TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis izsakās par Ukrainas karaspēka ielaušanos Krievijas teritorijā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pentagons un Persijas līča valstis apsver iespēju iegādāties Ukrainas pārtvērējdronus, lai aizsargātos pret Irānas "Shahed" droniem, vēsta "Financial Times".
- Ukraina ir izstrādājusi lētus masveidā ražotus pārtvērēju bezpilota lidaparātus, kas maksā tikai dažus tūkstošus dolāru gabalā;
- Tas ir ievērojami lētāk nekā "Patriot" raķetes (~13,5 miljoni ASV dolāru katra), kas pašlaik tiek izmantotas, lai notriektu "Shahed" dronus (~30 000 ASV dolāru);
- Tā kā Irānai potenciāli varētu būt desmitiem tūkstošu "Shahed" dronu, valstis meklē izmaksu ziņā efektīvāku aizsardzības metodi;
- Ukrainas tehnoloģijas ir kļuvušas ļoti pieprasītas, pateicoties tās plašajai pieredzei Krievijas dronu uzbrukumu apkarošanā.
❗️The Pentagon and Persian Gulf countries are considering the purchase of Ukrainian interceptor drones to protect against Iranian “Shaheds,” – FT.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 5, 2026
▪️Ukraine has developed cheap mass-produced interceptor UAVs costing just a few thousand dollars each;
▪️This is significantly… pic.twitter.com/RCwOWYjigL
Čehijas daudzfunkcionālie helikopteri UH-1Y "Venom" tiks izvietoti Polijā, lai aizsargātu valsts gaisa telpu no ienaidnieka droniem.
Source: https://t.co/FKPMrfIGl4
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 5, 2026
Viņš paziņoja, ka Irāna ir bijusi viens no galvenajiem faktoriem, kas ļāvis Krievijai veikt militāras darbības pret Ukrainu, jo īpaši piegādājot "Shahed" dronus.
Pēc viņa teiktā, pašreizējais spēcīgais spiediens uz Irānu no Izraēlas un Amerikas Savienoto Valstu puses varētu mazināt Teherānas spēju eksportēt savu haosu uz Krieviju — un līdz ar to arī pret Ukrainu.
❗️NATO Secretary General Mark Rutte: Pressure on Iran could weaken its ability to assist Russia in the war against Ukraine
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 5, 2026
He stated that Iran has been one of the key factors enabling Russian military actions against Ukraine, particularly through the supply of Shahed drones.… pic.twitter.com/TM9R30fzUP
Reģionā aktīvi darbojās pretgaisa aizsardzības sistēmas.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 5, 2026
Nīderlande savām "Orka" zemūdenēm ir izvēlējusies franču F21 Mk2 torpēdu amerikāņu torpēdu vietā.
Source: https://t.co/L8JudLV8h8
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 5, 2026
Netālu no Vovčanskas krievu trieciengrupa padevās pēc tam, kad tai trāpīja 429. "Ahilleja" brigādes drons. Četri okupanti viens pēc otra izrāpās no savas aizsegas ar paceltām rokām.
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 155 droniem, un 136 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem no Brjanskas, Kurskas, Miļļerovas un Primorskoahtarskas virzieniem Krievijā, kā arī no Hvardijskes un Čaudas okupētajā Krimā.
No 155 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 100 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 18 trieciendronu trāpījumi astoņās vietās, atlūzas nogāzušās trīs vietās, norādīja Gaisa spēki.
Sarunas par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu, kurās piedalās Maskava, Kijiva un Vašingtona, ir apturētas Irānas kara dēļ, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Lasi vairāk šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 270 400 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 900 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 727 tankus, 24 142 bruņutransportierus, 37 915 lielgabalus un mīnmetējus, 1667 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1319 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 158 381 bezpilota lidaparātu, 4384 spārnotās raķetes, 30 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 81 224 automobiļus un autocisternas, kā arī 4079 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Dronu triecienā Krievijas ostā Novorosijskā bojāta Melnās jūras flotes fregate "Admirālis Esens" – uzbrukumā cietusi kuģa virsbūve un iznīcinātas svarīgas radioelektroniskās sistēmas.
Analītiķi norāda, ka drons trāpījis fregates vidējai virsbūvei. Trieciena rezultātā detonējuši uz tās izvietotie granātmetēji "PK-10".
Šī eksplozija radījusi nopietnus bojājumus kuģa elektronikai. Cietis radioelektroniskās cīņas komplekss "TK-25", ko izmanto ienaidnieka radaru uztveršanai un traucējumu radīšanai. Tāpat bojāti mērķu izgaismošanas radari "MR-90 Oreh", kas nodrošina kuģa zenītraķešu vadību lidojuma beigu posmā.
Vienlaikus pētnieki pieļauj, ka drona atlūzas sabojājušas arī kuģa galveno pārskata radaru "Fregat-M2M". Šī sistēma ir atbildīga par gaisa un virsūdens mērķu tālo atklāšanu, kā arī primārās informācijas nodošanu kaujas vadības iekārtām.
Fregate "Admirālis Esens", kas nolaista ūdenī 2014. gada rudenī, ir otrs "Admirāļa Grigoroviča" klases kuģis Krievijas Melnās jūras flotes bruņojumā. Kuģa triecienbruņojuma pamatā ir universālās palaišanas iekārtas, kas spēj vienlaikus nest astoņas spārnotās raķetes "Kalibr" vai "Oniks".
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



