TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina paralizē Krievijas galveno naftas eksportēšanas ostu Melnajā jūrā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas spēki 60 dienu ilgā bezpilota lidaparātu kampaņā, izmantojot britu Malloy T-150 dronus, iznīcināja Krievijas kontrolēto tiltu pār Dņepru, veicot 30 misijas un nogādājot 1,5 tonnas sprāgstvielu pirmajā šāda veida operācijā.
A Dnipro bridge destroyed https://t.co/37TZplRNBe
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 8, 2026
Franču precīzi vadāmā gaisa bumba AASM/HAMMER zem Ukrainas MiG-29 iznīcinātāja spārna.
Source: https://t.co/198NbWRGjJ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 8, 2026
Krievu karavīrs filmē Ukrainas FP-2 kamikadzes dronu uzbrukuma sekas Krievijas dronu noliktavai/glabātuvei Zaporižjas virzienā.
❗️A Russian soldier is filming the aftermath of a strike by 🇺🇦Ukrainian FP-2 kamikaze drones on a 🇷🇺Russian drone warehouse/storage facility on the Zaporizhzhia direction. pic.twitter.com/GE6PCz3gcw
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 8, 2026
Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar 176 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 146 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 176 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 120 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 24 trieciendronu trāpījumi 12 vietās, atlūzas nogāzušās vienā apvidū, norādīja Gaisa spēki.
Ukrainas karavīri darbojas Lībijas rietumos saskaņā ar slepenu vienošanos, ko apstiprinājuši Rietumi, un pagājušajā mēnesī viņi izmantoja Ziemeļāfrikas valsts teritoriju, lai Vidusjūrā uzbruktu Krievijas tankkuģim, otrdien paziņoja divas Lībijas amatpersonas.
Ar Krievijas karogu peldošais tankkuģis "Arctic Metagaz", kas pārvadāja 61 000 tonnu sašķidrinātās dabasgāzes, marta sākumā tika smagi bojāts, domājams, jūras drona triecienā Maltas ūdeņu tuvumā.
Ukrainas karavīri, kuru lielākā daļa ir dronu eksperti, galvenokārt darbojas gaisa spēku bāzē piekrastes pilsētā Misratā, kā arī citos militāros objektos galvaspilsētā Tripolē un piekrastes pilsētā Zāvijā, ziņu aģentūrai "Associated Press" pavēstīja amatpersonas, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
Viena no amatpersonām teica, ka 3. marta drona triecienu tankkuģim veica Ukrainas karavīri, kas atradās militārā objektā Tripolē.
Amatpersonas sacīja, ka pēdējos mēnešos Lībijas rietumos izvietoti Ukrainas karavīri, un tā ir daļa no "slepenas vienošanās" starp Kijivu un Tripolē bāzētās premjerministra Abdulhamida Dbeibas valdību.
Ukrainas spēku klātbūtne Lībijas rietumos ir daļa no NATO centieniem gādāt, ka šī teritorija "nav sasniedzama Krievijai", sacīja Lielbritānijas Karaliskā Apvienoto dienestu institūta analītiķis Lībijas jautājumos Džalels Harčaui.
"Ir pilnīgi ticams, ka ar NATO valstu - galvenokārt ASV, bet arī Lielbritānijas un Turcijas - ziņu un svētību vairākas nelielas ukraiņu karavīru grupas tagad atrodas Tripoles apvidū," norādīja analītiķis.
Kopš 2011. gada, kad NATO atbalstītās sacelšanās gaitā diktators Moammars Kadafi tika gāzts, Lībijā valda haoss. Uz kontroli pretendē divas konkurējošas valdības un vairāki kaujinieku grupējumi.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 306 500 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1030 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 846 tankus, 24 368 bruņutransportierus, 39 625 lielgabalus un mīnmetējus, 1723 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1341 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 225 301 bezpilota lidaparātu, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 88 103 automobiļus un autocisternas, kā arī 4117 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Saistībā ar pagājušajā mēnesī Čehijā notikušo ugunsgrēku dronu noliktavā aizturēti septiņi cilvēki, otrdien paziņojusi policija, kas šo dedzināšanu izmeklē kā iespējamu pret Izraēlu vērstu teroraktu.
Ugunsgrēks 20. martā izcēlās rūpnieciskajā zonā Pardubicē, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus uz austrumiem no Prāgas, un iznīcināja noliktavas ēku, taču cilvēki necieta. Noliktavu izmantoja uzņēmums "LPP Holding", kas izstrādā un ražo dronus un citu militāro aprīkojumu.
Policija pārbauda saikni ar terorismu pēc tam, kad kāds grupējums e-pasta vēstulēs Čehijas medijiem uzņēmās atbildību par dedzināšanu, norādot, ka uzbrucis "galvenajam Izraēlas ieroču ražošanas centram".
"Līdz šim aizturēti septiņi cilvēki, tostarp pieci Čehijā, kuri atrodas pirmstiesas apcietinājumā", un divas personas aizturētas Bulgārijā un Slovākijā, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, aģentūrai AFP pavēstīja Čehijas policijas preses pārstāvis. "Mēs gaidām, kad viņi tiks nodoti Čehijai," viņš piebilda.
Čehijas policija joprojām sadarbojas šajā lietā ar "partneriem vairākās Eiropas valstīs", norādīja policijas preses pārstāvis, bet sīkāku informāciju nesniedza.
Vietējie mediji ziņoja, ka viens no Čehijā aizturētajiem ir amerikānis, un arī Slovākijā ir aizturēta amerikāniete. Arī Bulgārijā aizturētā persona nav Čehijas pilsonis.
Pirms diviem gadiem LPP plānoja sadarbības projektu ar Izraēlas uzņēmumu "Elbit Systems", taču tas tā arī netika īstenots. LPP Čehijas sabiedriskajai televīzijai paziņoja, ka "uzņēmums nekad nav sācis ražot Izraēlas dronus".
Vairāki Čehijas mediji ziņoja, ka ir saņēmuši e-pasta vēstuli no grupas ar nosaukumu "Zemestrīces frakcija", kas uzņēmusies atbildību par uzbrukumu.
Pēdējos gados "Elbit Systems" bijis uzbrukumu mērķis visā Eiropā, tostarp Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā.
LPP ražo arī bezpilota lidaparātus Ukrainai.
Pēc Ukrainas dronu trieciena Melnās jūras ostai Novorosijskai un tā izraisītā ugunsgrēka apturēts naftas eksports, aģentūrai "Reuters" pavēstīja avoti.
No naftas termināļa "Šesharis" parasti dienā tiek nosūtīti 700 000 barelu jēlnaftas. Eksporta apturēšana palielinās slogu Krievijas infrastruktūrai, kurai ir vairākkārt uzbrukts, raksta aģentūra.
"Avoti sacīja, ka Krievija būs spiesta samazināt ieguvi, jo krājas rezerves un krātuves piepildās, kamēr globālais pieprasījums pēc Tuvo Austrumu jēlnaftas alternatīvām ir augsts un Krievija varētu izmantot situāciju, ko izraisījis karš ar Irānu," raksta "Reuters".
Vairāk lasiet šeit.
Moldova ir ierosinājusi, lai ES pārņemtu Piedņestras pagaidu ārējo pārvaldi, lai atbalstītu tās miermīlīgu reintegrāciju Moldovā.
Plāns paredz, ka ES pārvalda konverģences fondu sociālajai palīdzībai un infrastruktūras projektiem reģionā.
Moldova has proposed that the EU take temporary external administration of Transnistria to support its peaceful reintegration into Moldova.
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) April 7, 2026
The plan includes the EU managing a convergence fund for social aid and infrastructure projects in the region. pic.twitter.com/aPSAy2ZCke
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



