TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins draud Eiropai ar iznīcināšanu, "ja tā uzbruks"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka šobrīd pastāv reāla iespēja izbeigt karu, taču, lai to panāktu, ir nepieciešams izdarīt spiedienu uz Krieviju.
Viņš arī informēja, ka tuvākajās dienās tiek gatavota viņa vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).
"Iespēja izbeigt karu ir. Vajag izdarīt spiedienu uz Krieviju," uzsvēra Zelenskis.
Vizītes ietvaros Ukrainas prezidentam paredzēta saruna ar ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvjiem.
Ukraina nesaņems Čehijas modernizētos tankus "T-72M4CZ" "nepārvaramu tehnisku problēmu" dēļ, vēsta izdevums "Novinky".
Medijs norāda, ka remontam vai nomaiņai nav pakļauti kritiskie uguns vadības sistēmas komponenti, kā rezultātā tanki faktiski nav derīgi izmantošanai.
Ziņojumā atzīmēts, ka runa ir par modernizētajām kaujas mašīnām. Lēmums par to atjaunošanu tika pieņemts vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, laikā, kad Čehijas bruņotajiem spēkiem nebija pietiekamu līdzekļu jaunas tehnikas iegādei.
ASV prezidents Donalds Tramps paudis pārliecību, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins vēlētos pielikt punktu karadarbībai, šādu viedokli ASV līderis izteicis, atsaucoties uz savu pārstāvju ziņojumiem.
Šāds iespaids pēc nesenās tikšanās ar Putinu radies Trampa īpašajam sūtnim Stīvam Vitkofam un prezidenta znotam Džaredam Kušneram.
"Domāju, ka viņš vēlētos atgriezties pie normālākas dzīves," komentējot savu pārstāvju gūtos iespaidus sarunās ar Kremli, sacīja ASV prezidents.
Krievijas karaspēka veiktā apšaudē Kijivā pilnībā iznīcināts Ukrainas telekanāla STB paviljons, kurā gadiem ilgi tapuši valstī populāri televīzijas projekti.
Trieciena rezultātā ēka pārvērsta drupās. Konkrētajā paviljonā tika filmēti tādi skatītāju iecienīti raidījumi kā "Svērtie un laimīgie" ("Взвешенные и счастливые"), "Viens par visiem" ("Один за всех"), "Par dzīvo" ("За живое"), "Viss būs labi" ("Всё будет хорошо"), kā arī realitātes šova "Vecpuisis" ("Холостяк") pēcšovs.
Neraugoties uz notikušo uzbrukumu un ievērojamajiem postījumiem, televīzijas komanda turpina darbu pie filmēšanas, un projektu dalībnieki turpina savu dalību šovos.
NATO dalībvalstis trešdien solīja iepirkt ASV bruņojumu vēl simtiem miljonu ASV dolāru vērtībā un nodot to Ukrainai.
Alianses ārlietu ministru sanāksmē Briselē tika apspriesti Vašingtonas centieni izbeigt Krievijas sākto karu pret Ukrainu, taču ASV valsts sekretārs Marko Rubio sanāksmē nepiedalījās.
Sanāksme notika pēc tam, kad ASV sūtņi piecas stundas ilgās sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Maskavā, šķiet, tā arī nepanāca būtisku izrāvienu centienos apturēt karu.
"Miera sarunas turpinās, tas ir labi, bet tajā pašā laikā mums ir jāpārliecinās, ka, kamēr tās notiek, - un mēs neesam pārliecināti, kad tās beigsies -, Ukraina ir visstiprākajā iespējamajā pozīcijā, lai turpinātu cīņu," uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Saistībā ar to Vācija, Polija, Norvēģija, Nīderlande un Kanāda paziņoja, ka tās kopā piešķirs vēl aptuveni vienu miljardu dolāru (861 miljons eiro) ASV ieroču iegādei Ukrainas vajadzībām.
"Ukrainai ir jāpaliek stiprai, un mums, sabiedrotajiem vēsturē lielākajā un veiksmīgākajā militārajā aliansē, ir jāpaliek stingriem un apņēmīgiem," norādīja Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide.
Eiropa lielā mērā ir palikusi nomaļus ASV prezidenta Donalda Trampa centienos izbeigt karu, un Rubio prombūtne Briselē tikai varēja pastiprināt šo iespaidu.
ASV valsts sekretāru sanāksmē aizstāja viņa vietnieks.
Vairāki ministri atzina, ka Putins pagaidām, šķiet, nav gatavs piekāpties sarunās ar Vašingtonas pārstāvjiem.
"Prezidentam Putinam vajadzētu izbeigt blefošanu un asinsizliešanu un būt gatavam sēsties pie sarunu galda un atbalstīt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā," izteicās Lielbritānijas ārlietu ministre Iveta Kūpere.
Ministri arī noraidīja Krievijas diktatora apgalvojumus, ka viņš nevēloties karu ar Eiropu, bet esot tam gatavs.
"Tā ir retorika, ko Krievija izmanto, lai mūs iebiedētu, un mums nevajadzētu uztvert šādas runas pārāk nopietni," norādīja Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena.
"Mums kā NATO, kā Eiropai, ir ļoti spēcīgs potenciāls, un mēs ar katru dienu to palielinām," viņa piebilda.
ASV un to sabiedroto izstrādātais mehānisms - Prioritāro Ukrainas prasību saraksts (PURL) - paredz izmantot NATO valstu līdzekļus, lai piegādātu Ukrainai ieročus no ASV krājumiem. Par jauno ASV ieroču piegādes mehānismu tika paziņots jūlija vidū. Piegādes finansē nevis ASV, bet gan citas NATO valstis.
Kijivas Pečerskas rajona tiesa bijušajam Ukrainas premjerministram Mikolam Azarovam aizmuguriski piespriedusi 15 gadu cietumsodu ar visas mantas konfiskāciju, trešdien vēsta Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija "Suspilne".
Azarovu tiesa atzina par vainīgu valsts nodevībā un mēģinājumā vardarbīgi mainīt konstitucionālo iekārtu.
Spriedums pasludināts jau 25. novembrī, bet lietas materiāli publicēti tikai 2. decembrī.
Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem Azarovs ar sava "Telegram" kanāla starpniecību izplatīja Krievijas propagandu, un to viņam palīdzēja darīt divi Ukrainas pilsoņi, kas iepriekš strādāja Kijivas Ševčenkovskas rajona administrācijā. Izmeklēšana uzskata, ka viņi rakstīja, rediģēja un "sūtīja kuratoriem provokatīvus tekstus publicēšanai".
Azarovs bija Ukrainas premjerministrs no 2010. līdz 2014. gadam. Viņa kandidatūru šim amatam izvirzīja toreizējais prezidents Viktors Janukovičs.
Pēc tam, kad Janukovičs 2014. gadā zaudēja prezidenta amatu, Azarovs aizbēga uz Krieviju. Ukrainas iestādes pret Azarovu ierosinājušas vairākas krimināllietas, un viņš ir izsludināts meklēšanā.
Kijiva, 3. dec., LETA--MEDUZA. Kijivas Pečerskas rajona tiesa bijušajam Ukrainas premjerministram Mikolam Azarovam aizmuguriski piespriedusi 15 gadu cietumsodu ar visas mantas konfiskāciju, trešdien vēsta Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija "Suspilne".
Azarovu tiesa atzina par vainīgu valsts nodevībā un mēģinājumā vardarbīgi mainīt konstitucionālo iekārtu.
Spriedums pasludināts jau 25. novembrī, bet lietas materiāli publicēti tikai 2. decembrī.
Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem Azarovs ar sava "Telegram" kanāla starpniecību izplatīja Krievijas propagandu, un to viņam palīdzēja darīt divi Ukrainas pilsoņi, kas iepriekš strādāja Kijivas Ševčenkovskas rajona administrācijā. Izmeklēšana uzskata, ka viņi rakstīja, rediģēja un "sūtīja kuratoriem provokatīvus tekstus publicēšanai".
Azarovs bija Ukrainas premjerministrs no 2010. līdz 2014. gadam. Viņa kandidatūru šim amatam izvirzīja toreizējais prezidents Viktors Janukovičs.
Pēc tam, kad Janukovičs 2014. gadā zaudēja prezidenta amatu, Azarovs aizbēga uz Krieviju. Ukrainas iestādes pret Azarovu ierosinājušas vairākas krimināllietas, un viņš ir izsludināts meklēšanā.
Pieaugot Krievijas draudiem, Vācijā trešdien nodota ekspluatācijā apmēram četrus miljardus ASV dolāru (3,4 miljardi eiro) vērtā pretraķešu aizsardzības sistēmas pirmā kārta.
Izraēlā ražotā sistēma "Arrow", kas izstrādāta ar ASV atbalstu, ir projekta "European Sky Shield" ("Eiropas debesu vairogs") sastāvdaļa. Tas tika izstrādāta pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
"Pirmo reizi mēs iegūstam iespēju savlaicīgi brīdināt un aizsargāt mūsu iedzīvotājus un infrastruktūru pret tālas darbības rādiusa ballistiskajām raķetēm," paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
"Mēs uzlabojam NATO Eiropas pīlāru un izpildām NATO plānošanas mērķi," viņš piebilda, uzsverot, ka Vācija uzņemas atbildību.
Līgums par sistēmas "Arrow 3" piegādi, kas noslēgts 2023. gadā, ir lielākais ieroču eksporta darījums Izraēlas vēsturē.
Sistēma ir paredzēta virs Zemes atmosfēras lidojošo tālas darbības rādiusa ballistisko raķešu notriekšanai.
Sistēmu veido radaru sistēmas, palaišanas iekārtas un pārtvērējraķešu baterijas, kas spēj notriekt mērķus līdz pat 100 kilometru augstumā.
Līdz ar Bundesvēra amatpersonām atklāšanas ceremonijā Holcdorfas gaisa spēku bāzē Vācijas austrumos piedalījās arī Izraēlas delegācija.
Šī ir pirmā reize, kad "Arrow" sistēma tiek izvietota ārpus Izraēlas, un Vācijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka tas ir "nepārprotams apliecinājums ciešajai saiknei un sadarbībai starp Izraēlu un Vāciju".
Paredzams, ka pēc tam, kad sistēma būs pilnībā darbaspējīga, papildu elementi tiks izvietoti citviet Vācijā.
Izraēliešu mediji norāda, ka Izraēla izmantoja savu sistēmu "Arrow 3", lai pēdējā gada laikā notriektu vairākus desmitus Irānas ballistisko raķešu.
"Arrow 3" sistēma papildina līdz šim Vācijas rīcībā esošās vidējas darbības rādiusa "Patriot" un tuvas darbības rādiusa "Iris-T" zenītraķešu sistēmas.
Vācijas vadītajai "European Sky Shield" iniciatīvai, ko Berlīne ierosināja 2022. gada augustā, kopumā ir pievienojušās vēl 23 valstis.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Īrija ir sniegusi vairāk nekā 340 miljonus eiro finansiāla atbalsta veidā, tostarp 166 miljonus eiro neletālai militārajai palīdzībai. Papildu 25 miljoni eiro tiks novirzīti Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Ireland will provide Ukraine with a new €100 million package of non-lethal military aid. Since the full-scale invasion, Ireland has contributed over €340 million in financial support, including €166 million for non-lethal military aid. An additional €25 million will go toward… pic.twitter.com/51zwoD28QM
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 3, 2025
Kanādas militārais atbalsts Ukrainai NATO ASV ieroču iepirkumu programmas ietvaros pieaugs par 200 miljoniem dolāru, un papildu desmitiem miljonu dolāru tiks piešķirti degvielai, medicīnas precēm un komunikācijai.
Canada's military support for Ukraine will grow by $200 million under NATO's US weapons procurement program, with additional tens of millions allocated for fuel, medical supplies and communicationshttps://t.co/Q94wE92nGQ
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 3, 2025
❗️🇷🇺Russian drone films 🇺🇦Ukrainian FPV drones waiting in ambush in the Donetsk direction pic.twitter.com/JYHylv30wm
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 3, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



