TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Uzbrukums klasificēts kā kara noziegums. Ukrainas Drošības dienests ir atradis un dokumentējis Krievijas ballistiskās raķetes atlūzas, kas tika izmantotas uzbrukumā Ukrainas Ļvivas apgabalam 2026. gadā naktī uz 9. janvāri.
Saskaņā ar provizoriskajiem atklājumiem atrastās sastāvdaļas pieder raķešu sistēmai "Orešņik". Starp trieciena vietā identificētajiem priekšmetiem ir:
- stabilizācijas un vadības bloks (raķetes galvenā vadības sistēma);
- dzinēja sistēmas sastāvdaļas;
- orientācijas un izlīdzināšanas mehānisma fragmenti;
- sprauslas no raķetes pēcpaātrinājuma izkliedēšanas moduļa, cita starpā.
Visas atrastās atlūzas ir oficiāli atzītas par fiziskiem pierādījumiem un tiek sagatavotas padziļinātai kriminālistikas un tehniskajai ekspertīzei.
Ukrainas Drošības dienesta izmeklētāji šī ieroča izmantošanu pret Ukrainas civilo infrastruktūru ir klasificējuši kā Krievijas Federācijas pastrādātu kara noziegumu.
Sākotnējie novērtējumi liecina, ka vidējas darbības rādiusa ballistiskā raķete "Orešņik" tika palaista no Kapustinjaras poligona Krievijas Federācijā.
Uzbrūkot civiliem mērķiem netālu no robežas ar Eiropas Savienību, Kremlis centās bojāt kritiski svarīgu dzīvības uzturēšanas infrastruktūru laikā, kad laikapstākļi ievērojami pasliktinājās, saasinot riskus civiliedzīvotājiem.
Ukrainas Drošības dienests pašlaik noskaidro visus uzbrukuma apstākļus, kā arī identificē šī kara nozieguma organizatorus un tiešos vainīgos, lai sauktu viņus pie pilnīgas atbildības saskaņā ar starptautiskajiem un Ukrainas likumiem.
❗️Czech Foreign Minister Petr Máčinka arrived in Kyiv on his first official visit pic.twitter.com/NAPR7oHuN7
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 9, 2026
Novočerkaskā vietējā elektrostacijā izcēlās ugunsgrēks. Tika ziņots arī par sprādzieniem Primorsko-Ahtarskas gaisa spēku bāzē, kur atrodas 960. triecienaviācijas pulks. Zaudējumu novērtēšana joprojām turpinās.
Overnight strikes hit key Russian military and energy infrastructure. In Novocherkassk, a fire broke out at the local power plant. Explosions were also reported at Primorsko-Akhtarsk airbase, home to the 960th Assault Aviation Regiment. Damage assessments are still ongoing. pic.twitter.com/rLboZSJrfj
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 9, 2026
Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats pastāstīja, ka uzbrukuma laikā novērotie elementi atgādina 2024. gada Dnipro uzbrukumā novērotos elementus, taču raķetes tipu var apstiprināt tikai speciālistu veikta atlūzu analīze.
Ukraine’s Air Force says it’s too early to confirm whether Russia used an Oreshnik missile in the Lviv strike. Air Force spokesperson Yurii Ihnat told that elements observed during the attack resemble those seen in the 2024 Dnipro strike, but only debris analysis by specialists… https://t.co/CIc3uVmqL6 pic.twitter.com/0bAjf7g20L
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 9, 2026
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apgalvo, ka Tramps pēc Krievijas Ārlietu ministrijas apelācijas esot atbrīvojis divus Krievijas pilsoņus no aizturētā tankkuģa "Marinera" apkalpes Ziemeļatlantijā. Pārējie apkalpes locekļi, kas esot Gruzijas un Ukrainas pilsoņi, iespējams, tiks saukti pie atbildības.
Russian MFA spokesperson Maria Zakharova claims Trump has allegedly released two Russian citizens from the crew of the seized tanker Marinera in the North Atlantic after an appeal from Russia’s Foreign Ministry. The rest of the crew, claimed to be Georgian and Ukrainian… https://t.co/luzlz2EEVm pic.twitter.com/sARLlMPWS8
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 9, 2026
8. janvāra naktī Ukrainas specvienība ar FP-2 droniem veica triecienus Krievijas okupētajā teritorijā
Ukrainas aizstāvji Krimā trāpīja degvielas vilcienam un Krievijas munīcijas noliktavai netālu no Hirnes, Doneckas apgabalā.
Militāristi apgalvo, ka tā ir daļa no centieniem vājināt Krievijas frontes līnijas piegādes ķēdes.
FP-2 drones struck deep into Russian-occupied territory overnight on 8 January. Ukraine hit a fuel train in Crimea and a Russian ammo depot near Hirne, Donetsk Oblast.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 9, 2026
The military says it’s part of efforts to weaken Russian frontline supply chains.
Read more:… pic.twitter.com/4HIhZfmnkx
Aptuveni 417 000 mājsaimniecību Kijivā joprojām nav elektrības pēc plašā nakts raķešu trieciena. Daļa Desņanskas, Dņeprovskas, Darņickas un Holosiivskas rajonu ir atstāti bez elektrības. Ārkārtas situāciju brigādes strādā, lai atjaunotu elektrību, vēsta DTEK.
~417,000 households in Kyiv are still without power following the massive overnight missile strike, according to DTEK. Parts of Desnianskyi, Dniprovskyi, Darnytskyi, and Holosiivskyi districts have been left in the dark. Emergency crews are working to restore electricity. pic.twitter.com/JdFsWroLGa
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 9, 2026
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien aicināja pasauli reaģēt uz Krievijas dronu un raķešu masveida uzbrukumu Ukrainai aizvadītajā naktī.
"Ir nepieciešama skaidra pasaules reakcija. Pirmkārt, no [Amerikas] Savienotajām Valstīm, ar kurām Krievija patiešām rēķinās. Krievijai ir jāsaņem signāli, ka tās pienākums ir koncentrēties uz diplomātiju un izjust sekas katru reizi, kad tā atkal koncentrējas uz nogalināšanu un infrastruktūras iznīcināšanu," platformā "Telegram" ierakstījis Zelenskis.
Viņš uzsvēris, ka nakts trieciens atgādina visiem starptautiskajiem partneriem par nepieciešamību atbalstīt pretgaisa aizsardzību kā pastāvīgu Ukrainas prioritāti.
Krievijas okupācijas armija 2025. gada beigās pastiprināja savu aktivitāti Sumu apgabalā, taču Ukrainas bruņotie spēki atvaira uzbrukumus.
2026. gada 6. janvārī Krievijas okupanti uzsāka ofensīvu Sumu apgabalā netālu no Andrijivkas un Oleksijivkas ciemiem, taču Ukrainas Aizsardzības spēki atvairīja ienaidnieku. Par to savā "Facebook" kontā ziņoja Ukrainas Gaisa desanta uzbrukuma spēku pavēlniecība. Vairāk lasi šeit.
Krievijas armijas vienībai Sumu apgabalā nav izdevies virzīties tālāk par Hrabovski, taču okupantiem nav nodoma atkāpties no ciemata. Viņi gatavojas Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumiem.
Krievijas karaspēks patiešām atrodas Sumu apgabala Hrabovskē. Ienaidnieks mēģināja virzīties tālāk, taču neveiksmīgi, tāpēc vadība nolēma nostiprināt savas pozīcijas ciematā. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
