TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai

Šī iekārta ir galvenais naftas produktu uzglabāšanas un izplatīšanas centrs reģionā.

Pēc Ukrainas dronu trieciena 21. maijā darbu apturējusi Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīca, pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Dienu iepriekš ziņu aģentūra "Reuters" citēja divus nozares avotus, kas apgalvoja, ka uzņēmumam "Rosņeftj" piederošā Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīca ir apturējusi darbu, jo triecienā bojāta primārās pārstrādes iekārta.

Saskaņā ar aģentūras sarunbiedru teikto remontdarbi var ilgt vairāk nekā mēnesi.

Krievijas okupēto teritoriju aizmugures rajonos turpina parādīties milzīgs daudzums iznīcinātu Krievijas loģistikas vienību.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikšanās laikā ar parlamenta deputātiem paziņojis, ka kara aktīvā fāze varētu tikt pabeigta līdz novembrim.

"Lielākā daļa laika tika veltīta kara karstās fāzes izbeigšanas perspektīvai. Prezidents norādīja, ka līdz novembrim tiek apsvērta iespēja, ja tiks nodrošinātas drošības garantijas, izbeigt karsto fāzi," pavēstīja deputāte Olga Vasiļevska-Smahļuka.

ASV ir gatavas būt par starpnieku konfliktā starp Krieviju un Ukrainu, paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio, komentējot Krievijas masveida triecienu Kijiivai.

"Katru reizi, kad mēs redzam šos masveida triecienus no vienas vai otras puses, tas mums atgādina, kāpēc šim briesmīgajam karam, kas ilgst ilgāk nekā Otrais pasaules karš, ir jābeidzas," pēc telefonsarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu sacīja Rubio.

"ASV ir gatavas un apņēmības pilnas darīt visu iespējamo, lai palīdzētu izbeigt šo karu, un cerams, ka kādā brīdī tāda iespēja radīsies," piebilda Rubio.

ASV vadītie centieni izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu šobrīd nonākuši strupceļā, jo Vašingtonas uzmanība pamatā pievērsta Irānas karam.

Līdz šī gada maijam vismaz 2965 pilsoņi no 36 Āfrikas valstīm ir dienējuši vai pašlaik dien Krievijas armijā karā pret Ukrainu, bet Maskava šogad plāno savervēt vēl 18 500 ārvalstu kaujinieku, paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija.

"Saskaņā ar Kara gūstekņu koordinācijas štāba datiem uz 2026. gada 1. maiju vismaz 2965 36 Āfrikas valstu pilsoņi cīnās vai ir karojuši Krievijas armijā pret Ukrainu," intervijā izdevumam "Ukrinform" sacīja Ārlietu ministrijas Āfrikas un Āfrikas reģionālo organizāciju departamenta direktore Ļubova Abravitova.

Viņa piebilda, ka patiesais skaitlis, visticamāk, ir lielāks. Starp galvenajām "avota valstīm" Āfrikā ir Ēģipte, Kenija, Gana, Nigērija, Kamerūna un Uganda.

A. Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 122 droniem un divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M", pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 111 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti divu raķešu un deviņu trieciendronu trāpījumi 11 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās trīs vietās, norādīja Gaisa spēki.

Līdz šī gada maijam vismaz 2965 pilsoņi no 36 Āfrikas valstīm ir dienējuši vai pašlaik dien Krievijas armijā karā pret Ukrainu, bet Maskava šogad plāno savervēt vēl 18 500 ārvalstu kaujinieku, paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija.

"Saskaņā ar Kara gūstekņu koordinācijas štāba datiem uz 2026. gada 1. maiju vismaz 2965 36 Āfrikas valstu pilsoņi cīnās vai ir karojuši Krievijas armijā pret Ukrainu," intervijā izdevumam "Ukrinform" sacīja Ārlietu ministrijas Āfrikas un Āfrikas reģionālo organizāciju departamenta direktore Ļubova Abravitova.

Viņa piebilda, ka patiesais skaitlis, visticamāk, ir lielāks. Starp galvenajām "avota valstīm" Āfrikā ir Ēģipte, Kenija, Gana, Nigērija, Kamerūna un Uganda.

"Dinamika ir ārkārtīgi satraucoša: 2026. gadam Krievijas pavēlniecība plāno rekrutēt 18 500 ārvalstu pilsoņu. Krievija izmanto dažādus vervēšanas mehānismus - no maldinošiem solījumiem par "bezmaksas stipendijām" līdz vervēšanai ar reliģisko tīklu starpniecību," sacīja Abravitova.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 357 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1010 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 954 tankus, 24 615 bruņutransportierus, 42 751 lielgabalu un mīnmetēju, 1804 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1397 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1475 sauszemes bezpilota sistēmas, 312 035 bezpilota lidaparātus, 4687 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 99 374 automobiļus un autocisternas, kā arī 4221 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainai trūkst raķešu pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", NASAMS un IRIS-T, ko izraisa intensīvās Krievijas veiktās apšaude un ieroču piegādes grūtības, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ihnats.

"Šodien mēs atrodamies raķešu "bada maizē", jo radušās zināmas apgādes problēmas. Gaisa spēku pārstāvji pastāvīgi strādā un Ramšteinā, un citās sarunu grupās, kur mums nākas lūgt pat dažas - piecas līdz desmit - raķetes sistēmām PAC-3, NASAMS, IRIS-T un citām, jo munīcijas patēriņš ir ļoti liels," sacīja Ihnats. Iepriekš viņš runāja par pretgaisa aizsardzības līdzekļu trūkumu, saistot to ar Krievijas triecienu intensitāti ziemas periodā un uzsverot Ukrainas atkarību no Rietumu ballistisko raķešu pārtveršanas sistēmām.

Jautāts, kāpēc viņš tik atklāti runā par trūkumu, Ihnats sacīja, ka Krievija zina, cik daudz raķešu ir Ukrainai. "Krievija ļoti labi zina, cik daudz raķešu mums ir. Varbūt ne tieši pa reģioniem, bet par daudzumu, ko piegādā Rietumi, ticiet man, krievi ir labi informēti," viņš sacīja