TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropas ekspertiem, kas ieradušies Ukrainā, lai novērtētu naftas cauruļvada "Družba" bojājumus, vēl nav atļauts tam piekļūt, vēsta Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija "Suspilne" un tīmekļa medijs "Ukrainska pravda", atsaucoties uz avotiem.
Eiropas eksperti ieradās Ukrainā 18. martā.
Kopš tā laika viņi atrodas Kijivā un gaida atļauju apmeklēt bojāto "Družba" posmu, lai novērtētu remonta laiku un izmaksas.
Maz ticams, ka ekspertiem tuvākajā laikā tiks atļauts apmeklēt naftas vadu, sacījis "Suspilne" sarunbiedrs.
Krievijas naftas piegāde Ungārijai un Slovākijai pa cauruļvadu "Družba" tika pārtraukta janvāra beigās.
Kijiva skaidroja, ka iemesls bija Krievijas trieciens vienam no cauruļvada objektiem.
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna līdzgaitnieki apgalvoja, ka naftas cauruļvads nav bojāts un ka Ukraina naftas sūknēšanu apturējusi politisku iemeslu dēļ.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 17. martā piekrita pieņemt palīdzību no Eiropas Savienības, lai atjaunotu "Družba" darbību.
Pēc "Suspilne" avota teiktā, naftas cauruļvada pārbaude paredzēta, lai "nomierinātu" Orbānu un sekmētu to, ka Budapešta atbloķē 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai.
Ungārija 19. martā ES samitā atteicās piekrist aizdevuma piešķiršanai Kijivai.
Ukrainas Galvenajai izlūkošanas pārvaldei (HUR) ir neapgāžami pierādījumi, ka Krievija nodevusi izlūkdatus Irānai, pirmdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
HUR vadītājs Olehs Ivaščenko Zelenskim ziņojis, ka Krievija turpina dalīties ar Irānu ar saviem izlūkdatiem.
"Mums ir neapstrīdami dati, ka krievi turpina sniegt izlūkinformāciju Irānas režīmam," platformā "Telegram" pauda Zelenskis.
"Krievija izmanto savas radiotehniskās un radioelektroniskās izlūkošanas iespējas, kā arī daļu datu no partneriem Tuvajos Austrumos," klāstīja prezidents.
Kā pagājušajā nedēļā pauda ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, Krievija noliedz, ka būtu nodevusi Irānai izlūkdatus.
Vēlāk parādījās publikācijas, ka Krievija piedāvājusi pārtraukt šo praksi apmaiņā pret izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu starp Ukrainu un ASV.
Savienotās Valstis piedāvājumu noraidījušas.
HUR vadītājs arī informējis Zelenski, ka tiek plānota Krievijas dronu kontroles staciju izvietošana Baltkrievijā.
"Mūsu rīcībā ir precīza informācija, ka Krievija plāno turpināt izvietot tāla darbības rādiusa virszemes dronu kontroles stacijas gan uz laiku okupētajā Ukrainas teritorijā, gan četras stacijas Baltkrievijas teritorijā. Mēs attiecīgi reaģēsim," norādīja Ukrainas prezidents.
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Latvijā bija ļoti populārs vācu popa duets “Modern Talking”, kura dalībnieki Dīters Bolens un Tomass Anderss iekaroja ne vienas vien daiļā dzimuma pārstāves sirdi. Grupas mūžs nebija ilgs, katrs gāja savu ceļu, Bolens izveidoja grupu “Blue System”, pēc tam pievērsās citām interesēm, līdz 2018. gadā atkal atgriezās uz skatuves, tostarp koncertējot Rīgā. Šogad bija paredzēti viņa koncerti ar grupu “Blue System” Lietuvā, taču tie atcelti.
Vairāk lasiet šeit.
❗️Putin admitted that the dynamic of the Russian economy turned negative in early 2026.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 23, 2026
He ordered to improve everything. His minions listened, stony-faced.
No one told him that his war is ruining the Russian economy. pic.twitter.com/5WAX7SIeoH
Jau ziņots, ka 17. martā Ukrainas armijai izdevās okupantiem diennakts laikā nodarīt vislielākos dzīvā spēka zaudējumus 2026. gadā, kuru skaits sasniedza 1710 nogalināto un ievainoto.
Tikai vienreiz — 2024. gada 20. oktobrī, 24 stundu laikā okupanti piedzīvoja smagākus dzīvā spēka zaudējumus. Toreiz diennakts laikā krievu okupanti zaudēja 2200 karavīru.
Ведущей Дождя Валерии Ратниковой запросили восемь лет колонии
— Дождь (@tvrain) March 23, 2026
За посты о Буче, мародерстве российских солдат и изнасилованиях украинок. Об этом сообщила «Медиазона» из Головинского районного суда Москвы.
Дело о военных «фейках» против журналистки возбудили из-за четырех… pic.twitter.com/zTy3u2SzEw
Šomēnes Krieviju pārņēmis plašs mobilā interneta atslēgšanas vilnis, Kremlim cenšoties pastiprināt kontroli pār digitālo telpu, kā arī diktatoram Vladimiram Putinam gādājot par savu drošību. Savukārt uzņēmumiem “skrūvju pievilkšana” radījusi milzīgus zaudējumus, bet vairāku valsts pakalpojumu darbība ir paralizēta. Vietējie mediji ziņo, ka strauji pieauguši radiostaciju, rāciju un stacionāro telefonu pārdošanas apjomi.
Primorsk port, Leningrad region of Russia, after an attack.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 23, 2026
The main shipping point for Russian Urals oil, including shadow fleet shipments.
Looks like Ukraine is limiting Russia's profits from oil price increases due to war in Iran. https://t.co/sKyJ1fCG9R pic.twitter.com/v1i9XDUc3t
Krievijas Baltijas jūras osta Ustjluga pirmdien atsāka naftas iekraušanu pēc tam, kad tika atcelts brīdinājums par dronu uzbrukumu, vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz informētām personām. Savukārt kaimiņos esošā Primorska pēc gaisa uzbrukumiem joprojām ir slēgta.
Primorska un Ustjluga, kas ir lielākās Krievijas naftas eksporta ostas, svētdien bija apturējušas gan jēlnaftas, gan degvielas eksportu pēc dronu uzbrukumiem.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
