TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: izmantojot stindzinošo salu Kijivā, krievi ar raķetēm un droniem cenšas naktī nosaldēt iedzīvotājus

Krievijas kosmosa kuģi "Luch-1" un "Luch-2"" tiek turēti aizdomās par signālu pārtveršanu no Eiropas valstu galvenajiem satelītiem.

Pēc amatpersonu teiktā, tas rada draudus satelītu pārraidītajai konfidenciālajai informācijai un varētu ļaut Krievijai manipulēt ar to orbitālajām trajektorijām.

Pēc miera līguma parakstīšanas Ukrainā izvietotie "apņēmīgo koalīcijas" karavīri Maskavā tiks uzskatīti par leģitīmu militāru mērķi, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.

"DeepState" publicēja video, kurā redzama krievu mehanizētā kolonna, kas pārvietojas cauri Pokrovskas dienvidiem, tostarp sagrābts "Bradley", bruņutransportieris M113 un kāpurķēžu kājnieku kaujas mašīna BMP 2. Vēlāk Ukrainas bezpilota lidaparāti (FPV) ietriecās kolonnā, iznīcinot M113 un ietriecoties BMP 2. "Bradley" liktenis nav zināms.

Krievu sarīkotajā Družkivkas apšaudē Ukrainas austrumos saskaņā ar sākotnējām ziņām trešdien nogalināti vismaz septiņi cilvēki, bet vēl astoņi ievainoti, ziņo Doneckas apgabala valsts administrācijas vadītājs Vadims Filaškins.

Iebrucēji pilsētu apšaudījuši ar kasešu munīciju un trāpījuši tirgū, kur rītos vienmēr ir daudz cilvēku.

Krievi uz Družkivku nometuši arī divas aviācijas bumbas. Cietis pilsētas rūpniecības rajons, trīs daudzdzīvokļu mājas un trīs privātmājas.

Galīgais upuru skaits vēl nav noskaidrots.

Krievijas armijas karavīri, mīnējot Dņepras deltu, masveidā uzsprāguši uz pašu izvietotajām mīnām, kārtējo reizi apliecinot, ka augstākā pavēlniecība nerēķinās ar personālsastāva zaudējumiem, tos norakstot uz "kara realitāti".

Krievijas militārpersonas turpina pieļaut letālas kļūdas Ukrainā, un viena no tām bija Dņepras deltas mīnēšana. Okupanti no karaspēka grupējuma "Dņepr" veica "uzdevumu" mīnēt upes deltu, izmantojot bezpilota laivas "Sirius-82". Mīnēšana tika veikta plašā mērogā, taču bez skaidra plāna, bez vienību savstarpējas koordinācijas un bez profesionālas aizsprostojumu izvietošanas. Vairāk lasi šeit.

Latvija ir viena no lielākajām militārās palīdzības sniedzējām Ukrainai, rēķinot militārās palīdzības vērtības attiecību pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), liecina ASV domnīcas "Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūts" (Peterson Institute for International Economics, PIIE) apkopotie dati.

No 2022. gada janvāra līdz 2025. gada oktobrim Latvija militārajai palīdzībai Ukrainai atvēlējusi 1,64% no IKP, teikts PIIE ziņojumā, par kuru vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees".

Kara laikā Krievijas armija ir izmantojusi bīstamas ķīmiskas vielas vairāk nekā 12 000 reižu, bet 2026. gada janvārī reģistrēti 224 jauni incidenti.

Krievijas armijas ķīmisko vielu izmantošana militārajās operācijās ir starptautisko tiesību pārkāpums. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba datiem, Ukraina dokumentē tūkstošiem gadījumu, kad izmantotas granātas, kas satur kairinošas gāzes, kas apdraud Ukrainas karavīru dzīvību un veselību. Ukraina turpina dokumentēt gadījumus, kad Krievijas karavīri izmanto bīstamas ķīmiskas vielas. Saskaņā ar radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības vienību datiem, 2026. gada janvārī tika reģistrēti 224 incidenti, kad izmantota munīcija, kas pielādēta ar kairinošām gāzēm. Vairāk lasi šeit.

Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien videozvanā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu cildinājis abu valstu ciešās ekonomiskās, politiskās un drošības saites, dēvējot tās par stabilizējošu faktoru nemierīgajos laikos.

Pirms dažām dienām abu valstu augstākās amatpersonas vienojās, ka šogad, Maskavai un Pekinai pastiprinot ekonomisko sadarbību, attiecības varētu ieiet jaunā gultnē.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Maskavas un Pekinas attiecības kļuvušas ciešākas. Lai gan Ķīna oficiāli ietur neitrālu pozīciju attiecībā uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, faktiski tā atbalsta Krieviju.

31. janvāra migla un lietus noveda pie Ukrainas dronu darbības apturēšanas — galvenā ieroča, kas notur līniju uz dienvidrietumiem no pilsētas ap Iļiņivku, Stepanivku un Berestoku.

Krievijas spēki tur ir pieauguši jau nedēļām ilgi. Viņu mērķis: pārraut H20 šoseju, pilsētas galveno apgādes līniju.

Ja viņiem izdosies, apdraudēta nebūs tikai Kostjantiņivka. Pilsēta ir 60 km garas nocietinājumu ķēdes dienvidu enkurs, kas ved uz Kramatorsku un Slovjansku.

Ukrainai ir četri aizsardzības apļi ap pilsētu un trīs brigādes tās iekšpusē. Taču nav pietiekami daudz karavīru, lai segtu katru pieeju — droni aizpildīja šos robus. Slikti laika apstākļi vienkārši atņēma šo priekšrocību.

Eiropas Savienība plāno līdz 2030. gadam izveidot savu platformu aizsardzības datu apmaiņai bez Amerikas Savienoto Valstu līdzdalības.