TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: izmantojot stindzinošo salu Kijivā, krievi ar raķetēm un droniem cenšas naktī nosaldēt iedzīvotājus

Pateicoties dienvidu robežsargiem un "Sting" dronu pārtvērējiem, ienaidnieka droni tika ātri neitralizēti.

Republikāņu senators Lindsijs Greiems, kas cieši saistīta ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, uzskata, ka spiediens, ko ASV izdara uz Putinu, lai viņš sēstos pie sarunu galda un pārtrauktu savus masveida uzbrukumus Ukrainai, nedarbojas.

"Prezidenta Trampa ideja vērsties pret Putina naftas pircējiem, kuri atbalsta viņa kara mašīnu, būtu stingri jāatbalsta gan ASV, gan Eiropai. (…) Visbeidzot, pēc pagājušās nakts masveida uzbrukuma es aicinātu prezidentu Trampu sākt procesu, lai piegādātu Ukrainai "Tomahawk" raķetes — tas militārā ziņā būtu pagrieziena punkts. Nākamajās dienās un nedēļās mums jāpastiprina spiediens uz Putinu," viņš rakstīja.

Greiems uzsvēra, ka jebkuras sarunas, kas tiktu uztvertas kā pārmērīga agresijas iedrošināšana, varētu novest pie katastrofām visā pasaulē.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņoja, ka Krievija veic barbariskus triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai laikā, kad temperatūra ir krietni zem nulles. Sarunā ar Donaldu Trampu viņš sacīja, ka uzbrukumi ir īpaši nežēlīgi, kad temperatūra nokrītas zem mīnus 20 °C. 

Tramps komentēja Putina uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai: "Tas bija no svētdienas līdz svētdienai. Viņš turēja savu vārdu. Vienu nedēļu, bet mēs pieņemsim jebko, jo tur ir patiešām auksti. Es ar viņu runāju. Es vēlos, lai viņš izbeidz karu."

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 4. februāra rītam sasnieguši 1 243 070 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 780 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 637 tankus, 23 992 bruņutransportierus, 36 915 lielgabalus un mīnmetējus, 1634 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1293 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 123 743 bezpilota lidaparātus, 4245 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 76 949 automobiļus un autocisternas, kā arī 4062 specializētās tehnikas vienības.

Ukrainas, Krievijas un ASV pārstāvji trešdien gatavojas tikties Abū Dabī, lai runātu par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu.

Plānots, ka sarunas notiks šodien un rīt, un Ukrainas delegāciju atkal vadīs Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs.

Kremlis paziņojis, ka Krievijas delegācijas sastāvā izmaiņas nebūs un to vadīs militārā izlūkdienesta (GRU) vadītājs Igors Kostjukovs.

Baltais nams otrdien apstiprināja ka sarunās piedalīsies Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners.

NATO sāks jaunu operāciju Arktikā, lai mazinātu spriedzi sabiedroto starpā Grenlandes jautājumā, otrdien paziņojis pulkvedis Mārtins O'Donels.

Operācija vēl vairāk nostiprinās NATO nostāju Arktikā un Tālajos Ziemeļos, ziņu aģentūrai DPA paziņoja O'Donels no NATO militārā štāba Beļģijas pilsētā Monsā.

Par operācijas sākumu varētu tikt paziņots jau šīs nedēļas beigās vai nākamajā nedēļā, noskaidroja DPA.

Polijā aizdomās par spiegošanu Krievijas izlūkdienesta labā otrdienas rītā aizturēts ilggadējs Polijas Aizsardzības ministrijas darbinieks, apstiprināja ministrija.

Aizdomās turamais bija ministrijas Aizsardzības stratēģijas un plānošanas departamenta vidēja līmeņa darbinieks. Viņu šorīt aizturēja darba vietā, atklāja ministrija.

Aizturēšana bija Polijas Militārās pretizlūkošanas dienesta ilgstošas izmeklēšanas rezultāts.

"Dienesti jau daudzus mēnešus uzraudzīja šī cilvēka darbības. Viņa darbības tika rūpīgi dokumentētas un analizētas. Tāpēc pret viņu savāktie pierādījumi ir ļoti spēcīgi," atsaucoties uz vienu no avotiem, ziņoja portāls "Onet".

Cits avots uzslavēja izlūkdienestus, ka viņi ļoti labi tikuši galā ar šo neparasto situāciju. "Pēdējos gados šāda veida operācijas nav bijušas, un iespējamā spiega aizturēšana, kurš atradās tik sensitīvā vietā kā Nacionālās aizsardzības ministrija, ir jāuzskata par neapšaubāmu un lielu mūsu pretizlūkošanas dienesta panākumu," norādīja avots.

Izmeklēšana joprojām turpinās, tāpēc nevar izslēgt turpmākas aizturēšanas, ziņoja Polijas mediji.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) otrdien nosodīja Krieviju par necilvēcīgu izturēšanos pret opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju un nelikumīgu viņa ieslodzīšanu 2021. gadā.

Navaļnijs nenoskaidrotos apstākļos nomira 2024. gada 16. februārī cietumā Krievijas ziemeļos. Opozicionāra ģimene un līdzgaitnieki uzskata, ka viņš tika noslepkavots.

ECT konstatēja, ka Navaļnija aizturēšana pamatojās uz "nosacīta cietumsoda aktivizēšanu" par 2014. gadā Navaļnijam izvirzīto apsūdzību krāpšanā un naudas atmazgāšanā, ko ECT jau iepriekš nosodīja kā netaisnīgu. Tiesa secināja, ka Navaļnijs ieslodzījumā cieta no ļaunprātīgas izturēšanās, neņemot vērā viņa veselības stāvokli, labklājību un cieņu. Tiesa norādīja, ka šāda izturēšanās uzskatāma par necilvēcīgu un pazemojošu.

Vienā soda izciešanas kolonijā Navaļnijam tika noskūta galva, viņš "tika pakļauts pastāvīgais videonovērošanai un viņam tika liegts miegs, veicot drošības pārbaudes ik stundu vai ik pēc divām stundām", norādīts tiesas lēmumā.

Navaļnijs savulaik pats iesniedza sūdzību ECT, kas 2021. gada februārī vērsās pie Maskavas ar lūgumu nekavējoties atbrīvot Navaļniju. Pēc viņa nāves tiesa pilnvaroja viņa atraitni Jūliju Navaļnaju turpināt tiesvedību viņa vārdā.

Tiesa uzdeva Krievijai atlīdzināt zaudējumus 26 000 eiro apmērā. Taču Maskava pēc 2022. gada atkārtotā iebrukuma Ukrainā izstājās no Eiropas Padomes, kuras sastāvā ir arī ECT. Tiesa apgalvo, ka Krieviju joprojām var saukt pie atbildības par pārkāpumiem, kas izdarīti pirms tam.

Maskava ir vairākkārt ignorējusi ECT lēmumus, tostarp laikā, kad tā vēl bija Eiropas Padomes locekle.