TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: izmantojot stindzinošo salu Kijivā, krievi ar raķetēm un droniem cenšas naktī nosaldēt iedzīvotājus

Pulkvežleitnants Arsēns Dmitriks apgalvo, ka pastāvīga frontes līnijas kustības vērošana kartēs dzen cilvēkus izmisumā, lai gan īstā cīņa ir psiholoģiska.

Viņš norāda uz mācību no amerikāņu karagūstekņiem Vjetnamā: ir skaidri jāredz briesmas, neļaujot sev noticēt, ka sakāve ir neizbēgama. Optimisti, kuri domāja, ka līdz Ziemassvētkiem būs mājās, salūza pirmie.

Tāpat Dmitriks raksta: "Ja jūs pieļaujat domu, ka ienaidnieka uzvara ir visticamākais variants, jūsu personīgā psihe lēnām sāk sabrukt."

Viņa svarīgākais arguments: Ukraina patiesībā uzvar adaptācijas sacensībās, mainoties ātrāk, nekā Krievija spēj reaģēt. Tas ir svarīgi ilgā karā, pat ja karte to nerāda.

Daži Ukrainas kanāli ziņo, ka 5. februārī paredzēta ieslodzīto apmaiņa starp Ukrainu un Krieviju: 157 pret 157

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka durvis uz miermīlīgu izlīgumu Ukrainas jautājumā ir atvērtas, taču apgalvoja, ka Kijiva vēl nav pieņēmusi nepieciešamos lēmumus. Viņš sacīja, ka tāpēc Krievija turpinās savu militāro operāciju un ka Krievijas spēki veiks triecienus mērķiem, kurus tā uzskata par saistītiem ar Ukrainas militāro kompleksu.

Sagaidāma vēl lielāka neselektīva civiliedzīvotāju bombardēšana.

Brīdis, kad Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma "Patriot" veiksmīgi pārtver Krievijas mērķus, izmantojot PAC-3 raķetes, kārtējā masveida Krievijas gaisa uzbrukuma laikā Ukrainai.

Polijā 50 gadus vecam vīrietim piespriests trīs gadu un sešu mēnešu ilgs cietumsods par to, ka viņš pauda gatavību spiegot Krievijas labā, paziņojušas Polijas amatpersonas.

Tiesa spriedumu nolasīja 29. janvārī, paziņoja Polijas Iekšējās drošības aģentūra (ABW), kas izmeklēja šo lietu.

Apsūdzētais arī paudis gatavību pievienoties bēdīgi slavenajai krievu algotņu organizācijai "Vāgnera grupa" un Krievijas ārējā izlūkdienesta militārajai vienībai. Viņš paudis gatavību spiegot Krievijas labā un piegādāt informāciju par drošības pasākumiem Žešovas lidostā. Šādas informācijas atklāšana potenciāli varēja tikt izmantota atentāta plānošanā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, norādīja drošības iestāžu darbu koordinējošā ministra preses sekretārs Jaceks Dobžinskis.

Lidosta, kas atrodas aptuveni 75 kilometrus no Polijas-Ukrainas robežas, ir galvenais loģistikas centrs Rietumu palīdzības piegādē Ukrainai, un Zelenskis to izmantojis savos braucienos.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) ir pārtraukusi darba attiecības ar 13 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, jo to prasa Nacionālās drošības likums.

Slimnīcā informēja, ka Nacionālās drošības likumā cita starpā iekļauta norma, kas paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nedrīkst tikt nodarbināti A, B un C kategorijas kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja darbs ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Šāda nodarbinātība ir pieļaujama tikai izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju. Minētā norma stājās spēkā 2025. gada 28. jūnijā.

Saskaņā ar Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) datiem Krievijas faktiskie militārie izdevumi pēdējos gados bijuši līdz pat 66% lielāki nekā norādīts tās oficiālajā aizsardzības budžetā.

BND norāda, ka aizsardzības izdevumos nav iekļautas tādas pozīcijas kā Aizsardzības ministrijas būvniecības projekti, militārās IT programmas un sociālie pabalsti karavīriem. Šīs pozīcijas iekļautas citās budžeta sadaļās.

Vācijas izlūkdienests norāda, ka šie skaitļi sniedz konkrētus pierādījumus tam, ka Krievija rada arvien lielākus draudus Eiropai.

Tā vietā, lai ieguldītu savas infrastruktūras attīstībā, Krievija palielina dronu un raķešu ražošanu, lai veiktu triecienus pa Ukrainas pilsētām. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde aprēķinājusi, cik lielu summu Kremlis iztērēja 3. februāra uzbrukumiem Ukrainai.

Naktī uz 3. februāri krievu okupanti veica masveida gaisa triecienu pret Ukrainas enerģētikas objektiem, izmantojot 562 dronus un raķetes, kuru kopējā vērtība ir gandrīz 325 miljoni dolāru. Par to savā "Facebook" lapā paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR).  Vairāk lasi šeit.

3. februārī Kongresa Ukrainas atbalsta grupa ("Congressional Ukraine Caucus") aicināja palielināt spiedienu uz Krieviju un paziņoja, ka līdz balsojuma ierosināšanai par Ukrainas atbalsta likumu ("Ukraine Support Act") trūkst vairs tikai viena paraksta.

Droni un elektroniskās karadarbības līdzekļi / bezpilota lidaparātu (UAV) apkarošanas sistēmas. Tāpat notiek sarunas par kopīgu ieroču ražošanu Igaunijā, atklāja Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs.

Galvenais uzsvars — izkliedētā pretgaisa aizsardzība un trieciendronu efektīva iznīcināšana.

Igaunija ir apņēmusies katru gadu piešķirt ≥0,25% no IKP drošības palīdzībai Ukrainai, kā arī aktīvi atbalsta PURL iniciatīvu.