TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Čerņihivas termoelektrostacija (TES) apturēja darbību plaša mēroga Krievijas uzbrukuma rezultātā 17. aprīļa naktī. Karstā ūdens padeve pilsētai ir pārtraukta, vēsta Čerņihivas pilsētas domes preses dienests.
"Atkal tika uzbrukts kritiski svarīgiem infrastruktūras objektiem, kas ietekmēja to darbības stabilitāti," teikts paziņojumā.
Sākot ar 2026. gada 17. aprīli, karstā ūdens padeve "Teplokommunenergo" klientiem ir uz laiku pārtraukta.
Pilsētas dome norādīja, ka elektrostacijas darbinieki turpina strādāt, lai nodrošinātu svarīgus pakalpojumus iedzīvotāju mājām.
Objektā strādā neatliekamās palīdzības dienesti, tehniskie speciālisti un elektrostacijas vadība.
Precīzs atjaunošanas laiks vēl tiek noteikts, jo bojājumu apmēra noteikšanai ir nepieciešams detalizēts tehniskais novērtējums.
Elektroniskās karadarbības (EW) sistēma izglābj Ukrainas bruņumašīnu ar karaspēku no Krievijas kamikadzes bezpilota lidaparāta "Molnija" uzbrukuma Doneckas frontē.
❗️Electronic Warfare (EW) system saves 🇺🇦Ukrainian armored vehicle with troops from a 🇷🇺Russian 'Molniya' kamikaze drone strike on the Donetsk front. pic.twitter.com/xV39tKMPlJ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
Satelītattēli ar sekām pēc Ukrainas bezpilota sistēmu spēku uzbrukumiem naftas bāzēm okupētajā Krimā, kas veikti 15./16. aprīlī.
Naftas bāzē Oktjabrskojē tika sadedzināts vismaz viens rezervuārs, savukārt Hlubjokij Jarā tika iznīcināti ne mazāk kā pieci rezervuāri.
❗️Satellite images of the aftermath of strikes by 🇺🇦Unmanned Systems Forces on oil depots in occupied Crimea, carried out on 15/16 April.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
At the oil depot in Oktyabrskoye, at least one tank was burned out, while in Hlubyokyi Yar, no fewer than five tanks were destroyed. pic.twitter.com/1EEh6aK5kf
Ukrainas Nacionālās gvardes "Lasar" grupa trāpīja Krievijas BM-30 "Smerč" reaktīvajai raķešu sistēmai, kas atradās dziļi aizmugurē Luhanskas apgabalā.
Uzbrukuma rezultātā palaišanas transportlīdzeklis tika pilnībā iznīcināts, kā arī "Slepak-1" uguns vadības komplekss un pārkraušanas transportlīdzeklis. Tika bojāta arī cita sistēma.
❗️The 🇺🇦Ukrainian Lasar’s Group of the National Guard of Ukraine struck a 🇷🇺Russian BM-30 "Smerch" multiple launch rocket system located deep in the rear in Luhansk region.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
As a result of the attack, the launch vehicle was completely destroyed, along with the "Slepak-1" fire… pic.twitter.com/QWn4LBxRXo
Source: https://t.co/YXWJFNgbPJ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
❗️The moment this morning of downing one of the 🇷🇺Russian Shahed-type kamikaze drones pic.twitter.com/gsDYTsQhPx
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 17, 2026
Naktī uz piektdienu Krievijas armija veica masīvu dronu triecienu Odesas apgabala dienvidos, arī vienai no Donavas ostām, pavēstīja apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Kipers.
Bojāta ostas, transporta un dzīvojamā infrastruktūra. Vairākās vietās izcēlās ugunsgrēki.
Bojājumi nodarīti administratīvajām ēkām, iekārtām un konteineriem. Cietušas vismaz sešas privātmājas.
Saskaņā ar provizoriskiem datiem cietušo nav.
16. aprīļa vakarā un naktī uz 17. aprīli vairākās okupētās Krimas teritorijās bija dzirdami spēcīgi sprādzieni, un uzbrukumiem tika pakļauti Krievijas militārie lidlauki. Vairāk lasi šeit.
Tuapsē, Krievijas Krasnodaras novadā, turpinās ugunsgrēks ostas terminālī, kas izcēlās pēc Ukrainas dronu uzlidojuma naktī uz 16. aprīli. Krasnodaras novadā operatīvais štābs norādīja, ka pēc nakts dronu uzbrukuma ostā aizdegās tehnoloģiskās iekārtas. Ugunsgrēka dzēšanā iesaistīti 157 cilvēki un 49 ugunsdzēsības iekārtas.
ASV amatpersonas informējušas Eiropas kolēģus, ka dažas ieroču piegādes, par ko iepriekš noslēgtas vienošanās, iespējams, tiks atliktas, jo Irānas kara dēļ turpina sarukt bruņojuma krājumi, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz pieciem avotiem, kas ir informēti par šo jautājumu.
Tas skar vairākas Eiropas valstis, arī Baltijas reģionā un Skandināvijā, norādīja avoti.
Dažus no attiecīgajiem ieročiem Eiropas valstis ir iegādājušās saskaņā ar programmu "Militārā tirdzniecība ar ārvalstīm" (Foreign Military Sales, FMS), bet tie vēl nav piegādāti, piebilda avoti.
ASV pārstāvji pēdējās dienās Eiropas amatpersonām pauduši, ka šīs piegādes, visticamāk, kavēsies, ziņoja avoti.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
