TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “saturīga saruna” par karu un mieru

Naktī uz otrdienu ukraiņu lidrobotu uzlidojuma rezultātā Krievijas Krasnodaras novada Poltavskā izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē, ziņo vietējās varasiestādes.

Ugunsgrēka dzēšanā, ko it kā izraisījušas notriekta lidrobota atlūzas, iesaistīti 32 cilvēki un septiņas tehnikas vienības.

Uz laiku slēgta arī satiksme uz lielceļa Poltavska-Trudobeļikova.

Polijas pilsētā Biala Podlaskā netālu no Baltkrievijas robežas ziņots par Krievijas mākslinieka Semeona Skrepecska nāvi. Saskaņā ar mediju informāciju incidents noticis teritorijā, kur atrodas arī bēgļu centrs, un izmeklēšanā tiek pieļauta vairāku personu iesaistīšanās.

Tiek ziņots, ka mākslinieks pēc izbraukšanas no Krievijas dzīvojis Biala Podlaskā kopā ar ģimeni, iepriekš šķērsojot bēgļu uzņemšanas centru, kurā viņš kādu laiku uzturējies. Izmeklēšanas ietvaros aizturēts taksometra vadītājs, kurš esot atradies netālu no Baltkrievijas konsulāta pilsētā.

Skrepecskis iepriekš bija pazīstams ar savu kritisko un satīrisko mākslu, kurā viņš attēloja Krievijas amatpersonas, tostarp Vladimiru Putinu un Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu karikatūru veidā. Viņš arī piedalījies protesta akcijās, tostarp pie Krievijas vēstniecības Berlīnē, kur viņš publiski pauda politisku vēstījumu ar saviem mākslas darbiem.

"Mēs uzskatām, ka viena no spēcīgākajām atbildēm, ko Eiropa var sniegt uz Krievijas uzbrukumiem un pastāvīgajām agresijas darbībām, ir paātrināt mūsu pievienošanās procesu," pauda Zelenskis.

"Bieži vien rodas sajūta, ka mums vienmēr ir jācīnās spēcīgāk nekā citiem, lai virzītos uz priekšu ceļā uz ES. Ukraina ir nopelnījusi tiesības virzīties ātrāk. Un tieši tāds politiskais lēmums Eiropai šodien ir nepieciešams."

"Mēs esam gatavi virzīties uz priekšu visos Eiropas Savienības pievienošanās sarunu virzienos un uzskatām, ka savu mājasdarbu esam paveikuši. To atzīst arī Eiropas partneri. Tāpēc aicinām nekavējoties turpināt sarunu procesu un virzīties uz nākamo posmu visās atlikušajās jomās pēc šodien jau sāktās pirmās sadaļas atvēršanas," uzsvēra Zelenskis.

"Mēs ar prezidentu Trampu apspriedām, ka šādu tikšanos varētu organizēt ASV... kur Putinam būtu daudz grūtāk atteikties no tikšanās.

Somijā izvirzītas apsūdzības kuģa "Fitburg" kapteinim Krievijas pilsonim un bocmanim Azerbaidžānas pilsonim par divu telekomunikāciju kabeļu bojāšanu Somu līcī starp Somiju un Igauniju, pirmdien paziņoja Somijas prokuratūra.

Abien izvirzītas apsūdzības par īpašuma bojāšanu un telekomunikāciju traucēšanu.

Viņi tika turēti aizdomās par divu zemūdens telekomunikāciju kabeļu pārraušanu un mēģinājumu sabojāt vēl astoņus zemūdens savienojumus, velkot bojātu enkuru aiz kuģa vismaz 130 kilometrus pa jūras gultni.

Prokuratūra paziņoja, ka vēlāk pieņems lēmumu par to, vai izvirzīt apsūdzības vēl diviem apkalpes locekļiem.

Prokuratūra norādīja, ka incidents radījis "būtiskus tūlītējus zaudējumus" un "nopietnu apdraudējumu telekomunikāciju, elektroenerģijas un gāzes tīklu darbībai Somijā".

Apsūdzētie neatzīst savu vainu noziegumos, kas notika Igaunijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Somija aizturēja "Fitburg" 2025. gada 31. decembrī, kad tas bija ceļā no Sanktpēterburgas Krievijā uz Haifu Izraēlā. 12. janvārī kuģis tika atbrīvots, taču vairākiem apkalpes locekļiem tika aizliegts atstāt Somiju.

"Fitburg", kam ir Sentvinsentas un Grenadīnu karogs, no Krievijas uz Izraēlu veda konstrukciju tēraudu. Lai gan Krievijā ražotais konstrukciju tērauds ir pakļauts Eiropas Savienības sankcijām, Somijas muita norādīja, ka šajā gadījumā sankciju pārkāpums nav noticis, jo "Fitburg" iegājis Somijas ostā pēc Somijas robežsardzes rīkojuma.

Viens no sabojātajiem kabeļiem pieder Somijas telekomunikāciju uzņēmumam "Elisa".

Jau vēstīts, ka "Elisa" Vecgada dienas rītā konstatēja kabeļa bojājumu un par to ziņoja Somijas varasiestādēm. Somijas robežsardzes patruļkuģis un helikopters aizdomās turēto kuģi fiksēja Somijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, un tika konstatēts, ka kuģa enkurs ir nolaists jūrā. Somijas robežsardze lika kuģim apstāties, pacelt enkuru un doties uz Somijas teritoriālajiem ūdeņiem, un kuģis tika nogādāts Kantvikas ostā.

"Elisa" paziņoja, ka bojātā kabeļa dēļ uzņēmuma klientiem ne Somijā, ne Igaunijā netika radīti sakaru traucējumi.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien apstiprinājušas oficiālu sarunu sākšanu par dalību ES ar Ukrainu un Moldovu pirmajā sarunu sadaļā, paziņoja Eiropas Komisija (EK).

"Šodien mēs sākam sarunas par pievienošanās procesa pamatiem, tostarp tiesiskumu, brīvību un pamattiesībām," pavēstīja EK.

Pirmā ES tiesību aktu grupa "Pamatprincipi" aptver jautājumus, kas saistīti ar tiesu sistēmu, iestādēm, publiskā iepirkuma sistēmām, finanšu kontroli un statistiku.

Sarunas iespējams sākt, jo jaunā Ungārijas valdība piekritusi atteikties no to bloķēšanas, kas notika iepriekšējā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna laikā.

Ukraina iesniedza pieteikumu dalībai ES dažas dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā. Drīz pēc tam pieteikumu iesniedza arī Moldova, un abu valstu iestāšanās tiek uzskatīta par vienotu procesu.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmē Krievijai noteikto sankciju sarakstam pievienotas jaunas fiziskas un juridiskas personas, turklāt bloks gatavo jaunas sankcijas.

"Šie pasākumi ir vērsti pret Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa sirdi, tās "ēnu floti" un tīkliem, kas veicina Maskavas hibrīduzbrukumus pret Eiropu," pirmdien paziņoja ES augstākā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Kaja Kallasa.

Pasākumi ietver aktīvu iesaldēšanu un iebraukšanas aizliegumu vairākiem bezpilota lidaparātu un cita militārā aprīkojuma ražotājiem un piegādātājiem, ko Krievija izmanto Ukrainā.

ES arī piemēroja sankcijas 24 organizācijām un divām personām, kas saistītas ar Krievijas tā saukto "ēnu floti" jeb tankkuģiem un kravas kuģiem, kurus Maskava izmanto, lai apietu sankcijas.

Daži no sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem atrodas Ķīnā, Libērijā, Turcijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Azerbaidžānā un Honkongā.

Turklāt sankcijas tika piemērotas desmit personām, kas tiek vainotas par to, ka ir Krievijas propagandisti.

"Viņi ir atbildīgi par dezinformācijas izplatīšanu, kuras mērķis ir attaisnot, veicināt vai leģitimēt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, vai arī izplatīt naidīgus un manipulējošus naratīvus, kas vērsti pret Ukrainu un kuru mērķis ir dehumanizēt ukraiņus vai sagrozīt vēsturiskos faktus," pausts ES paziņojumā.

Saistībā ar Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi 2024. gadā ES arī piemēroja ierobežojošus pasākumus 15 personām un vienai organizācijai, kuru vidū ir Krievijas tiesneši un prokurori, kā arī tiesībsargājošās, Federālā drošības dienesta (FSB) un medicīnas personāls.

Sankcijām pakļauto personu sarakstam pievienots Krievijas bijušais bērnu tiesībsargs un jurists Pāvels Astahovs, ģenerālprokurors Aleksandrs Gucans, kā arī Prezidenta kultūras iniciatīvu fonds.

Sankciju sarakstam ir pievienots arī valsts korporācijas "Rosteh" direktors Oļegs Jevtušenko un "Rosteh" konvencionālo ieroču, munīcijas un speciālo ķīmisko vielu kompleksa rūpniecības direktors Behans Ozdojevs.

Paralēli tiek apspriesta ES 21. sankciju pakete, ES ārlietu ministru sanāksmes laikā Luksemburgā teica Kallasa.

"Katrs pasākums samazina Krievijas rīcības brīvību. Un skaitļi runā paši par sevi," viņa sacīja, piebilstot, ka "Rietumvalstu sankcijas jau ir izmaksājušas Krievijai aptuveni 1-1,3 triljonus eiro. Akmeni pēc akmens mēs graujam Krievijas kara ekonomikas pamatus".

Nākamajā sankciju paketē varētu iekļaut ieceļošanas ES teritorijā aizliegumu Krievijas karavīriem, kuri ir cīnījušies karā pret Ukrainu.

ES ārlietu ministri tikās pēc Krievijas pēdējiem nakts uzbrukumiem Ukrainai, kas izraisīja ugunsgrēku UNESCO pasaules mantojuma objektā Kijivā.

Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls raksturoja šos uzbrukumus kā "noziedzīgus uzbrukumus", kas bija vērsti pret Eiropas kultūras objektiem, kuriem ir neatsverama vērtība.

"Tas liecina, ka Krievijas pusē joprojām nav patiesas gribas uzsākt sarunas," teica Vādefuls, kamēr tiek spekulēts par iespējamu sarunu atsākšanu starp Ukrainu un Krieviju par pamieru.

Ukrainas amatpersonas pirmdien agri no rīta paziņoja, ka naktī notikušajā jaunajā Krievijas uzbrukumu vilnī Ukrainai tika nogalināti vairāki cilvēki, kā arī izcēlās ugunsgrēks UNESCO aizsargātajā Kijivas Pečeru klostera kompleksa galvenajā baznīcā.

Krievijas Irkutskas apgabalā mācību lidojuma laikā avarējis bumbvedējs Tu-22M3, ziņo Krievijas Aizsardzības ministrija. Sociālajos tīklos publicēti kadri, kuros redzams, kā krīt lidmašīna, vēlāk avārijas vietā paceļas dūmu mākoņi.

"Apkalpe katapultējās. Pilotu dzīvībai un veselībai draudi nav. Uz zemes nav postījumu. Lidmašīna veica lidojumu bez kaujas munīcijas," paziņoja ministrija.

Irkutskas apgabala gubernators Igors Kobzevs paziņoja, ka avārijas iemesls varētu būt problēmas ar dzinējiem.

Pirms tam Kobzevs pavēstīja, ka četri apkalpes locekļi nogādāti slimnīcā, trīs no viņiem - ar vieglām traumām, viens - ar vidēji smagām traumām.

Tu-22M3 ir modernizēta padomju lidmašīnas Tu-22M versija, kas paredzēta jūras un sauszemes mērķu iznīcināšanai attālumā līdz 2200 km no bāzes lidlaukiem, izmantojot vadāmas raķetes un aviācijas bumbas.

Krievija aktīvi izmanto šos bumbvedējus uzbrukumos Ukrainai, tostarp ar raķetēm H-22 un "Kinžal". 2024. gada aprīlī šāds lidaparāts avarēja Stavropoles apgabalā. Ukraina toreiz paziņoja, ka Tu-22M3 tika notriekts, pateicoties Galvenās izlūkošanas pārvaldes un Ukrainas gaisa spēku kopīgajam darbam.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedāvājis Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam sarunas organizēt šonedēļ Francijā notiekošā G7 samita laikā.

"Mēs esam paziņojuši, ka esam gatavi tikties ar Putinu G7 samita laikā, jo tur būs [ASV prezidents Donalds] Tramps un [Francijas prezidents Emanuels] Makrons, proti, eiropieši un amerikāņi. Es domāju, ka tā ir ļoti laba iespēja visiem satikties kopā," Zelenska teikto žurnālistiem Krievijas uzbrukumā cietušā Kijivas Pečeru klostera apmeklējuma laikā citēja ziņu aģentūra "Reuters".

"Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis bija vienisprātis, bet Krievija atkal parādīja, ka nav gatava sarunām," piebilda Ukrainas prezidents.

Kā vēstīja "Reuters", kāda no Ukrainas amatpersonām atklāja, ka Zelenskis informēja ASV un Francijas prezidentu Makronu par priekšlikumu rīkot sarunas "Lielā septiņnieka" samita laikā. Ukraina arī nosūtīja uzaicinājumu tieši krievu kolēģiem, bet nesaņēma skaidru atbildi, teica amatpersona.

Iepriekš atklātā vēstulē Putinam Zelenskis ierosināja tikties personīgi uz sarunām un pauda viedokli, ka karš palielina slogu uz Krievijas ekonomiku. Atbildot uz to, Putins publiski paziņoja, ka neredz iemeslu tādu sarunu organizēšanai un ka Ukrainas bezpilotu lidaparātu uzlidojumi nerada ekonomisku draudus Krievijai.

G7 samits notiek no 15. jūnija līdz 17. jūnijam Francijas kūrortā Eviānā. Makrons ir paziņojis, ka vienā no samita sēdēm piedalīsies arī Ukrainas prezidents.

G7 valstu grupu veido ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija.