TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupantam Ukrainā piespriež mūža ieslodzījumu par karagūstekņa nošaušanu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kā ziņo "The Independent", Ukrainā ražotā spārnotā raķete “Flamingo” vairākos būtiskos rādītājos pārspēj ASV ražoto “Tomahawk”. Tās darbības rādiuss sasniedz 3000 kilometrus (salīdzinājumam – “Tomahawk” rādiuss ir aptuveni 1500 kilometri), bet kaujas galviņas svars ir 1100 kilogramu, kas ir vairāk nekā divkārši lielāks par amerikāņu raķetes ekvivalentu.
Raķete spēj sasniegt ātrumu līdz 900 km/h un izmanto modernizētu padomju laika turbopropelleru dzinēju, ko pielāgojuši Ukrainas inženieri.
Doneckas apgabalā esošā Mirnohradas pilsēta ir pilnībā sagrauta — neviena ēka nav palikusi neskarta, ziņo Ukrainas Jūras spēki.
“Mirnohrada no putna lidojuma. Pilsētā nav palikusi neviena neskarta ēka. Visur, kur sniedzas tā sauktais "krievu pasaules" pieskāriens — tur ir tikai postījumi, nāve un sabrukums,” teikts pievienotajā aprakstā, ko publicējis 503. atsevišķais jūras kājnieku bataljons.
Liela kalibra lodes trāpījušas N. A. Semaško Republikas klīniskās slimnīcas fasādei un astotā stāva logiem Simferopolē, Krievijas okupētajā Krimā, mēģinot novērst drona uzbrukumu naftas bāzei netālu no Bitumnes ciema.
Ziņots, ka incidents noticis 6. novembra rītā ap plkst. 7.00.
Līdz šim noteiktās sankcijas nespēj atturēt Latvijas uzņēmumus no Krievijas ēnu flotes apkalpošanas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījums noskaidrojis, ka zem Kipras karoga kuģojošais, bet Latvijā bāzētais tankeris "Zircone" nodarbojas ar kuģu uzpildīšanu. Lielākā daļa tā klientu ir Krievijas ēnu flote. Aizvadītajā nedēļā "Zircone" ienācis Rīgas ostā, lai, iespējams, iegādātos un pildītos ar kuģu degvielu. Tas piestājis pie degvielas naftas produktu vairumtirgotāja SIA "Ovi" naftas produktu termināla.
Kā ziņo reģionālais gubernators Volodimirs Kohuts, 9. novembra rītā trīs ceturtdaļas Ukrainas Poltavas apgabalajoprojām bija bez elektroapgādes, divos rajonos pilnībā pārtraukta elektrības padeve, kā arī daļēji vēl divos citos rajonos, vēsta medijs "Suspilne".
Pilnībā bez elektrības palikuši Mirhorodas un Lubņu rajoni, kā arī daļa Poltavas un Kremenčukas rajonu.
Krievijas pilsētu Voroņežu 9. novembrī satricinājuši sprādzieni, iedzīvotāji ziņojuši par pretgaisa aizsardzības sistēmu darbību un elektroapgādes traucējumiem.
Krievijas “Telegram” kanāls "Shot" vēsta, ka pilsētas nomalēs bija dzirdami vismaz pieci līdz seši spēcīgi sprādzieni, pēc kuriem aculiecinieki debesīs redzējuši spožus uzliesmojumus. Vēlāk vietējie iedzīvotāji sākuši ziņot par elektrības padeves pārtraukumiem.
Vladimiram Putinam ir jāpatur prātā, ka kodolkarš nekad nedrīkst sākties, jo to nav iespējams uzvarēt, sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute intervijā laikraksta "Die Welt".
Viņa komentāri izskanēja saistībā ar Putina izteikumiem par iespējamiem kodolieroču izmēģinājumiem, kas būtu atbilde uz ASV plāniem.
Rute uzsvēra NATO kodolspēju nozīmi alianses drošībai. Viņš norādīja, ka NATO kodolatbaidīšanas spējas ir galvenā drošības garantija, tāpēc ir būtiski, lai šie spēki saglabātos “uzticami, droši un efektīvi.”
Tostarp arī tās, kas paredzētas Ukrainas atbalstam — piemēram, AMRAAM raķešu, Aegis un HIMARS kaujas sistēmu piegādes. Par to ziņo Axios, atsaucoties uz avotiem ASV Valsts departamentā.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka ir gatavs apspriest karu Ukrainā, ko viņš dēvē par "Ukrainas jautājumu", taču atkārtoti paudis stingru nostāju par Krievijas interesēm.
Vācijas tā dēvētā miera kustība, kas iestājas pret valdības gatavošanos karam, izsludinājusi valsts mēroga rīcības dienu pret iespējamo karaklausības atjaunošanu.
"Federālās valdības gatavošanās karam un masīvā pārapbruņošanās ar tās dramatiskajām sociālajām sekām padara par nepieciešamu miera kustībai aktīvāk gatavoties kopīgai rīcībai," pēc divas dienas ilgās konferences Kaselē, kurā piedalījās aptuveni 500 aktīvistu, svētdien paziņoja Federālā Miera padomes komiteja.
Komiteja norādīja, ka gaidāmā karaklausības ieviešana un "vispārējā sabiedrības militarizācija" prasa spēcīgus un radošus protestus.
Miera kustība izlēmusi, ka protesti pret karaklausības atjaunošanu notiks 5. decembrī.
Pieaugot Krievijas radītajiem draudiem, Vācija steidz stiprināt Bundesvēra aizsardzības spējas, un saskaņā ar iecerēto 1. janvārī jāstājas spēkā jaunajam likumam par karadienestu, kas sākotnēji paredz atjaunot brīvprātīgu karaklausību.
Taču gadījumā, ja tas nenodrošinās pietiekamu rekrūšu skaitu, plānota atgriešanās pie vispārējās obligātās karaklausības
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



