TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu okupanti cenšas nostiprināties ciematos netālu no Konstantiņivkas

Krievu okupanti sūdzas, ka dronu detektori vairs nepārstāj darboties pat 150 km dziļumā okupētajās teritorijās. Agrāk tā nebija.

Ukrainas valdība ir piešķīrusi papildu 10,8 miljardus grivnu ieroču iegādei un ražošanai, norāda Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko.

No šīs summas 9 miljardi grivnu tiks novirzīti jauna bruņojuma iegādei, bet vēl 1,8 miljardi grivnu tiks izmantoti aizsardzības nozares attīstībai, ražošanas palielināšanai un tehnoloģiju ieviešanai tieši no kaujas lauka.

Lai stiprinātu Latvijas austrumu robežas drošību, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) Krievijas - Latvijas pierobežā privātpersonām atsavinātajās teritorijās sākuši izvietot pretmobilitātes šķēršļus jeb tā dēvētos "pūķa zobus".

Trīs rindās izvietotie šķēršļi, no kuriem katrs sver aptuveni pusotru tonnu, ir novietoti ar nelielām atstarpēm, lai nepieļautu militārās tehnikas pārvietošanos pāri robežai. Vairāk lasi šeit.

Intervijā medijam "Euractiv" Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicinājis Eiropas Savienību atbalstīt reģionus, kurus skāruši dronu incidenti pie Krievijas robežas.

Prezidents norādīja, ka pēdējās nedēļās austrumu pierobežā vairākkārt izsludinātās gaisa trauksmes ne tikai ietekmējušas iedzīvotāju ikdienu, bet arī radījušas ekonomiskas sekas vietējiem uzņēmumiem. Vairāk lasi šeit.

Putina autokolonnu Kazahstānas galvaspilsētā Astanā pavadīja bruņumašīna ar ložmetēja torni, elektroniskās kara (EW) transportlīdzeklis un aizsega/eskorta helikopters.

Krievijas "ēnu flotes" tankkuģiem uzbrukuši jūras droni. Tas notika 2–3 km attālumā no Turcijas krastiem.

Divi droni ietriecās tankkuģī "Velora", bet neuzsprāga. Trešais drons ietriecās kuģī "JAMES II Altura", kas jau bija pakļauts uzbrukumam martā (tas pārvadāja Krievijas naftu) — arī šis kuģis tika bojāts.

Norvēģijas premjerministrs Jonass Gārs Stēre pēc tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Parīzē paziņoja, ka Oslo iesaistīsies Francijas vadītajā Eiropas kodolatturēšanas iniciatīvā. Vairāk lasi šeit.

Krievijas Tuapsē pludmales ir pārvērtušās par tehnogēnas katastrofas zonu, ko apliecina jauni video, kas publicēti sociālajos tīklos.

Kamēr Krasnodaras apgabala varas iestādes plāno 1. jūnijā atkal atvērt Tuapses pludmales, pārdrošie krievu tūristi, kuri jau ir uzdrošinājušies izbaudīt vietējās jūras "tīrību" un dalīties savos iespaidos sociālajos tīklos, pierāda, ka reģionā turpinās tehnogēnā katastrofa. Soctīklos popularitāti izpelnījies video, kurā redzams, kā atpūtnieks iznirst no jūras gandrīz pilnībā klāts ar mazutu.

Kā zināms, pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem agresorvalsts naftas infrastruktūras produkti noplūda Tuapses upē un pēc tam izplatījās Melnajā jūrā. Vietējās varas iestādes apgalvo, ka ir savākti vairāk nekā 33 000 kubikmetru piesārņotas augsnes, apgalvojot, ka situācija it kā tiek "kontrolēta". Tomēr ekologiem ir atšķirīgs viedoklis. Vairāk lasi šeit.

Eiropas Savienības (ES) nostāja ir, ka potenciālajā Krievijas un Ukrainas miera līgumā jābūt simetriskiem ierobežojumiem attiecībā uz Krievijas armiju, ja šādi ierobežojumi tiek noteikti Ukrainai, preses brīfingā sacīja ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa.

Svarīgi ir saprast, ar kādām pozīcijām ES vienoti ir gatava sākt sarunas ar Krieviju, pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Kiprā sacīja Kallasa.

"Es jau februārī rosināju dokumentu, kur uzskaitītas visas šīs pozīcijas, sākot ar to, ka Krievija patiešām ievēro starptautiskās saistības, kurās tā ir apņēmusies neuzbrukt kaimiņvalstīm un respektēt suverenitāti," atgādināja ES augstākā diplomāte.

"Bet, protams, tur ir arī citi punkti. Piemēram, būtu jāatspoguļo piekāpšanās, kas tiek prasīta Ukrainai, cita starpā attiecībā uz militārajiem ierobežojumiem. Tam būtu jāattiecas arī uz Krieviju, ja ko tādu paredzēs vienošanās," uzsvēra Kallasa.

Būtu jāatspoguļo arī plašāki jautājumi, viņa turpināja.