TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Liberālā partija NEOS pieprasījusi atņemt Austrijas pilsonību bijušajai ārlietu ministrei Karinai Kneislai, kas ir bēdīgi slavena ar to, ka 2018. gadā savās kāzās dejoja ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Putins ierodas Austrijas eksministres Kneislas kāzās un uzdejo ar līgavu
Bijusī Austrijas ārlietu ministre Kārina Kneisla, kura savās kāzās dejoja ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, pametusi valsti, ziņo "The Washington ...
Kneisla ministra amatu ieņēma no 2017. līdz 2019. gadam, bet kopš 2023. gada dzīvo Krievijā. Ierosinājums par pilsonības atņemšanu pieteikts pēc Kneislas negatīvajiem izteikumiem par savu dzimteni.
NEOS šonedēļ paziņoja, ka partija gatavo juridisku sūdzību, lai sāktu pilsonības atņemšanas procedūru.
Kneisla "izplata apmaksātu propagandu Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņam līdzīgo interesēs", norāda NEOS.
Par to paziņojis Vācijas vēstnieks Ukrainā Heiko Toms.
Pēc viņa teiktā, viena šāda stacija var nodrošināt siltumu un elektrību desmitiem tūkstošu cilvēku.
"Šīs 33 iekārtas spēj piegādāt elektrību miljoniem cilvēku Ukrainā. Izaicinājums ir to savienošana — tāpat kā ar ģeneratoriem —, bet mēs strādāsim kopā, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk."
Source: https://t.co/GcSuOeGYgE
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 28, 2026
Vācijas prokuratūra trešdien veic kratīšanas bankas "Deutsche Bank" birojos saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu.
Laikraksts "Sueddeutsche Zeitung" ziņo, ka izmeklēšana ir saistīta ar iespējamajiem pārkāpumiem bankas darījumos ar uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas miljardieri Romānu Abramoviču, kuram Eiropas Savienība pēc Krievijas pilna apmēra kara sākšanas Ukrainā noteikusi sankcijas.
"Ja Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu, tad, lūdzu, aicinām viņu uz Maskavu," sacīja Putina palīgs Ušakovs.
"Mēs garantējam nodrošināt viņa drošību un pienācīgus darba apstākļus."
Visticamāk, ka Zelenska vizīte tiktu pasniegta kā Ukrainas kapitulācija un Putins tiktu attēlots kā uzvarētājs.
🤡🥴If Zelenskyy is ready to meet with Putin, then please, we invite him to Moscow, – Putin’s aide Ushakov said.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 28, 2026
“We will guaranteedly ensure his safety and proper working conditions.” pic.twitter.com/ROBDZjPzTe
Kanāda un Japāna ir vienojušās par militāro tehnoloģiju apmaiņu, kas ļaus tām kopīgi izstrādāt jaunas ieroču sistēmas.
Source: https://t.co/AizVHdS7rA
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 28, 2026
Itālijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Itālija ir piešķīrusi aptuveni 900 000 eiro kiberdrošības stiprināšanai Ukrainas Ternopiļas reģionā. Finansējums tiks piešķirts diviem Tallinas mehānisma projektiem, tostarp tīkla un serveru iekārtu modernizācijai un droša tīkla izveidei, izmantojot automatizētus drošības rīkus. Programma ietver arī personāla apmācību un uzlabotas apdraudējumu atklāšanas sistēmas. Itālija papildus piešķīra 100 000 eiro Tallinas mehānisma projekta biroja atbalstam Kijivā.
Italy has allocated about 900,000 euros to strengthen cybersecurity in Ukraine’s Ternopil region, the Italian Foreign Ministry said. The funding will support two projects under the Tallinn Mechanism, including upgrades to network and server equipment and the creation of a secure… pic.twitter.com/fCa6vxED38
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 28, 2026
Ukrainas bruņoto spēku 81. atsevišķā gaisa mobilā brigāde ziņo, ka Krievijas karaspēks katru dienu akumulē spēkus un līdzekļus Serebrjanskas mežniecības teritorijā un netālu no Siverskas. Ienaidnieks gatavo ofensīvas darbības Dronivkas, Platonivkas un Zakitnes virzienā ar mērķi ieņemt šīs apmetnes.
Ienaidnieka galvenais mērķis šajā sektorā ir nodrošināt kontroli pār Siverskas Doņecas upes piekrastes teritorijām un nostiprināt pozīcijas dominējošajās augstienēs. Panākumu gadījumā tas ļautu krieviem uzbrukt Ukrainas karaspēka aizmugures rajoniem, precizēja brigāde.
❗️The 🇺🇦81st Separate Airmobile Brigade reports that 🇷🇺Russian troops are daily accumulating forces and assets in the area of Serebryanske forestry and near Siversk. The enemy is preparing offensive actions in the direction of Dronivka, Platonivka, and Zakytne with the aim of… pic.twitter.com/eGMQmKDLqt
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 28, 2026
ES vēstnieki ir apstiprinājuši jaunas sankcijas pret Irānu, paziņoja Radio Brīvā Eiropa redaktors Rikards Jozvjaks. Viena no sankciju paketēm ir vērsta pret 15 personām un sešām juridiskām personām. Atsevišķi ES arī vienojās par sankcijām četrām personām un sešām juridiskām personām saistībā ar Irānas iesaisti un Krievijas atbalstu tās agresijā pret Ukrainu.
EU ambassadors have approved new sanctions on Iran, according to Radio Free Europe editor Rikard Jozwiak. One package targets 15 individuals and six entities. Separately, the EU also agreed sanctions on four individuals and six entities for Iran’s involvement in supporting Russia… pic.twitter.com/jaSfmwrjo9
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 28, 2026
"Esiet godīgi – vai jūs tiešām cerējāt, ka mēs jūs neatradīsim kanalizācijā sēžam tur ar kājām aukstā ūdenī?" Retoriski jautāja "Magyar" dronu vienība.
A Russian Ninja Turtle is caught by FPV drone in a destroyed sewer. https://t.co/Pimalp1sAm pic.twitter.com/JLekU18oaj
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) January 28, 2026
Ļaujiet man paskaidrot: mēs vēlamies spēcīgas transatlantiskās saites. ASV paliks Eiropas partnere un sabiedrotā. Taču Eiropai ir jāpielāgojas jaunajai realitātei. Eiropa vairs nav Vašingtonas galvenais smaguma centrs.
Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs savā runā Davosā trāpīja naglai uz galvas. Ir pienācis laiks arī Eiropai noņemt savu zīmi. Atzīt, ka šī tektoniskā maiņa ir palikusi. Un rīkoties steidzami.
Kad es biju skolniece Igaunijā, pirms nevienam kabatā vēl bija mobilais tālrunis, daudzās skolās tika izmantota zvanu sistēma, lai pateiktu laiku. Pirmais zvans bija signāls doties uz klasi. Otrais zvans bija brīdinājums. Un trešais zvans nozīmēja, ka esat nokavējis un tam būs sekas. Tagad mēs esam bīstami tuvu trešajam zvanam.
Kaja Kallas:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 28, 2026
Let me be clear: we want strong trans-Atlantic ties. The U.S. will remain Europe’s partner and ally. But Europe need to adapt to the new realities. Europe is no longer Washington’s primary center of gravity.
Canada’s Prime Minister Mark Carney hit the nail on its… pic.twitter.com/8uKDTzvetD
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
