Pasaulē
2023. gada 25. oktobris, 10:33

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas karaspēks tuvāko nedēļu laikā varētu pastiprināt ofensīvas operācijas

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

pirms 2 minūtēm
Krievija ražo vairāk ieroču un munīcijas nekā nepieciešams karam Ukrainā

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss intervijā telekanālam "ARD" sacīja, ka Krievijas militārās noliktavas tagad ir piepildītas ar ieročiem un munīciju.

"Lielākā daļa vai daļa no saražotā vairs nenonāk frontē, bet gan nonāk noliktavās," sacīja Pistoriuss.

pirms 16 minūtēm
Krievu okupantu salašņas žēlojas par savu bēdīgo likteni un dzimtenes nepateicību
pirms 33 minūtēm
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko: tā ir mana un Putina darīšana, ko mēs darām ar saviem kodolieročiem

Tas pats Lukašenko turpina apsūdzēt kaimiņvalstis militārā histērijā un vēlmē iebrukt Baltkrievijā.

pirms stundas
Krievija uzliek veto ANO rezolūcijai pret bruņošanās sacensību kosmosā

ASV un Japānas ierosināta ANO rezolūcija pret bruņošanās sacensību kosmosā trešdien tika noraidīta ANO Drošības padomē Krievijas uzlikta veto dēļ.

Rezolūcijas projektu atbalstīja 13 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm. Ķīna balsojumā atturējās, bet Krievija balsoja pret.

Rezolūcijas projekts aicināja visas valstis, sevišķi valstis ar nozīmīgām spējām kosmosa apguvē, "aktīvi veicināt mērķi par kosmosa mierīgu izmantošanu un bruņošanās sacensības novēršanu kosmosā, un atturēties no darbībām, kuras ir pretrunā šim mērķim un attiecīgiem pastāvošiem līgumiem, starptautiskā miera un drošības uzturēšanas un starptautiskās sadarbibas sekmēšanas interesēs".

Vairāki ASV mediji februārī ziņoja, ka Krievija mēģina izstrādāt kosmosā bāzētu pretsatelītu kodolieroci, kas varētu radīt draudus nacionālajai un starptautiskajai drošībai.

Rezolūcija arī apliecināja, ka visām Kosmosa līguma dalībvalstīm ir pienākums to pilnībā ievērot, "tostarp neievietot orbītā ap Zemi nekādus objektus ar kodolieročiem vai citu veidu masu iznīcināšanas ieročiem, neuzstādīt šādus ieročus uz debesu ķermeņiem un nekādā citā veidā nestacionēt šādus ieročus kosmosā'".

Tā uzsvēra smagās sekas, kādas varētu radīt kodolieroča detonācija vai jebkāda cita masu iznīcināšanas ieroča izmantošana kosmosā.

ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda sacīja, ka šāda detonācija varētu iznīcināt tūkstošiem satelītu un "iznīcināt vitāli svarīgos komunikāciju, zinātniskos, meteoroloģiskos, lauksaimniecības, tirdzniecības un nacionālās drošības dienestus, no kuriem mēs visi esam atkarīgi".

pirms stundas
Krievijas propagandisti nervozē pēc ASV jaunās militārās palīdzības Ukrainai

Olga Skabejeva uzskaita Krievijas pilsētas, kuras nu ukraiņi var mierīgi apšaudīt. Protams, "savu" pilsētu skaitā iekļaujot arī sagrābtās Ukrainas pilsētas.

Tikmēr Krievijas galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs prasa Rietumu vēstniecību izraidīšanu. "Viņi zog Krievijas nodokļu maksātāju naudu, viņi ir zagļi," ķērc "Kremļa Gebelss".

Bēdīga arī Krievijas propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana. "Amerika dos naudu Ukrainai, dos visu, kamēr būs, ko dot, bet dodamā būs vienmēr," žēlojas Simonjana.

Tā pati Simonjana, kas dažas dienas pirms Krievijas iebrukuma nicīgi vīpsnāja, sak, kas tā tāda Ukraina, mēs viņu sakausim "divās dienās".

pirms stundas
Ukraina pārtrauc pasu izsniegšanu iesaukuma vecuma vīriešiem ārvalstīs

Ukraina ir pārtraukusi jaunu pasu izsniegšanu ārvalstīs iesaukuma vecuma vīriešiem, rīkojoties saskaņā ar trešdien publicētu likumdošanas aktu, lai pamudinātu viņus atgriezties dzimtenē.

Vīrieši iesaukuma vecumā nevarēs saņemt pases no "Ukrainas diplomātiskajām misijām ārvalstīs", paredz grozītais likums, kas trešdien tika publicēts valdības vietnē.

Tas tika paziņots dienu pēc tam, kad tika apturēta konsulāro pakalpojumu sniegšana ārvalstīs dzīvojošiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem, līdz tiks ieviests jaunais mobilizācijas likums.

Ukrainas Ārlietu ministrija trešdien publicēja paziņojumu, kurā teikts, ka tās konsulārās procedūras "paliek nemainīgas". Tas nozīmē, ka iesaukuma vecuma vīrieši varēs saņemt pases, kad mobilizācijas likums stāsies spēkā.

Sākoties Krievijas pilna apjoma iebrukumam Ukrainā, vīriešiem tika aizliegts atstāt valsti, pieļaujot tikai dažus izņēmumus. Daļa vīriešu nelegāli aizbēga uz ārvalstīm, bet citi, kas dzīvoja ārvalstis jau pirms kara sākuma, neatgriezās Ukrainā.

Karam ieilgstot, Ukrainas bruņotajiem spēkiem sāk pietrūkt karavīru, turklāt daudzi karavīri ir karojuši nepārtraukti vai ar nelieliem pārtraukumiem jau kopš 2022.gada februāra.

Ukrainas valdība ir spiesta pieņemt jaunus pasākumus, lai vērstos pret tiem, kas izvairās no iesaukšanas.  

pirms 2 stundām
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 462 980

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 462 980 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7255 tankus, 13 942 bruņutransportierus, 11 836 lielgabalus un mīnmetējus, 1049 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 772 zenītartilērijas iekārtas, 348 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9449 bezpilota lidaparātus, 2118 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 15 949 automobiļus un autocisternas, kā arī 1946 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

pirms 2 stundām
Krievijas Aizsardzības ministrijā augstā rangā ieceltais čečenu komandieris Apti Alaudinovs prognozē NATO valstu atrāpošanu uz ceļiem Krievijas priekšā

Krievija karos ar NATO daudzus gadus un uzvarēs, NATO pārstās eksistēt, bet ASV pakalpiņi uz ceļiem zvērēs uzticību Krievijai, stāsta šis čečenu rīkļurāvēju vadītājs.

pirms 2 stundām
Ukraina: ASV piešķirtais atbalsts palīdzēs mums nosargāt neatkarību
pirms 3 stundām
Francija aicina uzmanīties no dezinformācijas pirms EP vēlēšanām

Francija aicinājusi sociālās saziņas vietnes pastiprināt dezinformācijas uzraudzību tiešsaistē, gatavojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Francijas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu ministrs Žans Noels Baro sacīja, ka 9.jūnijā gaidāmajām EP vēlēšanām varētu traucēt divi faktori: zema vēlētāju aktivitāte un ārvalstu iejaukšanās.

Francijas amatpersonas vairākkārt brīdinājušas par risku, ka dezinformācija var kaitēt vēlēšanām, sevišķi, no Krievijas nākošā. Francija arī sākusi plašu kampaņu medijos, mudinot savus pilsoņus doties balsot.

Baro paziņoja, ka jauna valdības aģentūra VIGINUM, kas nodarbosies ar dezinformācijas atklāšanu, strādā paaugstinātas gatavības režīmā.

Viņš lūdzis Eiropas Komisijas palīdzību centienos panākt, lai sociālās saziņas vietnes priekšvēlēšanu kampaņas laikā, klusajā periodā un balsošanas dienā saglabātu vislielāko modrību. Baro piebilda, ka tuvākajās dienās izsauks vadošo platformu pārstāvjus, lai viņi iepazīstinātu ar savu rīcības plānu Francijā satura uzraudzībai un regulēšanai.

VIGINUM vadītājs Marks Antuāns Brijo norādīja, ka vēlēšanu laikā dezinformācija kļuvusi par ierastu parādību. Viņš sacīja, ka kopš 2010.gadu vidus nevienā no liberālajām demokrātijām lielākās vēlēšanas nav bijušas pasargātas no mēģinājumiem manipulēt ar rezultātiem.

"2024.gads ir ļoti īpašs (..) ar diviem lieliem konfliktiem Ukrainā un Gazā, kas pēc savas būtības rada milzīgas diskusijas un troksni sociālajās saziņas vietnēs", un vēl Francijā notiks Olimpiskās spēles, atgādināja VIGINUM vadītājs. Tas viss padara Eiropas vēlēšanas īpaši pievilcīgas ārvalstu manipulatoriem, viņš piebilda.

Baro minēja Slovākijas piemēru, kur septembrī notikušo parlamenta vēlēšanu klusajā periodā tika izplatīts viltus audioieraksts, kas bija vērsts pret vienu no kandidātiem.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".