TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Krievijas karaspēka kombinētajā triecienā Dnipro nogalināti pieci cilvēki un 34 cilvēki ievainoti, sestdien paziņoja Dnipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.

Krievijas uzbrukumā daļēji nopostīta četrstāvu dzīvojamā ēka, un uzbrukumā nogalināti četri cilvēki un vēl 27 cietuši. Cietušo vidū ir deviņus gadus vecs zēns un divi policisti.

Zem drupām varētu atrasties vēl viens cilvēks.

Pēc Krievijas uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks degvielas uzpildes stacijā Dniprā, kur iznīcinātas astoņas kravas automašīnas un četras vieglās automašīnas. Uzbrukumā cietuši divi cilvēki.

Sestdien uzbrukums turpinājās un nodarīti postījumi dzīvojamai mājai. Uzbrukumā nogalināts viens cilvēks un vēl septiņi cietuši.

Jau ziņots, ka Krievija sestdienas vakarā sāka plašu kombinēto gaisa triecienu Ukrainai. Kā informēja Ukrainas Gaisa spēki, galvenais uzbrukuma mērķis bija Dnipro. Uzbrukumi tika veikti arī Harkivas, Čerņihivas, Sumu, Odesas un Kijivas apgabaliem.

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 47 raķetēm un 619 droniem, un 580 dronus Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievija raidījusi 12 ballistiskās raķetes "Iskander-M/S-400", 29 spārnotās raķetes H-101, vienu spārnoto raķeti "Iskander-K" un piecas spārnotās raķetes "Kalibr".

Fiksēti 13 raķešu un 36 trieciendronu trāpījumi 23 vietās un notriekto dronu atlūzu nogāšanās deviņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Gaisa trauksme skanēja visā valstī, spēcīgas eksplozijas skanēja Harkivā un Dnipro, kā arī uzbrukumiem bija pakļauta Kijiva un citas vietas Ukrainā.

Dnipropetrovskas kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža paziņoja, ka ievainoti vismaz 18 cilvēki, kuru vidū ir bērns. Deviņi ievainotie nogādāti slimnīcā.

Vēl viens cilvēks ievainots Nikopoles apgabalā, bet Krivijrihā bojātas dzīvojamās ēkas.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 324 690 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti  iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 892 tankus, 24 458 bruņutransportierus, 40 635 lielgabalus un mīnmetējus, 1753 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1353 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 255 862 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 91 422 automobiļus un autocisternas, kā arī 4136 specializētās tehnikas vienības.

Latvijai jāstiprina drošība, balstoties cilvēkcentrētā pieejā, ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem, modernās tehnoloģijās un Eiropas sadarbības padziļināšanā, sestdien partijas "Progresīvie" kongresā uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Ministrs uzskata, ka "Progresīvie" ir pierādījuši spēju rīkoties ar skaidru vīziju, drosmi un konsekvenci arī sarežģītos apstākļos, tostarp darbojoties mazākuma valdībā.

Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka aizsardzības politikas mērķis nav tikai praktisku militāru pasākumu īstenošana, bet arī drošības sajūtas radīšana sabiedrībā, jo tā ir pamats ekonomiskajai attīstībai un izglītotas valsts veidošanai. Viņš akcentēja, ka drošības stiprināšana prasa nepārtrauktu pārmaiņu vadību un sadarbību ar citām nozarēm.

Pēc Krievijas nakts uzbrukuma Ukrainai Rumānijā tika atklātas dronu atlūzas. Tika bojāts elektrības stabs un dzīvojamās ēkas piebūve. Vēsta Rumānijas Aizsardzības ministrijas preses dienests.

Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju, Rumānijas Aizsardzības ministrijas radari nakts laikā ir fiksējuši dronus, kas tuvojās valsts gaisa telpai. Vairāk lasi šeit.

Maskava sūdzējās par Rietumu "ekspansiju" un paziņoja, ka pret Krieviju ir pasludināts "atklāts karš".

Cenšoties attaisnot savu militāro agresiju pret Ukrainu, Kremļa režīms turpina paust pazīstamus naratīvus par Rietumvalstu "uzbrukumu" pret Krievijas "leģitīmajām" interesēm, un savos propagandas paziņojumos pat iet tālāk, apgalvojot, ka Rietumi it kā ir pieteikuši Krievijai "atklātu karu".  Vairāk lasi šeit.

Pirms pievienošanās armijai viņa strādāja kino jomā un vēlāk dokumentēja dzīvi frontes līnijā “Edelweiss” brigādē. “Mūžam jauna un skaista,” ierakstā sociālajos tīklos pauda viņas māte.

Lietuvas Seims ceturtdien pieņēma likumu par militārā poligona izveidi Lazdiju rajonā pie kritiski svarīgā Suvalku koridora, kas savieno Baltijas valstis ar Poliju. Krievija jau reaģējusi uz to, nodēvējot par “militarizācijas” aktu un apsūdzot Lietuvu agresīvos nodomos.

Jāpiebilst, ka Suvalku koridors, ko mēdz dēvēt par NATO "Ahilleja papēdi", ir mazapdzīvota teritorija uz Lietuvas un Polijas robežas, kurā ir minimālais attālums starp ļoti militarizēto Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un ne mazāk militarizēto Krievijai lojālo Baltkrieviju — taisnā līnijā tas ir apmēram 65 kilometru platumā.

Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka šajā teritorijā esošo īpašumu īpašniekiem tiks nosūtīti paziņojumi, un kompensācijas piedāvājumus paredzēts nosūtīt līdz nākamā gada sākumam, savukārt izmaksas plānots pabeigt līdz 2027. gada vidum.

Militārās mācības poligonā paredzēts sākt 2028. gadā, bet šautuvju ierīkošana notiks līdz 2030. gadam. Poligonā varēs notikt brigādes līmeņa mācības, vienlaikus apmācot 3500 līdz 4000 karavīru, galvenokārt to paredzot Lietuvas armijas vajadzībām. Poligona platība būs aptuveni 14 600 hektāru, kur pašlaik atrodas gandrīz 2000 privātu zemes gabalu, galvenokārt meža teritorijas.

Ne visi ar šo lēmumu ir apmierināti. Aptuveni 100 cilvēku ceturtdien pulcējās pie Seima ēkas ar Lietuvas karogiem un plakātiem, piemēram, “Rokas nost no Lietuvas mežiem” un “Nē mežu iznīcināšanai”. “Iznīcināt šo ainavu, šo skaisto Lietuvas stūrīti — tas ir noziegums,” izteicās lāds protestētājs. Citi apgalvoja, ka militārais objekts tiek veidots nevis valsts drošības, bet biznesa interešu dēļ. “Tas ir tikai bizness, nauda pāri visam. Nekas nav pienācīgi apspriests. Kam viņi kalpo? Ne Lietuvai,” sacīja protestētāja.

Savukārt Krievijas Drošības padome paziņojusi, ka Lietuvas “militāri politiskā vadība” saglabā kursu uz militarizāciju, radot spriedzi pie Kaļiņingradas apgabala, “piesedzoties ar retoriku par “Krievijas apdraudējumu”. Vēl vairāk, Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vietnieks Aleksandrs Gruško apsūdzēja NATO mēģinājumos bloķēt Kaļiņingradas apgabalu un to sagrābt. Pirms tam Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) direktors Sergejs Nariškins apsūdzēja Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju “pastiprinātā militarizācijā” un agresīvos nolūkos.

Jāpiebilst, ka tas ir tas pats Nariškins, kurš trīs dienas pirms Krievijas invāzijas Ukrainā televīzijas tiešraidē vervelēja par Donbasa separātistu republiku “uzņemšanu” Krievijas sastāvā, kamēr Kremļa diktators Vladimirs Putins vienu pēc otra izsauca savus sulaiņus izteikties par šo veidojumu “neatkarības atzīšanu”, bet kopš tā laika pastāvīgi stāsta, kā Ukrainas rietumu kaimiņvalstis alkst sagrābt tās rietumu apgabalus.

Venēcijas biennāles žūrija neizskatīs dalībniekus no valstīm, kuru līderus Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) ir apsūdzējusi noziegumos, kā pretendentus uz izstādes balvām, pavēstīja žūrija.

Kaut arī konkrētas valstis žūrijas paziņojumā nav minētas, ziņu aģentūra "Reuters" secina, ka runa ir par Krieviju un Izraēlu, jo SKT izdevusi Krievijas diktatora Vladimira Putina un Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu aresta orderus.

Krievija un Izraēla pagaidām nav komentējušas žūrijas lēmumu.

"Žūrija atturēsies no to valstu darbu izskatīšanas, kuru līderus SKT patlaban apsūdz noziegumos pret cilvēci," teikts žūrijas paziņojumā.

Žūrijas locekļi norādīja, ka viņiem ir pienākums "aizsargāt cilvēktiesības".

Venēcijas biennāle notiks no 9. maija līdz 22. novembrim.

Krievija biennālē nav piedalījusies kopš 2022. gada, kad tā sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, un Venēcijā nav izmantojusi savu paviljonu, bet tikai to izīrējusi.

Tomēr šogad Krievija biennālē plāno prezentēt skaņu performanču sēriju ar vispārīgu nosaukumu "Koks sakņojas debesīs".

Itālijas Kultūras ministrija skaidroja, ka Krievijai atgriezties forumā ļāvis Biennāles fonds - bez valsts ziņas.

Eiropas Komisija nosodīja lēmumu par Krievijas atgriešanos biennālē. Tā nosūtīja vēstuli biennāles organizatoriem, ka atņem biennālei divus miljonus eiro lielo Eiropas dotāciju.