TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Dānijas premjere brīdina: ja Tramps iebruks Grenlandē, NATO ir beigas. Putins būs īstenojis savu sapni

Beļģija ir gatava nodrošināt aviāciju, jūras spēkus un instruktorus Ukrainas bruņoto spēku apmācībai, lai atbalstītu mieru Ukrainā pēc kara beigām.

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar vienu ballistisko raķeti "Iskander-M" un 95 trieciendroniem un droniem imitatoriem, trešdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki, vēsta LETA.

Raķete un 81 drons notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 14 trieciendronu trāpījumi astoņās vietās.

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons otrdienas vakarā pēc Labas gribas koalīcijas valstu līderu sanāksmes Parīzē paziņoja, ka Zviedrija ir gatava atbalstīt Ukrainu ar iznīcinātājiem un resursiem Melnās jūras atmīnēšanai pēc tam, kad būs panākta miera vienošanās ar Krieviju, vēsta LETA.

"Šodien Parīzē tika panākts ievērojams progress (..). Zviedrija ir gatava sniegt ieguldījumu drošības garantijās Ukrainai un pārējai Eiropai, kad Ukrainā tiks panākta miera vienošanās," platformā "X" pavēstīja Kristersons.

Viņš norādīja, ka Zviedrija ir gatava nodrošināt iznīcinātājus "Gripen" gaisa telpas novērošanai virs Ukrainas, resursus atmīnēšanai Melnajā jūrā un turpināt Ukrainas virsnieku apmācību.

"Priekšnoteikums, protams, ir panākt miera līgumu, skaidri noteikt daudznacionālo spēku iesaistīšanās noteikumus un saņemt oficiālu parlamenta apstiprinājumu," norādīja Zviedrijas premjerministrs.

"Zviedrija ir gatava dot savu ieguldījumu miera nodrošināšanā Eiropā," viņš piebilda.

Pēc tikšanās Parīzē arī Beļģija paziņoja, ka tās ieguldījums "būs vērsts uz gaisa un jūras spēju nodrošināšanu, kā arī uz centieniem apmācības jomā".

Jau vēstīts, ka Francija, Lielbritānija un Ukraina otrdien Labas gribas koalīcijas valstu līderu sanāksmē Parīzē parakstīja deklarāciju par daudznacionālo spēku izvietošanu Ukrainā pēc pamiera panākšanas. Kā sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons, šīs drošības garantijas nozīmē, ka Ukrainai nebūs jāpadodas un ka nākotnē netiks pārkāpts neviens miera līgums.

Makrons norādīja, ka līderi vienojušies par pamiera uzraudzības mehānismiem ASV vadībā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 214 500 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 515 tankus, 23 865 bruņutransportierus, 35 857 lielgabalus un mīnmetējus, 1595 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1269 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 101 849 bezpilota lidaparātus, 4137 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 73 224 automobiļus un autocisternas, kā arī 4037 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

ASV prezidents Donalds Tramps izskata “dažādas iespējas”, kā iegūt Grenlandi, un ir spējīgs to anektēt ar varu, otrdien paziņoja Baltais nams. Šāds paziņojums par ASV NATO sabiedrotās Dānijas plānoto aplaupīšanu sniegts dažas stundas pēc tam, kad vairāku Eiropas valstu līderi apliecināja atbalstu Dānijai. Pirms tam Dānijas premjerministre Mete Fredriksena paziņoja, ka jebkāds ASV uzbrukums nozīmēs beigas gan NATO, gan vispārējai drošībai, kas tika sasniegta pēc Otrā pasaules kara.

Tramps “ir skaidri norādījis, ka Grenlandes iegūšana ir Savienoto Valstu nacionālās drošības prioritāte, un tas ir vitāli svarīgi, lai atturētu mūsu pretiniekus Arktikas reģionā,” paziņoja Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita. “Prezidents un viņa komanda apspriež dažādas iespējas, kā sasniegt šo svarīgo ārpolitikas mērķi, un, protams, augstākā virspavēlnieka rīcībā vienmēr ir ASV armijas izmantošanas iespēja.”

Vairāk lasiet šeit.

Tikmēr pēc nieka 6 dienām Krievijas asiņainā invāzija Ukrainā būs ilgāka nekā tās priekšteces PSRS Lielais tēvijas karš pret nacistisko Vāciju. Tikai Sarkanajai armijai izdevās iekarot visu Austrumeiropu un ieņemt Berlīni, bet Putins tā arī nav spējis sagrābt nevienu Ukrainas apgabala centru, bet iekāroto un 2022. gada septembrī avansā savā konstitūcijā ierakstīto Hersonas un Zaporižjas, kā arī Doneckas apgabala nocietināto Slovjanskas un Kramatorskas saņemšanai "uz sudraba paplātes" atliek cerēt uz ASV prezidentu Donalda Trampa labvēlību, ka viņš piespiedīs Ukrainu pieņemt Kremļa fīrera prasības.

Francija, Lielbritānija un Ukraina otrdien Labas gribas koalīcijas valstu līderu sanāksmē Parīzē parakstīja deklarāciju par daudznacionālo spēku izvietošanu Ukrainā pēc pamiera panākšanas.

Kā sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons, šīs drošības garantijas nozīmē, ka Ukrainai nebūs jāpadodas un ka nākotnē netiks pārkāpts neviens miera līgums.

Makrons sacīja, ka līderi vienojušies par pamiera uzraudzības mehānismiem ASV vadībā.

Kā pavēstīja ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, Ukrainas sabiedrotie ir lielā mērā pabeiguši darbu pie drošības garantijām Ukrainai pēc Krievijas izvērstā kara beigām, piebilstot, ka teritoriālie jautājumi ir visproblemātiskākā joma, kas vēl jārisina.

"Mēs domājam, ka esam lielā mērā pabeiguši drošības protokolus, kas ir svarīgi, lai Ukrainas iedzīvotāji zinātu, ka tad, kad tas beigsies, tas beigsies uz visiem laikiem," viņš sacīja, piebilstot, ka teritorijas būs "vissvarīgākais jautājums" un "cerams, ka attiecībā uz to mēs spēsim panākt zināmus kompromisus".

Labas gribas koalīcijas valstu līderu kopīgajā paziņojumā teikts, ka sabiedrotie arī vienojās turpināt ilgtermiņa militāro palīdzību un bruņojumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas "paliks pirmā aizsardzības un atturēšanas līnija" pēc jebkādas miera vienošanās parakstīšanas.

Ārvalstis nodrošinās miera nodrošināšanas pasākumus uz sauszemes, jūrā un gaisā, kas tiks īstenoti pēc tam, kad "būs notikusi ticama karadarbības pārtraukšana".

Sabiedrotajiem vēl ir jāpabeidz "saistošas saistības", kurās izklāstīts, ko tie darīs, lai atbalstītu Ukrainu un atjaunotu mieru Krievijas turpmāka uzbrukuma gadījumā.

Samitā pieņemta Parīzes deklarācija, kuru veido pieci punkti.

ASV uzņemas vadīt potenciālā pamiera režīma uzraudzības organizēšanu. Tiks izveidota arī īpaša komisija, lai reaģētu uz jebkādiem pārkāpumiem un noteiktu vainīgos.

Koalīcijas locekļi nolēma turpināt atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus, kuriem jābūt "pirmajai līnijai", lai novērstu jaunu Krievijas agresiju. Tam būtu jāietver Ukrainas bruņoto spēku finansēšana, ieroču piegāde un palīdzība nocietinājumu būvniecībā.

Deklarācija paredz nosūtīt uz Ukrainu daudznacionālus spēkus, kuru sastāvā būs Labas gribas koalīcijas dalībnieki. Viņiem jāpalīdz atjaunot Ukrainas armiju un jāpalīdz atturēt. "Ir veikta koordinēta militārā plānošana, lai sagatavotos atturēšanas pasākumiem gaisā, jūrā un uz sauszemes, kā arī Ukrainas bruņoto spēku atjaunošanai," teikts dokumentā. Šie spēki tiks izvietoti tikai pēc karadarbības beigām Ukrainā, un tiem var palīdzēt ASV.

Tāpat paredzēta juridiski saistoša apņemšanās atbalstīt Ukrainu Krievijas uzbrukuma gadījumā nākotnē, lai atjaunotu mieru. Punktā teikts, ka deklarācijas parakstītāji šādas saistības galīgi noformulēs nākotnē, un tās "var ietvert militāro spēju, izlūkošanas, loģistikas atbalsta, diplomātisko iniciatīvu, papildu sankciju ieviešanas izmantošanu".

Piektais punkts ietver apņemšanos attīstīt ilgtermiņa sadarbību aizsardzības jomā ar Ukrainu. Tā ietvertu militāro apmācību, kopīgu ieroču ražošanu un sadarbību izlūkošanas jomā.

Lielbritānija un Francija izveidos militārās bāzes Ukrainā, ja tiks panākta miera vienošanās ar Krieviju, paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers.

"Ir svarīgi, ka mēs sākam gadu šādā veidā - Eiropas un Amerikas sabiedrotie, plecu pie pleca ar Ukrainas prezidentu Zelenski, iestājoties par mieru. Un mēs esam tuvāk šim mērķim nekā jebkad agrāk. Bet, protams, lielākie izaicinājumi vēl ir priekšā," viņš piebilda.

Vācijas bruņotie spēki varētu pievienoties topošajiem daudznacionālajiem spēkiem, taču bāzēsies teritorijā, kas robežojas ar Ukrainu, paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

"Vācija turpinās sniegt politisku, finansiālu un militāru ieguldījumu. Tas varētu, piemēram, ietvert spēku izvietošanu Ukrainai kaimiņos esošajā NATO teritorijā pēc pamiera noslēgšanas," viņš sacīja. Tiklīdz tiks panākta vienošanās par novērošanas spēkiem, valdība un parlaments "lems par Vācijas ieguldījuma veidu un apjomu", viņš sacīja, piebilstot, ka pagaidām Berlīne "neko neizslēdz".

Mercs arī sacīja, ka Ukrainai un tās sabiedrotajiem Eiropā būs jāpieņem kompromisi, lai panāktu taisnīgu miera līgumu.

"Mums noteikti būs jāpieņem kompromisi", lai izbeigtu gandrīz četrus gadus ilgušo karu, viņš pavēstīja, piebilstot, ka "mēs nesasniegsim diplomātiskus risinājumus kā no mācību grāmatas".

Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta pēc sanāksmes pavēstīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir gatava atbalstīt miera līgumu Ukrainā ar civilajām un militārajām misijām uz vietas. "Mēs palīdzēsim, izmantojot ES civilās un militārās misijas uz vietas. Ukrainai ir jābūt visspēcīgākajā iespējamajā pozīcijā - pirms pamiera, tā laikā un pēc tā," viņš teica.

Arī Spānijas premjerministrs Pedro Sančess sacīja, ka ir gatavs "nostiprināt mieru Ukrainā ar militāru klātbūtni".

Itālija un Polija, gluži pretēji, norādīja, ka to karaspēka klātbūtne Ukrainā kā daļa no drošības garantijām nav sagaidāma.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pavēstīja, ka Ukrainas sabiedroto sanāksmē Parīzē tika demonstrēta spēcīga vienotība.

Prezidents Volodimirs Zelenskis atzinīgi novērtēja sabiedroto piedāvātās drošības garantijas Ukrainai, kas stātos spēkā pēc iespējamā pamiera.

"Ir svarīgi, ka šodien koalīcijai ir būtiski dokumenti. Tie nav tikai vārdi. Ir konkrēts saturs: visu koalīcijas valstu kopīga deklarācija un trīspusēja Francijas, Lielbritānijas un Ukrainas deklarācija," sacīja Zelenskis.

ASV Valsts departamenta krievu valodas kontā parādījies vēstījums, kas varētu būt kā vāji slēpti draudi Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.

Publicētajā attēlā redzams ASV prezidents Donalds Tramps ar valsts sekretāru Marko Rubio un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktoru Džonu Retklifu. Attēlā lieliem burtiem krieviski rakstīts “Nespēlējiet spēlītes ar prezidentu Trampu”, bet paraksts vēsta “Prezidents Tramps ir cilvēks, kas rīkojas. Nezinājāt? Tagad zināt.”

Vairāk lasiet šeit.

Ļipeckas apgabala Usmanā pēc nakts drona uzbrukuma naftas bāzē izcēlušās pamatīgas liesmas.