TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis paziņo, ka okupantu terors nepaliks bez atbildes

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka gaisa triecienā Kijivai ceturtdien nogalināti septiņi cilvēki, tajā skaitā 12 gadus vecs bērns, ziņo Valsts ārkārtas situāciju dienests.
44 cilvēki ievainoti, bet 20 skaitās pazuduši bez vēsts.
"Ienaidnieks dod triecienu Kijivai ar bezpilota lidaparātiem un ballistiskajām raķetēm," lietotnē "Telegram" ceturtdienas rītā paziņoja Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko. "Pilsētā dzirdami sprādzieni. Galvaspilsēta ir pakļauta masīvam ienaidnieka uzbrukumam."
Galvaspilsētas Darnicas rajonā daļēji sagrauta daudzstāvu dzīvojamā māja, iznīcinot 18 dzīvokļus.
Zem sagrautās ēkas drupām var būt cilvēki, brīdina ārkārtas situāciju dienests.
Kijivas Dņipro rajonā krītošas dronu atlūzas izraisīja ugunsgrēku uz piecstāvu dzīvojamās ēkas jumta. Holosijivas rajonā atlūzas nokrita uz ceļa braucamās daļas.
Solomjankas rajonā stāvvietā aizdegās kāds automobilis. Obolonas rajonā atlūzas trāpīja biznesa centra ēkai un dzīvoklim dzīvojamās ēkas 12. stāvā, izraisot ugunsgrēku, pavēstīja Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko.
Augstākās korupcijas apkarošanas tiesas (HACC) preses dienests ziņo, ka bijušā Prezidenta kancelejas vadītāja Andrija Jermaka drošības naudas kontā jau sākuši ienākt līdzekļi: no 140 miljoniem hrivnu (2,7 miljonus eiro) ir iemaksāti 14,5 miljoni hrivnu. Tiesa ceturtdien noteica viņa apcietinājumu ar iespēju iemaksāt 140 miljonu Hrivnu drošības naudu. Telegram kanāls "Ukraine Context", kas ir tuvs Prezidenta kancelejai un tās vadītājam Kirilo Budanovam, ziņo, ka Jermaks un viņa svīta steidzas līdz dienas beigām savākt naudu, lai nodrošinātu, ka viņam nav jāpavada neviena diena pirmstiesas apcietinājumā.
"Drošības nauda jāiemaksā līdz šodienas beigām. Pēdējās dienās viņa svīta ir aktīvi risinājusi sarunas ar ikvienu, kurš varētu iesaistīties. Jermaka svīta ļoti steidzas nodrošināt, lai viņa biogrāfijā neparādītos neviena pirmstiesas apcietinājumā pavadīta diena," ziņo avots. Vairāk lasi šeit.
Kijivas centrā nezināms vīrietis meta divas olas bijušā prezidenta administrācijas vadītāja Andrija Jermaka virzienā. Tas notika pēc tam, kad viņš bija atstājis Augstāko pretkorupcijas tiesu. Vēlāk atklājās, ka uzbrucējs bija Ukrainas-Krievijas kara veterāns, kurš bija atgriezies no Krievijas gūsta.
14. maijā Augstākā korupcijas apkarošanas tiesa noteica pirmstiesas apcietinājumu bijušajam Ukrainas prezidenta biroja vadītājam Andrijam Jermakam ar iespēju iemaksāt drošības naudu 140 miljonu grivnu apmērā. Par to "Facebook" ziņoja HACC preses dienests. Prokuratūra lūdza izmeklēšanas tiesnesi noteikt Jermakam pirmstiesas apcietinājumu ar drošības naudu 180 miljonu grivnu apmērā. Vairāk lasi šeit.
Tas trīskāršotu pašreizējo palīdzību, sasniedzot 143 miljardus dolāru gadā (no iepriekšējiem 45 miljardiem dolāru). Šī ideja tiek apspriesta pirms jūlijā paredzētā NATO samita Turcijā. To atbalsta Ziemeļvalstis, Baltijas valstis, Nīderlande un Polija, lai gan daži sabiedrotie tai pretojas.
Source: https://t.co/nd1nl5UMFb
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 14, 2026
Medijos izskanēja info, ka Amerikas Savienotās Valstis pēkšņi ir atcēlušas savas bruņotās brigādes izvietošanu Polijā, kurā ir vairāk nekā 4000 karavīru.
Šis solis varētu būt daļa no plašāka mēroga Amerikas militārās klātbūtnes samazināšanas Eiropā.
Tikmēr Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs noliedz medijos izskanējušo informāciju, ka ASV Aizsardzības ministrijas lēmums apturēt vairāk nekā 4000 kaujas brigādes karavīru nosūtīšanu uz Eiropu skars Poliju.
"ASV karavīru skaits Polijā netiks samazināts," Varšavā sacīja Kosiņaks-Kamišs, norādot, ka Polija strādā pie ASV militārās klātbūtnes palielināšanas valstī.
Aptuveni 5000 ASV karavīru izvešana no Vācijas, par ko iepriekš bija paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps, nozīmētu ASV spēku reorganizāciju Eiropā, un tas varētu novest pie brigāžu nosūtīšanas uz atsevišķām valstīm, klāstīja ministrs.
Polijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Cezarijs Tomčiks arī noliedza medijos izskanējušo informāciju.
"Tā nav taisnība. Šis ziņojums attiecas uz Vāciju. Tas neattiecas uz Poliju. Polija konsekventi cenšas palielināt ASV karaspēka klātbūtni," Tomčiks pauda platformā "X".
❗️The 🇺🇸United States has suddenly canceled the deployment of its armored brigade to 🇵🇱Poland, which numbers more than 4,000 service members.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 14, 2026
This move could be part of a larger-scale reduction in the American military presence in Europe. pic.twitter.com/CgSNscdMKz
"Šī noteikti nav to cilvēku rīcība, kuri uzskata, ka karš tuvojas beigām: kopš vakardienas sākuma krievi ir izmantojuši vairāk nekā 1560 dronus, un pret mūsu pilsētām un kopienām ir veikti triecieni ar ballistiskajām raķetēm, aerobalistiskajām raķetēm un spārnotajām raķetēm," saka Zelenskis.
❗️“This is definitely not the actions of those who believe the war is coming to an end: since the beginning of yesterday, the Russians have used more than 1,560 drones, and there have been strikes with ballistic missiles, aeroballistic missiles, and cruise missiles against our… pic.twitter.com/ZV4exhDUX3
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 14, 2026
Ukrainas iekšlietu ministrs Kļimenko paziņoja, ka pēc Krievijas uzbrukuma augstceltnei Kijivā joprojām ir pazuduši vairāk nekā 10 cilvēki. Meklēšanas komandas joprojām strādā drupās, glābējiem meklējot pazudušos. Apstiprinātais bojāgājušo skaits pēc uzbrukuma ir pieaudzis līdz 3.
Ukraine’s Interior Minister Klymenko said more than 10 people remain missing after Russia’s strike on a high-rise building in Kyiv. Search teams are still working through the rubble as rescuers look for those unaccounted for. The confirmed death toll has risen to 3 after the… pic.twitter.com/63wCRdX5RV
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 14, 2026
Astrahaņas gāzes pārstrādes rūpnīcā (GPZ) Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukuma rezultātā netālu no dzelzceļa iekraušanas mezgla deg tehniskā sēra (“sēra kartes”) atklātās noliktavas. Reģistrēts plaša mēroga ugunsgrēks, un notikuma vietā atrodas ievērojams skaits ugunsdzēsēju mašīnu.
Deg rūpnīcas stratēģiskais produkts — sērs, kas rodas augsta sēra satura gāzes attīrīšanas laikā. Tā noņemšanas traucējumi var apturēt gāzes attīrīšanas iekārtu darbību un samazināt kondensāta apstrādi. Dūmi ir toksisks sēra dioksīds (gaišas krāsas).
Iekārta ir kritiski svarīga un ir pilnībā pārklāta ar pretdronu tīkliem.
❗️As a result of a 🇺🇦UAV (drone) attack on the 🇷🇺Astrakhan Gas Processing Plant (GPZ), open warehouses of technical sulfur (“sulfur maps”) near the railway loading hub are on fire. A large-scale fire has been recorded, along with a significant number of fire trucks at the scene.… pic.twitter.com/4PkqxtNxJM
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 14, 2026
Ukrainas aizstāvji ar bezpilota lidaparātu (FPV) iznīcina Krievijas munīcijas noliktavu, ko okupanti bija paslēpuši caurulē Kupjanskas virzienā.
Turpmāki palaišanas draudi joprojām pastāv: pēdējā uzbrukuma laikā ienaidnieks neizmantoja no jūras palaižamās "Kaļibr" spārnotās raķetes vai "Iskander-K" raķetes, norāda Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats.
❗️The threat of further launches remains: during the last attack, the enemy did not use sea-launched Kalibr cruise missiles or Iskander-K missiles, — Ukrainian Air Force spokesman Ignat. pic.twitter.com/1vpxd2iWnf
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 14, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



