TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Mercs aicina Zelenski ierobežot gados jauno ukraiņu izbraukšanu no valsts

Krievija ir aktivizējusi savas dezinformācijas un propagandas operācijas pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, gan atklātā, gan slēptā veidā. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, Krievijas specdienesti pašu izveidoto naratīvu izplatīšanai izmanto arī tos Latvijas iedzīvotājus, kurus izdodas savervēt Telegram kanālos vai arī Krievijas apmeklējuma laikā. Tipiskie uzdevumu izpildītāji ir personas ar zemiem ienākumiem un personas, kas vēlas nopelnīt, kā arī arvien biežāk – jaunieši. 

Vairāk lasiet šeit.

Ukraina un Grieķija svētdien Atēnās parakstīja vienošanos par ASV sašķidrinātās dabasgāzes piegādi Ukrainai caur Grieķiju ziemas mēnešos.

Grieķijas valsts kontrolētā gāzes uzņēmuma "DEPA Commercial" un Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānijas "Naftogaz" vienošanās attiecas uz laikposmu no 2025. gada decembra līdz 2026. gada martam.

Vienošanās tika parakstīta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska, Grieķijas premjerministra Kiriaka Micotaka un ASV vēstnieces Grieķijā Kimberlijas Gilfoilas klātbūtnē.

"Attiecības starp mūsu valstīm iegūst jaunu būtisku dimensiju - jaunu drošu enerģētikas artēriju, kas stiepjas no dienvidiem uz ziemeļiem, no Grieķijas uz Ukrainu," sacīja Micotakis.

ASV sašķidrinātā dabasgāze ar tankkuģiem tiek nogādāta terminālī Grieķijas Aleksandrupoles ostā.

Kamēr Krievija jau 1362. dienu turpina izpostīt Ukrainas pilsētas no nogalināt tās iedzīvotājus, turpinot asiņaināko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara laikiem, agresorvalsts nolēmusi, ka pienācis laiks savu invāziju pārvērst jautrā pasākumā. Šim nolūkam Krievijā sāk filmēt “komēdijseriālu” par saviem brašuļiem “speciālajā militārajā operācijā”.

Par šāda “smieklpilnā” seriāla “Medaļas otrā puse” tapšanu paziņojis tiešsaistes kinoteātris “Premier”. Seriāla veidotāji paziņojuši, ka tajā stāstīs par brīvprātīgo grupu, kas ierodas kaujas zonā. “Jauniņos norīko rūdītā karavīra ar segvārdu “Kuba” pakļautībā, kurš ne pārāk vēlas ņemties ar jaunpienācējiem, tomēr pakļaujas sava tiešā komandiera pavēlei. Viņu pirmais uzdevums ir iekārtot pagaidu dislokācijas punktu izpostītā ukraiņu mājā. Tā sākas jauno cīnītāju ikdiena pieredzējušu komandieru uzraudzībā,” teikts seriāla anotācijā.

Vairāk lasiet šeit.

Kādreiz Medvedeva daiļrade varētu kļūt par narkologu un psihiatru izpētes objektu.

"Nemaksā šahtā? Nav bēda, "speciālajā militārajā operācijā ar 41. armiju saņemsi vairāk!" vilina reklāma, piedāvājot ogļračiem pazemi šahtā nomainīt ar melnā maisa perspektīvu Ukrainā.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns nosauca bažas par iespējamu Krievijas uzbrukumu ES vai NATO par “smieklīgām”, sakot, ka Krievija neesot pietiekami spēcīga. “Viņi vairāk nekā trīs gados nav spējuši ieņemt visu Ukrainu — kā mēs Eiropā varam teikt, ka esam vājāki par Krieviju?” viņš paziņoja.

"Līdzīgi kā Ziemeļkorejai,” viņš apgalvo.

Un ko viņš piedāvā? Nosūtīt uz fronti 25 000 kubiešu, uzbūvēt četras militārās bāzes Venecuēlā — un tad, viņaprāt, “visi gribēs sarunāties”.

Aizvadītajā nedēļā izcēlās spekulācijas par iespējām varas pārbīdēm Kremlī pēc tam, kad Sergejs Lavrovs — Krievijas ilggadējais ārlietu ministrs — bija vienīgais pastāvīgais Drošības padomes loceklis, kurš neieradās uz tās sēdi pagājušajā otrdienā.

Plašāk lasīt šeit.

Kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, tā sūtīja karavīrus un tehniku caur kaimiņvalsti Baltkrieviju, nodrošinot Vladimiram Putinam iespējami īsāko sauszemes ceļu uz Kijivu. Nebija nevienas citas valsts, kas būtu varējusi — vai vēlējusies — atvieglot šādu soli, un tas kļuva par apliecinājumu arvien ciešākajām saitēm starp Putinu un Baltkrievijas pretrunīgi vērtēto vadītāju Aleksandru Lukašenko.

Lukašenko nonāca pie varas Baltkrievijā 1994. gadā un kopš tā laika nepārtraukti saglabājis prezidenta amatu, uzturot stingru kontroli pār valsti ar vairākām strīdīgām vēlēšanām, kurās atkārtoti izskanējušas apsūdzības par balsu viltošanu.

Svjatlana Cihanouska kandidēja 2020. gada vēlēšanās pret Lukašenko — it kā atļauts to darīt tāpēc, ka pašreizējais līderis neticēja, ka sieviete varētu kļūt par īstu politisko konkurenti.

Cihanouska uzsver, ka patiesībā uzvarējusi vēlēšanās, lai gan par uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, un viņa drīz pēc tam devās trimdā — neraugoties uz to, ka Rietumi vēlēšanu rezultātu nosodīja kā farsu — un tur atrodas joprojām.

“Visi cilvēki, kas dzīvo Baltkrievijā un iebilst režīmam, kā arī visi, kas valsti pametuši vajāšanas dēļ: mēs visi esam mērķi,” viņa sacīja intervijā. “Mūs nepārtraukti iebiedē. Mēs redzam, ka KGB Baltkrievijā joprojām mēģina sašķelt mūsu vienotību. Mūs vajā arī trimdā.”

Viņa norādīja, ka “nav zināms, cik tālu sniedzas režīma rokas”, un atgādināja, ka vairāki cilvēki no trimdas pazuduši bez pēdām:

“Mēs nezinām viņu likteni. Katru dienu ir jāpārvar bailes un jāturpina cīņa.”

Cihanouska raksturoja Putina un Lukašenko attiecības kā “savdabīgu simbiotisku draudzību”: “Viņi viens otru vajag, un viņi viens otru izmanto. Lukašenko pārdod mūsu neatkarību un suverenitāti Krievijai, apmaiņā pret Putina atbalstu. Viņam patiesībā nerūp mūsu valsts vai mūsu tauta. Vienīgais mērķis ir saglabāt varu un iebiedēt baltkrievus.”