TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija okupētajā Donbasā uzsākusi pilnīgu piespiedu mobilizāciju, iesaucot dienestā invalīdus un smagi slimos

"Ja iepazīsieties ar tādu Eiropas politiķu un līderu kā Kajas Kallasas, Urzulas fon der Leienas, Merca, Stārmera, Makrona un Rutes izteikumiem, jūs redzēsiet, ka viņi nopietni gatavojas karam ar Krieviju. Viņi šo faktu neslēpj," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs.

Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka Krievija frontes līnijā izmanto mobilizētos vīrus kā "lielgabalu gaļu" un Ukrainas pozīciju noteikšanai.

Krievijas komandieri publiski atzīst krīzi: nav medicīnisko pārbaužu, nav īstas apmācības un notiek dumpis rindās.

Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs to sauc par "Krievijas Federācijas genocīda politikas daļu".

Tagad Krievija sūta "brālīgos cilvēkus", kurus tā 2014. gadā apgalvoja "aizsargājam", lai tie mirtu savā imperiālistiskajā karā pret Ukrainu.

• Es domāju, ka Krievijas DNS joprojām ir ekspansija un imperiālisms. Un es domāju, ka Putina virzītājspēks ir "Russkij Mir" — Lielā Krievija —, kas būtībā nozīmē vienu Krieviju, vienu valodu, vienu reliģiju un vienu vadītāju. Es domāju, ka viņš joprojām uzskata Padomju Savienības sabrukumu par lielu parodiju.
• Ja es uz to skatos no Krievijas perspektīvas un ja krievi būtu godīgi pret sevi, neviens no viņu stratēģiskajiem mērķiem nav izdevies.

Ko Putins gribēja? Viņš gribēja pārņemt Ukrainu — viņš padarīja Ukrainu par eiropeisku. Viņš gribēja sadalīt NATO — viņš faktiski ieguva divas papildu dalībvalstis, Zviedriju un Somiju. Viņš gribēja sadalīt transatlantisko partnerību. Lai gan kāds varētu teikt, ka tajā ir plaisas, es joprojām uzskatu, ka ilgtermiņā tas nav noticis.

Viņš gribēja sadalīt Eiropu — tā ir vienotāka nekā jebkad agrāk. Viņš gribēja samazināt aizsardzības izdevumus — tagad mēs visi virzāmies uz 5%. Tātad lietas neiet pēc viņa plāna.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka ASV nav atbrīvojušas divus Krievijas jūrniekus, kas aizturēti uz sagrābtā tankkuģa "Marinera". Viņš arī apgalvoja, ka Krima "Krievijas drošībai nav mazāk svarīga nekā Grenlande ASV". Šie izteikumi atspoguļo Maskavas pastāvīgo Krimas okupācijas aizstāvēšanu un pieaugošo spriedzi saistībā ar jūras incidentiem.

Aleksandrs Stubs ir ierosinājis savam amerikāņu kolēģim Donaldam Trampam kopā doties saunā, lai palīdzētu atrisināt situāciju ap Grenlandi.

"Labāk ir ieturēt pauzi — doties uz saunu, kārtīgi iztvaikoties — un tikai tad meklēt risinājumu. Ja mums izdotos pārliecināt prezidentu Trampu doties uz saunu, es domāju, ka mēs kaut ko sasniegtu," viņš teica.

Šī nav Somijas līdera pirmā šāda iniciatīva.

2025. gada martā Stubs jau ieteica Trampam un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim palēnināt tempu un atgriezties pie sarunām pēc "Somijas stila" pauzes.

"Axios" ziņo, ka saspīlējums saistībā ar Donalda Trampa komentāriem par Grenlandi ir aizēnojis plānus par ASV, Ukrainas un Eiropas koordināciju Ukrainas drošības un atjaunošanas jautājumos. Kāda Ukrainas amatpersona paziņoja, ka "labklājības plāna" parakstīšana ir atcelta, savukārt kāda ASV amatpersona noliedza jebkāda datuma noteikšanu, sakot, ka pie plāna vēl ir nepieciešams darbs. Tramps joprojām plāno tikties ar Zelenski un vairākiem Eiropas līderiem, taču nekādi izrāvieni nav gaidāmi. Tikmēr Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners plāno Davosā tikties ar Krievijas pārstāvi Kirilu Dmitrijevu.

Daļa no raķetēm, ko krievi naktī uz 20. janvāri izmantoja pret Ukrainu, tikušas ražotas šogad, paziņo Zelenskis.

"Defense Express" ziņo, ka "Kh-101" raķetes tika ražotas pirms 19 dienām. Tāpat Krievija šodien pirmo reizi izmantoja "jaunās" RM-48U raķetes (mērķraķetes no S-300 pretgaisa aizsardzības sistēmas), ko var izmantot kā mānekļus pretgaisa aizsardzībai.

Beļģijas premjerministrs Barts De Vēvers paziņoja, ka, tuvojoties ASV vidustermiņa vēlēšanām, "mums jāpasaka Trampam: pietiek, atkāpies, vai arī mēs iesim līdz galam." 

Viņš brīdināja, ka Trampa draudi ar militārām darbībām vai tirdzniecības karu pret NATO sabiedrotajiem ir nepieredzēti, sakot, ka tie iezīmē potenciālu pagrieziena punktu. De Vēvers atzina, ka iepriekšējais ASV spiediens uz aizsardzības izdevumiem bija pamatots, taču sacīja, ka Eiropai tagad ir stingri jāatbild: "Ja kāds saka, ka ieņems NATO teritoriju vai sāks tirdzniecības karu, tad mēs sākam tirdzniecības karu."

Viņš teica, ka Ukraina respektē Dānijas suverenitāti un teritoriālo integritāti.

"Es tiešām, tiešām vēlos, lai Amerika sadzirdētu Eiropu — lai tā to patiesi sadzirdētu ar diplomātijas palīdzību. Es domāju, ka tieši tā tas notiks, un es stingri ticu, ka nebūs nekādu nopietnu draudu," sacīja Ukrainas prezidents.

Vērts atzīmēt, ka Dānija un citas Ziemeļvalstis ir vienas no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām.

"Šodien Ukraina izmantoja pretgaisa aizsardzības raķetes 80 miljonu eiro vērtībā. Ir grūti atrast šīs raķetes un naudu tām," saka Zelenskis.

"Katru dienu mēs darām visu, un es daru visu, lai mēs saņemtu atbilstošas ​​raķetes, atbilstošu aizsardzību cilvēkiem... Ir ļoti grūti cīnīties par/iegūt visu naudu šīm raķetēm. Šī ir ļoti dārga krievu greznība — karš."