TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc uzbrukuma deg svarīga Krievijas akumulatoru rūpnīca "Energija" Ļipeckas apgbalā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas ilgstošajā karā Ukrainā tādi paramilitārie līderi kā "Vagner" grupējums laiku pa laikam ir izveidojuši spēcīgus neatkarīgus formējumus, izmantojot vietējo iedzīvotāju vervēšanu un panākumus kaujas laukā, tikai lai saskartos ar smagām sekām, kad viņu ietekme kļūst pārāk ievērojama. Staņislava Orlova straujā izaugsme par karavadoni ar brīvprātīgo formējumu "Espanjola" ir šīs bīstamās dinamikas piemērs, kur ambīcijas sastopas ar nežēlīgu centralizētu kontroli.
Staņislava Orlova nāve Sevastopolē atklāj, kas notiek, kad paramilitārie līderi pārkāpj Kremļa sarkanās līnijas. Vairāk lasi šeit.
Saskaņā ar Parīzes nolīguma projektu, ko redzējis "Sky News", sabiedrotie uzņemsies saistības atbalstīt Ukrainu turpmākas Krievijas agresijas gadījumā. Saistības var ietvert militāro palīdzību, izlūkošanas informāciju, loģistikas palīdzību, diplomātiju un sankcijas. Tiks izveidota ASV un Ukrainas apakšgrupa apņēmīgo koalīcijā. Apstiprinājums gaidāms vēlāk šodien.
Allies will take on binding obligations to support Ukraine in case of future Russian aggression, per the draft Paris agreement seen by Sky News. Commitments may include military, intel, logistical aid, diplomacy & sanctions. A US-Ukraine subgroup in the Coalition of the Willing… pic.twitter.com/nfmp3VkAhi
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 6, 2026
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve Mao Nina, reaģējot uz notikumiem Venecuēlā, aicināja "cienīt visu valstu suverenitāti", taču, atbildot uz jautājumu, vai tas attiecas arī uz Ukrainu, viņa izvairījās no tiešas atbildes. Viņa atkārtoja Pekinas "skaidro" nostāju jautājumā par to, ko Ķīna turpina dēvēt par "krīzi Ukrainā".
China’s Foreign Ministry spokesperson Mao Ning called for “respecting the sovereignty of all countries” in response to events in Venezuela, but when asked if that applies to Ukraine, she avoided a direct answer. She reiterated Beijing’s “clear” position on what China continues to… pic.twitter.com/TT5HHVEe8v
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 6, 2026
Francija, Lielbritānija un Turcija Parīzes samitā virzīs plānu par miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā, ziņo "Le Monde". Priekšlikums paredz 15 000–20 000, iespējams, līdz pat 30 000 karavīru lielu ārvalstu kontingentu. Francija un Lielbritānija nodrošinātu lielāko daļu spēku, bet Turcija būtu atbildīga par Melnās jūras drošību. Šajā scenārijā ASV sniegtu loģistikas un izlūkošanas atbalstu.
France, the UK and Turkey will push a plan at the Paris summit to deploy peacekeeping forces in Ukraine, Le Monde reports. The proposal envisions a foreign contingent of 15,000-20,000, possibly up to 30,000 troops. France and Britain would provide most of the forces, with Turkey… pic.twitter.com/Vwc0OZRM9P
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 6, 2026
Kostromas apgabala Nejas pilsētā 6. janvāra naktī droni uzbruka Krievijas Aizsardzības ministrijas GRAU 100. arsenālam, izraisot sprādzienus.
Krievijas Aizsardzības ministrijas GRAU 100. arsenāls piegādā munīciju Krievijas okupācijas spēkiem Ukrainā.
Krievijas "Telegram" kanāli ziņo, ka 6. janvārī aptuveni plkst. 2:06 Kostromas apgabalā tika izsludināta gaisa trauksme. Tā tika atcelta tikai plkst. 11:18. Nejas iedzīvotāji visu nakti dzirdēja sprādzienus. Tiek apgalvots, ka droni trāpīja Krievijas Aizsardzības ministrijas GRAU arsenālam, kas atrodas netālu no šīs pilsētas. Apkārtējos rajonos tikusi izsludināta iedzīvotāju evakuācija. Vairāk lasi šeit.
Prezidents ziņoja, ka tikšanās laikā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu viņi apsprieda Ukrainas reālās spējas cīnīties pret Krievijas teroru, aizsardzības stiprināšanu un atbalstu, kas stiprinās Ukrainas pozīcijas diplomātijā.
Pēc Zelenska teiktā, sarunas bija padziļinātas un aptvēra turpmākos diplomātiskos soļus.
❗️"Important political steps are being prepared in Paris," — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 6, 2026
The President reported that during his meeting with French President Emmanuel Macron, they discussed Ukraine's real capabilities to counter Russian terror, strengthening protection, and support that will… pic.twitter.com/eThD7EWkNR
Norvēģija palielina savu militāro klātbūtni netālu no Krievijas robežas Finnmarkā, pieaugot spiegošanas un hibrīddraudiem. Finnmarkas brigādes skaits līdz 2032. gadam tiks divkāršots. Aizdomīgi Krievijas spiegi ir pamanīti uz zvejas laivām, izliekoties par tūristiem. Vietējie iedzīvotāji spēlējuši galveno lomu aizdomīgās darbības pamanīšanā.
Norway is increasing its military presence near the Russian border in Finnmark amid rising espionage and hybrid threats. The Finnmark Brigade is set to double in size by 2032. Suspected Russian spies have been spotted on fishing boats and posing as tourists. Local residents… pic.twitter.com/Nl8zRHBcgh
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 6, 2026
Kopā ar prezidentu Volodimiru Zelenski Parīzē ieradies arī jaunais Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs.
❗️The new head of the Office of the President of Ukraine, Budanov, also arrived in Paris together with President Zelenskyy. pic.twitter.com/TWI5HR99qs
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 6, 2026
Amatpersonas apgalvo, ka tā ir atbilde uz atkārtotiem Krievijas dronu gaisa telpas pārkāpumiem, tostarp vienu dronu ar sprāgstvielām, kas nogāzās tikai kilometra attālumā no mājām.
Moldova paziņoja Krievijai, ka neatjaunos 1998. gada līgumu, kas ļāva centram darboties, atsaucoties uz dezinformācijas riskiem un savstarpīguma trūkumu.
Kultūras ministrija brīdināja, ka līgums varētu veicināt sagrozītus naratīvus, apdraudot Moldovas informācijas drošību. Krievija saņēmusi oficiālu paziņojumu, un pēc jūnija vai jūlija centram vairs nebūs juridiska pamata palikt.
The Kremlin-run propaganda center Russian House in Chișinău is on its way out.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 6, 2026
Officials say it’s a response to repeated airspace violations by Russian drones — including one carrying explosives that crashed just a kilometer from homes.
Moldova notified Russia it won’t renew…
Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem pakļaut Grenlandi, Polijas premjers Donalds Tusks izteicis stingru brīdinājumu par Eiropas nākotni. Pēc aizvadītās nedēļas, kurā bija vērojamas pretrunas ES valstu nostājā ārpolitikas jautājumos, Polijas premjerministrs Donalds Tusks izteica bargu brīdinājumu par Eiropas nākotni, sakot, ka kontinentam draud "iznīcība", ja mēs nebūsim vienoti. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
