TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins sola turpināt Ukrainas teritoriju sagrābšanu

NATO ir Krievijas ienaidniece un ar to sarunai ir jābūt īsai: ja tā nepadodas, to iznīcina, paziņojis bijušais Krievijas prezidents un tagadējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs.

Vairāk lasiet šeit.

Krievijas diktators Vladimirs Putins solīja turpināt Ukrainas teritoriju sagrābšanu, lai ko tas prasītu. Uzturoties vizītē Indijā, viņš žurnālistēm paziņoja, ka Ukrainas teritorijas Donbass un tā dēvētā “Novorosija” tiks sagrābtas jebkurā gadījumā. Vienlaikus viņš atkārtoja Krievijas propagandas nodrāzto tēzi, ka Krievija nemaz nebija tā, kas sākusi karu Ukrainā, bet ir apņēmības pilna to pabeigt.

Indiešu žurnālistēm Putins atkārtoja veco pasaciņu, ka Krievija gribēja dzīvot mierā ar Ukrainu, bet kad Ukraina uzbruka Donbasam un slepkavoja tās iedzīvotājus, un Donbasa iedzīvotāji "referendumā" paši izvēlējās savu likteni būt ar Krieviju,  Krievijai "nebija citas iespējas", kā iejaukties, un viņš esot Ukrainai jau pašā sākumā teicis, ka "Donbasa iedzīvotāji negrib ar jums dzīvot", piedāvājot labprātīgi atdot tās Krievijai, bet spītīgie ukraiņi izvēlējušies karot.

“Mēs atbrīvosim šīs teritorijas vai nu bruņotā ceļā vai arī Ukrainas karaspēks pametīs šīs teritorijas un pārtrauks tur karot,” viņš paziņoja telekanālam “India Today”. Krievijas medijos norāda, ka ar to diktators domājis ne tikai Donbasu, bet arī visu tā dēvēto "Novorosiju", kas kopš 2022. gada avansā iekļauta Krievijas konstitūcijā.

Vairāk lasiet šeit.

Četri nenoskaidroti droni ielauzušies lidojumiem aizliegtajā zonā Īrijas galvaspilsētā Dublinā, kad tur ieradās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, un lidojuši prezidenta lidmašīnas ceļā, vēsta Īrijas izdevums “The Journal”.

Zelenska lidmašīna pirmdienas vakarā nolaidās nedaudz pirms grafika, tikai mirkli pirms incidenta, kas notika ap plkst. 23.00. Droni sasniedza vietu, kur Zelenska lidmašīna būtu atradusies tieši tajā brīdī, kad tai pēc grafika bija jālido šajā zonā. Pēc tam droni aplidoja Īrijas Jūras spēku kuģi “LÉ William Butler Yeats”, kas saistībā ar Ukrainas prezidenta vizīti bija slepeni izvietots Īrijas jūrā. Droni darbojās 12 jūras jūdžu robežās Īrijas kontrolētajos ūdeņos.

Vairāk lasiet šeit.

Berlīne teorētiski atbalsta Briseles ierosinājumu Vācijā iesaldētos Krievijas valsts aktīvus izmantot Ukrainas kara reparāciju fonda finansēšanai, ceturtdien paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Eiropas Komisijas plāni vispirms ir jāizanalizē.

"Tā, protams, ir neapgūta juridiska teritorija," Vādefuls teica pirms Eiropas drošības un sadarbības organizācijas ministru sanāksmes Vīnē, taču piebilda, ka Berlīne "cenšas sasniegt skaidru politisku mērķi - padarīt šos aktīvus izmantojamus", jo Ukrainai ir nepieciešams finansiāls atbalsts un Krievijai būs jāatbild par tās uzsākto karu.

Vācija piešķirs papildu 100 miljonus eiro Ukrainas enerģētikas infrastruktūras atbalstam, neskatoties uz neseno korupcijas skandālu šajā nozarē, ceturtdien paziņoja Vācijas Ekonomikas ministrija.

Līdzekļi tiks piešķirti caur Vācijas attīstības banku KfW un ziedoti Ukrainas Enerģijas atbalsta fondam.

Pēc jaunākā piešķīruma Vācijas kopējais ieguldījums fondā līdz 2025. gada beigām sasniegs 550 miljonus eiro, informēja ministrija.

Krievijas militārie blogeri "Z" kanālos atklāti noliedz Putina apgalvojumus par Kupjanskas ieņemšanu. No iekšienes pienāk pavisam citi ziņojumi - nekāda progresa, tikai zaudējumi un panika komandieru vidū.

Krievijas "Z" kanālos ir izcēlies skandāls, jo propaganda apgalvo, ka "Kupjanska tūlīt tiks ieņemta", savukārt paši prokrieviskie blogeri atklāti raksta pretējo. Vairāk lasi šeit.

Eiropas zemo cenu aviokompānijas jau gatavojas atgriezties Ukrainā, tiklīdz miera līgums atjaunos gaisa telpas drošību.

"Ryanair" apgalvo, ka varētu atsākt lidojumus divu nedēļu laikā, "Wizz Air" plāno divu gadu laikā izvietot Ukrainā 15 lidmašīnas (50 septiņu gadu laikā), un arī "easyJet" plāno ienākt valstī. "Financial Times" ziņo, ka tās sagaida ceļošanas uzplaukumu, ko veicinās iedzīvotāju atgriešanās, rekonstrukcija un pat "kara tūrisms".

Nedēļām ilgās miera sarunas, pārskatītie ASV priekšlikumi un Trampa sūtņa vizīte Kremlī nespēja pārliecināt Putinu, viņš joprojām ir apņēmies iekarot Ukrainu. Vienīgais skaidrais rezultāts: Putins vairs nebaidās no Trampa. Sarunas paplašināja plaisu starp Eiropu un Vašingtonu, iepriecinot Maskavu, vēsta "The Times".

"Fire Point" nesen paziņoja, ka ir sācis ražot arī taktiskās ballistiskās raķetes. Paredzams, ka taktiskās ballistiskās raķetes FP-7 kodifikācijas process Ukrainas Aizsardzības ministrijā tiks pabeigts līdz 2025. gada beigām.