Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 23:56
Krievija cietusi šogad rekordsmagus zaudējumus 24 stundu laikā, tikai vienreiz iepriekš ukraiņiem izdevies likvidēt vairāk okupantu

Kamēr Krievija jau 1486. dienu turpina slepkavot Ukrainā, šonedēļ bijis vēsturisks notikums cīņā pret krievu okupantu armiju — 17. martā izdevās okupantiem diennakts laikā nodarīt vislielākos dzīvā spēka zaudējumus 2026. gadā. Tikai vienreiz, 2024. gada 20. oktobrī, 24 stundu laikā okupanti piedzīvoja smagākus dzīvā spēka zaudējumus. Vairāk lasi šeit.

Vakar 23:40
Tiesa atstādina brigādes komandieri, kuru apsūdz karavīru ļaunprātīgā izmantošanā radinieku māju remontam

Jaroslavs Lisenko, domājams, lika vismaz septiņiem karavīriem pamest savas vienības, sākot ar 2024. gada septembri, un norīkoja viņus renovācijas un būvniecības darbos, liecina Valsts izmeklēšanas biroja dati.

Vakar 23:09
Krievija okupētajās Ukrainas daļās ir aizstājusi Rietumu tehnoloģijas un finanšu sistēmas ar Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas atbalstu

Austrumu cilvēktiesību grupa un Stratēģiskās pētniecības un drošības institūts pagājušajā nedēļā publicēja analītisku ziņojumu, kurā norādīts, ka Krievija okupētajās Ukrainas daļās ir aizstājusi Rietumu tehnoloģijas un finanšu sistēmas ar Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas atbalstu.

Austrumu cilvēktiesību grupas vadītāja Vera Iastrebova laikrakstam "Kyiv Independent" pastāstīja, ka Krievijai ir nepieciešami ārējie sabiedrotie, kas ir gatavi darboties ārpus "standarta starptautiskajiem noteikumiem", lai kompensētu "pašas Krievijas vājās vietas".

Vakar 22:58
Apstiprināta vismaz 204 000 krievu iebrucēju nāve Ukrainā

Britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcijas un neatkarīgā tīmekļa izdevuma "Mediazona" žurnālisti sadarbībā ar brīvprātīgo komandu noskaidrojuši 204 626 Ukrainā kritušo krievu karavīru vārdus.

Starp iebrucējiem, kas krituši līdz šī gada martam, ir 75 288 brīvprātīgie, 18 226 mobilizētie un 22 207 bijušie ieslodzītie, kas sastāda 57% no kritušo kopskaita. Neviens no viņiem pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā nebija saistīts ar armiju.

Žurnālistiem zināmi 7009 kritušo virsnieku vārdi. Starp tiem ir 494 apakšpulkveži, 164 pulkveži un 13 ģenerāļi.

Vakar 22:34
Zelenskis: Ukrainas eksperti strādā piecās Tuvo Austrumu valstīs cīņai pret "Shahed"

Ukrainas eksperti sadarbojas ar piecām Tuvo Austrumu valstīm cīņā pret Irānas trieciendroniem "Shahed", turklāt ir saņemti papildu pieprasījumi no citām valstīm, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Mūsu komandas jau sadarbojas ar piecām valstīm cīņā pret "Shahed" - ir sniegti ekspertu novērtējumi, palīdzam izveidot aizsardzības sistēmu. Ir papildu pieprasījumi no citām valstīm. Tāpat divos virzienos reģionā ir pieprasījumi no ASV puses par ekspertu atbalstu viņu militārajiem spēkiem. Izskatām pieprasījumus arī no Eiropas partneriem, kuru spēki atrodas šajā reģionā," piektdien Zelenskis rakstīja savā "Telegram" kanālā.

Vakar 22:11
Igaunija izraidījusi krievu spiegu, kurš ieradās ar uzturēšanās atļauju

Viņš bija ieradies Igaunijā iepriekšējā nedēļā, it kā pavadot ģimenes locekli, kurš pieteicās Veselības fonda pabalstiem — rūpīgi izstrādāts aizsegs, kas viņam palīdzēja tikt pāri robežai.

Vakar 21:43
Okupanti Odesas ostā uzbrukuši diviem graudu kravu kuģiem

Krievija Odesas ostā naktī uzbrukusi divus graudu kravu kuģiem zem Palau un Barbadosas karogiem — abi atradās virs ūdens, trāpīja arī graudu bunkuram un ostas iekārtām, divi cilvēki tika ievainoti.

Tajā pašā naktī Zaporižjā gāja bojā 30 gadus veca sieviete un ievainots 10 gadus vecs zēns. Netālu no Doneckas frontes līnijas uzbrukts evakuācijas automašīnai no "Proliska", kurā atradās vecāka gadagājuma civiliedzīvotāji — viena sieviete gāja bojā, otra atrodas intensīvās terapijas nodaļā.

Vakar 21:24
Polija neveidos kopīgu militāro poligonu ar Lietuvu

Polija noraidījusi Lietuvas priekšlikumu veidot kopīgu militāro poligonu uz abu valstu robežas.

Lietuva gatavojas izveidot jaunu militāro poligonu Lazdiju rajona Kapčamiesta apkārtnē, netālu no Polijas un Baltkrievijas robežas stratēģiski svarīgajā Suvalku koridorā.

Projekta mērķis ir stiprināt NATO austrumu flangu, un Lietuvas amatpersonas aicināja Poliju piedalīties objekta būvniecībā un izmantošanā.

Vakar 21:14
ASV ir aizliegusi Kubai saņemt Krievijas naftu

ASV Finanšu ministrija ir pievienojusi Kubu to valstu sarakstam, kurām aizliegts tirgoties ar Krievijas naftu un naftas produktiem. Tas notiek, neskatoties uz to, ka vismaz divi tankkuģi ar degvielu jau ir ceļā uz salu, ziņo CNBC.

Kuba piedzīvo nopietnu enerģētikas krīzi un degvielas trūkumu Amerikas blokādes laikā.

Vakar 20:53
Ungārijā vienam no "Oschadbank" darbiniekiem injicēts "patiesības serums"

Saskaņā ar laikraksta "The Guardian" sniegto informāciju, kas atsaucas uz Ukrainas Drošības dienestu (SBU), vienam no "Oschadbank" darbiniekiem Ungārijā pratināšanas laikā tika ievadīts tā sauktais "patiesības serums", lai viņš vairāk runātu.

Avoti šo injekciju raksturoja kā "krievu stila" injekciju, kas atgādina vecos VDK laikmeta "patiesības serumus". Injekcijā bija miorelaksants, kas paredzēts, lai padarītu personu runīgāku.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".