TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: agresorvalstī smiesies par asiņaino karu, filmēs komēdijseriālu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
🇵🇱Poland will resume operations at two border checkpoints with Belarus in a few hours
— NEXTA (@nexta_tv) November 16, 2025
Registration in the electronic queue system on the Belarusian side has already begun.
Belarusian border guards are publishing videos from the Bobrowniki and Kuźnica Białostocka crossings and… pic.twitter.com/Vn4ZEYfflZ
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz pārdalīt 1,488 miljonus eiro, lai pārvadātājiem kompensētu negūtos ieņēmumus par Ukrainas iedzīvotāju pārvadāšanu dotētajos reģionālās nozīmes maršrutos, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Finansējumu minēto zaudējumu segšanai 1,488 miljonu eiro apmērā plānots pārdalīt no budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas par finansējumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai uz SM budžetu.
Pēc rīkojuma projekta apstiprināšanas SM normatīvos noteiktajā kārtībā būs jāiesniedz Finanšu ministrijai (FM) pieprasījumu apropriācijas pārdalei.
Latvijas pilsonis Ivans Tarabanovs pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru par piedalīšanos karā Ukrainā viņam piespriests cietumsods uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzība uz trīs gadiem, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas apgabaltiesā.
Rīgas apgabaltiesa lietu plāno skatīt 2026. gada 18. jūnijā plkst. 13.
Pirmā instances tiesa Tarabanovu atzina par vainīgu Krimināllikuma 77.1 pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā - par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā.
Viņš tika atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 79.5 panta - par ceļošanu terorisma nolūkā.
Vīrietis apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā un ceļošanu terorisma nolūkā. Viņš patlaban ir apcietināts.
Kā pausts apsūdzībā, 2022. gada janvārī Tarabanovs no kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotas personas "Aleksandra" saņēmis uzdevumu Ukrainā veikt diversiju - dedzināšanu. Pēcāk vīrietis devies uz Ukrainu, lai minēto realizētu.
Latvijas Okupācijas muzejā 20. novembrī plkst. 16 notiks ukraiņu režisora Artjoma Kočariana un ukraiņu un latviešu komandas veidotās dokumentālās filmas "A Life We Did Not Choose. Russian World" jeb "Dzīve, kuru neizvēlējamies. Krievu pasaule" seanss, aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Inese Jansone.
Filma uzņemta Okupācijas muzeja izstādē "Čekas vēsture Latvijā" tā dēvētajā Stūra mājā un parāda piecu Ukrainas bēgļu personīgos stāstus par izdzīvošanu Krievijas okupētajās teritorijās. Filmas producente Jūlija Kabicina-Cabiere norāda, ka varoņi dalās pieredzē par ikdienas bailēm, kontroli un identitātes iznīcināšanu okupācijas apstākļos.
Filmas izrāde muzejā notiks vienlaikus ar pasaules pirmizrādi. Filma tiks straumēta Latvijas Okupācijas muzeja sociālā medija "YouTube" kanālā ar subtitriem angļu valodā, bet klātienē būs skatāma oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā.
Vienlaikus darbs tiks demonstrēts arī Ženēvā Starptautisko un attīstības pētījumu institūta konferencē "Bridging Continents: Security, Human Rights Violations, and Disinformation from Europe to Africa", ko rīko Latvijas, Igaunijas un Polijas pārstāvniecības ANO.
Russian frontline logistics: an exhausted donkey plods through the mud, hauling 120 mm mortar rounds.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 16, 2025
The soldier filming jokes with the handler, asking what kind of “car” it is and how many horsepowers it has, then confirms the poor animal is carrying “the 120s.”
📹 via… pic.twitter.com/ONkeuRAYFC
Власти Украины обнародовали список произведений искусства, которые, как они утверждают, были похищены российскими войсками во время отступления из Херсона три года назад. В списке – более тысячи предметов, мы публикуем фотографии самых ценных из них. https://t.co/izVOiULFAC
— Радио Свобода (@SvobodaRadio) November 16, 2025
Blackout in occupied Donetsk after a reported attack
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 16, 2025
A fire is reported at the Chaikyne substation near Makiivka, a satellite city of Donetsk. According to various reports, either the entire city of Donetsk lost power or most of its districts, including the downtown area, went… pic.twitter.com/I6JDfZEngc
Occupied Donetsk is in total blackout, with central areas also experiencing mobile internet outages. Power is also out in Yenakiieve, Makiivka, and Yasynuvata. pic.twitter.com/roRKAMXPDu
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 16, 2025
Vīrietis, kurš minēts tikai vārdā kā Jevgēņijs, savulaik kritizēja Krievijas armijas vadību, kas okupantu karavīrus sūta "gaļas triecienos", nerēķinoties ar upuruem.
Pašam Karaganovam, kurš aicina beidzot uzšaut pa Eiropu ar kodolraķētēm, Itālijā pieder īpašumi.
Krievija ir aktivizējusi savas dezinformācijas un propagandas operācijas pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, gan atklātā, gan slēptā veidā. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, Krievijas specdienesti pašu izveidoto naratīvu izplatīšanai izmanto arī tos Latvijas iedzīvotājus, kurus izdodas savervēt Telegram kanālos vai arī Krievijas apmeklējuma laikā. Tipiskie uzdevumu izpildītāji ir personas ar zemiem ienākumiem un personas, kas vēlas nopelnīt, kā arī arvien biežāk – jaunieši.
Vairāk lasiet šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
