim tuvi "Bloomberg" avoti, sarunās ir panākts neliels progress, un diskusijas par drošības garantijām Kijivai lielā mērā ir apstājušās.

Vienīgais taustāmākais šā gada sarunu rezultāts bija tas, ka abas puses izklāstīja otrai pusei nepieņemamas nostājas, sacīja viens no aģentūras sarunbiedriem.

Tomēr Budanovs par galveno sasniegumu sarunās nosauca ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pastāvīgo līdzdalību starpnieka statusā.

Viņš sacīja, ka Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners nākamnedēļ ieradīsies Kijivā.

Krievijas ekonomika saskaras ar pieaugošu spiedienu, ko rada budžeta deficīta palielināšanās milzīgo militāro izdevumu dēļ.

Naftas cenu kāpums Irānas dēļ ir devis Maskavai finansiālu ieguvumu, kas varētu mazināt spiedienu, kas saistīts ar kara finansēšanu, norāda "Bloomberg".

Budanovs uzskata, ka šis ieguvums būs īslaicīgs, jo karš Tuvajos Austrumos var drīz beigties.

Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstījis likumu, kas paredz kriminālatbildību par Vācijas-PSRS kara laikā nacistu īstenotā, kā teikts likumā, "padomju tautas genocīda" noliegšanu vai atbalstīšanu, kā arī par upuru piemiņas aizskaršanu.

Dokuments ceturtdien publicēts oficiālajā juridiskās informācijas interneta portālā.

Marta beigās likums tika pieņemts Valsts domē otrajā un trešajā lasījumā.

Grozījumi izdarīti Krievijas Kriminālkodeksa pantā par "nacisma reabilitēšanu".

Par "padomju tautas genocīda fakta" noliegšanu, kā arī par šāda nozieguma upuru piemiņas aizskaršanu tiks piespriests naudas sods līdz trim miljoniem rubļu (orientējoši 33 000 eiro), piespiedu darbs vai brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem.

Turklāt tiek papildināts Kriminālkodeksa pants par "kara kapu apgānīšanu".

Par "padomju tautas genocīda" upuru apbedījumu vietu, kas atrodas Krievijā vai ārvalstīs, kā arī pieminekļu, stēlu, obelisku, citu memoriālu būvju vai objektu, kas iemūžina viņu piemiņu, "iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu" paredzēts naudas sods no diviem līdz pieciem miljoniem rubļu, piespiedu darbs līdz pieciem gadiem vai brīvības atņemšana uz tādu pašu laiku.

Jēdziens "padomju tautas genocīds" Krievijā tika ieviests ar likumu, kas stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar to par genocīdu tiek atzītas "nacistu un viņu līdzskrējēju darbības" Vācijas-PSRS kara laikā no 1941. līdz 1945. gadam, "kuru mērķis bija pilnīgi vai daļēji iznīcināt PSRS teritorijā dzīvojošās nacionālās, etniskās un rasu grupas".

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, lai pilnībā okupētu Donbasu, būtu jāziedo no 300 000 līdz miljonam cilvēku, intervijā podkāstam "The Rest Is Politics" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka Ukraina no Donbasa savu karaspēku neizvedīs.

"[Putins] cieš milzīgus zaudējumus, un kaujaslaukā nav pietiekami daudz labi apmācītu cilvēku. Viņš cenšas atrast atkāpšanās ceļu, kas izskatītos pēc uzvaras," norādīja Zelenskis.

"Tāpēc viņš mēģina mūs izstumt no Donbasa ar diplomātijas palīdzību, ar dialoga ar ASV palīdzību. Jo, lai pilnībā okupētu Donbasu, viņam būtu nepieciešams upurēt no 300 000 līdz miljonam cilvēku, atkarībā no tā, uz cik gadiem viņi plāno operāciju," klāstīja prezidents.

"Pat Putinam tā ir milzīga cena," viņš piebilda.

Zelenskis šonedēļ intervijā Itālijas "Rai Radio" pauda, ka Ukrainas karaspēka izvešana no Doneckas apgabala nevar tikt uzskatīta par kompromisu, jo tas ļautu Krievijai vēlāk okupēt Harkivu un Dņipro.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, visticamāk, jau piektdien pagarinās izņēmumus, kas ļauj valstīm pirkt sankcijām pakļauto Krievijas jēlnaftu un naftas produktus, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotiem.

Sankciju mīkstināšana bija daļa no ASV centieniem kontrolēt globālās energoresursu cenas, kas strauji pieauga Irānas kara dēļ.

ASV Finanšu ministrija kopš marta vidus ir atļāvusi iepirkt daļu Krievijas naftas saskaņā ar 30 dienu izņēmuma režīmu, kas beidzas 11. aprīlī.

Tuvo Austrumu kara apstākļos Vašingtona atļāva pārdot Krievijas izcelsmes jēlnaftu un naftas produktus, kas līdz 12. martam jau bija iekrauti tankkuģos.

ASV finanšu ministrs Skots Besents pirms mēneša sacīja, ka šis "šauri specifiskais īstermiņa pasākums" Krievijai nesniegs būtisku labumu.

Marta beigās pastiprinājās Ukrainas dronu uzbrukumi naftas eksporta ostām Baltijas un Melnajā jūrā, ietekmējot gan Krievijas naftas piegādes, gan ražošanu.

Ukrainas Aizsardzības spēki naktī uz piektdienu Kaspijas jūrā veikuši triecienu divām Krievijas urbšanas platformām, kas piegādāja degvielu okupācijas spēkiem, pavēstīja ģenerālštābs.

Operācija veikta, īstenojot Krievijas militārā un ekonomiskā potenciāla samazināšanas stratēģiju.

Saskaņā ar provizoriskiem datiem trāpīts stacionārajām platformām Graifera un Korčagina naftas ieguves laukos.

Urbšanas platformas pieder Krievijas uzņēmumam "Lukoil".

Šīs iekārtas atrodas Kaspijas jūras ziemeļos, teju 1000 kilometru attālumā no frontes līnijas.

Platformas ir svarīgs posms agresora armijas apgādē ar degvielu.

Militārā pavēlniecība norādīja, ka šādi triecieni tiks turpināti.

"Ukrainas Aizsardzības spēki turpinās uzbrukt svarīgiem okupantu objektiem līdz pilnīgai Krievijas bruņotās agresijas pret Ukrainu pārtraukšanai," norādīja ģenerālštābs.

11. aprīlī beidzas ASV noteikto naftas sankciju mīkstināšana.

Oficiāli tiek apspriests miera līgums un ekonomiskā sadarbība, taču avoti aģentūrai "Reuters" stāsta, ka patiesā darba kārtība ir šī termiņa pagarināšana.

70 gadus vecs vīrietis Doneckas apgabalā zaudēja sievu apšaudē un nolēma doties prom.

Viņš paņēma līdzi visu, kas viņam bija palicis – savas mantas, suni un 18 vistas. Kijivas centrā viņa automašīna sabojājās tieši ceļa vidū.

Garāmgājēji ieradās palīgā, un policijas patruļas darbinieki aizvilka automašīnu uz degvielas uzpildes staciju.

Terorists un bijušais Donbasa "tautas gubernators" Pāvels Gubarevs apstiprinājis, ka tā saukto "sacelšanos" Ukrainas Donbasā 2014. gadā pilnībā finansēja un koordinēja Maskava, un tā tika īstenota ar Krievijas militāro iesaisti.

Krievi uz zemes bāzētā robotizētā kompleksa "Courier" ir uzstādījuši Ziemeļkorejas 75. tipa MLRS.

Zelenskis apgalvo, ka Ukrainas lēmums atteikties no kodolieročiem bija "maldināšana", apgalvojot, ka dalībai NATO vajadzēja būt minimālajai garantijai, un kritizē parakstītājvalstis par nespēju nodrošināt drošību, jo Krievija tagad karā izmanto nodotos aktīvus.