TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu okupanti cenšas nostiprināties ciematos netālu no Konstantiņivkas
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu robežas drošību, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) Krievijas - Latvijas pierobežā privātpersonām atsavinātajās teritorijās sākuši izvietot pretmobilitātes šķēršļus jeb tā dēvētos "pūķa zobus".
Trīs rindās izvietotie šķēršļi, no kuriem katrs sver aptuveni pusotru tonnu, ir novietoti ar nelielām atstarpēm, lai nepieļautu militārās tehnikas pārvietošanos pāri robežai. Vairāk lasi šeit.
Intervijā medijam "Euractiv" Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicinājis Eiropas Savienību atbalstīt reģionus, kurus skāruši dronu incidenti pie Krievijas robežas.
Prezidents norādīja, ka pēdējās nedēļās austrumu pierobežā vairākkārt izsludinātās gaisa trauksmes ne tikai ietekmējušas iedzīvotāju ikdienu, bet arī radījušas ekonomiskas sekas vietējiem uzņēmumiem. Vairāk lasi šeit.
Putina autokolonnu Kazahstānas galvaspilsētā Astanā pavadīja bruņumašīna ar ložmetēja torni, elektroniskās kara (EW) transportlīdzeklis un aizsega/eskorta helikopters.
Krievijas "ēnu flotes" tankkuģiem uzbrukuši jūras droni. Tas notika 2–3 km attālumā no Turcijas krastiem.
Divi droni ietriecās tankkuģī "Velora", bet neuzsprāga. Trešais drons ietriecās kuģī "JAMES II Altura", kas jau bija pakļauts uzbrukumam martā (tas pārvadāja Krievijas naftu) — arī šis kuģis tika bojāts.
👀 Three tankers from Russia’s “shadow fleet” were attacked by sea drones 2–3 km off the Turkish coast.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 28, 2026
Two drones struck the tanker Velora, but did not detonate. A third drone hit the vessel JAMES II Altura, which had already been attacked in March (it was carrying Russian oil)… pic.twitter.com/ZMrTeOtbMn
Norvēģijas premjerministrs Jonass Gārs Stēre pēc tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Parīzē paziņoja, ka Oslo iesaistīsies Francijas vadītajā Eiropas kodolatturēšanas iniciatīvā. Vairāk lasi šeit.
Krievijas Tuapsē pludmales ir pārvērtušās par tehnogēnas katastrofas zonu, ko apliecina jauni video, kas publicēti sociālajos tīklos.
Kamēr Krasnodaras apgabala varas iestādes plāno 1. jūnijā atkal atvērt Tuapses pludmales, pārdrošie krievu tūristi, kuri jau ir uzdrošinājušies izbaudīt vietējās jūras "tīrību" un dalīties savos iespaidos sociālajos tīklos, pierāda, ka reģionā turpinās tehnogēnā katastrofa. Soctīklos popularitāti izpelnījies video, kurā redzams, kā atpūtnieks iznirst no jūras gandrīz pilnībā klāts ar mazutu.
Kā zināms, pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem agresorvalsts naftas infrastruktūras produkti noplūda Tuapses upē un pēc tam izplatījās Melnajā jūrā. Vietējās varas iestādes apgalvo, ka ir savākti vairāk nekā 33 000 kubikmetru piesārņotas augsnes, apgalvojot, ka situācija it kā tiek "kontrolēta". Tomēr ekologiem ir atšķirīgs viedoklis. Vairāk lasi šeit.
Eiropas Savienības (ES) nostāja ir, ka potenciālajā Krievijas un Ukrainas miera līgumā jābūt simetriskiem ierobežojumiem attiecībā uz Krievijas armiju, ja šādi ierobežojumi tiek noteikti Ukrainai, preses brīfingā sacīja ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa.
Svarīgi ir saprast, ar kādām pozīcijām ES vienoti ir gatava sākt sarunas ar Krieviju, pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Kiprā sacīja Kallasa.
"Es jau februārī rosināju dokumentu, kur uzskaitītas visas šīs pozīcijas, sākot ar to, ka Krievija patiešām ievēro starptautiskās saistības, kurās tā ir apņēmusies neuzbrukt kaimiņvalstīm un respektēt suverenitāti," atgādināja ES augstākā diplomāte.
"Bet, protams, tur ir arī citi punkti. Piemēram, būtu jāatspoguļo piekāpšanās, kas tiek prasīta Ukrainai, cita starpā attiecībā uz militārajiem ierobežojumiem. Tam būtu jāattiecas arī uz Krieviju, ja ko tādu paredzēs vienošanās," uzsvēra Kallasa.
Būtu jāatspoguļo arī plašāki jautājumi, viņa turpināja.
❗️Lithuania will purchase 936 armored personnel carriers of various types from the Finnish company Patria. pic.twitter.com/fXddPHzxmw
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 28, 2026
Ziņots, ka nakts laikā drons ietriecās Ņižņijnovgorodas apgabaltiesā pēc tam, kad tika aktivizētas Krievijas elektroniskās karadarbības sistēmas. Vietējie kanāli ziņo, ka ēka tika bojāta, kad bezpilota lidaparāts novirzījās no kursa.
"Azov" dibinātājs un brigādes ģenerālis Andrijs Biļeckis ir pārliecināts, ka Ukrainas bruņotie spēki spēs pārņemt iniciatīvu frontes līnijās, ja tie spēs palielināt un saglabāt tempu vairākus mēnešus.
3. armijas korpusa komandieris Andrijs Biļeckis uzskata, ka nākamie seši mēneši varētu būt pagrieziena punkts karā. Ja Ukrainas armija spēs uzņemt un saglabāt tempu, tā spēs pārņemt iniciatīvu kaujas laukā un piespiest Krieviju atteikties no plāniem ieņemt visu Doneckas apgabalu. Brigādes ģenerālis šādu viedokli pauda intervijā aģentūrai "Reuters". Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
