TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 313 970 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1010 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 864 tankus, 24 390 bruņutransportierus, 40 003 lielgabalus un mīnmetējus, 1736 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1346 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 239 241 bezpilota lidaparātu, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 89 553 automobiļus un autocisternas, kā arī 4125 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Maskavas Čerjomušku rajona tiesa ir saņēmusi administratīvo protokolu, kas sastādīts žurnālistam un bijušajam radio "Eho Moskvi" galvenajam redaktoram Aleksejam Venediktovam, vēsta tīmekļa izdevums "Mediazona".

Protokols sastādīts saskaņā ar pantu par piedalīšanos "nevēlamas" organizācijas darbībā.

Nav zināms, kāds bija protokola sastādīšanas iemesls un par kādu organizāciju ir runa. 

Ziņas tapšanas laikā Venediktovs lietu nebija komentējis.

Venediktovs vadīja "Eho Moskvi" no 1998. gada līdz radio likvidācijai 2022. gadā.

Pēc tam viņš kopā ar daļu komandas sāka strādāt pie "YouTube" projekta "Živoj gvozdj".

Pēc radio likvidācijas Vācijā tika uzsākts projekts "Eho", tā galvenais redaktors ir žurnālists Maksims Kurņikovs, bijušais "Eho Moskvi" galvenā redaktora vietnieks.

Krievijas Ģenerālprokuratūra 2025. gadā pasludināja šo organizāciju par "nevēlamu".

Venediktovs dzīvo Krievijā. 2022. gadā viņš tika atzīts par "ārvalstu aģentu".

Krievijā Komsomoļskā pie Amūras izmeklēšanas izolatorā pakāries mākslinieks Andrejs Akuzins, kas bija apcietināts par pērn publicētu komentāru, pavēstīja mākslinieka paziņa režisore Tatjana Frolova.

Kā tīmekļa izdevumam "Mediazona" pastāstīja Francijā dzīvojošā Frolova, Akuzins tika apcietināts 2. aprīlī.

Dienu pirms apcietināšanas Akuzins pārtrauca ar Frolovu sazināties.

Pirms tam viņš un Frolova bija daudz sarakstījušies un cita starpā arī apsprieduši mākslinieka iespējamo aizbraukšanu no Krievijas.

Akuzins, pēc Frolovas teiktā, pēc katras sazināšanās izdzēsis saraksti, bet 1. aprīļa saraksti neesot izdzēsis.

Saziņā viņš daudzkārt atkārtojis frāzi, ka "vienīgais brīvais protests šodien ir pašnāvība".

7. aprīlī Akuzinam palika 53 gadi.

Nākamajā dienā viņš izdarīja pašnāvību izmeklēšanas izolatorā, Frolovai pastāstīja mākslinieka paziņas Komsomoļskā pie Amūras.

Mākslinieks 10. aprīlī, jau pēc nāves, tika iekļauts teroristu un ekstrēmistu sarakstā, norāda "Mediazona".

"Viņš nav terorists, tas ir vienkārši smieklīgi, viņš vienkārši negribēja klusēt. Formāli viņš tika savākts par kaut kādu atzīmi "patīk" vai atbildēm uz kādu ierakstu," sacīja Frolova.

Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar trim ballistiskajām raķetēm "Iskander" un 324 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 309 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 324 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 250 bija "Shahed" tipa uzbrukuma lidroboti.

Fiksēti ballistisko raķešu un 13 trieciendronu trāpījumi deviņās vietās, bet desmit apvidos postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.

Krievijas propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana, kura pašlaik cīnās ar vēzi, birdina krokodila asaras par "burvīgo, labsirdīgo" Keosajanu, kurš pērn septembrī nomira pēc 9 mēnešu komas.

Baltijas valstu, Ukrainas un citu Krievijass kaimiņvalstu iedzīvotāji lieliski atceras šī Keosajana "labsirdību", ko gan nevar salīdzināt ar viņa "melnās atraitnes" līmeni.

Pati asinskārā Simonjana tik ļoti alka pēc uzbrukuma Ukrainai, ka nevarēja vien nociesties.

Irānas kara dēļ ASV sarunvedējiem "nav laika Ukrainai", intervijā vācu raidsabiedrībai ZDF otrdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, kas bijuši starpnieki sarunās ar Maskavu par Krievijas izvērstā kara apturēšanu, šobrīd visu laiku "pastāvīgi ir sarunās ar Irānu", sacīja Ukrainas prezidents.

Raksturojot Vitkofu un Kušneru kā pragmatiskus, Zelenskis norādīja, ka viņi cenšas "iegūt lielāku Putina uzmanību, lai izbeigtu karu". Taču, "ja ASV nevērsīs spiedienu uz Putinu (..) un tikai iesaistīsies maigā dialogā ar krieviem, tad viņi vairs nebaidīsies", skaidroja Zelenskis.

Pēdējās trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunas notika Ženēvā 17. un 18. februārī. Nākamā sarunu kārta tika plānota Abū Dabī marta sākumā, taču Irānas kara dēļ tika atlikta.

Zelenskis intervijā ZDF sacīja, ka jautājums par ASV ieroču piegādēm Ukrainai ir kļuvis par "lielu problēmu". "Ja karš turpināsies, Ukrainai būs mazāk ieroču. Tas ir kritiski svarīgi, īpaši attiecībā uz materiāliem pretgaisa aizsardzībai," sacīja prezidents.

Likumprojekts Valsts domē iesniegts 19. martā. Paskaidrojošajā uzziņā teikts, ka tā mērķis ir Krievijas pilsoņu tiesību aizsardzība gadījumos, ja tie ārvalstīs tiek aizturēti vai pakļauti cita veida vajāšanai. Lēmumu par armijas "eksteritoriālu" izmantošanu pieņems diktators Vladimirs Putins.

Jāpiebilst, ka armijas izmantošanai ārzemēs Putinam vajag paklausīgā parlamenta augšpalātas Federācijas padomes atļauju, kas pirms 2022. gada 24. februāra invāzijas Ukrainā tika dota.

Pēdējos gadu laikā Krievija saskārusies ar vairāku savu "slaveno" pilsoņu aizturēšanu ārzemēs, piemēram, bēdīgi slavenais ieroču tirgonis Viktors Buts tika arestēts pēc ASV pieprasījuma, 2011.gadā tika atzīts par vainīgu ieroču kontrabandā un izcieta 25 gadu cietumsodu. 2022.gada nogalē Krievija viņu atguva apmaiņā pret ieslodzīto ASV basketbolisti Britniju Graineri. Vēl 2024. gada vēsturiskā ieslodzīto apmaiņā Krievija izlaida vairākus politieslodzītos, pretī saņemot ārzemēs sodu izcietošos spiegus un Vācijā ieslodzīto slepkavu Vadimu Krasikovu, bet pēdējā laikā ažiotāžu izraisījusi krievu arheologa Aleksandra Butjagina arests Polijā, kura izdošanu vēlas panākt Ukraina.

Advokāts Dmitrijs Zahvatovs izdevumam "Vot tak" pieļāva iespēju, ka likums paredzēts tieši Putina un viņa tuvāko cilvēku aizsardzībai no iespējamā aresta riska ārzemēs. "Likuma autori vēlas it kā uzsvērt, ka atbildot uz starptautiskās krimināltiesību likumdošanas piemērošanu pret vieniem vai citiem Krievijas pilsoņiem var tikt izmantoti tās bruņotie spēki," viņš sacīja.

Vairāk lasiet šeit.

To skaitā ir Nebo-U Feodosijā un gaisa telpas kontroles radari Belgorodas apgabalā. Okupētajā Luhanskas apgabalā tika trāpīts arī Tor-M1 pretgaisa aizsardzības sistēmai.