Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “saturīga saruna” par karu un mieru

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “sat...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 19:33
Lavrovs atkal saskata “zaudējošo Ukrainu” — acīmredzot tā ir ērtāk nekā paskatīties uz Krieviju

Krievijas ārlietu ministrs apgalvo, ka Eiropa “nopietni kļūdās”, ja uzskata, ka Maskava zaudē karu. Pēc Lavrova teiktā, zaudētāju pusē šobrīd esot Ukraina, nevis Krievija.

Tieši tāpēc, viņš norāda, Krievija nepieņemšot nekādus ultimātus.

Kremlis turpina noraidīt realitāti kā “ilūziju” — īpaši tad, ja runa ir par karu, sankcijām, pieaugošajiem zaudējumiem un cenu, ko Krievija maksā jau vairāk nekā četrus gadus.

Šodien 19:11
Zelenskis ir ierosinājis rīkot tikšanos ar Putinu G7 samita ietvaros, kurā piedalītos ASV un ES līderi

Kā norāda Ukrainas prezidents, Krievija atkal ir parādījusi savu attieksmi pret sarunām — atbildot ar jauniem uzbrukumiem Ukrainai, nevis ar dialogu.

G7 samits notiks no 15. līdz 17. jūnijam.

Šodien 18:34
Uzbrukums Lavrai ir līdzvērtīgs uzbrukumam Parīzes Dievmātes katedrālei

"Aizvakar vakarā Krievija atkal parādīja savu nežēlību, veicot masveida uzbrukumu Kijivai un nodarot ārkārtīgi nopietnus postījumus Debesbraukšanas katedrālei, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā,“ sacīja Žans-Noels Barro.

"Mums, frančiem, tas ir līdzvērtīgi Parīzes Dievmātes katedrāles vai Sen-Denī bazilikas bombardēšanai,“ viņš piebilda.


 

Šodien 17:54
Ukraina un Moldova sper nākamo soli ceļā uz dalību Eiropas Savienībā

Eiropas Savienībā pirmdien oficiāli sākta iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu par pirmo ES tiesību aktu grupu, kas pazīstama kā "Pamatprincipi". Šī grupa aptver jautājumus, kas saistīti ar tiesu sistēmu, iestādēm, publiskā iepirkuma sistēmām, finanšu kontroli un statistiku.

Parlamentārieši pārrunājuši izaicinājumi ceļā uz dalību ES, tostarp turpmāko reformu īstenošana un gatavība krīžu situācijām. 

Amatpersonas pievērsās arī drošības jautājumiem, tostarp Krievijas hibrīdapdraudējumiem. Tika apspriesta Moldovas pieredze cīņā ar dezinformāciju, propagandu un vēlēšanu procesu ietekmēšanas mēģinājumiem.

Šodien 17:33
Baltkrievijā tiek ražoti ieroči Krievijai simtiem miljonu eiro vērtībā

Baltkrievijas rūpnīcās tiek ražoti ieroči Krievijai saskaņā ar simtiem miljonu eiro vērtiem līgumiem, tādējādi atbalstot Maskavas agresijas karu pret Ukrainu, noskaidrots opozīcijas organizācijas "Belpol" veiktajā izmeklēšanā.

"Belpol", kas apvieno bijušos Baltkrievijas drošības struktūru darbiniekus un darbojas emigrācijā, izmeklēšanā izmantojusi nopludinātus dokumentos, kas liecina par Krievijas pasūtījumiem Baltkrievijas bruņojuma rūpnīcām.

Baltkrievija pārdod Krievijai transportlīdzekļus, optisko aprīkojumu, šāviņus un čaulas, teikts "Belpol" ziņojumā.

Dokumenti liecina, ka Baltkrievijas Rūpniecības ministrija pieprasījusi jaunus pasūtījumus. "Belpol" rīcībā nonācis arī lūgums piešķirt aizdevumu, kuru parakstījis rūpniecības viceministrs Aļaksejs Kazlovs.

Nauda tiktu izmantota, lai ražotu 122 milimetru lādiņus Oršas rūpnīcā "Legmaš". Iepriekš grūtībās nonākusī "Legmaš" tagad ir strauji attīstījusies, pateicoties munīcijas komponentu piegādēm no Krievijas, norādīts ziņojumā.

Dokumenti liecina arī par to, ka Baltkrievijas optikas uzņēmums "BelOmo" 2024. gadā izpildīja pasūtījumu par militārās optikas aprīkojumu vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru (70 miljoni eiro) vērtībā.

Šodien 16:55
Ribinskā jau otro dienu deg naftas noliktava

Ribinskā jau otro dienu pēc kārtas virs pilsētas virmo bieza melna dūmu mākonis no degošās naftas noliktavas.

Šodien 16:22
Krievijas masveida uzbrukuma laikā Kijevas metro nakti pavadīja gandrīz 42 000 cilvēku

Gandrīz 42 000 cilvēku, tostarp 3400 bērnu, nakti pavadīja Kijevas metro, kamēr Krievija uz Ukrainu izšāva 681 raķeti un bezpilota lidaparātu.

Galvaspilsētā gāja bojā pieci cilvēki; triecieni skāra Kijevas Pečerskas Lavras katedrāli un iznīcināja Ukrainas lielāko kinokostīmu kolekciju.

Šodien 15:26
Krievija izplata melus, ka Kijivas Pečeru klosteri sabombardējuši paši ukraiņi

Krievijas okupācijas spēki, izmantojot savus propagandas kanālus, cenšas novelt atbildību par vēsturiskās svētvietas iznīcināšanu uz Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Pēc naktī notikušā uzbrukuma Kijivai, Maskava paziņoja, ka klosterim trāpījusi ukraiņu raķete, taču oficiālā informācija liecina par pretējo.

Kā raidījuma "Ranok.Live" ēterā paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku komunikācijas nodaļas vadītājs Jurijs Ihnats, uzbrukumā izmantots Irānā izstrādātais trieciendrons "Shahed".

Šodien 14:59
Pēc drona trieciena Kijivas Pečeru klosterī postījumus fiksē ANO un UNESCO eksperti

Kijivas Pečeru klosterī notikušā trieciena vietā jau strādā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un UNESCO pārstāvji, lai fiksētu radītos bojājumus. Lai gan uguns Uspenskas katedrāles iekštelpās nav iekļuvusi, ēkā bija izveidojies spēcīgs piedūmojums.

Katedrāles ikonostasam nav redzamu bojājumu. Tomēr ēkas velvē ir izsisti divi caurumi un jūtama deguša koka smaka, savukārt ūdens uz grīdas palicis pēc ugunsdzēsēju un glābēju darba.

Triecieni svētvietai veikti tikai ar bezpilota lidaparātiem. Dažādi postījumi fiksēti arī citviet klostera teritorijā.

Lai gan Uspenskas katedrālē bija ārkārtīgi spēcīgs piedūmojums, ugunsgrēka pirmajās minūtēs izdevās veiksmīgi evakuēt visas iekštelpās esošās kultūras vērtības un eksponātus. Izglābto priekšmetu vidū ir unikāli 16., 17. un 18. gadsimta vēsturiskie objekti.

Šodien 14:31
 Krievija vilina ārvalstniekus ar viltus darba piedāvājumiem, lai nosūtītu karot uz Ukrainu

Krievija izmanto viltus darba sludinājumus, izglītības stipendijas un migrācijas aģentūru pakalpojumus, lai ievilinātu valstī ārvalstniekus, kurus vēlāk piespiež parakstīt militāros līgumus un nosūta uz fronti Ukrainā. Šī vervēšanas shēma īpaši aktīvi tiek vērsta pret Āfrikas valstu pilsoņiem, atsaucoties uz Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centra ziņojumu, vēsta britu laikraksts "The Telegraph".

Izdevums apraksta 25 gadus vecā kenijieša Maikla pieredzi. Pērn viņam ticis piedāvāts apsarga darbs Krievijas armijas aizmugures objektos, solot aptuveni 5600 sterliņu mārciņu (ap 6600 eiro) vienreizēju pabalstu un 1700 mārciņu mēnešalgu. Taču, ierodoties Krievijā, viņam iedots parakstīt militāro līgumu krievu valodā, ko viņš nav sapratis. Pēc tam vīrietim izsniegts ierocis un viņš bez jebkādas militārās apmācības nosūtīts uz fronti Ukrainā.

 

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".