TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc "Starlink" zaudēšanas okupantu operācijas frontē tikušas paralizētas

Prezidents paziņoja, ka Kijiva jau no paša sākuma ir bijusi gatava pamieram, taču Krievijai tam ir jāpiekrīt. Visi pamiera nosacījumi, pēc viņa teiktā, ir izklāstīti 20 punktu plānā.

Valsts vadītājs uzsvēra, ka Ukrainai galvenais jautājums ir drošības garantiju sniegšana, galvenokārt no Amerikas Savienoto Valstu puses.

Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas tiesai krimināllietu pret kādu elektriķi par spiegošanu Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) uzdevumā.

Kā teikts apsūdzībā, ideoloģisku motīvu vadīts, Latvijas pilsonis ieguva un nodeva GRU ziņas par aviācijai izmantojamu privātu infrastruktūru Latvijas teritorijā, piemēram, lidlauku "Spilve", NATO sabiedroto spēku klātbūtni valstī un dažādām aizsardzības nozares aktualitātēm. Tāpat persona GRU nodeva ziņas par Latvijas sabiedrības noskaņojumu, sniegto atbalstu Ukrainai, informēja prokuratūra.

Krievija no gūsta Ukrainā atguvusi 157 karavīrus un apmaiņā pret tiem atbrīvojusi 157 Ukrainas armijas karavīrus, paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.

Par gūstekņu apmaiņu šodien ziņoja arī ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš vada ASV delegāciju trīspusējās sarunās Abū Dabī. Viņš sociālajā tīklā "X" rakstīja, ka tiks apmainīti 312 cilvēki. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju sarunu otrā kārta Abū Dabī ceturtdien noslēgusies, un Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs paziņojis, ka sarunas bijušas "patiesi konstruktīvas".

Budanovs arī pateicies ASV un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) par kvalitatīvo sarunu organizāciju un starpniecību.

Iepriekš ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs sociālās saziņas platformā "X" izteicies, ka sarunas bijušas "detalizētas un produktīvas", taču atzinis, ka priekšā vēl daudz darba.

"Apspriešana tiks turpināta, un tuvākajās nedēļās sagaidāms tālāks progress," piebildis Vitkofs.

Krievija sarunas pagaidām nav komentējusi.

Latvijā kas tāds nebūtu iedomājams, taču Parīzē, kur šobrīd bāzējas tā saucamais "Krievijas Zinātnes un kultūras nams" nesen, klausoties Krievijas valsts amatpersonu, tostarp Ukrainā karojušu okupantu-funkcionāra runas, atklāts "Starptautiskais jauniešu centrs". Vairāk lasi šeit.

Vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete "Orešņik" ir zeme-zeme tipa raķete, un saskaņā ar pieejamajiem datiem to var apbruņot ar kodolieroču vai parasto kaujas galviņu.

Sīkāka informācija par tās tehniskajām specifikācijām ir ierobežota. Putins paziņoja, ka raķete spēj trāpīt mērķiem ar ātrumu 10 Mahi (2,5–3 km/s). Saskaņā ar Krievijas klasifikāciju tās darbības rādiuss, visticamāk, sasniedz 5500 km.

Tomēr, saskaņā ar Ukrainas militārajiem avotiem, tā var sasniegt ātrumu virs 3,5 km/s. Tā nes sešas kaujas galviņas, no kurām katra, kā ziņots, satur munīcijas piedevas. Šīs īpašības padara to par grūti pārtveramu mērķi, lai gan mūsdienu pretraķešu aizsardzības sistēmas ir īpaši izstrādātas, lai cīnītos pret šo draudu.

Tiek uzskatīts, ka raķete ir balstīta uz vidējas darbības rādiusa raķeti RS-26 "Rubež", kas tika pārbaudīta, bet nekad netika pieņemta ekspluatācijā. Eksperti uzskata, ka jaunajā konstrukcijā, iespējams, ir noņemts viens no RS-26 pastiprinātāja posmiem, tādējādi samazinot lidojuma diapazonu.

Kremļa propagandists Solovjovs sāka runāt par uzbrukumu Amerikas Savienotajām Valstīm, uzreiz atceroties, ka šāds solis sadedzinātu Krievijas satelītus, taču tas viņu neapturēja.

5. februārī kļuva zināms, ka, reaģējot uz Krievijas armijas pilnīgu "Starlink" satelīta interneta termināļu slēgšanu frontē, Vladimirs Solovjovs aicināja Donaldu Trampu piezvanīt Īlonam Maskam. Vairāk lasi šeit.

Krievija vairākkārt ir mēģinājusi veikt atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, taču tas, kas kara sākumā varēja iedvest bailes, ceturtajā pilna mēroga iebrukuma gadā ir kļuvis par ikdienu. To Zelenskis paziņoja intervijā Francijas televīzijas kanālam "France 2". Vairāk lasi šeit.

Ceturtdien, 5. februārī, noslēdzās pēdējais spēkā esošais kodolieroču kontroles līgums starp ASV un Krieviju, raisot bažas par jaunu kodolbruņošanās sacensību valstu starpā. Tā sauktais "New START" līgums stājās spēkā 2011. gadā un noteica stingrus ierobežojumus abu valstu kodolarsenāliem — katrai pusei bija atļauts izvietot ne vairāk kā 1550 kodolgalviņu, kā arī tika noteikti konkrēti limiti starpkontinentālajām raķetēm, zemūdeņu balistiskajām raķetēm un stratēģiskajiem bumbvedējiem. Līgums tika pagarināts 2021. gadā līdz 2026. gada 4. februārim, taču to vairs nevarēja atjaunot automātiski. Vairāk lasi šeit.

2025. gada decembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Eiropai ir jāatjauno tiešs dialogs ar Krieviju, ņemot vērā Ukrainas intereses.

Francijas prezidenta galvenais diplomātiskais padomnieks Emanuels Bons šonedēļ apmeklēja Maskavu, kur rīkoja slepenas sarunas ar Krievijas diktatora Vladimira Putina pārstāvjiem, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz iekšējo informāciju. Vairāk lasi šeit.