TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas Federācijas padomes spīkere Matvijenko prātuļo par Zelenska nolaupīšanu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Aizsardzības spēku 129. smagā mehanizētā brigāde veiksmīgi virzās uz Miloves pusi, uz ziemeļiem no Dvoričnas. Brigādes vienības turpina izstumt Krievijas okupācijas spēkus no Ukrainas teritorijas, atgūstot pozīcijas ar trieciengrupu, bezpilota lidaparātu operatoru un artilērijas koordinētām darbībām. Virzība ir sarežģīta, taču ienaidnieks nespēj nostiprināties jaunajās līnijās.
Krievijas fregatei "Project 11356R" Novorosijskā tika trāpīta vismaz divas reizes — triecieni tika reģistrēti netālu no "Kaļibr" palaišanas iekārtām un priekšgala sekcijā. Redzamie bojājumi ir ierobežoti, tomēr, visticamāk, apkalpes locekļu vidū ir upuri.
❗️The Russian Project 11356R frigate in 🇷🇺Novorossiysk was hit at least twice — strikes were recorded near the "Kalibr" launchers and in the bow section. Visible damage is limited, however, there are most likely casualties among the crew members. pic.twitter.com/QLFzXelthX
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 7, 2026
Groznijas tiesa atzinusi par teroristisku organizāciju Ičkērijas Čečenu Republiku un aizliegusi tās darbību Krievijā, otrdien paziņojis Federālais drošības dienests (FDD).
Ar spriedumu, kas pieņemts vēl 12. martā, par teroristiskām organizācijām pasludinātas arī 14 Eiropas valstīs esošās 29 Ičkērijas pārstāvniecības.
FSB norādījis, ka 1991. gadā dibināto Ičkērijas Čečenu Republiku šobrīd vada Lielbritānijā dzīvojošais čečenu disidents Ahmeds Zakajevs.
Kopš pulksten 5:00 turpinās kārtējais Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu vilnis Ustjlugas ostai Ļeņingradas apgabalā.
❗️Since 5 a.m., another wave of 🇺🇦Ukrainian drone attacks on the port of 🇷🇺Ust-Luga in the Leningrad region has been ongoing. pic.twitter.com/jAEEl9ibRU
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 7, 2026
Tika veikts trieciens pa vienu no "Kaļibr" raķešu bāzes kuģiem, ko okupanti izmantoja uzbrukumiem Ukrainai. Kuģis mēģināja izmantot savu pretgaisa aizsardzību, taču tas netraucēja droniem trāpīt mērķī.
Naktī uz 6. aprīli Ukrainas bruņoto spēku bezpilota sistēmu spēki netālu no Novorosijskas trāpīja Krievijas "Admiral Makarov" klases fregatei. Trieciens tika veikts arī urbšanas platformai "Sivash". Operāciju apstiprināja Ukrainas bruņoto spēku bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi (Madjārs). Saskaņā ar pieejamo informāciju, attiecīgā fregate ir "Kaļibr" spārnoto raķešu nesējkuģis. Uzbrukuma laikā kuģis mēģināja izmantot pretgaisa aizsardzību, taču tas netraucēja Ukrainas bezpilota lidaparātiem trāpīt mērķī. Bojājumu apmērs tiek noteikts. Vairāk lasi šeit.
Krievu lidrobota uzlidojumā satiksmes autobusam Nikopolē nogalināti trīs cilvēki, bet 12 guvuši ievainojumus, paziņojis Dnipropetrovskas apgabala administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.
Sprādziens noticis brīdī, kad autobuss piebrauca pie pieturas, tāpēc cietušie ir gan starp tiem, kas atradās salonā, gan starp tiem, kas stāvēja pieturā.
Hanža norādījis, ka tas nav bijis nejaušs trāpījums, bet apzināts terors pret civiliedzīvotājiem.
Russian forces struck a bus with an FPV drone in central Nikopol, killing 3 people and wounding 12 as civilians boarded and waited at a stop, local authorities said. #Ukraine pic.twitter.com/JEuPW6RRuO
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 7, 2026
Naktī uz otrdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 110 uzbrukuma lidrobotus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 77 no krievu lidrobotiem.
Fiksēts 31 uzbrukuma lidrobotu trāpījums 14 apkaimēs. Vēl deviņās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.
Rumānijā diviem Ukrainas pilsoņiem izvirzītas apsūdzības par mēģinājumu veikt diversiju pēc Krievijas izlūkdienestu pasūtījuma, vēsta tīmekļa izdevums "Balkan Insight".
Saskaņā ar Rumānijas organizētās noziedzības un terorisma izmeklēšanas pārvaldes (DIICOT) datiem aizdomās turamie 2025. gada oktobrī Ukrainas kurjerpasta "Nova Post" nodaļā Bukarestē nogādājuši divas paciņas ar sprāgstvielām.
Pastāvēja reāli draudi, ka nodaļā izcelsies ugunsgrēks. Ņemot vērā to, ka "Nova Post" nodaļa atrodas septiņstāvu dzīvojamā nama pirmajā stāvā blīvi apdzīvotā Bukarestes centra rajonā, tas radīja nacionālās drošības apdraudējumu, norāda izmeklētāji.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 305 470 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 841 tanku, 24 364 bruņutransportierus, 39 562 lielgabalus un mīnmetējus, 1722 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1340 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 223 341 bezpilota lidaparātu, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 87 862 automobiļus un autocisternas, kā arī 4115 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Pirmdienas vakarā Krievijā pārstājušas darboties banku, sakaru operatoru, satelītu uzņēmumu un citu organizāciju vietnes, ziņo lietotnes "Telegram" kanāls "Sboi.rf", kas seko tīmekļa pakalpojumu darbībai.
Ar ko šīs problēmas saistītas, pagaidām nav zināms.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



