TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti Zaporižjas virzienā pārvieto tehniku un dzīvo spēku

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina var stiprināt NATO spēju veikt precīzus triecienus dziļi ienaidnieka teritorijā, un no noteikta brīža tā arī spēs nodrošināt, ka Ziemeļatlantijas aliansei vairs nebūs spēju trūkuma, intervijā laikrakstam "Welt" pavēstīja Ukrainas misijas NATO vadītāja Aļona Hetmančuka.
"Ja NATO valstis, piemēram, Vācija, nākotnē izteiks šādu lūgumu, mēs, iespējams, varēsim piedāvāt savu pieredzi un efektīvus ieročus: tāla darbības rādiusa dronus un raķetes," viņa norādīja. Pēc Hetmančukas teiktā, Ukrainai ir ekspertu zināšanas un unikāli risinājumi ne tikai aizsardzības pret droniem jomā, bet arī attiecībā uz precīziem triecieniem.
Maija sākumā ASV prezidents Donalds Tramps atcēla vienošanās par ASV spārnoto raķešu "Tomahawk" un ballistisko raķešu izvietošanu Vācijā, kas nepieciešamības gadījumā varētu trāpīt stratēģiskiem mērķiem Krievijas teritorijā - komandpunktiem, elektrostacijām un ieroču noliktavām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis arvien vairāk distancē Ukrainu no ASV, ņemot vērā strupceļā esošās miera sarunas un Amerikas iesaistes samazināšanos, ziņo "The New York Times". Kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā Vašingtona vairs nav tāda partnere, kāda tā Kijivai kādreiz bija. Tagad pati Ukraina arvien mazāk paļaujas uz ASV kā savu galveno sabiedroto.
Ir pienācis laiks tam, lai Eiropas valstu valdības tiešā ceļā kontaktētos ar Maskavu, intervijā Itālijas laikrakstam "Corriere della Sera" izteicies Somijas prezidents Aleksandrs Stubs.
"Ir pienācis laiks sākt runāt ar Krieviju. Kad tas notiks, es nezinu," prezidents norādīja laikrakstam.
Kā atzina Stubs, ASV politika attiecībā uz Krieviju un Ukrainu vairs neatbilst Eiropas interesēm, un tas nozīmē, ka Eiropai ir jāiesaistās tieši.
"Mēs esam runājuši ar Eiropas līderiem par to, kam būtu jāveido kontakti," sacīja prezidents, piebilstot, ka lēmums par to vēl nav pieņemts.
Aizsardzības ministrijas padomnieks Serhijs "Flash" Beskrestnovs ziņoja par NLO novērojumu virs Ukrainas un aicināja iedzīvotājus dalīties ar videoierakstiem, lai varētu veikt satura analīzi.
Ukrainā tiek reģistrēti un pētīti neidentificēti lidojoši objekti, jo tie varētu slēpt jaunu Krievijas ieroču tehnoloģiju elementus. Ukrainas Aizsardzības ministrijas padomnieks Serhijs "Flash" Beskrestnovs ziņoja, ka NLO pētījumus veic ne tikai Amerikas Savienotās Valstis, bet arī Ukraina. Vairāk lasi šeit.
Source: https://t.co/b68o6ANe0z
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 11, 2026
"T-90M" tiek prezentēts kā Krievijas modernākais sērijveida ražošanas tanks — padziļināta "T-90" modernizācija, kas balstīta uz padomju "T-72B" platformu no 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.
Rostec announced new deliveries of T-90M, T-80BVM, and T-72B3M tanks to the Russian army
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 9, 2026
The T-90M is presented as Russia's most advanced serial-production tank — a deep modernization of the T-90, which is based on Soviet T-72B platform from the 1970s https://t.co/x4cOlWHx5s
Lietuva parakstījusi nepilnu 6,4 miljardu eiro vērtu ilgtermiņa aizsardzības aizdevuma līgumu ar Eiropas Komisiju (EK).
Sākotnējais avansa maksājums 956 miljonu eiro apmērā ir sagaidāms trīs mēnešu laikā. Līdzekļi tiks novirzīti armijas divīzijas izveidei, munīcijas krājumu papildināšanai, pretmobilitātes pasākumiem un citām armijas vajadzībām, piemēram, pretgaisa aizsardzības un artilērijas sistēmām.
"Viena no šīm kritiskajām spējām ir divīzijas izveide," par aizdevuma izlietojumu teica Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns, piebilstot, ka "mēs finansēsim arī tuvas un vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilērijas sistēmas, haubiču un munīcijas iegādi".
❗️🇷🇺Russian logistics is already being destroyed 100 kilometers from the line of combat contact. pic.twitter.com/1dtQX18yKF
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 11, 2026
Zelenskis uzskata, ka Putins "beidzot ir gatavs īstām tikšanās reizēm", un Ukraina jau sen ir paudusi savu atvērtību sarunām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins "beidzot ir gatavs īstām tikšanās reizēm", jo ukraiņi viņu "pagrūda". Valsts vadītājs šo paziņojumu sniedza vakara video uzrunā. "Tagad pats Putins saka, ka beidzot ir gatavs īstām tikšanās reizēm. Mēs viņu nedaudz pagrūdām," sacīja valsts vadītājs.
Ukraina tagad arī pārtver līdz pat 90% no Krievijas uzbrukumu laikā raidītajiem gaisa mērķiem.
🇺🇦 Sybiha said Ukraine managed to stabilize the front line on the battlefield. Ukraine now also intercepts up to 90% of the aerial targets launched by Russia during attacks.
— The Ukrainian Review (@UkrReview) May 11, 2026
Read more 👀https://t.co/GaElADtvze
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



