TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti mēģina nosaldēt Ukrainas iedzīvotājus, ar raķetēm un droniem pilsētas ziemas spelgonī atstājot bez elektrības

"Mums ir skaidrs kara redzējums un mērķi, ko ir apstiprinājis Augstākais virspavēlnieks, prezidents. Ikviens, kurš netiks galā, pametīs sistēmu," paziņojis Ukrainas jaunais aizsardzības ministrs Fjodorovs.

"Aizsardzības sistēmai ir nepieciešamas reālas, redzamas pārmaiņas, kas jūtamas personāla līmenī, mazina sistēmas iekšējo "elli" un faktiski uzlabo armijas spējas un tajā dienējošo cilvēku stāvokli."

Somija oficiāli izstājās no Otavas konvencijas pirms četrām dienām (2026. gada 10. janvārī) un tagad ir sākusi kājnieku mīnu iegādes procesu, lai palielinātu savus militāros krājumus kara gadījumā.

Valsts plāno pēc iespējas ātrāk sākt apmācīt savas militārpersonas šādu mīnu lietošanā un izveidot savu kājnieku mīnu ražošanu Somijas teritorijā.

Ukrainas pretkorupcijas dienests NABU ir oficiāli apsūdzējis bijušo premjerministri un partijas "Batkivščina" līderi Jūliju Timošenko par mēģinājumu uzpirkt deputātus, piedāvājot skaidru naudu par balsīm vai pārejot uz partijas pusi. Reida laikā uzņemtajos video redzamas dolāru kaudzes viņas birojā. Timošenko, kura tagad ir parlamentā, šīs apsūdzības sauc par "absurdām". Vairāk lasi šeit.

Dānija stiprinās militāro klātbūtni tās autonomajā teritorijā Grenlandē, trešdien pavēstīja Dānijas aizsardzības ministrs Troelss Lunds Poulsens.

"Mēs turpināsim stiprināt savu militāro klātbūtni Grenlandē, bet mēs arī vēl vairāk koncentrēsimies NATO ietvaros uz to, lai rīkotu vairāk mācību, un uz lielāku NATO klātbūtni Arktikā," paziņojumā apliecināja ministrs.

Dānija "turpina dialogu ar saviem sabiedrotajiem par jaunām un pastiprinātām darbībām 2026. gadā", piebilda ministrs. Vairāk lasi šeit.

Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners drīzumā plāno apmeklēt Maskavu, lai tiktos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

"Bloomberg" ziņo, ka brauciens varētu notikt jau šomēnes, taču plāni vēl nav galīgi, un laiks varētu mainīties notikumu dēļ Irānā, kur jau vairāk nekā divas nedēļas turpinās liela mēroga nemieri. Vairāk lasi šeit.

Krievijā Rostovā pie Donas naktī uz trešdienu pēc dronu trieciena izraisījies ugunsgrēks laku un krāsu rūpnīcā "Empils", vēsta vietējie mediji.

Pirmie droni, kas lidoja rūpnīcas virzienā, bija dzirdami pēc plkst. 1 naktī. Pēc tam tika ziņots par ugunsgrēku rūpnīcā. Domājams, dega tvertnes ar naftas produktiem.

Uguns un dūmu stabs bija redzams no daudzām pilsētas daļām.

Pilsētas mērs Aleksandrs Skrjabins apstiprināja, ka noticis dronu trieciens.

18 gadus vecais Artjoms veica vairāk nekā 3000 km, lai aizbēgtu no okupētās Krimas un atgrieztos Ukrainā, bēgot no piespiedu iesaukšanas, propagandas un uzspiestas dzīves.

Dzimis Zaporožižjā, viņš uzauga Sevastopolē Krievijas okupācijas laikā. Pēc iesaukšanas un medicīniskās komisijas, kas ignorēja viņa nieru problēmas, viņš vērsās pie Ukrainas brīvprātīgajiem.

30. septembrī viņš devās ceļā caur Baltkrieviju, konsulātā saņēma Ukrainas atgriešanās dokumentus, šķērsoja robežu un sasniedza Kijivu, kur atjauno savus dokumentus un plāno studēt žurnālistiku.

Ukrainas Augstākā Rada ir nobalsojusi par viņa iecelšanu amatā.

Samarā par mēra vietnieku ir iecelts 43 gadus vecais pulkvedis Sergejs Karasevs.

Viņš tiek apsūdzēts civiliedzīvotāja slepkavībā un pensionāra piekaušanā Irpiņā.

Viņa oficiālā biogrāfija ir pilna ar apbalvojumiem: ordenis "Par nopelniem Tēvzemei" (4. šķira, ar zobeniem), divi Drosmes ordeņi un ordenis "Par militāriem nopelniem". Taču ir kāda nianse.

Septembrī britu laikraksts "The Times" publicēja 13 Krievijas virsnieku sarakstu, kuri tiek turēti aizdomās par kara noziegumiem Bučā. Karasevs bija starp viņiem. Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, viņa noziegumi netika pastrādāti pašā Bučā, bet gan Irpiņā — kur viņš it kā ar šautenes laidi izsita pensionāram zobus un nošāva civiliedzīvotāju.

Iespējamā ajatollas varas sabrukšana Irānā, visticamāk, nopietni neapbēdinās Vladimiru Putinu, norāda "Sky News" militārais analītiķis Maikls Klārks.

Viņš norāda, ka situācija pirms diviem gadiem, kad Irāna piegādāja Krievijai lielu skaitu "Shahed" dronu, izskatījās pavisam citāda — šāda sabiedrotā zaudēšana būtu bijis smags trieciens. Tagad, kā saka Klārks, Krievija ražo šos dronus iekšzemē un vairs nav kritiski atkarīga no Teherānas.

Irānas palīdzība joprojām pienāk, bet Maskava var iztikt arī bez tās, apgalvo analītiķis. Tā rezultātā, pat ja protesti Irānā novedīs pie varas maiņas, tas Krievijai un Ķīnai nozīmētu simbolisku politisku, nevis stratēģisku neveiksmi.