TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēks lielo zaudējumu un ieilgušo kauju dēļ jau līdz šā gada pavasarim varētu zaudēt uzbrukuma potenciālu Pokrovskas virzienā, intervijā "BBC News Ukraina" pieļāvis Ukrainas Desanta trieciena spēku 7. ātrās reaģēšanas korpusa komandieris Jevheņijs Lasijčuks.
Pēc komandiera teiktā, aktīva karadarbība Pokrovskas un Mirnohradas sektorā norisinās jau aptuveni pusotru gadu. Lai gan Krievijas puse regulāri ziņo par virzību uz priekšu, Ukrainas spēki turpina kontrolēt abu pilsētu ziemeļu rajonus, kas ir kritiski svarīgi visas aglomerācijas aizsardzībai.
Pēc Ukrainas armijas datiem, pretinieka grupējumu šajā virzienā veido ap 150 000 karavīru, bet pašā pilsētā, pēc militārpersonu vērtējuma, ir ne vairāk kā 1000 okupantu. Pretinieka galvenie spēki koncentrēti ap pilsētām, cenšoties izdarīt spiedienu ar skaitlisko pārsvaru un nepārtrauktiem triecieniem.
Krievijas karaspēks Vovčanskas virzienā sācis pielietot jaunu taktiku, mēģinot ar vieglo tehniku, tostarp kvadricikliem, šķērsot aizsalušas upes, taču šie centieni līdz šim bijuši neveiksmīgi, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku virsnieks ar segvārdu "Alekss".
Virsnieks skaidro, ka pretinieks cenšas izmantot ziemas apstākļus pēkšņiem triecieniem. Taktika ir vienkārša: tiek meklētas upes gultnes šaurākās un visvairāk aizsalušās vietas, lai rīta agrumā maksimālā ātrumā ar vieglo tehniku mēģinātu nokļūt otrā krastā.
Militārpersona šos manevrus raksturojusi kā taktiski nepārdomātus un neveiksmīgus vēl pirms to pilnīgas realizācijas. Tomēr virsnieks aicina aizsardzības spēkus saglabāt modrību visos iecirkņos, kur ūdens šķēršļi veido frontes līniju, jo aizsalušas upes rada risku, ka pretinieks varētu mēģināt tās šķērsot arī kājnieku sastāvā.
Krievija kopš 2022. gada nav sasniegusi nevienu stratēģisku mērķi un piekāpusies tikai spēka spiediena ietekmē, tādēļ Rietumiem ir jāpārtrauc mēģinājumi ļaut Kremlim "saglabāt seju", intervijā telekanālam "24 Kanal" paudis Ukrainas Drošības un sadarbības centra izpilddirektors Dmitrijs Žmailo.
Eksperts norāda, ka katrs veiksmīgs trieciens Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām vai karakuģiem ir licis agresorvalstij meklēt kompromisus. "Globāli viņiem ir pārsvars tikai tad, kad no viņiem baidās. Tiklīdz Rietumi dod prettriecienu, tiklīdz mēs sitam pašā Krievijas sirdī, tā sāk brukt," skaidroja Žmailo.
Kā piemērus viņš minēja Ukrainas operāciju Kurskas apgabalā – tikai pēc "kadiroviešu" un obligātā dienesta karavīru saņemšanas gūstā Krievija pirmo reizi piekrita gūstekņu apmaiņai. Tas pats attiecas uz Melnās jūras floti – tikai pēc tam, kad tika iznīcināti tās kuģi un tā bija spiesta atkāpties uz Novorosijsku, Ukraina varēja īstenot labības darījumu."
Analītiķis brīdina, ka Ukraina nevar atļauties atdot okupētās teritorijas, īpaši Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pašreizējās pozīcijas veido nocietinājumu joslu, bet to atdošana pavērtu Krievijai ceļu jaunām uzbrukuma operācijām vienkāršā, līdzenā reljefā dziļāk Ukrainas iekšienē.
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests Kurskas virzienā aizvadītās diennakts laikā iznīcinājis trīs Krievijas armijas transportlīdzekļus un četras okupantu patvēruma vietas.
Papildus tehnikas un dzīvā spēka pozīciju likvidēšanai vienības bezpilota lidaparātu operatori ar precīziem triecieniem iznīcinājuši arī pretinieka sakaru antenu un vienu dronu pacelšanās punktu.
Dienests publicējis video liecības par veiktajiem uzbrukumiem. "Sākotnēji karavīri pamanīja ienaidnieka automašīnu. Mūsējie nolēma "palīdzēt", trāpot tieši degvielas tvertnē," teikts vienības paziņojumā, piebilstot, ka pēc tam likvidēti vēl divi transportlīdzekļi.
Lai gan Krievijas karaspēka uzbrukuma tempi pēdējā laikā ir sabremzējušies, Kremļa teritoriālās ambīcijas ievērojami pārsniedz Donbasa robežas, un Maskava izvirza ultimātus, kas skar arī NATO paplašināšanos, secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Ziņojumā norādīts, ka 2025. gada decembra beigās un 2026. gada janvāra sākumā Krievijas ofensīva kļuvusi lēnāka. Tomēr Krievijas diktatora Vladimira Putina režīms turpina atklāti deklarēt nodomus sagrābt plašākas teritorijas.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādījis, ka Krievijas mērķi Ukrainā iziet ārpus teritorijām, kuru liktenis šobrīd tiek apspriests miera plānos. Pēc viņa teiktā, Maskava jau sen "metusi acis" uz visu Harkivas, Dņipropetrovskas, Mikolajivas un Odesas apgabalu teritorijām.
Tikmēr Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atkārtoti pieprasījis Ukrainas karaspēka izvešanu no visa Donbasa reģiona.
Analītiķi uzsver, ka Krievijas prasības neaprobežojas tikai ar Ukrainu. Maskava atkārtoti pieprasa NATO pārtraukt paplašināšanos un atgriezties pie 1997. gada robežām.
Krievijas masīvais gaisa uzbrukums Ukrainai naktī uz 20. janvāri agresorvalstij izmaksājis vairāk nekā 130 miljonus ASV dolāru, kas ir līdzvērtīgs Krievijas pilsētas Veļikijnovgorodas gada budžetam, liecina Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) aprēķini.
Saskaņā ar izlūkdienesta datiem, šajā uzbrukumā Krievija kopumā pielietoja 372 gaisa uzbrukuma līdzekļus. To vidū bija ballistiskās raķetes "Iskander", hiperskaņas raķete "Cirkon", spārnotās raķetes H-101, mācību raķetes RM-48U, kā arī dažāda veida bezpilota lidaparāti, tostarp "Shahed" ("Geran"), "Garpija" un "Gerbera".
"Izmantotā bruņojuma kopējās izmaksas pārsniedz 131 miljonu ASV dolāru. Salīdzinājumam – par šiem līdzekļiem gadu dzīvo Veļikijnovgoroda ar aptuveni 220 000 iedzīvotāju, “ norāda HUR.
Izlūkdienesta analītiķi uzsver, ka par šādu summu varētu uzbūvēt modernu, pilnībā aprīkotu onkoloģijas centru vai realizēt simtiem sociālo projektu.
HUR vērš uzmanību, ka milzīgie tēriņi uzbrukumiem Ukrainas pilsētām notiek uz Krievijas budžeta rekordliela deficīta fona – pērn tas sasniedza 5,6 triljonus rubļu (ap 70 miljardiem dolāru) jeb aptuveni 2,6% no IKP. Lai turpinātu finansēt karadarbību, Maskava ir spiesta paaugstināt nodokļus un akcīzes, vienlaikus samazinot izdevumus sociālajai sfērai un valsts investīciju projektiem.
6 stundu laikā 47. mehanizētās brigādes "Magura" "Sky Wars" vienības iznīcinātāji iznīcināja 22 ienaidnieka mērķus, tostarp šo reto bezpilota lidaparātu. Tas ir kompaktāks, lētāks un īpaši izstrādāts, lai apietu Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Tas pirmo reizi tika izmantots pret Ukrainu 2025. gadā.
Shahed-107 shot down by interceptor STING 🔥
— Wild Hornets (@wilendhornets) January 24, 2026
In just 6 hours, fighters of the Sky Wars unit of the 47th Mechanized Brigade “Magura” destroyed 22 enemy targets, including this rare UAV.
It is more compact, cheaper, and designed specifically to bypass Ukrainian air defense. It… pic.twitter.com/FKF9Tu7xte
Ukrainas 46. gaisa triecienbrigādes karaspēks atvaira Krievijas mehanizēto ofensīvu Pokrovskas virzienā.
Krievu karavīrs filmē Ukrainas uzbrukuma (iespējams, aviācijas) sekas Krievijas bruņoto spēku personāla pagaidu izvietošanas vietā/izmitināšanas vietā.
❗️A Russian soldier is filming the aftermath of a 🇺🇦Ukrainian strike (likely by aviation) on a temporary deployment site / accommodation of 🇷🇺Russian Armed Forces personnel. pic.twitter.com/kzk5ZH3yta
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 24, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



