TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: agresorvalstī smiesies par asiņaino karu, filmēs komēdijseriālu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vīrietis, kurš minēts tikai vārdā kā Jevgēņijs, savulaik kritizēja Krievijas armijas vadību, kas okupantu karavīrus sūta "gaļas triecienos", nerēķinoties ar upuruem.
Pašam Karaganovam, kurš aicina beidzot uzšaut pa Eiropu ar kodolraķētēm, Itālijā pieder īpašumi.
Krievija ir aktivizējusi savas dezinformācijas un propagandas operācijas pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, gan atklātā, gan slēptā veidā. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, Krievijas specdienesti pašu izveidoto naratīvu izplatīšanai izmanto arī tos Latvijas iedzīvotājus, kurus izdodas savervēt Telegram kanālos vai arī Krievijas apmeklējuma laikā. Tipiskie uzdevumu izpildītāji ir personas ar zemiem ienākumiem un personas, kas vēlas nopelnīt, kā arī arvien biežāk – jaunieši.
Vairāk lasiet šeit.
Ukraina un Grieķija svētdien Atēnās parakstīja vienošanos par ASV sašķidrinātās dabasgāzes piegādi Ukrainai caur Grieķiju ziemas mēnešos.
Grieķijas valsts kontrolētā gāzes uzņēmuma "DEPA Commercial" un Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānijas "Naftogaz" vienošanās attiecas uz laikposmu no 2025. gada decembra līdz 2026. gada martam.
Vienošanās tika parakstīta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska, Grieķijas premjerministra Kiriaka Micotaka un ASV vēstnieces Grieķijā Kimberlijas Gilfoilas klātbūtnē.
"Attiecības starp mūsu valstīm iegūst jaunu būtisku dimensiju - jaunu drošu enerģētikas artēriju, kas stiepjas no dienvidiem uz ziemeļiem, no Grieķijas uz Ukrainu," sacīja Micotakis.
ASV sašķidrinātā dabasgāze ar tankkuģiem tiek nogādāta terminālī Grieķijas Aleksandrupoles ostā.
Онлайн-кинотеатр Premier объявил о съемках комедийного сериала о СВО «Обратная сторона медали».
— Андрей Мальгин (@andrey_malgin) November 15, 2025
Сериал рассказывает о группе добровольцев, которая прибывает в зону боевых действий. Их первой задачей становится оборудование пункта временной дислокации в разбитом украинском доме. pic.twitter.com/qfLjbOL940
Kamēr Krievija jau 1362. dienu turpina izpostīt Ukrainas pilsētas no nogalināt tās iedzīvotājus, turpinot asiņaināko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara laikiem, agresorvalsts nolēmusi, ka pienācis laiks savu invāziju pārvērst jautrā pasākumā. Šim nolūkam Krievijā sāk filmēt “komēdijseriālu” par saviem brašuļiem “speciālajā militārajā operācijā”.
Par šāda “smieklpilnā” seriāla “Medaļas otrā puse” tapšanu paziņojis tiešsaistes kinoteātris “Premier”. Seriāla veidotāji paziņojuši, ka tajā stāstīs par brīvprātīgo grupu, kas ierodas kaujas zonā. “Jauniņos norīko rūdītā karavīra ar segvārdu “Kuba” pakļautībā, kurš ne pārāk vēlas ņemties ar jaunpienācējiem, tomēr pakļaujas sava tiešā komandiera pavēlei. Viņu pirmais uzdevums ir iekārtot pagaidu dislokācijas punktu izpostītā ukraiņu mājā. Tā sākas jauno cīnītāju ikdiena pieredzējušu komandieru uzraudzībā,” teikts seriāla anotācijā.
Vairāk lasiet šeit.
Kādreiz Medvedeva daiļrade varētu kļūt par narkologu un psihiatru izpētes objektu.
"Nemaksā šahtā? Nav bēda, "speciālajā militārajā operācijā ar 41. armiju saņemsi vairāk!" vilina reklāma, piedāvājot ogļračiem pazemi šahtā nomainīt ar melnā maisa perspektīvu Ukrainā.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns nosauca bažas par iespējamu Krievijas uzbrukumu ES vai NATO par “smieklīgām”, sakot, ka Krievija neesot pietiekami spēcīga. “Viņi vairāk nekā trīs gados nav spējuši ieņemt visu Ukrainu — kā mēs Eiropā varam teikt, ka esam vājāki par Krieviju?” viņš paziņoja.
Hungarian PM Viktor Orban called fears of a Russian attack on the EU or NATO “ridiculous,” saying Russia isn’t strong enough. “They haven’t managed to take all of Ukraine in over three years, how can we in Europe say we’re weaker than Russia?” he stated. pic.twitter.com/4k3lNgR7rc
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 16, 2025
"Līdzīgi kā Ziemeļkorejai,” viņš apgalvo.
Un ko viņš piedāvā? Nosūtīt uz fronti 25 000 kubiešu, uzbūvēt četras militārās bāzes Venecuēlā — un tad, viņaprāt, “visi gribēs sarunāties”.
💊Zahar Prilepin — a pro-Kremlin writer and former militia commander in Donbas — says Russia lacks “samurai-level ruthlessness”
— NEXTA (@nexta_tv) November 16, 2025
“Like North Korea,” he claims.
And what does he want? Bring 25,000 Cubans to the front, build four military bases in Venezuela — and then, he says,… pic.twitter.com/4S6FxLJfv5
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
