TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pēc Orbāna sakāves ārlietu ministrs Pēters Sijārto pēkšņi pazuda no sabiedrības redzesloka un apklusa sociālajos medijos. Uzmanība Sijārto pastiprinājās, pēc tam, kad parādījās informācija par viņa iepriekšējiem kontaktiem ar Krievijas līderiem.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto pazuda un pārtrauca parādīties sabiedrībā pēc Viktora Orbāna sakāves parlamenta vēlēšanās. Ungāru medijs "444.hu" vēsta, ka Ungārijas ārlietu ministrs neparādījās kopā ar Orbānu sakāves atzīšanas laikā un ir pārtraucis savu aktivitāti sociālajos medijos. Vairāk lasi šeit.
Satelītattēli rāda tankkuģu iekraušanas operāciju atsākšanu, lai gan viens iznīcinātais terminālis joprojām nedarbojas.
❗️Russia has resumed operations at two previously damaged oil terminals in the port of 🇷🇺Ust-Luga. Satellite images show the resumption of tanker loading operations, although one destroyed terminal is still not functioning. pic.twitter.com/NPTHbr1vcr
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 13, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian sea drone MAGURA V7 in the carrier version with six FPV kamikaze drones pic.twitter.com/lHN9fLDHgS
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 13, 2026
13. aprīlī Ukrainas kamikadzes droni Čerepovecā uzbruka "Čerepovec-Azot" ķīmiskajai rūpnīcai. Saskaņā ar sākotnējo informāciju, mērķi sasniedza vismaz divi lidaparāti.
Vairāk lasi šeit.
Satelītattēli liecina par postījumiem Krimskaja naftas sūknēšanas stacijā Krievijas Krasnodaras apgabalā, kur viens rezervuārs ir spēcīgi sadedzis un divi citi bojāti pēc Ukrainas uzbrukuma.
Satellite imagery shows damage at the Krymskaya oil pumping station in Russia’s Krasnodar region, with one tank heavily burned and two others damaged after a Ukrainian strike. #Russia pic.twitter.com/xonMfmLrFP
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 13, 2026
ES aizdevuma atbloķēšana, Ukrainas integrācija Eiropā un virkne citu jautājumu: Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha par to, ko Kijiva plāno apspriest ar jauno Ungārijas valdību
Pēc Sibihas teiktā, Ukraina ir atvērta dialogam un jau ir nosūtījusi signālus jaunajai Ungārijas valdībai par kontaktu nodibināšanu, tostarp līderu līmenī.
❗️Unlocking the EU Loan, Ukraine’s European Integration, and a Number of Other Issues: Ukraine’s Foreign Minister Sybiha on What Kyiv Plans to Discuss with the New Hungarian Government
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 13, 2026
According to Sybiha, Ukraine is open to dialogue and has already sent signals to the new… pic.twitter.com/34CCSMbquJ
Krievijas Vologdas apgabalā virs Čerepovecas tika ziņots par dronu aktivitāti, un vietējie iedzīvotāji ziņoja par dronu uzbrukumu pilsētā.
Drone activity was reported over Cherepovets in Russia’s Vologda region, with locals describing an ongoing drone attack in the city. #Russia pic.twitter.com/YGEeCOJo3F
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 13, 2026
Sankcijas ir būtiski ierobežojušas Krievijas naidīgās propagandas aktivitātes, tāpēc tās galvenokārt ir pārvietotas uz sociālajiem medijie, secināts Igaunijas Drošības policijas (KaPo) ikgadējā ziņojumā.
Tajā uzsvērts, ka Krievijas ļaunprātīgās ietekmes mērķi paliek nemainīgi - graut Igaunijas sabiedrības vienotību, sašķelt sabiedroto attiecības, radīt neuzticēšanos valdībai un veicināt savu naidīgo ārpolitiku.
Pagājušajā gadā Igaunijā tika aizturēts arī rekordliels skaits personu, kas sadarbojās ar Krievijas specdienestiem.
"Viena no izmantotajām taktikām ir pastiprināt esošo sabiedrības šķelšanos un radīt jaunus konfliktus. Saistībā ar nozīmīgiem notikumiem, piemēram, Latvijas parlamenta vēlēšanām šoruden un Igaunijas Rīgikogu vēlēšanām 2027. gada pavasarī, tuvākajā nākotnē mūsu reģionā var sagaidīt naidīgas ietekmes darbību pieaugumu," norādīja KaPo.
Krievija pašas izsludināto Lieldienu pamieru pārkāpusi 10 721 reizi, pirmdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Pamiera laikā, sākot no sestdienas plkst. 16 līdz svētdienas pusnaktij, krievi sarīkoja 119 uzbrukumus ukraiņu pozīcijām, 1567 artilērijas apšaudes un 9035 uzbrukuma lidrobotu triecienus.
Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 98 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 87 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 98 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 65 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti deviņu trieciendronu trāpījumi deviņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās vienā apvidū, norādīja Gaisa spēki.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
