TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien brīdināja Baltkrieviju no tālākas iesaistīšanās Krievijas karā pret viņa valsti, sakot, ka Minskai vajadzētu ņemt vērā notikušo ar Venecuēlas līderi Nikolasu Maduro.
"Pēdējā laika notikumu Venecuēlā raksturam un sekām vajadzētu atturēt Baltkrievijas vadību no kļūdu izdarīšanas," sacīja Zelenskis.
ASV bruņotie spēki 3. janvārī sagūstīja Venecuēlas līderi Nikolasu Maduro un viņa sievu un aizveda abus uz Ņujorku, kur viņi atrodas apcietinājumā un tiek apsūdzēti narkotiku noziegumos.
Zelenskis sacīja, ka Ukrainas izlūkdienesta iegūti dati liecina par to, ka Baltkrievija ir sākusi paplašināt ceļus un būvēt artilērijas pozīcijas rajonos pie Ukrainas robežas.
Kad Krievija 2022. gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, tās karaspēks iebruka Ukrainas teritorijā arī no Baltkrievijas.
"Mēs pieņemam, ka Krievija atkal mēģinās iesaistīt Baltkrieviju savā karā" pret Ukrainu, sacīja Zelenskis. Prezidents sacīja, ka ir devis norādījumus "attiecīgajiem kanāliem" brīdināt Minsku par sekām. Ukraina ir gatava aizsargāt savu teritoriju un savu neatkarību, sacīja Zelenskis.
Lūk, kā izskatās "krievu pasaule" okupētajās Ukrainas pilsētās Donbasā: atkritumu kaudzes, posts. Krievi, kas ievākušies padzīto vai nogalināto ukraiņu mājās, met atkritumus tieši pa logiem.
Viss ir tieši tāpat kā Krievijā.
This is what the 'Russian world' looks like in the occupied Ukrainian cities of Donbas: piles of garbage, devastation. Russians, who have moved into the homes of Ukrainians who have been driven out or killed, throw trash right out the windows.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 17, 2026
Everything is just like in Russia. pic.twitter.com/qJMXMs377l
2023. gadā Ukrainas nāves zona bija 3–5 km dziļa. 2026. gadā tā ir daudzkārt dziļāka — un dronu bataljona komandieris paskaidro, kā izskatās dzīve tajā.
Nokļūšana 5 km attālumā no frontes tagad ir "loterija". Droni piegādā krājumus, izvieto mīnas, aptur bruņotus uzbrukumus un uzbrūk — visu diennakti, katru dienu visa gada garumā.
"Mēs vienmēr varam uzbrukt koku līnijai. Bet labāk to vienkārši izjaukt ar Vampīru."
Maksims "Rumīns" no 46. gaisa mobilās brigādes iestājās dienestā pēc Krievijas raķešu trieciena Vinnicai. Viņš nejauši nonāca dronu pasaulē, ielidoja ar bezpilota lidaparātu "T-90 Proryv" tankā un tagad komandē pilnu bataljonu. Viņa filozofija: neviens dronu tips neuzvar viens pats.
In 2023, Ukraine's kill zone was 3-5 km deep. In 2026, it's many times that — and a drone battalion commander explains what living inside it looks like.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 17, 2026
Getting within 5 km of the front is now "a lottery." Drones deliver supplies, lay mines, stop armored assaults, and strike —…
17. aprīļa rītā Hersonas Dņeprovas rajonā okupantu droni uzbruka pasažieru autobusam. Vadītājs un pasažieri nav cietuši, paziņoja Hersonas pilsētas administrācijas vadītājs.
Reģionālās varas iestādes ziņoja, ka pēdējo 24 stundu laikā Hersonas apgabalā ir ievainoti deviņi cilvēki.
17. aprīļa rītā notika vēl divi uzbrukumi: ap plkst. 6:30 Krievijas bezpilota lidaparāts netālu no Inženernes notrieca 70 gadus vecu velosipēdistu, radot viņam sprādziena traumu un šrapneļa brūces ekstremitātēs. Ap plkst. 6:00 Krievijas raķešu artilērija trāpīja Novoraiskai, ievainojot 63 gadus vecu vīrieti ar šrapneļa brūci, smadzeņu satricinājumu, sprādziena traumu un slēgtu smadzeņu traumu.
Russia continues its human safari: it struck a passenger bus in Kherson's Dniprovskyi district this morning. The driver and passengers were not injured, according to the Kherson city administration head.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 17, 2026
The regional authorities reported that nine people were wounded across… pic.twitter.com/bUxlIgnr7J
"Telegraph" slejā bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs apgalvo, ka Krievija ir ekonomiski novājināta un tagad ir īstais laiks palielināt spiedienu.
Viņš aicina Eiropu pastiprināt pasākumus un palielināt atbalstu Ukrainai, kamēr "iespēju logs" joprojām ir atvērts.
Putin must be “finished off”: UK voices say he is on the brink
— NEXTA (@nexta_tv) April 17, 2026
In a Telegraph column, a former UK defense secretary argues that Russia is economically weakened and now is the time to increase pressure.
He calls on Europe to tighten measures and boost support for Ukraine while… pic.twitter.com/eEn1yl9wko
Krievija izvieto trīs identiskas slepenas militārās bāzes okupētajā Krimā, Ladoga ezerā un Baltajā jūrā. Tās tika uzceltas laikā no 2022. līdz 2024. gadam bijušajās kodolieroču, izmēģinājumu un apmācību vietās. Katrā no tām ir piepūšami angāri, konteineru klasteri un pastiprināta apsardze bez redzama personāla vai loģistikas.
Russia deploys three identical secret military bases across occupied Crimea, Lake Ladoga, and the White Sea, built between 2022-2024 on former nuclear, test, and training sites. Each features inflatable hangars, container clusters, and heavy security with no visible personnel or… pic.twitter.com/ZTpKEJ36Hk
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 17, 2026
Tika trāpīts sekojošiem mērķiem: komandpunkts Dovhē (Luhanskas apgabalā), bezpilota lidaparātu vadības punktiem Tjotkino (Kurskas apgabalā), Uspenivkā un Zeļenē (Zaporižjas apgabalā), remonta bāzei Klinkinē, loģistikas centram Manhušā, laivu glabātuvei Čornomorskā (Krima), munīcijas noliktavām Skadovskā, Panteleimonivkā un Dovžanskā, kā arī materiāli tehniskā nodrošinājuma un degvielas noliktavām Luhanskas apgabalā.
Ir apstiprināts, ka Belgorodas apgabalā tika iznīcināta radiolokācijas stacija "Nebo-M" un Rostovas apgabalā "Podļot", kā arī bezpilota lidaparātu laboratorija Orlinskē.
Ienaidnieka zaudējumi vēl tiek precizēti.
❗️The 🇺🇦Ukrainian Defense Forces have struck enemy command posts, logistics hubs, and warehouses.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
The following targets were hit: a command post in Dovhe (Luhansk region), UAV control points in Tyotkino (Kursk region), Uspenivka and Zelene (Zaporizhzhia region), a repair base in… pic.twitter.com/knv8fmkeKF
Ukrainas militārpersonas no 1. atsevišķā bezpilota sistēmu spēku centra Mariupoles apgabalā veica triecienu Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmai "Pantsir-S1".
❗️🇺🇦Ukrainian military personnel from the 1st Separate Center of Unmanned Systems Forces struck a 🇷🇺Russian Pantsir-S1 air defense system in the Mariupol area. pic.twitter.com/snqMRuRIsP
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
Jaunā tālvadības pults kompleksa "HORNET VISION Ctrl" operators varēja vadīt pārtvērējdronu tieši no ārzemēm, kamēr pats pārtvērējs darbojās debesīs virs Ukrainas ziemeļiem.
❗️🇺🇦Ukrainian interceptor drone STING downs a “🇷🇺Shahed” controlled by a pilot from over 2,000 km away
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
The new remote control complex HORNET VISION Ctrl allowed the operator to control the interceptor drone directly from abroad, while the interceptor itself was operating in the… pic.twitter.com/i1fQwgCIuz
Ukrainas Speciālo operāciju spēku uzbrukuma sekas Krievijas bezpilota tehnoloģiju centra "Rubikon" loģistikas bāzei okupētajā Mangušā, Doneckas apgabalā, 2026. gada 17. aprīļa naktī.
❗️Consequences of the strike by the 🇺🇦Ukrainian Special Operations Forces on the logistics base of the 🇷🇺Russian "Rubikon" Unmanned Technologies Center in occupied Mangush, Donetsk Oblast, on the night of April 17, 2026. pic.twitter.com/yVUNrvFaTR
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
