TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 234 no krievu lidrobotiem, vēsta LETA.

Fiksēti 17 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi 11 apkaimēs. Vēl astoņās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Ja Krievija izvēlēsies paplašināt savus jūras kodolspēkus, “Karelia” (K-18) varētu kļūt par pirmo papildu platformu, kas tiktu izvietota Ziemeļu flotē, neaizstājot kādu jau esošu kuģi. Praktiski tas nozīmētu vairāk ballistisko raķešu — un vairāk kodolgalviņu — kaujas gatavībā Barenca jūrā un plašākā Arktikas reģionā.

Pēdējo desmit gadu laikā Krievija ir ieviesusi vairākas ceturtās paaudzes ballistisko raķešu zemūdenes no “Borei” un “Borei-A” klasēm, taču vienlaikus tā ir prioritāri pagarinājusi arī vecāko padomju laika “Delta IV” klases kuģu kalpošanas laiku, kas norīkoti Ziemeļu flotei.

“Karelia” tika ielikta būvē 1987. gadā — tajā pašā gadā, kad Mihails Gorbačovs teica savu nozīmīgo Murmanskas runu. Uzrunājot klausītājus šajā Arktikas pilsētā, viņš izklāstīja redzējumu par reģionu kā “miera zonu”, signalizējot par Kremļa politikas maiņu no militāras konfrontācijas uz sadarbību.

Zemūdenes karoga pacelšanas ceremonija notika 1989. gada 11. oktobrī, tikai dažas nedēļas pirms Berlīnes mūra krišanas.

Šodien šķiet, ka “Karelia” Vladimiram Putinam ir īpaša simboliska nozīme. Tā ir ne tikai viena no pēdējām ballistisko raķešu zemūdenēm, kas uzbūvēta Padomju Savienībā — valstī, kuras sabrukumu Putins vēlāk nodēvēja par “20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu” —, bet tā figurēja arī viņa pirmajā oficiālajā braucienā pēc sākotnējās uzvaras vēlēšanās 2000. gada martā.

Pēc divu dienu ilgām sarunām starp Ukrainas un ASV delegācijām prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija joprojām nevēlas izbeigt karu. Viņš norādīja, ka ASV uzmanība pašlaik daļēji ir vērsta uz pieaugošo spriedzi ap Irānu, vienlaikus turpinoties centieniem izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu.

Zelenskis uzsvēra nepieciešamību pēc stingrām drošības garantijām un brīdināja, ka bez tām saglabāsies konflikta atkārtošanās risks, vienlaikus norādot uz iespējamu gūstekņu apmaiņas turpināšanu.

Mācībās piedalījās vairāk nekā 4000 karavīru no 9 valstīm, kā arī aptuveni 1000 militāro un civilo ekspertu no 25 valstīm. No šīm valstīm tikai Ukrainai ir pieredze pilna mēroga karā.

Krievija turpina paplašināt savu bezpilota lidaparātu tehnoloģiju. Ukraina notrieca jaunu un retu Krievijas bezpilota lidaparātu "Klin”, kas spēj darboties līdz pat 120 km attālumā.

Krievijas bruņotie spēki precīzi nometa divas KAB-250 bumbas uz Ukrainas pilsētu Druživku Doņeckas apgabalā. Pilsētā joprojām atrodas aptuveni 7000 iedzīvotāju

Netālu esošajā ciematā Majdanā Krievijas uzbrukumos gāja bojā viens cilvēks un četri citi tika ievainoti, tostarp 12 gadus vecs bērns

Vēl viena parasta diena Krievijas pilsētā Kurskā — šī palaišanas vieta tiek regulāri izmantota okupācijas spēkiem, lai palaistu ballistiskās raķetes "Iskander-M“ un S-400 uz Ukrainas teritoriju 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis platformā "Telegram" svētdien norādīja, ka pēc divu dienu ASV un Ukrainas delegāciju sarunām ir signāli, ka ir iespējama turpmāka gūstekņu apmaiņa un diskusijas par drošības garantijām Ukrainai un Eiropai.

Visi sanāksmju aspekti tiks detalizēti apspriesti pēc sarunu grupas atgriešanās Ukrainā, norādīja prezidents.

"Tomēr kopumā situācija joprojām ir diezgan caurredzama - [Krievijas diktators Vladimirs] Putins nevēlas izbeigt karu. Taču galvenais ir tas, ko vēlas pasaule," pauda Zelenskis.

"Mums visiem kopā ir jādara viss iespējamais un turpināsim darīt visu iespējamo, lai izbeigtu šo karu," uzsvēra Ukrainas valsts vadītājs.

ASV un Ukrainas delegāciju sarunās, kas vakar un šodien notika Floridā, panākts progress, platformā "X" svētdien pauda ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs.

Sarunās Floridā galvenā uzmanība tika pievērsta "turpmākai plaisu pārvarēšanai un atlikušo jautājumu risināšanai, un tajās tika panākts izrāviens svarīgā humānā jautājumā", norādīja Vitkofs.

Tramps vairākkārt mudinājis Ukrainu uz kompromisiem, lai izbeigtu 2022. gada februārī Krievijas sākto pilna mēroga karu.

Krievijas valdība gatavo iespējamo 10 % samazinājumu visiem „neizšķirīgajiem” izdevumiem šā gada budžetā, ziņoja avoti aģentūrai Reuters.

Tomēr galīgais lēmums būs atkarīgs no tā, cik ilgtspējīgs būs naftas cenu kāpums, ko izraisījis karš Irānā, norādīja avots.

Krievija saskaras ar dubultu triecienu – samazinās budžeta ieņēmumi no enerģijas pārdošanas un notiek ekonomikas palēnināšanās, kas ietekmē nodokļu ieņēmumus no citām ekonomikas nozarēm.