TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu armija cer nosaldēt Ukrainas lielpilsētu iedzīvotājus, lai viņi izdarītu to, ko krievu armija nespēj, un paši gāztu Zelenski

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
⚡ An Estonian border guard has been exposed as a Russian spy.
— UNITED24 Media (@United24media) January 21, 2026
Vyacheslav Efimov, who held dual Estonian-Russian citizenship, passed sensitive information on border operations and personnel to the FSB for at least three years.
🔗 https://t.co/6RKT4SaeTk pic.twitter.com/TI9qJlRWek
Šonedēļ Pasaules ekonomikas forumā Davosā plānotais paziņojums par vienošanos starp Ukrainu, Eiropu un ASV par 800 miljardu ASV dolāru plānu Ukrainas atjaunošanai atlikts, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz sešiem avotiem.
Tas noticis, nerimstot Eiropas galvaspilsētu un Vašingtonas domstarpībām saistībā ar Trampa plāniem iegūt Grenlandi ASV kontrolē un Trampa rosināto "miera padomi".
Eiropas galvaspilsētas nevar vienkārši ignorēt ASV prezidenta rīcību Grenlandes jautājumā un vienlaikus censties virzīties uz priekšu citos jautājumos, piemēram, attiecībā uz Ukrainu, skaidroja viens laikraksta avots.
Trīs sarunbiedri, kas ir informēti par diskusijām par šo dokumentu, laikrakstam pastāstīja, ka pirmdien to bija paredzēts apspriest ar augstākajām valsts drošības amatpersonām, taču ASV pārstāvis sarunās neieradās.
Divi Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim tuvi avoti laikrakstam pastāstīja, ka viņš atteicies doties uz Davosu, ja vien netiks garantēta saturīga tikšanās ar Trampu, kurā tiktu parakstīts Ukrainas atjaunošanas plāns.
Pēdējo nedēļu laikā noticis bezprecedenta saasinājums ASV attiecībās ar citām rietumvalstīm, jo Tramps draudējis pārņemt ASV kontrolē Grenlandi - citas NATO dalībvalsts Dānijas autonomo teritoriju -, neizslēdzot iespēju pielietot militāru spēku.
Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvāja Trampam ceturtdien Parīzē rīkot G7 samitu, kā kuluāros notiktu arī sarunas ar Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem, taču Tramps no šī piedāvājuma atteicās.
Ukrainas problēma ir jārisina Eiropai un NATO, nevis ASV, trešdien Pasaules ekonomikas forumā Davosā sacīja ASV prezidents Donalds Tramps.
"Viņiem nepatīk tas, ko mēs darām - es runāju par NATO, es runāju par Eiropu. Ukrainas problēma ir jārisina viņiem, nevis mums," pauda ASV prezidents.
"Savienotās Valstis ir ļoti tālu, mūs šķir liels, brīnišķīgs okeāns. Mums ar to nav nekāda sakara," norādīja Tramps.
Pēc tam Tramps piebilda, ka šodien plāno tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Vēlāk viņš precizēja, ka plāno tikties ar Zelenski ceturtdien, nevis trešdien.
"Iespējams, ka viņš šobrīd atrodas auditorijā," sacīja Tramps.
Tiesa, Zelenskis savu braucienu uz Davosu ir atcēlis.
Šopēcpusdien Zelenskim bija tikšanās par situāciju Ukrainas enerģētikas nozarē, kas pēdējā laikā pakļauta īpaši intensīviem Krievijas karaspēka triecieniem.
Šo triecienu dēļ šorīt Kijivā 4000 māju nebija apkures, un četri Ukrainas apgabali bija bez elektrības.
Trešdien Berlīnē aizturēta Vācijas un Ukrainas dubultpilsone aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, arī par informācijas nodošanu par militāro palīdzību Ukrainai, pavēstīja prokurori.
Aizdomās turamā Ilona V. uzturējusi sakarus ar Krievijas vēstniecību Berlīnē kopš 2023. gada novembra vai agrāk, teikts prokuroru paziņojumā.
Ilona V. "apkopoja fona informāciju par augsta līmeņa politisko pasākumu dalībniekiem un vāca informāciju par ieroču rūpniecības objektiem, dronu testiem un plānotajām dronu piegādēm Ukrainai", norādīja prokurori.
Viņa arī izmantojusi paziņas, kas iepriekš strādājuši Vācijas aizsardzības nozarē, lai vāktu informāciju Krievijas izlūkdienestiem.
Aizturētā palīdzējusi savam Krievijas kuratoram izmantot viltus identitāti, lai apmeklētu politiskus pasākumus Berlīnē un nodibinātu noderīgus kontaktus.
Vēl divi vārdā nenosaukti aizdomās turamie joprojām atrodas brīvībā.
Trešdienas rītā policija veica kratīšanu Ilonas V. un pārējo divu aizdomās turamo mājās.
Vācijā un citās Eiropas valstīs nerimst bažas par Krievijas spiegošanu, aizdomīgiem dronu lidojumiem militāro un infrastruktūras objektu tuvumā, sabotāžu, kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām.
Trešdien Vācijas policija arī aizturēja divus vīriešus - Krievijas un Vācijas pilsoņus -, kas tiek turēti aizdomās par prokrievisko grupējumu atbalstīšanu Ukrainas austrumos kopš 2016. gada.
Ukraina kopā ar amerikāņu uzņēmumu "Palantir" ir laidusi klajā platformu "Brave1 Dataroom" mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādei dronu pārtveršanai.
Source: https://t.co/os3dD1qQxj
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 21, 2026
Ņūdeli sarunu laikā ar Vašingtonu pielāgo savu naftas stratēģiju, cenšoties samazināt Krievijas naftas īpatsvaru importā.
Indija, kas kļuva par lielāko Krievijas naftas pircēju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, pakāpeniski samazina iepirkumus, pakļaujoties spiedienam no ASV un ES. Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas pašlaik pārskata savu importa struktūru, atsakoties no piegādēm no Krievijas un palielinot iepirkumus no Tuvo Austrumu valstīm, cerot, ka šis solis palīdzēs virzīt uz priekšu sarunas ar ASV par tarifu samazināšanu, ziņo "Reuters".
Российская ракета ПВО попала в жилой многоквартирный дом в городе Афипский Краснодарского края. pic.twitter.com/R3uyKWNIXw
— Ateo Breaking (@AteoBreaking) January 20, 2026
Octopus anti-Shahed drone at a demonstration in Kyiv. pic.twitter.com/ce3vC43QuL
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) January 20, 2026
Drone operators of the “Phoenix” unit penetrate deep into a Russian trench using drones. pic.twitter.com/t7R5DLN43t
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) January 20, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



