TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pieaug draudi, ka Krievijas diversiju grupas varētu iefiltrēties Ukrainā no Piedņestras

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 185 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1460 iebrucēji.

Krievija nav gatava reālām miera sarunām un kara pret Ukrainu izbeigšanai - Maskava melo ASV un turpina uzkrāt resursus, paziņoja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

"Krievijas taktika šodien ir melot Savienotajām Valstīm, solīt jebko, šajā brīdī uzkrāt resursus ar piegādēm no Ķīnas. Es runāju par ekonomisko sastāvdaļu. Protams, ir arī militārā sastāvdaļa - tā ir Ziemeļkoreja," viņš sacīja televīzijas kanāla "Mēs - Ukraina" ēterā.

Turklāt, izmantojot laika apstākļus, ienaidnieks turpina uzbrukt Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tajā pašā laikā Maskava izdara informatīvo un politisko spiedienu uz Eiropas valstīm, sacīja Podoļaks.

Naktī uz ceturtdienu Krievijā veikts dronu trieciens Veļikijnovgorodas ķīmisko vielu rūpnīcai, un tās teritorijā izcēlies ugunsgrēks, vēsta "Telegram" kanāls "Astra".

Pilsētas iedzīvotāji ziņo, ka visu nakti dzirdējuši sprādzienu un lidojošu dronu skaņas.

Sociālajos medijos publicēti video, kuros redzams spēcīgs ugunsgrēks un liesmas virs rūpnieciskās teritorijas.

Trieciena mērķis, visticamāk, bija ķīmisko vielu rūpnīca "Akron".

Ukraina ir nosūtījusi Vašingtonai jaunu plānu Krievijas iebrukuma izbeigšanai, trešdienas vakarā paziņoja Ukrainas amatpersonas.

ASV miera plāna pirmais variants paredzēja, ka Ukraina atteiktos no teritorijām, kuras Krievija nav iekarojusi. Kijiva un tās sabiedrotie Eiropā uzskatīja, ka šajā plānā ir pārāk liela piekāpšanās Maskavas prasībām, un tas tika pārskatīts.

Ukrainas amatpersona, runājot par plāna jaunāko variantu, aģentūrai AFP pavēstīja, ka tas "ņem vērā Ukrainas redzējumu - tas ir tālāks priekšlikums problemātisku jautājumu adekvātiem risinājumiem".

"Mēs neizpaužam detaļas līdz amerikāņu puses reakcijai," piebilda amatpersona.

Demokrātijas aizsardzība Eiropā kļūst arvien aktuālāka, un Latvijas pārstāve Zanda Kalniņa-Lukaševica ir šī procesa priekšgalā. 10. decembrī Parīzē viņa piedalījās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (turpmāk - Asambleja) Politiskās komitejas sēdē, kur parlamentārieši no visas Eiropas apsprieda viņas sagatavoto ziņojumu “Ārvalstu iejaukšanās: draudi demokrātiskajai drošībai Eiropā”.

“Demokrātijas aizsardzība vairs nav teorētisks koncepts – tā ir reāla un kritiska nepieciešamība. Ārvalstu iejaukšanās vēlēšanu procesos ir realitāte. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Padome un dalībvalstis rīkojas vienoti un izlēmīgi,” uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.

Ministru komiteja savā atbildē Asamblejai skaidri pauda politisku vienprātību par demokrātijas apdraudējuma mērogu un gatavību rīkoties, uzsverot, ka valstu pienākums ir aizsargāt vēlēšanas no ārējās ietekmes, dezinformācijas un manipulācijām. 

"Ministru komitejas paustā izpratne par apdraudējuma mērogu ir ļoti nozīmīga. Mēs redzam, ka autoritārie režīmi cenšas iedragāt mūsu demokrātijas no iekšienes, izmantojot dezinformāciju un ietekmējot vēlēšanas. Tādēļ ir apsveicami, ka Eiropas Padome šo problēmu uztver nopietni un mobilizē visu institucionālo kapacitāti," norādīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.

Viņa uzsvēra, ka autoritāro režīmu ietekmes novēršanā svarīga ir valstu savstarpējā solidaritāte, norādot, ka Moldovas piemērs ir spilgts apliecinājums demokrātisko spēku spējai uzvarēt, ja sabiedrība ir labi informēta un noturīga. 

Eiropas Padomes Ministru komiteja savā atbildē informēja par darbu pie jaunu Eiropas Padomes standartu izstrādes ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas ierobežošanai, tostarp ar krimināltiesiskiem risinājumiem un starptautiskās sadarbības instrumentiem. 

Sanāksmē Eiropas parlamentārieši arī apsprieda vairākas jau uzsāktās iniciatīvas: Jauno demokrātijas paktu Eiropai, Reikjavīkas principus demokrātijai, topošās atjaunotās rekomendācijas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiesisko statusu, kā arī Venēcijas komisijas padziļināto pētījumu par ārvalstu iejaukšanos un Budapeštas kibernoziegumu konvencijas piemērošanu praksē. 

“Šie lēmumi un uzsāktās iniciatīvas ir ļoti būtiskas arī Latvijai, ņemot vērā Krievijas īstenotās ietekmes kampaņas un tuvojošās Saeimas vēlēšanas. Mēs nedrīkstam ārvalstu spēkiem ļaut “nozagt” demokrātiskas vēlēšanas, kur vēlētājiem jāpieņem savs neatkarīgs un neietekmēts lēmums,” norādīja Kalniņa-Lukaševica.

Politiskās komitejas sēdē tika apspriesta arī turpmākā rīcība un Asamblejas loma Ministru komitejas darba atbalstīšanā. Savukārt nākamās diskusijas plānots veltīt konkrētiem mehānismiem, ar kuriem Asambleja varētu sekmēt Eiropas Padomes standartu izstrādi un ieviešanu.

Šonedēļ, 9. un 10. decembrī, Parīzē notiek Asamblejas komiteju sanāksmes, kuru ietvaros Saeima priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica 9.decembrī vadīja Monitoringa komitejas sēdi un 10.decembrī piedalījās Politiskās komitejas darbā.

ASV un Ukrainas sarunās par Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara izbeigšanu tiek spriests arī par Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) jau 2027. gadā, vēsta amerikāņu laikraksta "Washington Post" žurnālists Deivids Igneišass, atsaucoties uz ASV un Ukrainas amatpersonām.

ASV un Ukraina apspriež trīs dokumentus, kam būtu jāgulst noregulējuma vienošanās pamatā - miera plānu, drošības garantijas un ekonomikas atveseļošanas plānu.

Viens no izskatāmajiem priekšlikumiem ir Ukrainas pievienošanās ES jau 2027. gadā. Šāds termiņš satrauc dažas ES valstis, taču Trampa administrācija uzskata, ka tā var pārvarēt Ungārijas pretestību, norāda žurnālists.

Sarunās tiek apspriestas arī ASV drošības garantijas Ukrainai un demilitarizētas zonas izveide "gar visu pamiera līniju" - no Doneckas apgabala līdz Hersonai un Zaporižjai. ASV prezidenta Donalda Trampa lielākā kļūda būtu sarunās uzstāt uz stingru termiņu - tagad vai nekad, norāda Igneišass.

"Diplomātija tā nedarbojas, tāpat kā labs bizness. Trampam vajadzētu noslēgt saprātīgu vienošanos, kas neizjuks. Pretējā gadījumā viņš var palikt bez nekā," rezumē Igneišass.

ASV senators Ričards Blūmentāls aicinājis atteikties no pašlaik apspriestā ASV "miera plāna" Ukrainai un nomainīt ASV sūtņus Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru, kuri, pēc viņa domām, "šķiet darbojas Krievijas interesēs, nevis kā objektīvi starpnieki".

Intervijā Ukrainas sabiedriskajam medijam "Suspilne" senators norādīja, ka šāda pieeja grauj ASV uzticamību sarunās. “Viss šis 'miera plāns' ir jāatmet un ir jāatgriežas sākuma punktā,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka ierosinājis likumprojektu, kas paredz tarifus valstīm, kuras turpina iepirkt Krievijas naftu un citas izejvielas.

Tāpat Blūmentāls pauda dziļas bažas par Donalda Trampa nostāju: “Viņš, šķiet, ir gatavs atstāt Ukrainu likteņa varā un piespiest tai veikt negodīgas, neracionālas teritoriālās piekāpšanās.” Reaģējot uz Trampa izteikumiem par vēlēšanu nepieciešamību Ukrainā, senators tos nodēvēja par manipulācijām: “Putins nerīko vēlēšanas. Arī Zelenskim tās šobrīd nav vajadzīgas.”

Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons apstiprinājis, ka trešdien viņš aizvadījis tālruņa sarunu ar Donaldu Trampu, kurai pievienojās arī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Sarunas mērķis bija panākt progresu miera sarunās un nodrošināt stabilu risinājumu Krievijas - Ukrainas konfliktam.

Elizejas pils informēja, ka līderi vienojušies turpināt intensīvu diplomātisko darbu, uzsverot, ka šis ir kritisks brīdis gan Ukrainai, gan Eiroatlantijas reģiona drošībai. Ceturtdien Makrons un Stārmers vadīs videokonferenci, kurā sabiedrotie saskaņos turpmāko atbalstu drošības garantiju nodrošināšanai Ukrainai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukraina noslēgusi darbu pie ASV virzītā "miera plāna" 20 punktiem un plāno drīzumā dokumentus nodot ASV.

"Šodienas grafikā - saruna ar amerikāņu pusi par dokumentu, kur būs detalizēti aprakstīts Ukrainas atjaunošanas un ekonomiskās attīstības process pēc kara," platformā "Telegram" pauda Zelenskis.

"Vienlaikus mēs beidzam darbu pie pamatdokumenta 20 punktiem, kas varētu noteikt kara beigu parametrus, un mēs ceram tuvākajā laikā nodot šo dokumentu ASV," norādīja Ukrainas prezidents. Dienu iepriekš Zelenskis žurnālistiem sacīja, ka ASV plāns, kā izbeigt karu Ukrainā, ir saīsināts līdz 20 punktiem.

Britu laikraksta "Financial Times" avoti apgalvoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi atvēlējuši Zelenskim tikai dažas dienas, lai pieņemtu plānu, kas paredz, ka apmaiņā pret nekonkretizētām ASV drošības garantijām Ukrainai būs jāatzīst teritoriālie zaudējumi. Tramps cer saskaņot vienošanos līdz Ziemassvētkiem, pauda laikraksta sarunbiedrs.

Tajā pat laikā ukraiņu tīmekļa izdevuma "RBK-Ukraina" avots norādīja - lai gan amerikāņi steidzina Kijivu, nav noteikts termiņš "līdz Ziemassvētkiem". Zelenskis tagad apstiprina ziņas, ka jauna saruna ar labas gribas koalīcijas locekļiem notiks ceturtdien.

"Nedēļa var sniegt jaunumus mums visiem un par asinsizliešanas beigām. Mēs pieņemam, ka mieram nav alternatīvas, un galvenie jautājumi ir - kā panākt, lai Krievija pārtrauc slepkavības, un kas tieši atturēs Krieviju no trešā iebrukuma," sacīja Ukrainas prezidents.

Ukraiņi Melnajā jūrā ar Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droniem "Sea Baby" uzlaiduši gaisā Krievijas ēnu flotes tankkuģi "Dashan". Kuģa vērtība tiek lēsta 30 miljonu dolāru jeb 25,7 miljonu eiro vērtībā.

Komoru Salu karoga kuģis atradās Ukrainas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un bija ceļā uz Novorosijsku. Tas peldēja ar maksimālu ātrumu un ar izslēgtiem transponderiem.

Trieciens bijusi kopīga SBU 13. galvenās militārās pretizlūkošanas pārvaldes un Ukrainas Jūras spēku operācija. Trieciena rezultātā kuģim nodarīti kritiski bojājumi. Atbilstoši provizoriskajai informācijai kuģis izsists no ierindas.

Saskaņā UNN avotu informāciju tankkuģa aptuvenā vērtība ir 30 miljoni dolāru. Kuģis vienā braucienā pārvadājis naftas produktus 60 miljonu dolāru vērtībā.

Saistībā ar Krievijas izejvielu pārvadāšanu un augsta riska kuģošanu ar izslēgtu identifikācijas sistēmu Eiropas Savienība, Lielbritānija, Šveice, Austrālija un Kanāda "Dashan" bija noteikušas sankcijas.

"SBU turpina veikt aktīvus pasākumus, lai samazinātu naftas dolāru ieņēmumus Krievijas budžetā. Pēdējo divu nedēļu laikā šis ir jau trešais no ierindas izsistais ēnu flotes tankkuģis, kas palīdzēja Kremlim apiet starptautiskās sankcijas," norādīja avots SBU.

Austrijas tiesa trešdien paziņoja, ka noraidījusi kukuļošanā apsūdzētā Ukrainas oligarha Dmitro Firtaša izdošanu ASV.

ASV izsludinājušas Firtašu meklēšanā saistībā ar apsūdzībām, ka viņš, iespējams, 2006. gadā maksājis kukuļus Indijas amatpersonām, lai saņemtu titāna ieguves licences.

Firtašs apsūdzības noraida un apgalvo, ka tās ir politiski motivētas, jo viņš ir saistīts ar Maskavu.

Vīnes Augstākā apgabaltiesa trešdien paziņojumā norādīja, ka tā 9. decembrī nolēma kā nepieņemamu noraidīt jaunāko prokuroru pārsūdzību 2024. gada tiesas nolēmumam, ka Firtašu nevar izdot.

Lēmums ir "juridiski saistošs" un tādējādi galīgs, norādīja tiesa.

Ukrainas prokrieviskā eksprezidenta Viktora Janukoviča bijušais sabiedrotais Firtašs tika pie bagātības, pateicoties sakariem ar Krievijas gāzes lieluzņēmumu "Gazprom".

Firtaša biznesa impērija "Group DF" ir iesaistīta arī enerģētikas, ķīmiskās rūpniecības, mediju, banku un nekustamā īpašuma jomās Ukrainā un citās valstīs, arī Vācijā, Itālijā un Austrijā.

Kopš 2014. gada Firtašs nevar izbraukt no Austrijas, jo ASV ir izdevušas starptautisku apcietināšanas orderi.

Pēc vairākiem tiesas lēmumiem izdošanas process tika atjaunots, un Vīnes tiesa 2024. gadā nolēma, ka prasība par Firtaša izdošanu nav apmierināma.