TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal kara turpināšanā vaino Zelenski, "kuram nav kāršu"

Šodien plkst. 16 SIA "Rīgas ūdens" Transporta pārvaldības daļas teritorijā, Ilzenes ielā 1D SIA "Rīgas ūdens" nodos elektroģeneratorus organizācijai "Ziedot.lv", lai tos nogādātu Ukrainai,  informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Atsaucoties aicinājumam sniegt humāno palīdzību Ukrainai elektroenerģijas padeves nepārtrauktības nodrošināšanai, pašvaldības uzņēmums "Rīgas ūdens" ziedos septiņus elektroģeneratorus.

Ziedojuma mērķis ir atbalstīt labdarības projektu "Domās un darbos kopā ar Ukrainu. Siltums Ukrainai no Latvijas". Elektroiekārtas būs noderīgas kritiski svarīgo objektu energoapgādes nodrošināšanai Kijivas apgabalā. No iekārtām lielākā ir sešas tonnas smagā pārvietojamā dīzeļa elektrostacija, kuras jauda ir 300 kilovati.

Krievijas Bruņoto spēku Galvenā pārvalde turpina aktīvu rekrutēšanu tā dēvētajā "Āfrikas korpusā", solot jauniesaucamajiem civilu darbu un augstu atalgojumu, taču realitātē daudzi no viņiem pēc apmācībām tiek nosūtīti uz fronti Ukrainā. Par šādu shēmu intervijā "Radio Brīvā Eiropa" (Radio Svoboda) pastāstījis Maskavas iedzīvotājs Georgijs Kočkins, kuram izdevies izvairīties no nosūtīšanas uz karadarbības zonu.

Saskaņā ar Kočkina teikto, 2025. gada oktobrī viņu uzrunājis sludinājums par darbu "Āfrikas korpusā". Galvenais motivējošais faktors bijis parāda saistības un solītais atalgojums: divi miljoni rubļu (aptuveni 21 000 eiro ) par līguma parakstīšanu, kā arī papildu bonusi no Aizsardzības ministrijas. Rekrutētāji apgalvojuši, ka amatpersonas meklē speciālistus informācijas drošības jomā darbam Āfrikas kontinentā, nevis dalībai kaujas operācijās.

Zīmīgi, ka jau pirmajā tikšanās reizē rekrutētājs savam priekšniekam par Kočkinu izteicies: "Esmu atvedis jums gaļu." Neskatoties uz to, ka parakstītajā līgumā nebija minēta ne Āfrika, ne specifiski IT uzdevumi, solītais atalgojums un kredītu brīvdienas pārliecināja vīrieti parakstīt dokumentus.

Pēc līguma parakstīšanas Kočkins tika nosūtīts uz mācību bāzi Ņižņijnovgorodas apgabalā. Aizdomas par maldināšanu radušās brīdī, kad personālam izsniegts ekipējums – bruņuvestes un ķiveres, kas nav piemērotas Āfrikas klimatiskajiem apstākļiem.

"Nometnē bija daudz cilvēku. Tikai dažus nosūtīja uz Āfriku, bet lielāko daļu – uz Ukrainu. Ja rīkojumā nebija norādīts galamērķis, tas automātiski nozīmēja Ukrainu," stāsta Kočkins.

Uzzinot par plānoto nosūtīšanu uz Ukrainu "Kupjanskas atmīnēšanai", Kočkins pieņēma lēmumu dezertēt. Izmantojot īsu atvaļinājumu, viņš ar automašīnu devās uz Smoļensku, no kurienes ar vilcienu nokļuva Minskā. Lai izvairītos no aizturēšanas pie Krievijas robežas, viņš iegādājās aviobiļetes uz Filipīnām ar pārsēšanos Ķīnā. Šobrīd vīrietis atrodas Manilā, kur ir iesniedzis pieteikumu politiskā patvēruma saņemšanai.

Situācija ap Irānu vienlaikus rada nopietnus izaicinājumus Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, taču sniedz arī vairākas priekšrocības viņa uzsāktajā karā pret Ukrainu, intervijā izdevumam BILD norādījis Bundesvēra universitātes militārais eksperts Karlo Mazala.

Pēc viņa domām, lai gan Kremlis riskē zaudēt nozīmīgu sabiedroto, tieša Krievijas militārā iejaukšanās konfliktā Tuvajos Austrumos ir mazticama. Putina galvenā prioritāte joprojām ir karadarbība Ukrainā. Tieša iesaiste Tuvo Austrumu krīzē ne vien sašķeltu resursus, bet arī krasi pasliktinātu attiecības ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, sarežģījot jebkādas potenciālās sarunas par Ukrainas jautājumu.

Eksperts arī vērš uzmanību uz Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400 neefektivitāti Irānā. Apstākļos, kad ASV un Izraēla ir sasniegušas pilnīgu dominanci gaisa telpā, Krievijas kompleksi faktiski nespēj ietekmēt gaisa triecienu gaitu.

Irānas novājināšana var radīt tiešas sekas Krievijas armijas apgādei. Teherāna līdz šim ir bijusi galvenais sabiedrotais, piegādājot Maskavai miljoniem artilērijas lādiņu un nodrošinot bezpilota lidaparātu "Shahed" tehnoloģijas un detaļas, kuru ražošanu Krievija ir lokalizējusi savā teritorijā.

Taču, neskatoties uz riskiem,  ir arī trīs būtiski ieguvumi, ko Krievija gūst no spriedzes eskalācijas. Viens no tiem ir energoresursu cenu kāpums, jo neestabilitāte reģionā provocē naftas un gāzes cenu pieaugumu, kas tiešā veidā palielina Krievijas budžeta ieņēmumus. 

Otrs ieguvums -  Rietumu militāro resursu novirzīšana. ASV un tās sabiedroto pretgaisa aizsardzības sistēmu un munīcijas koncentrēšana Tuvajos Austrumos var samazināt Ukrainai pieejamo bruņojuma apjomu.

Un trešais ieguvums - starptautiskās uzmanības maiņa, jo Rietumvalstu fokuss ir novirzījies uz Irānu, tādējādi mazinot Ukrainas jautājuma aktualitāti starptautiskajā dienaskārtībā, kas ir kritiski svarīgi pastāvīga atbalsta nodrošināšanai.

Ukrainas karš ir kļuvis par globālu tehnoloģiju poligonu, kurā līdzās gaisa un jūras droniem arvien lielāku nozīmi iegūst sauszemes bezpilota sistēmas.

Ukrainas Bruņotie spēki ir izveidojuši pasaulē pirmo sauszemes robotu bataljonu, kas izmanto attālināti vadāmas platformas gan uguns atbalstam, aprīkojot tās ar ložmetējiem, gan mīnēšanas un kamikadzes misijām. Šo robotu galvenā priekšrocība ir spēja darboties augsta riska zonās, aizstājot kājniekus un tādējādi tieši glābjot karavīru dzīvības.

Tehnoloģiskā attīstība strauji virzās uz daļēji autonomu sistēmu izmantošanu, kas spēj patstāvīgi pārvietoties un identificēt mērķus, tomēr lēmumu par uguns atklāšanu joprojām pieņem cilvēks-operators, lai ievērotu ētikas un starptautisko tiesību normas.

Militārie eksperti, tostarp Valerijs Zalužnijs, prognozē, ka tuvākajā nākotnē kaujas laukā dominēs mākslīgā intelekta vadīti "dronu bari", kas vienlaicīgi uzbruks no gaisa, zemes un jūras, padarot robotizētās sistēmas par neatņemamu mūsdienu karadarbības sastāvdaļu.

Konkurence šajā jomā saasinās, jo arī Krievija aktīvi izstrādā savas triecienrobotu sistēmas, piemēram, kompleksu "Kurjer". Nozares speciālisti lēš, ka tieša Ukrainas un Krievijas robotizēto vienību sadursme ir tikai laika jautājums, un jau 2026. gadā pieprasījums pēc šādām tehnoloģijām varētu sasniegt desmitiem tūkstošu vienību.

1. martā Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku (RAF) bāzei Akrotiri Kiprā uzbrucis kamikadzes drons, kas bijis aprīkots ar Krievijā ražotu militāro aprīkojumu, ziņo britu laikraksts "The Times".

Izdevuma rīcībā esošā informācija liecina, ka dronā bijusi Krievijā ražota navigācijas sistēma "Kometa-B". Šāda sistēma pirmo reizi tika konstatēta pērn decembrī Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku notriektajos bezpilota lidaparātos.

Lielbritānijas militārais izlūkdienests izņemtos komponentus jau ir nosūtījis turpmākai izpētei uz laboratoriju.

The Times" norāda, ka uzbrukumu, visticamāk, sarīkojuši Libānas kaujinieku grupējuma "Hizbullāh" locekļi.

Šis ir pirmais pierādījums Krievijas militārā aprīkojuma izmantošanai Tuvo Austrumu konfliktā. Tas rada nopietnas bažas par Maskavas pieaugošo ietekmi reģionālajos karos, īpaši ņemot vērā iepriekš izskanējušās ziņas par to, ka Krievija nodod Irānai izlūkdatus, lai atvieglotu uzbrukumus ASV militārajiem spēkiem.

ASV prezidents Donalds Tramps sarunā ar žurnālistiem par to izteicās skeptiski: "Ja paskatās uz to, kas pagājušajā nedēļā notika ar Irānu, tad pat gadījumā, ja viņi saņem informāciju, tas viņiem īpaši nepalīdz."

Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšnieks sers Ričards Naitons norādīja: "Nav šaubu, ka Krievija ir nodevusi izlūkdatus Irānai. Tā ir sadarbības ass, kurai mums jāpievērš pastiprināta uzmanība." Viņš skaidroja, ka ciešā sadarbība starp Irānu un Krieviju padara to bruņotos spēkus kaujasspējīgākus un bīstamākus, tāpēc Lielbritānijai jābūt gatavai iespējamiem draudiem.

Mediji vēsta, ka pašlaik pastāv bažas par iespējamiem Irānas uzbrukumiem Lielbritānijas militārajiem objektiem Kiprā, tostarp tur nesen nogādātajiem helikopteriem "Wildcat".

Eiropas valstīm būtu jāpalīdz Ukrainai attīstīt  ballistisko raķešu ražošanu, kas būtiski uzlabotu valsts spējas dot triecienus dziļi Krievijas teritorijā, intervijā Ukrainas ziņu aģentūrai "Ukrinform" paudis Austrijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs un militārais eksperts Gustavs Gresels.

Pēc eksperta domām, šāda sadarbība ļautu turpināt šo raķešu ražošanu Eiropā arī pēc kara beigām. Viņš norādīja, ka Ukrainai ir vitāli svarīgi iegūt bruņojumu triecieniem Krievijas iekšienē, un tieši ballistiskajām raķetēm ir vislielākās izredzes pārvarēt Krievijas pretgaisa aizsardzību.

Viņš uzsvēra, ka Eiropā pašlaik maza darbības rādiusa ballistiskās raķetes faktiski ražo tikai Turcija, bet Lielbritānija savu projektu ir tikai sākusi. Kopīga ražošana ar Ukrainu palīdzētu novērst šo deficītu, kalpojot kā atbilde Krievijas raķešu sistēmām "Iskander".

Runājot par Ukrainas spārnotajām raķetēm "Flamingo", eksperts kā to galvenās priekšrocības izcēla lielo darbības rādiusu un jaudīgo kaujas galviņu, vienlaikus vēršot uzmanību arī uz šo ieroču trūkumiem. Tomēr raķetes lielais izmērs un svars liek tai lidot salīdzinoši augstu, padarot to ievainojamāku pret ienaidnieka pretgaisa aizsardzības sistēmām un iznīcinātāju, piemēram, "MiG-31" vai "Su-35", patruļām.

Eksperts  arī norādīja, ka publiski pieejamie attēli liecina par "Flamingo" precizitātes problēmām.

Ukraiņu eksperti dronu pārtvērēju jomā nākamnedēļ ieradīsies Tuvajos Austrumos, viņi nekavējoties sniegs palīdzību, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Ja mēs runājam par kaut kādu līdzekļu palielināšanu, mēs ļoti vēlētos, lai tā būtu iespēja abām pusēm. Jūs zināt dažu līdzekļu deficītu pie mums, mēs saprotam dažu līdzekļu deficītu Persijas līča valstīs. Tāpēc mēs runājam arī par šo ceļu. Vēl ir pāragri runāt par citām detaļām. Nākamnedēļ, kad eksperti būs uz vietas, viņi to apskatīs, viņi palīdzēs, jo viņi tūlīt brauks ar iespējām," svētdien Kijivā kopīgā preses konferencē ar Nīderlandes premjerministru Robu Jetenu sacīja Zelenskis.

Nesen Zelenskis bija piedāvājis Ukrainas ekspertu palīdzību Persijas līča valstīm, kas cietušas Irānas dronu triecienos.

Zelenskis sacīja, ka lūgumi izteikti arī no ASV puses, taču sīkākas detaļas nesniedza.

Salīdzinoši lētos dronus "Shahed" izstrādāja Irāna, bet tagad šo lidaparātu versijas ražo arī Krievija.

Pat ASV bruņotie spēki nesen atzina, ka izmanto šos bezpilota lidaparātus kā paraugu, izstrādājot savas sistēmas.

Ukrainas un tās sabiedroto izmantoto pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" raķešu patēriņa tempi rada arvien lielākas bažas, jo ražošanas jaudas nespēj apmierināt pašreizējo pieprasījumu.

Pēdējo četru mēnešu laikā Ukrainas aizsardzības spēki ir izlietojuši aptuveni 700 "Patriot" raķešu, atvairot Krievijas triecienus, kas galvenokārt vērsti pret valsts enerģētikas infrastruktūru.

Vienlaikus "Defense Express" analītiķi pieļauj, ka šis skaitlis varētu būt pārspīlēts. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš norādīja, ka visa pilna mēroga kara laikā Ukrainas rīcībā nav bijis pat 800 "MSE" raķešu, kamēr Persijas līča valstis šādu daudzumu izlietoja jau pirmajās trīs karadarbības dienās Tuvajos Austrumos.

ASV pašlaik nespēj pilnībā apmierināt pieprasījumu pēc "Patriot" munīcijas. Situāciju būtiski pasliktina masveidīga pretraķešu izmantošana Irānas ballistisko uzbrukumu atvairīšanai.

Bažas par pret ballistiskajiem mērķiem visefektīvāko "PAC-3 MSE" raķešu ražošanas tempiem valda arī pašās ASV. Pagājušajā gadā uzņēmums "Lockheed Martin" saražoja 620 šādu raķešu. Lai gan šī gada sākumā uzņēmums noslēdza vienošanos ar Pentagonu par pakāpenisku ražošanas apjomu palielināšanu līdz 2000 vienībām gadā, šīs programmas īstenošana ir izstiepta līdz pat 2033. gadam.

Kā norāda militārie eksperti, pie pašreizējiem ražošanas tempiem tikai to raķešu rezervju atjaunošanai, ko ASV un tās sabiedrotie izlietoja dažu dienu laikā, atvairot Irānas uzbrukumus, būtu nepieciešams vairāk nekā gads. Šajos aprēķinos nav ietverts Ukrainas raķešu patēriņš un citu valstu pasūtījumi. Šādā situācijā vienīgais reālais un drošības interesēm atbilstošais risinājums varētu būt "Patriot" raķešu ražošanas licenču nodošana citām valstīm.

Aģentūra "Reuters" jau iepriekš vēstīja, ka Krievijas masīvo uzbrukumu un Tuvo Austrumu konflikta eskalācijas dēļ Ukraina var saskarties ar "Patriot" raķešu deficītu. Pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai un sekojošās Teherānas atbildes ar simtiem ballistisko raķešu, pastāv reāls risks, ka daļa ASV bruņojuma var tikt novirzīta no Ukrainas uz Persijas līča reģionu.

 Neskatoties uz milzīgiem dzīvā spēka zaudējumiem, Krievijas okupācijas karaspēks mēģina apiet Pokrovsku no abiem flangiem, laužoties Hrišines ciema virzienā cauri mežastādījumiem. To Ukrainas telekanāla "Kijiva24" ēterā paziņojis īpašo uzdevumu vienības "Taifūns" komandiera vietnieks ar segvārdu "Skorpions".

Pēc viņa teiktā, situācija Pokrovskas virzienā ir ļoti sarežģīta, taču Ukrainas bruņotie spēki to kontrolē. "Aizsardzības spēki dara visu iespējamo, lai neļautu ienaidniekam izlauzties dziļāk mūsu aizsardzības līnijās," uzsvēra militārpersona.

Virsnieks atzīmēja, ka Ukrainas spēki joprojām daļēji kontrolē Pokrovskas ziemeļu daļu. "Tomēr visiem ir skaidrs, ka pretinieks pie pašas Pokrovskas neapstāsies. Viņi virzās uz priekšu flangos, uzbrūkot no labās un kreisās puses. Mūsu spēki cenšas viņus apturēt vēl pirms viņi sasniedz mūsu pozīcijas," skaidroja "Skorpions".

Krievijas trieciengrupas tiek laikus pamanītas un iznīcinātas. "Ienaidnieks ik dienu zaudē milzum daudz cilvēku, taču viņi burtiski kāpj pāri savējo līķiem un spītīgi laužas uz priekšu," skarbo realitāti frontē raksturoja komandiera vietnieks.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka okupanti ir samazinājuši apšaužu intensitāti un retāk izmanto vadāmās aviācijas bumbas. Patlaban kaujas galvenokārt norisinās gaisā – aktīvi tiek izmantoti FPV droni un pārtvērēji, kamēr artilērija darbojas salīdzinoši nelielā apjomā.

"Pretinieks nav atmetis savus nodomus un turpina uzbrukumus, taču tagad viņi pārvietojas ļoti nelielās grupās. Ja agrāk viņi no viena punkta uz otru sūtīja līdz pat sešiem cilvēkiem, tad tagad tie ir tikai divi vai trīs karavīri, ne vairāk," piebilda Ukrainas aizstāvis.

Ukrainas bruņotie spēki joprojām atrodas Pokrovskas un Mirnohradas ziemeļos, tādējādi neļaujot Krievijas karaspēkam turpināt ofensīvu ziemeļu un ziemeļrietumu virzienā. Militārie analītiķi brīdina – ja Krievijai izdosies pilnībā okupēt Pokrovsku, tas var izraisīt strauju Ukrainas aizsardzības sabrukumu šajā sektorā, kā rezultātā frontes līnija riskē ātri nobīdīties par pieciem līdz desmit kilometriem dziļāk Ukrainas teritorijā.

Svētdienas, 8. marta, rītā Krievijas trieciendrons ietriecies pasažieru vilcienā, kas bija ceļā no Kijivas uz Sumiem. Uzbrukuma brīdī vilcienā atradās aptuveni 200 pasažieru.

Sākotnējā informācija liecina, ka uzbrukumā cietušo nav. Pasažieri droši nogādāti galamērķī, piesaistot citu lokomotīvi.

Kopumā aizvadītās diennakts laikā Krievijas spēku veiktajās apšaudēs Sumu apgabalā nogalināts viens, bet ievainoti vēl septiņi civiliedzīvotāji, informēja apgabala militārā administrācija.

Pēdējā laikā Krievija mērķtiecīgi uzbrūk Ukrainas dzelzceļa infrastruktūrai un pasažieru reisiem. Tā 2. martā Krievijas bezpilota lidaparāts trāpīja valsts dzelzceļa uzņēmuma "Ukrzaliznicja" piepilsētas vilcienam Dņipropetrovskas apgabalā, nogalinot vienu cilvēku un vēl vairākus ievainojot.

Savukārt naktī uz 26. februāri masīvā raķešu un dronu trieciena laikā tika bojāta dzelzceļa infrastruktūra Harkivas, Zaporižjas un Doneckas apgabalos. Līdzīgi uzbrukumi notika arī 22. februārī, kad Doneckas, Zaporižjas, Mikolajivas un Odesas apgabalos tika sabojātas divas lokomotīves un citi dzelzceļa objekti.