TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins stāsta, ka Krimas aneksijā, Donbasa karā un invāzijā Ukrainā esot vainojami Rietumi
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas medijos izskanējis info, ka Kremlis ir sācis baidīties no bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu klana sacelšanās, tāpēc viņa tuvākie līdzgaitnieki ir arestēti.
Nesenā mobilā interneta bloķēšana Maskavas centrā varētu būt Kremļa atbilde uz bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu draudiem. Šo sazvērestības teoriju 9. martā pauda ietekmīgais Krievijas "Telegram" konts "VChK-OGPU", kas ir saistīta ar Krievijas slepenajiem dienestiem. Vairāk lasi šeit.
ВЧК-ОГПУ и https://t.co/fFnBDf2DjT публикуют конспирологическую версию источника о причинах блокировки мобильной связи в центре Москвы и в некоторых районах города. Согласно ей, в Кремле опасаются попытки переворота со стороны клана Сергея Шойгу, поскольку после Цаликова и он сам… pic.twitter.com/hlcTpBtJoL
— ВЧК ОГПУ (Истина любит действовать открыто). (@rucriminalinfo) March 9, 2026
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 137 droniem, no kuriem 122 neitralizēti, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 137 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 12 trieciendronu trāpījumi desmit vietās, un vēl desmit vietās trāpījušas dronu atlūzas, norādīja Gaisa spēki.
ASV prezidents Donalds Tramps un Kremļa valdnieks Vladimirs Putins 9. martā veica telefonsarunu, lai apspriestu starptautisko situāciju un Krievijas karu pret Ukrainu, paziņoja Krievijas diktatora palīgs Jurijs Ušakovs.
Viņš norāda, ka sarunu uzsāka ASV puse. Sarunā uzmanība tika pievērsta aktuāliem globāliem notikumiem, tostarp situācijai Tuvajos Austrumos un Ukrainas un Krievijas kara atrisināšanai. Tika apspriestas arī sarunas, kas notiek ar ASV pārstāvju piedalīšanos. Vairāk lasi šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 274 990 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 7458 tankus, 24 174 bruņutransportierus, 38 202 lielgabalus un mīnmetējus, 1679 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1328 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 168 809 bezpilota lidaparātus, 4403 spārnotās raķetes, 31 kuģi un ātrlaivu, divas zemūdenes, 82 510 automobiļus un autocisternas, kā arī 4087 specializētās tehnikas vienības.
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka viņam bijusi iedvesmojoša saruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.
"Mēs runājām par Ukrainu, kas vienkārši ir nebeidzama cīņa," žurnālistiem pavēstīja Tramps, piebilstot, ka, viņaprāt, tā tomēr bijusi pozitīva saruna šajā jautājumā. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Bruņotie spēki ir atbrīvojuši gandrīz visu Dņipropetrovskas apgabala teritoriju, un ienaidnieka kontrolē palikušas vairs tikai dažas apdzīvotas vietas, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālmajors Oleksandrs Komarenko.
Pēc viņa teiktā, Ukrainas aizstāvji šobrīd īsteno rūpīgi plānotu uzbrukuma operāciju Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu robežjoslā. Šo militāro darbību rezultātā jau atbrīvoti vairāk nekā 400 kvadrātkilometri Ukrainas teritorijas.
"Atbrīvota teju visa Dņipropetrovskas apgabala teritorija. Atlicis atgūt kontroli pār trim nelielām apdzīvotām vietām, bet vēl divas ir pilnībā jāattīra no ienaidnieka," skaidroja Komarenko.
Vienlaikus ģenerālmajors brīdināja, ka Krievija šopavasar plāno jaunas uzbrukuma operācijas, un okupācijas spēku mērķis ir mēģināt panākt maksimālu virzību tieši Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabalos.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 274 990 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 7458 tankus, 24 174 bruņutransportierus, 38 202 lielgabalus un mīnmetējus, 1679 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1328 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 168 809 bezpilota lidaparātus, 4403 spārnotās raķetes, 31 kuģi un ātrlaivu, divas zemūdenes, 82 510 automobiļus un autocisternas, kā arī 4087 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainas sarunvedēju un ASV vidutāju tikšanās, kas bija plānota šonedēļ, atlikta, pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Tikšanos atlikt rosinājusi ASV puse.
"Šobrīd partneru prioritāte un visa uzmanība ir pievērsta situācijai ap Irānu," pēc tikšanās ar Ukrainas sarunu komandu platformā "X" paziņoja prezidents.
Ar Krieviju saistīti hakeri mēģina uzlauzt ziņapmaiņas pakalpojumu "Signal" un "WhatsApp" kontus, kas pieder augsta ranga amatpersonām, militārpersonām un žurnālistiem, teikts divu Nīderlandes izlūkdienestu - Izlūkošanas direktorāta (AIVD) un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIVD) - kopīgajā paziņojumā.
Tā ir "globāla kiberkampaņa", un tās gaitā hakeriem, iespējams, jau ir izdevies piekļūt konfidenciālai informācijai, norāda izlūkdienesti.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
