Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoti...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 09:05
Krievi uz Ukrainu raidījuši ballistisko raķeti un 126 lidrobotus

Naktī uz piektdienu krievi uz Ukrainu raidījuši ballistisko raķeti "Iskander-M", kā arī 126 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 117 no krievu lidrobotiem.

Fiksēti raķetes un astoņu uzbrukuma lidrobotu trāpījumi septiņās apkaimēs. Vēl piecās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Šodien 08:30
ASV uz laiku atļauj pirkt tankkuģos esošo Krievijas naftu

ASV uz laiku atcēlušas sankcijas pret tās Krievijas naftas un naftas produktu pārdošanu, kas tiek transportēta ar tankkuģiem.

Vašingtona izdevusi jaunu ģenerāllicenci, ar ko atļauta tās Krievijas jēlnaftas un naftas produktu tirdzniecība, kas iekrauta tankkuģos līdz 12. martam, atsaucoties uz ASV Finanšu ministriju, vēsta aģentūra "Reuters".

Šodien 08:08
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 277 620

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 277 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 860 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 773 tankus, 24 202 bruņutransportierus, 38 369 lielgabalus un mīnmetējus, 1685 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1331 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 175 139 bezpilota lidaparātus, 4403 spārnotās raķetes, 31 kuģi un ātrlaivu, divas zemūdenes, 83 223 automobiļus un autocisternas, kā arī 4088 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Šodien 07:44
Parasta diena reihā: propagandisti stāsta, cik Krievija pagaidām pārāk miermīlīga Ukrainā, bet pēdējais laiks sākt karot "pa īstam"
Šodien 07:22
Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēšanu pret Baltkrieviju

Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) prokurori sākuši izmeklēšanu pret Baltkrieviju saistībā ar aizdomām par valdības kritiķu piespiedu deportāciju, ceturtdien paziņoja tiesa Hāgā.

Pēc pierādījumu provizoriskas izvērtēšanas prokuratūra paziņoja, ka ir "saprātīgs pamats" uzskatīt, ka Baltkrievijas varasiestādes ir izdarījušas noziegumus pret cilvēci.

Izmeklēšana ir vērsta pret augsta ranga valdības amatpersonām, kas apsūdzētas politisko oponentu deportāciju organizēšanā kopš protestiem 2020. gadā.

Saskaņā ar prokuratūras secinājumiem varbūtējie valsts iestāžu noziegumi ir tikuši veicināti vai atbalstīti "augstākajā līmenī" Baltkrievijā, kur kopš 1994. gada valda diktators Aleksandrs Lukašenko.

Tā kā Baltkrievija nav SKT locekle, tiesas jurisdikcija ir balstīta uz faktu, ka cietušie, iespējams, tika piespiesti šķērsot robežu un doties uz Lietuvu, kas ir SKT locekle.

Lietuva bija pieprasījusi veikt izmeklēšanu, ko prokurori izvērtēja kopš 2024. gada septembra. Ja ir pamatotas aizdomas, prokurori var pieprasīt aresta orderus, kas pēc tam jāapstiprina SKT tiesnešiem.

Šodien 07:00
Orbāns cenšas iežēlināt vēlētājus kā "cietējs" no Ukrainas agresijas, publisko satrauktu telefonsarunu ar meitu

Kad līdz parlamenta vēlēšanām Ungārijā ir atlicis nepilns mēnesis, pie varas jau 15 gadus esošais Kremlim draudzīgais premjerministrs Viktors Orbāns ne tikai aizvien agresīvāk runā un rīkojas pret Ukrainu, bet arī aizvien aktīvāk izrāda "cietēja" tēlu, stāstot, cik ļoti Ukraina apdraud gan viņu pašu, gan viņa ģimeni.

Vienā no pēdējām publikācijām soctīklos redzams noraizējies Orbāns, kas zvanot kādai no savām meitai un viņai stāsta, kā briesmīgie ukraiņi draud ne tikai viņam pašam, bet arī pārējiem ģimenes locekļiem. Orbānam ir pieci bērni. Video publicēts ar virsrakstu "Ukraiņi jau draud manai ģimenei, bērniem un mazbērniem. Visiem klājas labi, taču visam ir robežas!"

Vairāk lasiet šeit.

Vakar 23:50
Simtiem sieviešu no Āfrikas atvilinātas uz Krieviju "darbam rūpnīcās"

Galu galā sievietes attapās montējot dronus bīstamos apstākļos.

ES Parlaments 12. martā ar 479 pret 17 nobalsoja par to, lai Krievijas ārzemju vervēšanu nosauktu īstajā vārdā: cilvēku tirdzniecību.

Vakar 23:29
Ukraina un Rumānija parakstījušas stratēģiskās partnerības deklarāciju

Prezidenti Zelenskis un Dans vienojās paplašināt sadarbību enerģētikas un aizsardzības nozarēs, signalizējot par ciešākām saitēm starp kaimiņvalstīm.

Vakar 23:13
Īsta aizsardzība jebkurai tautai ir kopīga rīcība, saka Zelenskis

Pēc viņa teiktā, ASV un vairāk nekā desmit valstis no Eiropas un Tuvajiem Austrumiem jau ir vērsušās pie Ukrainas ar lūgumiem atbalstīt to aizsardzības spējas.

Zelenskis norādīja, ka Ukrainas komandas jau strādā kopā ar partneriem, tostarp Tuvo Austrumu valstīs, un Ukrainas pieredze drošības un aizsardzības jomā var būt noderīga visai Eiropai.

Vakar 22:54
Krievijas ēnu flotes apkalpē pamanīti bijušie "Vagner" algotņi, atklāti Kremļa nodomi

Krievija savās ēnu flotes kuģu apkalpēs ir sākusi iekļaut bijušos privātā militārā grupējuma "Vagner" algotņus. Šie kuģi tiek izmantoti naftas pārvadāšanai, lai apietu starptautiskās sankcijas, un kaujinieku klātbūtne varētu novērst tankkuģu sagrābšanu vai to pārbaudes. Par to ziņo Somijas laikraksts "Helsingin Sanomat". Vairāk lasi šeit.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".