TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu

Ukrainas Bruņoto spēku Teritoriālās aizsardzības spēku karavīrs un militārais eksperts Oleksandrs Musijenko uzskata, ka nesenie bezpilota lidaparātu triecieni Maskavai kalpo kā atgādinājums, ka tieši no Ukrainas ir atkarīgs, vai 9. maijā Sarkanajā laukumā varēs notikt plānotā parāde.

"Mēs demonstrējam, kā tas varētu izskatīties un ka parāde var vienkārši nenotikt. Mums tas ir principiāli svarīgi, lai gan daži to uztver kā joku. Taču mēs skaidri parādām – no mums ir atkarīgs, vai 9. maijā Sarkanajā laukumā kaut kas notiks, vai arī, iespējams, nenotiks nekas," uzsvēra militārais eksperts, piebilstot, ka Ukrainai ir iespēja izjaukt plānotos pasākumus un atspēkot Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova apgalvojumus, ka Putina uzrunu gaida visā pasaulē.

Pēc Musijenko teiktā, šie triecieni ir nopietna Ukrainas militāro spēju un tālā darbības rādiusa ieroču priekšrocību demonstrācija. Eksperts uzsvēra, ka šāds instrumentārijs stiprina Ukrainas pozīcijas iespējamās miera sarunās, ļaujot veidot dialogu no spēka pozīcijām. Viņš atsaucās uz Ukrainas prezidenta iepriekš teikto Erevānā, tiekoties ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru, ka Ukraina ir gatava sarunām, taču tām jābūt balstītām uz stingriem argumentiem, kas ļautu atspēkot Putina prasības.

Jau ziņots, ka naktī uz 4. maiju Maskavai uzbruka droni. Krievijas galvaspilsētas mērs sākotnēji paziņoja, ka bezpilota lidaparāts ietriecies ēkā Mosfiļmovskas rajona apkārtnē, taču vēlāk kļuva zināms, ka "FP-1" tipa drons nokritis tiešā Kremļa tuvumā. Šis ir pirmais šāds gadījums ilgākā laika posmā.

Krievijas armijas ofensīva Ukrainā ir apsīkusi, un pirmo reizi ilgākā laika periodā fiksēts gadījums, kad Krievijas spēki nevis saglabā esošās pozīcijas, bet ir spiesti atkāpties un zaudēt iepriekš ieņemtās teritorijas, liecina ASV Kara izpētes institūta (ISW) jaunākie dati.

Saskaņā ar ISW apkopoto informāciju šā gada aprīlī Krievijas karaspēks ir atkāpies no pozīcijām 116 kvadrātkilometru platībā. Kā norāda pētnieki, šis ir pirmais šāds reģistrētais teritoriālo zaudējumu gadījums kopš 2024. gada augusta.

Situācijas attīstība frontē liecina, ka Krievijas armija sākusi zaudēt tās teritorijas, kuras pati iepriekš bija ieņēmusi.

Pēc ekspertu paustā, Maskavai tas ir īpaši nelabvēlīgs signāls. Pēc vairākus mēnešus ilguša spiediena un intensīviem mēģinājumiem pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas tagad parādās pazīmes, ka Krievijas spēkiem kļūst arvien grūtāk noturēt esošo fronti.

Aizvadītajā naktī Krievijas galvaspilsēta Maskava piedzīvojusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu, vienam no droniem ietriecoties daudzstāvu ēkā Mosfiļmovskajas ielā, kas atrodas aptuveni sešu kilometru attālumā no Kremļa, vēsta ārvalstu mediji.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins ir apstiprinājis uzbrukuma faktu. Saskaņā ar amatpersonas sniegto informāciju incidentā cietušo nav.

Kā liecina informācija sociālo tīklu uzraudzības kanālos, bezpilota lidaparāti lidojuma laikā virs pilsētas manevrējuši ārkārtīgi zemā augstumā.

Zīmīgi, ka šis uzbrukums Krievijas galvaspilsētai noticis vien piecas dienas pirms 9. maijā Sarkanajā laukumā plānotās ikgadējās militārās parādes.

To šie kādreizējie aktieri, dvīņi Vladimirs un Jurijs Torsujevi stāsta propagandistam Antonam Krasovskim, kurš — kā anekdotē "esesieti patrieca no darba par pārmērīgu nežēlību" — 2022. gada beigās tika atstādināts no augstā amata Krievijas propagandas ruporā "Russia Today", izpelnoties pat Margaritas Simonjanas kritiku par aicinājumiem slīcināt un dedzināt bērnus Ukrainā.

Peru prokuratūra sākusi izmeklēšanu pēc tam, kad saņemti iesniegumi no šīs valsts pilsoņiem, kuru radiniekus Krievijā ievilināja ar darba solījumiem, bet uz vietas viņiem atņēma pases un nosūtīja uz fronti Ukrainā.

Kā Reģionu partijas pārstāvis Carjovs tika ievēlēts Ukrainas parlamentā 2002. gadā, taču 2014. gadā pārbēga pie Krievijas  atbalstītajiem Donbasa separātistiem, kļūst par veidojuma "Novorossija" parlamenta priekšsēdētāju līdz tā darbības beigām 2015. gadā. Atbalstīja Krievijas invāziju 2022. gadā.

Jau ziņots, ka pirmo reizi kopš ilgiem laikiem "sakarā ar operatīvo situāciju" Maskavas Sarkanajā laukumā vispār nebūs militārās tehnikas parādes, bet daudzviet valstī atcelti svinīgie pasākumi, kamēr jau piekto gadu turpinās Krievijas invāzija Ukrainā, bet ukraiņu atbildes triecieni sasniedz agresorvalsts pilsētas ļoti tālu no frontes līnijas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par uzbrukumu Melnajā jūrā diviem Krievijas tankkuģiem ūdeņos netālu no ieejas Novorosijskas ostā.

"Mūsu karavīri turpina piemērot sankcijas pret Krievijas nelegālo naftas floti - ir iznīcināti divi šādi kuģi ieejas Novorosijskas ostas akvatorijā," viņš rakstīja platformā "Telegram".

Ukrainas prezidents norādīja, ka šie tankkuģi tika aktīvi izmantoti naftas pārvadāšanai. "Tagad vairs netiks," viņš piebilda.

Zelenskis pateicās ģenerālštāba priekšniekam Andrejam Hnatovam par operācijas vadību, Ukrainas Drošības dienesta pretizlūkošanas darbiniekiem un Ukrainas Jūras spēkiem par "nemainīgi lietderīgiem" rezultātiem.

"Ukrainas tālās darbības spējas tiks vispusīgi attīstītas - jūrā, gaisā un uz sauszemes," uzsvēra Ukrainas prezidents.