TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Krievijā daudzi cilvēki uzskata, ka viņus ieskauj naidīgas ārvalstu varas, bet paši savu valsti uzskata par upuri, liecina jauna aptauja.

Šāda uztvere ir rezultāts nemitīgai pret Rietumiem vērstai propagandai, otrdien Berlīnē, iepazīstinot ar aptaujas rezultātiem, sacīja krievu sociologs Ļevs Gudkovs no neatkarīgā sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Levadas centrs".

Krievijā "Levadas centrs" ir atzīts par ārvalstu aģentu. Uzņēmums bieži veic sabiedriskās domas aptaujas, tajā skaitā par tādiem jautājumiem kā atbalsts armijai un Kremlim. Šoreiz aptauja tika veikta pēc Vācijas Saharova fonda pasūtījuma.

Vairāk nekā 30 gadu laikā kopš Padomju Savienības sabrukuma Krievija ir piedzīvojusi tikai sešus gadus bez kara, norādīja Gudkovs, runājot par sabiedrības "apziņas militarizāciju".

No vairāk nekā 1600 respondentiem 62% par naidīgām valstīm atzina Poliju un Lietuvu, kam seko Lielbritānija, kuru par naidīgu uzskata 57% aptaujāto. Vāciju un Zviedriju par naidīgām atzina attiecīgi 50% un 40% krievu. Savukārt Savienotās Valstis pārsvarā tika uzskatītas par konkurentu, nevis ienaidnieku - šādu viedokli pauda 53% respondentu.

Lūgti nosaukt piecas draudzīgas valstis, respondenti visbiežāk minēja Baltkrieviju, Ķīnu, Kazahstānu, Indiju un Ziemeļkoreju. Izņemot Indiju, visas šīs valstis tiek uzskatītas par represīvām vai autoritārām.

ASV tēls krievu vidū gadu desmitu gaitā ir mainījies. Tas pasliktinājās bijušā ASV prezidenta Džo Baidena laikā, jo ASV atbalstīja Ukrainu, norādīja Gudkovs, bet uzlabojās, kad prezidenta amatā atgriezās Donalds Tramps, radot cerības uz ātru Krievijas sāktā kara pret Ukrainu izbeigšanu.

Protams, pirms "speciālās militārās operācijas" Ukrainā un pēc tās, kad Krievija, viņa ieskatā, sākusi dzīvot pēc jauniem noteikumiem.

Krievija žēlojas par Igaunijas vēlmi “nokampt” tās “vēsturiskās teritorijas” sakarā ar Igaunijas lēmumu savu pilsoņu pasēs un identifikācijas kartēs dzimšanas vietu Pečorus norādīt kā Igauniju.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar 1920. gada Tartu miera līgumu Pečoru (Petseru) pilsētu un tās apkārtni iekļāva Igaunijas sastāvā, bet 1931. gadā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija igauņi. Otrā pasaules kara laikā, līdzīgi kā Latvijas Abrenes apvidu, Petseru apvidu neilgi pēc tā otrreizējās okupācijas 1944. gada 23. augustā pievienoja Krievijai.

Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Igaunijā Kamrans Abilovs paziņojis, ka Igaunijas pretenzijas uz Pečoru rajonu Pleskavas apgabalā esot pilnīgi nepieņemamas, to tā ir neatņemama Krievijas daļa. “Provokatīvie izlēcieni, kas būtībā ietver teritoriālas prasības (..), ir pilnīgi nepieņemami,” viņš sūdzējās par naidīgo Igauniju intervijā “RIA Novosti”.

Vairāk lasiet šeit.

Viņš arī apsūdzēja Ukrainu, ka tā mēģina panākt tai naidīgās Ungārijas valdības nomaiņu.

Lietuva ir apstiprinājusi vairāk nekā 14,5 miljonus eiro četriem Ukrainas atjaunošanas projektiem, raksta LRT. Finansējums tiek piešķirts no Lietuvas Attīstības sadarbības un humānās palīdzības fonda, un valdība to apstiprināja 28. janvārī. Projekti ietver Krievijas uzbrukumos cietušo skolu atjaunošanu, patversmju būvniecību, bērnunama renovāciju, modulāru mājokļu izveidi, audžuģimeņu atbalstu un rehabilitācijas un garīgās veselības centra izveidi. Papildu līdzekļi tiks novirzīti Poltavas DNS laboratorijas modernizācijai.

"Bloomberg" ziņoja, ka desmitiem tankkuģu, kas pārvadā Krievijas naftu, ir iestrēguši jūrā pēc tam, kad Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas atteicās iepirkt kravas. Kopš augusta kuģos, kas nespēj izkraut kravu, ir uzkrājušies aptuveni 60 miljoni barelu Krievijas naftas. Ziņojumā teikts, ka dīkstāve ir tieši saistīta ar to, ka Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas atsakās no Krievijas piegādēm, atstājot naftu peldošu jūrā bez tūlītējiem pircējiem. Netika norādīts laika grafiks, kad vai vai kravas tiks izkrautas.

Nezināmas personas Parīzē uzbrukušas galeriju, kurā strādā sieviete, kura tiek raksturota kā Putina iespējamā meita, ziņo "Paris Match". Izdevums norādīja, ka uz ēkas uzpūsti grafiti, kas vērsti pret telpu, kas saistīta ar Jeļizavetu Rudnovu. Saskaņā ar ziņojumu viņa vairākkārt mainījusi savu vārdu, izvairās no mediju uzmanības un pazudusi no sociālajiem tīkliem.

Krivijrihas "ArcelorMittal" paziņo, ka 2026. gada 2. ceturksnī slēgs savu armatūras stieņu un stiepļu ražošanas iekārtu, vainojot ES oglekļa robežnodokli un kara laika elektroenerģijas cenas, kas pieauga līdz 210 ASV dolāru par MWh. 

Ukraina piegādā 81% no sava tērauda eksporta uz ES, tomēr saņem CBAM atbilstības prasības bez subsīdiju instrumentu komplekta, uz kuru paļaujas ES ražotāji.