TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampam atkal kara turpināšanā vainīgs Zelenskis, nevis Putins

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
If Europe doesn't stop the senseless war in Ukraine, Russia may launch a nuclear strike within a year or two. First and foremost, against Germany or the United Kingdom, Sergey Karaganov, one of the Kremlin's ideologues, said.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 15, 2026
Here are a few more quotes from Karaganov, who is… pic.twitter.com/qIIHKNiR5h
Kiprā trešdien atrasts bijušā minerālmēslu koncerna "Uralkali" vadītāja Vladislava Baumgertnera līķis. 56 gadus vecais krievu oligarhs pazuda 7. janvārī. Viņa sakropļoto un trūdēt sākušo mirstīgo atlieku identificēšanai bija nepieciešamas DNS analīzes, vēsta vietējie mediji.
Pēdējo reizi viņš redzēts izejam no mājas melnos šortos un melnā T kreklā. Vietējos medijos vēsta, ka uzņēmējs, kurš bija ekstrēmo sporta veidu entuziasts, ar taksometru aizbrauca uz piekrastes rajonu, lai rāptos klintīs. Šajā dienā viņa mobilais telefons pēdējo reizi parādījās tīklā.
Vairāk lasiet šeit.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadlīnijas Latvijas sportistiem paredz pēc iespējas distancēties no agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas pārstāvjiem, un tas galīgi nav gājis pie sirds Krievijas amatpersonām, kas grasās tiesas ceļā piespiest Latviju brāļoties.
Krievijas Valsts domes Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dmitrijs Sviščovs televīzijas kanālam “Match TV” paziņoja, ka gatavo prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), Latviju apsūdzot diskriminācijā un aparteīdā.
Vairāk lasiet šeit.
The devastating numbers of Russian attacks on Ukrainian energy infrastructure:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 15, 2026
Since the start of the heating season, Russia has attacked Ukrainian energy facilities and heat supply systems 256 times, the Security Service of Ukraine said.
Russian forces deliberately targeted… pic.twitter.com/SLSMrnTcf4
Kopš apkures sezonas sākuma Krievija 256 reizes ir uzbrukusi Ukrainas enerģētikas objektiem un siltumapgādes sistēmām, paziņoja Ukrainas Drošības dienests. Krievijas spēki apzināti centās iznīcināt 11 Ukrainas hidroelektrostacijas un 45 lielās koģenerācijas stacijas. Papildus tam tika veikti 49 mērķēti gaisa triecieni termoelektrostacijām un 151 trieciens elektroapakšstacijām.
Krievijas militārpersonas sūdzas, ka viņiem pavēlēts kaujas misijās piedalīties ratiņkrēslos ar nefunkcionējošām ekstremitātēm.
"Mūs vienkārši iznīcina kā nevajadzīgu balastu... Aizsardzības ministrija un mūsu pavēlniecība no mums atbrīvojas," saka okupanti.
Russian military complain that they are ordered to deploy on combat missions in wheelchairs, with non-functional limbs.
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) January 13, 2026
“We are simply being destroyed as unnecessary ballast.”; “The Ministry of Defense and our command are disposing of us.” pic.twitter.com/EiSA6UAIvq
Tiek ziņots, ka video redzamie ir Indijas migranti, kas mēģina tīrīt sniegu Maskavā.
Saskaņā ar Deli Nodarbinātības biroja datiem, Krievijā jau strādā vairāk nekā 70 000 Indijas pilsoņu. 2026. gadā Krievija plāno ievest vēl vismaz 40 000 darba migrantu no Indijas.
Reportedly, these are Indian migrants attempting to clear snow in Moscow, Russia.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 14, 2026
According to New Delhi's employment bureau, more than 70,000 Indians are already working in Russia. In 2026, Russia plans to bring in at least 40,000 more labor migrants from India. https://t.co/cpVHkSXpHD pic.twitter.com/ROwpqreDJn
Vācija ir liegusi Kamerūnas karoga tankkuģim "ēnu tankerim" "Tavian" iebraukt Baltijas jūrā.
Krievijai pieder tikai 2% no Baltijas jūras piekrastes, bet NATO - pārējā. Pilnīga blokāde noliktu Putinu uz ceļiem.
Articlehttps://t.co/XgzswUgmSm?
— Jay in Kyiv (@JayinKyiv) January 15, 2026
Pēc Krievijas uzbrukumiem energoinfrastruktūrai aptuveni 500 000 Kijivas mājsaimniecību palika bez elektrības. Temperatūra nokritās līdz mīnus 15 °C.
Pilsētā darbojas 1200 "Neievainojamības punkti" — siltuma centri, kas nodrošina siltumu, karstos dzērienus, tālruņu uzlādi un pajumti. Vairāk nekā 730 stacionārus punktus pārvalda Valsts ārkārtas dienests, kā arī mobilās vienības. Skolas un iestādes nodrošina diennakts pakalpojumu ar ģeneratoriem.
Bērni spēlējas, psihologi sniedz atbalstu. Dzīve turpinās, neskatoties uz aukstumu un tumsu.
Following Russian strikes on energy infrastructure, around 500,000 Kyiv households lost power. Temperatures hit minus-15°C.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 15, 2026
The city operates 1,200 "Points of Invincibility" – warming centers providing heat, hot drinks, phone charging, and shelter. Over 730 stationary points run… pic.twitter.com/BurzuBiVM2
Polijas premjerministrs Tusks: "Tieši Krievija, nevis Zelenskis, noraidīja ASV sagatavoto miera plānu. Vienīgā Krievijas atbilde bija vairāk raķešu uzbrukumu Ukrainas pilsētām. Tāpēc vienīgais risinājums ir palielināt spiedienu uz Krieviju. Un jūs visi to zināt."
Polish PM Tusk: “It is Russia who rejected the peace plan prepared by the US, not Zelensky. The only Russian response was more missile attacks on Ukrainian cities. That’s why the only solution is to increase pressure on Russia. And you all know it.” pic.twitter.com/NGLxNHk0Rl
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 15, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



