TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs raidorganizācijai "TVP World" pavēstījis, ka NATO ir jābūt gatavai sliktākajiem scenārijiem, jo Krievija joprojām ir bīstama un neparedzama, pat laikā, kad jaunas diplomātiskās iniciatīvas cenšas atdzīvināt sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā. Vairāk lasi šeit.
"Vien nesen, es nenosaukšu apmetņu skaitu, jo varētu kļūdīties, bet aptuveni 2,44 miljoni kvadrātkilometru ir nonākuši Krievijas kontrolē," viņš teica.
Salīdzinājumam, visa Ukrainas teritorija ir aptuveni 604 000 km².
Vēlāk Kremlis klusi izlaboja matemātiku: vārds "miljons" pazuda no oficiālās transkripcijas, atstājot tikai 2440 km².
😂 Putin claims Russia has captured four Ukraines
— NEXTA (@nexta_tv) June 5, 2026
“Recently alone, I won’t name the number of settlements because I might get it wrong, but roughly 2.44 million square kilometers have been brought under Russian control,” he said.
For comparison, the entire territory of Ukraine… pic.twitter.com/wxY7g6GoSP
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova, komentējot Erevānas ciešākās saites ar ES, sacīja, ka Krievija nesaprot Armēnijas varas iestāžu politiku.
"Atvainojiet, vai jūs satiktos ar tādu meiteni?," apspriežot Armēnijas ambīcijas Eiropā, sacīja Zaharova.
Krievija pēc šķiršanās arvien vairāk sāk izklausīties pēc toksiskas bijušās draudzenes.
🤡 Zakharova compared Armenia to an “unreliable girlfriend”
— NEXTA (@nexta_tv) June 5, 2026
Russian Foreign Ministry spokeswoman Maria Zakharova, commenting on Yerevan’s growing ties with the EU, said Russia does not understand the policies of the Armenian authorities.
“Excuse me, but would you date a girl… pic.twitter.com/HLvQfekVpG
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis komentējis Krievijas diktatora Vladimira Putina atteikšanos no personīgas tikšanās.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Krievijas prezidenta Vladimira Putina piektdienas paziņojumu, kurā viņš atteicās tikties ar Ukrainas līderi, lai apspriestu kara izbeigšanu, nosauca par "vāju atbildi". Valsts vadītājs šo paziņojumu sniedza vakara video uzrunā.
"Visi dzirdēja šodienas atbildi. Vāja atbilde. Viņš vienkārši nevēlas izbeigt karu," paziņoja valsts vadītājs. Vairāk lasi šeit.
❗️Another destroyed 🇷🇺Russian fuel tanker that was heading to the temporarily occupied Crimea pic.twitter.com/r7XMHk0MqM
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 5, 2026
Volodimira Zelenska vēstule Kremļa vadītājam Putinam nostādīja pēdējo strupceļā, norāda ukraiņu žurnālists.
Žurnālists un komentētājs Viktors Šlinčaks analizēja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska atklāto uzrunu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, nosaucot to par vienu no Kijivas skarbākajām komunikācijām kopš pilna mēroga kara.
Šlinčaks norāda, ka vēstījums bija strukturēts, lai risinātu vairākus Kremlim jutīgus jautājumus: Krievijas iekšpolitisko stabilitāti, Krievijas vadības uztverto autoritāti un Maskavas nevēlēšanos iesaistīties tiešā dialogā ar Ukrainu kā līdzvērtīgu.
Analītiķis uzskata, ka Zelenska piedāvātais formāts nostāda Putinu sarežģītā situācijā. Piekrišana tikšanās reizei pēc šāda aicinājuma šķistu politiski neizdevīga Kremlim, savukārt atteikumu Kijiva varētu izmantot savā labā. Šlinčaks arī norādīja, ka Krievijas puse varētu izvairīties no tiešiem komentāriem par Zelenska uzrunu. Viņaprāt, Ukrainas vadība apzināti radīja situāciju, kurā jebkurš Maskavas noraidījums ierosinātajam dialogam tiktu uztverts kā pierādījums Kremļa negatavībai izbeigt karu.
Pēc pastiprinātiem uzbrukumiem loģistikai Krievija sāka uz ceļiem izvietot imitētus transportlīdzekļus ar "karavīru" figūrām. Mānekļi tiek izmantoti kā vizuāli slazdi pēc atkārtotiem uzbrukumiem Krievijas transporta un piegādes maršrutiem.
Russia began placing mock vehicles with “soldier” figures on roads after intensified strikes on logistics. The decoys are being used as visual traps after repeated attacks on Russian transport and supply routes. #Russia pic.twitter.com/oZDRb5Y3Uf
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 5, 2026
Ukraina sāks vietējo Beļģijas 70 mm vadāmo raķešu FZ275 LGR montāžu, kas aprīkotas ar sprādzienbīstamu fragmentācijas kaujas galviņu, kas piepildīta ar tūkstošiem tērauda lodīšu — īpaši paredzētas cīņai ar bezpilota lidaparātiem.
"Thales" ar ES atbalstu izstrādāja raķeti rekordīsā 12 mēnešu laikā. Sākot ar 2028. gadu, ir plānota 100 000 vienību gada ražošana, un daļa no produkcijas tiks ražota Ukrainas rūpnīcās.
❗️Ukraine will launch local assembly of Belgian 70-mm guided rockets FZ275 LGR equipped with a high-explosive fragmentation warhead filled with thousands of steel balls — specifically designed to combat UAVs.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 5, 2026
Thales, with EU support, developed the rocket in a record 12 months.… pic.twitter.com/bbMTarUmNw
ES migrācijas komisārs Magnuss Brunners apstiprināja, ka bloks apspriež iespēju izslēgt Ukrainas vīriešus vecumā no 23 līdz 60 gadiem no pagaidu aizsardzības shēmas.
Vienlaikus ES valstis atbalsta pagaidu aizsardzības pagarināšanu citiem Ukrainas bēgļiem līdz 2028. gada martam.
🇺🇦 Kyiv wants the EU to revoke temporary protection for draft-age men
— NEXTA (@nexta_tv) June 5, 2026
EU Migration Commissioner Magnus Brunner confirmed that the bloc is discussing the possibility of excluding Ukrainian men aged 23–60 from the temporary protection scheme.
At the same time, EU countries… pic.twitter.com/0WU0nweLfU
Eiropas valstu grupa aicinājusi Eiropas Savienību (ES) padarīt stingrāku vīzu režīmu Krievijas pilsoņiem, lai mazinātu iespējas pavadīt brīvdienas Eiropā, kamēr viņu valsts turpina karu pret Ukrainu.
ES iekšlietu ministri ceturtdien Luksemburgā notikušajā sanāksmē apsprieda šo jautājumu, ko vēstulē izvirzīja Polija, Norvēģija, Baltijas valstis un vēl deviņas Šengenas zonas dalībvalstis.
"Ir ļoti nepatīkami vērot, kā arvien vairāk Krievijas tūristu bauda atpūtu Eiropas pludmalēs un Eiropas kūrortos, kamēr Ukrainā turpinās raķešu un dronu triecieni civiliedzīvotājiem," teikts vēstulē, ar ko iepazinusies ziņu aģentūra AFP.
ES apturējusi vīzu režīma atvieglošanas nolīgumu ar Krieviju un pagājušā gada novembrī spēra soli uz to, lai Krievijai atteiktu daudzkārtējas ieceļošanas vīzas.
Krievijai izsniegto vīzu skaits strauji samazinājies no vairāk nekā četriem miljoniem pirms kara līdz aptuveni pusmiljonam 2024. gadā.
Vairākas ES valstis norāda, ka tas nav pietiekami, un sūdzas par nevienmērīgu pašreizējo noteikumu piemērošanu visā blokā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
