TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Otrdien, 24. februārī, kad karš pret Ukrainu pārsniedza četru gadu robežu, Kremļa kontrolētie Krievijas federālie televīzijas kanāli pilnībā izslēdza jebkādu pieminēšanu par četru gadu laika posmu.
Netika pārraidīta neviena tieša atsauce uz konflikta ilgumu. Militārā operācija, kas tika iecerēta kā zibenskarš pret Ukrainu, cieta neveiksmi un pārvērtās brutālā, ilgstošā karā, demonstrējot Putina nopietno kļūdu attiecībā uz Ukrainu. Tā ziņo "Agenstvo" žurnālisti, kas uzraudzīja Krievijas televīzijas kanālus. Kontrasts ir īpaši pārsteidzošs uz iebrukuma pirmo mēnešu fona, kad notikumi tika pasniegti kā ātra un gandrīz garantēta "uzvara". Pēc četriem gadiem pati nepieciešamība apspriest laika grafikus un rezultātus oficiālajai televīzijai ir kļuvusi par "neērtu patiesību". Vairāk lasi šeit.
Bijušais Donalda Trampa īpašais sūtnis Kīts Kellogs nosodīja ASV atteikšanos atbalstīt ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par mieru Ukrainā
Vakar vakarā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju ar nosaukumu "Atbalsts ilgstošam mieram Ukrainā". Tomēr ASV delegācija atteicās to atbalstīt un balsošanas laikā atturējās.
❗️ Former Donald Trump special envoy Keith Kellogg condemned the US refusal to support the UN General Assembly resolution on peace in Ukraine
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 25, 2026
Last night, the UN General Assembly adopted a resolution titled “Support for Lasting Peace in Ukraine.” However, the US delegation… pic.twitter.com/LttxNJlYbJ
Šajā Harkivas apgabala Čuhujivas rajonā izvietotajā Ukrainas pilsētā kādreiz dzīvoja 17 000 iedzīvotāju, tagad tā ir pilnībā iznīcināta un pamesta.
Jaunā video redzams trieciens lielam Krievijas centram ar militāro aprīkojumu un bezpilota lidaparātiem (FPV), kas, kā ziņots, atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no frontes līnijas.
New footage shows a strike on a large Russian hub with military equipment and FPV drones, reportedly located about 50 kilometers from the front line. #Ukraine https://t.co/vDuULsRdNh pic.twitter.com/0JyIaZq4EO
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 25, 2026
"No 10. rotas dzīvi palika tikai vadības personāls un četri karavīri. Nevaru iedomāties, kā varēja iznīcināt veselu karavīru rotu."
Sieviete runā par Krievijas okupācijas spēku 1. tanku armijas Maskavas 423. motorizēto strēlnieku pulku (militārā vienība 91701).
"Из состава 10-й роты в живых осталось только командование и четыре военнослужащих. Я не могу представить, как можно положить целую роту солдат."
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) February 25, 2026
Речь о московском 423-м МСП (в/ч 91701) 1-й танковой армии русских фашистов pic.twitter.com/GlcxnqLfIv
Krievijas naftas cauruļvadu monopolists "Transņeftj" pēc Ukrainas dronu uzbrukuma svarīgai pārsūknēšanas stacijai Tatarstānā ir samazinājis piegādājamās naftas apjomu par aptuveni 250 000 barelu dienā, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz informētiem avotiem.
Ukrainas plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz Ukrainas Drošības dienesta pārstāvi, šonedēļ vēstīja, ka Ukrainas droni uzbrukuši naftas pārsūknēšanas stacijai "Kaļeikino" netālu no Aļmetjevskas. Pilsētas administrācija apstiprināja, ka noticis bezpilota lidaparāta uzbrukums, nenosaucot uzbrukuma objektu.
"Man šķiet, ka vienmēr ir bīstami, kad viņi spēlējas ar šiem vārdiem – "kodolieroči". Un es ļoti vēlētos, lai citas valstis, citas kodolvalstis, uz to reaģētu, pirmkārt, man šķiet, ka Amerikas Savienotās Valstis varētu viņiem nosūtīt atbilstošu vēstījumu."
❗️When Russia fails to achieve success on the battlefield, it starts looking for “nuclear weapons” in Ukraine, — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 25, 2026
“It seems to me that it is always dangerous when they play with these words – ‘nuclear weapon’. And I would really like other countries, other nuclear… pic.twitter.com/59biegKJNn
Lietuvas Ārlietu ministrija otrdien izsauca Krievijas vēstniecības Lietuvā pārstāvi un iesniedza diplomātisku notu ar stingru protestu par nerimstošiem triecieniem Ukrainai.
Notā uzsvērts, ka, tuvojoties ceturtajai gadadienai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, naktī no 21. uz 22. februāri Krievija veica jaunus aukstasinīgus raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumus, apzināti vēršoties pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, apdzīvotām teritorijām un civilo infrastruktūru, tādējādi papildinot sarakstu ar kara noziegumiem, ko Ukrainā pastrādājuši Krievijas bruņotie spēki un politiķi, kas dod tiem pavēles.
Lietuvas Ārlietu ministrijas notā norādīts, ka kara noziegumiem un citiem starptautiskiem noziegumiem nav noilguma.
225. atsevišķā triecienpulka komandieris Olehs Širjajevs paziņojis, kādi ieroči Ukrainas bruņotajiem spēkiem būtu jāizmanto frontes līnijās, lai mainītu kara gaitu.
Lai Ukrainas bruņotie spēki veiktu sekmīgu ofensīvu, tiem ir nepieciešams vairāk smago ieroču tieši frontes līnijās, intervijā laikrakstam "The Telegraph" atklāja komandieris Olehs Širjajevs. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu apspriedis stratēģiju Ukrainas noturības stiprināšanai, un Komisija plāno atbalstīt enerģētikas infrastruktūras remontu, atjaunošanu un tīkla aizsardzību pirms ziemas iestāšanās.
President Volodymyr Zelensky said he discussed with European Commission President Ursula von der Leyen a strategy to strengthen Ukraine’s resilience, with the Commission set to support energy infrastructure repairs, rebuilding and grid protection before winter. #Ukraine pic.twitter.com/cjIZOeOwMt
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 25, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



