TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu dzīvā spēka zaudējumi tuvojas 1,3 miljoniem

Karš Irānā varētu samazināt Krievijas starptautisko ietekmi, analizējot kara Irānā ietekmi uz Eiropas drošību, mikroblogošanas vietnē "X" norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Krievijas diktatora Vladimira Putina atbalsta neesamība Irānas režīmam liks aizdomāties par sadarbības lietderību ar citām valstīm, pieļauj Sārts.

Krievijas diktators Vladimirs Putins 28. februārī izteicis līdzjūtību Irānas prezidentam saistībā ar Irānas augstākā līdera Alī Hāmenejī bojāeju ASV un Izraēlas raķešu triecienos, vēsta Kremlis. Putins notikušo nodēvējis par “cinisku visu cilvēces morāles un starptautisko tiesību normu pārkāpumu”.

Irānas valsts mediji iepriekš apstiprināja, ka Hāmenejī gājis bojā 28. februāra rītā Izraēlas un ASV triecienos.

Putins izteicis līdzjūtību Hāmenejī tuviniekiem, Irānas valdībai un Irānas tautai.

Ukraina varētu pievienoties Eiropas Savienībai jau 2027. gadā, intervijā “Radio NV” 1. martā pauda vēsturnieks un Ukrainas Katoļu universitātes profesors Jaroslavs Hricaks.

“Es atceros, kā mēs diskutējām par to, vai Ukraina varētu iestāties Eiropas Savienībā 2025. gadā. Skaidrs, ka 2025. gads jau ir nokavēts, taču tagad diskusija notiek par 2027. gadu, un tas izskatās kā diezgan reāls termiņš,” sacīja Hricaks.

Viņš Ukrainas iespējamo straujo pievienošanos ES raksturoja kā “fenomenu”.

Pēc Sīrijas un Venecuēlas arī Irāna kļuvusi par vēl vienu valsti, kas pieredz Krievijas partnerības robežas, lai gan nestabilitāte var sniegt Maskavai arī zināmus ieguvumus, tostarp stingrāku pozīciju Ukrainas jautājumā, vēsta "Politico", norādot uz ierobežojumiem, kādus Vladimirs Putins var piedāvāt sabiedrotajiem.

“Putina draudzībai ir savas robežas,” norāda ASV izdevums.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Kremlis retorikā demonstrējis spēku, pozicionējot sevi kā tā dēvētās daudzpolārās pasaules aizstāvi. Taču izšķirošos brīžos, kad Krievijas sabiedrotajiem bija nepieciešams atbalsts, Maskavas reakcija izrādījās atturīga.

Ukrainas Aizsardzības spēki aizvadītajā naktī devuši triecienus vairākiem Krievijas armijas stratēģiskajiem objektiem, iznīcinot pretgaisa aizsardzības sistēmu radiolokācijas stacijas un loģistikas mezglus, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Naktī uz 1. martu Ukrainas spēki trāpījuši zenītraķešu kompleksa "S-300" radiolokācijas stacijai Manhušas tuvumā un "S-300V4" radiolokācijas stacijai  Novokrasnovkas rajonā, okupētajā Doneckas apgabala teritorijā. Tāpat triecieni doti pretinieka munīcijas noliktavai  un dzīvā spēka koncentrācijas vietai.

Ģenerālštābs informē, ka okupētajā Zaporižjas apgabala daļā sekmīgi iznīcināta degvielas un smērvielu noliktava , kā arī okupācijas spēku remonta vienība.

Beļģijas īpašo uzdevumu vienība izsēdusies uz Krievijas "ēnu flotes" tankkuģa, kas izmantots pret Maskavu noteikto sankciju apiešanai, svētdien paziņojusi Beļģijas valdība.

Vicepremjers Maksims Prevo pavēstīja, ka tankkuģis naktī uz svētdienu pārtverts Ziemeļjūrā.

Viņš pateicies īpašo uzdevumu vienībai par tās "izcilo profesionālismu un drosmi".

Savukārt aizsardzības ministrs Teo Frankens informējis, ka pārtvertais tankkuģis tiek eskortēts uz Zēbriges ostu, kur to arestēs.

Krievija izmanto novecojušus tankkuģus ar neskaidru piederību, lai apietu sankcijas, kas pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā noteiktas tirdzniecībai ar krievu naftu.

Eiropas Savienība (ES) vērsusi sankcijas arī pret vairākiem simtiem tankkuģu, kas veido tā dēvēto Krievijas ēnu floti.

"Sankcijām jēga ir tikai tad, ja to ievērošana tiek kontrolēta," uzsvēra Prevo, norādot, ka aizturētais kuģis, iespējams, peldējis zem viltus karoga.

Operācija veikta sadarbībā ar G7 un Baltijas partneriem koordinācijā ar Franciju, piebilda Prevo.

Pokrovskas virzienā situācija saglabājas nemainīgi smaga, Krievijas karaspēkam nepārtraukti palielinot bezpilota lidaparātu skaitu un pastiprinot uzbrukumus.

Ienaidnieka spiediens nemazinās ne pašā pilsētā, ne tās apkārtnē. "Uzbrukumi ir ļoti intensīvi – tiek iesaistītas gan kājnieku grupas, gan artilērija un droni. Spiediens tiek izdarīts gan uz ziemeļrietumiem, gan ziemeļaustrumiem no Pokrovskas," situāciju raksturoja kāds Ukrainas karavīrs.

Viņš īpaši uzsvēra pretinieka bezpilota lidaparātu lielo blīvumu. "Lai gan šķiet, ka intensitāti kāpināt vairs nav iespējams, dronu skaits turpina augt, kas ļauj pretiniekam kontrolēt mūsu apgādes ceļus," skaidroja karavīrs.

Neskatoties uz formālām miera sarunām, Kremlis, visticamāk, nav ieinteresēts reālā vienošanās procesā un varētu izšķirties par kara eskalāciju.

"Carnegie" centra pētnieks Aleksandrs Baunovs uzsver, ka jau pirms 2022. gada iebrukuma Krievijas ambīcijas nebūt neaprobežojās tikai ar Ukrainu, un Maskava savus stratēģiskos mērķus nav mainījusi.

Eksperts uzskata: ņemot vērā kara ilgumu un milzīgos zaudējumus, vienošanās par Ukrainas neitralitāti Kremlim vairs nešķistu pietiekams ieguvums.

"Pāris tūkstoši kvadrātkilometru izdedzinātas, tukšas zemes – pat komplektā ar Ukrainas oficiālu atteikšanos no NATO – izskatītos pēc niecīga sasnieguma," uzsver analītiķis.

Pēc viņa domām, vienīgais, kas šobrīd Putinam ļautu saglabāt seju, ir varas maiņa Kijivā. Eksperts norāda: Krievijai šis karš ir līdzeklis plašākā ģeopolitiskā spēlē, kurā tā pieprasa ne vien teritorijas, bet arī NATO infrastruktūras atbīdīšanu līdz 1990. gada robežām un sankciju atcelšanu.

Analītiķis skaidro, ka Maskava jebkuru Kijivas piekāpšanos uztver kā ASV spiediena sekas, radot apburto loku: jo nedrošākas šķiet Ukrainas pozīcijas, jo ultimatīvākas kļūst Maskavas prasības.

Baunovs brīdina: ja Putinam neizdosies sasniegt mērķus, viņš varētu izšķirties par konflikta eskalāciju, uzskatot, ka tas ir labāks veids, kā maskēt neveiksmi, nekā piekrišana kompromisiem.

Krievijas karaspēks, visticamāk, uzsācis artilērijas un bezpilota lidaparātu uzbrukumus, lai sagatavotu kaujas lauku gaidāmajai pavasara un vasaras ofensīvai pret Ukrainas aizsardzības līniju  Doneckas apgabalā, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Analītiķi norāda, ka 26. un 27. februārī Krievijas spēki apšaudījuši Bileņkes ciemu, kas atrodas aptuveni 14 kilometrus no frontes līnijas uz ziemeļaustrumiem no Kramatorskas. Eksperti uzskata, ka šie triecieni iezīmē sākumu artilērijas sagatavošanās posmam pirms plašākas ofensīvas.

"Visticamāk, pēc artilērijas sagatavošanas pabeigšanas Krievijas armija tuvākajā laikā uzsāks šīs ofensīvas sauszemes fāzi," prognozē institūta analītiķi.

Vienlaikus Krievijas spēki veic gaisa triecienus, īpaši mērķējot pa autoceļu H-20, kas ir galvenā apgādes un sakaru līnija starp nocietinātajām pilsētām. Parasti šādas kampaņas ilgst vairākus mēnešus un ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir vājināt Ukrainas aizsardzības spējas un pozīcijas pirms sauszemes operācijām.

Ukrainas militārpersonas, kas darbojas Slovjanskas virzienā, ziņo par Krievijas papildspēku pārvietošanu uz šo sektoru. Tas apstiprina pieņēmumu, ka Maskava tuvākajā laikā par prioritāti izvirzīs uzbrukuma operācijas tieši pret šo nocietinājumu līniju.

Tomēr analītiķu vērtējumā uzbrukums ar mērķi ieņemt "cietokšņu jostu", visticamāk, ilgs gadiem un prasīs no Krievijas ievērojamus laika, cilvēkresursu un finanšu ieguldījumus. Analītiķi uzsver, ka līdz šim Krievijas spēki nav spējuši vai nav vēlējušies sakoncentrēt resursus, kas būtu nepieciešami izšķirošai uzbrukuma operācijai pret tik labi nocietinātu rajonu.

Neskatoties uz acīmredzamām militārām neveiksmēm un ģeopolitiskiem zaudējumiem, Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām nav atteicies no sava sākotnējā mērķa panākt pilnīgu Ukrainas kapitulāciju, analizē britu laikraksts "The Financial Times".

Izdevums norāda, ka Putina militārie plāni ir izgāzušies – gaidītās dažu dienu uzvaras vietā karš ir ieildzis. Laikraksts lēš, ka Krievijas pusē bojāgājušo skaits sasniedzis aptuveni 350 000 cilvēku. Tāpat cietusi Kremļa stratēģija vājināt NATO, jo ar Somijas pievienošanos aliansei tās robeža ar Krieviju ir gandrīz dubultojusies.

Analītiķi uzsver, ka Putins cerējis uz ASV prezidenta Donalda Trampa nostājas maiņu attiecībā pret Ukrainu, taču situācija izrādījusies sarežģītāka.  Lai gan Tramps neizrāda simpātijas pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, viņš kļuvis piesardzīgāks, nevēloties, lai Putins viņa atbalstu uzskatītu par pašsaprotamu.

Taču  Putina prioritāte paliek nemainīga – Ukrainas kapitulācija. "Savas ietiepības dēļ viņš riskē zaudēt tās priekšrocības, ko sniedz prokrieviski noskaņots ASV prezidents. Daži cilvēki vienkārši neprot apstāties," secina žurnālisti.