TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Bijušais augsta ranga Krievijas ierēdnis anonīmi izteicies par Putina varas sistēmisko krīzi un Krievijas elites bēdīgo stāvokli.
Ietekmīgais britu izdevums "The Economist" publicēja bijušā augsta ranga Krievijas amatpersonas rakstu par Putina valdīšanas sistēmisko krīzi. Autors palika anonīms un, spriežot pēc paraksta "Drūms skats no Maskavas", turpina dzīvot Krievijā.
Viņš paziņoja: "Putins ir novedis valsti strupceļā, un neviens nezina, kas notiks tālāk. Nākotne vairs netiek apspriesta Putina lēmuma kontekstā, bet gan kā kaut kas tāds, kas risināsies neatkarīgi no viņa un, iespējams, bez viņa līdzdalības."
Pirmā pagrieziena punkta pazīme ir elites runa. Ierēdņi, gubernatori un uzņēmēji ir beiguši uz valdības rīcību atsaukties ar vārdu "mēs". Nākotne tiek apspriesta nevis kā "ko Putins izlems", bet gan kā process, kas risināsies bez viņa. Četri triecieni: autors identificē četrus savstarpēji saistītus faktorus.
Pieaugošās kara izmaksas
Konflikts vairs nav lokalizēts un ir sācis tieši ietekmēt sabiedrību kopumā.
Elites pieprasa noteikumus
Atgriežot kapitālu Krievijai, uzņēmumi ir zaudējuši Rietumu aizsardzību. Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmējiem ir konfiscēti aktīvi aptuveni 5 triljonu rubļu vērtībā. Un tagad "pat režīmam lojālie cilvēki alkst pēc noteikumiem un institūcijām, kas spēj taisnīgi atrisināt konfliktus".
Ģeopolitiska strupceļa situācija
Iznīcinājusi globālo kārtību, Krievija ir zaudējusi savu gāzes tirgu un savu šķīrējtiesneša statusu. Pasaulē, kurā valda brutāls spēks, Krievijai ir arvien mazāk trumpju – vāja ekonomika un izmirstoša iedzīvotāju daļa.
Sociālā līguma sabrukums
Iepriekšējā komforta un neiejaukšanās vietā valsts piedāvā tikai represijas, iejaukšanos un cenzūru, kuras acīmredzamākā izpausme ir pašreizējie interneta piekļuves ierobežojumi.
"Katrs gājiens pasliktina situāciju," secina avots, salīdzinot situāciju ar "zugzwang" šahā (pozīcija šaha partijā, kurā viens no spēlētājiem spiests izdarīt sev neizdevīgu gājienu). Jauns karš situāciju tikai pasliktinās. Putins vairs nevarēs atjaunot saikni starp Kremli un savu nākotnes vīziju — viņš var tikai padarīt plaisu "asiņaināku un bīstamāku". Pat pēc kara beigām atgriešanās pie iepriekšējās normalitātes ar Krieviju nebūs.
Reaģējot uz Krievijas draudiem, Eiropas Savienība (ES) ceturtdien paziņoja, ka nemainīs savu nostāju vai klātbūtni Kijivā.
Krievija trešdien brīdināja ārvalstu vēstniecības un starptautiskās organizācijas Kijivā nodrošināt sava personāla un pilsoņu "savlaicīgu evakuāciju" Krievijas trieciena Kijivai draudu dēļ. Krievija notā ārvalstu diplomātiskajām misijām brīdināja, ka tā veiks "atbildes triecienu" Ukrainas galvaspilsētai, "tai skaitā lēmumu pieņemšanas centriem", ja Ukraina izjauks tā sauktās Uzvaras dienas svinības sestdien Maskavā.
Aptauja liecina, ka lielākā daļa Maģara vēlētāju iebilst pret Ungārijas palīdzību Ukrainai, un viņu viedokļi dalās jautājumā par Kijivas centieniem iestāties ES.
Saskaņā ar pēcvēlēšanu aptauju "Tisas" atbalstītāju vidū pretestība militārās palīdzības nosūtīšanai ir 57% lielāka, savukārt finansiālās palīdzības sniegšanai ir 14% pretestība.
⚡️ Most of Magyar's voters oppose Hungarian aid to Ukraine, split on Kyiv's EU bid, poll shows.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) May 7, 2026
Opposition among Tisza supporters outweighs support for sending military aid by 57%, while financial aid also faces a net opposition of 14%, according to a post-election poll.…
Ukrainas pretgaisa aizsardzības efektivitāte aprīlī sasniedza 88,5% un kopumā tika pārtverti gandrīz 6000 Krievijas dronu un raķešu, liecina Ukrainas Aizsardzības ministrijas ceturtdien publicētie dati.
Atsevišķās dienās Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt pat 92% līdz 95% mērķu.
Mēneša laikā ienaidnieks uzbruka ar 6583 droniem, no kuriem 5861 lidaparāts jeb 89% tika notriekti vai neitralizēti. Aprīlī Krievija izšāva pret Ukrainu 141 spārnoto un ballistisko raķeti, no kurām 89 jeb vairāk nekā 63% tika notriektas, atklāja ministrija.
Ukrainas karavīrs tuvcīņā Vuhledaras virzienā nogalina divus krievu okupantus.
A Ukrainian soldier kills two Russian Soldiers in close combat in the Ugledar direction pic.twitter.com/2vaJCKGgn8
— War Flash (@WarFlash_2630) May 7, 2026
Pagājušajā mēnesī Pleskavas darba gadatirgū FDD un Aizsardzības ministrija vervēja darbiniekus līdzās kabeļu rūpnīcai un maizes fabrikai.
Piedāvājumā bija 4600 vakanču. Ieradās 2083 cilvēki. 232 ieguva darbu.
Krievijas kara ekonomika ir sasniegusi savu darbaspēka deficīta robežu, un valsts centrālās bankas vadītāja to tagad ir publiski atzinusi.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma darbaspēka rezerve ir samazinājusies par 2,5 miljoniem darbinieku, šonedēļ publicētajos datos atklāja audita firma "FinExpertiza". Krievijas centrālās bankas priekšsēdētāja Elvīra Nabiuļļina apstiprināja apmērus "Alfa" samitā 28. aprīlī. "Mēs nekad līdz šim mūsdienu Krievijas vēsturē neesam dzīvojuši ar tādu darbaspēka deficītu," viņa teica auditorijai. "Nekad tā nav bijis. Un tas ietekmē visu ekonomisko situāciju."
Nabbiļļina ir bijusi Kremļa disciplinētākā balss ekonomikā. 2024. gadā viņa brīdināja analītiķus, ka darbaspēks ir "gandrīz izsmelts". Tagad viņa ir nosaukusi griestus. Vladimirs Putins kopš 2022. gada rudens ir izvairījies no otrās vispārējās mobilizācijas.
Algu virzītā inflācija joprojām pastāv, un jauni nodokļu paaugstinājumi sola vēl vairāk palēnināt ekonomiku.
Kopš 2022. gada aizgājuši 2,5 miljoni darbinieku. Rezerve ir samazinājusies gandrīz uz pusi. "Rosstat" prognozē, ka 2026. gadā pazudīs vēl 1,4 miljoni.
Full story 🔗 https://t.co/Wx8Uw0gnJD
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 7, 2026
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes specvienības uzbrūk krievu okupantu pozīcijām Zaporižjas virzienā.
"Ukrnafta" un "Wärtsilä" izvietos gāzes virzuļu spēkstacijas.
Pirmā fāze — ERAB aizdevums 80 miljonu eiro apmērā — jau ir nodrošināta. Turpmāka paplašināšana ir plānota, izmantojot FUIF līdzekļus.
Projekts stiprinās Ukrainas enerģētisko drošību un energosistēmas stabilitāti.
❗️Ukraine and Finland have signed an agreement on the development of distributed generation. Ukrnafta and Wärtsilä will deploy gas piston power plants.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 7, 2026
The first phase — an EBRD loan of €80 million — has already been secured. Further scaling is planned using FUIF funds.
The… pic.twitter.com/lT4kVc0dkN
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņoja, ka Varšava atļaus Slovākijas premjerministra Roberta Fico lidmašīnai doties uz 9. maija parādi Maskavā tikai ar vienu nosacījumu: Fico ir jāatbloķē Eiropas palīdzība Ukrainai.
Sikorskis to paziņoja intervijā Slovākijas izdevumam "Denník N". "Premjerministrs Fico ir signalizējis par pozitīvām izmaiņām attieksmē pret Ukrainu, tāpēc es sagaidu, ka jaunā Ungārijas valdība atcels dažādus veto attiecībā uz palīdzību Ukrainai. Pirms pāris dienām lasīju interviju ar premjerministru Fico. Tā izklausījās diezgan pozitīvi, tāpēc, ja viņš atbloķēs palīdzību Ukrainai, bet vienlaikus dosies uz Krieviju, ziniet, varbūt to varētu piedot," skaidroja Sikorskis.
Ukrainas "MiG-29" iznīcinātājs, izmantojot gaiss-gaiss raķeti, notriec krievu "Shahed" tipa kamikadzes dronu.
❗️A 🇺🇦Ukrainian MiG-29 fighter jet, using an air-to-air missile, shoots down a 🇷🇺Russian Shahed-type kamikaze drone. pic.twitter.com/aoNb1XJE12
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 7, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



