TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

Maskavā pirmdien, uzspridzinot automobili, nogalināts Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba operatīvās apmācības pārvaldes priekšnieks ģenerālleitnants Fanils Sarvarovs, paziņoja Krievijas Izmeklēšanas komiteja.

Sprāgstierīce bijusi novietota zem automašīnas "Kia Sorento" apakšdaļas. Tā eksplodēja, kad automobilis bija nobraucis dažus metrus.

56 gadus vecais Sarvarovs sprādzienā tika smagi ievainots. Viņš tika nogādāts slimnīcā, kur nomira.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums SIA "LDz Cargo" no šodienas elektroniskajās izsolē piedāvās iegādāties 54 lietotus kravas vagonus, kas atrodas Ukrainas teritorijā, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

Kravas vagoni tiks pārdoti piecās lotēs, vēsta LETA. 

Tostarp 33 vagoni tiks izsolīti ar 90 400 eiro sākumcenu, desmit vagoni tiks piedāvāti ar 27 400 eiro sākumcenu, trīs vagoni - ar 13 900 eiro sākumcenu, trīs vagoni - ar 10 400 eiro sākumcenu, bet vēl trīs vagoni tiks izsolīti ar 8300 eiro sākumcenu.

Izsoles solis visās lotēs būs 100 eiro.

Kravas vagonu izsole notiks elektroniskajā izsoļu vietnē "auctioncargo.ldz.lv" līdz otrdienas, 23. decembra, plkst. 10.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 197 860 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA. 

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1120 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 438 tankus, 23 772 bruņutransportierus, 35 308 lielgabalus un mīnmetējus, 1575 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1263 zenītartilērijas iekārtas, 432 lidmašīnas, 347 helikopterus, 92 713 bezpilota lidaparātus, 4073 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 70 853 automobiļus un autocisternas, kā arī 4029 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas droni naktī uz pirmdienu devuši triecienu Tamaņas ostai Krievijas Krasnodaras novadā, nodarot postījumus, paziņoja Krievijas amatpersonas.

Vairāk lasi šeit. 

ASV un Ukrainas pārstāvji svētdien kopīgā paziņojumā trīs dienas ilgušās sarunas Maiami par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu raksturoja kā produktīvas un konstruktīvas, taču ne par kādiem izrāvieniem neziņoja.

"Ukrainas delegācija aizvadīja virkni produktīvu un konstruktīvu tikšanos ar ASV un Eiropas partneriem," teikts Ukrainas pārstāvja Rustema Umerova un ASV pārstāvja Stīva Vitkofa kopīgajā paziņojumā.

Ukrainas delegācijas vadītājs, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Umerovs platformā "Telegram" atklāja, ka ASV un Ukrainas sarunās galvenā uzmanība pievērsta četriem svarīgākajiem dokumentiem, pie kuriem darbs turpinās. Runa ir par 20 punktu plānu, daudzpusēju vienošanos par drošības garantijām, divpusēju nolīgumu par drošības garantijām no ASV un ekonomikas attīstības plānu, norādīja Umerovs.

Viņš piebilda, ka abas puses īpašu uzmanību pievērsa tam, lai apspriestu turpmāko pasākumu grafiku un secību.

Floridā notika arī tikšanās ar Eiropas partneriem, paziņoja Umerovs.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite nosaucis pašreizējo brīdi par bīstamāko kopš Otrā pasaules kara beigām.

Pēc viņa teiktā, sabiedroto mērķis ir nodrošināt, lai pēc miera vienošanās Ukraina nekad vairs nekļūtu par jauna Krievijas uzbrukuma upuri. Lai to panāktu, tiek veidota trīs līmeņu atturēšanas sistēma.

Pirmais līmenis ir Ukrainas Bruņotie spēki. Rite uzsvēra, ka Ukrainas armija jau šobrīd paveic gandrīz neiespējamo, taču tai jāpaliek spēcīgai arī pēc kara vai ilgstoša pamiera laikā.

Otrais līmenis ir tā dēvētā “labās gribas koalīcija”, kuru vada Francija un Apvienotā Karaliste, piedaloties arī Vācijai un citām valstīm. Tās uzdevums ir nodrošināt Ukrainu ar visu nepieciešamo, lai Kremlis pat neapsvērtu jauna uzbrukuma iespēju.

Trešais līmenis ir Amerikas Savienotās Valstis. Sabiedrotie pašlaik strādā pie tā, lai šos trīs elementus apvienotu vienotā sistēmā un skaidri signalizētu, ka Ukraina vairs nebūs viegls mērķis.

Kremlis svētdien paziņoja, ka NATO ģenerālsekretāra Marka Rites izteikumi par gatavošanos karam ar Krieviju ir bezatbildīgi un liecina, ka viņš patiesībā neizprot Otrā pasaules kara izraisīto postu.

Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada februārī pēc astoņus gadus ilgušām kaujām starp Krievijas atbalstītajiem separātistiem un Ukrainas karaspēku Donbasā. Šis karš ir izraisījis lielāko konfrontāciju starp Maskavu un Rietumiem kopš Aukstā kara dziļākajiem periodiem.

Ungārijas premjerministrs paziņojis, ka Ungārijai ir jāpalīdz novērst Ukrainas sabrukumu, lai pasargātu arī “savas zemes vērtību”.

Viktors Orbāns svētdien uzrunāja Segedas pilsētas iedzīvotājus, turpinot savu atbalstītāju mobilizēšanu tā dēvētajā “valsts tūrē”.

Ungārijas premjerministrs, kurš pēc 15 gadiem pie varas gaidāmajās vēlēšanās pirmo reizi sastopas ar reālu pretestību, savā kampaņā īpaši uzsver pieredzi starptautiskajā politikā. Uzrunā valsts dienvidos viņš pievērsās Ungārijas ārpolitikai.

“Nešaubieties – Ukrainas sabrukums būtu katastrofa Ungārijai. Tāpēc Ukrainas sabrukums nav Ungārijas interesēs, un mums ir jādara ļoti daudz, lai to nepieļautu. Lauku cilvēki un nekustamo īpašumu spekulanti ļoti labi saprot, ka jūsu zemes gabala vērtību ietekmē ne tikai šī zemes gabala stāvoklis, bet arī kaimiņu zemes stāvoklis un tas, kas tur dzīvo,” sacīja Orbāns.

NATO 2026. gada janvārī Rumānijas teritorijā aktivizēs otro lielo militārās palīdzības centru, izveidojot dienvidu piegādes koridoru, kas papildinās jau esošo maršrutu caur Poliju un Ržešovu.

NATO amatpersonas norādījušas uz riskiem, ko rada paļaušanās uz vienu vienīgu piegādes ieejas punktu. Rumānijā izveidotais centrs saīsinās militārās palīdzības piegādes laiku Ukrainas austrumu un dienvidu frontēm, vienlaikus stiprinot piegāžu sistēmas noturību un rezerves iespējas.

Karā visvairāk cieš bērni un viņu ģimenes, tādēļ AS "Latvenergo" sniedz palīdzību vasaras nometņu organizēšanai tiem Ukrainas bērniem, kuriem kāds no vecākiem ir atdevis savu dzīvību, aizstāvot Ukrainu Krievijas Federācijas militārā iebrukuma laikā.

Latvenergo sadarbībā ar nodibinājumu Fonds "Ziedot.lv" ziedo 40 000 eiro nometņu nodrošinājumam, sadalot to biedrībām un nodibinājumiem. Paredzēts, ka tiks rīkotas divas diennakts nometnes 40 bērniem no Černihivas pilsētas, Černihivas apgabala, Černivcu pilsētas un Černivcu apgabala Ukrainā.