TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis: Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Okupētajās Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijās okupanti, draudot ar ieročiem, piespiež degvielas uzpildes staciju (DUS) darbiniekus bez maksas nodot tiem degvielu.
Krievijas militārpersonas okupētajās Ukrainas teritorijās sākušas masveidā konfiscēt degvielu civilajās degvielas uzpildes stacijās. Karavīri ierodas DUS un, draudot ar ieročiem, piespiež darbiniekus bez atlīdzības nodot benzīnu un dīzeļdegvielu, ziņo Ukrainas Nacionālās pretošanās centrs.
Saskaņā ar centra sniegto informāciju Hersonas un Zaporižjas okupētajās teritorijās okupanti arvien biežāk piespiedu kārtā atņem degvielu vietējiem iedzīvotājiem. Krievijas militārpersonas ierodas DUS ar degvielas vedējiem un draudu ceļā liek staciju darbiniekiem pārsūknēt tiem benzīnu un dīzeļdegvielu, neuzrādot nekādus dokumentus vai oficiālus rīkojumus. Vairāk lasi šeit.
Maskava vēlas atjaunot pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības ar ASV, tostarp panākt ASV vēstnieka atgriešanos Krievijā un izveidot pastāvīgu sarunu kanālu starp abām valstīm. Laikraksts The New York Times (NYT) vēsta, ka Kremlī vienlaikus tiek apspriests, kā iespējamu kara izbeigšanu Ukrainā pasniegt kā Krievijas uzvaru.
Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, Maskavas noskaņojums attiecībā uz karu ir mainījies. Krievijas vadība vēlas atgriezties pie normāla dialoga ar Vašingtonu, taču ne tikai ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa vai prezidenta znota Džareda Kušnera starpniecību. Vairāk lasi šeit.
"Bloomberg" ziņo, ka Krievijai draud degvielas krīze pēc rekorda mēneša, kurā Ukraina veica uzbrukumus naftas pārstrādes rūpnīcu infrastruktūrai. Maijā Ukraina veica vismaz 16 uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes objektiem, koncentrējoties uz 8 no 10 lielākajām valsts naftas pārstrādes rūpnīcām, savukārt naftas pārstrādes rūpnīcu apgrozījums samazinājās līdz zemākajam līmenim 16 gadu laikā.
Russia risks a fuel crunch after a record month of Ukrainian attacks on refinery infrastructure, Bloomberg reports. In May, Ukraine launched at least 16 attacks on Russian refining sites, focusing on 8 of the country’s 10 largest refineries, while refinery runs fell to their… pic.twitter.com/WchlbJGsg8
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 1, 2026
❗️In the temporarily occupied Crimea, due to a gasoline shortage, locals are switching to horses. pic.twitter.com/pHMqqNJkiL
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 1, 2026
Okupētajā Krimā, Perevaļnes ciemā, veikts trieciens Krievijas Jūras spēku 126. atsevišķās krasta aizsardzības brigādes dislokācijas vietai. Tiek ziņots par vismaz 15 bojāgājušajiem un 26 ievainotiem okupantu karavīriem.
Par uzbrukumu vēsta "Telegram" kanāls "Dosje spiona". Saskaņā ar tā sniegto informāciju, trieciens veikts 28. maijā pa militāro daļu Nr. 12676. Uzbrukumā izmantotas divas raķetes un divi reaktīvie bezpilota lidaparāti. Vairāk lasi šeit.
Krievijas dronu triecienos Ukrainā aizvadītajā naktī nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 20 ievainoti, pirmdien paziņojušas Ukrainas varasiestādes.
Hersonā nogalināts viens cilvēks un vismaz divi ievainoti, bet Čerņihivā ievainoti astoņi cilvēki. Čerņihivā pēc dronu trieciena izcēlās plašs ugunsgrēks, un bez elektroapgādes palika aptuveni 10 000 klientu.
Odesā Krievijas dronu triecienos ievainoti septiņi cilvēki, Harkivā četri un Zaporižjā viens cilvēks.
Jau ziņots, ka Krievija naktī uz pirmdienu uzbruka Ukrainai ar 265 droniem, no kuriem 228 dronus Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca un neitralizēja.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 365 470 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1410 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 966 tankus, 24 659 bruņutransportierus, 43 037 lielgabalus un mīnmetējus, 1820 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1397 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1528 sauszemes bezpilota sistēmas, 322 179 bezpilota lidaparātus, 4687 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 101 621 automobili un autocisternu, kā arī 4239 specializētās tehnikas vienības.
Arī 14. Nacionālās gvardes brigāde "Červona Kalina" ir publicējusi videoierakstus no saviem triecieniem operatīvajā dziļumā pret Krievijas loģistikas nozari.
❗️The 🇺🇦14th National Guard Brigade “Chervona Kalyna” has also released footage of its strikes at operational depth against 🇷🇺Russian logistics. pic.twitter.com/aP2F7fLGte
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 31, 2026
Ukrainas MiG-29 iznīcinātājs, izmantojot amerikāņu augstas precizitātes aviācijas bumbu GBU-62, iznīcina Krievijas trieciengrupu bāzes vietu.
Source: https://t.co/HaV7mV7LOO
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 31, 2026
2025. gada 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica plaša mēroga speciālo operāciju ar kodēto nosaukumu "Pavutyna" (Zirnekļtīkls).
Pēc 1,5 gadu ilgas sagatavošanās 117 bezpilota lidaparāti (FPV) vienlaikus uzbruka četriem stratēģiskiem Krievijas lidlaukiem — Belaja, Djagiļeva, Olenja un Ivanova.
Tika trāpīts 41 stratēģiskai lidmašīnai, tostarp Tu-95, Tu-22M3, Tu-160 bumbvedējiem un A-50 lidmašīnām. Zaudējumi pārsniedza 7 miljardus dolāru.
Daļa no Krievijas "kodolieroču triādes" tika iznīcināta. SBU turpina uzbrukumus dziļi ienaidnieka teritorijā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
