TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai

Naktī uz trešdienu Ukrainas armija uzbrukusi ar lidrobotiem un raķetēm Krievijas dienvidu reģioniem un krievu okupētajai Krimas pussalai, ziņo vietējās varasiestādes un mediji.

Ap plkst. 1 ukraiņi uzbruka Sevastopolei ar lidrobotiem un raķetēm "Storm Shadow", pavēstīja krievu okupācijas iestāžu vadītājs Mihails Ravožajevs.

Viena no raķetēm trāpījusi Centrālās bankas dienvidu pārvaldes ēkā, izraisot ugunsgrēku. Gaisa vilnis nodarījis postījumus blakus esošajam astoņstāvu dzīvojamajam namam.

Citā pilsētas rajonā raķete nodarījusi postījumus šobrīd neizmantotai administratīvajai ēkai.

Okupantu ieceltais vietvaldis apgalvo, ka cietušo uzbrukumā neesot.

Krievu Z blogeris Maksims Kalašņikovs ir pārliecināts, ka Kremļa plāni uzbrukt "lēmumu pieņemšanas centriem" Kijivā tikai pasliktinās Krievijas pozīcijas karā.

Krievijas armija, visticamāk, nespēs īstenot savus draudus par "sistemātiskiem" triecieniem pret "lēmumu pieņemšanas centriem" Kijivā. Tai trūkst spēku, lai to izdarītu. Šo paziņojumu savā blogā sniedza pazīstamais krievu Z blogeris un "dusmīgais patriots" Maksims Kalašņikovs. Vairāk lasi šeit.

Naktī uz trešdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 163 uzbrukuma dronus un dronus imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

150 no krievu droniem Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem.

Fiksēti astoņu uzbrukuma dronu trāpījumi septiņās apkaimēs. Vēl četrās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.

Krievu uzbrukums turpinās un Ukrainas gaisa telpā atrodas vairāki citi iebrucēju droni.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 358 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1000 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 955 tankus, 24 618 bruņutransportierus, 42 790 lielgabalu un mīnmetēju, 1805 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1397 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1485 sauszemes bezpilota sistēmas, 313 342 bezpilota lidaparātus, 4687 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 99 645 automobiļus un autocisternas, kā arī 4224 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija brīdinājusi Armēniju, ka var vienpusēji apturēt vai denonsēt līgumu par dabasgāzes, naftas produktu un neapstrādātu dimantu piegādēm, ja Erevāna turpinās tuvināšanos Eiropas Savienībai (ES).

Par to Erevānu otrdien savā vēstulē brīdinājis Krievijas enerģētikas ministrs Sergejs Civiļevs, ziņo laikraksts "Kommersant".

Krievija un Armēnija noslēdza līgumu 2013. gadā. Saskaņā ar līgumu Krievija uz nenoteiktu laiku atcēla eksporta nodokļus naftas produktu, gāzes un dimantu piegādēm Armēnijai.

Ukrainas karavīri no "Čornij Lis" ("Melnā meža") brigādes iznīcināja Krievijas "Buk-M3" pretgaisa aizsardzības sistēmu Doneckas apgabalā.

Naftas cenas drīz sāks kristies, jo ASV un Irāna ir gandrīz vienojušās par miera līguma noteikumiem. Tas novedīs pie budžeta krīzes un IKP sabrukuma Krievijā jau 2026. gada rudenī. Šo viedokli pauda neatkarīgais Krievijas ekonomists Vjačeslavs Širjajevs. 

Eksperts uzskata, ka ASV vairs nepagarinās atļauju Krievijas naftas pārdošanai, kas jau ir iekrauta tankkuģos. Kremlis saņems papildu ieņēmumus no sankciju pakļautās naftas pārdošanas trīs mēnešus, maijs būs pēdējais mēnesis. Tomēr pat ar to Krievijas Federācijas papildu budžeta ieņēmumi nepārsniegs 10% no budžeta deficīta.

Širjajevs uzskata, ka pēc tam, kad ASV un Irāna panāks miera līgumu, kas atvērs Hormuza šaurumu, akciju cenas strauji kritīsies, un reālās naftas piegāžu cenas no Krievijas nokritīsies zem 30 ASV dolāriem. 

Tas ir tāpēc, ka pēc kara Tuvajos Austrumos beigām Persijas līča valstis atkal varēs eksportēt naftu ar tankkuģiem caur Hormuza šaurumu. Pašlaik tām šādas iespējas faktiski nav. Pirms ASV un Izraēlas kara pret Irānu, kas sākās 2026. gada 28. martā un joprojām turpinās, Persijas līča valstis līdz pat 20% savas naftas pasaules tirgū nosūtīja caur Hormuza šaurumu. Ja šaurums tiks atkal atvērts, vairs nebūs globāla enerģijas trūkuma, un interese par Krievijas naftu samazināsies. Širjajevs uzskata, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un ASV prezidents Donalds Tramps Pekinas tikšanās laikā vienojās par kara izbeigšanas nosacījumiem Tuvajos Austrumos. Ķīna ir gatava pieņemt bagātinātu urānu no Irānas, un Teherāna, kā ziņots, tam ir piekritusi.

Krievijas Valsts dome otrajā un trešajā lasījumā pieņēmusi likumprojektu, kas ļauj arestēt uz ārvalstīm izbraukušo Krievijas pilsoņu īpašumus, otrdien vēsta tīmekļa medijs RBK.

Īpašumi tiks arestēti cilvēkiem, kas ir izdarījuši pārkāpumus "pret Krievijas interesēm" saskaņā ar Krievijas Administratīvā kodeksa pantiem, tajā skaitā par "ārvalstu aģentu darbības kārtības pārkāpšanu" un "ekstrēmistisku materiālu izplatīšanu", teikts dokumentā.

Likums stāsies spēkā 1. septembrī.

"Tiem, kas ir aizbēguši uz ārzemēm un no turienes, izmantojot Rietumu sponsoru naudu, aicina uz terorismu un ekstrēmismu, attaisno nacismu, apvaino mūsu karavīrus un virsniekus, jāsaprot, ka viņiem būs jāatbild par to, ko tie izdarījuši," klāstīja Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins, piebilstot, ka tas attiecas "gan uz kriminālpārkāpumiem, gan administratīviem pārkāpumiem".

Jaunās sankcijas aizliedz ne tikai importēt, bet arī iegādāties un piegādāt Krievijas urānu — gan tieši, gan ar starpnieku palīdzību.

Volčanskas virzienā Apvienoto spēku grupējuma "Hižak" brigādes kaujinieki iznīcināja divus Ziemeļkorejas 75. tipa MLRS raķešu palaidējus, kas uzstādīti uz KTDR šasijas.

Tika iznīcināti arī ienaidnieka tanki, artilērijas ieroči, transportlīdzekļi, bezpilota lidaparātu operatoru pozīcijas un pārnēsājamā MSL-20045 radara stacija.