Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoti...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 12:33
Šodien 12:22
Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 97 droniem

Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 97 droniem, un 90 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus.

No 97 droniem aptuveni 70 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti piecu trieciendronu trāpījumi piecās vietās un notriekto dronu atlūzu nogāšanās divās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Šodien 11:45
Cena samazināta par 40%: Latvijā jau astoņas reizes mēģināts pārdot Maskavas namu, taču pircēju joprojām nav

Valsts jau divus gadus cenšas pārdot tā dēvēto Maskavas namu Rīgas centrā, taču investoru interese joprojām nav parādījusies. Katra neveiksmīgā izsole nozīmē ne tikai papildu izdevumus ēkas uzturēšanai, bet arī neiegūtus līdzekļus, kurus iecerēts novirzīt Ukrainas atbalstam.

Plašāk lasīt šeit. 

Šodien 11:11
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 279 170

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 279 170 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 740 iebrucēji.

Šodien 10:33
"LDz Cargo" marta otrajā pusē izsolīs 65 Ukrainā esošus kravas vagonus

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums SIA "LDz Cargo" elektroniskajās izsolēs marta otrajā pusē piedāvās iegādāties 65 lietotus kravas vagonus, kas atrodas Ukrainas teritorijā, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

Kravas vagoni tiks pārdoti septiņās lotēs.

Tostarp 23 vagoni tiks izsolīti ar 161 000 eiro izsoles sākumcenu, 16 vagoni tiks piedāvāti ar 53 800 eiro sākumcenu, 11 vagoni - ar 77 000 eiro sākumcenu, septiņi vagoni - ar 26 200 eiro sākumcenu, četri vagoni - ar 28 000 eiro sākumcenu, divi vagoni - par 8000 eiro sākumcenu, kā arī divi vagoni - par 6320 eiro sākumcenu.

Izsoles solis visās lotēs būs 100 eiro.

Kravas vagonu izsole notiks elektroniskajā izsoļu vietnē "auctioncargo.ldz.lv" no 23. marta plkst. 10 līdz 24. marta plkst. 12.

Šodien 10:07
Ukrainas jaunās spārnotās raķetes "Flamingo" kļuvušas par murgu okupantiem

Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas vairs nespēj pārtvert Ukrainas jaunās spārnotās raķetes "Flamingo", kuras jau veiksmīgi izmēģinātas reālos kaujas apstākļos, paziņojis Ukrainas brīvprātīgo armijas pārstāvis un militārais eksperts Serhijs Bratčuks.

Televīzijas kanāla "Kijiv24" ēterā eksperts norādīja, ka ukraiņu rīcībā esošajām raķetēm ir milzīgs potenciāls. Nākotnē tās būs spējīgas iznīcināt pat Krievijas operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander" palaišanas iekārtas, kas līdz šim radījušas nopietnus draudus Ukrainas pilsētām.

Viņš īpaši uzsvēra, ka Ukrainai šobrīd ir vitāli svarīgi mērķtiecīgi investēt "Flamingo" un citu pašmāju raķešu ražošanas jaudu palielināšanā, lai nodrošinātu ilgtermiņa stratēģisko pārsvaru kaujas laukā un efektīvi iznīcinātu ienaidnieka militāro infrastruktūru.

Šodien 09:48
Ukrainas armijas galvenā problēma šobrīd ir cilvēku trūkums, atzīst komandieris

Ukrainas aizsardzības spēku galvenā problēma ir personālsastāva trūkums, kas liedz nodrošināt pilnvērtīgu karavīru rotāciju un atpūtu, intervijā izdevumam "Army Media" atzinis 429. atsevišķās bezpilota sistēmu brigādes "Ahillejs" komandieris Jurijs Fedorenko.

Komandieris uzsvēra, ka daudzi karavīri cīnās jau četrus gadus bez pārtraukuma, bet daļa – jau kopš 2014. gada, un ir ārkārtīgi noguruši. Lai gan likums garantē tiesības uz 30 dienu atvaļinājumu, praksē to bieži nav iespējams izmantot, jo frontē nav, ar ko šos cilvēkus aizstāt.

"Ja mēs karavīrus šobrīd vienkārši atlaidīsim atvaļinājumā, balstoties tikai uz likuma burtu, ienaidnieks pārraus fronti, un sekojošā situācijas stabilizēšana prasīs vēl lielāku mūsu kājnieku dzīvību skaitu," skaidroja Fedorenko.

Viņš norādīja, ka personāla trūkums tieši ietekmē arī spējas atjaunoties, ārstēties un apgūt jaunas prasmes. Papildspēku piesaiste ir kritiski svarīga, lai karavīri varētu izārstēt traumas un atgūt psiholoģisko veselību pirms atgriešanās ierindā, tādējādi ļaujot veidot modernu, efektīvu un tehnoloģiski attīstītu armiju.

Šodien 09:22
Krievija uz dienvidu fronti Ukrainā pārsviež jūras kājniekus

Krievijas armijas pavēlniecība uz Ukrainas dienvidiem pārsviež jūras kājnieku vienības, lai tās iesaistītu turpmākos triecienos, paziņojis Ukrainas dienvidu aizsardzības spēku preses pārstāvis Vladislavs Vološins.

Pēc viņa teiktā, nesen uz Huļajpoles virzienu pārsviesta Krievijas Klusā okeāna flotes 40. atsevišķā jūras kājnieku brigāde. Iepriekš šī vienība jau piedalījusies neveiksmīgos uzbrukumos Ukrainas pozīcijām pie Varvarivkas un Prilukiem Černihivas apgabalā.

Vološins televīzijas ēterā apstiprināja, ka uz dienvidu virzienu tiek pārsviesti vēl divi jūras kājnieku grupējumi, kas pēc atjaunošanās varētu tikt iesaistīti uzbrukumos jau aprīlī. Plānots, ka šīs vienības sākotnēji ieradīsies pagaidām okupētajā Doneckas apgabala teritorijā, kur notiks personālsastāva papildināšana un kaujas saskaņošana, bet pēc tam tās varētu nosūtīt uz Huļajpoles, Oleksandrivkas vai Orihivas virzieniem.

Situācija Huļajpoles virzienā saglabājas sarežģīta – ik dienu tur tiek fiksētas līdz 30 kaujas sadursmēm. Ienaidnieks visaktīvāk uzbrūk Zaļizničnes, Mirnes un Čarivnes apdzīvoto vietu rajonos, mēģinot ielenkt Huļajpoli un izspiest no turienes Ukrainas spēkus. Daļa apkārtnes teritoriju ir mīnētas, kas apgrūtina Ukrainas armijas iespējas veikt straujus pretuzbrukumus.

Šodien 08:51
Rūpīga plānošana ļāvusi ukraiņiem pārņemt iniciatīvu Oleksandrivkas virzienā

Ukrainas aizsardzības spēku spēja pārņemt iniciatīvu un uzspiest ienaidniekam neizdevīgu kaujas tempu Oleksandrivkas virzienā Zaporižjas apgabalā ir rezultāts rūpīgai un tālredzīgai operācijas plānošanai, atzīst Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvji.

Ukrainas desanta triecienspēku 8. korpusa 148. atsevišķās Žitomiras artilērijas brigādes sakaru nodaļas virsnieks Serhijs Kolisničenko norāda, ka veiksmīgi izvēlēta stratēģija ļāvusi veikt Krievijas okupācijas spēkiem pilnīgi negaidītus manevrus. "Pārņemt iniciatīvu izdevās, pateicoties rūpīgai operācijas plānošanai un izvēlētajai stratēģijai, kas ļāva pretiniekam uzspiest viņam neizdevīgu karadarbības tempu," skaidroja virsnieks.

Jau ziņots, ka šajā frontes sektorā Ukrainas spēki ir ne tikai apstādinājuši ienaidnieka virzību, bet arī devušies veiksmīgos pretuzbrukumos, atgūstot ievērojamu teritorijas daļu un liekot Krievijas armijas vienībām masveidā pāriet aizsardzībā.

Šodien 08:17
Ukrainas spēki atguvuši kontroli pār vairāk nekā 400 kvadrātkilometriem teritorijas

 Ukrainas Bruņotie spēki Zaporižjas apgabala Oleksandrivkas virzienā ir bloķējuši Krievijas karaspēku, pārgājuši pretuzbrukumā un atguvuši kontroli pār vairāk nekā 400 kvadrātkilometriem teritorijas, paziņojis Ukrainas dienvidu aizsardzības spēku preses pārstāvis Vladislavs Vološins.

Pēc viņa teiktā, Ukrainas spēki atsevišķos frontes posmos ir veiksmīgi pārņēmuši iniciatīvu, piespiežot ienaidnieku pāriet aizsardzībā. "Mēs esam bloķējuši ienaidnieku un neļaujam tam pievilkt papildspēkus. Mūsu karavīri ir nodarījuši tik lielus zaudējumus, ka vairākas Krievijas triecienvienības ir zaudējušas uzbrukuma potenciālu un tagad tiek atvilktas pārformēšanai," televīzijas maratonā norādīja Vološins.

Kā piebilda militārpersonas pārstāvis, iznīcināto un novājināto Krievijas vienību vietā frontē tiek ievesti citi spēki, kuru primārais uzdevums būs tikai aizsardzības pozīciju noturēšana.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".