TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Latgalē aptuveni 50 kilometrus no Krievijas robežas atrodas viesu nams “Svilpaunieki”. Visas astoņas tā istabas šobrīd ir tukšas. Kā aģentūrai “Reuters” stāsta viesu nama īpašnieks Mārtiņš Kiščenko, šajā gadalaikā tā nenotiek gandrīz nekad. Viesu namā bija rezervētas naktsmītnes divām kāzu svinību kompānijām, taču pāri pēdējā brīdī rezervācijas atcēla, jo “nevēlējās, lai viesiem nāktos meklēt patvērumu dronu trauksmes gadījumā”. Vairāk lasi šeit.
Turpmāk šis datums tiks atzīmēts katru gadu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsver, ka mūsdienu karadarbība vairs nav iedomājama bez droniem. Ukrainas bezpilota sistēmas efektīvi darbojas frontes līnijā un sniedz triecienus dziļi ienaidnieka teritorijā. Pateicoties to precizitātei, Krievijas zaudējumi mēnesī pārsniedz 30 000 kritušo un ievainoto. Prezidents pateicas visiem Bezpilota sistēmu spēku karavīriem, tehnoloģiju izstrādātājiem un ikvienam, kas sniedz savu ieguldījumu Ukrainas labā.
Bezpilota sistēmu spēku 20. brigādes "K-2" piloti veic triecienus pa Krievijas militāro loģistiku uz Horļivkas — Jenakijeves šosejas.
❗️Pilots of the 🦇🇺🇦20th Brigade of the Unmanned Systems Forces “K-2” are delivering fire strikes on 🇷🇺Russian military logistics on the Horlivka — Yenakiieve highway. pic.twitter.com/PoiUlzsImR
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 10, 2026
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 378 820 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1310 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 12 010 tankus, 24 727 bruņutransportierus, 43 787 lielgabalus un mīnmetējus, 1859 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1416 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1628 sauszemes bezpilota sistēmas, 342 651 bezpilota lidaparātu, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 105 498 automobiļus un autocisternas, kā arī 4277 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņoja, ka Bezpilota sistēmu spēki gada laikā kopš to izveides Krievijai nodarījuši zaudējumus 40 miljardu dolāru apmērā.
"Mēs varam sasniegt tādus mērķus, kas agrāk bija vai nu pilnīgi nesasniedzami parastajiem ieročiem, vai arī ārkārtīgi grūti sasniedzami un prasīja neprātīgus resursu izdevumus. Tikai gada laikā pēc Bezpilota sistēmu spēku izveides jau ir sasniegti dažāda līmeņa Krievijas mērķi par gandrīz 40 miljardiem dolāru," uzsvēra Zelenskis.
Vairāk lasi šeit.
Jaunajā militārajā bāzē pie Petrozavodskas, aptuveni 175 kilometru attālumā no Somijas robežas, plānots izvietot līdz 6000 Krievijas karavīru.
Krievijas diktators Vladimirs Putins devis rīkojumu netālu no Somijas robežas, kas ir NATO dalībvalsts, izbūvēt jaunu militāro bāzi. Par to ziņo Somijas sabiedriskais medijs "Yle", atsaucoties uz satelītattēlu analīzi. Vairāk lasi šeit.
Pieaug bažas, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija cenšas pret Ukrainas aizsardzības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem iniciēt korupcijas skandālus, lai aizkavētu šo uzņēmumu spējas noslēgt ar ārvalstīm sadarbības līgumus, norāda analītiķis Patriks Fors. Vairāk lasi šeit.
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām vadāmajām aviācijas raķetēm "Iskander-M"" un 221 dronu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai citādi neitralizējuši 195 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti divu raķešu un 21 trieciendrona trāpījumi deviņās vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Kaujas operāciju laikā Ukrainas "Straž" vienība no "Pomsta" brigādes iznīcināja Krievijas 152 mm "Giacint-B" haubici un vairākas citas Krievijas militārā aprīkojuma vienības.
Ukraine’s Strazh unit from the Pomsta Brigade destroyed a Russian 152 mm Giatsint-B howitzer and multiple additional pieces of Russian military equipment during combat operations. #Ukraine pic.twitter.com/sDtKmqPpQb
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 10, 2026
Vēl maijā šie transportlīdzekļi pārvietojās bez bruņotas apsardzes, taču tagad 71% no tiem ir pazuduši no M-14 autoceļa.
Krievijas militārās loģistikas nodrošinātāji izmisīgi cenšas pasargāt savas kravas automašīnu kolonnas no Ukrainas dronu uzbrukumiem. Papildus maršrutu maiņai, izvairoties no visapdraudētākajiem ceļiem, daļa komandieru tagad kravas kolonnām piešķir arī mobilās uguns atbalsta grupas.
Vai šīs grupas spēs notriekt pietiekami daudz dronu, lai mainītu situāciju arvien saasinātākajā loģistikas karā, vēl ir pāragri spriest. Izšķiroša nozīme var būt tam, kādā augstumā droni lido pirms uzbrukuma. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
