TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal kara turpināšanā vaino Zelenski, "kuram nav kāršu"

Ukrainas ar mākslīgo intelektu darbināmais izlūkošanas drons Buntar-3 vadīja raķešu triecienu "Shahed" noliktavas, sagatavošanas un palaišanas bāzei Doneckas lidostā 7. martā. Elektriskais VTOL drons darbojas neatkarīgi no satelītnavigācijas ar uzticamu 100 km darbības rādiusu un līdz pat 4 stundām.

Kopumā pieci lielākie pasaules ieroču eksportētāji laika posmā no 2021. līdz 2025. gadam:

• Amerikas Savienotās Valstis (42%)
• Francija (9,8%)
• Krievija (6,8%)
• Vācija (5,7%)
• Ķīna (5,6%)

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 274 040 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 750 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 7455 tankus, 24 167 bruņutransportierus, 38 129 lielgabalus un mīnmetējus, 1675 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1326 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 166 640 bezpilota lidaparātus, 4403 spārnotās raķetes, 31 kuģi un ātrlaivu, divas zemūdenes, 82 289 automobiļus un autocisternas, kā arī 4083 specializētās tehnikas vienības.

Naktī uz pirmdienu krievi uz Ukrainu raidījuši divas ballistiskās raķetes "Iskander-M", kā arī 197 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 161 no krievu lidrobotiem.

Fiksēti divu raķešu un 36 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi astoņās apkaimēs. Vēl vienā apkaimē postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi Latvijā ierobežot piekļuvi Krievijas e-komercijas platformai "Ozon.ru", kā arī vēl vairākiem tīmekļvietņu domēniem, kuros, pēc padomes vērtējuma, tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Ozon.ru" ir viena no lielākajām Krievijas daudznozaru e-komercijas un tirdzniecības platformām, kurā tiek piedāvātas preces dažādās kategorijās un darbojas plašs tirgotāju tīkls.

Līdz ar "Ozon.ru" NEPLP nolēmusi ierobežot piekļuvi arī vietnēm "www.booksite.ru", "znanierussia.ru", "руни.рф", "yauzashop.ru", "burunen.ru", "dobvesti.ru", "sdelanounas.ru", "www1.ru", kā arī "kp.ru" otrā līmeņa domēniem.

Padomē norāda, ka šajās vietnēs kopumā tiek izplatīta vienpusēja un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, attaisnota Krievijas militārā agresija, leģitimēta okupēto un anektēto Ukrainas teritoriju piederība Krievijai, kā arī mobilizēts informatīvais un sabiedriskais atbalsts Krievijas karavīriem.

NEPLP secinājusi, ka vairākās no minētajām vietnēm atrodami tieši vai netieši aicinājumi pievienoties Krievijas bruņotajiem spēkiem vai atbalstīt to darbību, vienlaikus izplatot kara propagandu, dezinformāciju un Krievijas imperiālistiskos naratīvus.

Šodien plkst. 16 SIA "Rīgas ūdens" Transporta pārvaldības daļas teritorijā, Ilzenes ielā 1D SIA "Rīgas ūdens" nodos elektroģeneratorus organizācijai "Ziedot.lv", lai tos nogādātu Ukrainai,  informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Atsaucoties aicinājumam sniegt humāno palīdzību Ukrainai elektroenerģijas padeves nepārtrauktības nodrošināšanai, pašvaldības uzņēmums "Rīgas ūdens" ziedos septiņus elektroģeneratorus.

Ziedojuma mērķis ir atbalstīt labdarības projektu "Domās un darbos kopā ar Ukrainu. Siltums Ukrainai no Latvijas". Elektroiekārtas būs noderīgas kritiski svarīgo objektu energoapgādes nodrošināšanai Kijivas apgabalā. No iekārtām lielākā ir sešas tonnas smagā pārvietojamā dīzeļa elektrostacija, kuras jauda ir 300 kilovati.

Krievijas Bruņoto spēku Galvenā pārvalde turpina aktīvu rekrutēšanu tā dēvētajā "Āfrikas korpusā", solot jauniesaucamajiem civilu darbu un augstu atalgojumu, taču realitātē daudzi no viņiem pēc apmācībām tiek nosūtīti uz fronti Ukrainā. Par šādu shēmu intervijā "Radio Brīvā Eiropa" (Radio Svoboda) pastāstījis Maskavas iedzīvotājs Georgijs Kočkins, kuram izdevies izvairīties no nosūtīšanas uz karadarbības zonu.

Saskaņā ar Kočkina teikto, 2025. gada oktobrī viņu uzrunājis sludinājums par darbu "Āfrikas korpusā". Galvenais motivējošais faktors bijis parāda saistības un solītais atalgojums: divi miljoni rubļu (aptuveni 21 000 eiro ) par līguma parakstīšanu, kā arī papildu bonusi no Aizsardzības ministrijas. Rekrutētāji apgalvojuši, ka amatpersonas meklē speciālistus informācijas drošības jomā darbam Āfrikas kontinentā, nevis dalībai kaujas operācijās.

Zīmīgi, ka jau pirmajā tikšanās reizē rekrutētājs savam priekšniekam par Kočkinu izteicies: "Esmu atvedis jums gaļu." Neskatoties uz to, ka parakstītajā līgumā nebija minēta ne Āfrika, ne specifiski IT uzdevumi, solītais atalgojums un kredītu brīvdienas pārliecināja vīrieti parakstīt dokumentus.

Pēc līguma parakstīšanas Kočkins tika nosūtīts uz mācību bāzi Ņižņijnovgorodas apgabalā. Aizdomas par maldināšanu radušās brīdī, kad personālam izsniegts ekipējums – bruņuvestes un ķiveres, kas nav piemērotas Āfrikas klimatiskajiem apstākļiem.

"Nometnē bija daudz cilvēku. Tikai dažus nosūtīja uz Āfriku, bet lielāko daļu – uz Ukrainu. Ja rīkojumā nebija norādīts galamērķis, tas automātiski nozīmēja Ukrainu," stāsta Kočkins.

Uzzinot par plānoto nosūtīšanu uz Ukrainu "Kupjanskas atmīnēšanai", Kočkins pieņēma lēmumu dezertēt. Izmantojot īsu atvaļinājumu, viņš ar automašīnu devās uz Smoļensku, no kurienes ar vilcienu nokļuva Minskā. Lai izvairītos no aizturēšanas pie Krievijas robežas, viņš iegādājās aviobiļetes uz Filipīnām ar pārsēšanos Ķīnā. Šobrīd vīrietis atrodas Manilā, kur ir iesniedzis pieteikumu politiskā patvēruma saņemšanai.

Situācija ap Irānu vienlaikus rada nopietnus izaicinājumus Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, taču sniedz arī vairākas priekšrocības viņa uzsāktajā karā pret Ukrainu, intervijā izdevumam BILD norādījis Bundesvēra universitātes militārais eksperts Karlo Mazala.

Pēc viņa domām, lai gan Kremlis riskē zaudēt nozīmīgu sabiedroto, tieša Krievijas militārā iejaukšanās konfliktā Tuvajos Austrumos ir mazticama. Putina galvenā prioritāte joprojām ir karadarbība Ukrainā. Tieša iesaiste Tuvo Austrumu krīzē ne vien sašķeltu resursus, bet arī krasi pasliktinātu attiecības ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, sarežģījot jebkādas potenciālās sarunas par Ukrainas jautājumu.

Eksperts arī vērš uzmanību uz Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400 neefektivitāti Irānā. Apstākļos, kad ASV un Izraēla ir sasniegušas pilnīgu dominanci gaisa telpā, Krievijas kompleksi faktiski nespēj ietekmēt gaisa triecienu gaitu.

Irānas novājināšana var radīt tiešas sekas Krievijas armijas apgādei. Teherāna līdz šim ir bijusi galvenais sabiedrotais, piegādājot Maskavai miljoniem artilērijas lādiņu un nodrošinot bezpilota lidaparātu "Shahed" tehnoloģijas un detaļas, kuru ražošanu Krievija ir lokalizējusi savā teritorijā.

Taču, neskatoties uz riskiem,  ir arī trīs būtiski ieguvumi, ko Krievija gūst no spriedzes eskalācijas. Viens no tiem ir energoresursu cenu kāpums, jo neestabilitāte reģionā provocē naftas un gāzes cenu pieaugumu, kas tiešā veidā palielina Krievijas budžeta ieņēmumus. 

Otrs ieguvums -  Rietumu militāro resursu novirzīšana. ASV un tās sabiedroto pretgaisa aizsardzības sistēmu un munīcijas koncentrēšana Tuvajos Austrumos var samazināt Ukrainai pieejamo bruņojuma apjomu.

Un trešais ieguvums - starptautiskās uzmanības maiņa, jo Rietumvalstu fokuss ir novirzījies uz Irānu, tādējādi mazinot Ukrainas jautājuma aktualitāti starptautiskajā dienaskārtībā, kas ir kritiski svarīgi pastāvīga atbalsta nodrošināšanai.

Ukrainas karš ir kļuvis par globālu tehnoloģiju poligonu, kurā līdzās gaisa un jūras droniem arvien lielāku nozīmi iegūst sauszemes bezpilota sistēmas.

Ukrainas Bruņotie spēki ir izveidojuši pasaulē pirmo sauszemes robotu bataljonu, kas izmanto attālināti vadāmas platformas gan uguns atbalstam, aprīkojot tās ar ložmetējiem, gan mīnēšanas un kamikadzes misijām. Šo robotu galvenā priekšrocība ir spēja darboties augsta riska zonās, aizstājot kājniekus un tādējādi tieši glābjot karavīru dzīvības.

Tehnoloģiskā attīstība strauji virzās uz daļēji autonomu sistēmu izmantošanu, kas spēj patstāvīgi pārvietoties un identificēt mērķus, tomēr lēmumu par uguns atklāšanu joprojām pieņem cilvēks-operators, lai ievērotu ētikas un starptautisko tiesību normas.

Militārie eksperti, tostarp Valerijs Zalužnijs, prognozē, ka tuvākajā nākotnē kaujas laukā dominēs mākslīgā intelekta vadīti "dronu bari", kas vienlaicīgi uzbruks no gaisa, zemes un jūras, padarot robotizētās sistēmas par neatņemamu mūsdienu karadarbības sastāvdaļu.

Konkurence šajā jomā saasinās, jo arī Krievija aktīvi izstrādā savas triecienrobotu sistēmas, piemēram, kompleksu "Kurjer". Nozares speciālisti lēš, ka tieša Ukrainas un Krievijas robotizēto vienību sadursme ir tikai laika jautājums, un jau 2026. gadā pieprasījums pēc šādām tehnoloģijām varētu sasniegt desmitiem tūkstošu vienību.

1. martā Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku (RAF) bāzei Akrotiri Kiprā uzbrucis kamikadzes drons, kas bijis aprīkots ar Krievijā ražotu militāro aprīkojumu, ziņo britu laikraksts "The Times".

Izdevuma rīcībā esošā informācija liecina, ka dronā bijusi Krievijā ražota navigācijas sistēma "Kometa-B". Šāda sistēma pirmo reizi tika konstatēta pērn decembrī Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku notriektajos bezpilota lidaparātos.

Lielbritānijas militārais izlūkdienests izņemtos komponentus jau ir nosūtījis turpmākai izpētei uz laboratoriju.

The Times" norāda, ka uzbrukumu, visticamāk, sarīkojuši Libānas kaujinieku grupējuma "Hizbullāh" locekļi.

Šis ir pirmais pierādījums Krievijas militārā aprīkojuma izmantošanai Tuvo Austrumu konfliktā. Tas rada nopietnas bažas par Maskavas pieaugošo ietekmi reģionālajos karos, īpaši ņemot vērā iepriekš izskanējušās ziņas par to, ka Krievija nodod Irānai izlūkdatus, lai atvieglotu uzbrukumus ASV militārajiem spēkiem.

ASV prezidents Donalds Tramps sarunā ar žurnālistiem par to izteicās skeptiski: "Ja paskatās uz to, kas pagājušajā nedēļā notika ar Irānu, tad pat gadījumā, ja viņi saņem informāciju, tas viņiem īpaši nepalīdz."

Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšnieks sers Ričards Naitons norādīja: "Nav šaubu, ka Krievija ir nodevusi izlūkdatus Irānai. Tā ir sadarbības ass, kurai mums jāpievērš pastiprināta uzmanība." Viņš skaidroja, ka ciešā sadarbība starp Irānu un Krieviju padara to bruņotos spēkus kaujasspējīgākus un bīstamākus, tāpēc Lielbritānijai jābūt gatavai iespējamiem draudiem.

Mediji vēsta, ka pašlaik pastāv bažas par iespējamiem Irānas uzbrukumiem Lielbritānijas militārajiem objektiem Kiprā, tostarp tur nesen nogādātajiem helikopteriem "Wildcat".