TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “saturīga saruna” par karu un mieru

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 384 190 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1320 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 025 tankus, 24 763 bruņutransportierus, 44 082 lielgabalus un mīnmetējus, 1870 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1420 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1664 sauszemes bezpilota sistēmas, 351 479 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 107 091 automobili un autocisternu, kā arī 4296 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Naktī uz pirmdienu Harkivā atkārtotās krievu apšaudes laikā nogalināti pieci glābēji, kas bija ieradušies ugunsgrēka dzēšanai iepriekšējā trāpījuma vietā. Vēl vismaz pieci cilvēki guvuši ievainojumus.
Kharkiv...💔 https://t.co/gN0XacdX3P
— lenksing (@lenksing) June 15, 2026
Naktī uz pirmdienu krievu raķešu trieciena rezultātā izcēlies ugunsgrēks Kijivas Pečeru klosterī, paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko.
Kijivā nogalināti vismaz četri cilvēki, bet 23 cilvēki ievainoti. Starp cietušajiem ir kāda grūtniece un viens bērns.
Pečeru klosterī, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, aizdedzies Uspenskas katedrāles jumts.
Fire is burning on the roof of the Dormition Cathedral, the main church of the Kyiv Pechersk Lavra, one of the holiest sites in Eastern Orthodox Christianity.
— Mediazona (@mediazona_en) June 15, 2026
Ukrainian officials say it was caused by a direct hit during Russia’s latest overnight barrage on the capital pic.twitter.com/jfxygugr1e
Krievu apšaudē cietušas arī dzīvojamās ēkas vairākos Kijivas rajonos, kā arī civilās infrastruktūras objekti, tajā skaitā tirgus un kāds pārtikas veikals.
Kijivas ziemeļos bojātas elektropārvades līnijas, un 140 000 patērētāju palikuši bez elektrības.
VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums SIA "LDz Cargo" elektroniskajā izsolē nākamnedēļ piedāvās iegādāties 38 lietotus kravas vagonus, kas atrodas Ukrainas teritorijā, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.
Kravas vagoni tiks pārdoti divās lotēs.
Tostarp 19 vagonu izsoles sākumcena būs 429 400 eiro, bet izsoles solis 100 eiro. Savukārt pārējo 19 vagonu izsoles sākumcena būs 400 900 eiro, bet izsoles solis būs 100 eiro.
Kravas vagonu izsole notiks elektroniskajā izsoļu vietnē "auctioncargo.ldz.lv" no ceturtdienas, 18. jūnija, plkst. 10 līdz piektdienas, 19. jūnija, plkst. 12.
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien sazvanījies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, telefonsarunā pārrunājot karu Ukrainā, situāciju ap Irānu un iespējamos miera risinājumus.
Plašāk par pārrunāto lasīt šeit.
Krievijas Jaroslavļas reģionā cilvēki tagad var baudīt naftas vannas — pēc Ukrainas uzbrukuma naftas pārstrādes rūpnīcai, kā ziņots, sāka līt melns lietus.
Krievijas iedzīvotāji beidzot ir saņēmuši savu daļu no valsts naftas bagātībām, taču ir viens "bet”.
Nākamie šeihi par to nešķiet īpaši priecīgi.
In Russia’s Yaroslavl region, people can now take oil baths — after a Ukrainian strike on an oil refinery, black rain reportedly began to fall.
— NEXTA (@nexta_tv) June 14, 2026
Russians have finally received their share of the country’s oil wealth, but there’s a catch.
The future sheikhs don’t seem… https://t.co/1PfWRUy0YX pic.twitter.com/hjTmsWoQUM
Eiropas Savienība apgalvo, ka tai ir pierādījumi par to, ka Krievijas militārpersonāls ir apmācīts Ķīnas teritorijā.
Saskaņā ar Eiropas izlūkdienestu informāciju simtiem Krievijas karavīru ir apguvuši apmācību bāzēs Ķīnā, un daži no viņiem vēlāk tika nosūtīti cīnīties pret Ukrainu.
Ja šī informācija galu galā apstiprināsies, tā kļūs par vienu no līdz šim spēcīgākajiem pierādījumiem par Pekinas tiešo atbalstu Maskavai.
Gadiem ilgi Ķīna ir apgalvojusi, ka šajā karā ieņem “neitrālu” nostāju, taču Briseles amatpersonas tagad uzskata, ka šis jautājums varētu pārsniegt ekonomiskās vai tehnoloģiskās palīdzības robežas.
Paredzams, ka šo jautājumu ES ārlietu ministri apspriedīs 15. jūnijā.
Is China already preparing soldiers for Putin’s army? The EU has made a bombshell claim
— NEXTA (@nexta_tv) June 14, 2026
The European Union says it has evidence that Russian military personnel have been trained on Chinese territory.
According to European intelligence services, hundreds of Russian soldiers have… pic.twitter.com/KNGDJ9yDRi
Krievijas okupanti spēlēja slēpšanos ar Ukrainas dronu – frāze "Es esmu mazajā mājiņā“ nelīdzēja.
Russian occupiers played hide-and-seek with a Ukrainian drone — “I’m in a little house” didn’t work. pic.twitter.com/d7xUNrJAM1
— NEXTA (@nexta_tv) June 14, 2026
Politiskās partijas "Kopā Latvijai" valdes loceklis Iļja Podkolzins aizturēts un vēlāk apcietināts izmeklēšanā par iespējamu informācijas nodošanu ar Krievijas specdienestiem saistītajai grupai "Baltijas antifašisti", svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Plašāk lasīt šeit.
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim svētdien bijusi telefonsaruna ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, pavēstīja Ukrainas prezidenta padomnieks komunikāciju jautājumos Dmitro Litvins.
Pēc Litvina teiktā, tā bija "diezgan saturīga saruna par visu - no apsveikuma dzimšanas dienā līdz diplomātijai un karam un mieram".
Litvins piebilda, ka saruna ilgusi 30-35 minūtes, "varbūt nedaudz vairāk".
Tramps svētdien svin savu 80. dzimšanas dienu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



