TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas pretgaisa aizsardzība palaiž zeme-gaiss raķeti pret Ukrainas FPV dronu un netrāpa.
❗️🇷🇺Russian air defense launches a surface-to-air missile at a 🇺🇦Ukrainian FPV drone and misses. pic.twitter.com/9T7wEgk7aq
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 20, 2026
Ukrainas karavīri no 21. mehanizētās brigādes atvairīja vēl vienu Krievijas uzbrukumu. Bezpilota lidaparātu operatori iznīcināja ienaidnieka aprīkojumu, savukārt atlikušie triecienvienības karavīri, kuriem izdevās sasniegt Ukrainas pozīcijas, tika likvidēti uz vietas.
Krievijas tiesas sākušas sodīt cilvēkus par skaitļa 666 publicēšanu, uzskatot to par "starptautiskās sātanisma kustības" propagandu, ziņo Krievijas propagandas aģentūra "RIA Novosti".
Atsaucoties uz tiesu dokumentiem, aģentūra vēsta, ka tiesas sākušas minēt skaitli 666 starp starptautiskajiem sātanistu simboliem. Sodi piemēroti arī par apgriezta kristiešu krusta, pentagrammas un Bafometa attēlu publicēšanu.
Tjumeņā kādam cilvēkam piemērots 1000 rubļu naudassods par Bafometa attēla, skaitļa 666, pentagrammas un upurēšanas rituāla attēlu publicēšanu sociālās saziņas vietnē.
Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) paziņojis par teroristu uzbrukuma novēršanu tiesībaizsardzības iestādei Stavropoles apgabalā, ko it kā gatavojusi 1969. gadā dzimusi Vācijas pilsone.
FDD paziņojumā, ko citē Kremļa propagandas kanāli, uzsvērts, ka aizturētā Vācijas pilsone esot rīkojusies "pēc Ukrainas specdienestu norādījumiem". FDD apgalvo, ka terora aktu bija plānots veikt "rīta stundās, lai tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku vidū būtu pēc iespējas vairāk upuru".
Pēdējā laikā Lietuvā popularitāti ir ieguvuši prokrieviskie spēki, kas ar savu rīcību cenšas grauj valsts aizsardzības spējas.
"Lietuvā līdz pat trešdaļai aktīvo vēlētāju ir dažādas pakāpes "vate". Es runāju par šiem cilvēkiem, kuri ne tikai raksta un runā, kuriem ir amats, bet kuri arī piedalās vēlēšanās un balso par partijām un politiķiem," atzīmēja Lietuvas politiskais komentētājs Vitauts Bruveris.
Pēc viņa teiktā, šī sabiedrības daļa 2022. gadā bija nedaudz nomierinājusies, bet tagad atkal kļūst aktīvāka. Turklāt partija "Nemuno Aušra", kas pārstāv viņu intereses, ir pievienojusies valdošajai koalīcijai Lietuvā. Vairāk lasi šeit.
Naktī uz 20. aprīli Krievijas "Shahed" trieciendrons uzbruka Ukrainas aizsardzības ministra padomnieka Serhija "Flash" Beskrestnova mājai. Māja tika sagrauta, bet viņš izdzīvoja.
20. aprīļa naktī Krievijas spēki izmantoja "Shahed" uzbrukuma dronus pret Ukrainas aizsardzības ministra padomnieku Serhiju Beskrestnovu, kurš pazīstams ar iesauku "Flash". Viņš par to ziņoja savā "Facebook" lapā.
Beskrestnovs norāda, ka krievi mēģināja viņu nogalināt un palaida četrus ar reaktīvo dzinēju darbināmus dronus, no kuriem viens ietriecās viņa mājas sienā, pilnībā to iznīcinot. Viņš tika ievainots, bet izdzīvoja. Vairāk lasi šeit.
Kremlis sistemātiski manipulē ar ekonomikas statistiku, lai liktu Ukrainas Rietumu sabiedrotajiem noticēt, ka Krievijas ekonomika ir izturējusi sankciju un militāro izdevumu spiedienu, intervijā laikrakstam "Financial Times" sacīja Zviedrijas militārās izlūkošanas dienesta vadītājs Tomass Nilsons.
Pēc viņa teiktā, Krievijas oficiālajos datos budžeta deficīts novērtēts par 30 miljardiem ASV dolāru līdzvērtīgu summu mazāks par faktisko, savukārt Krievijas Centrālā banka par zemu novērtē inflāciju. Saskaņā ar Zviedrijas izlūkdienesta datiem gada inflācija ir tuvāka galvenajai procentu likmei 15%, nevis oficiālajam gada inflācijas rādītājam 5,86%.
"The Atlantic" ziņo, ka Ukraina pārskata savas attiecības ar ASV, ņemot vērā Donalda Trampa politiku, kas arvien vairāk ņem vērā Krievijas intereses.
Ukraina pārskata savu diplomātisko stratēģiju attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm pēc Donalda Trampa administrācijas stāšanās amatā, vēsta "The Atlantic" (viens no vecākajiem un cienījamākajiem žurnāliem ASV).
Vairāk nekā gadu pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā Ukraina centās uzturēt konstruktīvas attiecības ar Vašingtonu un piedalījās ASV uzsāktajās miera sarunās, kas bija izdevīgas Krievijai, taču galu galā nedeva rezultātus.
Tagad Kijiva ir pastiprinājusi jaunu partneru un sabiedroto meklēšanu drošības un aizsardzības nozarēs. Ukraina dalās pieredzē par dronu izmantošanu ar Saūda Arābiju, Kataru un AAE, kā arī attīsta sadarbību ar Vāciju, Apvienoto Karalisti un Baltijas valstīm ieroču ražošanā.
Belgorodas apgabala Novaja Tavolžankas ciema iedzīvotāji ziņo par laupīšanas gadījumiem un draudiem no "Ahmat" bataljona karavīru puses.
Bruņoti "kadirovieši" veic laupīšanas Belgorodas apgabalā, uzlaužot mājas un garāžas un zogot vērtslietas. "Telegram kanāls ""Pepel" vēsta, ka par marodierisma gadījumiem ziņots Šebekinas rajona Novaja Tavolžankas ciemā. Vietējie iedzīvotāji ziņoja, ka 9. aprīlī ciematā ieradās vairākas militārās automašīnas, uz kuru numura zīmēm bija uzraksts "Ahmat". Vairāk lasi šeit.
Sabiedrotajiem NATO šī gada samitā Ankarā ir jāuzrāda būtisks progress aizsardzības izdevumu palielināšanā, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura no 17. līdz 19. aprīlim darba vizītē apmeklēja Turciju un piedalījās Antaljas diplomātijas forumā.
Ministres padomnieks Toms Sadovskis informēja, ka ministre uzrunāja dalībniekus paneļdiskusijā "Eiropas drošības stiprināšana: vienotība un stratēģiskā pārveide, gatavojoties NATO samitam Ankarā". Tāpat Braže tikās ar vairākiem starptautiskajiem partneriem - Ukrainas, Turcijas un Jordānijas ārlietu ministriem, Albānijas Eiropas un ārlietu ministru, ANO īpašo sūtni vardarbības pret bērniem jautājumos un citām amatpersonām.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



