TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē, atbrīvojot simtiem kilometru teritorijas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Zelenskis vēlējās uzdāvināt Trampam planšetdatoru, kas ļauj reāllaikā uzraudzīt frontes līniju, taču viņš neapmeklēja Minhenes drošības konferenci, ziņo "Financial Times".
❗️Zelenskyy wanted to gift Trump a tablet that allows real-time monitoring of the front line, but he did not attend the Munich Security Conference, — Financial Times pic.twitter.com/Br8FgAHRKE
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 18, 2026
"Radio Liberty" projekta "Schemes" iegūtajos satelītattēlos ir fiksēti trīs caurumi viena no angāru jumtiem Staraja Rusā esošās 123. lidmašīnu remonta rūpnīcas teritorijā. Saskaņā ar provizoriskiem datiem, objektam uzbrukuši līdz pat septiņiem droniem. Uzņēmums nodarbojas ar militārā transporta un civilo lidmašīnu remontu un apkopi.
❗️Satellite images obtained by the Schemes project of Radio Liberty have recorded three holes in the roof of one of the hangars on the territory of the 🇷🇺123rd Aircraft Repair Plant in Staraya Russa. According to preliminary data, the facility was attacked by up to seven drones.… pic.twitter.com/GMC079IMX1
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 18, 2026
No tiem 28% viņam uzticas "pilnībā" un 34% "drīzāk" uzticas, liecina KIIS aptauja.
❗️Zelenskyy is trusted by 62% of Ukrainians: of them, 28% trust him “completely” and 34% “rather” trust him, — KIIS survey. pic.twitter.com/zhPBztCGL2
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 18, 2026
Dienvidu spēku grupa likvidē Krievijas kājniekus un citus mērķus Zaporižjas virzienā.
7. gaisa triecienkorpuss, 155. mehanizētā brigāde un "Skeljas" triecienpulka kaujinieki atvaira okupantu uzbrukumu netālu no Hrišines, Doneckas virzienā.
ASV prezidents Donalds Tramps vēlas panākt kara apturēšanu Ukrainā un Krievijas atgriešanos pasaules ekonomikā, lai mazinātu Ķīnas ietekmi, vēsta amerikāņu tīmekļa izdevums "Politico", atsaucoties uz avotiem.
Trampa administrācija uzskata, ka, piedāvājot Krievijai stimulus izbeigt karu Ukrainā, panākot tās atgriešanos pasaules ekonomikā un piesaistot ASV investīcijas šai valstij, tiks mainīts globālais spēku līdzsvars ASV pretstāvē ar Ķīnu.
Saskaņā ar Trampa administrācijas amatpersonas teikto, atrodot veidu, kā "tuvināties Krievijai", varētu izveidot "citu spēku līdzsvaru" ASV attiecībās ar Ķīnu, kas būtu labvēlīgs Vašingtonai.
Irānas precīzie triecieni pret ASV militārajiem mērķiem balstās uz Krievijas sniegto informāciju. Bez tās ajatollas režīms nebūtu guvis nekādus panākumus.
Militārais konflikts Tuvajos Austrumos ir nesaraujami saistīts ar Krieviju. Irāna saņem pastāvīgu atbalstu no Kremļa, izmantojot izlūkošanas datus un progresīvas dronu tehnoloģijas. Krievijas armija arī aktīvi dalās ar saviem Irānas sabiedrotajiem dronu pieredzē, kas gūta kara laikā Ukrainā. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ieradies vizītē Spānijā. Paredzams, ka tiks parakstīti Ukrainas un Spānijas aizsardzības līgumi.
❗️Footage of President Zelensky arriving in Spain pic.twitter.com/UsQy7DJF3N
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 18, 2026
Latvijā Azerbaidžānas pilsonis notiesāts par "Starlink" satelītsakaru termināļu iegādi un piegādi Krievijas armijai.
Saskaņā ar izmeklēšanas datiem galvaspilsētas tiesa atzina viņu par vainīgu un piesprieda 11 gadu cietumsodu, trīs gadu probācijas laiku un piecu gadu aizliegumu ieceļot Latvijā.
Tiesa konstatēja, ka apsūdzētais darbojās organizētas grupas ietvaros ar mērķi palīdzēt ārvalstij graut citas demokrātiskas valsts teritoriālo integritāti un politisko neatkarību.
Viņš tika atzīts par vainīgu arī Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanā, ko izdarījusi personu grupa iepriekš vienotā sazvērestībā, nodarot būtisku kaitējumu.
Trīs citi lietas dalībnieki — divi Latvijas pilsoņi un viens nepilsonis — tiks tiesāti atsevišķās tiesvedībās.
Lieta tika nodota prokuratūrai 2025. gada jūnijā pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas.
Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka organizēta grupa internetā pasūtīja desmitiem "Starlink" komplektu. Papildus tika iegādātas militārās preces, tostarp ieroču detaļas, patronas, lodes un ballistiskie meteoroloģiskie sensori. Kopējā iepirkumu summa bija aptuveni 200 tūkstoši eiro.
Šīs preces vēlāk tika nelegāli ievestas Krievijā un pārdotas personām, kas saistītas ar Krievijas bruņotajiem spēkiem.
Lietas izmeklēšanu veica Valsts drošības dienests (VDD).
Nesen tika ziņots, ka "Starlink" satelītsakaru datplūsmas apjoms Ukrainā samazinājās par aptuveni 75% pēc tam, kad "SpaceX" atvienoja termināļus okupētajās teritorijās.
Saskaņā ar "Cloudflare" datiem, straujš kritums tika reģistrēts 4. februārī. Tajā pašā dienā Krievijas militārie blogeri par to plaši ziņoja, apgalvojot, ka pārtraukumi it kā skāruši abas puses.
Vienlaikus Ukrainas militārpersonas atzīmēja, ka dažiem lietotājiem bija tikai nelieli pārtraukumi.
Pēc tam datuplūsmas līmenis stabilizējās aptuveni 25–30% apmērā no iepriekšējā līmeņa un tā arī pilnībā neatjaunojās. Tas varētu liecināt, ka Krievija nav spējusi atrast efektīvu veidu, kā apiet "SpaceX" noteiktos ierobežojumus.
Vācijā pieteikumu skaits no pilsoņiem, kas vēlas kļūt par bruņoto spēku karavīriem, kā arī Bundesvērā esošo karavīru un līgumdarbinieku skaits šā gada sākumā bija ievērojami lielāks nekā gadu iepriekš, otrdien pavēstīja Aizsardzības ministrija.
Līdz februāra beigām 16 100 vīriešu un sieviešu bija iesnieguši pieteikumu par pievienošanos Bundesvēram.
Tas ir par 20% vairāk nekā 2025. gadā.
Nesen iesaukto un karadienestā esošo skaits tajā pašā laika posmā par 14% pārsniedza pagājušā gada līmeni, sasniedzot 5300 personu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



