TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pastiprina uzbrukumus un iefiltrēšanās mēģinājumus Harkivas apgabalā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas spēki samazina pelēko zonu valsts dienvidos, paziņoja preses pārstāvis Vladislavs Vološins. Viņš uzsvēra, ka karaspēks neļauj Krievijas spēkiem ievest pastiprinājuma grupas vai veikt uzbrukumus. Dažos frontes līnijas sektoros tiek veiktas koordinētas preventīvas darbības, lai novērstu dziļāku virzību.
Ukraine’s forces are reducing the gray zone in the south, spokesperson Vladyslav Voloshyn said. He stressed that troops are not allowing Russian forces to bring in reinforcement groups or launch attacks. In some frontline sectors, coordinated preemptive actions are carried out to… pic.twitter.com/jDbsEEaa3v
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 19, 2026
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis cerības, ka nākamā sarunu kārta par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu arī notiks Šveicē.
Ņemot vērā to, ka karš plosās Eiropā, arī sarunām jānotiek Eiropā, ceturtdien publicētajā intervijā britu žurnālistam Pīrsam Morganam izteicies Zelenskis.
"Vēlos tikai uzsvērt, ka nākamā tikšanās arī būs Šveicē," pēc iepriekšējās sarunu kārtas Ženēvā, kas noslēdzās trešdien, norādīja Ukrainas prezidents.
Krievija vēl nav apstiprinājusi nedz nākamās sarunu kārtas datumu, nedz tās norises vietu.
Krievijas militārie propagandisti arvien skaļāk komentē situāciju frontē pēc tam, kad Krievijas armija sāka saskarties ar nopietnām sakaru problēmām. Pat Krievijas Z kanāli ir sākuši publicēt Ukrainas bruņoto spēku video, atklājot Krievijas auditorijai milzīgo problēmu, ar ko okupanti saskaras frontē.
Video komentē arī galvenais Krievijas kanāls "Vojenij osvedomiteļ. Video redzami Krievijas karavīri, kas kāpj augstā tornī, lai uzstādītu WiFi moduli un izveidotu sakaru "tiltu" savai vienībai. Ukrainas drons viņus pamana un uzbrūk no augšas. Video materiālos redzams, kā mēģinājums "manuāli salabot sakarus" pārvēršas tūlītējās medībās no gaisa. Vairāk lasi šeit.
Krievija karam Ukrainā savervējusi vairāk nekā 1000 kenijiešu, un vairums no viņiem ar viltu piespiesti parakstīt militāros kontraktus, teikts izlūkdienesta un likumsargu ziņojumā, kas prezentēts Kenijas parlamentā.
Kenijas Nacionālā izlūkošanas dienesta un Kriminālizmeklēšanas direktorāta kopīgajā izmeklēšanā konstatēts, ka savervēto kenijiešu skaits ir "vairāk nekā 1000", un tas ir daudz lielāks nekā decembrī iestāžu norādītie aptuveni 200.
"Kenijieši pamet valsti ar tūristu vīzām, lai pievienotos Krievijas armijai caur Stambulu Turcijā, kā arī Abū Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos," likumdevējiem sacīja parlamenta vairākuma līderis Kimani Ičungva.
Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova komentēja Igaunijas ārlietu ministra paziņojumu, kurš Minhenes drošības konferencē sacīja, ka, ja notiks militāra agresija no Maskavas puses, Igaunija pārvietos kaujas darbības uz Krievijas teritoriju. Vairāk lasi šeit.
Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene ceturtdien paziņoja, ka atceļ Milānas-Kortīnas paralimpisko spēļu apmeklējumu saistībā ar lēmumu atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem startēt ar savu valstu karogiem.
"Biju ieplānojusi braucienu, lai atbalstītu mūsu paralimpiskos sportistus un komiteju, taču šis brauciens nenotiks, un mūsu sportists, kas pārstāvēs Lietuvu, būs jāatbalsta šeit, Lietuvā," Ruginiene sacīja intervijā radiostacijai "Žiniu radijas".
Lietuvas premjere kritizēja Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu, sakot, ka tas "neatspoguļo šodienas realitāti".
Pēc sākotnējās kontroles zaudēšanas pār Rodinski Krievijas spēki nekavējoties sāka virzīties uz Biļicki, kā rezultātā tika zaudētas stratēģiskas pozīcijas. Tās tagad ir atgriezušās Ukrainas kontrolē.
Ukrainas bruņotie spēki atguvuši aptuveni 10,2 km².
Ukrainian forces have regained positions south and east of Bilytske. After initially losing control over Rodynske, Russian forces immediately started pushing towards Bilytske which led to the loss of strategic positions. These have now been returned under Ukrainian control.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 19, 2026
AFU… pic.twitter.com/KrTYDnkJeO
Ukrainas sauszemes robotu kompleksam "Ratel H "ir prezentēts modulis, kas spēj palaist četrus optiskās šķiedras FPV dronus. Sistēma apvieno bezpilota sauszemes transportlīdzekli ar vairāku dronu izvietošanas iespēju.
A Ukrainian ground robotic complex Ratel H has been presented with a module capable of launching four fiber optic FPV drones. The system combines an unmanned ground vehicle with a multi drone deployment capability. #Ukraine pic.twitter.com/b8r166x5cD
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 19, 2026
Krievijas kara atbalstītāji ir atteikušies no iepriekšējiem apgalvojumiem par Ukrainas bruņoto spēku "sakāvi" un tagad runā par lielu Ukrainas ofensīvu.
Krievijas avoti un Z kara korespondenti arvien skaļāk runā par Ukrainas armijas ofensīvajām darbībām Zaporižjas apgabalā un Krievijas karaspēka smago situāciju. Ukraiņu žurnālists un blogeris Deniss Kazanskis atzīmēja pēkšņo retorikas maiņu Krievijas kara atbalstītāju kanālos, kas izskanējusi pēdējās nedēļas laikā.
Kazanskis vēsta, ka Krievijas militārie blogeri un spīkeri lielākajās Z mediju platformās ir faktiski apstiprinājuši to, ko oficiālā propaganda iepriekš noliedza. Ukrainas bruņotie spēki ne tikai saglabā kaujas gatavību, bet vienlaikus arī veic aktīvus uzbrukumus vairākos frontes sektoros. Vairāk lasi šeit.
Vācija no Amerikas Savienotajām Valstīm apsver iespēju iegādāties vismaz 35 papildu F-35A iznīcinātājus.
Source: https://t.co/XqlLadWvKb
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 19, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



