Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 11:53
Ukrainas droni uzbrukuši ķīmiskajai rūpnīcai Stavropoles apgabalā

Naktī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka ķīmiskajai rūpnīcai Ņevinnomiskā, Stavropoles apgabalā, Krievijā.

Šodien 11:31
Ienaidnieks nav atteicies no saviem nodomiem un turpina gatavoties turpmākai agresijai pret Ukrainu

2026. gadā Krievija plāno savervēt vēl 409 000 militārpersonu, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandres Sirskis.

"Uzlabojoties laika apstākļiem, mēs novērojam ienaidnieka aktivitātes pieaugumu frontē."

Šodien 11:07
"Stratcom" direktors: Putins "priecīgs berzē rokas", skatoties uz Eiropas un ASV kašķēšanos

Krievijas diktators Vladimirs Putins "sēž un priecīgs berzē rokas", skatoties, kā Eiropa un ASV kašķējas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts.

Sārts sprieda, ka saspīlējuma punkti pasaulē aug un vairojas. Vienlaikus konfliktos arvien vairāk ienāk tehnoloģijas.

Komentējot ASV konfliktu ar Irānu, Sārts vērtēja, ka Latvijas lielākais un jaudīgākais sabiedrotais arvien vairāk iestieg šajā operācijā. "Spriedze starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Eiropas līderiem pieaug," vērtēja Sārts. "Kāda ir tā trajektorija, mēs šobrīd nevaram paredzēt, bet tas, ka tas mūs ietekmēs un ietekmē jau šobrīd, ir skaidrs," viņš norādīja.

"Stratcom" vadītājs vērtēja, ka kopējā tendence ir nestabilitātei visos veidos un formās pieaugt.

Šodien 10:51
Aizvadītajā diennaktī Ukrainā likvidēti vēl 1520 krievu iebrucēji

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 284 090 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1520 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 786 tankus, 24 233 bruņutransportierus, 38 538 lielgabalus un mīnmetējus, 1691 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1333 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 185 724 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 84 129 automobiļus un autocisternas, kā arī 4092 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Šodien 10:30
Ukrainā pie robežas ar Poliju dronu triecienā cietis energoobjekts

Krievijai veicot dronu triecienu Ukrainas rietumu reģioniem, "Shahed" tipa trieciendroni Volīnijas apgabalā Novovolinskā, pie robežas ar Poliju, trāpījuši enerģētikas objektam, izraisot elektrības un ūdens piegādes pārrāvumu, pavēstīja pilsētas mērs Boriss Karpuss.

Trešdien ap plkst. 21 mērs paziņoja, ka netālu no pilsētas ir noticis trieciens elektroapgādes objektam.

"Daļai kopienas nav elektrības. Ir arī ūdens piegādes pārtraukumi," norādīja Karpuss.

Energoobjektam nodarītie postījumi ir ļoti nopietni, pauda mērs.

Šodien 10:06
Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 133 droniem

Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 133 droniem, un 109 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 133 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 70 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, atlūzas nogāzušās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijai veicot dronu triecienu Ukrainas rietumu reģioniem, "Shahed" tipa trieciendroni Volīnijas apgabalā Novovolinskā, pie robežas ar Poliju, trāpījuši enerģētikas objektam, izraisot elektrības un ūdens piegādes pārrāvumu, pavēstīja pilsētas mērs Boriss Karpuss.

Krievija naktī uz ceturtdienu ar droniem uzbrukusi Odesai, pavēstīja pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks, norādot, ka triecienā trīs cilvēki ievainoti, divi nogādāti slimnīcā.

Šodien 09:12
Krievija uzbrūk Odesai ar droniem

Krievija naktī uz ceturtdienu ar droniem uzbrukusi Odesai, pavēstīja pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks, norādot, ka triecienā trīs cilvēki ievainoti, divi nogādāti slimnīcā.

Triecienā cietušas divas daudzstāvu ēkas, nams vēsturiskajā centrā un vairākas privātmājas, pavēstīja pilsētas vadītājs.

Cietušajos rajonos izcēlušies ugunsgrēki, bet tie ātri nodzēsti, uzsvēra Lisaks.

Notikuma vietā strādā operatīvo un komunālo dienestu darbinieki, norādīja pilsētas vadītājs.

Odesa ir Krievijas dronu un raķešu triecienu mērķis jau aptuveni četrus gadus.

Kopš gada sākuma apšaudītas gan dzīvojamās ēkas, gan kritiski svarīga infrastruktūra.

Šodien 08:54
ASV īpašais sūtnis Kols ar Lietuvas premjeri pārrunā Baltkrievijas hibrīduzbrukumus

ASV īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos Džons Kols trešdien vizītes laikā Viļņā tikās ar Lietuvas premjerministri Ingu Ruginieni, lai apspriestu Minskas hibrīduzbrukumus, vēsta LETA. 

Lietuvas valdības kancelejas paziņojumā teikts, ka Ruginiene pateicās Kolam par viņa aktīvajiem centieniem panākt politieslodzīto atbrīvošanu Baltkrievijā.

"Baltkrievijas režīms joprojām ir viens no galvenajiem draudiem reģiona, tostarp Lietuvas, drošībai. Par to liecina Minskas naidīgās hibrīddarbības pret kaimiņvalstīm, tostarp kontrabandas baloni, nelegālā migrācija un kravas automašīnu aizturēšana, kā arī Minskas atbalsts Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu," sacīja Lietuvas premjere.

Ruginiene ASV sūtnim uzsvēra, ka Lietuvas nostāja joprojām ir nepārprotama - Minskas režīmam ir jāpārtrauc represijas un jāatbrīvo visi politieslodzītie.

Sanāksmē tika apspriesta arī drošības situācija reģionā. Ruginiene uzsvēra, ka Viļņa augstu vērtē Lietuvas un ASV stratēģisko partnerību un stiprās sabiedroto attiecības.

Lietuva jau iepriekš ir lūgusi ASV palīdzību, lai risinātu jautājumus saistībā ar kontrabandas baloniem, kas palaisti no Baltkrievijas, un Lietuvas pārvadātāju kravas automašīnu aizturēšanu Baltkrievijā.

Lietuvas uzņēmumi ir nobažījušies, ka Baltkrievija īstenos draudus konfiscēt kopš oktobra aizturētās kravas automašīnas.

Šodien 08:18
Drošības pasākums? Maskavieši saņem ziņu, ka tiks ietekmēta mobilā interneta darbība

Maskavas iedzīvotāji sākuši saņemt izziņas, ka, iespējams, tiks piedzīvoti mobilā interneta darbības traucējumi.

Lasi vairāk šeit

Šodien 07:57
Degvīna cena Krievijā gada laikā pieaugusi par 16%

Degvīna cena Krievijā gada laikā pieaugusi par 16%, kas ir vislielākais sadārdzinājums starp visiem alkoholiskajiem dzērieniem, vēsta izdevums "Kommersant", atsaucoties uz federālo statistikas biroju, dalās LETA.

Degvīna vidējā mazumtirdzniecības cena 2026. gada februārī sasniedza 948,48 rubļus (aptuveni 10 eiro) par litru. Salīdzinājumā ar janvāri degvīna cena pieauga par 2,4%, bet salīdzinājumā ar 2025. gada februāri - par 16,08%.

Citu alkoholisko dzērienu cenas pieauga nedaudz mazāk. Alus 2026. gada februārī maksāja 208,29 rubļus par litru. Alus cena gada laikā pieauga par 14,96%. Stiprinātais vīns maksāja 963,48 rubļus par litru, kas ir 12,6% pieaugums gada laikā, bet konjaks - 1700 tūkstošus rubļu par litru, kas ir 10,09% pieaugums gada laikā.

"Kommersant" aptaujātie tirgus dalībnieki degvīna cenas pieaugumu galvenokārt skaidroja ar akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam, minimālās mazumtirdzniecības cenas paaugstināšanu un ražošanas izmaksu pieaugumu.

Avoti arī atzīmēja, ka cenu pieaugums visvairāk skāris ekonomiskā segmenta produktus, un tādēļ lētā degvīna patērētāji aizvien biežāk pāriet uz augstākas klases produktiem, jo cenu starpība ir kļuvusi nenozīmīga.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".