TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atklāj "Rietumu fronti" pret Ukrainas atbalstītājiem Eiropā, vairākām valstīm nosakot jaunus tarifus Grenlandes aneksijas centienos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Polijas Kara zaudējumu institūts sācis aprēķināt zaudējumus, ko nodarījusi PSRS agresija, vēsta LETA, atsaucoties uz laikrakstu "Rzeczpospolita".
Polija jau gadiem ilgi cenšas panākt, lai Vācija samaksātu reparācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem Otrā pasaules kara laikā, un Varšava Berlīnei piestādījusi rēķinu par 1,4 triljoniem eiro.
Tomēr "Polijas valdība nekad nav atzinusi, ka kara reparāciju jautājums par Polijas cilvēku un materiālajiem zaudējumiem, ko nodarījusi PSRS agresija pret Poliju un staļinistu noziegumi, būtu slēgts," laikrakstam "Rzeczpospolita" norādījis ārlietu ministra vietnieks Teofils Bartoševskis.
Kara zaudējumu institūts jau sācis aprēķināt zaudējumus, ko nodarījis PSRS iebrukums 1939. gada septembrī, Polijas austrumu apgabalu aneksija, kā arī ilgtermiņa ekonomiskās un sociālās negatīvās sekas, kas izrietēja no komunistiskā jūga, ko Polijai pēc Otrā pasaules kara uzspieda PSRS, laikrakstam pavēstījis institūta direktors Bartošs Gondeks.
Gondeks piebildis, ka šīs aplēses šobrīd veic astoņi pētnieki, taču atzinis, ka tā dēvētais Austrumu ziņojums netiks pabeigts drīz.
"Ņemot vērā, cik ārkārtīgi plašs ir šis jautājums un cik tas ir sarežģīts, "Austrumu ziņojuma" sagatavošana ilgs daudzus gadus," norādījis institūta direktors.
Viņš piebildis, ka aprēķināt PSRS nodarītos zaudējumus ir grūtāk nekā Vācijas nodarītos zaudējumus, jo desmitgadēm ilgās PSRS klātbūtnes un ietekmes rezultātā daudzi dokumenti ir iznīcināti, falsificēti vai apzināti slēpti.
Kamēr piekļuve Krievijas arhīviem ir slēgta, iegūt dokumentus no Baltkrievijas un Ukrainas arhīviem arī ir grūti, atzinis Gondeks.
Polija uzsver, ka nekad nevienā starptautiskā līgumā nav atteikusies no tiesībām saņemt kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem un ka nedz PSRS, nedz tās tiesību mantiniece Krievija nav šo jautājumu nokārtojusi.
Bartoševskis norādījis, ka Varšava šo problēmu atkārtoti izvirzījusi sarunās ar Maskavu, taču tas nav devis nekādus rezultātus.
Tomēr Polija neplāno nozīmēt īpašu sūtni Krievijas reparāciju jautājumos, kā to darījusi Vācijas gadījumā, piebildis Bartoševskis.
Polijas valdība norādījusi, ka PSRS nodarīto zaudējumu aprēķināšana ir jautājums par vēsturisko atbildību.
"Atzīstot institūta darba leģitimitāti, varasiestādes dod nepārprotamu signālu, ka pienācis laiks risināt šo ilgi nenovērtēto Polijas vēstures jautājumu un prasīt atbildību ne tikai no Vācijas, bet arī no PSRS tiesiskajiem un politiskajiem mantiniekiem," uzsvēris Gondeks.
Kupjanskas pilsēta atrodas Harkivas apgabalā.
Krievija turpina izplatīt nepatiesu informāciju, lai radītu maldīgu priekšstatu par notiekošo un izdarītu spiedienu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai tās atbalstītu miera sarunas pēc Maskavas noteikumiem, 16. janvāra ziņoja ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) eksperti.
Russia’s top military officials are spreading false claims about seizing the city of Kupyansk in Ukraine’s Kharkiv Oblast to create an “alternative reality” on the battlefield and pressure the United States into backing peace talks on Moscow’s terms, the Institute for the Study…
— The New Voice of Ukraine (@NewVoiceUkraine) January 18, 2026
Ukraina un Krievija ir vienojušās par pagaidu, vietēju pamieru, lai būtu iespējams veikt remontdarbus rezerves 330 kilovoltu elektropārvades līnijā, kas apgādā Zaporižjas atomelektrostaciju.
Ukraine and Russia have agreed to a temporary, localized ceasefire to allow repair work on a backup 330-kilovolt power line supplying the Zaporizhzhya Nuclear Power Plant, mediated by the International Atomic Energy Agency, IAEA Director General Rafael Mariano Grossi said on Jan.…
— The New Voice of Ukraine (@NewVoiceUkraine) January 18, 2026
Kuģis, kā arī tā krava - 33 000 tonnu melno metālu - aizturēts par Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpšanu, vēsta LETA.
Pārbaudē atklāti nopietni pārkāpumi kuģa dokumentācijā un mēģinājumi izvairīties no izsekošanas sistēmām, teikts ADM paziņojumā.
Brindizi tiesa apstiprinājusi kuģa un kravas konfiskāciju. Kuģa nosaukums netiek atklāts.
Saskaņā ar Finanšu policijas datiem kuģis, kas kuģoja ar kādas "nelielas Okeānijas salas" karogu, no pagājušā gada 13. līdz 16. novembrim atradās Novorosijskas ostā, kur veiktas aizliegtas iekraušanas operācijas.
Tajā pašā laikā tiešā Novorosijskas tuvumā kuģis atslēdza AIS sistēmu, kas ļauj identificēt un izsekot kuģus jūrā.
Saskaņā ar kuģu izsekošanas sistēmas "Marinetraffic" datiem Brindizi ostā šobrīd atrodas kuģis "Hizir Reis" ar Tuvalu karogu, kas 16. novembrī izgāja no Novorosijskas ostas.
Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 201 uzbrukuma lidrobotu "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki, vēsta LETA.
Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgu ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 167 no krievu lidrobotiem.
Fiksēti 30 lidrobotu trāpījumi 15 apkaimēs. Vēl divās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 226 420 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 830 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 571 tanku, 23 919 bruņutransportierus, 36 294 lielgabalus un mīnmetējus, 1615 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1278 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 109 450 bezpilota lidaparātus, 4163 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 74 706 automobiļus un autocisternas, kā arī 4044 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Vienlaikus šis personāžs, par kuru pat pašu rūdītie propagandas vilki savos šovos mēdz pasmīkņāt kā par ciema pajoliņu, stāsta, ka Harkiva - otrā lielākā Ukrainas pilsēta - ir krievu pilsēta, kas "nejauši nokļuva Ukrainā un kuru kopš 2014. gada ir okupējusi ukraiņu banderiešu hunta".
Ironiski, ka 2023. gada jūnijā, kad "Vagner" algotņi sarīkoja dumpi pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, Latvijas Televīzija uzklausīja šī personāža komentārus, viņu uzdodot par "ekspertu".
На СВО погиб мастер спорта по боксу, детский тренер из Новокуйбышевска Сергей Чернов. Как сообщают в социальных сетях боксерские клубы «Заря» и «Северный человек» Самара», прощание с президентом Общественной организации «Федерация бокса Самарской… https://t.co/jmxdZPjLzz pic.twitter.com/rcbbX2jgq9
— Самарское Обозрение (@63media_ru) January 16, 2026
This is what it looks like.
— UNITED24 (@U24_gov_ua) January 17, 2026
This is Kyiv. Ukraine’s capital. An apartment building where the temperature is below 0. Where people live. Some of them can’t leave.
russia is a bunch of genocidal bastards. https://t.co/CHVoU2sRS5 pic.twitter.com/ddNu4E5Z3n
Russia thought that taking away electricity would break Kyiv—the same way the Ayatollah in Tehran thought taking away the internet would break the Iranians.
— JP Lindsley | Journalist (@JPLindsley) January 16, 2026
Well, in Kyiv, it's 6 ℉ / -14 ℃ tonight. And yet without heat and lights, the people of Kyiv still gather like this: pic.twitter.com/V7pqZpLJEh
Kyiv. It is currently minus 15 degrees Celsius (5 degrees Fahrenheit). Just imagine what the temperature is like in these concrete houses without heating, and how people sleep in them. Currently, 471 buildings in the city are without heating.
— Katerina Horbunova (@blue_eyedKeti) January 14, 2026
I see so many videos from the… pic.twitter.com/uEfydtiFEC
❗️🇺🇦 Due to the lack of electricity and heating in some areas of Kyiv, people's pipes and batteries are bursting.
— Savchenko Volodymyr (@SavchenkoReview) January 17, 2026
In some apartments, walls and entrances are freezing. Sometimes it is impossible to wait for plumbers to bleed the pipes.
Some residents are trying to pour water… pic.twitter.com/nyPdrUpwb9
❄️ Kyiv Residents Left Freezing in Rusanivka
— 🇺🇦 Ukraine Frontline_Daily (@ukraine_frontup) January 17, 2026
A residential building in the Dniprovskyi district of Kyiv is in a critical state. For nine days, one entrance has been without heating and electricity. Apartment temperatures range from +1 to +8°C.
There is a serious risk of a major… pic.twitter.com/4j17vdF8RM
ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja par 10% muitas tarifu noteikšanu vairākām Eiropas valstīm un piedraudēja to paaugstināt līdz pat 25% apmērā, kamēr netiks panākta vienošanās par Dānijas autonomās teritorijas Grenlandes pārņemšanu.
No 1. februāra Dānijai, Francijai, Lielbritānijai, Nīderlandei, Norvēģijai, Somijai, Zviedrijai un Vācijai tiks piemērots 10% tarifs visām precēm, kas tiek sūtītas uz ASV, paziņoja Tramps savā sociālajā tīklā "Truth Social".
"2026. gada 1. jūnijā tarifs tiks palielināts līdz 25%. Šis tarifs būs jāmaksā līdz brīdim, kad tiks panākta vienošanās par pilnīgu un galīgu Grenlandes iegādi," viņš raksta.
Pēc Trampa teiktā, ASV daudzus gadus ir subsidējušas Dāniju un Eiropas Savienību, neuzliekot tām tarifus. Viņš piebilda, ka "Dānijai ir pienācis laiks atdot".
"Uz spēles ir likts miers pasaulē! Ķīna vēlas Grenlandi, un Dānija neko nevar darīt," raksta Tramps un apgalvo, ka Grenlandi aizsargā tikai divi suņu pajūgi.
Viņš turpina, ka Dānija, Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Norvēģija, Somija, Zviedrija un Vācija "ir devušās uz Grenlandi nezināmos nolūkos" un spēlē "ļoti bīstamu spēli". Jāveic "stingri pasākumi", lai šī "potenciāli bīstamā situācija beigtos ātri un bez šaubām", piebilda Tramps.
Tramps un Baltā nama pārstāvji vairākkārt pauduši, ka Grenlandei būtu jābūt ASV sastāvā, neizslēdzot iespēju, ka šī mērķa sasniegšanai var tikt pielietots militārs spēks.
Francijas prezidents Emanuels Makrons sestdien nosodīja Trampa draudus noteikt apjomīgus muitas tarifus Eiropas valstīm, kas iebilst pret viņa centieniem iegūt Grenlandi. "Tarifu draudi ir nepieņemami, un tiem šajā kontekstā nav vietas," Makrons rakstīja platformā "X". "Eiropieši reaģēs vienoti un koordinēti, ja tie apstiprināsies," viņš piebilda. "Mēs nodrošināsim, lai tiktu ievērota Eiropas suverenitāte."
Arī Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons noraidīja Trampa draudus Eiropas valstīm. "Mēs neļausimies iebiedēt," viņš norādīja ziņojumā, ko nosūtīja aģentūrai AFP. "Tikai Dānija un Grenlande lemj jautājumus, kas attiecas uz tām.
"Es vienmēr aizstāvēšu savu valsti un mūsu sabiedrotos kaimiņus," viņš piebilda, uzsverot, ka šis ir Eiropas jautājums. "Zviedrija pašlaik intensīvi diskutē ar citām ES valstīm, Norvēģiju un Lielbritāniju, lai rastu kopīgu atbildi," viņš piebilda.
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena paziņoja, ka Trampa tarifa draudi ir pārsteigums.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



