TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija kategoriski atsakās pat apspriest teritoriālu piekāpšanos

Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstījis likumu, kas okupēto teritoriju administrācijām dod tiesības konfiscēt no šīm teritorijām izbraukušo ukraiņu mājokļus, vēsta Krievijas mediji.

Runa ir par grozījumiem Krievijas konstitucionālajā likumā, ko 9. un 10. decembrī apstiprināja parlamenta abas palātas.

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem okupācijas administrācijām tiek dotas tiesības konfiscēt dzīvojamās mājas, dzīvokļus un atsevišķas telpas, kas atzītas par tādām, kam it kā ir "bezsaimnieka īpašuma" pazīmes.

Šajā kategorijā tiks iekļauts arī īpašums, kā īpašnieku nav iespējams identificēt, vai arī gadījumos, kad nav derīgu īpašumtiesības apliecinošu dokumentu.

Pēc konfiskācijas procedūras pabeigšanas īpašums tiek nodots okupācijas administrācijai.

Likumā definētas vairākas tā turpmākās izmantošanas iespējas - mājokļus var piešķirt iedzīvotājiem, kas zaudējuši mājokli karadarbības dēļ, vai izmantot kā dienesta dzīvokļus amatpersonām, militārpersonām, ierēdņiem, drošības iestāžu darbiniekiem, kā arī skolotājiem un ārstiem.

Turklāt konfiscēto nekustamo īpašumu atļauts izīrēt saskaņā ar Krievijas Mājokļu kodeksu vai saskaņā ar sociālās nomas līgumiem piešķirt cilvēkiem, kas oficiāli iekļauti mājokļu rindā.

Šie noteikumi būs spēkā līdz 2030. gadam.

Ja pēc konfiskācijas parādīsies īpašnieks, viņš saņems naudas kompensāciju, taču šādas tiesības būs tikai Krievijas pilsoņiem.

Maksājumu mehānismu noteiks okupācijas administrācija.

Ukraina un Krievija uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas veikušas apmaiņu ar civiliedzīvotājiem, otrdien pavēstīja amatpersonas.

Dzimtenē atgriezušies 60 ukraiņi, pavēstīja Ukrainas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Dmitro Lubinecs.

Savukārt Krievijas ziņu aģentūra TASS vēsta, ka apmaiņas ietvaros Krievijas pusei nodoti 15 Krievijas pilsoņi.

Lubinecs platformā "Facebook" pauda, ka viņam bijusi tikšanās ar Krievijas pilnvaroto cilvēktiesību jautājumos Tatjanu Moskaļkovu un ka tikšanās rezultātā notikusi ģimeņu atkalapvienošanās procedūra.

"15 mūsu pilsoņi, no kuriem lielākā daļa ir ar kustību traucējumiem, atgriezušies Ukrainas teritorijā no Krievijas un īslaicīgi okupētajām teritorijām," pauda Lubinecs.

"Turklāt vēl 45 Ukrainas pilsoņi atgriezušies dzimtenē - tās ir personas, kas atradās ārvalstnieku pagaidu aizturēšanas centros Krievijas teritorijā," norādīja Ukrainas ombuds.

Moskaļkova pauda, ka apmaiņa tika gatavota vairāk nekā sešus mēnešus.

Bija nepieciešams atrisināt ar loģistiku un transportu saistītos jautājumus, norādīja Krievijas pārstāve.

Kopš otrdienas sociālajos tīklos aktīvi izplatās vēstījumi par to, ka Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā jau izvietoti līdz pat 360 000 Krievijas karavīru, kas varētu būt gatavi jebkurā brīdī uzbrukt NATO dalībvalstīm. 

Šādi vēstījumi strauji izplatījušies pēc Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības (CDU) ārpolitikas eksperta Roderiha Kīzevetera izteikumiem 16. decembra intervijā n-tv, kurā viņš stāstīja par Baltkrievijas teritorijā izvietotajiem 350 000 līdz 360 000 Krievijas karavīriem kaujas gatavībā un brīdināja, ka 2026. un 2027. gads būs kritiski reģionālajai drošībai. Viņš sacīja, ka pašlaik Baltkrievijā atrodas divi Krievijas armijas korpusi.

Uz šo trauksmaino ažiotāžu noreaģēja Lietuvas armija.

Vairāk lasiet šeit.

ASV nodos Krievijai atjaunināto 20 punktu miera plānu un pēc atbildes saņemšanas no Krievijas rīkos jaunu konsultāciju kārtu ar Ukrainu, otrdien ar Nīderlandes premjerministru Diku Shofu kopīgā konferencē sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Zelenskis divas dienas Berlīnē tikās ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Trampa znotu Džaredu Kušneru.

Pēc sarunām puses paziņoja, ka Vašingtona piekritusi sniegt Ukrainai juridiski saistošas drošības garantijas, bet sarežģītākais jautājums - teritoriālās koncesijas - joprojām nav atrisināts.

Maskava joprojām uzstāj uz Ukrainas karaspēka izvešanu no visas Doneckas apgabala teritorijas. Ukraina šādas prasības uzskata par nepieņemamām.

"Ar visām šīm reakcijām ASV puse kontaktēsies ar Krievijas pusi, un pēc tam jau notiks tikšanās ASV ar Ukrainu sarunu grupu līmenī," sacīja Zelenskis. "Es uzskatu, ka tuvākajās dienās - varbūt nedēļas nogalē, varbūt nedaudz vēlāk."

ASV amatpersonas teikušas, ka jauna sarunu kārta varētu notikt Maiami.

Zelenskis preses konferencē paskaidroja, ka viņš pats šajās konsultācijās nepiedalīsies, tās rīkos sarunu grupas.

"Bloomberg" ziņo, ka Krievijas naftas cenas ir nokritušās līdz zemākajam līmenim kopš kara sākuma. Rietumu sankcijas piespiež Maskavu piedāvāt ievērojamas atlaides, un etalonkategoriju nākotnes līgumi krītas. Krievijas eksportētāji tagad vidēji saņem nedaudz vairāk par 40 ASV dolāru par barelu, kas ir par aptuveni 28% mazāk nekā pēdējo trīs mēnešu laikā. Nesenie ierobežojumi, kas vērsti pret "Rosņeft" un "Lukoil", ir tikai pasliktinājuši cenu kritumu.

Krievija negrasās piekāpties jautājumos par tās Donbasu, “Novorosiju” un Krimu, un šī prasība netiks apspriesta, intervijā “ABC News” paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. 

Vienlaikus Rjabkovs, aci nepamirkšķinādams, paziņoja, ka Krievija tikai pievāc savas "vēsturiskās teritorijas", un nav nekādas runas par Ukrainas starptautiski atzīto teritoriju sagrābšanu.

Vairāk lasiet šeit.

Kamēr Krievija jau gandrīz četrus gadus slepkavo Ukrainā un nolīdzina ar zemi tās pilsētas, pastāvīgi mainot savas asiņainās invāzijas ieganstus, Kremļa diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs nu paudis jaunu versiju iebrukuma sākšanai. 

Vairāk lasiet šeit.

NATO un Ukrainas eksperti par NATO Inovāciju izaicinājuma uzvarētāju izvēlējās Kanādas portatīvo dialīzes sistēmu.

Ierīce var īslaicīgi aizstāt nieru darbību tieši darbības laukā un patērē līdz pat 100 reizēm mazāk ūdens nekā parastās sistēmas.

Valsts policija (VP) kopā ar kolēģiem no citām valstīm decembrī apturējusi organizētas noziedzības tīklu, kas uzturēja krāpnieku zvanu centrus Ukrainas pilsētās Dņipro, Kijivā un Ivanofrankovskā.

Šajā tīklā strādāja arī 12 Latvijas valstspiederīgie, kuri ir aizturēti. Noziedznieki apkrāpa dažādās Eiropas valstīs dzīvojošos, tajā skaitā Latvijas iedzīvotājus.

Kopumā no šī tīkla krāpniekiem cietuši vairāk nekā 400 cilvēki. Kopējie zaudējumi pārsniedz 10 miljonus eiro, bet Latvijas valstspiederīgajiem nodarīts materiālais kaitējums vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā.