TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija okupētajā Donbasā uzsākusi pilnīgu piespiedu mobilizāciju, iesaucot dienestā invalīdus un smagi slimos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Aleksandrs Stubs ir ierosinājis savam amerikāņu kolēģim Donaldam Trampam kopā doties saunā, lai palīdzētu atrisināt situāciju ap Grenlandi.
"Labāk ir ieturēt pauzi — doties uz saunu, kārtīgi iztvaikoties — un tikai tad meklēt risinājumu. Ja mums izdotos pārliecināt prezidentu Trampu doties uz saunu, es domāju, ka mēs kaut ko sasniegtu," viņš teica.
Šī nav Somijas līdera pirmā šāda iniciatīva.
2025. gada martā Stubs jau ieteica Trampam un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim palēnināt tempu un atgriezties pie sarunām pēc "Somijas stila" pauzes.
The President of Finland keeps trying to get Trump into a sauna
— NEXTA (@nexta_tv) January 20, 2026
Alexander Stubb has proposed that his American counterpart, Donald Trump, go to a sauna together to help resolve the situation around Greenland.
“It’s better to pause — go to a sauna, take a proper steam bath — and… pic.twitter.com/zTLRLLtuVV
"Axios" ziņo, ka saspīlējums saistībā ar Donalda Trampa komentāriem par Grenlandi ir aizēnojis plānus par ASV, Ukrainas un Eiropas koordināciju Ukrainas drošības un atjaunošanas jautājumos. Kāda Ukrainas amatpersona paziņoja, ka "labklājības plāna" parakstīšana ir atcelta, savukārt kāda ASV amatpersona noliedza jebkāda datuma noteikšanu, sakot, ka pie plāna vēl ir nepieciešams darbs. Tramps joprojām plāno tikties ar Zelenski un vairākiem Eiropas līderiem, taču nekādi izrāvieni nav gaidāmi. Tikmēr Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners plāno Davosā tikties ar Krievijas pārstāvi Kirilu Dmitrijevu.
Axios reports that tensions over Donald Trump’s comments on Greenland have overshadowed plans for U.S., Ukrainian, and European coordination on Ukraine’s security and reconstruction. A Ukrainian official said the signing of a “prosperity plan” was canceled, while a U.S. official… pic.twitter.com/a8w6YW87a1
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 20, 2026
Daļa no raķetēm, ko krievi naktī uz 20. janvāri izmantoja pret Ukrainu, tikušas ražotas šogad, paziņo Zelenskis.
"Defense Express" ziņo, ka "Kh-101" raķetes tika ražotas pirms 19 dienām. Tāpat Krievija šodien pirmo reizi izmantoja "jaunās" RM-48U raķetes (mērķraķetes no S-300 pretgaisa aizsardzības sistēmas), ko var izmantot kā mānekļus pretgaisa aizsardzībai.
Source: https://t.co/9THKDeENiK
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 20, 2026
Beļģijas premjerministrs Barts De Vēvers paziņoja, ka, tuvojoties ASV vidustermiņa vēlēšanām, "mums jāpasaka Trampam: pietiek, atkāpies, vai arī mēs iesim līdz galam."
Viņš brīdināja, ka Trampa draudi ar militārām darbībām vai tirdzniecības karu pret NATO sabiedrotajiem ir nepieredzēti, sakot, ka tie iezīmē potenciālu pagrieziena punktu. De Vēvers atzina, ka iepriekšējais ASV spiediens uz aizsardzības izdevumiem bija pamatots, taču sacīja, ka Eiropai tagad ir stingri jāatbild: "Ja kāds saka, ka ieņems NATO teritoriju vai sāks tirdzniecības karu, tad mēs sākam tirdzniecības karu."
Belgian Prime Minister Bart De Wever said that as U.S. midterm elections approach, “we must tell Trump: enough, step back, or we’ll go all the way.” He warned that Trump’s threats of military action or trade war against NATO allies are unprecedented, saying they mark a potential… pic.twitter.com/LC3YJpCZGt
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 20, 2026
Viņš teica, ka Ukraina respektē Dānijas suverenitāti un teritoriālo integritāti.
"Es tiešām, tiešām vēlos, lai Amerika sadzirdētu Eiropu — lai tā to patiesi sadzirdētu ar diplomātijas palīdzību. Es domāju, ka tieši tā tas notiks, un es stingri ticu, ka nebūs nekādu nopietnu draudu," sacīja Ukrainas prezidents.
Vērts atzīmēt, ka Dānija un citas Ziemeļvalstis ir vienas no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām.
Zelensky commented for the first time on US claims over Greenland
— NEXTA (@nexta_tv) January 20, 2026
He said that Ukraine respects Denmark’s sovereignty and territorial integrity.
“I really, really want America to hear Europe — to truly hear it through diplomacy. I think that’s exactly how it will happen, and I… pic.twitter.com/sHosPydQ4B
"Šodien Ukraina izmantoja pretgaisa aizsardzības raķetes 80 miljonu eiro vērtībā. Ir grūti atrast šīs raķetes un naudu tām," saka Zelenskis.
"Katru dienu mēs darām visu, un es daru visu, lai mēs saņemtu atbilstošas raķetes, atbilstošu aizsardzību cilvēkiem... Ir ļoti grūti cīnīties par/iegūt visu naudu šīm raķetēm. Šī ir ļoti dārga krievu greznība — karš."
❗️Today Ukraine used air defense missiles worth 80 million euros. It is difficult to find these missiles and the money for them — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 20, 2026
"Every day we do everything, and I do everything, so that we receive the appropriate missiles, the appropriate protection for people... It… pic.twitter.com/evlQBtmHEb
Krievijas ārlietu ministrs paziņoja, ka Grenlande "nav dabiska Dānijas sastāvdaļa", un nosauca to par koloniālu iekarojumu. Pēc viņa teiktā, tam, ka cilvēki tur "jūtas ērti", nav nozīmes.
Lavrovs ieteica "likt Krimas iedzīvotājus Grenlandes iedzīvotāju vietā" un teica, ka, ja Grenlande ir svarīga ASV drošībai, tad Krima nav mazāk svarīga Krievijas drošībai.
Viņš arī atgādināja par "17 teritorijām", kurām atņemta suverenitāte, apsūdzot Franciju un Lielbritāniju Majotas, Jaunkaledonijas, Malvinu (Folklenda salu) un Čagosas salu turēšanā.
Tomēr par Krimu, Donbasu un citām Krievijas "nekoloniālajām" sagrābšanām, ministrs neko neteica.
🤡 Lavrov suddenly remembered colonialism — just not Russia’s
— NEXTA (@nexta_tv) January 20, 2026
Russia’s foreign minister said that Greenland is “not a natural part of Denmark” and called it a colonial conquest. According to him, the fact that people there are “comfortable” does not matter.
Lavrov suggested… pic.twitter.com/S1tvVcLe23
Varbūt tagad tā sāks par to domāt, norāda Zelenskis.
Krievija plāno līdz 2030. gadam iegūt 2,5 miljonu lielu armiju. Eiropai ir nepieciešami vismaz 3 miljoni apvienoto ātrās reaģēšanas spēku, sacīja prezidents.
❗️Europe has not taken a single step toward creating a united army in a year; perhaps now it will start thinking about it, — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 20, 2026
Russia plans to have an army of 2.5 million by 2030. Europe needs at least 3 million combined rapid reaction forces, said the President. pic.twitter.com/eVttNHo6xB
"Viens no Ukrainas stratēģiskajiem mērķiem karā ir nodarīt Krievijai zaudējumus 50 000 militārpersonu apmērā mēnesī. Ukraina jau ir pietuvojusies šim skaitlim," sacīja Ukrainas aizsardzības ministrs Fjodorovs.
Pagājušajā mēnesī Aizsardzības spēki likvidēja 35 000 Krievijas karavīru, un visiem šiem zaudējumiem ir video apstiprinājums," viņš piebilda.
❗️One of 🇺🇦Ukraine’s strategic goals in the war is to inflict losses on 🇷🇺Russia at the level of 50,000 military personnel per month. Ukraine has already approached this figure — Ukrainian Defense Minister Fedorov
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 20, 2026
Last month, the Defense Forces eliminated 35,000 Russian… pic.twitter.com/nd4gbUbR73
Ukrainā no Itālijas ir ieradušās 39 rūpniecisko katlu iekārtu vienības ar kopējo jaudu gandrīz 53 MW
Tie ir modulāri un karstā ūdens katli, kas aprīkoti ar degļiem, piederumiem, filtriem un palīgsistēmām 835 500 eiro vērtībā. Tuvākajās dienās ir paredzēts saņemt papildu partijas, kuru kopējais skaits sasniedz 78 iekārtu vienības.
❗️39 units of industrial boiler equipment with a total capacity of nearly 53 MW have arrived in 🇺🇦Ukraine from 🇮🇹Italy.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 20, 2026
These are modular and hot water boilers complete with burners, accessories, filters, and auxiliary systems, worth €835,500. In the coming days, additional… pic.twitter.com/u7fmhlSvZM
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



