TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu dzīvā spēka zaudējumi tuvojas 1,3 miljoniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas tiesai krimināllietu pret prokremlisko aktīvisti Poļinu Kamļovu no Rēzeknes, kura apsūdzēta par apmēram 43 eiro nodošanu dronu slāpēšanas iekārtas iegādei, lai to nodotu Krievijas militāristiem.
Neminot personas vārdu, prokuratūrā pastāstīja, ka 28. janvārī pieņemts lēmums par kādas personas saukšanu pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu saskaņā ar Krimināllikuma pantu par bruņota konflikta finansēšanu.
Apsūdzētā joprojām atrodas apcietinājumā.
Krievijas okupanti ir sākuši maskēt savu iekārtu antenas kā kokus. Par to "Facebook" ziņoja Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks Serhijs Beskrestnovs (iesauka "Flash").
Beskrestnovs ziņo, ka Krievijas okupanti izmanto plastmasas sietu un putas, lai maskētu savas antenas. Rāmis ir nokrāsots atbilstošā krāsā. Pēc tam ienaidnieks atstāj maskētās antenas frontē. Šīs antenas tiek izmantotas ienaidnieka radaru pretpasākumu darbināšanai un bezpilota lidaparātu vadībai. Vairāk lasi šeit.
Naftas un gāzes cenas otrdien turpina būtiski palielināties, Irānas karam satricinot finanšu tirgus pasaulē.
"Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par 4,3% līdz 81,06 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI markas naftas cena kāpusi par 3,7% līdz 73,83 dolāriem par barelu.
Analītiķi norāda, ka enerģijas cenu palielināšanās varētu sagādāt jaunus izaicinājumus centrālajām bankām visā pasaulē, jo tās cenšas samazināt inflāciju, vienlaikus samazinot procentu likmes, lai atbalstītu to ekonomikas.
Brīdis, kad Ukrainas MiG-29 iznīcinātājs nomet divas amerikāņu vadāmas planējošās bumbas GBU-62 uz Krievijas mērķiem frontes līnijā.
❗️The moment when a 🇺🇦Ukrainian MiG-29 fighter jet drops two 🇺🇸American guided glide bombs GBU-62 on 🇷🇺Russian targets on the front line. pic.twitter.com/2UEZAeClnz
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 2, 2026
Dānija ir atvērta Eiropas "kodolieroču lietussarga" līdzfinansēšanai un iespējamās kodolieroču izvietošanas apspriešanai savā teritorijā.
Source: https://t.co/wJK8AnTNtR
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 3, 2026
Krievu plāni 2026.–2027. gadam: Ukrainas austrumu okupācija, uzbrukums Zaporižjas un Dnipropetrovskas apgabaliem un "skatiens" uz Odesas apgabalu, – Zelenskis.
"Mēs esam saņēmuši viņu dokumentus... Taču šiem plāniem pagaidām nav nekā kopīga ar realitāti," norāda Ukrainas prezidents.
Vairāk lasi šeit.
❗️Former 🇸🇰Slovak MiG-29UB fighter now in service with the 🇺🇦114th Tactical Aviation Brigade pic.twitter.com/EV0egzMfHP
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 3, 2026
NATO ir jāatbalsta Amerikas Savienotās Valstis, vienlaikus nodrošinot Ukrainas maksimālo spēku karā pret Krieviju, saka NATO ģenerālsekretārs marks Rute.
Rute norāda, ka abi konflikti ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas drošībai, tāpēc NATO atbalstīs gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Ukrainu.
❗️NATO must support the United States while at the same time ensuring Ukraine’s maximum strength in the war against Russia — NATO Secretary General Rutte
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 3, 2026
According to Rutte, both conflicts are of utmost importance for European security, therefore NATO will support both the… pic.twitter.com/4ur5VyAevZ
"Es vēlos skaidri pateikt: es nekad nepametīšu Donbasu un 200 000 ukraiņu, kas tur dzīvo. Kāpēc man tas jādara? Tāpēc, ka Putins to uzspiež kā miera nosacījumu? Nē, es to nepieļaušu," saka Zelenskis.
❗️I want to state clearly: I will never abandon Donbas and the 200,000 Ukrainians who live there. Why should I do that? Because Putin is imposing this as a condition for peace? No, I will not tolerate that – Zelenskyy pic.twitter.com/zuQONyhE0b
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 3, 2026
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 136 droniem, no kuriem 127 neitralizēti, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 136 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti piecu trieciendronu trāpījumi trīs vietās, un vēl trīs vietās trāpījušas dronu atlūzas, norādīja Gaisa spēki.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
