TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē, atbrīvojot simtiem kilometru teritorijas
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā britu raidsabiedrībai BBC atzina, ka viņam ir ļoti slikta priekšnojauta par Irānas kara ietekmi uz Ukrainas miera procesu.
Zelenskis aicināja ASV prezidentu Donaldu Trampu un Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru tikties un rast kopīgu valodu, aicinājumu paužot pēc tam, kad Tramps atkārtoti bija kritizējis Stārmeru.
Divarpus gadu laikā Ziemeļkoreja Krievijas armijai piegādājusi miljoniem šāviņu, vēsta Rīgā bāzētais krievu emigrantu medijs "Važnije istorii" un Lielbritānijas pētniecības centrs "Open Source Centre", kas iepazinušies ar dokumentiem par munīcijas transportēšanā iesaistīto kuģu pārvietošanos.
Kopš 2023. gada vasaras četri Krievijas kuģi veikuši vismaz 112 reisus uz Ziemeļkoreju, un šo braucienu gaitā Krievijai piegādāti no astoņiem līdz 11 miljoniem šāviņu.
Vidēji tie bija aptuveni 350 000 šāviņu mēnesī, un saskaņā ar ekspertu aprēķiniem Krievijas armijai ar šādu apjomu varētu pietikt uzbrukuma operācijām aptuveni mēnesi.
Piegādēs no Ziemeļkorejas bija iesaistīti uzņēmumi "MG-Flot" un "Sovfraht".
No 2024. gada rudens sūtījumi no Ziemeļkorejas sāka samazināties, un kopš 2026. gada sākuma žurnālisti konstatējuši tikai vienu šādu reisu.
Iespējams, tas noticis tāpēc, ka Krievija ir palielinājusi savu šāviņu ražošanu, vai arī tāpēc, ka Ziemeļkorejas krājumi ir izsīkuši.
2024. gada rudenī parādījās ziņas par tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru nosūtīšanu uz Krieviju un to dalību kaujas operācijās pret Ukrainu.
Pēc tam, kad 2025. gadā Krievijas karaspēks bija atguvis daļu Kurskas apgabala, ko iepriekš bija ieņēmusi Ukrainas armija, Kremlis un Phenjana apstiprināja, ka Ziemeļkorejas karaspēks ir piedalījies karā Krievijas pusē Krievijas teritorijā.
With Russia, everyone is guilty but them:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 17, 2026
"Putin did everything to prevent a military conflict in Ukraine," - Chairman of Russian Duma Volodin.
"The United States, England, Germany, and France are directly involved in the situation in Ukraine. And if it were not for the actions… pic.twitter.com/HjXI1DXb07
Maskava plāno līdz 2045. gadam uz okupētajām Ukrainas teritorijām nosūtīt gandrīz 114 000 Krievijas pilsoņu, atsaucoties uz tā dēvētajiem Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu attīstības plāniem, otrdien vēsta laikraksts "Vedomosti".
Vairāk lasiet šeit.
Шойгу: «Ни один регион России не может чувствовать себя в безопасности»
— ЭХО (@echofm_online) March 17, 2026
Секретарь Совбеза Сергей Шойгу на выездном совещании в Уральском федеральном округе заявил, что Урал, который ещё недавно был «недосягаем для воздушных ударов с территории Украины, сегодня уже находится в… pic.twitter.com/vL5oix8o4Y
Bijušais ilggadējais Krievijas aizsardzības ministrs, bet pašreizējais Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu paslavējis diktatora Vladimira Putina rūpes par Krievijas kritiski svarīgo objektu drošību, taču savās atziņās izdarīja Putinam lāča pakalpojumu, izpļāpājot katastrofālo stāvokli.
Vairāk lasiet šeit.
Beidzot viņš ir atgriezies mājās, un viss viņa ciems Starosiļa, Volīnijas apgabalā, var sveikt Ukrainas aizstāvi.
Ukrainian Warrior has spent 3 years and 9 months in Russian captivity.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 17, 2026
Finally, he's home, and his whole village of Starosillia, Volyn region, can greet our Defender!
📹: nikvvp/Threads pic.twitter.com/xbjM9kq8FS
A pair of F-16s in the sky over Ukraine. pic.twitter.com/qeAjODRJje
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) March 16, 2026
Krievijas mobilā pretgaisa aizsardzības grupa panikā pamet savu transportlīdzekli, tuvojoties vadāmam Ukrainas FP-1/FP-2 dronam.
A Russian mobile air defense group abandons its vehicle as a guided FP-1/FP-2 approaches. https://t.co/t9f0gxkl5u pic.twitter.com/I5duBkZtpi
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) March 17, 2026
Ukrainas bezpilota lidaparāti kaujas mācību laikā veica dubultu uzbrukumu Krievijas okupantu poligonam Hersonas apgabalā. Ievainoti un nogalināti daudzi Krievijas drošības spēku karavīri.
28. februārī Hersonas apgabalā Ukrainas bruņoto spēku bezpilota lidaparāts netālu no Lazurnes uzbruka Krievijas Iekšlietu ministrijas poligonam Hola Pristaņas policijas pārvaldes virsnieku kaujas šaušanas mācību laikā. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
