TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Francijas Gaisa un kosmosa spēki pašlaik apmāca trīs Ukrainas pilotus Mirage 2000 iznīcinātāju vadīšanai.
Source: https://t.co/ZiYt8qz57B
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 27, 2026
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde apstiprinājusi 8,1 miljarda ASV dolāru aizdevumu Ukrainai uz četriem gadiem, paziņoja SVF.
Pirmo kārtu 1,5 miljarda dolāru apmērā no šīs summas Kijiva saņems nekavējoties, norādīja SVF.
Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko platformā "Telegram" pavēstīja, ka fonda piešķirtie līdzekļi tiks izmantoti budžeta deficīta finansēšanai un makrofinansiālās stabilitātes atbalstam.
"Mums ir svarīgi, ka piektajā pilna mēroga kara gadā, sistēmisku uzbrukumu enerģētikas nozarei apstākļos, Ukrainai ir garantēts starptautisks finansiāls atbalsts no partneriem un resursi stabilai valsts darbībai," uzsvēra Sviridenko. Vairāk lasi šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 27. februāra rītam sasnieguši 1 265 130 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1280 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 706 tankus, 24 097 bruņutransportierus, 37 631 lielgabalu un mīnmetēju, 1659 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1305 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 148 021 bezpilota lidaparātu, 4384 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 80 180 automobiļus un autocisternas, kā arī 4075 specializētās tehnikas vienības.
Nākamā Ukrainas, ASV un Krievijas delegāciju tikšanās varētu notikt marta sākumā Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī, ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc ASV un Ukrainas delegāciju konsultācijām Ženēvā.
"Jau tagad ir lielāka gatavība nākamajam trīspusējam formātam. Visticamāk - nākamā tikšanās notiks Emirātos, tieši Abū Dabī," sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents norādīja, ir nepieciešams "pabeigt visu, kas ir panākts reālu drošības garantiju nodrošināšanai, un sagatavot tikšanos līderu līmenī".
Kirgizstānai jāpārtrauc reeksportēt uz Krieviju aizliegtās Eiropas Savienības (ES) preces, ceturtdien mudināja īpašais ES sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans, norādot, ka Kirgizstāna palīdz apiet sankcijas, kas Krievijai noteiktas pret Ukrainu izvērstā kara dēļ.
Reaģējot uz karu Ukrainā, ES Krievijai noteica plašas sankcijas, aizliedzot eksportēt simtiem preču, arī luksusa automašīnas, modernas iekārtas un radioaparatūru.
Pēdējo mēnešu laikā krasi pieaudzis Krievijas sabotāžas un ietekmes operāciju skaits Eiropā, secināts pētījumā.
Domnīcas GLOBSEC un Starptautiskā pretterorisma centra (ICCT) pētījumā vēl 2025. gada septembrī tika norādīts, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropas teritorijā notikuši vismaz 110 ar Krieviju saistīti uzbrukumi.
26. februārī plaša mēroga uzbrukuma laikā Ukrainas Jūras spēku aviācijas helikoptera apkalpe notrieca astoņus Krievijas Shahed/Gerber dronus.
❗️Today, during a large-scale attack, a 🇺🇦Ukrainian Navy aviation helicopter crew shot down eight 🇷🇺Russian Shahed/Gerber drones. pic.twitter.com/XdUoKOnKtQ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 26, 2026
Ukrainas speciālo spēku operatori dziļi aizmugurē mīnēja ienaidnieka iefiltrēšanās ceļu un Slobožanskas ziemeļu virzienā uzspridzināja divas okupantu grupas.
Speciālo spēku darbību rezultātā ienaidnieks tika likvidēts, un viņu iefiltrēšanās ceļš šajā frontes posmā tika nogriezts.
❗️🇺🇦Ukrainian SOF operators mined an enemy infiltration route deep in its rear and detonated two groups of occupiers on the Northern Slobozhansk direction.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 26, 2026
As a result of the special forces' actions, the enemy was eliminated, and their infiltration route on this section of the… pic.twitter.com/UEOL6sBMG9
Naktī uz ceturtdienu Ukrainas armija devusi triecienu divām krievu radiolokācijas iekārtām okupētajā Krimas pussalā, ziņo Ukrainas ģenerālštābs.
Sašauta radiolokācijas stacija P-18 un radiolokācijas sistēma RSP-6M2, kas bija izvietotas Džankojā.
Iznīcināts arī krievu bezpilota lidaparātu vadības punkts Novozlatopiļas rajonā okupētajā Zaporižjas apgabala teritorijā.
Dots trieciens arī iebrucēju dzīvā spēka koncentrācijas rajonam Rodinskes apkārtnē Doneckas apgabalā, kā arī krievu armijas komandpunktam Jasnoje Solncē Krievijas Brjanskas apgabalā.
Pokrovskas ass 3. atsevišķā specvienību pulka "Zobenu grupas" operatori, kas nodēvēta kņaza Svjatoslava Drosmīgā vārdā, iznīcināja Krievijas bruņoto spēku karavīru grupu un izglāba ievainotu Ukrainas bruņoto spēku karavīru.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
