TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: izmantojot stindzinošo salu Kijivā, krievi ar raķetēm un droniem cenšas naktī nosaldēt iedzīvotājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
❗️Another 🇷🇺Russian soldier “penguin” got hit by a 🇺🇦Ukrainian FPV drone pic.twitter.com/enA5WqMmRD
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 3, 2026
"Vai nu Krievija tagad uzskata, ka nedēļā ir tikai 4 dienas, nevis 7, vai arī tā apzināti liek likmes uz kara turpināšanu," par "enerģētikas pamieru" izteicies Zelenskis.
Prezidents paziņoja, ka Krievija ignorēja ASV lūgumu sarunu procesa laikā atturēties no uzbrukumiem enerģētikas un kritiskajai infrastruktūrai.
❗️"Either Russia now believes that a week has only 4 days instead of 7, or it is deliberately betting on continuing the war," — Zelenskyy on the "energy truce"
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 3, 2026
The President stated that Russia ignored the U.S. request to refrain from striking energy and critical infrastructure… pic.twitter.com/3WRLdL1iCY
Gaisa spēki ziņo, ka nakts laikā, izmantojot "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmu, tika pārtverta Krievijas hiperskaņas raķete "Cirkon". Pārtveršana notikusi pēdējā Krievijas uzbrukuma laikā.
A Russian Zircon hypersonic missile was intercepted overnight using a Patriot air defense system, according to the Air Force. The interception took place during the latest Russian attack. #Ukraine pic.twitter.com/n2wjPJiOFR
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 3, 2026
Ukrainas bezpilota lidaparāts (FPV) Kostjantiņivkā atrod Krievijas karavīrus pat visgrūtāk sasniedzamajās vietās.
❗️🇺🇦Ukrainian FPV drone locates a group of 🇷🇺Russian soldiers in the most hard-to-reach places in Kostiantynivka pic.twitter.com/t7pwZpe7Va
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 3, 2026
Ukrainas iznīcinātājs, izmantojot amerikāņu GBU-39 vadāmās planējošās bumbas, iznīcina krievu kājnieku pozīcijas Oleksandrivkas asī.
❗️A 🇺🇦Ukrainian fighter jet, using 🇺🇸American GBU-39 guided glide bombs, destroys 🇷🇺Russian infantry positions on the Oleksandrivka axis. pic.twitter.com/TSC66RcSeG
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 3, 2026
Nigērijas algotnis Obiola, kurš devās karot Ukrainā Krievijas pusē, sūdzas, ka cilvēki zem viņa ierakstiem raksta "Dusi mierā" un novēl viņam nāvi. Pēc viņa teiktā, viņš negrasās mirt par "kāda zemi", bet viņš ir gatavs mirt par Nigēriju.
"You cannot kill me. I'm in the Russian army. I did not die, and I will never die."
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) February 3, 2026
Nigerian mercenary Obiola, who went to fight in Ukraine on the Russian side, complains that people write "Rest in peace" under his posts and wish him death. According to him, he is not going to… pic.twitter.com/qktGLjYHIn
Zviedrija finansēs gandrīz 200 miljonus eiro "BAE Systems Bofors" izstrādāto "Trido" sistēmu iegādei, savukārt Dānija ieguldīs vairāk nekā 46 miljonus eiro, aģentūrai "Ukrinform" paziņoja amatpersonas.
Sweden and Denmark will jointly purchase air defense systems for Ukraine. Sweden will finance nearly 200 million euros to buy Tridon systems developed by BAE Systems Bofors, while Denmark will contribute more than 46 million euros, officials said to Ukrinform. #Ukraine pic.twitter.com/cVoZC3exBG
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 3, 2026
Tā pati agresijas stratēģija, ko Krievija izmantoja pirms iebrukuma Ukrainā.
Krievijas Drošības padomes vadītājs lielījās, ka Padomju Savienība Otrā pasaules kara laikā "sagrāva" Helsinkus, un brīdināja somus "nejokot" ar Maskavu. Viņš vainoja Somiju sagrautajās attiecībās, vienlaikus ērti ignorējot to, ka pašas Maskavas agresija iestūma Helsinkus NATO.
Un, kamēr Medvedevs izsaka draudus, gar Somijas robežu rodas Krievijas militārās bāzes.
ASV Kara pētījumu institūts (ISW) apgalvo, ka pilna mēroga iebrukums pagaidām ir maz ticams, taču Maskava nepārprotami liek kognitīvu pamatu turpmākai agresijai pret NATO.
Medvedev threatens Finland, demands Finns "thank" Lenin — same aggression playbook Russia used before invading Ukraine.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 3, 2026
Russia's Security Council chief boasted that the Soviet Union "crushed" Helsinki during WWII and warned Finns not to "joke" with Moscow. He blamed Finland for… pic.twitter.com/7FwjzJZBG3
"Pēc šodienas apzinātā Krievijas trieciena enerģētikas sektoram ar rekordlielu ballistisko raķešu skaitu mūsu sarunu komandas darbs tiks attiecīgi pielāgots," norāda Zelenskis.
❗️Russia used the United States’ proposal to pause strikes not to support diplomacy, but to stockpile missiles, — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 3, 2026
“Following today’s deliberate Russian strike on the energy sector with a record number of ballistic missiles, the work of our negotiation team will be… pic.twitter.com/2xD7KF9WWf
Kremļa propagandists Vladimirs Solovjovs atzina Krievijas militāro bezspēcību, piedāvājot Ķīnai aizsargāt tās "ēnu floti".
Kremļa galvenais valsts propagandists Vladimirs Solovjovs, reaģējot uz ASV veikto Krievijas "ēnu flotes" kuģu sagrābšanu, lūdza palīdzību Ķīnai. Viņš faktiski atzina Krievijas militāro bezspēcību. Tas notika viņa sarunu šovā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" valsts televīzijas kanālā "Rossija 1". "Mums jāpanāk mierīga vienošanās ar Pekinu: mēs nodrošinām tankkuģus, un Ķīna nodrošina apsardzi un eskortu. Un mēs tos nosūtīsim uz Kubu un jebkur citur. Ja amerikāņi vēlas sadursmi, lai viņi mēģina! Divas kodolvalstis pret vienu – lūdzu," paziņoja Solovjovs.
Viņš arī lūdza Pekinai palīdzību kosmosa izlūkošanā, jomā, kurā Krievijai ir radušās nopietnas problēmas. "Kāpēc neparakstīt līgumu ar mūsu ķīniešu biedriem? Kāpēc nepāriet uz pavisam citu militāri ekonomiskās un stratēģiskās sadarbības formu?" vaicāja Kremļa propagandists.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
