TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES

Krievijas producents Josifs Prigožins, komentējot “Eirovīzijas” dziesmu konkursa vadītāja Martina Grīna teikto, ka Krievija teorētiski varētu atkal piedalīties konkursā, paziņojis, ka Krievijai nav vajadzīgas “dāvanas”. 

Intervijā kādai britu radiostacijai Grīns norādīja, ka Krievijas atgriešanās konkursā ir iespējama, ja tiek izpildīti nepieciešamie nosacījumi. Tomēr Prigožins sacīja, ka neredz iemeslu, kāpēc Maskavai būtu jāpieņem šādi piedāvājumi.

“Pēdējā laikā konkursā uzvar nevis mūzika, bet politika. Daudz tika runāts par to, ka Izraēlai nevajadzētu piedalīties, taču beigās šī valsts tika pasargāta. Kāpēc tas pats netika darīts attiecībā uz Krieviju? Manuprāt, mums būtu nepieklājīgi piekrist šādiem nosacījumiem un atgriezties konkursā,” viņš sacīja.

Pēc viņa teiktā, Krievijai šādi žesti nav vajadzīgi, un viņš šādus paziņojumus neuztver kā nopietnu piedāvājumu.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 373 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1350 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 989 tankus, 24 700 bruņutransportierus, 43 479 lielgabalus un mīnmetējus, 1844 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1407 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1595 sauszemes bezpilota sistēmas, 334 063 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 104 051 automobili un autocisternu, kā arī 4257 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Drošības eksperti brīdina, ka pēdējās nedēļās fiksētie dronu incidenti Baltijas reģionā jāvērtē kopā ar Krievijas arvien biežāk izmantoto retoriku par it kā apspiestām “krievvalodīgo tiesībām” Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Plašāk lasīt šeit.
 

Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai 236 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 215 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti 17 trieciendronu trāpījumi 13 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās deviņās vietās.

Biedrība "Latvija 150", kas saistīta ar pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām izveidoto politisko apvienību "Saskaņas centrs", svētdien plkst. 15 plāno piketēt pie Ukrainas vēstniecības pret dronu ielidošanu Latvijā.

Rīgas domē iepriekš uzzināja, ka pikets notiks plkst. 15, Kalpaka bulvārī iepretim Ukrainas vēstniecībai. Pasākuma mērķis esot lūgt Ukrainas valdību nesūtīt dronus uz Latviju. Pieteikumā apgalvots, ka pasākumā piedalīsies 50 cilvēki.

Pilsētas izpilddirektors Jānis Lange bija lūdzis tiesībsargājošās iestādes izvērtēt pieteikumu un sniegt savas rekomendācijas, taču pašvaldības rīcībā neesot nonākusi informācija, kas ļautu pieņemt lēmumu par šī pasākuma ierobežošanu.

Valsts drošības dienestā (VDD) noskaidroja, ka dienesta ieskatā šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos biedrībām ir rūpīgi jāizvērtē publiskos pasākumos plānotie vēstījumi, vienlaikus VDD nav rosinājis Rīgas domei aizliegt konkrētā pasākuma rīkošanu.

Pagājušajā gadā VDD vienā gadījumā aizliedza pasākuma norisi, jo dienesta iegūtā informācija liecināja, ka pasākuma laikā plānots sniegt atbalstu agresorvalstij Krievijai, izplatot pret Latviju vērstus vēstījumus, kuru mērķis ir šķelt sabiedrību, norādīja dienestā.

Ukrainas dienvidos – Oleksandrivkas, Huļajpoles un Orihivas virzienos – ienaidnieks turpina koncentrēt dzīvo spēku, un šobrīd Krievijas karavīru kopskaits tur jau pārsniedz 140 000. Par to paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

"Tikai Oleksandrivkas virzienā vien Krievijas karaspēka grupējums pārsniedz 71 000 karavīru. Aptuveni tikpat lielus spēkus ienaidnieks ir sakopojis arī Huļajpoles un Orihivas virzienos," savā "Facebook" kontā raksta Sirskis.

 Krievija regulāri saskaras ar incidentiem, kad tās iznīcinātāji nejauši nomet vadāmās aviobumbas (KAB) uz pašu valsts vai okupētajām teritorijām. Tas spilgti izgaismo Maskavas problēmas precīzi trāpīt paredzētajiem mērķiem, secinājusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

No 2026. gada sākuma līdz jūnijam Krievijas gaisa spēki savās teritorijās nejauši nometuši vismaz 25 vadāmās aviobumbas. Iepriekšējos gados šādu incidentu skaits bijis vēl lielāks: 2025. gadā fiksēti aptuveni 143 šādi gadījumi, bet 2024. gadā – 165.

Krievija masveida uzbrukumus Ukrainai, izmantojot vadāmās aviobumbas, uzsāka 2023. gadā. Kopš tā laika okupanti ir pakāpeniski kāpinājuši triecienu intensitāti, ikdienā pielietojot arvien vairāk šāda veida munīcijas.

Krievijas bruņotie spēki ir sākuši sistemātiski apšaudīt transporta savienojumus starp Harkivu un Sumiem. Uzbrukumi galvenokārt koncentrēti Bohoduhivas apkārtnē, kas atrodas aptuveni 20 kilometru attālumā no valsts robežas, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks Serhijs Bezkrestnovs.

"Diemžēl loģistikas graušanas nozīmi izprotam ne tikai mēs. Lūgumi autovadītājiem šajā situācijā vienkārši saglabāt piesardzību izklausās bezjēdzīgi – mums ir jādomā, kā rīkoties un ko darīt lietas labā," uzsvēra Bezkrestnovs.

Tjumeņā izcēlies ugunsgrēks vietējā naftas pārstrādes rūpnīcā, kas pieder uzņēmumam "Rusinvest". Tā ir lielākā neatkarīgā naftas pārstrādes rūpnīca Krievijā un vienīgā šāda veida industriālā ražotne Urālu federālajā apgabalā, vēsta izdevums "The Moscow Times".

Saskaņā ar reģiona valdības sniegto informāciju degušas attīrīšanas sistēmas iekārtas. Varasiestādes apgalvo, ka negadījuma cēlonis esot "tehnoloģiskā procesa pārkāpums", bet izskanējušās ziņas par Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu uzņēmumam, kas atrodas aptuveni 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, esot "nepatiesas". Neskatoties uz šiem apgalvojumiem, ugunsgrēkam tika noteikts paaugstināts bīstamības līmenis, un tā dzēšanā iesaistīja 80 glābējus un 23 tehnikas vienības.

Ukraina turpina izvērst pretdronu aizsardzības pasākumus piefrontes reģionos, un šobrīd aizsargāto maršrutu kopējais garums jau pārsniedz 820 kilometrus, sestdien paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs.

Kā norāda ministrs, tikai maija mēnesī vien ar speciāliem aizsargtīkliem aprīkoti vairāk nekā 200 kilometri ceļu, kā arī atjaunoti teju 38 kilometri bojāto posmu. Līdz ar to kopējais drošo maršrutu garums nu jau pārsniedz 820 kilometru atzīmi.

"Paralēli tam piefrontes apgabalos atjaunoti vēl 115,5 kilometri autoceļu. Tas palīdz uzturēt stabilu loģistiku, ātri piegādāt nepieciešamos resursus un evakuēt ievainotos, kā arī garantē drošāku karavīru pārvietošanos pat nemitīgu dronu uzbrukumu draudu apstākļos," uzsvēra Ukrainas aizsardzības resora vadītājs.