TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina ar tālas darbības droniem uzbrukusi Ļeņingradas apgabalam

Amerikas Savienotās Valstis ir izvirzījušas nosacījumu drošības garantiju sniegšanai Ukrainai, sasaistot šo garantiju saņemšanu ar Kijivas atteikšanos no Donbasa reģiona par labu Krievijai, intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc Ukrainas valsts galvas teiktā, Vašingtona patlaban ir koncentrējusies uz konfliktu ar Irānu, un ASV prezidents Donalds Tramps izdara spiedienu uz Ukrainu, cenšoties panākt ātrāku kara noslēgumu.

"Tuvie Austrumi, bez šaubām, ietekmē prezidentu Trampu un, manuprāt, viņa turpmākos soļus. Diemžēl, manuprāt, prezidents Tramps joprojām izvēlas stratēģiju, kas paredz spiediena palielināšanu uz Ukrainu," atzīmēja Zelenskis.

Ukrainas prezidents jau iepriekš vairākkārt ir uzsvēris, ka Kijivai nepieciešamas stingras garantijas, lai Krievija pēc vienošanās noslēgšanas neatsāktu karadarbību. Tomēr tagad izskanējis konkrēts ASV nosacījums. "Amerikāņi ir gatavi pilnībā saskaņot šīs garantijas augstā līmenī, tiklīdz Ukraina būs gatava izvest karaspēku no Donbasa," norādīja Zelenskis.

Vienlaikus viņš brīdināja, ka Ukrainas spēku atvilkšana no šī reģiona apdraudētu gan pašas Ukrainas, gan visas Eiropas drošību, jo tādējādi Krievija iegūtu spēcīgas, Donbasā jau izbūvētas aizsardzības pozīcijas.

NATO dalībvalstīm steidzami jāpārdomā, kā tās nodrošina savu aizsardzību, taču daudzas no tām vēl nav pilnībā apzinājušās šīs problēmas mērogu, jo īpaši attiecībā uz ieroču ražošanas palielināšanu, uzskata NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieks transformācijas jautājumos admirālis Pjērs Vandjē.

Krievija kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ir pielāgojusi savu ekonomiku karam un palielinājusi ieroču ražošanu.

"Krievija ir mainījusies," drošības un aizsardzības jautājumiem veltītā forumā Parīzē norādīja Vandjē. "Mums jābūt gataviem jaunam ienaidniekam. Ja mēs to nedarīsim, piedzīvosim to, ko pieredzēja Persijas līča valstis," paziņoja admirālis, kā piemēru minot Irānas atbildes uzbrukumus Persijas līča valstīm pēc tam, kad ASV un Izraēla 28. februārī sāka uzbrukumus Irānai.

Vandjē norādīja, ka NATO būtu jāpielāgojas, lai ražotu vairāk ieroču un ātrāk, un mudināja sabiedrotos izdarīt pareizo izvēli. "Tas nav jautājums par naudu. Tas ir ātruma jautājums," viņš piebilda.

Vandjē uzsvēra, ka NATO ir jāreaģē uz problēmām, ko rada Krievija un Irāna, kas masveidā ražo dronus, kuru spējas strauji attīstās.

"Šis ir patiesības brīdis mums visiem," uzskata admirālis, piebilstot, ka NATO jādara vairāk nevis tas pats, kas darīts līdz šim, bet jāsaprot, kas tieši ir jādara, lai saglabātu drošību.

Viņš norādīja, ka NATO valstis atšķirībā no tās pretiniekiem nav organizētas ieroču masveida ražošanai. Viņaprāt, militārais bloks ir arī pārāk lēns, jo sabiedrotajiem ir vajadzīgi divi līdz trīs gadi, lai tikai "noteiktu, kas mums ir vajadzīgs".

Francijas ģenerālštāba priekšnieks Fabjēns Mandons uzskata, ka nākamo trīs vai četru gadu laikā valstij jābūt gatavai sadursmei ar Krieviju.

Francijas Starptautisko attiecību institūts (IFRI), kas ir viens no vadošajiem analītiskajiem centriem, novembrī brīdināja, ka Eiropai varētu būt grūti ātri saražot pietiekami daudz ieroču gadījumā, ja izceltos tieša konfrontācija ar Krieviju.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs trešdien paziņojis, ka vairs nav vajadzības sūtīt tāla darbības rādiusa raķetes "Taurus" uz Ukrainu.

Kijiva jau sen vēlējusies saņemt šīs raķetes, bet Berlīne pretojusies to piegādei, baidoties, ka tas varētu saasināt spriedzi attiecībās ar Krieviju.

Mercs, kad vēl atradās opozīcijā, apņēmās nosūtīt raķetes Ukrainai, taču kopš stāšanās amatā pagājušā gada maijā viņš ir atkāpies no šī solījuma.

Šodien kanclers, atbildot uz Bundestāga deputātu jautājumiem, skaidroja, ka viņa sākotnējais solījums tika izteikts citā kontekstā, "pieņemot, ka Bundesvēra krājumos ir pietiekams skaits derīgu raķešu "Taurus", ko varētu piegādāt Ukrainai". Vienlaikus Mercs apgalvoja, ka Ukrainas panākumi ieroču izstrādē ir padarījuši debates par raķetēm "Taurus" nesvarīgas.

"Pašlaik Ukrainai pašai savās noliktavās ir tāla darbības rādiusa ieroči, ko tā daļēji ar mūsu palīdzību pati ir uzbūvējusi un kas ir ievērojami efektīvāki nekā salīdzinoši nelielais "Taurus" raķešu skaits, ko mēs varētu piegādāt," skaidroja Mercs. "Ieroču tehnoloģijas ziņā Ukraina ir attīstījusies daudz, daudz, daudz tālāk par to, par ko mēs runājām, kad sākās šis karš," viņš piebilda.

Tomēr Mercs brīdināja, ka, lai gan Ukraina tagad ir apbruņota labāk nekā jebkad agrāk, tai ir ievērojamas grūtības ar finansējumu.

"Mums ir jāmobilizē nauda Ukrainai, lai šos ieročus varētu turpināt ražot," viņš uzsvēra.

Kopš ASV pagājušajā gadā prezidenta Donalda Trampa vadībā samazināja atbalstu Ukrainai, Vācija ir kļuvusi par lielāko Kijivas atbalstītāju un ir ievērojami palielinājusi savu militāro palīdzību.

Berlīne ir apsolījusi Ukrainai šogad palīdzību 11,5 miljardu eiro apmērā, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas "Iris-T" un "Patriot" baterijas.

Uz Ārlietu ministriju (ĀM) trešdien izsaukts Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis, kuram izteikts protests un iesniegta nota saistībā ar 25. marta naktī notikušo bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas, informēja ĀM.

Krievijas vēstniecības pārstāvim norādīts, ka Krievija, īstenojot karu Ukrainā, rada neprognozējamus drošības incidentu riskus plašākā reģionā.

Ukraina paplašināja nāves zonu tik dziļi, ka Krievijas kravas automašīnas to "nespēj izdzīvot". Tāpēc Krievija uzbūvēja savus sauszemes dronus. Tagad Ukraina iznīcina tos, kas atrodas pārāk tuvu Vovčanskai.

57. brigāde to sauc par "tehnoloģiju dueli".

Aprēķins ir sagraut ukraiņus, atklāt plaisu un ar varu izlauzties cauri vājākajai vietai.

Kijivā zem Ukrainas Tautas Brīvības arkas tika atklāta piemiņas zīme, kas godina virsniekus. Uz tās attēlots iegravēts zobens un stilizēts kokvilnas zieds — speciālo operāciju simboli.

Ir noteiktas prioritārās valstis Magribas un Subsahāras Āfrikā.

Kamēr Ukraina nebija klāt, Krievija vervēja: vairāk nekā 1700 kaujinieku no 36 Āfrikas valstīm.

Lai aizsargātos pret uzbrukumiem, uz vietas tika novietota "Pantsir" pretgaisa aizsardzības sistēma (vai māneklis), taču tā nepalīdzēja.