TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina samazinājusi naftas ieguvi Krievijā, neatstājot vietu iegūtās naftas uzglabāšanai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas uzņēmums "Aidrones" un Zviedrijas uzņēmums "Njord Technology" ir parakstījuši līgumu par sauszemes robotu kompleksa MAUL ražošanas uzsākšanu Zviedrijā iniciatīvas "Build with Ukraine" ietvaros.
❗️The Ukrainian company Aidrones and the Swedish company Njord Technology have signed an agreement to establish production of the ground robotic complex MAUL in Sweden as part of the Build with Ukraine initiative. pic.twitter.com/4qWodz5MTd
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 17, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian drones continue to destroy 🇷🇺Russian logistics on the Donetsk–Mariupol road. pic.twitter.com/AGGYxjfzz9
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 17, 2026
G7 samitā: Tramps ir gatavs palielināt spiedienu uz Krieviju un atbalstīt Ukrainu apmaiņā pret sabiedroto palīdzību Irānas jautājumā (pamiers ar Izraēlu un drošība Hormuza šaurumā).
Eiropas līderi atzīmēja negaidīti konstruktīvas sarunas, lai gan brīdināja par pārmērīgu optimismu Trampa nostāju svārstīguma dēļ. Finanšu ministrs Mercs rezultātus raksturoja kā "optimistiskus". Tas varētu pozitīvi ietekmēt NATO samitu jūlijā.
❗️At the G7 summit, Trump is ready to increase pressure on Russia and support Ukraine in exchange for allies’ assistance on Iran (a ceasefire with Israel and security in the Strait of Hormuz).
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 17, 2026
European leaders noted unexpectedly constructive talks, although they cautioned…
Eiropas uzņēmums MBDA un Ukrainas konstruktoru birojs "Luch" ir parakstījuši sadarbības memorandu par spārnotās raķetes "Neptune" tālāku attīstību, tostarp modernizētas versijas "Neptune 2" izveidi triecieniem pret zemes mērķiem.
❗️The European company MBDA and the Ukrainian design bureau “Luch” have signed a memorandum of cooperation on the further development of the Neptune cruise missile, including the creation of a modernized version “Neptune 2” for strikes against ground targets. pic.twitter.com/fnZDZFlVUz
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 17, 2026
❗️A 🇺🇦Ukrainian ‘Bulava’ kamikaze drone destroys a 🇷🇺Russian fuel tanker almost 100 km behind the front lines pic.twitter.com/a4Gj16EgiT
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 17, 2026
Vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, pārtvērējdronu un tālas darbības ieroču, kā arī ieroču ražošanas licencēšanas paplašināšanu Ukrainā. Tiks nodrošināta arī enerģētikas palīdzība ziemai un jaunas sankcijas pret Krievijas naftas un gāzes sektoru.
❗️G7 leaders have announced strengthened support for Ukraine: more air defense systems, interceptors, and long-range weapons, the expansion of licensing for arms production in Ukraine, energy assistance for the winter, and new sanctions against Russia’s oil and gas sector. pic.twitter.com/HffWHtQXPv
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 17, 2026
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vienība "Primari" uzbrūk Krievijas loģistikai okupētajās teritorijās, tostarp Krimā. Degvielas cisternas ir viena no vienības galvenajām prioritātēm. Vairāk lasi šeit.
Tas saistīts ar ražošanas grūtību un atbilstoša aprīkojuma, tostarp žiroskopu, trūkuma dēļ, vēsta "Dallas Analytics".
Izmeklēšanā norādīts, ka viena no raķetes galvenajām ievainojamībām ir žiroskopiskā ierīce GU-503, kas ir daļa no vadības sistēmas. Šī sastāvdaļa nāk no veciem padomju laika izstrādājumiem, un tās ražošana un apkope saskaras ar tehnoloģiskām problēmām.
Materiālā uzsvērts, ka pat nelielas kļūdas žiroskopa darbībā var izraisīt ievērojamu raķetes novirzi no paredzētā mērķa lielos attālumos.
Tā dēļ dažas "Orešņik" palaišanas beidzās ar objektu iznīcināšanu tālu no plānotajām koordinātām.
"Dallas Analytics" arī publicēja dokumentus, kas norāda uz problēmām ar GU-503 ražošanu un kalibrēšanu.
🚀❗️ Russian medium-range Oreshnik ballistic missile has serious accuracy problems due to manufacturing difficulties and a shortage of relevant equipment, including gyroscopes, - Dallas Analytics.
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) June 17, 2026
The investigation notes that one of the key vulnerabilities of the missile is the… pic.twitter.com/3z1FAQy1Pm
Netālu no Slovjanskas Krievijas spēki mēģināja veikt plaša mēroga mehanizētu uzbrukumu. Tas beidzās ar pilnīgu sakāvi. Sīkāku informāciju un videoierakstu 16. jūnijā publiskoja Ukrainas Bruņoto spēku 81. brigādes bezpilota sistēmu bataljons "Apachi".
Okupanti uzbrukumā izmantoja 28 motociklus, tanku, trīs kājnieku kaujas mašīnas, piecas automašīnas un 50 kājniekus. Tomēr Ukrainas bezpilota lidaparātu operatori neļāva krieviem pat tuvoties savai pirmajai aizsardzības līnijai. Vairāk lasi šeit.
Krievija izmanto tā saukto "Krievu namu" tīklu Āfrikā kā aizsegu ideoloģiskai ietekmēšanai un vietējās jaunatnes slepenai vervēšanai dalībai kaujas darbībās pret Ukrainu, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR).
Saskaņā ar izlūkošanas datiem "Krievu namu" tīklu ir izveidojusi federālā iestāde "Rossotrudņičestvo" sadarbībā ar "Tautas diplomātijas centru" Krievijas Valsts domes deputāta Dmitrija Saveļova vadībā.
Šo centru galvenais mērķis ir Āfrikas jaunieši, kurus pakļauj bargai ideoloģiskai propagandai. Rādot padomju un krievu filmas, kā arī izplatot cenzētu literatūru, krievi veido jauniešiem izkropļotu priekšstatu par Krieviju.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
