TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija uz Harkivu izšāvusi sešas vadāmās aviobumbas - zem ēkas gruvešiem tiek meklēti izdzīvojušie
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Igaunijas prezidents Alars Karis laikrakstam “Kyiv Independent” sacīja, ka Krievija ir jāuzvar un NATO sabiedrotajiem ir jādara vairāk, lai to panāktu. “Mēs, iespējams, tagad saprotam, ka mums ir jāsāk izspiest Krieviju no Ukrainas.”
Estonian President Alar Karis told the Kyiv Independent that Russia must be defeated and NATO allies must do more to make it happen.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 16, 2024
“We probably realize now that we have to cross all of these red lines and then start forcing Russia out of Ukraine."https://t.co/PgZHSqYXyF
Ukrainas prezidents Zelenskis atklāja, ka, ņemot vērā lēno munīcijas piegādes tempu no partneriem, Ukraina nav spējusi apbruņot pat 4 brigādes no plānotajām 14 brigādēm.
Ukrainian President Zelenskyy revealed that due to the slow pace of munitions supply from partners, Ukraine was not able to equip even 4 brigades out of the planned 14 brigades. https://t.co/pfnuDejlIp pic.twitter.com/u2SmDyuT39
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 16, 2024
Sarežģīts starptautisku dalībnieku tīkls gūst peļņu no Krievijas veiktajām Ukrainas graudu zādzībām, tas palīdz Maskavai pelnīt naudu pat sankciju laikā.
Russia receives at least $1 bn in profits from grain stolen in occupied Ukraine
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 16, 2024
A complex network of international actors is profiting from Russia’s theft of Ukrainian grain, undermining efforts to isolate Moscow economicallyhttps://t.co/WCFrA1ycN7
Saskaroties ar uzbrukumiem, kuros vienlaicīgi tiek izmantoti vairāki desmiti dronu, Krievijas pretgaisa aizsardzība ne vienmēr ir efektīva.
In recent months, Ukraine has increased the number of strikes using homemade drones against Russian critical infrastructure. Faced with attacks using dozens of drones at once, the Russian air defense proved to be overstretched and not always effective. https://t.co/SJXV7Njrxe
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 16, 2024
Aleksandram Korobovam saskaņā ar izlūkdienestu datiem tika salauzts galvaskauss.
❗️JUST IN:
— NEXTA (@nexta_tv) September 16, 2024
Ukrainian Defense Intelligence eliminates Russian military propagandist Alexander Korobov in Russia's Belgorod
According to the intelligence, the propagandist's skull was fractured. pic.twitter.com/GqK4vUDru2
Uzbrukums ir vērsts izmantojot ATACMS triecienus.
Frontline report: Ukraine launches cross-border "counter-counter-offensive" towards Russia's Glushkovo
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 16, 2024
The thrust targets Russian logistics and outmaneuvers Russians counterattacks using ATACMS strikes.https://t.co/l4ypcY7scQ
Ukrainas gaisa spēki svētdien paziņoja, ka tie notriekuši 10 no 14 droniem un vienu no trim raķetēm, ko naktī izšāva Krievija.
Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka naktī uz svētdienu virs rietumu un dienvidrietumu reģioniem tā notriekusi 29 Ukrainas dronus, taču krītošās atlūzas nav nodarījušas nekādus postījumus.
Tā arī paziņoja, ka vēl viens Ukrainas drons tika notriekts svētdienas rītā virs Rjazaņas apgabala rietumos.
Viens cilvēks ir gājis bojā un vismaz 41 cilvēks tika ievainots svētdienas pēcpusdienā, kad Krievijas vadāma bumba ietriecās daudzstāvu dzīvojamā ēkā Harkivā, paziņoja pilsētas mērs Ihors Terehovs, piebilstot, ka bumba trāpīja ēkas 10. stāvā un uguns izplatījās četros stāvos.
Harkivas prokurori "Telegram" paziņoja, ka no ēkas devītā stāva tika atrasts 94 gadus vecas sievietes līķis. Terehovs sacīja, ka bojātas arī divpadsmit citas ēkas.
Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks atklāj, ka Zelenska plāns konflikta izbeigšanai balstās uz pieņēmumu, ka Rietumvalstis apstiprinās triecienus dziļi Krievijā.
Advisor to the Head of the Ukrainian Presidential Administration:
— NEXTA (@nexta_tv) September 16, 2024
"Zelensky's plan to end the conflict is based on the assumption that Western countries will approve strikes deep into Russia." pic.twitter.com/bM9UaiaC37
Saskaņā ar Krievijas diktatora dekrētu 1 500 000 no tiem ir militārpersonas.
Pirms pilnvērtīga iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijas armijā karavīru skaits tikko pārsniedza 1 miljonu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
