TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien kritizēja ASV lēmumu atkal atvieglot Krievijas naftai noteiktās sankcijas.

"Turpmāka Krievijai noteikto sankciju mīkstināšana neatbilst reālajai kara un diplomātijas situācijai un veicina Krievijas vadības ilūziju, ka karu var turpināt," teikts Zelenska ierakstā sociālajos medijos.

Tomēr Zelenskis, rakstot par lēmumu pagarināt sankciju apturēšanu, tieši nepiemin ASV.

"Katrs dolārs par Krievijas naftu ir nauda karam," uzsver Ukrainas prezidents.

Viņš norāda, ka šobrīd jūrā atrodas vairāk nekā 110 Krievijas ēnu flotes tankkuģu ar vairāk nekā 12 miljoniem tonnu Krievijas naftas, "kuru, pateicoties sankciju mīkstināšanai, atkal var pārdot bez sekām".

"Tie ir 10 miljardi dolāru - resurss, kas ir tieši pārvēršams jaunos triecienos Ukrainai," skaidro Zelenskis.

Viņš piebilst, ka tikai šonedēļ vien Krievija pret Ukrainu raidījusi vairāk nekā 2360 bezpilota lidaparātus, vairāk nekā 1320 vadāmās aviobumbas un gandrīz 60 dažāda veida raķetes.

Jau ziņots, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija piektdien atkal uz mēnesi atviegloja Krievijas naftai noteiktās sankcijas, ļaujot Krievijai pārdot jau tankkuģos iekrauto jēlnaftu un naftas produktus.

ASV Finanšu ministrija izsniedza licenci divas dienas pēc finanšu ministra Skota Besenta paziņojuma, ka Krievijas naftai noteikto sankciju atvieglojums netiks atjaunots.

Jaunā licence ļauj pirkt tankkuģos iekrauto Krievijas jēlnaftu un naftas produktus līdz 16. maija plkst. 12.01 (plkst. 7.01 pēc Latvijas laika).

Tā pagarina iepriekš uz 30 dienām noteikto sankciju atvieglojumu, kas bija spēkā no marta vidus līdz 11. aprīlim.

Krievijas naftai noteikto sankciju atvieglojums sākotnēji bija ieviests saistībā ar karu Irānā, kura dēļ tika slēgts Hormuza šaurums, ar mērķi samazināt augošās energoresursu cenas.

Šādi sankciju atvieglojumi var sarežģīt centienus liegt Krievijai gūt ieņēmumus no naftas pārdošanas, kas tai vajadzīgi kara finansēšanai pret Ukrainu.

Francijas finanšu ministrs Rolands Leskīrs šonedēļ pēc G7 valstu finanšu līderu tikšanās Vašingtonā uzsvēra, ka "Krievija nedrīkst gūt labumu no Irānā notiekošā".

Ne Slovākija, ne kāda cita valsts nav prasījusi Latvijai pārlidojuma atļauju ceļā uz 9. maija Krievijas kara propagandas pasākumu, norāda Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Viņa uzsvēra, ka Latvijas nostāja ir skaidra - kamēr Krievija turpina agresiju pret Ukrainu, nevar palīdzēt atvieglot ceļu uz Krievijas kara propagandas pasākumiem. Tāpēc uz 9. maija pasākumiem, tāpat kā iepriekšējos gados, pārlidojuma atļaujas izsniegtas netiks, norādīja ĀM.

Eglīte arī piebilda, ka Eiropā Otrā pasaules kara upurus piemin 8. maijā.

Kā vēstīts, Latvija un Lietuva nav atļāvušas Slovākijas premjerministra Roberta Fico lidmašīnai izmantot savu gaisa telpu, lai dotos uz 9. maija pasākumiem Maskavā, ziņo Slovākijas portāls "SME", atsaucoties uz Fico videouzrunu.

"Lietuva un Latvija jau ir informējušas, ka neļaus lidojuma laikā uz Maskavu šķērsot savu teritoriju," sacīja Fico platformā "Facebook" publiskotajā video.

"Kāpēc? Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis neļauj citas ES dalībvalsts premjerministram lidot pāri savām teritorijām," Slovākijas premjers pauda savu kritisko attieksmi par šo lēmumu.

"Es noteikti atradīšu citu maršrutu, kā to darīju pagājušajā gadā, kad mūs torpedēja Igaunija," piebilda Fico, kurš ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Kremli.

Jau ziņots, ka arī pagājušajā gadā Baltijas valstis neatļāva šķērsot savu gaisa telpu ārvalstu amatpersonu lidmašīnām ceļā uz Maskavu, kur 9. maijā tiek svinēta Padomju Savienības uzvara pār nacistisko Vāciju otrajā pasaules karā. Fico pagājušajā gadā bija spiests veikt garu apkārtceļu, lidojot pāri Ungārijai, Rumānijai un Melnajai jūrai. Iecerētais lidojuma maršruts bija jāmaina arī Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča lidmašīnai.

Fico un viņa Ungārijas kolēģis Viktors Orbāns, kurš maijā atstās valdības vadītāja amatu pēc graujošās sakāves parlamenta vēlēšanās, ir tuvākie Krievijas diktatora Vladimira Putina sabiedrotie ES valstu līderu vidū.

Krievija vairs nevar iztikt bez kara, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, politologs Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai").

Viņš atzīst - ja karu saprot kā kinētisku agresiju, kas tiek īstenota Ukrainā, tad pie kaut kādiem nosacījumiem Krievijas diktators Vladimirs Putins būtu gatavs to pārtraukt, taču Putins sagaida tikai un vienīgi Ukrainas kapitulāciju.

Ijabs uzskata, ka Krievijas prezidents nekad nepārvērtīsies par normālu, saimnieciski orientētu valdības vadītāju, kāds ir, piemēram, pašreizējais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

Putins sevi redz kā vēsturiska mēroga figūru, bet tā vēsturiskā literatūra, uz kuras viņš balsta visus savus stāstus, ir drausmīgs vēsturisks "trešs", uzskata EP deputāts.

Pēc Ijaba teiktā, Putinam šķiet, ka viņš īstenos sapņus par Trešo Romu, krievu pasauli. "Vai no tā var nokāpt, es nezinu. Manuprāt, ir pamats šaubīties, vai Krievija var iztikt bez mentāla kara. Bez fiziska kara tā varbūt arī var iztikt, bet bez mentāla nē," uzskata Ijabs.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 318 220 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1070 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 882 tankus, 24 420 bruņutransportierus, 40 324 lielgabalus un mīnmetējus, 1748 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1349 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 247 131 bezpilota lidaparātu, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 397 automobiļus un autocisternas, kā arī 4131 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas pilsētai Čerņihivai naktī uz svētdienu nogalināts viens un ievainoti četri cilvēki, kā arī nodarīti postījumi, paziņoja vietējās amatpersonas.

Nogalinātais ir 16 gadus vecs jaunietis. Ievainotie ir trīs sievietes un vīrietis.

Nodarīti postījumi septiņām privātmājām, no kurām trīs nodegušas, kā arī skolai un administratīvajai ēkai.

Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 236 droniem, un 203 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus. No 236 droniem aptuveni 150 bija "Shahed" tipa trieciendroni. Fiksēti 32 trieciendronu trāpījumi 18 vietās un notriekto dronu atlūzu nogāšanās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Plānots par 1,157 miljoniem eiro iegādāties 48 stacionāros dīzeļģeneratorus un nodot tos Ukrainas Čerņihivas apgabala administrācijai, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka Ministru kabinets 24. februāra sēdē apstiprināja EM piedāvājumu par Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai piešķirtā 1,2 miljonu eiro finansējuma izlietojumu ģeneratoru iegādei. Ministrijas organizētās sarunu procedūras rezultātā plānots slēgt iepirkuma līgumu par 48 stacionāro dīzeļģeneratoru piegādi ar SIA "Rīgas dīzelis DG", organizējot preču tālāku nodošanu Čerņihivas apgabala administrācijai.

Projekts paredz EM sniegt palīdzību Čerņihivas apgabalam un atbilstoši tā līgumam nodot ģeneratorus par kopējo iegādes vērtību 1,157 miljoniem eiro, kā arī EM segt transporta izdevumus 42 108 eiro apmērā par nododamo preču piegādi Čerņihivas apgabalam.

Ukrainas Su-27 iznīcinātāji ir snieguši atbalstu sauszemes spēkiem Rodinskas apkaimē, uzbrūkot Krievijas pozīcijām un neļaujot Krievijas karaspēkam pārgrupēties. 

Ir ziņots par sprādzieniem netālu no Jejskas ostas Krievijas Krasnodaras apgabalā.