TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ar raķetēm trāpīts Brjanskas kara rūpnīcai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija: 1,2–1,4 miljoni upuru. Ekonomiskā asiņošana. Joprojām nav vienošanās. "Viņam nav ko iegūt."
Ex-US envoy Kellogg: ceasefire in Ukraine possible "today" — if Putin accepts he's "not going to gain any more land."
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 12, 2026
Russia: 1.2–1.4M casualties. Economy bleeding. Still no deal. "He's got nothing to gain."https://t.co/LrrA6AxWCM pic.twitter.com/LI6vugzvod
2026. gada februārī vienības "Prymary" kaujinieki okupētās Krimas teritorijā iznīcināja/bojāja vairākus Krievijas objektus
Starp tiem bija radars 48Ja6-K1 "Podlet" (pazīstams arī kā Podlet-K1), radars "Sopka-2", radars P-18 "Terek", uz zemes bāzēta retranslatora stacija "Shahed"/"Geran" droniem, precīzās pieejas radara sistēma RSP-6M2, elektroniskās karadarbības stacija un radars 39N6 "Kasta-2E2".
❗️In February 2026, fighters of the «🇺🇦Prymary» unit destroyed/damaged a number of 🇷🇺Russian objects on the territory of temporarily occupied Crimea: the 48Ya6-K1 «Podlet» radar (also known as Podlet-K1), the «Sopka-2» radar, the P-18 «Terek» radar, a ground-based Shahed/Geran… pic.twitter.com/6sSOwCngGc
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 12, 2026
Makrons paziņo, ka G7 samitā līderi skaidri uzsvēra: pašreizējā situācija nekādā veidā nedod pamatu sankciju atcelšanai pret Krieviju.
Pēc Francijas prezidenta teiktā, sankciju spiedienam ir jāturpinās, un uzmanība un atbalsts Ukrainai nedrīkst mazināties.
"Tam nevajadzētu mazināt mūsu uzmanību Ukrainai, mūsu atbalstu Ukrainai vai mūsu skaidro nostāju attiecībā uz sankcijām pret Krieviju. Tāpēc mēs turpināsim savus centienus."
❗️Macron stated that at the G7 summit, the leaders clearly emphasized: the current situation in no way provides grounds for lifting sanctions against Russia.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 12, 2026
According to the French President, sanctions pressure must continue, and attention and support for Ukraine must not… pic.twitter.com/ylw02AvX1w
Ukrainas robežsardzes vienības dienvidu virzienā, izmantojot bezpilota lidaparātus (FPV), iznīcināja Krievijas pozīcijas: novērošanas posteni, nocietinātu slēptuvi, mīnmetēja pozīciju un antenas aprīkojumu. Lielākajai daļai mērķu, kā arī personālam, tika veiksmīgi trāpīts.
❗️🇺🇦Ukrainian border guard units in the southern direction, using FPV drones, destroyed 🇷🇺Russian positions: an observation post, a fortified shelter, a mortar position, and antenna equipment. Most of the targets, along with personnel, were successfully hit. pic.twitter.com/yxBFQxB48r
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 12, 2026
Uz ziemeļiem no Pokrovskas viens ukraiņu kājnieks atvairīja krievu triecienvienības pāra (PKM ložmetējnieks + sedzošs strēlnieks) uzbrukumu. Hrišinas ciema aizsardzību atbalstīja kājnieki, kā arī 155. mehanizētās brigādes un 425. triecienbataljona "Skelja" droni.
Ukrainā, Čerņivcos, no Krievijas atgūta krituša karavīra ķermeņa autopsijas laikā radās nopietna situācija. Šis atgadījums izraisīja paniku un steidzamu morga personāla evakuāciju.
26. februārī Ukraina saņēma 1000 kritušo karavīru ķermeņus, par kuriem Krievija apgalvo, ka tie ir Ukrainas aizstāvji. Tomēr nepieciešama turpmāka analīze, jo dažos šādos atgrieztajos ķermeņos tiek identificēti arī krievu karavīri. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) izjauca terorakta mēģinājumu Rivnes centrā. Par to ziņoja aģentūras preses dienests. SBU darbinieki aizturēja Krievijas aģentu nozieguma vietā, kad viņš Rivnes pilsētas parkā netālu no kafejnīcas novietoja improvizētu spridzekli, un, ieraugot tiesībsargājošās iestādes, mēģināja bēgt. Vairāk lasi šeit.
Irkutskas aviācijas rūpnīca ražo iznīcinātājus Su-30SM2, kaujas apmācības lidmašīnas Jak-130 un civilās lidmašīnas MS-21.
12. martā Irkutskas lidmašīnu rūpnīcā, Krievijā, notikusi ārkārtas situācija, kurā ievainoti septiņi cilvēki. Par to ziņo Dialog.UA, kas veicis sociālo mediju un ziņojumapmaiņas lietotņu monitoringu.
Irkutskas apgabala gubernators Igors Kobzevs ziņo, ka ārkārtas situācija Irkutskas aviācijas rūpnīcā (IAP) notikusi, gatavojot lidmašīnu pacelšanās brīdim. Dzinēja gaisa plūsma apgāza aprīkojumu, kas paredzēts lidmašīnu apkalpošanai, un 7 cilvēki guva traumas. Trīs ievainotie tika izmeklēti un nosūtīti ambulatorai ārstēšanai, bet pārējie tika hospitalizēti. Cietušie guva dažādas smaguma pakāpes ievainojumus.
Irkutskas Aviācijas rūpnīca pašlaik veic iekšēju izmeklēšanu, lai noskaidrotu incidenta cēloni. Sīkāka informācija pagaidām nav pieejama.
Irkutskas Aviācijas rūpnīca ir daļa no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa. Tajā ražo iznīcinātājus Su-30SM2, kaujas apmācības lidmašīnas Jak-130 un civilās lidmašīnas MS-21, ar kurām Krievija cenšas aizstāt Rietumos ražotās Airbus A320 un Boeing 737 lidmašīnas.
Nav pierādījumu, ka incidents militāro lidmašīnu rūpnīcā Irkutskā būtu Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma rezultāts. Tomēr Ukrainas bruņotie spēki iepriekš vairākkārt ir veikuši triecienus pa Krievijas lidmašīnu rūpnīcām.
2025. gadā bezpilota lidaparāti uzbruka Luhovickas aviācijas rūpnīcai netālu no Maskavas, kas specializējas MiG-29 un MiG-31 iznīcinātāju ražošanā un modernizācijā, kā arī ir iesaistīta jaunu militāro lidmašīnu izstrādē.
Ukraina no Vācijas saņēmusi svarīgas PAC-3 raķetes, ko izmanto "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas, 11. martā paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis, vēsta "Ukrinform".
⚡️Ukraine receives Patriot air defense missiles from Germany amid shortage, Zelensky says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 12, 2026
Ukraine received crucial PAC-3 missiles used by Patriot air defense systems from Germany, President Volodymyr Zelensky said March 11, according to Ukrinform.https://t.co/k04HIgrrFs
Pēdējās nedēļas laikā Maskavas centrā ir reģistrēti pilnīgi mobilā interneta darbības pārtraukumi.
Uzņēmumi piecu dienu laikā ir zaudējuši aptuveni 70 miljonus dolāru. Visvairāk cietušie sektori ir taksometri, automašīnu koplietošanas pakalpojumi, kurjerpakalpojumi un mazumtirdzniecības uzņēmumi.
Elektroapgādes pārtraukumi notika bez brīdinājuma, un varas iestādes, atsaucoties uz drošības pasākumiem, nav paskaidrojušas iemeslus.
Tiek pieņemts, ka Maskava testē "baltā saraksta" tehnoloģiju, kur piekļuve ir ierobežota tikai noteiktiem resursiem.
Mobile internet has been shut down in Moscow for a week
— NEXTA (@nexta_tv) March 12, 2026
Over the past week, complete mobile internet outages have been recorded in the center of Moscow.
Businesses have lost about $70 million over five days. The hardest hit sectors include taxis, car-sharing services, courier… pic.twitter.com/TBIJWDb7iR
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
