TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicinājis sabiedrību neaizmirst komunistiskā režīma noziegumus, un aicinājis iedzīvotājus veltīt visu savu enerģiju tam, lai Latvija vienmēr būtu brīva un spēcīga.
Pirms 85 gadiem tūkstošiem nevainīgu Latvijas iedzīvotāju tika vardarbīgi izrauti no savām mājām un deportēti uz Sibīriju. Vienlaikus represijas skāra arī Latvijas armijas virsniekus un karavīrus Gulbenē, Litenē un citviet valstī – simtiem militārpersonu tika apcietinātas un izsūtītas, bet daļa no viņiem tika nošauti bez tiesas sprieduma. Latvijas pilsētas un ciemi kļuva tukšāki un tumšāki, latviešu dziesmas pieklusa un tautas pašapziņa tika smagi iedragāta, norāda Valsts prezidents.
"Masveida deportācija nebija tikai aizvešana prom no mājām. Četri no desmit deportētajiem izsūtījumā gāja bojā. Tie, kas atgriezās Latvijas teritorijā, neatgriezās mājās, jo viņu mājas bija brīva Latvija, nevis padomju cietums. Viņu sapņi bija iznīcināti, ģimenes salauztas, mērķi un prasmes vairs nebija svarīgi. Padomju varai svarīgi bija tikai tas, ka šie cilvēki bijuši Sibīrijā, tātad - nevēlamie. Un tādi viņi palika līdz pat divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu sākumam, kad Latvija atguva neatkarību," atgādina Rinkēvičs.
Pēc prezidenta paustā, nav vārdu, lai notikušo padarītu par nebijušu, taču mums, kuriem ir dāvāta iespēja dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā, ir jāvelta visa sava enerģija tam, lai Latvija vienmēr būtu brīva un spēcīga un lai nevienam nenāktos šādas šausmas piedzīvot mūsdienās.
Kā ziņots, svētdien aprit 85 gadi, kopš Padomju Savienībā valdošais komunistiskais režīms deportēja uz Sibīriju aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju. Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941. gada 14. jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem.
Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.
No Torņakalna stacijas 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās.
Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē. Godinot komunistiskā genocīda upurus, visā Latvijā svētdien notiek dažādi piemiņas pasākumi.
Degvielas ražotāji Krievijas reģionā Tatarstānā ieviesuši ierobežojumus benzīna pārdošanai atsevišķās degvielas uzpildes stacijās.
Republikas valdības preses dienests paziņoja, ka šāds pasākums veikts, "lai izvairītos no mākslīgas ažiotāžas" un "nodrošinātu stabilu situāciju".
Tatarstāna ir otrais lielākais naftas ieguvējs Krievijā un viens no pieciem lielākajiem reģioniem pēc naftas pārstrādes apjomiem. Republikā atrodas vairākas lielas naftas pārstrādes rūpnīcas.
Ukrainas bruņotie spēki 12. jūnijā paziņoja par veiksmīgu bezpilota lidaparāta uzbrukumu naftas pārstrādes rūpnīcām TANECO un TAIF-NK Ņižņekamskā.
Ukrainas bruņotie spēki regulāri uzbrūk Krievijas naftas rūpniecības objektiem. Maija beigās aģentūra "Reuters" ziņoja, ka Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi piespieduši gandrīz visas lielākās naftas pārstrādes rūpnīcas Krievijas centrālajā daļā apturēt vai samazināt ražošanu.
Belgorodas un Rjazaņas apgabalu, Krasnodaras novada un daudzu citu Krievijas reģionu iedzīvotāji jau agrāk sūdzējās par benzīna un dīzeļdegvielas trūkumu degvielas uzpildes stacijās. Daudzos reģionos ir ieviesti tādi vai citādi degvielas pārdošanas ierobežojumi. Ievesti benzīna ierobežojumi arī lielākajās degvielas uzpildes staciju ķēdēs Maskavā.
Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 98 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai citādi neitralizējuši 91 dronu, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus. Fiksēti septiņu trieciendrona trāpījumi sešās vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās četrās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Russian Z-bloggers post footage of Ukrainian drones freely flying over Russian-occupied Crimea, attacking fuel trucks and military targets.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 12, 2026
They predict that soon this will lead to "panic and total collapse of all main roads." https://t.co/MFLUcDswa2 pic.twitter.com/XkTHXxf5Iv
Russian air defense watching closely how Ukrainian strike drones destroy Russian logistics.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 13, 2026
It is a fascinating sight, indeed! https://t.co/42p8z4TgBL pic.twitter.com/aSfqZWP1sm
After Ukrainian mid-range attack drones hit the key Chongar road bridge on the Russia-Crimea supply route, Russian forces moved to install a pontoon bridge.
— OSINTtechnical (@Osinttechnical) June 13, 2026
Seen here, a Ukrainian mid-range strike drones slams into the pontoon bridge. pic.twitter.com/SmPB8T35XV
“The Russia we have built cannot win this war. That means we need to build a different kind of Russia.”
— Natalka (@NatalkaKyiv) June 10, 2026
— Zakhar Prilepin, Russian nationalist writer and politician long associated with pro-government and pro-war circles pic.twitter.com/Y0jrHUEYDQ
Citi "parastie krievi" stāsta, ka Ukraina ar vēlmi iestāties NATO, traucē Krievijai dzīvot un attīstīties.
Attention, Finland and Sweden!
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 13, 2026
Putin said you joined NATO to "get a piece of the pie" (meaning Russia). https://t.co/mo8e8nBUFj pic.twitter.com/luvwMOrET1
СБУ уразила «Таманьнафтогаз» — ключовий комплекс перевалки вуглеводнів на півдні рф
— СБ України (@ServiceSsu) June 13, 2026
➡️ https://t.co/7zUnyPJh0M pic.twitter.com/czU9FyOPin
Ukraina īstenojusi veiksmīgu triecienu naftas un gāzes terminālim "Tamannaftogas" Krievijas Krasnodaras novadā, paziņojis Ukrainas Drošības dienests.
Operāciju veica Ukrainas Drošības dienesta īpašo uzdevumu vienība "Alfa" sadarbībā ar Ukrainas Bruņoto spēku Speciālo operāciju vienību un Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galveno izlūkošanas pārvaldi.
"Tas ir lielākais sašķidrinātā ogļūdeņražu pārkraušanas komplekss Krievijas dienvidos. Ukrainas Drošības dienesta droni trāpīja piecās tvertnēs ar naftas produktiem (..), kā arī divos termināla naftas uzpildes punktos," paziņoja Ukrainas Drošības dienests.
Paziņojumā norādīts, ka ugunsgrēki plosās arī pie "Tamannaftogas" kravas transporta stāvvietas un noliktavu infrastruktūras. Trāpīts tika arī Krievijas pretgaisa aizsardzības spēku pozīcijām, kas aizsargāja objektu.
"Krievijas naftas un gāzes komplekss ir avots pret Ukrainu vērstās karadarbības finansēšanai. Tieši naftas dolāri tiek pārvērsti raķetēs, dronos un munīcijā, ar ko ienaidnieks uzbrūk mūsu pilsētām. Tāpēc Ukrainas Drošības dienests arī turpmāk sistemātiski atņems Krievijas militārajai mašinērijai resursus kara veikšanai," uzsvēra Ukrainas Drošības dienests.
Ukrainas armijas ģenerālštābs paziņoja, ka aizvadītajā naktī Ukrainas bruņoto spēku vienības uzbruka arī naftas rūpnīcai Krievijas Volgogradas apgabalā. Ukrainas armija norādīja, ka šis objekts nodrošina naftas sagatavošanu, transportēšanu un sūknēšanu pa galvenajiem cauruļvadiem uz naftas pārstrādes rūpnīcām un eksporta infrastruktūru Krievijā.
Odiozais Krievijas eksprezidents un pašreizējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paudis pārliecību, ka Krievija iemācīs Eiropai, kā pareizi jādzīvo.
Pirms tam viņš nolēma paspīdēt ar “asprātību”, publicējot ar mākslīgo intelektu ģenerētu video, kurā viņš svin 12. jūnijā atzīmēto Krievijas dienu, smalcinātājā iznīcinot Eiropas vadošo politiķu fotogrāfijas.
Vairāk lasiet šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



