Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīc...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 09:20
Dezertēšana Krievijas armijā turpina pieaugt

Šī tendence ir īpaši manāma Zaporižjas virzienā.

Ir nonācis līdz tam, ka Krievijas karavīriem katru dienu tiek parādīti plakāti ar informāciju par to personu sodiem, kuras dezertējušas no savas vienības.

Tomēr efekts ir pretējs. Arvien vairāk krievu no Zaporižjas virziena izvēlas cietumu, nevis iespēju mirt gaļas uzbrukumā.

Šodien 08:37
Šosejas posms starp Pokrovsku un Hrišinu kļuvis par okupantu trieciengrupu iznīcināšanas zonu

Ukrainas bezpilota lidaparātu vienības, kas darbojas 7. gaisa triecienkorpusa sektorā, ziņo, ka 2 km garais T0508 šosejas posms starp Pokrovsku un Hrišinu ir kļuvis par Krievijas trieciengrupu iznīcināšanas zonu. Korpuss ziņo, ka pēdējo 50 dienu laikā uz ceļa likvidēti aptuveni 100 Krievijas karavīri, bezpilota lidaparātu operatoriem mērķējot uz kustību pāri atklātajam koridoram.

Šodien 08:15
Ukrainas "Skala" bataljona dronu piloti iznīcina okupantu kājniekus (18+)

Okupanti turpina meklēt nāvi Ukrainas zemē. "Skala" bataljona dronu piloti palīdz viņiem to ātrāk atrast. Vienība apkopojusi kompilāciju ar ienaidnieka kājnieku likvidēšanu.

Šodien 07:25
Ukrainas armija turpina iznīcināt Krievijas transportu frontē
Vakar 23:40
Līdz 460 000 grivnu frontes līnijās: Zelenskis paziņo par Aizsardzības spēku algu palielināšanu

Ukraina ir uzsākusi armijas transformācijas programmu, kas ietver ievērojamu karavīru algu palielināšanu.

Ukrainas varas iestādes ir pieņēmušas vairākus svarīgus lēmumus, kuru mērķis ir palielināt aizsardzības finansiālo noturību. Viens no šiem lēmumiem ir militārpersonu algu palielināšana, paziņoja Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis. 

"Pirmkārt, maksājumi. Mums ir resursi, lai palielinātu maksājumus armijā. Vismaz 30 000 grivnu aizmugurē. Jo vairāk kaujas misiju, jo augstāks maksājumu līmenis... Vidēji 300 000 grivnu frontes līnijā. Viss ir atkarīgs no Ukrainas kājniekiem, no mūsu Ukrainas kājniekiem," atzīmēja Zelenskis. 

Reformas ietvaros tiek ieviesti trīs jauni līgumu veidi. Kājnieku uzbrukuma līgums paredz vidējo algu 300 000 grivnu, bet maksimālo - 460 000 grivnu. Līgums paredz dienestu uz 10–14 mēnešiem un sešu mēnešu atbrīvojumu no mobilizācijas pēc tā noslēguma.

Vakar 23:18
Ukrainas robežsargi ar droniem sadedzina okupantu tehniku

Slobožanskas ziemeļu virzienā robežsargu vienības "Apex" FPV dronu operatori okupantiem sarīkoja neplānotu "gaisa šovu".

Tehnikas utilizācijas plāns tika īstenots pirms grafika.

Vakar 22:53
Ukrainā nogalināts pirmais 2008. gadā dzimušais Krievijas pilsonis

BBC un "Mediazona" žurnālisti ir identificējuši pirmo 2008. gadā dzimušo Krievijas pilsoni, kurš gājis bojā karā. Ališers Svirins savas nāves brīdī 2026. gada 1. maijā bija 18 gadus vecs, liecina publikāciju ziņojums.

Nav precīzi zināms, kad pusaudzis devās uz fronti. Tomēr, ņemot vērā viņa vecumu, viņš nevarēja būt dienējis ilgāk par trim mēnešiem. Svirins dienēja saskaņā ar līgumu kā ložmetējnieks 123. atsevišķajā gvardes motorizētajā strēlnieku brigādē. 28. maijā viņš tika apglabāts Varoņu alejā "Novoje Gorodskoje" kapsētā Pavlovskijposadā.

Viņš ir pirmais 2008. gadā dzimušais krievu karavīrs, kurš gājis bojā un kura nāvi ir apstiprinājuši žurnālisti. Kopumā kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā frontē ir gājuši bojā vismaz 200 18 gadus veci krievi.

Vakar 22:10
Zviedrijas parlamenta Aizsardzības komiteja: Krievija varētu mēģināt pārbaudīt NATO vienotību

Krievija salīdzinoši drīz varētu veikt militāras operācijas pret NATO valstīm, ja Kremlis atzītu konkrēto mirkli par izdevīgu, uzskata Zviedrijas parlamenta Aizsardzības komiteja.

"Nav izslēgts bruņots uzbrukums Zviedrijai vai mūsu sabiedrotajiem," teikts piektdien publiskotajā Aizsardzības komitejas ziņojumā. "Krievijas militārie soļi, piemēram, lai pārbaudītu NATO saliedētību un 5. panta uzticamību, varētu notikt salīdzinoši tuvā nākotnē, ja politisko situāciju Kremlis uzskatīs par labvēlīgu," brīdināts ziņojumā.

Ziņojumā piebilsts, ka Krievija varētu spert šādu soli pat tad, ja tai nebūs militārā spēka, kas tradicionāli tiek uzskatīts par uzbrukumam nepieciešamu.

Vakar 21:40
Brovdi: Ukraina tuvākajā nākotnē izolēs Krimu

Ukrainas bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" paziņojis, ka pēc mēneša Ukraina iegūs pilnīgu kontroli pār autoceļu "Novorossija", kas ved caur Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām uz anektēto Krimu, un tuvākajā nākotnē izolēs Krimu.

Viņš norādīja, ka regulāro Ukrainas dronu uzbrukumu dēļ Krievijas armija pēdējā mēneša laikā bijusi spiesta samazināt piegādes pa šo ceļu par vairāk nekā divām trešdaļām. "Vēl pēc mēneša Ukraina iegūs pilnīgu kontroli pār ceļu," prognozēja Brovdi. Pēc viņa teiktā, Ukrainas armija spēs izolēt pussalu jau tuvākajā nākotnē.

"Mēs radīsim apstākļus, kādos jebkuram [Krievijas] karavīram vai aizsardzības rūpniecības darbiniekam būs ārkārtīgi grūti palikt Krimā, pagaidu okupētajās teritorijās vai izmantot ceļus, kas ved uz turieni," norādīja Brovdi.

Vakar 21:17
Ukrainas armija atklāj, kā triecieni okupantu loģistikai ietekmē situāciju frontē

Ukrainas Aizsardzības spēki apstiprina, ka Krievijas loģistikas maršrutu mērķtiecīga iznīcināšana frontē dod jūtamus rezultātus.

Efektīvie Ukrainas Aizsardzības spēku triecieni pret pretinieka loģistikas infrastruktūru dienvidu frontes sektorā ir samazinājuši okupācijas spēku uzbrukumu intensitāti. Par to paziņoja Ukrainas Dienvidu aizsardzības spēku pārstāvis Vladislavs Vološins. Vairāk lasi šeit.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".