TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas aizstāvji Oleksandrivkas virzienā atkarojuši 400 kvadrātkilometru lielu teritoriju

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Augstākas kvalitātes satelītattēli parāda naftas bāzes trieciena sekas Veļikije Luki, Pleskavas apgabalā. Gandrīz visas uzglabāšanas tvertnes ir nodegušas, un aptuveni puse no tām ir iznīcināta.
Higher quality satellite images show the aftermath of a strike on the oil depot in Velikiye Luki, Pskov region. Nearly all storage tanks were scorched and about half of them were destroyed. https://t.co/X45yPyzzgY pic.twitter.com/9uzC4YvdVA
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 23, 2026
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien aicinājis izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju, lai tā pārtrauktu karu pret Ukrainu, un brīdinājis neļauties ilūzijām par barbarismu, kas valda Krievijā.
"Šis karš beigsies tikai tad, kad Krievija vairs neredzēs jēgu to turpināt. Kad Krievija vairs nevarēs cerēt, ka iegūs kādu teritoriju, kad Krievijas izmaksas par šo neprātu būs kļuvušas pārāk augstas," paziņoja Mercs, Berlīnē piedaloties Konrāda Adenauera fonda organizētā forumā, kas veltīts Ukrainai. "Tāpēc mums ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Krieviju. Mums tas ir pat jāpastiprina," viņš uzsvēra.
Vācijas kanclers apsūdzēja Krieviju vienaldzībā pret cilvēktiesībām un cilvēka dzīvību un kara noziegumu pastrādāšanā Ukrainā.
Viļņas mērs Valds Benkunsks pirmdien ierosināja Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejai gādāt par to, lai māksliniekiem, kas uzstājas Krievijā, tās okupētajās teritorijās vai Baltkrievijā, ar likumu tiktu aizliegts iebraukt Lietuvā.
"Nesenie gadījumi Viļņā - ar reperiem Morgenšternu un Gio Piku - liecina, ka mums nav reāli strādājoša mehānisma, kas aizsargātu Lietuvas informācijas un kultūras telpu no prokremliski noskaņotiem cilvēkiem. Realitāte ir apkaunojoša - (..) man pašam nākas uzraudzīt, uz kādiem pasākumiem tiek pārdotas biļetes, vai arī Viļņas iedzīvotāji vēršas pie manis par šādiem gadījumiem, un tad mēs skrienam pakaļ vilcienam, vēršoties ministrijās," sacīts Viļņas pašvaldības izplatītajā Benkunska paziņojumā.
Robežsardzes gaisa izlūkošanas un bezpilota lidaparātu (FPV) operatori no STRIX vienības veica triecienus Krievijas pozīcijām Slobožanskes dienvidu virzienā. Tika iznīcināti divas lauka noliktavas, slēptuves, ģenerators, divi transportlīdzekļi, divas elektroniskās karadarbības sistēmas un personāls.
Border guard aerial reconnaissance and FPV drone operators of the STRIX unit struck Russian positions on the South Slobozhanskyi direction. Two field depots, shelters, a generator, two vehicles, two electronic warfare systems and personnel were destroyed. #Ukraine pic.twitter.com/0j4C8bQklI
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 23, 2026
Ukrainas Aizsardzības ministrija strādā pie visaptverošas mobilizācijas reformas, paziņoja aizsardzības ministrs Fjodorovs. Viņš norādīja, ka tiks piedāvāts sistēmisks risinājums, lai risinātu gadu gaitā uzkrātās problēmas, vienlaikus saglabājot valsts aizsardzības spējas un operacionālo efektivitāti.
Ukraine’s Defense Ministry is working on a comprehensive mobilization reform, Defense Minister Fedorov said. He noted that a systemic solution will be proposed to address problems accumulated over years, while preserving the country’s defense capability and operational… pic.twitter.com/rxYgnezMDR
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 23, 2026
Dronu lidojuma diapazons ir 2500 kilometri, kas nozīmē, ka šāds bezpilota lidaparāts varētu viegli sasniegt vietas, kur tika izvietoti eksponātu eksemplāri.
Activists showed Russian-Iranian Shahed drones to Czech and Slovak residents, which daily target Ukraine
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 23, 2026
The drones have a flight range of 2,500 kilometers, meaning that such a UAV could easily reach the locations where the display copies were set up 📸 UkrInform pic.twitter.com/UoVZCAbEPd
Krievu militārais blogeris Romanovs apgalvo, ka vairāki ciemati Kramatorskas rajonā nav pilnībā Krievijas kontrolē, neskatoties uz "oficiālajiem ziņojumiem". Saskaņā ar viņa vērtējumu Ukrainas spēki joprojām atrodas Sofiivkas, Toretskas, Mirnohradas un Časivjaras daļās. Viņš arī norāda, ka Novopavļivka un Pavļivka pilnībā atrodas Ukrainas kontrolē.
"Dažiem tā ir dzīvības cena. Citiem - prēmijas un apbalvojumi," viņš piebilda.
Russian milblogger Romanov says several settlements in the Kramatorsk district are not fully under Russian control despite "official reports". According to his assessment, Ukrainian forces remain in parts of Sofiivka, Toretsk, Myrnohrad and Chasiv Yar. He also states that… pic.twitter.com/XQ4EQm6WKL
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 23, 2026
Latvijas Paralimpiskā komiteja un tās sportisti nepiedalīsies ziemas paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, informēja Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK).
Kā norāda LPK, lēmums par nepiedalīšanos pasākumā jebkādā formātā pieņemts, solidarizējoties ar Ukrainu un reaģējot uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) un Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) pieņemto lēmumu ļaut desmit agresorvalstu sportistiem startēt ziemas paralimpiskajās spēlēs.
Lēmumu par nepiedalīšanos klātienē ziemas paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā LPK paziņoja jau 18. februārī, kad Rīgas pilī svinīgā ceremonijā tika nosaukti Latvijas delegācijas karognesēji, bet šodien pieņemts lēmums, ka Latvijas sportisti nebūs redzami arī videoprojekcijās, kuras plānots filmēt pirms atklāšanas ceremonijas un demonstrēt tās laikā.
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs paziņojis, ka jauna sarunu kārta varētu notikt 26.–27. februārī.
"Krievija turpina uzstāt uz kontroli pār Donbasu. Šonedēļ varētu notikt ieslodzīto apmaiņa."
❗️A new round of negotiations may take place on February 26–27 — Head of the Office of the President of Ukraine Budanov
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
"Russia continues to insist on control over Donbas.
A prisoner exchange may occur this week." pic.twitter.com/xJq9iMceBe
Nelielas ienaidnieka grupas, iespējams, slēpjas pagrabos — pret tām tiek veikti pretsabotāžas pasākumi.
Apmetnes it kā okupācija ir vēl viena Krievijas viltus ziņa.
❗️Ternuvate is under the control of the 🇺🇦Ukrainian Defense Forces.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
Small enemy groups may be hiding in basements — counter-sabotage measures are being carried out against them.
The alleged occupation of the settlement is yet another Russian fake. pic.twitter.com/t6ws0Z5dmC
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



