TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu

Latvijas interesēs nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā ir papildu atbalsts ES austrumu robežas valstīm, ņemot vērā drošības izaicinājumus un negatīvo sociālekonomisko ietekmi, ko rada Krievijas un Baltkrievijas agresīvā politika, teikts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ES Eiropas lietu ministru 2026. gada 2.-3. marta neformālajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

Kiprā gaidāmās ES Eiropas lietu ministru sanāksmes darba kārtībā iekļauti trīs jautājumi - ES daudzgadu budžets 2028.-2034. gadam, ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanās novēršana, kā arī ES paplašināšanās.

ĀM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvija ir ieinteresēta arī pietiekami lielā ES daudzgadu budžeta kopapjomā, lai finansētu gan jaunos izaicinājumus, īpaši drošībā un aizsardzībā, gan tradicionālās politikas - kohēziju un lauksaimniecību.

Krievijas ekonomika ir nonākusi kritiskā degradācijas fāzē, no kuras atveseļošanās bez jaunas krīzes kļūst arvien mazāk ticama, raksta "The Economist", salīdzinot Krievijas pašreizējo stāvokli ar tā saukto "nāves zonu" – līmeni, kurā sistēmas izsīkums notiek ātrāk nekā atveseļošanās. 

Tas nav pēkšņs sabrukums, bet gan daudz bīstamāks scenārijs. Ekonomika formāli turpina funkcionēt, taču tā pakāpeniski grauj savus pamatus. Sabrukums var nenotikt, taču pilnīgas atveseļošanās iespējas praktiski nepastāv.

ASV Kara pētījumu institūts (ISW) ziņo, ka Krievijas ārlietu ministra vietnieks Galuzins intervijā aģentūrai "TASS" nosaucis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par "neleģitīmu" un izteicis ideju par ANO pārvaldības ieviešanu Ukrainā. ISW šo paziņojumu raksturo kā "Ukrainas suverenitātes un leģitimitātes noraidīšanu". Tā pati ANO, kurā Krievijai ir veto tiesības.

Vienlaikus Kremlis apgalvo, ka Ukrainas pilsoņiem, kuri dzīvo Krievijā, jābūt iespējai piedalīties vēlēšanās, lai gan tieši Maskava ar tā dēvēto "pasportizāciju" piespiež šos cilvēkus atteikties no Ukrainas pilsonības. ISW norāda, ka patiesais šādu paziņojumu mērķis ir masveidīga iejaukšanās vēlēšanu procesā.

"Bija liela kļūda nesniegt Ukrainai palīdzību agrāk; tas bija jādara 2014. gadā," paziņoja bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Ja NATO būtu apbruņojusi un apmācījusi ukraiņus laikā no 2014. līdz 2022. gadam, viņi tagad varētu kontrolēt lielāku teritoriju un, iespējams, pat būtu novērsuši Krievijas pilna mēroga iebrukumu.

"Sabiedrotie sniedza Ukrainai vēl nebijušu atbalstu, taču lielākā kļūda bija tā, ka agrāk netika sniegts lielāks atbalsts… Vai mēs šodien pieļaujam kļūdas? Es domāju, ka šodien mums ir jādara vairāk."

"Berijev" nesen ziņoja par 65 miljonu dolāru zaudējumiem. Ieņēmumi viena gada laikā ir sarukuši par 3,8 reizēm. Rūpnīca ir bombardēta četras reizes. Saistības sasniedz 350 miljonus dolāru. Krievija iesaistījās karā ar mazāk nekā desmit A-50 lidmašīnām un nevar tās aizstāt.

Pēc tā tīrīšanas varas iestādes piemineklim apkārt uzlika restes.

Brāļi Limjēri bija franču izgudrotāji, pirmie filmu veidotāji. Viņi patentēja sinematogrāfu, kas atšķirībā no Edisona radītā kinetoskopa ļāva filmu skatīšanos vairākiem skatītājiem vienlaikus. Limjēru pirmā privātā filmu rādīšana notika 1895. gadā.

Ukraina ir guvusi milzīgus panākumus Krievijas agresijas atvairīšanā, taču kara izbeigšanā galveno lomu ir jāuzņemas trešajai pusei.

Ukraina turpina nodarīt nopietnus zaudējumus Krievijai frontes līnijās, taču ar to vēl nepietiek, lai Maskava piekristu izbeigt karu. Šādu viedokli intervijā "Ukrinform" pauda atvaļinātais ASV armijas ģenerālis, bijušais Centrālās pavēlniecības vadītājs un bijušais CIP direktors Deivids Petreuss. 

Viņš norāda, ka sarunu laikā Krievija neizrādīja nekādu reālu vēlmi panākt kompromisu. Gluži pretēji, Kremļa pārstāvji pauž maksimālistiskas prasības, kurām Kijiva nekad nepiekritīs. Tomēr Petreuss ir pārliecināts, ka pienāks brīdis, kad Maskavai būs jāmaina sava nostāja, taču tas notiks tikai ar pastiprinātu ārējo spiedienu.

Ukrainas bruņotie spēki veica triecienus bezpilota lidaparātu vadības centriem Krievijā un Krievijas Tālajos Austrumos. Ukrainas bruņotie spēki Krimā iznīcināja jūras daudzfunkcionālo helikopteru Ka-27 un veica triecienus trim okupācijas spēku bezpilota lidaparātu vadības centriem Krievijas Tālajos Austrumos un Krievijā.

Ukrainas spēki turpina samazināt okupācijas Krievijas armijas kaujas potenciālu. 17. februāra naktī Kamišli ciema tuvumā tika veikts trieciens Ka-27 helikopteram, kā arī trim bezpilota lidaparātu vadības centriem okupētajās teritorijās un Kurskas apgabalā, ziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Noraidot jebkādas atsauces uz NATO 5. pantu kā vien "retoriskus izteikumus", Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris kā reālākas drošības garantijas minēja finansiālu atbalstu Ukrainas armijai vai tās nākotnes dalību Eiropas Savienībā.

Pirmā bezpilota sistēmu spēku centra vienība (agrāk 14. pulks) ziņoja, ka pagājušajā naktī netālu no Mariupoles iznīcinājusi Krievijas S-300VM pretgaisa aizsardzības sistēmu.