TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Naktī uz svētdienu Ukrainas armija devusi triecienus vairākiem krievu iebrucēju objektiem, tajā skaitā naftas terminālim Krievijas Krasnodaras novadā, paziņojis Ukrainas ģenerālštābs.
"Tamaņņeftj" terminālis ir viens no svarīgākajiem krievu naftas eksporta infrastruktūras objektiem Melnās jūras reģionā.
Tas gadā nodrošina 20 miljonu tonnu naftas produktu pārkraušanu, cita starpā nodrošinot degvielas piegādes arī Krievijas armijai.
Krievija pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara sabojāja Ukrainas Ārlietu ministrijas ēku.
Šo unikālo arhitektūras mantojumu 1939. gadā uzcēla Josips Langbards.
❗️Russia damaged the building of Ukraine’s Ministry of Foreign Affairs – for the first time since World War II.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 24, 2026
This unique architectural heritage was built by Yosyp Langbard in 1939. pic.twitter.com/GzKCwpr6Oz
Ukrainas "MiG-29" iznīcinātājs, izmantojot R-73 gaiss-gaiss raķeti, notriec Krievijas spārnoto raķeti.
❗️A 🇺🇦Ukrainian MiG-29 fighter jet, using an R-73 air-to-air missile, shoots down a 🇷🇺Russian cruise missile. pic.twitter.com/xXsEcSLrRy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 24, 2026
❗️A strike was carried out on an oil depot in occupied Luhansk pic.twitter.com/y7caEJQSIs
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 24, 2026
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosauca Krievijas varasiestādes par "neadekvātām" pēc "Orešņik" uzbrukuma Kijivas apgabalam.
Ukrainas līderis reaģēja uz aizvadītās nakts masveida uzbrukumu. Galvenais agresora mērķis bija Kijiva un tās apgabals, kur tika reģistrēta vidēja darbības rādiusa balistiskās raķetes "Orešņik" izmantošana. Paziņojumu par to Zelenskis publicēja savā oficiālajā "Facebook" kontā. Vairāk lasi šeit.
Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 90 raķetes un 600 dažādu tipu lidrobotus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi izšāvuši uz Ukrainu vienu vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti "Orešņik", divas hiperskaņas raķetes "Kinžal", trīs pretkuģu raķetes "Cirkon", 30 ballistiskās raķetes "Iskander M", kā arī 54 spārnotās raķetes H-101, "Iskander-K" un "Kalibr".
Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 55 raķetes un 549 lidrobotus. Tajā skaitā ukraiņi notriekuši 11 ballistiskās raķetes un 44 spārnotās raķetes.
Galvenais trieciena virziens bija Kijiva.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 355 920 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 950 tankus, 24 603 bruņutransportierus, 42 640 lielgabalus un mīnmetējus, 1800 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1396 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1451 sauszemes bezpilota sistēmu, 308 321 bezpilota lidaparātu, 4632 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 98 698 automobiļus un autocisternas, kā arī 4216 specializētās tehnikas vienības.
Televīzijas raidījumos viesi tiek izsmieti par apgalvojumiem, ka Krievija gūst virsroku frontē, kamēr diskusijās arvien biežāk izskan bažas, ka Ukraina ar dronu uzbrukumiem pārņem iniciatīvu.
The mood among even the Kremlin's most mainstream propagandists now slips into darkness and horror, as a host mocks a guest that suggests Russia is advancing, then reverting to hopelessness that Ukraine is overwhelming them with drones. pic.twitter.com/I1LX4CJH1Z
— Jay in Kyiv (@JayinKyiv) May 23, 2026
Viņš norādīja, ka krieviem vajadzētu būt apmierinātiem ar pašreizējo situāciju un pastāstīja joku: “Pacients atnāk pie ārsta un saka: ‘Dakter, man ir problēma. Katru reizi pēc seksa es ausīs dzirdu svilpšanu.’ Ārsts jautā: ‘Cik jums gadu?’ — ‘80.’ Ārsts atbild: ‘Un ko jūs gaidījāt — aplausus?’” Kostina izteikumi sociālajos tīklos izraisījuši plašu ironiju un kritiku.
Hahaha!
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 23, 2026
Russian VTB Bank chief Andrey Kostin said Russians should be satisfied with how Russia’s economy is developing and compared it to an "80-year-old man" from a joke:
"Do you know this joke? A patient comes to a doctor and says:
'Doctor, I have a problem.'
'What is it?'… pic.twitter.com/2bZ5zz9bNG
Ukrainas mediji ziņo, ka Krievija, visticamāk, Kijivas apgabala Bila Cerkvā izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti "Orešņik".
Šī sistēma paredz līdz sešu atsevišķu kaujas galviņu izlaišanu hiperskaņas ātrumā, kas pēc tam krīt un neatkarīgi trāpa dažādiem mērķiem.
Krievi naktī uz 24. maiju pakļāva Kijivu ballistisko raķešu un dronu apšaudei, un saskaņā ar sākotnējām ziņām kāda sieviete ir nogalināta, bet 44 cilvēki guvuši ievainojumus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki un galvaspilsētas amatpersonas.
Uzbrukums ilga gandrīz 5 stundas, un tā sekas tika reģistrētas praktiski visos pilsētas rajonos – vairāk nekā 40 vietās. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



