TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Krievija ir veikusi kara noziegumus, un tie ir jāsauc īstajos vārdos, trešdien pēc Latvijas un Ukrainas aicinājuma sasauktajā ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sanāksmē Ņujorkā uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Sesijas laikā paredzēts balsojums par rezolūciju "Par atbalstu ilgstoša miera nodrošināšanai Ukrainā".

Braže pauda, ka Ukrainas iesniegtā rezolūcija ANO dalībvalstīm ir iespēja pierādīt, ka tās visas vēlas izbeigt šo karu un vēlas taisnīgu un ilgstošu mieru.

"ANO ziņojumi apliecina, ka Krievija ir veikusi kara noziegumus un zvērības Ukrainā. Un mums ir jānosauc Krievijas noziegumi īstajos vārdos," uzsvēra Latvijas ārlietu ministre.

Braže, atsaucoties uz Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, skaidroja, ka genocīds ir darbība, kas tiek izdarīta nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu kā tādu.

Krievija ir neatlaidīgi noliegusi Ukrainas pastāvēšanas tiesības, izcēla viņa.

"Citējot Vladimira Putina teikto pagājušā gada 23. jūnijā: "Esmu daudzkārt teicis, ka uzskatu krievu un ukraiņu tautas par vienu tautu. Tāpēc visa Ukraina pieder mums (…). Mums ir sens likums: "Viss, kur krievu karavīrs ir spēris kāju, pieder mums"," atgādināja Braže.

Viņa uzskaitīja vairākus Konvencijā par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to 2. pantā minētos nodarījumus, kurus šī kara laikā veikusi Krievija.

Tostarp Krievija veikusi nacionālas, etniskas, rasu vai reliģiskas grupas locekļu nogalināšanu. Kā liecina ANO ziņojumi, pēdējā gada laikā Krievija ir ievērojami pastiprinājusi bruņotos uzbrukumus Ukrainas tautai, norādīja Braže.

Viņa atgādināja, ka Krievija ir palaidusi vairāk nekā 54 000 tālas darbības bezpilota lidaparātus un vairāk nekā 1900 raķetes. Savukārt pagājušajā gadā kopējais nogalināto un ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits pieauga par 31%.

Tāpat Krievija veikusi konvencijā minēto nopietnu miesas bojājumu nodarīšanu vai garīga kaitējuma radīšanu šādas grupas locekļiem.

Teju desmit miljoni ukraiņu ir spiesti pamest savas mājas, uzskaitīja Braže. "Vairāk miljoni ukraiņu ir nonākuši Krievijas nelikumīgās okupācijas gūstā. Viņi ir spiesti atteikties no savas valodas, vēstures un kultūras," sacīja Latvijas ārlietu ministre.

Viņa izcēla, ka ANO ziņojumi apstiprina Krievijas armijas veiktos masveida kara noziegumus, spīdzināšanu un seksuālo vardarbību.

Saskaņā ar UNICEF datiem Krievijas kara laikā ir nogalināti vairāk nekā 3200 bērnu. Pagājušajā gadā bērnu upuru skaits pieauga par 10%.

Vienlaikus Krievijas nodarījums ir arī tīša tādu dzīves apstākļu radīšana šādai grupai, kas aprēķināta, lai to pilnīgi vai daļēji fiziski iznīcinātu, sacīja ministre.

"Šajā desmitgades aukstākajā ziemā Krievija turpina bombardēt Ukrainas civilos objektus un enerģētikas infrastruktūru. Tādējādi miljoniem cilvēku tiek atstāti bez apkures, elektrības un ūdens," sacīja Braže, norādot, ka Ukrainas slimnīcas, dzemdību nodaļas, pārtikas un medikamentu noliktavas ir sagrautas.

Krievija veikusi arī bērnu nodošanu spaidu kārtā, norādīja ārlietu ministre. Viņa atzīmēja, ka Krievija piespiedu kārtā ir deportējusi 20 000 ukraiņu bērnu uz Krieviju vai Krievijas kontrolētu teritoriju.

"Šīs pārvietošanas darbības ir koordinētas un valsts atbalstītas. Tas ir kara noziegums. To apstiprina Starptautiskās Krimināltiesas apsūdzība pret Putinu un Krievijas bērnu tiesību komisāri Ļvovu-Belovu. Viņa ir publiski apliecinājusi, ka ir nolaupījusi 15 gadus veco Filipu no Mariupoles," teica Braže.

Viņa atzina, ka Krievijas izteiktie vārdi un rīcība saskan. "Tie ir vērsti uz jaunu genocīdu pret ukraiņu tautu," secināja Braže.

Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka Krievijas karš apdraud globālo mieru un drošību. Tas ir izraisījis humanitāro katastrofu un būtiski ietekmē globālo pārtikas un enerģētisko drošību. "Tas pilnībā iznīcina ekosistēmas. Krievijas ēnu flote apdraud jūras drošību," stāstīja Braže.

Viņa pauda, ka Krievijas karš ir imperiāls un koloniāls karš. Šim karam tiešu atbalstu sniedz Baltkrievija, Ziemeļkorejas karaspēks un Irānas ieroči, izcēla Braže.

Tāpat viņa atzina, ka neviens nav pasargāts no Krievijas impēriskajām ambīcijām. "Krievija manipulē un piespiež Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstu pilsoņus piedalīties karā. Un tā ir piespiedusi viņus doties uz frontes līnijām nogalināt ukraiņus," sacīja Braže.

Latvijas ārlietu ministre atzīmēja, ka visa pasaule redzēja šausminošo video, kurā jauns Kenijas inženieris tika piespiests piestiprināt pie krūtīm sauszemes mīnu. "Tikmēr Krievijas virsnieki viņu pazemoja un izteica rasistiskus apvainojumus," stāstīja Braže, aicinot visas valstis pasargāt savus pilsoņus no šāda likteņa.

Braže pauda, ka šī kara turpināšanās iemesls ir tikai viena valsts un viens cilvēks. "Šī valsts ir Krievija. Un šis cilvēks ir Vladimirs Putins," teica Braže.

Viņa uzsvēra, ka karš ir jābeidz, paužot, ka visas valstis var izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai sauktu to pie atbildības.

Uzrunas beigās Braže norādīja, ka Latvija atbalsta Starptautisko Krimināltiesu, Īpašo tribunālu agresijas noziegumu izmeklēšanai un kompensācijas mehānismu, kā arī aicināja visas valstis balsot par Ukrainas iesniegto rezolūciju.

Aptuveni 50 pilsoniskās sabiedrības grupas Ukrainā aicinājušas varas iestādes atteikties no idejas par potenciāla miera līguma ar Krieviju apstiprināšanu referendumā, teikts Ukrainas mediju uzraudzības organizācijas "Detector Media" 23. februārī publicētajā paziņojumā.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) 24. februārī paziņoja, ka divi Izmailas iedzīvotāji Odesas apgabalā ir aizturēti aizdomās par "Starlink" satelīta interneta termināļu reģistrēšanu Krievijas spēkiem apmaiņā pret "vieglu naudu".

Ukraina cenšas ierobežot Krievijas piekļuvi "Starlink" satelīta sakariem pēc tam, kad varas iestādes ieviesa obligātas "baltā saraksta" reģistrācijas prasības sistēmām.

Saskaņā ar SBU sniegto informāciju, 36 gadus vecs bezdarbnieks un viņa 28 gadus vecais partneris tika savervēti, izmantojot "Telegram" kanālus, kas reklamēja "vieglu naudu". Krievijas aģenti viņiem esot piedāvājuši 30 ASV dolārus par katru "Starlink" termināli, kas reģistrēts Krievijas karavīru lietošanai.

Lai aktivizētu vairāk ierīču, aizdomās turētie mēģināja paplašināt shēmu, savervējot papildu dalībniekus, tostarp plānojot nosūtīt cilvēkus, kas cīnās ar narkotiku atkarību, uz administratīvo pakalpojumu centriem, lai pabeigtu reģistrāciju, paziņoja Ukrainas Drošības dienests.

SBU vēsta, ka abām personām ir paziņots par aizdomām par valsts nodevību, kas izdarīta kara stāvokļa apstākļos, un par šo apsūdzību draud mūža ieslodzījums.

"Speciālās militārās operācijas mērķi nav pilnībā sasniegti," viņš teica. Viņš piebilda, ka daudzi mērķi ir sasniegti un ka galvenais mērķis ir nodrošināt Austrumukrainā dzīvojošo cilvēku drošību, kuriem draud nāves briesmas.

Ukrainas iznīcinātājs MiG-29MU1, izmantojot Francijas vadāmās aviācijas bumbas AASM HAMMER, iznīcina Krievijas bāzi Zaporižjas apgabalā.

Austrālija ir noteikusi 180 jaunas sankcijas pret personām, organizācijām un ēnu flotes kuģiem, kas saistīti ar Krieviju, un tas ir lielākais pasākumu kopums kopš 2022. gada februāra. Pasākumi vērsti pret finanšu, banku, aizsardzības, naftas un gāzes, transporta un tehnoloģiju nozarēm, un tie samazina naftas cenas griestus līdz 44,10 dolāriem par barelu.

Krievijas civilā aviācija saskaras ar arvien lielāku lidmašīnu trūkumu. Rietumu sankcijas ir apturējušas jaunu lidmašīnu un rezerves daļu piegādes, savukārt vietējā aviācijas rūpniecība nespēj pietiekamā tempā aizstāt novecojošo avioparku. 

Vairāk nekā 80 procenti pasažieru lidmašīnu, ko izmanto Krievijā, ir Rietumu ražojuma, galvenokārt "Boeing" un "Airbus". Sankcijas traucē gan jaunu lidmašīnu iegādi, gan oficiālo rezerves daļu piegādi. Vairāk lasi šeit.

Lielbritānija noteica lielākās sankcijas pret Krieviju, ierobežojot tās naftas ieņēmumus un piekļuvi militārajām tehnoloģijām, kā arī paziņoja par jaunu palīdzības paketi Ukrainai.

24. februārī Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ceturtajā gadadienā, Lielbritānijas valdība paziņoja par plaša mēroga sankciju paketi pret Krieviju un jaunu militāro un humāno palīdzību Kijivai. 

Informācija par to tika publicēta Lielbritānijavaldības tīmekļa vietnē. Lielbritānija atklāja lielāko sankciju paketi pret Krieviju kopš kara sākuma 2022. gadā. Ierobežojumi skāra gandrīz 300 struktūras, sākot no naftas kompānijām un tankkuģiem līdz bankām un militārās tehnikas piegādātājiem.

Krievijas propagandistu retorika liecina par pieaugošu krīzi: kara ceturtajā gadadienā agresijas atbalstītāji atzīst, ka Putina kara mērķi vairs nav sasniedzami.

Četrus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma Krievijas sabiedrisko personu retorika arvien vairāk mainās. Zahars Priļepins, viens no Krievijas ievērojamākajiem Z blogeriem, publiski apšaubīja Putina mērķus un rezultātus karā ar Ukrainu, paziņojot krieviem, ka "nebūs ne denacifikācijas, ne demilitarizācijas". 

Savā "Telegram" kanālā Priļepins norādīja, ka pēc četriem gadiem Krievija ir sapratusi un pieņēmusi, ka Krievijas armija nespēs ieņemt ne Kijivu, ne Odesu, kas nozīmē, ka sākotnēji deklarētie kara mērķi nav sasniedzami: skaļie saukļi, ar kuriem Putins attaisnoja iebrukumu, paliek tikai uz papīra. 

Turklāt Priļepins raksta, ka Krievija "ir zaudējusi vienotības garu, kas valdīja, neskatoties uz visām 2022. gada neveiksmēm". Pēc viņa teiktā, mērķis atgriezties normālā dzīvē Krievijai tagad ir vēl nesasniedzamāks nekā Kijiva, par kuras ieņemšanu Krievijas propagandisti tik ilgi sapņoja.

Krievijas ofensīva demonstrē lēnāko tempu pēdējo mēnešu laikā, savukārt Ukrainas bruņotie spēki paplašina savas kontroles zonas galvenajos apgabalos.

Krievijas karaspēka virzība Ukrainā ir praktiski apstājusies. Pēdējās nedēļas laikā Krievijas armija spēja ieņemt tikai 21 kvadrātkilometru. Tas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada pavasara. "DeepState" OSINT projekta dati liecina par strauju Maskavas ofensīvas spēju palēnināšanos, savukārt Ukrainas bruņotie spēki atgūst iniciatīvu atsevišķos frontes posmos. Vairāk lasi šeit.