TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pieaug draudi, ka Krievijas diversiju grupas varētu iefiltrēties Ukrainā no Piedņestras

ASV senators Ričards Blūmentāls aicinājis atteikties no pašlaik apspriestā ASV "miera plāna" Ukrainai un nomainīt ASV sūtņus Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru, kuri, pēc viņa domām, "šķiet darbojas Krievijas interesēs, nevis kā objektīvi starpnieki".

Intervijā Ukrainas sabiedriskajam medijam "Suspilne" senators norādīja, ka šāda pieeja grauj ASV uzticamību sarunās. “Viss šis 'miera plāns' ir jāatmet un ir jāatgriežas sākuma punktā,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka ierosinājis likumprojektu, kas paredz tarifus valstīm, kuras turpina iepirkt Krievijas naftu un citas izejvielas.

Tāpat Blūmentāls pauda dziļas bažas par Donalda Trampa nostāju: “Viņš, šķiet, ir gatavs atstāt Ukrainu likteņa varā un piespiest tai veikt negodīgas, neracionālas teritoriālās piekāpšanās.” Reaģējot uz Trampa izteikumiem par vēlēšanu nepieciešamību Ukrainā, senators tos nodēvēja par manipulācijām: “Putins nerīko vēlēšanas. Arī Zelenskim tās šobrīd nav vajadzīgas.”

Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons apstiprinājis, ka trešdien viņš aizvadījis tālruņa sarunu ar Donaldu Trampu, kurai pievienojās arī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Sarunas mērķis bija panākt progresu miera sarunās un nodrošināt stabilu risinājumu Krievijas - Ukrainas konfliktam.

Elizejas pils informēja, ka līderi vienojušies turpināt intensīvu diplomātisko darbu, uzsverot, ka šis ir kritisks brīdis gan Ukrainai, gan Eiroatlantijas reģiona drošībai. Ceturtdien Makrons un Stārmers vadīs videokonferenci, kurā sabiedrotie saskaņos turpmāko atbalstu drošības garantiju nodrošināšanai Ukrainai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukraina noslēgusi darbu pie ASV virzītā "miera plāna" 20 punktiem un plāno drīzumā dokumentus nodot ASV.

"Šodienas grafikā - saruna ar amerikāņu pusi par dokumentu, kur būs detalizēti aprakstīts Ukrainas atjaunošanas un ekonomiskās attīstības process pēc kara," platformā "Telegram" pauda Zelenskis.

"Vienlaikus mēs beidzam darbu pie pamatdokumenta 20 punktiem, kas varētu noteikt kara beigu parametrus, un mēs ceram tuvākajā laikā nodot šo dokumentu ASV," norādīja Ukrainas prezidents. Dienu iepriekš Zelenskis žurnālistiem sacīja, ka ASV plāns, kā izbeigt karu Ukrainā, ir saīsināts līdz 20 punktiem.

Britu laikraksta "Financial Times" avoti apgalvoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi atvēlējuši Zelenskim tikai dažas dienas, lai pieņemtu plānu, kas paredz, ka apmaiņā pret nekonkretizētām ASV drošības garantijām Ukrainai būs jāatzīst teritoriālie zaudējumi. Tramps cer saskaņot vienošanos līdz Ziemassvētkiem, pauda laikraksta sarunbiedrs.

Tajā pat laikā ukraiņu tīmekļa izdevuma "RBK-Ukraina" avots norādīja - lai gan amerikāņi steidzina Kijivu, nav noteikts termiņš "līdz Ziemassvētkiem". Zelenskis tagad apstiprina ziņas, ka jauna saruna ar labas gribas koalīcijas locekļiem notiks ceturtdien.

"Nedēļa var sniegt jaunumus mums visiem un par asinsizliešanas beigām. Mēs pieņemam, ka mieram nav alternatīvas, un galvenie jautājumi ir - kā panākt, lai Krievija pārtrauc slepkavības, un kas tieši atturēs Krieviju no trešā iebrukuma," sacīja Ukrainas prezidents.

Ukraiņi Melnajā jūrā ar Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droniem "Sea Baby" uzlaiduši gaisā Krievijas ēnu flotes tankkuģi "Dashan". Kuģa vērtība tiek lēsta 30 miljonu dolāru jeb 25,7 miljonu eiro vērtībā.

Komoru Salu karoga kuģis atradās Ukrainas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un bija ceļā uz Novorosijsku. Tas peldēja ar maksimālu ātrumu un ar izslēgtiem transponderiem.

Trieciens bijusi kopīga SBU 13. galvenās militārās pretizlūkošanas pārvaldes un Ukrainas Jūras spēku operācija. Trieciena rezultātā kuģim nodarīti kritiski bojājumi. Atbilstoši provizoriskajai informācijai kuģis izsists no ierindas.

Saskaņā UNN avotu informāciju tankkuģa aptuvenā vērtība ir 30 miljoni dolāru. Kuģis vienā braucienā pārvadājis naftas produktus 60 miljonu dolāru vērtībā.

Saistībā ar Krievijas izejvielu pārvadāšanu un augsta riska kuģošanu ar izslēgtu identifikācijas sistēmu Eiropas Savienība, Lielbritānija, Šveice, Austrālija un Kanāda "Dashan" bija noteikušas sankcijas.

"SBU turpina veikt aktīvus pasākumus, lai samazinātu naftas dolāru ieņēmumus Krievijas budžetā. Pēdējo divu nedēļu laikā šis ir jau trešais no ierindas izsistais ēnu flotes tankkuģis, kas palīdzēja Kremlim apiet starptautiskās sankcijas," norādīja avots SBU.

Austrijas tiesa trešdien paziņoja, ka noraidījusi kukuļošanā apsūdzētā Ukrainas oligarha Dmitro Firtaša izdošanu ASV.

ASV izsludinājušas Firtašu meklēšanā saistībā ar apsūdzībām, ka viņš, iespējams, 2006. gadā maksājis kukuļus Indijas amatpersonām, lai saņemtu titāna ieguves licences.

Firtašs apsūdzības noraida un apgalvo, ka tās ir politiski motivētas, jo viņš ir saistīts ar Maskavu.

Vīnes Augstākā apgabaltiesa trešdien paziņojumā norādīja, ka tā 9. decembrī nolēma kā nepieņemamu noraidīt jaunāko prokuroru pārsūdzību 2024. gada tiesas nolēmumam, ka Firtašu nevar izdot.

Lēmums ir "juridiski saistošs" un tādējādi galīgs, norādīja tiesa.

Ukrainas prokrieviskā eksprezidenta Viktora Janukoviča bijušais sabiedrotais Firtašs tika pie bagātības, pateicoties sakariem ar Krievijas gāzes lieluzņēmumu "Gazprom".

Firtaša biznesa impērija "Group DF" ir iesaistīta arī enerģētikas, ķīmiskās rūpniecības, mediju, banku un nekustamā īpašuma jomās Ukrainā un citās valstīs, arī Vācijā, Itālijā un Austrijā.

Kopš 2014. gada Firtašs nevar izbraukt no Austrijas, jo ASV ir izdevušas starptautisku apcietināšanas orderi.

Pēc vairākiem tiesas lēmumiem izdošanas process tika atjaunots, un Vīnes tiesa 2024. gadā nolēma, ka prasība par Firtaša izdošanu nav apmierināma.

Uz Lietuvas Ārlietu ministriju izsaukts Baltkrievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis, kuram iesniegta protesta nota par Baltkrievijas īstenotajiem hibrīduzbrukumiem Lietuvai un par Eiropas Savienības (ES) pilsoņu un uzņēmumu īpašuma sagrābšanu.

Kā trešdien paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija, Baltkrievija vēlreiz tika aicināta nodrošināt efektīvu savas gaisa telpas kontroli un atdot nelikumīgi sagrābto ES pilsoņiem un uzņēmumiem piederošo īpašumu.

Lietuvas Ārlietu ministrija pauda nožēlu, ka Baltkrievija nav izmantojusi iespēju tehniskā līmenī apspriest jautājumus, kurus kaimiņvalsts pati vairākkārt gan publiski, gan pa diplomātiskajiem kanāliem piedāvājusi apspriest.

Ukrainā petīcija par tīmekļa vietņu krievu valodas versiju aizliegšanu ir saņēmusi 25 000 balsu, kas nepieciešamas, lai valdība to izskatītu.

"Kam paredzētas tīmekļa vietņu versijas krievu valodā Ukrainā? Ja krieviem, tad kāpēc mēs veidojam vietnes mūsu ienaidniekam? Ja citu valstu pilsoņiem, tad starptautiskā valoda ir angļu (..)? Ja ukraiņiem, tad visi ukraiņi zina ukraiņu valodu. Tas ir viņu pienākums saskaņā ar likumu," norādījis petīcijas autors Oleksandrs Leonenko.

Viņaprāt, ukraiņu tīmekļa vietņu krievu valodas versija ir koloniālisma paliekas, "agresorvalsts kultūras un informācijas ekspansijas instruments" un "drauds Ukrainas informācijas drošībai".

Norvēģija veikusi aprēķinus: apbruņojiet Ukrainu, lai uzvarētu, vai maksājiet dubultā, kad uzvarēs Krievija.

Andrijam Derkačam, bijušajam Ukrainas parlamenta deputātam, kuru meklē par nodevību, ir piešķirts tituls "Krievijas varonis" un viņš ir saņēmis Zelta zvaigzni. Derkačs aizbēga uz Krieviju, pievienojās Federācijas padomei un plašā korupcijas izmeklēšanā tika atmaskots kā FDD aktīvists, kurš legalizēja aizsardzības līdzekļus un palīdzēja sabotēt ASV un Ukrainas attiecības.

Ukrainas militārās izlūkošanas (HUR) avoti "24 Kanal" stāsta, ka Maskava strauji pastiprina aktivitāti reģionā, lai izstieptu Ukrainas resursus un izveidotu jaunu fronti.

Krievi to dara, lai novirzītu Ukrainas resursus uz pieaugošajiem draudiem no Krievijas anklāva.

Mobilizācijas centieni ir pastiprinājušies, un Krievija tur jau ir izveidojusi dronu ražošanas un apmācības centrus. Šo darbību mērķis ir palielināt Krievijas klātbūtni reģionā, destabilizēt Moldovu un radīt spiedienu pie Ukrainas dienvidu robežas.

HUR uzskata, ka šis ir jaunas hibrīdoperācijas sākums pirms 2026. gada prezidenta vēlēšanām. Maskava cenšas atjaunot bezmaksas gāzes piegādi Tiraspolei, palielināt starpnieka atbalstu un nemanāmi paplašināt savu militāro ietekmi.