TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē, atbrīvojot simtiem kilometru teritorijas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas tiesa pārcēlusi uz aprīli nākamo sēdi prāvā pret vācu skulptoru Žaku Tilliju, kas apsūdzēts par Krievijas diktatora Vladimira Putina apvainošanu.
Tillijam, kas tiek tiesāts aizmuguriski, inkriminē viņa veidotās karnevāla platformas, kas attēlo kariķētu Krievijas diktatoru.
Kārtējā tiesas sēde bija plānota šodien, bet tika atlikta uz 2. aprīli, jo jaunā prokurore, kam nodota šī lieta, apgalvoja, ka nav paspējusi ar to iepazīties.
Polijas iznīcinātāji piektdien pārtvēruši un pavadījuši Krievijas izlūklidmašīnu virs Baltijas jūras, pirmdien platformā "X" pavēstīja Polijas armija.
Divi Polijas iznīcinātāji "MiG-29" piektdien pavadīja Krievijas lidmašīnu "Iļušin Il-20", paziņoja Polijas armija. Tā arī publiskoja fotogrāfiju, kurā Krievijas lidmašīna redzama virs jūras.
Krievija turpina uzbrukt Ukrainai, sniedz atbalstu Irānas uzbrukumiem Tuvo Austrumu un Līča valstīm un destabilizē Āfriku, pirmdien Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē Briselē sacīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Braže atgādināja, ka Krievijas uzbrukums Novodņistrovskas hidroelektrostacijai Ukrainā ir izraisījis naftas noplūdi Nistras upē, tieši apdraudot Moldovas ūdensapgādi un sabiedrības veselību.
ASV kinoaktieris Šons Penns svētdien nepiedalījās "Oskara" ceremonijā, kur ieguva balvu kā labākais otrā plāna aktieris, lai pirmdien apmeklētu Kijivu, kur viņš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Penns ir vairākas reizes apmeklējis Ukrainu, demonstrējot savu atbalstu kara plosītajai valstij.
🤡Kyiv is not ready for negotiations, Russia will achieve the goals of the «special military operation» on the ground — Lavrov. pic.twitter.com/10L2ripvyH
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 16, 2026
Z kanāli ziņo par nopietniem komunikācijas traucējumiem starp Krievijas karavīriem. Pēc viņu teiktā, Ukrainas armija ir sākusi ofensīvu, izmantojot Krievijas problēmas frontē.
Krievijas Z blogeri ziņo par nopietnām komunikācijas problēmām frontē. Viņi apgalvo, ka "Telegram" un internets pilnībā nedarbojas vai darbojas ar pārtraukumiem, ievērojami sarežģījot koordināciju starp vienībām. Turklāt komunikācija Krievijas okupantu frontē ir strauji pasliktinājusies, un bieži vien pat kaimiņu vienības nespēj sazināties savā starpā, radot haosu frontē.
Galvenie Krievijas "Telegram" kanāli, tostarp "Arhangeļ Spetsnaz", "Trinadcatij" un Anatolijs Radovs, ziņo par komunikācijas problēmām.
Krievijas propagandisti apgalvo, ka Kremļa lēmuma negatīvās sekas būs kolosālas. "Zemākais līmenis jau ir tuvu," raksta krievi.
Donbasā Ukrainas desantnieki nodarīja nopietnus postījumus Krievijas armijas "Oplot" brigādes personālam. Tieši tā pati brigāde, ar kuru viņi jau bija cīnījušies Doneckas lidostā.
Pokrovskas sektorā 79. atsevišķās Tavrijas gaisa desanta triecienbrigādes karavīri nodarīja kritiskus zaudējumus Krievijas armijas 5. atsevišķās "Oplot" brigādes 2. bataljonam. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas uzņēmums "Fire Point" paziņoja, ka pēc sākotnējiem FP-7 ballistiskās raķetes testiem tas pāriet uz tās testēšanu pret Krieviju. To intervijā "24. kanālam" paziņoja uzņēmuma līdzdibinātājs Deniss Štilermans. Pēc viņa teiktā, FP-7 jau ir pabeidzis testa lidojumu, un tagad projekts ieiet jaunā fāzē. "Mums jau ir bijis testa lidojums. Tagad mēs pārejam pie tās testēšanas pret mūsu "mīļotajiem" kaimiņiem," paziņoja Štilermans.
Izstrādātājs jauno raķeti sauc par lētāku alternatīvu ATACMS ar darbības rādiusu līdz 300 km. Vairāk lasi šeit.
Krievija piekritusi pārtraukt Kenijas pilsoņu vervēšanu karam pret Ukrainu, pirmdien pēc sarunām ar Krievijas kolēģi paziņojis Kenijas ārlietu ministrs Musalia Mudavadi.
Saskaņā ar Ukrainas aplēsēm, kas tika publiskotas februārī, Krievijas armijas rindās pret Ukrainu cīnās vairāk nekā 1780 cilvēku no 36 Āfrikas valstīm.
Aģentūra AFP un citi mediji nesen ziņoja par Maskavas veikto Kenijas pilsoņu piespiedu iesaukšanu armijā un nosūtīšanu uz fronti ar ierobežotu apmācību.
Kenijas izlūkdienesti lēš, ka karot nosūtīti vairāk nekā 1000 Kenijas pilsoņu.
Lietuvas iedzīvotāji joprojām visvairāk uzticas policijai un bruņotajiem spēkiem, savukārt vismazākā uzticība ir Seimam un valdībai, liecina pēc ziņu aģentūras ELTA pasūtījuma pētījumu kompānijas "Baltijos tyrimai" veiktā aptauja.
Šajā aptaujā, kas notika no 19. februāra līdz 2. martam, respondentiem tika jautāts, vai viņi uzticas vai neuzticas desmit Lietuvas institūcijām.
Uzticība policijai un ministru kabinetam salīdzinājumā ar janvāri pieaugusi par trim procentpunktiem. Aptuveni 76% respondentu norādīja, ka uzticas policijai, salīdzinot ar 73% janvārī, savukārt 35% respondentu pauda uzticību valdībai, salīdzinot ar 32% mēnesi iepriekš.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



