TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs piektdien paziņoja, ka ASV lēmums mīkstināt daļu Krievijai noteikto sankciju, lai mazinātu karadarbības Tuvajos Austrumos izraisīto enerģijas cenu kāpumu, ir nepareizs un varētu palīdzēt Maskavai finansēt karu Ukrainā.
Mercs vizītē Norvēģijā sacīja, ka "sankciju mīkstināšana šobrīd, neatkarīgi no iemesliem, ir nepareiza. Mēs uzskatām, ka tā ir nepareiza rīcība".
"Galu galā mēs vēlamies nodrošināt, ka Krievija neizmanto karu Irānā, lai vājinātu Ukrainu," uzsvēra Mercs.
"Fire Point" izpilddirektors Deniss Štilermans sacīja, ka ballistiskā raķete FP-7 ir izturējusi visus trīs izmēģinājuma startus, pievarot 300 km ar 2–2,5 reizes zemākām izmaksām nekā Rietumu ekvivalenti. FP-9 trieciena brīdī sasniedz 850 km ar ātrumu virs 1200 m/s, un tā ir paredzēta, lai uzveiktu Maskavas pretgaisa aizsardzību. Testi plānoti vasaras sākumā.
Fire Point CEO Denis Shtilerman said the FP-7 ballistic missile has passed all three test launches, covering 300km at 2-2.5x lower cost than Western equivalents. The FP-9 reaches 850km at over 1,200 m/s on impact, designed to defeat Moscow's air defenses. Tests planned for early… pic.twitter.com/BLsT3ZEeAd
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 13, 2026
Piektdien, 13. martā, Latvijas skeletonisti Kamila Krustiņa un Renārs Jumiķis kļuva par pasaules junioru vicečempioniem pāra stafetē skeletonā. Apbalvošanas ceremonijā sportisti laikus pameta pjedestālu, lai nebūtu jāfotografējas ar krievu sportistiem. Vairāk lasi šeit.
🇱🇻Bravo Latvia!
— UkrSportBase 🇺🇦 | Olympics (@Ukrsportbase) March 13, 2026
Latvian skeleton athletes Kamila Krustiņa and Renārs Jumiķis refused to take photos with Russians at the Junior World Championships. pic.twitter.com/rBZSmyY5GU
Krievijas raķetes triecienā Ukrainas austrumos piektdien nogalināti trīs cilvēki, kas brauca autobusā netālu no Kupjanskas, Harkivas apgabalā, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.
"Trieciena rezultātā tika nogalināti trīs cilvēki - autobusa šoferis un divi pasažieri," paziņoja vietējā policija.
Autobuss atradās netālu no Nova Oleksandrivkas ciemata, kad tam trāpīja raķete "Iskander".
❗️An oil well caught fire in 🇷🇺Kenyaktamak, Bashkortostan. pic.twitter.com/HWq3q1jSpX
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 13, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry and logistics in the Lymansk direction pic.twitter.com/thS8nCtAC3
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 13, 2026
"Fire Point" izpilddirektors Deniss Štilermans atklāj, ka "Flamingo" raķetēm nav nepieciešamas militārās palaišanas iekārtas. Tiek izmantoti standarta civilie kravas automobiļi, kas ir gatavi šaušanai 15 minūšu laikā. Viņš teica, ka triecieniem jābūt vērstiem pret Maskavas lēmumu pieņemšanas centriem un Rubļovkas elites rajonu, nevis pierobežas reģioniem.
Fire Point CEO Shtilerman added the Flamingo requires no military launch vehicles. Standard civilian trucks are used, ready to fire in 15 minutes. Strikes must target Moscow's decision-making centers and the Rublyovka elite district, not border regions, he said. #Ukraine https://t.co/2WX7lZm1hx pic.twitter.com/OjLiwq4WF1
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 13, 2026
Ukrainas karaspēks no 77. atsevišķās gaisa mobilās brigādes sagūsta krievu karavīru grupu Harkivas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian troops from the 77th Separate Airmobile Brigade capture a group of 🇷🇺Russian soldiers on the Kharkiv axis/direction. pic.twitter.com/8jvOKZ4SC8
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 13, 2026
Plānos ietilpst arī vēl 4 GW atjaunošana, tostarp vairāk nekā 2 GW, līdz maija beigām, ziņoja enerģētikas ministrs.
Turklāt valsts attīsta decentralizēto ražošanu: kopš pilna mēroga kara sākuma ir ieviesti 1,5 GW šādu jaudu, un 2026. gadā plānots pievienot vēl 1,5 GW. Iekārtas energosistēmas atjaunošanai Ukraina saņem arī no partneriem Latvijā, Vācijā un Austrijā.
❗️Ukraine has restored 3.5 GW out of 9 GW of lost capacity, — Ukraine’s Energy Minister Shmyhal
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 13, 2026
The plans also include the restoration of another 4 GW, including more than 2 GW — by the end of May, the Energy Minister reported.
In addition, the state is developing distributed… pic.twitter.com/uDaRGqTVe1
Ukrainas Drošības dienests (SBU) aizturēja Krievijas aģentu, kurš plānoja nogalināt 3. armijas korpusa komandieri Andriju Biļecki.
Tika ziņots, ka SBU militārā pretizlūkošana ar Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka un Bezpilota sistēmu spēku komandiera palīdzību izjauca Krievijas mēģinājumu nogalināt Aizsardzības spēku 3. armijas korpusa komandieri.
Preventīvo darbību rezultātā tika aizturēts Krievijas aģents, kurš gatavoja mērķtiecīgu raķešu un bumbas triecienu Ukrainas ģenerāļa atrašanās vietā kaujas zonā. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
