TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti

Pirmdiena, 12. janvāris, ir Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara 1419. diena, un tas nozīmē, ka šis karš turpinās jau ilgāk nekā Vācijas-PSRS karš - Otrā pasaules kara posms, kas Krievijā un dažās postpadomju valstīs atbilstoši padomju historiogrāfijas tradīcijai tiek dēvēts par "Lielo Tēvijas karu".

Vācijas-PSRS karš sākās 1941. gada 22. jūnijā un beidzās 1945. gada 9. maijā. Tas ilga 1418 dienas.

Tam, ka Krievijas pilna mēroga karš, kas Kremļa propagandā joprojām tiek dēvēts par "īpašo militāro operāciju", turpinās ilgāk nekā Vācijas-PSRS karš, uzmanību pievērsis gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, gan krievu mediji, žurnālisti un komentētāji, kas Krieviju pametuši, bet pašā Krievijā tas šķietami palicis neievērots.

Kā norāda Rīgā bāzētais tīmekļa izdevums "Meduza", padomju armija Vācijas-PSRS kara pirmajā posmā tika aizdzīta līdz Maskavai un Kaukāzam, bet otrajā pārgāja pretuzbrukumā un sasniedza Berlīni, savukārt tagad Krievijas armija gadiem ilgi mīcās pie vieniem un tiem pašiem Donbasa ciemiem un pilsētām.

Kopš šā gada sākuma 15 ēnu flotes tankkuģi, kas pārvadā naftu, kurai noteiktas sankcijas, ir nomainījuši karogu pret Krievijas karogu, raksta avīze "The Wall Street Journal", atsaucoties uz "Lloydʼs List Intelligence" datiem.

Vairāk lasi šeit. 

Kaut arī Piedņestra starptautiski ir atzīta kā Moldovas daļa, separātiskajā republikā kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem atrodas Krievijas karaspēka kontingents, vēsta LETA.

1. janvārī Ukraina sāka stingri kontrolēt visas kravas un cilvēkus, kas šķērso 450 kilometrus garo robežu ar Piedņestru. Moldovas varasiestādes savukārt nostiprināja kontrolpunktus un paplašināja robežu kontroli, izmantojot mobilās vienības, lai atbalstītu kontroli ārpus stacionārajiem robežšķērsošanas punktiem.

"Euromaidan Press" norāda, ka līdz ar šiem pasākumiem Piedņestra no pelēkās zonas, ko Krievija varēja nemanāmi pārvaldīt, pārvēršas par kontrolētu telpu, kurā atbalsts no ārpuses ir apgrūtināts un labi pamanāms.

Pasākumu mērķis ir pārtraukt Krievijas ietekmi Piedņestrā, nesākot karu.

Plānots sākt ar politisko izolāciju, lai separātistu līderi zaudē ārējos kontaktus un brīvību rīkoties patstāvīgi. Blokāde samazinās arī Krievijas kontingenta loģistikas iespējas, jo aptuveni 1500 Piedņestrā dislocēto Krievijas karavīru ir atkarīgi no pastāvīgas piekļuves degvielai, aprīkojumam un ikdienas precēm. Gadiem ilgi liela daļa no šī atbalsta tika nodrošināta caur neoficiāliem tirdzniecības ceļiem, izmantojot draudzīgus uzņēmumus un vājas muitas pārbaudes, kas ļāva izvairīties no pilnīgas Moldovas kontroles.

Slēdzot šos ceļus, Moldova un Ukraina apgrūtina Krievijas kontingenta uzturēšanu un padara to daudz mazāk efektīvu kā spiediena instrumentu Eiropas Savienības (ES) tuvumā.

Blokāde tiek īstenota, izmantojot pamata robežkontroles, gaisa telpas un muitas kontroles pasākumus, kurus abām valstīm ir likumīgas tiesības īstenot. Spēks netiek izmantots.

Moldova un Ukraina tagad koordinē savas robežsistēmas, tāpēc cilvēki un preces var pārvietoties tikai tad, ja abas puses to atļauj, tādējādi novēršot kādreiz pastāvošās nepilnības, ziņo "Euromaidan Press".

Moldovas gaisa telpas kontrole bloķē jebkādas gaisa piegādes Piedņestrai, savukārt dzelzceļa un autotransporta satiksme tiek apturēta, ja vien tā neatbilst stingriem muitas noteikumiem.

Vienlaikus Moldovas valdība pastiprinājusi kontroli valsts iekšienē, nostiprinot autonomo reģionu pakļautību centrālajai varai un tādējādi samazinot Krievijas ietekmes iespējas. Šī iekšējā konsolidācija ir cieši saistīta ar blokādi, jo, atņemot Piedņestrai piekļuvi no ārpuses, tiek atslēgts arī galvenais politiskā un ekonomiskā atbalsta avots ar Krieviju saistītiem spēlētājiem Moldovas iekšienē.

Bez sauszemes ceļiem, bez piekļuves no gaisa un bez legālas tirdzniecības plūsmas Krievija vairs nevar viegli finansēt, apgādāt vai koordinēt spiedienu, izmantojot vietējās grupas un sabiedrotos.

"Euromaidan Press" norāda, ka Krievijai ir ļoti maz reālu iespēju atbildēt, jo nav droša maršruta, pa kuru nosūtīt piegādes vai rotēt karaspēku, nešķērsojot Moldovas vai Ukrainas pilnībā kontrolētās teritorijas. Mēģinājumi slepeni apiet blokādi radītu nopietnas politiskas izmaksas, ja tie tiktu atklāti, savukārt atklāti centieni ātri piesaistītu starptautisko uzmanību.

Šie Krievijas pilsoņi karoja pret Ukrainu. 

Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro norādīja, ka noteiktais aizliegums ir nepieciešams pasākums, jo cilvēkiem, kas Krievijas diktatora Vladimira Putina vārdā Ukrainā pastrādājuši zvērības, nav vietas brīvajā pasaulē, vēsta LETA.

"Nav šaubu, ka tie ir Eiropai naidīgi noskaņoti cilvēki. Viņiem ir kaujas pieredze, viņi ir militāri apmācīti un bieži vien ar (..) kriminālu pagātni. Viņi ir arī psiholoģiski traumēti. Draudi, ko viņi rada, nav teorētiski - tie ietver gan iespējamu Krievijas specdienestu uzdevumu izpildi, gan iesaistīšanos organizētajā noziedzībā," sacīja Taro.

Iekšlietu ministrijas vicekanclers Jozeps Kāziks piebilda, ka šie ir tikai pirmie aizliegumi un noteikti sekos vēl citi. "Mēs sūtām skaidru vēstījumu, ka Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem un vardarbībai ir ilgtermiņa un reālas sekas," viņš uzsvēra.

Pēc Kāzika teiktā, šis solis nav spontāns. "Pirmo reizi plašāk par šo tematu mēs runājām 2025. gada vasarā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu iekšlietu ministru sanāksmē Igaunijā. Kopš tā laika esam vairākkārt izvirzījuši šo jautājumu dažādos diskusiju formātos Eiropas Savienībā. Mēs ceram, ka Igaunijas iniciatīvai drīzumā sekos arī citas valstis. Pirmā prioritāte ir izveidot vienotu melno sarakstu visā Šengenas zonā un aizliegt izsniegt Šengenas vīzas un Eiropas Savienības uzturēšanās atļaujas visiem identificētajiem Krievijas [pilsoņiem, kas karojuši pret Ukrainu]," sacīja Kāziks.

Tiek lēsts, ka Krievijas bruņotajā agresijā piedalījušies līdz 1,5 miljoniem Krievijas pilsoņu, no kuriem aptuveni 640 000 joprojām atrodas frontē.

Londona norādīja, ka projekta "Project Nightfall" mērķis ir nodot ukraiņiem visprogresīvākos ieročus, lai atbalstītu viņus karā ar Krieviju, vēsta LETA.

Projekta ietvaros Lielbritānija ir izsludinājusi konkursu, lai ātrā tempā izstrādātu no zemes palaižamas ballistiskās raķetes, kuru darbības rādiuss pārsniedz 500 kilometrus un kas paredzētas darbam augstas bīstamības kaujas laukos ar spēcīgiem elektromagnētiskajiem traucējumiem, paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Plānots, ka viena šāda raķete neizmaksās vairāk nekā 800 000 sterliņu mārciņu (920 800 eiro). Lielbritānija iecerējusi ražot līdz desmit raķešu sistēmām mēnesī, atklāja ministrija.

Ministrija pavēstīja, ka projekts tiks piešķirts trim nozares komandām, no kurām katra saņems līgumu par deviņiem miljoniem sterliņu mārciņu, lai 12 mēnešu laikā izstrādātu, attīstītu un piegādātu pirmās trīs raķetes izmēģinājumu veikšanai.

Raķetes būs iespējams izšaut no dažādiem transportlīdzekļiem un būs iespējams izšaut vairāku lādiņus ar nelielu laika atstarpi, kā arī raķešu sistēmu būs iespējams atvilkt pāris minūtēs. Tas, kā uzskata Londona, ļaus Ukrainas spēkiem uzbrukt militārajiem mērķiem, pirms Krievija spēs reaģēt.

Igaunijas Iekšlietu ministrija pagājušajā nedēļā noteica aizliegumu ieceļot Igaunijā 261 Krievijas pilsonim, kas karojis pret Ukrainu.

Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro norādīja, ka noteiktais aizliegums ir nepieciešams pasākums, jo cilvēkiem, kas Krievijas diktatora Vladimira Putina vārdā Ukrainā pastrādājuši zvērības, nav vietas brīvajā pasaulē.

"Nav šaubu, ka tie ir Eiropai naidīgi noskaņoti cilvēki. Viņiem ir kaujas pieredze, viņi ir militāri apmācīti un bieži vien ar (..) kriminālu pagātni. Viņi ir arī psiholoģiski traumēti. Draudi, ko viņi rada, nav teorētiski - tie ietver gan iespējamu Krievijas specdienestu uzdevumu izpildi, gan iesaistīšanos organizētajā noziedzībā," sacīja Taro.

Iekšlietu ministrijas vicekanclers Jozeps Kāziks piebilda, ka šie ir tikai pirmie aizliegumi un noteikti sekos vēl citi. "Mēs sūtām skaidru vēstījumu, ka Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem un vardarbībai ir ilgtermiņa un reālas sekas," viņš uzsvēra.

Pēc Kāzika teiktā, šis solis nav spontāns. "Pirmo reizi plašāk par šo tematu mēs runājām 2025. gada vasarā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu iekšlietu ministru sanāksmē Igaunijā. Kopš tā laika esam vairākkārt izvirzījuši šo jautājumu dažādos diskusiju formātos Eiropas Savienībā. Mēs ceram, ka Igaunijas iniciatīvai drīzumā sekos arī citas valstis. Pirmā prioritāte ir izveidot vienotu melno sarakstu visā Šengenas zonā un aizliegt izsniegt Šengenas vīzas un Eiropas Savienības uzturēšanās atļaujas visiem identificētajiem Krievijas [pilsoņiem, kas karojuši pret Ukrainu]," sacīja Kāziks.

Tiek lēsts, ka Krievijas bruņotajā agresijā piedalījušies līdz 1,5 miljoniem Krievijas pilsoņu, no kuriem aptuveni 640 000 joprojām atrodas frontē.

Lielbritānija izstrādās Ukrainas vajadzībām jaunas taktiskās ballistiskās raķetes, kas spēs trāpīt mērķiem vairāk nekā 500 kilometru attālumā un nest 200 kilogramus smagu kaujas galviņu, svētdien paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Londona norādīja, ka projekta "Project Nightfall" mērķis ir nodot ukraiņiem visprogresīvākos ieročus, lai atbalstītu viņus karā ar Krieviju.

Projekta ietvaros Lielbritānija ir izsludinājusi konkursu, lai ātrā tempā izstrādātu no zemes palaižamas ballistiskās raķetes, kuru darbības rādiuss pārsniedz 500 kilometrus un kas paredzētas darbam augstas bīstamības kaujas laukos ar spēcīgiem elektromagnētiskajiem traucējumiem, paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Plānots, ka viena šāda raķete neizmaksās vairāk nekā 800 000 sterliņu mārciņu (920 800 eiro). Lielbritānija iecerējusi ražot līdz desmit raķešu sistēmām mēnesī, atklāja ministrija.

Ministrija pavēstīja, ka projekts tiks piešķirts trim nozares komandām, no kurām katra saņems līgumu par deviņiem miljoniem sterliņu mārciņu, lai 12 mēnešu laikā izstrādātu, attīstītu un piegādātu pirmās trīs raķetes izmēģinājumu veikšanai.

Raķetes būs iespējams izšaut no dažādiem transportlīdzekļiem un būs iespējams izšaut vairāku lādiņus ar nelielu laika atstarpi, kā arī raķešu sistēmu būs iespējams atvilkt pāris minūtēs. Tas, kā uzskata Londona, ļaus Ukrainas spēkiem uzbrukt militārajiem mērķiem, pirms Krievija spēs reaģēt.

 2025. gads Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nav nesis vērā ņemamus panākumus karā pret Ukrainu, un situācija nākotnē, visticamāk, tikai pasliktināsies, analizē laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ). Izdevums pieļauj, ka kara nogurdinātie sabiedrotie un oligarhi varētu izdarīt spiedienu uz Putinu, lai piespiestu viņu sēsties pie sarunu galda.

Laikraksts norāda, ka pērn Krievijas karaspēks okupējis mazāk nekā 1% Ukrainas teritorijas. Ar šādiem tempiem Krievijai būtu nepieciešams vēl gads, lai sasniegtu Doneckas apgabala robežas.

Krievijas militāro vājumu un reputāciju iedragājusi arī ASV zibensoperācija Venecuēlā, aizturot diktatoru Nikolasu Maduro, kā arī incidenti ar Krievijas tankkuģa aizturēšanu. Politologs Abass Gaļjamovs norāda, ka ASV panākumi Venecuēlā demoralizē gan Krievijas sabiedrību, gan eliti, parādot, kā patiesībā jāizskatās efektīvai militārajai operācijai.

WSJ akcentē, ka pieaug arī ekonomiskais spiediens un iekšējā neapmierinātība. Krievijas kara izdevumi 2025. gadā sasnieguši 15,5 triljonus rubļu (pieckāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gadu), bet ieņēmumi no naftas un gāzes kritušies par 34%. Lai segtu budžeta deficītu, PVN likme no 1. janvāra paaugstināta no 20% uz 22%.

"Levada centra" aptaujas liecina par krasu sabiedriskās domas maiņu – 2025. gada beigās miera sarunu uzsākšanu vēlējās 67% iedzīvotāju, bet kara turpināšanu atbalstīja vairs tikai 25%.

Izdevums uzsver, ka Putins nevar turpināt konfliktu bez savas apkārtnes atbalsta. Elites locekļu neapmierinātību veicina sankcijas, iesaldētie aktīvi Eiropas bankās un augstās procentu likmes, kas slāpē investīcijas. Ja ASV piegādās Ukrainai nepieciešamos ieročus cīņai pret droniem un raķetēm, elite varētu pieprasīt Putinam pieņemt miera plānu, kas būtu pieņemams arī Ukrainai.

Nākamais sarunu raunds par kara izbeigšanu starp Ukrainu un Krieviju gaidāms februāra beigās, taču iespējas pabeigt karu līdz 2026. gada beigām nav, intervijā izdevumam "Ukrainska Pravda" atzinis bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Eksministrs pauda pārliecību, ka līdz ziemas beigām nekāda vienošanās ar krieviem par uguns pārtraukšanu netiks panākta. "Kāpēc viņi grāva enerģētiku un ekonomiku pirms ziemas, lai pēkšņi apstātos? Skaidrs, ka tā nav viņu stratēģija," skaidroja Kuleba.

Viņš norādīja, ka Vladimirs Putins karos "līdz savam pēdējam elpas vilcienam", jo viņam tā ir ērtāk pārvaldīt valsti. Lai gan Krievijā ekonomiskā situācija pasliktinās un spiediens pieaug, Maskavai joprojām ir rezerve – Ķīna. Tāpēc, pēc Kulebas domām, Putinam šobrīd nav intereses pārtraukt uguni, kamēr nav izpildīts uzdevums par pilnīgu Doneckas apgabala ieņemšanu.

Kuleba uzskata, ka panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu ir iespējams, taču tā nebūs ilga Krievijas provokāciju dēļ. Kā piemēru viņš minēja neseno incidentu ar it kā notikušo Ukrainas dronu uzbrukumu Putina rezidencei Valdajā. "Lūk, tā arī strādās uguns pārtraukšanas režīms," brīdināja diplomāts.

Naktī uz pirmdienu Krievijas karaspēks uzbrucis Odesai ar trieciendroniem, kā rezultātā bojāts elektroenerģijas objekts un ievainoti civiliedzīvotāji, ziņo aģentūra UNIAN.

Odesas apgabala prokuratūra informē, ka uzbrukumā cietusi civilā infrastruktūra un dzīvojamā apbūve. Bojātas sešas privātmājas un viena vieglā automašīna. Ievainojumus guvis 40 gadus vecs vīrietis un 64 gadus veca sieviete.

Odesas pilsētas militārās administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks norādījis, ka infrastruktūras objekta bojājuma dēļ dažviet pārtraukta elektroapgāde. Viena privātmāja uzbrukumā sagrauta pilnībā.