TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti mēģina nosaldēt Ukrainas iedzīvotājus, ar raķetēm un droniem pilsētas ziemas spelgonī atstājot bez elektrības

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 221 940 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 990 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 550 tankus, 23 902 bruņutransportierus, 36 098 lielgabalus un mīnmetējus, 1603 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1275 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 106 428 bezpilota lidaparātus, 4163 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 74 119 automobiļus un autocisternas, kā arī 4042 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

G7 valstu līderi ieradīsies uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā, lai lūgtu ASV prezidentu parakstīt vienošanos ar Ukrainu par drošības garantijām, vēsta laikraksts "Financial Times".

Eiropas līderi plāno piedalīties Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sarunās, kas varētu notikt Davosā. Šāda tikšanās varētu notikt nākamajā trešdienā. Forums Davosā notiks no 19. līdz 23. janvārim.

Krievijas eksprezidents un pašreizējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs aicina ASV prezidentu Donaldu Trampu pasteigties ar Dānijai piederošās Grenlandes sagrābšanu. Pretējā gadījumā viņu var gaidīt pārsteigums.

Ja Tramps nepasteigsies, Krievija drīz Grenlandē varētu sarīkot referendumu par salas pievienošanos Krievijai, Medvedevs pavēstījis lietotnes MAX kontā.

Vairāk lasiet šeit.

Ukrainas karavīrs izmanto kājnieku ieročus, lai iznīcinātu Krievijas FPV dronu, kas gaidīja slēpnī.

Ukrainas karavīri, braucot ar auto, ar kājnieku ieroču uguni bojā Krievijas bezpilota lidaparātu (FPV), kas viņus vajāja. Tā rezultātā drons avarēja netālu no bagija, nesprāgstot.

"Politico" ziņo, ka ES valstis ir sašķeltas jautājumā par ieroču iepirkumiem Ukrainai 90 miljardu eiro palīdzības paketes ietvaros.

Vācija un Nīderlande uzskata, ka daļa līdzekļu būtu jāiztērē ASV ražotu ieroču iegādei, savukārt Francija uzstāj, ka prioritāte jāpiešķir Eiropas ražotājiem.

Krievija cenšas liegt miljoniem ukraiņu apkuri un ūdeni ziemas aukstuma kulminācijā. Putins nevar nezināt par Krievijas ekonomikas bēdīgo stāvokli vai Krievijas armijas upuru apmēru Ukrainas frontē. Tomēr viņam tas nerūp. Viņš vēlas, lai karš beigtos stingri pēc viņa noteikumiem – ar Ukrainas kapitulāciju. Tāpēc viņš veic genocīdu.

Tas ir arī signāls prezidentam Trampam: Putinam nav nodoma izbeigt karu. Viņam jebkādas sarunas ir vājuma pazīme.

Ukrainā, pilsētās bez elektrības, apkures un ūdens, stipra sala laikā, cilvēki tagad pretojas aukstumam savās mājās. Situācija ir kritiska. Krievija ciniski nogalina civiliedzīvotājus.

Aizvadītais gads Ukrainai bija nopietns pārbaudījums, jo Krievija centās izbeigt karu pēc saviem noteikumiem – ar militāru sakāvi.

Par to ziņo Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Pēc viņa teiktā, ienaidnieks mēģināja ieņemt atlikušās Doneckas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas, kā arī Hersonas apgabala labo krastu, kā arī plānoja sasniegt Odesu, lai pilnībā nogrieztu Ukrainu no Melnās jūras.

"Mēs novērsām kritiskus ienaidnieka izrāvienus, izjaucām to plānus un atkārtoti piespiedām viņus atlikt plānotās operācijas," paziņoja Sirskis.

Virspavēlnieks uzsvēra, ka Ukrainas karavīri strādāja savu spēju robežās un nodarīja maksimālus zaudējumus Krievijas armijai. Gada laikā ienaidnieka spēki tika samazināti par vairāk nekā 418 000 kritušajiem un ievainotajiem.

"Šis gads ir pierādījis, ka mēs spējam sistemātiski vājināt ienaidnieku un ievērojami samazināt tā potenciālu. Aizsardzības spēki neļāva agresoram īstenot savus plānus, saglabāja stratēģiskās pozīcijas un pavēra ceļu tālākai rīcībai," atzīmēja virspavēlnieks.