TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Sestdien norisināsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Speciālo uzdevumu vienības kaujinieku un reindžeru fiziskās sagatavotības ievadtests.
Fiziskās sagatavotības ievadtesta nokārtošana dod iespēju sākt Speciālo uzdevumu vienības kaujinieka sagatavošanās posmu vai reindžera kursu. Uz reindžeru kvalifikāciju var pretendēt gan vīrieši, gan sievietes.
Kandidātiem uz Speciālo uzdevumu vienības kaujinieku un reindžeru apmācībām jāizpilda fiziskās sagatavotības ievadtests, kas ietver 800 metru skrējienu, 30 atspiešanās, 100 metru sprintu, 16 reižu 20 kilogramu smilšu maisa pacelšanu uz 1,5 metru augstas platformas, 50 metru "fermera pastaigu", nesot katrā rokā 20 kilogramu smagas ūdens kannas, 20 pietupienus ar 20 kilogramu smilšu maisu un noslēdzošo 800 metru skrējienu. Visi vingrinājumi tiek veikti sporta tērpā, un kopējais kontroles laiks ir 14 minūtes. Pēc tam kandidāti kārto 10 kilometru pārgājienu ar 15 kilogramu mugursomu, kas jāveic 1 stundā un 30 minūtēs.
Iestājpārbaudījumi norisināsies arī 13. decembrī un 2026. gada 24. janvārī. Pieteikties iespējams, rakstot uz e-pastu "dienests.suv@mil.lv" ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms izvēlētā testa datuma.
Speciālo uzdevumu vienības kaujinieki ir īpaši atlasīti un apmācīti karavīri, kas veic speciālās operācijas, nodrošina atbalstu citām vienībām un apgūst taktiskās, fiziskās un psiholoģiskās prasmes darbībai augsta riska situācijās.
Reindžeri ir Speciālo uzdevumu vienības apakšvienība, kas specializējas mazo vienību taktikā, speciālajā izlūkošanā un tiešo darbību veikšanā. Reindžeru apakšvienība spēj veikt visus NATO Speciālo operāciju spēkiem noteiktos pamatuzdevumus - militāro palīdzību, speciālo izlūkošanu un tiešās darbības. Papildus reindžeri būs spējīgi veikt arī nekonvencionālo karadarbību, kā arī atbalstīt pretterorisma operācijas, tādējādi stiprinot valsts iekšējo drošību un spēju operatīvi reaģēt uz hibrīdiem draudiem.
ASV prezidents Donalds Tramps ir pārliecināts, ka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim nekas cits neatliks kā pieņemt piedāvāto miera plānu.
Viņš norādīja, ka, ja Zelenskis to nepieņems, ASV atbalsts tiks apturēts. “Es domāju, ka miers starp Ukrainu un Krieviju tuvojas,” piebilda ASV prezidents.
"Ziedot.lv" atklāj akciju "Silto drēbju dienas", kuras laikā vāks siltās drēbes kara bēgļu ģimenēm no Ukrainas. Der viss: džemperi, virsdrēbes, cepures, šalles, cimdi, arī pledi, apavi un somas. Ziedot var tikai tīras un valkāšanai derīgas drēbes.
Šajā nedēļas nogalē, 22. un 23. novembrī, tirdzniecības centros "Spice" un "Akropole Alfa" no plkst. 10:00 līdz 18:00 varēs ziedot siltās drēbes grūtībās nonākušajiem līdzcilvēkiem. Bet var arī siltās drēbes nogādāt uz "Ziedot.lv" biroju.
Donalds Tramps kopā ar jaunievēlēto Ņujorkas mēru Zorhanu Mamdani žurnālistiem Baltajā namā sniedza komentārus.
Vaicāts, vai viņš runājis ar Volodimiru Zelenski par 28 punktu miera plānu Ukrainai, Tramps atbildēja: “Mums ir plāns. Tas, kas notiek, ir briesmīgi. Tas ir karš, kam nekad nebūtu bijis jānotiek.”
“Mēs domājam, ka mums ir veids, kā panākt mieru. Viņam tas būs jāapstiprina,” piebilda ASV prezidents.
Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir palaidusi vairāk nekā 112 000 “Shahed” dronu uz Ukrainu, piektdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Oleksandrs Sirska.
Sirska sacīja, ka Irānā radītie triecienu droni galvenokārt tēmēti uz dzīvojamām mājām un civilās infrastruktūras objektiem, nogalinot bērnus un citus civiliedzīvotājus. “Shahed” kamikadzes tipa droni spēj lidot simtiem kilometru, sasniedzot pat Ukrainas rietumu pilsētas, tostarp Ļvovu.
Russia has launched more than 112,000 Shahed drones at Ukraine since the start of the full-scale invasion, Commander-in-Chief of the Ukrainian Armed Forces Oleksandr Syrskyi claimed Friday.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 21, 2025
Syrskyi said the Iranian-designed attack drones have primarily targeted homes and…
Savā jaunākajā jautājumu–atbilžu sesijā par Ukrainu militārais analītiķis Maikls Klārks analizēja Vladimira Putina skatījumu uz Ukrainas teritorijas sagrābšanu.
“Viņa galvenais kara mērķis ir absorbēt Ukrainu, un tas nav mainījies kopš 2014. gada,” sacīja Klārks. “Viņa tuvākais kara mērķis — ņemot vērā, ka 2022. gadā viņam neizdevās pārņemt visu Ukrainu… — sākotnēji šķita Donbass.
“Taču šie mērķi ir paplašinājušies no Donbasa uz Zaporižju un Hersonu, un tagad izskatās, ka krievu spēki cenšas virzīties arī uz Dņipropetrovskas reģionu.
“Putina kara mērķi šķiet ļoti elastīgi. Tie mainās tāpēc, ka viņa galīgais mērķis ir Ukrainas iekarošana. Viņš to ir skaidri pateicis.”
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un ASV prezidents Donalds Tramps telefonsarunā pārrunājuši Savienoto Valstu rosināto miera plānu Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara izbeigšanai, pavēstīja Vācijas valdības preses sekretārs Štefans Kornēliuss
Telefonsaruna notikusi "uzticības pilnā un konstruktīvā" gaisotnē, puses saskaņojušas "nākamos soļus" padomnieku līmenī, norādīja Kornēliuss.
Tagad Mercs informēs Eiropas partnerus.
Mercs ir pirmais Savienoto Valstu NATO sabiedrotais Eiropā, kas ar Trampu pārrunājis ASV 28 punktu miera plānu, norāda ziņu aģentūra DPA.
Saruna ilgusi aptuveni 15 minūtes.
Avots Vācijas valdībā DPA apliecināja, ka Eiropas sabiedrotie tagad strādā pie sava "starpniecības dokumenta", kas vēl tiek apspriests.
Lietuva neizslēdz iespēju slēgt robežu ar Baltkrieviju uz nenoteiktu laiku, ja situācija pasliktināsies, piektdien paziņoja premjerministre Inga Ruginiene.
Ceturtdien Lietuva atkal atvēra divus robežšķērsošanas punktus ar Baltkrieviju, taču tās pašas dienas vakarā kontrabandistu baloni atkal traucēja Viļņas lidostas darbību. Turklāt no Baltkrievijas joprojām nav izbraukušas Lietuvas kravas automašīnas.
"Šodien mēs redzam, ka varam atkal atvērt robežas, bet mēs neizslēdzam iespēju, ka tās atkal varētu slēgt uz nenoteiktu laiku, ja situācija pasliktināsies," Ruginiene teica žurnālistiem Kauņas lidostā.
"Gaisa baloni ir mūsu jaunā realitāte, bet tie liek mums pārdomāt mūsu procedūras. Šodien mēs varam teikt, ka lidostas slēdzam retāk un gatavojamies katram jaunam draudam, kas mūs sagaida," viņa piebilda.
Baltijas valstīm nevajadzētu uztraukties par iespējamu Krievijas uzbrukumu, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, komentējot jautājumu par tālāku konflikta eskalāciju Ukrainā.
Plašāk lasīt šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



