TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Netālu no Krievijas Melnās jūras ostas Novorosijskas sestdien uzbrukums bija vērsts pret Grieķijai piederošu tankkuģi, paziņoja tā īpašnieki, savukārt Grieķijas varasiestādes norādīja, ka apkalpe ir drošībā.

Atēnās bāzētā kompānija "Maran Tankers Management" paziņoja, ka sestdien agri no rīta tankkuģim "Maran Homer" trāpīja "nezināms objekts", kad tas atradās ārpus Krievijas teritoriālajiem ūdeņiem un gaidīja norādījumus iebraukt "Caspian Pipeline Consortium" (CPC) terminālī Novorosijskā.

Uzņēmums norādīja, ka "Suezmax" tipa tankkuģim ar Grieķijas karogu bija paredzēts pārvadāt Kazahstānas jēlnaftas kravu.

"Kuģa klājam un klāja aprīkojumam tika nodarīti tikai nelieli materiāli bojājumi. Tankkuģis nepārvadāja kravu, un vides piesārņojums nav radies. Tas jau ir atstājis Novorosijsku," piebilda uzņēmums.

Grieķijas Tirdzniecības flotes ministrija paziņoja, ka 24 apkalpes locekļu - desmit Grieķijas pilsoņu, 13 Filipīnu pilsoņu un viena Rumānijas pilsoņa - "veselības stāvoklis ir labs".

Jūras lietu ministrs Vasilis Kikilis paziņoja, ka tankkuģi bija nofraktējis ASV enerģētikas uzņēmums "Chevron", un uzbrukums "varētu būt saistīts" ar sankciju atvieglojumiem Krievijas naftai.

ASV ir atvieglojusi dažus ierobežojumus attiecībā uz Krievijas naftas tirdzniecību, cenšoties stabilizēt globālos enerģētikas tirgus, kurus satricinājusi Irānas īstenotā Hormuza šauruma bloķēšana saistībā ar karu Tuvajos Austrumos.

Sestdienas uzbrukums nav saistīts ar karu Tuvajos Austrumos, Kikilis paziņoja valsts televīzijai ERT.

Kikilis sacīja, ka Grieķija nepieciešamības gadījumā šo jautājumu izvirzīs Eiropas Savienības līderu līmenī, nosaucot par "nepieņemamus un ļoti bīstamus" uzbrukumus kuģiem, kuriem ir Grieķijas karogs vai Grieķijas apkalpe.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sestdien vienojās pagarināt sankcijas pret Krieviju uz sešiem mēnešiem, pavēstīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ministrijā informē, ka ES Padome sestdien vienbalsīgi nolēma par sešiem mēnešiem pagarināt ierobežojošos pasākumus, kas vērsti pret tiem, kuri ir atbildīgi par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu vai apdraudēšanu. Tādējādi sankciju termiņš pagarināts līdz 2026. gada 15. septembrim.

"Kārtējo reizi intensīvu sarunu rezultātā ir izdevies panākt vienotu ES nostāju, kas nepieļauj pret Krieviju noteikto sankciju vājināšanu. Sankciju sarakstā tiek saglabāti vairāk nekā 2700 sankciju subjektu," norāda ministrijā, piebilstot, ka Latvija aktīvi iestājās pret jebkuriem politiski motivētiem mēģinājumiem no sankciju saraksta dzēst atsevišķas personas.

Ministrijā atzīmē - katra sankciju režīma regulārā pārskata ietvaros ES Padomes Juridiskais dienests sniedz vērtējumu par sankciju subjektu pierādījumu juridisko pamatojumu un ES Padome diskusijās izvērtē un pieņem atbilstošu lēmumu par sankciju pagarināšanu. Līdzīgi kā iepriekš, arī šīs ES individuālo sankciju pret Krieviju režīma pagarināšanas process bija sarežģīts, tomēr ES dalībvalstis spēja saglabāt vienprātību un vienotu nostāju - no sankcijām netika izņemta neviena persona, pamatojoties uz politisku motivāciju.

Virkne ES sankcijām pakļauto personu ir pakļautas arī citu valstu sankcijām, tostarp ASV, Kanādas, Ukrainas, Apvienotās Karalistes,Šveices, Austrālijas un Jaunzēlandes.

Latvijas nostāja balstīta gan uz Saeimas 2022. gada 24. februāra un 21. aprīļa paziņojumiem par Ukrainu, kurā rosināta maksimālu sankciju piemērošana, gan Ministru kabineta lēmumiem, kas pārapstiprināti ar Ministru kabineta 2026. gada 17. februāra sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu par ES Ārlietu padomes 2026. gada 23. februāra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

Latvijas valdības nostāja paredz, ka spēkā esošās sankcijas ir jāpagarina tik ilgi, kamēr Krievija nav pārtraukusi agresiju, pilnībā atjaunojusi Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītās robežās un kompensējusi Ukrainai radītos zaudējumus. Tāpat Latvija iestājas par savlaicīgu ES sankciju pret Krieviju pagarināšanu, kas ir daļa no ES atbalsta Ukrainai. Latvijai svarīgi, ka tiek saglabāts individuālo sankciju režīms par darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Latvija kategoriski iestājas pret jebkādiem centieniem vājināt sankcijas, tostarp politiski motivētiem mēģinājumiem panākt personu izņemšanu no sankciju saraksta.

Ievērojot Latvijas nacionālās intereses un ES kopējo sankciju politiku, Latvija konsekventi iestājas par sankciju tālāku stiprināšanu, aktīvi iesaistoties darbā pie jaunākajām sankciju kārtām un piedāvājot iekļaut sankciju sarakstā vēl citas fiziskas un juridiskas personas, kā arī "ēnu flotes" kuģus, lai sadarbībā ar sabiedrotajiem un partneriem mazinātu Krievijas spējas, budžeta ieņēmumus un panāktu agresijas izbeigšanu.

Ministrijā atzīmē, ka kopš 2014. gada ES individuālās sankcijas tiek piemērotas fiziskām un juridiskām personām par darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Starp ES sankcijām pakļautām personām ir Krievijas prezidents, premjerministrs, ārlietu ministrs, citi valdības un prezidenta administrācijas locekļi, augsta ranga amatpersonas un militārpersonas, tiesu varas pārstāvji, Kremļa režīmam nozīmīgi uzņēmumi un to vadītāji, oligarhi, propagandisti, mediji un citi, kuri atbalsta Kremļa agresīvo politiku.

Pret Krieviju noteiktās ES sankcijas gan sektorālās, gan individuālās ir jāpagarina ik pēc sešiem mēnešiem. Lai to izdarītu, nepieciešama visu 27 ES dalībvalstu vienprātība. Ja ES dalībvalstis noteiktajā termiņā nepanāktu vienošanos, sankciju režīms netiktu pagarināts un beigtu darboties attiecībā uz visām sankciju sarakstā iekļautajām fiziskajām un juridiskajām personām. Par individuālo sankciju pagarinājumu dalībvalstīm bija jāvienojas līdz 2026. gada 15. martam.

Atvairot kārtējo masīvo Krievijas gaisa triecienu, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki ir demonstrējuši nebijušu precizitāti – iznīcinātas pilnīgi visas ienaidnieka izšautās spārnotās raķetes.

Kopumā uzbrukumā Krievija izmantojusi aptuveni 500 gaisa uzbrukuma ieroču, kuru vidū bija gan ballistiskās raķetes "Iskander-M", gan divas pretkuģu raķetes "Cirkon". Lielāko daļu ballistisko mērķu ukraiņiem izdevās sekmīgi pārtvert, izmantojot zenītraķešu kompleksus "Patriot". Savukārt pret spārnotajām raķetēm, tostarp "H-101" un "Kalibr", Ukrainas aizstāvju precizitāte bija absolūta – tās visas tika notriektas.

ASV lēmums mīkstināt sankcijas pret Krievijas naftas eksportu ļaus Krievijai turpināt kara finansēšanu Ukrainā un palīdzēs izvairīties no dziļas ekonomiskās krīzes, secinājuši ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās piespieda Krievijas valdību spert politiski nepopulārus un ekonomiski neizdevīgus soļus, piemēram, celt pievienotās vērtības nodokli un samazināt bāzes procentu likmi. Vienlaikus Maskava saskārās ar grūtībām piesaistīt jaunus karavīrus tieši budžeta ierobežojumu dēļ, nespējot ilgtermiņā izmaksāt dāsnas vienreizējās prēmijas par iestāšanos dienestā.

Tomēr analītiķi norāda, ka ASV lēmums uz laiku atvieglot sankcijas, kas sakrīt ar globālo naftas cenu šoku, īstermiņā un vidējā termiņā šīs problēmas daļēji neitralizēs.

"Krievija pielika milzu pūles, lai nodrošinātu karaspēku, tehniku un iekšējo atbalstu kara turpināšanai, tagad pieaugošie ienākumi no naftas var palīdzēt Krievijai šo militāro kapacitāti atjaunot," skaidro eksperti.

 Viņi gan piebilst, ka iepriekšējās  prognozes par Krievijas resursu izsīkumu joprojām ir spēkā, gadījumā, ja naftas cenas normalizēsies un Krievijas energoresursu ieņēmumi vidējā termiņā saruks līdz šā gada februāra rādītājiem.

Kā ziņots iepriekš, ASV un Irānas konflikta eskalācija ir izraisījusi strauju jēlnaftas cenu kāpumu pasaules tirgos, kas tagad nes ievērojamus papildu ienākumus Kremlim, palīdzot finansēt militāro agresiju pret Ukrainu.

Reaģējot uz enerģētikas krīzi un cenšoties stabilizēt tirgu, Vašingtona nesen atļāva pārdot to Krievijas naftu un naftas produktus, kas bija iekrauti kuģos līdz 12. martam. Šīs atļaujas būs spēkā līdz 2026. gada 11. aprīlim.

Ukrainas Aizsardzības spēki devuši triecienu militārā lidlauka "Maikopa" infrastruktūrai Krievijā, informē Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Saskaņā ar Ģenerālštāba sniegto sākotnējo informāciju ir fiksēti trāpījumi lidlauka infrastruktūras objektiem.

Vienlaikus kļuvuši zināmi detalizēti rezultāti Ukrainas spēku triecienam Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumam Brjanskā. Uzbrukuma rezultātā cietis rūpnīcas galvenais ražošanas korpuss, kurā tiek ražotas integrālās mikroshēmas dažādu tipu ballistiskajām, spārnotajām un zenītraķetēm.

Kā norāda Ukrainas armijas pārstāvji, trieciena rezultātā uzņēmuma teritorijā izcēlies ugunsgrēks aptuveni 1000 kvadrātmetru platībā, kā rezultātā sabrukusi minētā korpusa jumta konstrukcija.

"Tāpat cietusi noliktavas telpa, kas paredzēta mikroshēmu ražošanas komponentu uzglabāšanai. Ugunsgrēka platība sasniedza aptuveni 400 kvadrātmetrus. Ražošana uzņēmumā ir apturēta orientējoši uz sešiem mēnešiem. Sistemātiska ienaidnieka militārās infrastruktūras un militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu iznīcināšana turpināsies līdz pilnīgai Krievijas Federācijas bruņotās agresijas pret Ukrainu pārtraukšanai," teikts Ģenerālštāba paziņojumā.

Trieciens rūpnīcai Brjanskā tika veikts ar spārnotajām raķetēm "Storm Shadow".

 Ukrainas spēki frontē sākuši aktīvi izmantot smagos trieciendronus, lai iznīcinātu Krievijas pretgaisa aizsardzības un radioelektroniskās cīņas  sistēmas, tādējādi radot apstākļus masveidīgākai vieglo dronu izmantošanai.

Šāda operācija prasa laiku un apjomīgu plānošanu, taču rezultātā šī kampaņa ir kļuvusi par pagrieziena punktu bezpilota kara vešanā kaujas laukā.

Ukraina sākusi izmantot smagos trieciendronus, lai mērķtiecīgi iznīcinātu stratēģiski nozīmīgus objektus, tostarp radioelektroniskās cīņas (REC) sistēmas, ko Krievija lieto ukraiņu lidaparātu pārtveršanai. "Smagie droni dod būtisku pārsvaru, jo spēj dot triecienus specifiskiem mērķiem. Neitralizējot šīs Krievijas iekārtas, Ukrainas spēki rada apstākļus, lai liels skaits dronu varētu mērot lielus attālumus, neriskējot tikt pārtverti," skaidro analītiķi.

Ukrainas bruņotie spēki ir mainījuši taktiku, atsakoties no masveida cilvēku resursu iesaistīšanas cīņā pret Krievijas uzbrukumiem, un tā vietā izmanto rūpīgi plānotu bezpilota lidaparātu kampaņu, kas ļāvusi ievērojami paplašināt ienaidnieka iznīcināšanas rādiusu, vēsta britu laikraksts "The Telegraph".

Kā norāda medijs, Ukrainas droni šobrīd paralizē Krievijas priekšējās līnijas spēkus, atsevišķos sektoros triecienu zonu palielinot pat trīskārtīgi. Šīs stratēģijas mērķis ir padarīt neiespējamu ātru Krievijas karaspēka un tehnikas pārvietošanu, kas ir vitāli nepieciešama uzbrukuma operāciju turpināšanai.

Eksperti uzsver, ka Ukrainas bezpilota lidaparāti tagad spēj sasniegt mērķus pat 150 kilometru attālumā no frontes līnijas, lai gan vēl pirms dažām nedēļām šis attālums nepārsniedza 50 kilometrus. "Droni nepārtraukti novēro un nemitīgi dod triecienus. Tas palēnina ienaidnieku, izjauc tā ritmu un dod mums iespēju kontrolēt kaujas lauku, nesūtot cilvēkus drošā nāvē," laikrakstam atzinis kāds Ukrainas  karavīrs.

Ukrainas Aizsardzības spēki turpina virzīties uz priekšu Oleksandrivskes virzienā, cenšoties pārņemt iniciatīvu kaujas laukā, vienlaikus fiksēta Krievijas spēku koncentrēšana Huļajpoles apkaimē, liecina Ukrainas amatpersonu un militāro analītiķu sniegtā informācija.

1.                  Kā iepriekš norādījis Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis, ukraiņu vienības sekmīgi turpina uzbrukumu Oleksandrivskes virzienā, mērķtiecīgi strādājot pie militārās iniciatīvas pārņemšanas.

2. Tikmēr projekta "DeepState" dati liecina, ka Krievijas iebrucēji palielina militāro klātbūtni Huļajpoles rajonā, kur būtiski pieaugusi ienaidnieka triecienuzbrukumu intensitāte. Vērtējot situāciju šajā frontes sektorā, bijušais Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvis Vladislavs Selezņovs prognozējis, ka Ukrainas Aizsardzības spēkiem pastāv reālas iespējas ievilināt Krievijas karaspēku ielenkumā.

Ukrainas mērķtiecīgie triecieni ir būtiski iedragājuši Krievijas pretgaisa aizsardzību,  tādējādi atbrīvojot gaisa telpu bezprecedenta skaitam ukraiņu vieglo dronu, raksta britu laikraksts "The Telegraph".

Tādu pretgaisa aizsardzības sistēmu kā "Buk", "Tor" un "Pancir-S1" trūkums ir piespiedis Krievijas karaspēku paļauties uz novecojušu tehniku. Ukrainas 413. bezpilota sistēmu pulka karavīrs un analītiķis Dmitro Žluktenko atklājis, ka fiksēti gadījumi, kad Krievijas vienības demontē daudzstobru ložmetējus no veciem padomju laika triecienhelikopteriem un uzstāda tos uz kravas automašīnām, mēģinot radīt improvizētus ieročus cīņai pret droniem.

Mērķtiecīgo triecienu dēļ, kas vērsti pret ienaidnieka tehniku un loģistikas mezgliem, okupācijas spēki ir spiesti lielus attālumus mērot kājām. Tas galu galā vājina to spējas noturēt aizsardzības līnijas. "Krievija zaudē milzīgu daudzumu retu PGA sistēmu un radaru, un viņiem nav iespēju tos ātri aizvietot," uzsver Žluktenko.