TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Lietuvas Seims ceturtdien pagarināja nacionālās sankcijas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem līdz 2028. gadam.

Par to nobalsoja 95 deputāti, viens bija pret un seši atturējās.

Saskaņā ar valdības priekšlikumu spēkā esošie ierobežojošie pasākumi gandrīz pilnībā paliek nemainīgi ar vienu jaunu papildinājumu - aizliegumu iebraukt Lietuvā transportlīdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas ar vairāk nekā 200 litriem degvielas.

Likums par ierobežojošajiem pasākumiem Lietuvā ir spēkā kopš 2023. gada.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarunā ar žurnālistiem norādījis, ka Ukrainai trūkst pretgaisa aizsardzības ieroču, lai gan ASV ieroču piegādes PURL programmas ietvaros nepārtraukti turpinās.

Žurnālisti jautāja prezidentam, vai Ukraina nav saņēmusi signālus par to, ka Tuvo Austrumu kara dēļ varētu kavēties vai tikt atceltas ASV ieroču piegādes saskaņā ar programmu "Ukrainas prioritāro vajadzību saraksts" (PURL). NATO programma PURL paredz ASV ieroču iegādi ar Eiropas naudu Ukrainas atbalstam.

"Kas attiecas uz ieroču piegādēm no ASV, tās nav apturētas. Esmu par to pateicīgs saviem partneriem," atbildēja Zelenskis.

ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja trešdien atbalstīja likumprojektu, kas paredz sagatavot oficiālu ziņojumu par draudiem Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.

Tiesību akta projektu atbalstīja gan republikāņi, gan demokrāti. Par to balsoja 41 komitejas loceklis, bet trīs balsoja pret, tādējādi paverot ceļu likumprojekta virzīšanai izskatīšanā Pārstāvju palātā.

Likumprojekts paredz, ka ASV valsts sekretāram, saskaņojot ar aizsardzības ministru, ne vēlāk kā 180 dienu laikā pēc likuma stāšanās spēkā jāiesniedz visaptverošs ziņojums par draudiem Baltijas valstīm.

Šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt, lai ASV saglabātu skaidru izpratni par drošības problēmām, ar kurām saskaras šīs trīs valstis.

Likumprojektā uzsvērts, ka ASV nacionālās drošības interesēs ir atbalstīt un stiprināt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas drošību.

Gaidāmajā ziņojumā paredzēts sniegt detalizētu analīzi par Krievijas, Baltkrievijas, Ķīnas un Irānas radītajiem militārajiem draudiem, kiberdraudiem, hibrīddraudiem un politiskajiem draudiem. Ziņojuma mērķis ir nodrošināt ASV skaidru priekšstatu par to, kā šīs un citas valstis mēģina destabilizēt reģionu.

Papildus draudu novērtējumam likumprojektā ir prasīts analizēt pašreizējo ASV un NATO spēku izvietojumu reģionā un to spēju atturēt no agresijas. Tajā arī aicināts pārskatīt iespējas uzlabot sadarbību aizsardzības jomā un ieteikumus Baltijas valstu atturēšanas spēju, kiberdrošības infrastruktūras un demokrātijas noturības stiprināšanai.

Projektā arī uzsvērta nepieciešamība stiprināt ASV ekonomiskās saites ar Baltijas valstīm un mazināt Ķīnas ekonomiskās piespiešanas ietekmi.

Komitejas locekļi norādīja, ka Krievija jau ilgstoši ir veikusi dezinformācijas un ietekmes operācijas pret Baltijas valstīm, un uzsvēra, ka likumprojekts apliecina Kongresa atbalstu reģionālajai drošībai.

Ja likumprojektu apstiprinās Pārstāvju palāta, tas tiks nodots izskatīšanai augšpalātā Senātā.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) sadarbībā ar labdarības projektu "M-Help.com" ceturtdien uzņēmusi vēl 28 Krievijas sāktajā karā Ukrainā smagi cietušos karavīrus, informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Namniece.

Kopumā Austrumu slimnīca kopš kara sākuma uzņēmusi 874 no Ukrainas atvestos pacientus.

Visiem pacientiem, kas ieradās no Ukrainas, slimnīcā veica vispusīgu veselības stāvokļa novērtēšanu, tajā skaitā dažādus laboratoriskos izmeklējumus, tostarp, lai testētu multirezistento infekciju iespējamo klātbūtni, jo kara apstākļos tās strauji uzliesmo un izplatās.

Pasaules mediji ir fiksējuši pieaugošu sociālo spriedzi Krievijā. Eksperti runā par "attālinājušos un novecojošu Putinu", kas ir apsēsts ar karu un padomju nostalģiju.

Pasaules mediji aktīvi apspriež Krievijas politiķu un Kremlim lojālo propagandistu teiktos vārdus. Ja Putins neveiks steidzamus ekonomiskus un politiskus pasākumus, Krievija rudenī saskarsies ar 1917. gada atdzimšanu — brutālu pilsoņu karu un valsts sabrukumu, ziņo "The Times". 

Pēdējās dienās ir parādījies ziņojumu vilnis vairākos līmeņos. Sākot ar komunistu līdera Genādija Zjuganova izteikumiem no Valsts domes tribīnes līdz propagandistiem no Vladimira Solovjova grupas. Runu pamudināja Monako bāzētās blogeres Viktorijas Boņas pretrunīgi vērtētais video. 18 minūtes ilgu sūdzību pret valdību, kas nedēļas laikā savāca 30 miljonus skatījumu. Viņa paziņoja, ka tauta no viņa baidās, un amatpersonas slēpj no prezidenta reālas problēmas.

Ukrainas prezidents aicināja Eiropas Savienību nekavēt Ukrainas integrāciju un būt godīgiem attiecībā uz pievienošanās nosacījumiem.

Pēc Zelenska teiktā, Ukraina vēlas kļūt par ES dalībvalsti ar vienlīdzīgiem noteikumiem.

"Pēc diviem vai trim gadiem Krievija turpinās bloķēt [procesu], izmantojot kādu no ES, un mums būs tikai 50% cilvēku, kas atbalstīs ES. Nedariet tā. Mēs esam pietiekami spēcīgi, lai stiprinātu ES."

Baltijas valstis brīdina savus ES partnerus, ka attiecību normalizēšana ar Krieviju nav iespējama ne kara laikā, ne pēc tā. Tirdzniecības pārrāvums ar Maskavu ir neatgriezenisks.

Igaunija, Latvija un Lietuva noraida jebkādu ideju par attiecību normalizēšanu "kā iepriekš" ar Maskavu, pat pēc Krievijas kara ar Ukrainu beigām. Baltijas valstu vadītājiem bija milzīga loma ES sankciju politikas pret Krieviju izstrādē un veicināšanā. Turklāt, pēc "Bloomberg" datiem, tās ir regulāri, reaktīvas ieroču piegādātājas Ukrainai. 

Kamēr dažas Eiropas valstis atsāk Krievijas enerģijas iepirkumus un runā par attiecību atjaunošanu, Baltijas valstis ievēro stingru līniju. Tirdzniecība starp šīm trim valstīm un Krieviju no 2021. līdz 2025. gadam ir strauji samazinājusies par 91%. Baltijas valstis un Somija kopā veido lielāko daļu ES sauszemes robežas ar Krieviju. Tās ātri pārtrauca saites, dažkārt ieviešot vienpusējas sankcijas. 

"Neviens netic, ka Krievija pārstās būt agresīva valsts pat pēc miera," sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Prezidents paziņoja, ka Eiropas Savienības palīdzības atbloķēšana ir Ukrainas prioritāte.

"Mēs darīsim visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu pirmo daļu, ar kuru rēķināmies, lai mēs naudu saņemtu līdz maija beigām vai jūnija sākumam."

Pēc viņa teiktā, līdzekļus galvenokārt plānots novirzīt armijas atbalstam, sociālajām vajadzībām un aizsardzības ražošanas attīstībai, jo īpaši droniem un elektroniskā kara (EW) sistēmām.