TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis: Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu

Ukrainas bruņotie spēki ir uzsākuši Krievijas militārās loģistikas graušanu 200 kilometru dziļumā aiz frontes līnijas, kas varētu izrādīties izšķirošs faktors Krimas pussalas tālākā liktenī, norāda kara veterāns un militārais analītiķis Jevhens Dikijs.

Kā skaidro Dikijs, līdz šim Ukrainas rīcībā nebija pietiekamu līdzekļu apgādes ceļu pārgriešanai, taču situācija mainījusies, pateicoties jaunās paaudzes bezpilota lidaparātiem.

"Mēs esam izveidojuši 200 kilometru tālas darbības triecienu zonu, kas faktiski nošķir Krimu no cietzemes. Iepriekš, 2023. gadā, mums šādu iespēju nebija, jo artilērija nespēja sniegties tālāk par 40 kilometriem, ko Krievija izmantoja, attīstot infrastruktūru Azovas jūras piekrastē," radio stacijai Radio NV sacīja Dikijs.

Francija un tās sabiedrotie svētdien Atlantijas okeānā aizturējušu sankcijām pakļautu krievu tankkuģi, pirmdien paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Kuģis "Tagor" tika aizturēts svētdienas rītā starptautiskajos ūdeņos. Francijai šajā operācijā palīdzēja Lielbritānija un citi partneri, sociālajos tīklos paziņoja Makrons.

Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 265 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 228 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti 27 trieciendronu trāpījumi 18 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās 12 vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievija zaudē iniciatīvu kaujas laukā, tādējādi paverot ceļu konflikta diplomātiskam risinājumam, svētdien intervijā ASV raidorganizācijai CBS pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Zelenskis sacīja, ka Krievijas armija kopš decembra beigām arvien vairāk pakļauta spiedienam, ciešot smagus zaudējumus. Ukrainas armija atgūst vairāk teritoriju, nekā iebrucēji okupē, norādīja prezidents, piebilstot, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins reaģē uz zaudējumiem, palielinot gaisa triecienu intensitāti.

Vairāk lasi šeit:

Rumānija ir secinājusi, ka bezpilota lidaparāts, kas trāpīja dzīvojamajā mājā Galacā, bija Krievijā ražotais „Geran-2“ — Krievijas versija Irānas bezpilota lidaparātam „Shahed“.

Prezidents Nicušors Dans vaino vienīgi Krieviju un nosūta šos secinājumus NATO un ES. 

Bruņotais personāla transportlīdzeklis M113 izturēja deviņus Krievijas bezpilota lidaparātu (FPV) uzbrukumus, evakuējot ievainotos karavīrus netālu no Kostiantivkas Doņeckas apgabalā.

Apkalpe tika nosūtīta, lai sasniegtu smagi ievainotos Ukrainas Luhanskas pulka karavīrus, kuri bija iestrēguši neaizsargātās frontes pozīcijās.

Krievijas dronu operatori ceļā uz turieni un atpakaļ deviņas reizes uzbruka transportlīdzeklim, mēģinot iznīcināt apkalpi un apturēt glābšanas operāciju.

M113 turpināja kustēties un nogādāja ievainotos ārpus bīstamās zonas.

Medicīnas darbinieki no organizācijas „Shield of Life” stabilizēja karavīru stāvokli un nogādāja viņus slimnīcā.

Pēc spekulācijām, ka Krievija kādreiz varētu atgriezties "Eirovīzijā", konkursa izpildproducents Gerts Karks nācis klajā ar ļoti skaidru atbildi. 

Viņš apstiprinājis, ka Krievijas raidorganizācijas konkursā neatgriezīsies, jo pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā to dalība Eiropas Raidorganizāciju apvienībā tika apturēta uz nenoteiktu laiku.

Tas izskanējis par spīti "Eirovīzijas" direktora Martina Grīna iepriekšējiem izteikumiem, ka šāda iespēja varētu pastāvēt.

Sarunā ar Igaunijas raidorganizāciju ERR Gerts Karks apstiprināja, ka Krievijas raidorganizācijas VGTRK un “Pirmais kanāls” neatgriezīsies "Eirovīzijas" dziesmu konkursā. Viņš sacīja: “Krievijas raidorganizācija nav EBU dalībniece, vai arī tā ir izslēgta no EBU. Tāpēc atbilde ir pavisam noteikta — nē, protams, viņi neatgriezīsies.”

Karks arī plašāk komentēja strīdus, kas saistīti ar Izraēlas dalību "Eirovīzijā" un aicinājumiem konkursu boikotēt. Lai gan viņš uzsvēra, ka konfliktā neieņem nostāju, Karks norādīja, ka EBU ir paredzēti pasākumi, lai konkurss varētu turpināties. Viņš skaidroja, ka gadījumā, ja kāda valsts uzvarētu "Eirovīzijā", bet pēc tam nespētu to rīkot, pastāv vairāki rezerves plāni, kas ļautu šovu nodrošināt.

Krievija no "Eirovīzijas" tika izslēgta 2022. gada 25. februārī, dienu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. EBU toreiz paziņoja, ka Krievijas dalība 2022. gada konkursā “diskreditētu” pasākumu. Savukārt 26. februārī Krievijas raidorganizācijas VGTRK, “Pirmais kanāls” un “Radio nams Ostankino” paziņoja par izstāšanos no EBU, bet vēlāk Krievijas pārstāvju dalība EBU struktūrās tika apturēta.

Eiropas Savienība (ES) apsver iespēju uz laiku iesaldēt Krievijas naftas cenas griestus, ņemot vērā pasaules enerģijas cenu kāpumu, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos, ziņo aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.

ES un G7 valstis Krievijas naftas maksimālo cenu ieviesa 2022. gada decembrī kā sankcijas par Krievijas Ukrainā īstenoto pilna apmēra karu, lai ierobežotu ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Sākotnēji šī maksimālā cena bija 60 ASV dolāri par barelu.

Trešās valstis var iegādāties Krievijas naftu, izmantojot rietumvalstu uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, tikai ievērojot noteiktos cenas griestus.

2025. gada jūlijā tika noteikti mainīgi un regulāri pārskatāmi Krievijas naftas cenas griesti, kas paredzēja, ka naftas cenai jābūt par 15% zemākai salīdzinājumā ar tirgus cenu. No 2026. gada 1. februāra cenu griesti tika samazināti līdz 44,1 dolāram par barelu.

Tomēr saistībā ar naftas cenu kāpumu, ko izraisīja karš Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma slēgšana, nākamā cenas griestu pārskatīšana varētu novest pie to paaugstināšanas vismaz līdz 65 dolāriem par barelu.

ES pašlaik apsver vairākas iespējas - saglabāt maksimālo apjomu pašreizējā līmenī (44,1 dolārs), apturēt automātisko pārskatīšanu līdz gada beigām vai ierobežot paaugstināšanu līdz 60 dolāriem, raksta "Bloomberg".

Tikai dažu simtu kilometru attālumā no Latvijas NATO steidz nocietināt salu, kuru militārie eksperti dēvē par vienu no svarīgākajiem punktiem Baltijas aizsardzībā. Gotlande, kas atrodas starp Baltijas valstīm, Zviedriju un Krievijas militarizēto Kaļiņingradu, arvien biežāk tiek uzskatīta par vietu, no kuras kara gadījumā varētu izšķirties kontrole pār visu Baltijas jūru.

Plašāk lasīt šeit.