Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāv...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 08:55
Pirms Krievijas Uzvaras dienas parādes pāris amerikāņi, dzīvojot komfortablajā pasaulē tālu, tālu, tālu no Krievijas uzsāktā kara, saka slavas vārdus Staļinam
Šodien 08:33
Zelenskis paziņojis, ka Krievija baidās, ka Ukrainas bezpilota lidaparāti 9. maijā varētu sasniegt Maskavas Sarkano laukumu
Šodien 08:15
Krievija draudējusi ar plašu raķešu triecienu Kijivas centram, ja Ukraina 8. un 9. maijā izjauks agresorvalsts vienpusēji pasludināto pamieru
Šodien 07:47
Ukrainieši pārsteidz agresorvalsts parādi Amsterdamā
Šodien 07:26
Krievijas uzbrukumos Zaporižjas apgabalā nogalināti divi cilvēki
Šodien 07:01
Maskava līdz 9. maijam grasās ierobežot piekļuvi internetam

Mobilo sakaru operatori Maskavas iedzīvotājiem masveidā izsūtījuši ziņojumus, brīdinot par mobilā interneta ierobežojumiem līdz 9. maijam.

"Laikā no 5. līdz 9. maijam var būt īslaicīgi ierobežojumi mobilā interneta un īsziņu darbībā," brīdina operatori. Jāpiemin, ka raidorganizācijas BBC krievu redakcija jau aizvadītajā nedēļā vēstīja, ka Maskava plāno veikt šādu soli.

Paredzams, ka sakaru ierobežojumi būs spēkā ne tikai Maskavas centrā, bet arī Maskavas apvedceļa robežās, informēja BBC avoti, no kuriem viens ir pietuvināts telekomunikāciju uzņēmumam "Rostelekom", bet otrs saistīts ar citu telekomunikāciju operatoru.

Marta sākumā Maskavas centrā sāka regulāri atslēgt mobilo internetu - nedarbojās navigācija, maksājumu termināļi un pat maksas tualetes. Internets faktiski nebija pieejams trīs nedēļas, un 24. martā tas tika atjaunots bez jebkāda paziņojuma vai paskaidrojuma.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka 9. maija parādē Sarkanajā laukumā nepiedalīsies neviena militārās tehnikas kolonna. Kremlis paziņoja, ka parāde notiks "saīsinātā formātā" Ukrainas "terorisma draudu" dēļ. Ar 9. maija parādi Maskavā tiek atzīmēta tā dēvētā Uzvaras diena, pieminot nacistiskās Vācijas sakāvi.

Vakar 23:44
Krievijas triecienā Ukrainā nogalināti pieci cilvēki

Krievijas spēki pirmdien veikuši triecienu Merefas pilsētai Harkivas apgabalā, nogalinot piecus cilvēkus, paziņoja apgabala prokuratūra.

Tika nogalinātas trīs sievietes un divi vīrieši, bet vēl 19 cilvēki tika ievainoti vai cieta no akūtām stresa reakcijām, norādīja prokuratūra.

Uzbrukumā tika bojātas dzīvojamās mājas, uzņēmumu telpas, veikali, degvielas uzpildes staciju telpas un transportlīdzekļi.

Trieciens tika veikts ar "Iskander" tipa ballistisko raķeti.

Vakar 22:22
Austrija aizdomās par spiegošanu izraida trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus

Austrija pirmdien paziņoja, ka aizdomās par spiegošanu izraidījusi trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus, un ārlietu ministre solīja mainīt kursu un vērsties pret spiegošanu.

Austrijas Ārlietu ministrija aprīlī izsauca Krievijas vēstnieku saistībā ar šo jautājumu, vēsta sabiedriskā raidorganizācija ORF.

ORF ziņo, ka iekārtas uz Krievijas vēstniecības jumta ļāva pārtvert datus, tostarp tos, ko pārsūtīja Vīnē bāzētās starptautiskās organizācijas, izmantojot satelītinternetu.

"Spiegošana ir Austrijas drošības problēma. Šajā valdībā mēs esam uzsākuši kursa maiņu un rīkojamies konsekventi pret to," paziņoja ārlietu ministre Beāte Meinla-Reizingere.

"Mēs esam par to nepārprotami paziņojuši Krievijas pusei, tostarp attiecībā uz antenu mežu Krievijas misijā. Skaidrs ir viens: Ir nepieņemami, ka diplomātisko imunitāti izmanto spiegošanai," pavēstīja ministre.

Krievijas vēstniecība Vīnē šo lēmumu nosauca par "apkaunojošu", "nepamatotu, politiski motivētu un kategoriski nepieņemamu". Tā apsolīja "bargu" atbildes reakciju.

Austriju pēdējos gados ir vairākkārt skāruši Krievijas spiegu skandāli.

Konservatīvo vadītā koalīcijas valdība ir apsolījusi paplašināt spiegošanas pārkāpumu tvērumu.

Austrijā, kurā atrodas tādas starptautiskas organizācijas kā ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), ir akreditēti aptuveni 220 Krievijas vēstniecības darbinieki.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Austrija ir izraidījusi aptuveni duci Krievijas vēstniecības darbinieku.

Vakar 21:07
Ukrainas prezidents nav saņēmis no Maskavas pamiera aicinājumu

"Līdz šim nav saņemts neviens oficiāls aicinājums Ukrainai par karadarbības pārtraukšanas kārtību, kas tiek paziņota Krievijas sociālajos tīklos. Mēs uzskatām, ka cilvēka dzīvība ir nesalīdzināmi lielāka vērtība nekā kādas gadadienas "svinēšana". Tāpēc mēs izsludinām klusuma režīmu, kas sāksies plkst. 00 naktī no 5. uz 6. maiju. Līdz tam atvēlētajā laikā ir reāli nodrošināt klusuma iestāšanos. Sākot ar šo brīdi, mēs rīkosimies spoguļveidīgi," sociālajos tīklos raksta Zelenskis.

"Ir pienācis laiks Krievijas līderiem spert reālus soļus, lai izbeigtu viņu karu, ja pat Krievijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka bez Ukrainas labās gribas nevar rīkot parādi Maskavā," piebilda Zelenskis.

Vakar 20:22
Krievija pasludina vienpusēju pamieru ar Ukrainu 8. un 9. maijā

Krievijas Aizsardzības ministrija pirmdien paziņoja par vienpusēju pamieru ar Ukrainu no 8. līdz 9. maijam.

"Mēs ceram, ka Ukrainas puse rīkosies tāpat," paziņoja Aizsardzības ministrija.

Vienlaikus ministrija piedraudēja ar raķešu triecieniem Kijivai, ja Ukraina izjauks tā dēvētās Uzvaras dienas svinības.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka 9. maija parādē Sarkanajā laukumā nepiedalīsies neviena militārās tehnikas kolonna. Kremlis paziņoja, ka parāde notiks "saīsinātā formātā" Ukrainas "terorisma draudu" dēļ.

Ar 9. maija parādi Maskavā tiek atzīmēta tā dēvētā Uzvaras diena, pieminot nacistiskās Vācijas sakāvi.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".