TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas propagandisti sāk atzīt, ka Ukraina spēj patstāvīgi uzbrukt stratēģiskiem mērķiem Krievijas Federācijā lielos attālumos. Vairāk lasi šeit.
Francijas prezidents sacīja, ka Eiropa ir nonākusi jaunā realitātē, kurā tā vairs nevar paļauties uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
"Mēs nedrīkstam novērtēt par zemu to, ka šis ir unikāls brīdis, kad Amerikas prezidents, Krievijas prezidents un Ķīnas prezidents visi rīkojas pret eiropiešiem. Šis ir īstais brīdis mums — pamostieties," sacīja Makrons.
Macron: Europe needs to wake up
— NEXTA (@nexta_tv) April 25, 2026
The French president said Europe has entered a new reality where it can no longer rely on the United States.
“We must not underestimate that this is a unique moment when the American president, the Russian president, and the Chinese president are… pic.twitter.com/ogOctWuXBm
Pirmo reizi karā Ukrainas spēki uzbruka Čeļabinskai un Jekaterinburgai.
The Urals are now within reach of Ukrainian drones
— NEXTA (@nexta_tv) April 25, 2026
For the first time in the war, Ukrainian forces struck Chelyabinsk and Yekaterinburg. pic.twitter.com/xrN2ALw3CU
Ukrainas karavīri no "Signum" bataljona divu dienu laikā notrieca 50 krievu "Molnija" tipa kamikadzes dronus.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the Signum battalion shot down 50 🇷🇺Russian Molniya-type kamikaze drones in just two days. pic.twitter.com/VXYaxM1qUG
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 25, 2026
"Šī ir mana pirmā vizīte Azerbaidžānā kara gados. Mēs strādāsim pie pieciem divpusējiem līgumiem starp Ukrainu un Azerbaidžānu."
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 25, 2026
Krievijas karaspēka kombinētajā triecienā Dnipro nogalināti pieci cilvēki un 34 cilvēki ievainoti, sestdien paziņoja Dnipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.
Krievijas uzbrukumā daļēji nopostīta četrstāvu dzīvojamā ēka, un uzbrukumā nogalināti četri cilvēki un vēl 27 cietuši. Cietušo vidū ir deviņus gadus vecs zēns un divi policisti.
Zem drupām varētu atrasties vēl viens cilvēks.
Pēc Krievijas uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks degvielas uzpildes stacijā Dniprā, kur iznīcinātas astoņas kravas automašīnas un četras vieglās automašīnas. Uzbrukumā cietuši divi cilvēki.
Sestdien uzbrukums turpinājās un nodarīti postījumi dzīvojamai mājai. Uzbrukumā nogalināts viens cilvēks un vēl septiņi cietuši.
Jau ziņots, ka Krievija sestdienas vakarā sāka plašu kombinēto gaisa triecienu Ukrainai. Kā informēja Ukrainas Gaisa spēki, galvenais uzbrukuma mērķis bija Dnipro. Uzbrukumi tika veikti arī Harkivas, Čerņihivas, Sumu, Odesas un Kijivas apgabaliem.
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 47 raķetēm un 619 droniem, un 580 dronus Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievija raidījusi 12 ballistiskās raķetes "Iskander-M/S-400", 29 spārnotās raķetes H-101, vienu spārnoto raķeti "Iskander-K" un piecas spārnotās raķetes "Kalibr".
Fiksēti 13 raķešu un 36 trieciendronu trāpījumi 23 vietās un notriekto dronu atlūzu nogāšanās deviņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Gaisa trauksme skanēja visā valstī, spēcīgas eksplozijas skanēja Harkivā un Dnipro, kā arī uzbrukumiem bija pakļauta Kijiva un citas vietas Ukrainā.
Dnipropetrovskas kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža paziņoja, ka ievainoti vismaz 18 cilvēki, kuru vidū ir bērns. Deviņi ievainotie nogādāti slimnīcā.
Vēl viens cilvēks ievainots Nikopoles apgabalā, bet Krivijrihā bojātas dzīvojamās ēkas.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 324 690 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 892 tankus, 24 458 bruņutransportierus, 40 635 lielgabalus un mīnmetējus, 1753 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1353 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 255 862 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 91 422 automobiļus un autocisternas, kā arī 4136 specializētās tehnikas vienības.
Latvijai jāstiprina drošība, balstoties cilvēkcentrētā pieejā, ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem, modernās tehnoloģijās un Eiropas sadarbības padziļināšanā, sestdien partijas "Progresīvie" kongresā uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Ministrs uzskata, ka "Progresīvie" ir pierādījuši spēju rīkoties ar skaidru vīziju, drosmi un konsekvenci arī sarežģītos apstākļos, tostarp darbojoties mazākuma valdībā.
Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka aizsardzības politikas mērķis nav tikai praktisku militāru pasākumu īstenošana, bet arī drošības sajūtas radīšana sabiedrībā, jo tā ir pamats ekonomiskajai attīstībai un izglītotas valsts veidošanai. Viņš akcentēja, ka drošības stiprināšana prasa nepārtrauktu pārmaiņu vadību un sadarbību ar citām nozarēm.
Pēc Krievijas nakts uzbrukuma Ukrainai Rumānijā tika atklātas dronu atlūzas. Tika bojāts elektrības stabs un dzīvojamās ēkas piebūve. Vēsta Rumānijas Aizsardzības ministrijas preses dienests.
Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju, Rumānijas Aizsardzības ministrijas radari nakts laikā ir fiksējuši dronus, kas tuvojās valsts gaisa telpai. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



