TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti

Itālijas premjerministre Džordža Meloni piektdien paudusi viedokli, ka Eiropas Savienībai (ES) būtu jāatjauno augsta līmeņa dialogs ar Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā un jāieceļ īpašs sūtnis sarunu vešanai. Vienlaikus viņa atzina, ka ir pāragri runāt par Krievijas uzņemšanu atpakaļ grupā, kas pašlaik ir septiņu attīstīto valstu grupa (G7), bet iepriekš bija astoņu attīstīto valstu grupa (G8).

"Šodien man šķiet neiespējami, ka, teiksim, Krievija varētu pievienoties G7," atzina Meloni.

Uz otrā tankkuģa M-Sophia nav neviena Ukrainas pilsoņa. Abi kuģi ir saistīti ar Krievijas tā saukto "ēnu floti”.

Katra raķete maksā apmēram 40 miljonus ASV dolāru.

Ukraina piektdien paziņoja, ka Krievija pie tās dienvidu piekrastes Melnajā jūrā apšaudījusi divus kravas kuģus, nogalinot vienu apkalpes locekli no Sīrijas.

Viens no kuģiem bija ceļā, lai dienvidu ostā Čornomorskā iekrautu graudus, bet otrs ar sojas kravu tika apšaudīts netālu no Odesas ostas, paziņoja atjaunošanas ministrs Oleksijs Kuleba.

"Diemžēl uzbrukuma rezultātā gāja bojā apkalpes loceklis, Sīrijas pilsonis," piebilda Kuleba.

Militārā vēsturniece un analītiķe doktore Viktorija Teilore brīdina, ka “Orešņik” ir īpaši bīstams un grūti apturams ierocis. “Putinam patīk izmantot hiperskaņas elementu, jo šāda veida ballistiskās raķetes padara pārtveršanu ārkārtīgi sarežģītu,” viņa norādīja. Situāciju vēl dramatiskāku padara fakts, ka raķete lidojuma laikā sadalās fragmentos, kļūstot par neprognozējamu draudu gan pretgaisa aizsardzībai, gan civilajai infrastruktūrai.

Lai gan Krievija šo raķeti jau izmantojusi iepriekš — pirmais zināmais gadījums bija 2024. gada novembrī — Teilore uzsver, ka problēma slēpjas nevis tehnoloģijas “jaunumā”, bet gan tās ātrumā. “Tā ir neticami ātra, un šobrīd Rietumu aizsardzības sistēmas nav īpaši pielāgotas, lai ar to efektīvi tiktu galā,” viņa atzina.

Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Kijivā paraksta aizsardzības sadarbības līgumu, Ukrainai sasniedzot 1000 pārtvērēju dronu ražošanu mēnesī

Džons Hīlijs ieradās Kijivā un parakstīja aizsardzības sadarbības dokumentu ar premjerministru Denisu Šmihalu.

Saskaņā ar paziņojumu puses apsprieda "kopīgas stratēģiskas rūpnieciskās sadarbības iespējas".

Šmihals piebilda, ka kopš februāra Ukraina ir sasniegusi 1000 "Octopus" pārtvērēju dronu ražošanu mēnesī.

To Kijivā apstiprināja Petrs Macinka pēc tam, kad Krievijas raķetes aizkavēja viņa vilcienu.

Viņš arī uzsvēra Ukrainas gatavību mieram, uzslavēja tās bezpilota lidaparātu kara pieredzi un mudināja uz ciešāku Čehijas un Ukrainas sadarbību aizsardzības jomā.

Šāviņš caurdūra vienas no slimnīcas ēkas sienām.

Divas medmāsas guva mīnu sprādziena traumas un smadzeņu satricinājumu.

Hersona katru dienu cieš no Krievijas kara noziegumiem.

"Bet es domāju, ka Makronam šajā jautājumā ir taisnība: es uzskatu, ka ir pienācis laiks Eiropai runāt arī ar Krieviju.

Ja Eiropa nolems piedalīties šajā sarunu fāzē, runājot tikai ar vienu no abām pusēm, es baidos, ka tā galu galā redzēs, teiksim, ka tās pozitīvais ieguldījums ir ierobežots.

Bet kāda, tad ir problēma? Problēma ir tā, kam tas būtu jādara, jo, ja mēs pieļautu kļūdu, nolemjot atsākt sarunas ar Krieviju, no vienas puses, bet pēc tam, no otras puses, rīkotos haotiski, mēs izdarītu Putinam pakalpojumu. Un pēdējais, ko es vēlos darīt dzīvē, ir izdarīt Putinam pakalpojumu," paziņoja Itālijas premjere.