TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Lavrovs sola "vēsturisko krievu zemju" aneksiju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Maskava un Teherāna ir apsūdzējušas "Starlink" satelītu sistēmu starptautisko tiesību pārkāpšanā.
Krievijas delegācija ir aicinājusi uz starptautiskām sarunām šajā jautājumā, paužot bažas par likumu un tiesību normu ievērošanu satelītu tehnoloģiju izmantošanas jomā.
😂 Russia and Iran filed complaints against Starlink
— NEXTA (@nexta_tv) February 11, 2026
Moscow and Tehran have accused the Starlink satellite system of violating international law.
The Russian delegation has called for international negotiations on this matter, raising concerns about the compliance with laws and… pic.twitter.com/y5UQd7efPb
Kamēr nebūs drošības, nebūs paziņojumu par vēlēšanām, pastāstīja avots prezidenta tuvākajā lokā attiecībā uz "Financial Time" ziņām par to, ka Ukraina plāno preizdenta vēlēšanas un referendumu.
❗️As long as there is no security, there will be no announcements about elections, – a source in the presidential inner circle told RBC-Ukraine regarding the Financial Times news. https://t.co/vIjkQdwKeJ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 11, 2026
Pirmā iekārtu partija jau ir ieradusies. Tajā ietilpst ģeneratori, transformatori, vadītāji un kabeļi, medicīnas iekārtas un transportlīdzekļi.
Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko tikās ar Moldovas premjerministru Aleksandru Muntjanu. Viņi apsprieda transporta infrastruktūras, īpaši robežinfrastruktūras, attīstību, kā arī sadarbību enerģētikas nozarē.
Puses parakstīja vairākus divpusējus līgumus par robežšķērsošanas punktiem uz Ukrainas un Moldovas valsts robežas un vienkāršotu robežšķērsošanu, kā arī par nosacījumiem Ukrainas diplomātiskā personāla ģimenes locekļu uzturēšanās nosacījumiem Moldovā un otrādi.
❗️🇲🇩Moldova provides 🇺🇦Ukraine with an energy aid package worth €700 thousand; the first batch of equipment has already arrived.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 11, 2026
This includes generators, transformers, conductors and cables, medical equipment, and vehicles.
Ukrainian Prime Minister Yulia Svyrydenko met with… pic.twitter.com/nk5Bgro1gl
Krievijas armija negatavojas apstāties — tā gatavojas turpināt cīņu.
Kamēr spiediens uz agresoru nebūs pietiekams un kamēr mums netiks garantēta drošība, Ukrainai, nekas cits nederēs, piebilda prezidents.
❗️“Security must come first for there to be peace,” — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 11, 2026
The Russian army is not preparing to stop — they are preparing to keep fighting.
As long as the pressure on the aggressor remains insufficient and as long as security for us, for Ukraine, is not guaranteed, nothing… pic.twitter.com/B4QMTi4z90
Pēc nakts dronu uzbrukuma FIRMS sistēma ir fiksējusi aktīvus degšanas punktus un termiskos punktus tieši "Lukoil" Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijā.
❗️The FIRMS system has detected active combustion hotspots and thermal points directly on the territory of the 🇷🇺Lukoil Volgograd Refinery following the nighttime drone attack. pic.twitter.com/jZISRRiL8R
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 11, 2026
Lielbritānija trešdien paziņoja, ka tā dubultos Norvēģijā izvietoto karavīru skaitu un uzņemsies svarīgu lomu NATO Arktikas misijā, ņemot vērā pieaugošos Krievijas draudus.
Lielbritānija trīs gadu laikā dubultos savu karavīru skaitu Norvēģijā no 1000 līdz 2000.
"Arktikas un Tālo Ziemeļu drošība tiks stiprināta pret pieaugošajiem Krievijas draudiem, jo Lielbritānija pastiprinās savu klātbūtni reģionā," teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack a 🇷🇺Russian self-propelled howitzer in the Lymansk direction pic.twitter.com/8G7J5WJERm
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 11, 2026
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 249 380 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 820 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 661 tanku, 24 020 bruņutransportierus, 37 148 lielgabalus un mīnmetējus, 1638 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1298 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 130 711 bezpilota lidaparātus, 4270 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 77 969 automobiļus un autocisternas, kā arī 4069 specializētās tehnikas vienības.
Krievija naktī uz 11. februāri uzbrukusi Ukrainai ar 129 droniem, un 112 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem no Brjanskas, Kurskas, Miļļerovas un Primorskoahtarskas virzieniem Krievijā, kā arī no Doneckas virziena okupētajos Ukrainas austrumos.
No 129 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 15 trieciendronu trāpījumi astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
