Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Kr...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 23:51
Ukrainā aicina atteikties no idejas par potenciāla miera līguma apstiprināšanu referendumā

Aptuveni 50 pilsoniskās sabiedrības grupas Ukrainā aicinājušas varas iestādes atteikties no idejas par potenciāla miera līguma ar Krieviju apstiprināšanu referendumā, teikts Ukrainas mediju uzraudzības organizācijas "Detector Media" 23. februārī publicētajā paziņojumā.

Vakar 23:34
Divi ukraiņi aizturēti par Starlink termināļu reģistrēšanu Krievijas karavīriem, lai gūtu "vieglu peļņu"

Ukrainas Drošības dienests (SBU) 24. februārī paziņoja, ka divi Izmailas iedzīvotāji Odesas apgabalā ir aizturēti aizdomās par "Starlink" satelīta interneta termināļu reģistrēšanu Krievijas spēkiem apmaiņā pret "vieglu naudu".

Ukraina cenšas ierobežot Krievijas piekļuvi "Starlink" satelīta sakariem pēc tam, kad varas iestādes ieviesa obligātas "baltā saraksta" reģistrācijas prasības sistēmām.

Saskaņā ar SBU sniegto informāciju, 36 gadus vecs bezdarbnieks un viņa 28 gadus vecais partneris tika savervēti, izmantojot "Telegram" kanālus, kas reklamēja "vieglu naudu". Krievijas aģenti viņiem esot piedāvājuši 30 ASV dolārus par katru "Starlink" termināli, kas reģistrēts Krievijas karavīru lietošanai.

Lai aktivizētu vairāk ierīču, aizdomās turētie mēģināja paplašināt shēmu, savervējot papildu dalībniekus, tostarp plānojot nosūtīt cilvēkus, kas cīnās ar narkotiku atkarību, uz administratīvo pakalpojumu centriem, lai pabeigtu reģistrāciju, paziņoja Ukrainas Drošības dienests.

SBU vēsta, ka abām personām ir paziņots par aizdomām par valsts nodevību, kas izdarīta kara stāvokļa apstākļos, un par šo apsūdzību draud mūža ieslodzījums.

Vakar 23:09
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs atkārto savas ierastās muļķības

"Speciālās militārās operācijas mērķi nav pilnībā sasniegti," viņš teica. Viņš piebilda, ka daudzi mērķi ir sasniegti un ka galvenais mērķis ir nodrošināt Austrumukrainā dzīvojošo cilvēku drošību, kuriem draud nāves briesmas.

Vakar 22:48
Ukrainas aviācija iznīcina okupantu bāzi Zaporižjas apgabalā

Ukrainas iznīcinātājs MiG-29MU1, izmantojot Francijas vadāmās aviācijas bumbas AASM HAMMER, iznīcina Krievijas bāzi Zaporižjas apgabalā.

Vakar 22:26
Austrālija noteikusi jaunas sankcijas pret Krieviju

Austrālija ir noteikusi 180 jaunas sankcijas pret personām, organizācijām un ēnu flotes kuģiem, kas saistīti ar Krieviju, un tas ir lielākais pasākumu kopums kopš 2022. gada februāra. Pasākumi vērsti pret finanšu, banku, aizsardzības, naftas un gāzes, transporta un tehnoloģiju nozarēm, un tie samazina naftas cenas griestus līdz 44,10 dolāriem par barelu.

Vakar 22:10
Krievijā sāk beigties pasažieru lidmašīnas

Krievijas civilā aviācija saskaras ar arvien lielāku lidmašīnu trūkumu. Rietumu sankcijas ir apturējušas jaunu lidmašīnu un rezerves daļu piegādes, savukārt vietējā aviācijas rūpniecība nespēj pietiekamā tempā aizstāt novecojošo avioparku. 

Vairāk nekā 80 procenti pasažieru lidmašīnu, ko izmanto Krievijā, ir Rietumu ražojuma, galvenokārt "Boeing" un "Airbus". Sankcijas traucē gan jaunu lidmašīnu iegādi, gan oficiālo rezerves daļu piegādi. Vairāk lasi šeit.

Vakar 21:46
Kara sākuma 4. gadadienā Lielbritānija noteikusi 300 jaunas sankcijas pret Krieviju

Lielbritānija noteica lielākās sankcijas pret Krieviju, ierobežojot tās naftas ieņēmumus un piekļuvi militārajām tehnoloģijām, kā arī paziņoja par jaunu palīdzības paketi Ukrainai.

24. februārī Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ceturtajā gadadienā, Lielbritānijas valdība paziņoja par plaša mēroga sankciju paketi pret Krieviju un jaunu militāro un humāno palīdzību Kijivai. 

Informācija par to tika publicēta Lielbritānijavaldības tīmekļa vietnē. Lielbritānija atklāja lielāko sankciju paketi pret Krieviju kopš kara sākuma 2022. gadā. Ierobežojumi skāra gandrīz 300 struktūras, sākot no naftas kompānijām un tankkuģiem līdz bankām un militārās tehnikas piegādātājiem.

Vakar 21:37
Z blogeris Priļepins atzinis, ka Krievijai neredzēt ne Kijivu, ne Odesu

Krievijas propagandistu retorika liecina par pieaugošu krīzi: kara ceturtajā gadadienā agresijas atbalstītāji atzīst, ka Putina kara mērķi vairs nav sasniedzami.

Četrus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma Krievijas sabiedrisko personu retorika arvien vairāk mainās. Zahars Priļepins, viens no Krievijas ievērojamākajiem Z blogeriem, publiski apšaubīja Putina mērķus un rezultātus karā ar Ukrainu, paziņojot krieviem, ka "nebūs ne denacifikācijas, ne demilitarizācijas". 

Savā "Telegram" kanālā Priļepins norādīja, ka pēc četriem gadiem Krievija ir sapratusi un pieņēmusi, ka Krievijas armija nespēs ieņemt ne Kijivu, ne Odesu, kas nozīmē, ka sākotnēji deklarētie kara mērķi nav sasniedzami: skaļie saukļi, ar kuriem Putins attaisnoja iebrukumu, paliek tikai uz papīra. 

Turklāt Priļepins raksta, ka Krievija "ir zaudējusi vienotības garu, kas valdīja, neskatoties uz visām 2022. gada neveiksmēm". Pēc viņa teiktā, mērķis atgriezties normālā dzīvē Krievijai tagad ir vēl nesasniedzamāks nekā Kijiva, par kuras ieņemšanu Krievijas propagandisti tik ilgi sapņoja.

Vakar 21:13
Krievijas virzība frontē ir gandrīz pilnībā apstājusies

Krievijas ofensīva demonstrē lēnāko tempu pēdējo mēnešu laikā, savukārt Ukrainas bruņotie spēki paplašina savas kontroles zonas galvenajos apgabalos.

Krievijas karaspēka virzība Ukrainā ir praktiski apstājusies. Pēdējās nedēļas laikā Krievijas armija spēja ieņemt tikai 21 kvadrātkilometru. Tas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada pavasara. "DeepState" OSINT projekta dati liecina par strauju Maskavas ofensīvas spēju palēnināšanos, savukārt Ukrainas bruņotie spēki atgūst iniciatīvu atsevišķos frontes posmos. Vairāk lasi šeit.

Vakar 20:57
Skotija nodos Ukrainai 280 tonnas zvejas tīklu aizsardzībai pret droniem
Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".

Citi šobrīd lasa