TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atklāj "Rietumu fronti" pret Ukrainas atbalstītājiem Eiropā, vairākām valstīm nosakot jaunus tarifus Grenlandes aneksijas centienos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sācis aktīvāk kontaktēties ar potenciālajiem politiskajiem konkurentiem.
15. janvārī Zelenskis tikās ar Valēriju Zalužniju, Ukrainas bijušo bruņoto spēku virspavēlnieku un pašreizējo vēstnieku Apvienotajā Karalistē, kurš tiek uzskatīts par viņa nopietnāko sāncensi. Saskaņā ar Bloomberg ziņoto, abu attiecības pasliktinājās pēc Ukrainas neveiksmīgā pretuzbrukuma 2023. gadā.
Krievijas “Gerbera” tipa drons bez kaujas galviņas nokritis Moldovas teritorijā, paziņojusi Moldovas policija. Tiesībsargājošās iestādes 18. janvārī platformā Telegram publicēja notriektā bezpilota lidaparāta fotogrāfijas.
Poļi mazāk nekā trīs dienu laikā saziedojuši 1,2 miljonus zlotu (aptuveni 300 000 ASV dolāru jeb vairāk nekā 14 miljonus grivnu) ģeneratoru iegādei Ukrainai, liecina Polijas pūļa finansējuma platformas Pomagam dati. Tajā 18. janvārī labdarības organizācija “Stand With Ukraine” kopā ar partnerfondiem uzsāka kampaņu “Stand With Ukraine”.
Sākotnēji organizatori plānoja iegādāties 100 ģeneratorus dzīvojamām mājām un slimnīcām Kijivā, kur pēc Krievijas masveida uzbrukuma 9. janvārī joprojām tiek piedzīvoti ārkārtas elektroapgādes pārtraukumi.
Divas personas gājušas bojā, bet desmitiem citu ievainotas masveida Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumā Ukrainā naktī uz svētdienu, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis, vēsta “Reuters”.
Maskava turpina aktīvi uzbrukt Ukrainas enerģētikas sistēmai un vienlaikus turpina ofensīvu kaujas laukā.
Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa norādīja, ka "Ķīna un Krievija noteikti svin svētkus" pēc Trampa paziņojuma. "Tieši viņi gūst labumu no sabiedroto nesaskaņām," viņa dalījās platformā “X”.
Kā vēstīts, Tramps paziņojis, ka domstarpību dēļ Grenlandes jautājumā no 1. februāra imports no astoņām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek aplikts ar 10% lielu muitas nodokli.
Jaunie tarifi attieksies uz visu importu no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Somijas. Gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par Grenlandes pārdošanu ASV, no jūnija šis tarifs tiks paaugstināts līdz 25%.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver iespēju izveidot tā dēvēto Miera padomi, kas uzraudzītu miera plāna īstenošanu Krievijas kara izbeigšanai pret Ukrainu, ziņo “Financial Times”.
U.S. President Donald Trump’s administration is considering creating a so-called Peace Council to oversee the implementation of a future plan to end Russia’s war against Ukraine, the Financial Times reported, citing sources involved in the discussions.https://t.co/WF1vpgcvhg
— The New Voice of Ukraine (@NewVoiceUkraine) January 18, 2026
Polijas Kara zaudējumu institūts sācis aprēķināt zaudējumus, ko nodarījusi PSRS agresija, vēsta LETA, atsaucoties uz laikrakstu "Rzeczpospolita".
Polija jau gadiem ilgi cenšas panākt, lai Vācija samaksātu reparācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem Otrā pasaules kara laikā, un Varšava Berlīnei piestādījusi rēķinu par 1,4 triljoniem eiro.
Tomēr "Polijas valdība nekad nav atzinusi, ka kara reparāciju jautājums par Polijas cilvēku un materiālajiem zaudējumiem, ko nodarījusi PSRS agresija pret Poliju un staļinistu noziegumi, būtu slēgts," laikrakstam "Rzeczpospolita" norādījis ārlietu ministra vietnieks Teofils Bartoševskis.
Kara zaudējumu institūts jau sācis aprēķināt zaudējumus, ko nodarījis PSRS iebrukums 1939. gada septembrī, Polijas austrumu apgabalu aneksija, kā arī ilgtermiņa ekonomiskās un sociālās negatīvās sekas, kas izrietēja no komunistiskā jūga, ko Polijai pēc Otrā pasaules kara uzspieda PSRS, laikrakstam pavēstījis institūta direktors Bartošs Gondeks.
Gondeks piebildis, ka šīs aplēses šobrīd veic astoņi pētnieki, taču atzinis, ka tā dēvētais Austrumu ziņojums netiks pabeigts drīz.
"Ņemot vērā, cik ārkārtīgi plašs ir šis jautājums un cik tas ir sarežģīts, "Austrumu ziņojuma" sagatavošana ilgs daudzus gadus," norādījis institūta direktors.
Viņš piebildis, ka aprēķināt PSRS nodarītos zaudējumus ir grūtāk nekā Vācijas nodarītos zaudējumus, jo desmitgadēm ilgās PSRS klātbūtnes un ietekmes rezultātā daudzi dokumenti ir iznīcināti, falsificēti vai apzināti slēpti.
Kamēr piekļuve Krievijas arhīviem ir slēgta, iegūt dokumentus no Baltkrievijas un Ukrainas arhīviem arī ir grūti, atzinis Gondeks.
Polija uzsver, ka nekad nevienā starptautiskā līgumā nav atteikusies no tiesībām saņemt kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem un ka nedz PSRS, nedz tās tiesību mantiniece Krievija nav šo jautājumu nokārtojusi.
Bartoševskis norādījis, ka Varšava šo problēmu atkārtoti izvirzījusi sarunās ar Maskavu, taču tas nav devis nekādus rezultātus.
Tomēr Polija neplāno nozīmēt īpašu sūtni Krievijas reparāciju jautājumos, kā to darījusi Vācijas gadījumā, piebildis Bartoševskis.
Polijas valdība norādījusi, ka PSRS nodarīto zaudējumu aprēķināšana ir jautājums par vēsturisko atbildību.
"Atzīstot institūta darba leģitimitāti, varasiestādes dod nepārprotamu signālu, ka pienācis laiks risināt šo ilgi nenovērtēto Polijas vēstures jautājumu un prasīt atbildību ne tikai no Vācijas, bet arī no PSRS tiesiskajiem un politiskajiem mantiniekiem," uzsvēris Gondeks.
Kupjanskas pilsēta atrodas Harkivas apgabalā.
Krievija turpina izplatīt nepatiesu informāciju, lai radītu maldīgu priekšstatu par notiekošo un izdarītu spiedienu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai tās atbalstītu miera sarunas pēc Maskavas noteikumiem, 16. janvāra ziņoja ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) eksperti.
Russia’s top military officials are spreading false claims about seizing the city of Kupyansk in Ukraine’s Kharkiv Oblast to create an “alternative reality” on the battlefield and pressure the United States into backing peace talks on Moscow’s terms, the Institute for the Study…
— The New Voice of Ukraine (@NewVoiceUkraine) January 18, 2026
Ukraina un Krievija ir vienojušās par pagaidu, vietēju pamieru, lai būtu iespējams veikt remontdarbus rezerves 330 kilovoltu elektropārvades līnijā, kas apgādā Zaporižjas atomelektrostaciju.
Ukraine and Russia have agreed to a temporary, localized ceasefire to allow repair work on a backup 330-kilovolt power line supplying the Zaporizhzhya Nuclear Power Plant, mediated by the International Atomic Energy Agency, IAEA Director General Rafael Mariano Grossi said on Jan.…
— The New Voice of Ukraine (@NewVoiceUkraine) January 18, 2026
Kuģis, kā arī tā krava - 33 000 tonnu melno metālu - aizturēts par Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpšanu, vēsta LETA.
Pārbaudē atklāti nopietni pārkāpumi kuģa dokumentācijā un mēģinājumi izvairīties no izsekošanas sistēmām, teikts ADM paziņojumā.
Brindizi tiesa apstiprinājusi kuģa un kravas konfiskāciju. Kuģa nosaukums netiek atklāts.
Saskaņā ar Finanšu policijas datiem kuģis, kas kuģoja ar kādas "nelielas Okeānijas salas" karogu, no pagājušā gada 13. līdz 16. novembrim atradās Novorosijskas ostā, kur veiktas aizliegtas iekraušanas operācijas.
Tajā pašā laikā tiešā Novorosijskas tuvumā kuģis atslēdza AIS sistēmu, kas ļauj identificēt un izsekot kuģus jūrā.
Saskaņā ar kuģu izsekošanas sistēmas "Marinetraffic" datiem Brindizi ostā šobrīd atrodas kuģis "Hizir Reis" ar Tuvalu karogu, kas 16. novembrī izgāja no Novorosijskas ostas.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



