TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atklāj "Rietumu fronti" pret Ukrainas atbalstītājiem Eiropā, vairākām valstīm nosakot jaunus tarifus Grenlandes aneksijas centienos

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirmdien plkst. 13 apmeklēs NATO pirmās pastāvīgās jūras spēku grupas (SNMG1) flagmani "Almirante Juan de Borbón", noskaidroja aģentūra LETA.

Nacionālajos bruņotajos spēkos aģentūrai LETA pavēstīja, ka NATO pirmās pastāvīgās jūras spēku grupas flagmanis ieradies ostas vizītē Rīgā, apliecinot NATO apņemšanos nodrošināt kolektīvo aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un klātbūtni Baltijas jūras reģionā.

Šī ir pirmā SNMG1 ostas vizīte kopš Spānijas Jūras spēki pārņēmuši tās komandvadību. SNMG1 komandieris Spānijas Jūras spēku kontradmirālis Hoākins Ruizs Eskagedo ir pārliecināts, ka šī vizīte stiprina attiecības starp NATO jūras spēkiem un Latvijas valsts vadību, kā arī Latvijas nepārtraukto atbalstu sabiedroto operācijām.

"Šādas ostu vizītes ir nozīmīga iespēja stiprināt mūsu saites ar sabiedrotajiem un apliecināt NATO pastāvīgo apņemšanos nodrošināt kuģošanas drošību un kolektīvo aizsardzību Baltijas reģionā," uzsver SNMG1 komandieris.

SNMG1 ir viena no četrām pastāvīgajām NATO jūras spēku grupām, kas nodrošina nepārtrauktu kuģu klātbūtni jūrā, lai nepieciešamības gadījumā spētu nekavējoties reaģēt gan miera laikā, gan krīzes un konfliktu laikā. Šāda NATO spēku izvietošana veicina sabiedroto drošību, uzlabo savietojamību un demonstrē NATO spēju darboties visā Ziemeļatlantijā, Baltijas jūrā un Arktikas pieejās.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 227 440 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1020 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 573 tankus, 23 922 bruņutransportierus, 36 333 lielgabalus un mīnmetējus, 1617 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1278 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 110 215 bezpilota lidaparātus, 4163 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 74 876 automobiļus un autocisternas, kā arī 4045 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

ASV prezidenta Donalda Trampa piemērotie papildu muitas tarifi astoņām Eiropas valstīm vājinātu transatlantisko attiecību pamatu, vienlaikus Eiropas Savienības (ES) un tirgus bloka "Mercosur" nolīgums spēlē pretēju lomu, aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Rihards Kols (NA).

Viņš komentēja, ka ASV tarifi ir tūlītējs mīnuss, taču vienošanās ar "Mercosur" ir ilgtermiņa pluss, tie nav simetriski procesi.

"Ja vēlamies salīdzināt, tad var teikt, ka ASV tarifi un "Mercosur" viens otru kompensē tikai daļēji un dažādos laika nogriežņos. ASV tarifi ir īstermiņa negatīvs šoks Eiropas ekonomikai - tie tieši skar eksportu uz vienu no mūsu lielākajiem un maksātspējīgākajiem tirgiem, īpaši rūpniecībā, farmācijā un transporta nozarē," pārliecināts politiķis.

Viņš uzskata, ka šī ietekme ir tūlītēja un koncentrēta.

"Savukārt "Mercosur" nolīgums ir strukturāls ilgtermiņa ieguvums. Tas atver jaunu, lielu tirgu Eiropas uzņēmumiem, samazina tarifu slogu miljardu apmērā un ļauj ES diversificēt eksportu ārpus transatlantiskās telpas," vērtējā Kols.

Tomēr šis efekts būšot pakāpenisks, nevienmērīgs un atkarīgs no nozares un valsts spējas šo tirgu izmantot. Tāpēc "Mercosur" varot amortizēt daļu no ASV tarifu ietekmes, bet tas neaizvieto ASV tirgu, kas ES ekonomikai joprojām ir kritiski svarīgs.

Viņš arī norādīja, ka ASV tarifi izskatās kā spēka demonstrācija, bet realitātē tie ir nodoklis pašiem sev.

"Tarifu politika bremzē arī pašas ASV ekonomiku. Augstākas importa cenas nozīmē lielākas izmaksas patērētājiem un uzņēmumiem, īpaši nozarēm, kas balstās uz globālām piegāžu ķēdēm. Tas samazina konkurenci, investīcijas un inovāciju tempu," komentēja EP deputāts.

No Eiropas skatupunkta būtiskākais esot tas, ka šāda politika grauj uzticību ASV kā paredzamam un stabilam ekonomiskajam partnerim.

"Tas mudina ES meklēt alternatīvus tirgus un paātrina eksporta diversifikāciju. Politiskā ziņā tas var dot īstermiņa punktus, bet ekonomiski tas vājina visu Rietumu ekonomisko telpu," atzina Kols.

Viņš lēš, ka Latvijai ASV tarifu tiešā ietekme ir salīdzinoši ierobežota, jo eksports uz ASV nav ļoti liels. Taču netiešā ietekme jūtama caur Eiropas vērtību ķēdēm - īpaši transporta aprīkojumā, mašīnbūvē un citās nozarēs, kur Latvija ir integrēta kā piegādātājs.

Savukārt "Mercosur" politiķis sauc par reālu iespēju Latvijai, jo nolīgums samazina tarifus tieši valsts galvenajām eksporta pozīcijām - mašīnām, kokmateriāliem, ķīmijai, pārtikai - un atver arī pakalpojumu un publisko iepirkumu tirgu. Taču šīs iespējas neesot garantijas pašas par sevi - ja Latvija aktīvi neies šajos tirgos, to darīs citi.

"Ekonomiskie lēmumi tieši ietekmē politisko uzticēšanos. ASV tarifi vājina transatlantisko attiecību pamatu laikā, kad vienotība ir īpaši svarīga. Ja sabiedrotie sāk savstarpēji uztvert viens otru kā ekonomiskus pretiniekus, tas iedragā arī politisko kapitālu," spriež Kols.

Vienlaikus "Mercosur" nolīgums, viņa vērtējumā, spēlē pretēju lomu. "Tas stiprina ES klātbūtni Latīņamerikā, mazina Krievijas un Ķīnas ietekmi reģionā un veido ciešākas politiskās un stratēģiskās saites," skaidro politiķis.

Vienlaikus viņš pauda, ka Latvijas pozīcija ir līdzsvarota un skaidra - drošībā ASV ir neaizvietojams sabiedrotais, bet ekonomikā ES jābūt pietiekami spēcīgai un diversificētai, lai nebūtu ievainojama.

"Drošībā mēs paļaujamies uz sabiedrotajiem, ekonomikā - uz spēju stāvēt uz savām kājām," piebilda Kols.

Kā vēstīts, Tramps paziņojis, ka domstarpību dēļ Grenlandes jautājumā no 1. februāra imports no astoņām ES dalībvalstīm tiek aplikts ar 10% lielu muitas nodokli.

Jaunie tarifi attieksies uz visu importu no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Somijas. Gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par Grenlandes pārdošanu ASV, no jūnija šis tarifs tiks paaugstināts līdz 25%.

Savukārt ES un vairāku Dienvidamerikas valstu kopējā tirgus bloks "Mercosur" sestdien Paragvajā parakstīja brīvās tirdzniecības nolīgumu.

Ar šo vienošanos tiek izveidota viena no pasaulē lielākajām brīvās tirdzniecības zonām, kas aptver vairāk nekā 700 miljonus cilvēku un kuras kopējais ekonomikas apjoms ir aptuveni 22 triljoni ASV dolāru.

Aizvadītajā gadā Valsts drošības dienests (VDD), pamatojoties uz identificētiem riskiem Latvijas valsts drošībai, sadarbībā ar Valsts robežsardzi ieceļošanu Latvijā liedza kopumā 1764 apdraudējumu radošiem ārvalstniekiem, tostarp arī Krievijas pilsoņiem, kuri piedalījušies karā pret Ukrainu, aģentūra LETA noskaidroja VDD.

Šogad līdz 17. janvārim ieceļošana valstī liegta 62 apdraudējumu radošiem ārvalstniekiem.

VDD vērsa uzmanību, ka atteikuma pamatā bieži ir vairāku riska faktoru kopums. Dienests ārvalstniekus vērtē vispusīgi, lai identificētu jebkāda veida apdraudējumus Latvijas valsts drošībai.

Biežākie iemesli liegumam ieceļot Latvijā ir, piemēram, personas atbalsts Krievijas sāktajam karam Ukrainā, dienēšana Krievijas vai Baltkrievijas bruņotajos spēkos, kontaktu uzturēšana ar personām Krievijas vai Baltkrievijas specdienestos, iesaiste Krievijas propagandas un dezinformācijas kampaņās, kas vērstas pret NATO dalībvalstīm, tostarp Latviju, norādīja dienestā.

VDD sadarbībā ar citiem dienestiem jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā veic pastiprinātus migrācijas kontroles pasākumus gan robežkontroles punktos, gan valsts iekšienē nolūkā novērst apdraudējumu radošu personu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā.

Dienests šajā jomā cieši sadarbojas arī ar ārvalstu partnerdienestiem, regulāri apmainoties ar aktuālo informāciju par apdraudējumu radošām personām. Personām, kuras rada izlūkošanas riskus vai cita veida apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai, tiek liegta ieceļošana Latvijā jau robežkontroles punktos.

Krievija apsver iespēju dot triecienus Ukrainas atomelektrostaciju apakšstacijām, lai piespiestu Ukrainu pieņemt kapitulācijas nosacījumus, paziņojusi Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas pārvalde (GUR).

GUR norāda, ka šāda rīcība būtu tieša kodoldrošības šantāža, kas rada plaša mēroga katastrofas risku visai Eiropai.

ES augstākā diplomāte Kaja Kallasa norādījusi, ka tieši Maskava un Pekina gūst labumu no domstarpībām sabiedroto vidū saistībā ar Grenlandi.

Viņa uzsvēra, ka augstāku tarifu ieviešana var apdraudēt Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu kopējo labklājību.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ir izslēdzis miera iespēju un cenšas pārliecināt pasauli, ka Ukrainas aizsardzība atrodas uz sabrukuma robežas, cerot panākt, lai ASV prezidents Donalds Tramps piespiestu Kijivu kapitulēt. Taču tā ir melošana, raksta laikraksts The New York Post.