TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc dronu uzbrukuma Krimā deg svarīga naftas bāze

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Izlūkošanas laikā "Atesh" aģenti atklāja nopietnas problēmas ar Krievijas pretgaisa aizsardzību Zaporižjas reģionā.
"Mūsu avoti okupācijas spēku pretgaisa aizsardzības vienībās Zaporižjas sektorā ziņo par katastrofālu aprīkojuma stāvokli. Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumi remonta objektiem un to trūkums ir izraisījis masveida pretgaisa sistēmu, tostarp "Tor" pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas, bojājumus," atzīmēja partizānu kustība "Atesh".
Ziņots, ka ekspluatācijā esošu sistēmu nopietna trūkuma dēļ okupanti ir spiesti izmantot traktorus, lai aizvilktu palaišanas iekārtas uz savām pozīcijām. Šī prakse padara aprīkojumu ārkārtīgi neaizsargātu un pārvērš dārgas sistēmas par viegliem mērķiem.
Īpaša problēma ir rezerves daļu trūkums. Militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi, kas darbojas ar lielām slodzēm, ražo zemas kvalitātes komponentus, kas sabojājas jau pēc neliela lietošanas laika.
"Katra pretgaisa aizsardzības sistēma, ko mēs atklājam, ar tās koordinātām un darbības režīmu ir iespēja Ukrainas Aizsardzības spēkiem veikt precīzu triecienu. Okupantu pretgaisa aizsardzības sistēma plīst pa vīlēm," piebilda izlūkdienestu virsnieki.
Pagājušajā naktī Ukrainā tika prognozēts aukstuma vilnis. Temperatūra svārstījās no 2 līdz 6 grādiem pēc Celsija.
Dienas temperatūra gaidāma no 6 līdz 10 grādiem pēc Celsija, centrālajos un austrumu rajonos no 8 līdz 12 grādiem pēc Celsija un dienvidos līdz 16 grādiem pēc Celsija.
Lielākajā daļā reģionu gaidāms neliels lietus, tikai valsts dienvidu daļā saglabāsies sauss laiks. Ziemeļos iespējams mērens lietus.
Kijivā 14. oktobrī būs mākoņains laiks ar nelielu lietu, nakts gaisa temperatūra no 2 līdz 4 grādiem pēc Celsija, bet dienas gaisa temperatūra ap 8 grādiem pēc Celsija.
Tas viss ietekmē arī situāciju frontē.
Krievijas armija naktī u otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 96 droniem, 69 no tiem notriekti, pavēstīja Gaisa spēki.
No 96 uzbrukumā iesaistītajiem droniem aptuveni 60 bija "Shahed" tipa droni.
Fiksēti 27 trieciendronu trāpījumi septiņās lokācijās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās vienā lokācijā, teikts paziņojumā.
Droni notriekti valsts ziemeļos, dienvidos, austrumos un vidienē.
Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam var būt svarīga loma Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanā, lidmašīnā "Air Force One" atceļā no Ēģiptes uz ASV žurnālistiem sacīja ASV prezidents Donalds Tramps.
"Erdogans var," sacīja Tramps, atbildot uz jautājumu, vai līderi, konkrēti Erdogans, varētu palīdzēt apturēt Krievijas un Ukrainas karu.
"Krievijā viņu ciena, es neko nevaru teikt par Ukrainu, bet [Krievijas diktators Vladimirs] Putins viņu ciena, un viņš (Erdogans) ir mans draugs," sacīja Tramps.
Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall" un Polijas aizsardzības uzņēmums "Polska Grupa Zbrojeniowa" ir parakstījuši saprašanās memorandu par stratēģisku sadarbību bruņumašīnu piegādē Polijas Bruņotajiem spēkiem.
Memoranda mērķis ir nodibināt kopuzņēmumu, lai izveidotu Eiropas Atbalsta automašīnu centru, fokusējoties uz remonta-evakuācijas bruņumašīnu, inženiertehnisko bruņumašīnu ar atmīnēšanas spējām un tanku tiltu ražošanu.
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls aicinājis ASV prezidentu Donaldu Trampu pastiprināt spiedienu uz Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai panāktu Krievijas pret Ukrainā izvērstā kara izbeigšanu, vēsta raidsabiedrība "Deutsche Welle".
Vācijas ministrs ar šādu paziņojumu nāca klajā, pirmdien Sofijā tiekoties ar Bulgārijas kolēģi Georgu Georgijevu.
Tramps "devis izšķirošu ieguldījumu vienošanās par Gazas joslu panākšanā", sacīja Vādefuls.
"Un Vācija tagad mudina viņu turpināt centienus, lai panāktu sarunas starp Krieviju un Ukrainu," ziņu aģentūra DPA citē ministra teikto.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 125 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1200 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 256 tankus, 23 345 bruņutransportierus, 33 628 lielgabalus un mīnmetējus, 1520 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1225 zenītartilērijas iekārtas, 427 lidmašīnas, 346 helikopterus, 69 632 bezpilota lidaparātus, 3859 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 64 188 automobiļus un autocisternas, kā arī 3977 specializētās tehnikas vienības.
“For love of country they accepted death, and thus resolved all doubts, and made immortal their patriotism and their virtue.”
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 13, 2025
We honor the men and women who laid down their lives for Ukraine.
RIP - Dmytro Molderf (28), Roman Oliinyk (34), Andrii Mohyliov, Bohdan Morhun (23) pic.twitter.com/nkTwCvRxKq
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess iesaistījies diskusijā par to, ko pagājušās nedēļas nogalē darīja bruņotas militārpersonas tā dēvētajā Sātses zābakā — Krievijas teritorijā 115 hektāru platībā, kas iestiepjas Igaunijas teritorijā pie Veru apriņķa Setomā pagasta un pēc formas kartē atgādina zābaku.
“Tā ir vienkārši troļļošana. Psiholoģiskas pelēkās zonas karš. Ja viņi kaut ko mēģinātu Igaunijas teritorijā, viņi minūšu laikā būtu beigti vai karagūstekņi,” mikroblogošanas vietnē “X” paziņoja Ilvess, kurš bija Igaunijas prezidents no 2006. līdz 2016. gadam. “Tas viss ir paredzēts, lai cilvēki nervozētu un saņemtu pastiprinātu uzmanību, pateicoties “klikbaitīgiem” sociālajiem medijiem.”
Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna aicināja neaizrauties ar pārmērīgu satraukumu. “Ziņojumi, ka situācija pie Igaunijas–Krievijas robežas kļūst saspringta, ir pārspīlēti. Igaunijas dienvidaustrumos ir ceļš, kas īslaicīgi šķērso Krievijas teritoriju. Vietējiem iedzīvotājiem ir atļauts to izmantot, ja brauc bez apstāšanās. Piektdien mēs novērojām septiņus bruņotus Krievijas karavīrus uz šī ceļa Krievijas pusē. Lai izvairītos no jebkādiem iespējamajiem incidentiem, mēs tur uz laiku apturējām satiksmi. Ilgtermiņā mēs plānojam šo ceļu vispār vairs neizmantot. Jau ir pieejams alternatīvs maršruts, kas apiet Krievijas teritoriju, un jauns tiek būvēts. Pašreizējā situācija ir vēsturiska anomālija,” viņš paziņoja savā “X” kontā. “Lai būtu skaidrs: uz robežas nenotiek nekas akūts. Krievi rīkojas nedaudz uzstājīgāk un pamanāmāk nekā agrāk, bet situācija joprojām tiek kontrolēta.”
"Sātses zābaks" ir Krievijas teritorijas izvirzījums, kas iesniedzas Igaunijas Veru apriņķī. To šķērso kilometru garš ceļa posms, ko igauņi izmanto, lai nebūtu jāveic apkārtceļš.
Satiksme pa ceļu, kas daļēji iet pa Krievijas Pleskavas apgabala teritoriju, slēgta, lai nepieļautu varbūtējas provokācijas un lai gādātu par Igaunijas pilsoņu drošību. Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro sestdienas vakarā paziņoja, ka saskaņā ar pēdējām ziņām Krievijas bruņotie formējumi esot pametuši Sātses zābaka apkārtni, taču satiksme caur šo teritoriju būs slēgta vismaz līdz otrdienai.
Savukārt uz Latvijas-Krievijas robežas situācija ir mierīga - tās tuvumā nav pamanīti nelikumīgi robežas šķērsošanas mēģinājumi, kā arī nav konstatētas neordināras situācijas vai aizdomīgas personu grupas robežas tuvumā, aģentūrai LETA apstiprināja Valsts robežsardzes (VRS) preses pārstāve Kristīne Pētersone.
Situācija salīdzinājumā ar Igauniju Latvijai ir atšķirīga, jo Latvijai nav tādu ceļu, kas "kādā posmā iedziļinātos Krievijas vai Baltkrievijas teritorijā," norādīja Pētersone.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis grasās šonedēļ doties uz Vašingtonu, lai ar ASV prezidentu Donaldu Trampu apspriestu pretgaisa aizsardzību un iespējas palielināt spiedienu uz Krieviju.
Zelenskis paziņoja, ka pievienosies Ukrainas delegācijai, kas Vašingtonā ved sarunas ar ASV politiķiem un uzņēmumiem, un cer, ka viņa tikšanās ar Trampu notiks jau piektdien.
Ukrainas prezidents uzsvēra, ka viņš nedēļas nogalē divreiz sazvanījies ar Trampu un pārrunājis problēmas, kas saistītas ar Krievijas uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, un situāciju kaujas laukā. "Mēs pārrunājām vairākus delikātus jautājumus," atklāja Zelenskis, vienlaikus uzsverot, ka ar šīm sarunām nepietiek, lai gan tās bija saturīgas.
Viņš atklāja, ka Ukrainas delegācijā, kas jau devusies uz ASV, ir premjerministre Jūlija Sviridenko, prezidenta biroja un nacionālās drošības padomes vadītāji, kā arī diplomāti.
Zelenskis norādīja, ka ASV viņš plāno tikties ar senatoriem, kongresmeņiem un militāro uzņēmumu pārstāvjiem. "Galvenie temati ir pretgaisa aizsardzība un mūsu iespējas (..) izdarīt spiedienu uz Krieviju," viņš atklāja.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".