TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: gandrīz 100 okupanti pēkšņā uzbrukumā iekļuvuši Hrabovskē

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paziņoja, ka tuvākajās dienās plāno tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

"Mēs nezaudējam nevienu dienu. Esam vienojušies par visaugstākā līmeņa tikšanos drīzumā ar prezidentu Trampu," Zelenskis rakstīja platformā "X".

"Līdz Jaunajam gadam var daudz ko izlemt," piebilda Ukrainas prezidents.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 202 070 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 840 iebrucēji.

Iespējas panākt kara beigas Ukrainā 2026. gadā ir lielākas nekā tās bija šogad, tādu viedokli pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Viņš uzsvēra, ka nevar droši apgalvot, ka 2026. gadā karš varētu beigties, taču iespējas ir krietni lielākas nekā tās bija šogad, un tam ir vairāki iemesli. Eksperts skaidroja, ka starptautiskajām sarunām par kara izbeigšanu vajadzīgs laiks, jo sarunas ir sarežģītas ne tikai tāpēc, ka karojošo pušu nostājas ir krasi atšķirīgas, bet arī tāpēc, ka sarunu laikā jārod risinājums sarežģītām problēmām.

 Par spīti notiekošajai karadarbībai un iznīcinātajai infrastruktūrai, Krievijas okupācijas vara Ukrainas austrumos izstrādā "militārā tūrisma" projektu, cerot piesaistīt ce;lotājus, kas vēlas apskatīt kaujas vietas, vēsta britu laikraksts "The Times".

.Šī iecere ir daļa no Krievijas nacionālā projekta "Tūrisms un viesmīlība", kuru iecerēts sākt 2026. gadā. Okupācijas vara sola ieguldīt aptuveni miljardu rubļu viesnīcu un infrastruktūras atjaunošanā Doneckas apgabalā.

Okupācijas varas ieceltais Mariupoles mērs Oļegs Morguns paudis ambiciozas prognozes, ka līdz 2030. gadam pilsētu varētu apmeklēt līdz pat miljonam tūristu, lai gan atzinis, ka pastāv "nopietnas problēmas ar infrastruktūru" un  to, ka lielākā daļa ēku ir bojātas.  

Krievijas karaspēks Ziemassvētkos, 25. decembrī, veicis uzbrukumu Zaporižjas apgabalam, izmantojot vadāmās aviācijas bumbas, kā rezultātā cietuši četri cilvēki, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.

Ienaidnieks pa Zaporižjas rajonu raidījis četras aviācijas bumbas. Triecienu rezultātā nodarīti bojājumi privātmājām.

Ievainojumus guvuši četri civiliedzīvotāji – trīs sievietes (80, 65 un 57 gadus vecas), kā arī 71 gadu vecs vīrietis. Visiem cietušajiem tiek sniegta medicīniskā palīdzība.

 Ukrainas Aizsardzības spēki pēc vairāk nekā 100 dienu ilgas operācijas no Krievijas okupantiem atbrīvojuši piecus ciemus Dņipropetrovskas apgabalā – Orestopiļu, Novoseļivku, Sosņivku, Horoši un Voroni, paziņojis 225. atsevišķais triecienpuks.

Operācija norisinājusies 2025. gada rudenī un ilgusi vairāk nekā 100 diennaktis. Tajā piedalījušies 225. pulka 3. triecienbataljona karavīri ar 20. armijas korpusa atbalstu, visu šo laiku atrodoties pozīcijās un veicot pretuzbrukuma darbības.

Vienība šo operāciju raksturojusi kā unikālu, jo spēki ilgstošā laika posmā nepārtraukti noturējuši pozīcijas un virzījušies uz priekšu. Visi operācijā iesaistītie karavīri izvirzīti valsts apbalvojumu saņemšanai.

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka Maskava un Vašingtona it kā apspriežot iespēju kopīgi pārvaldīt Zaporižjas atomelektrostaciju, nepiesaistot šajā procesā Ukrainu, vēsta laikraksts "Kommersant".

Tiekoties ar Krievijas biznesa pārstāvjiem, Putins apgalvoja, ka ASV esot izrādījušas interesi par Zaporižjas atomelektrostaciju kā potenciālu objektu kriptovalūtu ieguvei. Pēc viņa teiktā, pēc ASV iniciatīvas tiekot izskatīta iespēja piegādāt elektroenerģiju no okupētās stacijas Ukrainai, taču pašu Ukrainu stacijas pārvaldībā neiesaistīšot.

Runājot par stacijas personālu, Putins norādīja, ka tajā turpina strādāt ukraiņu speciālisti, taču apgalvoja, ka viņi visi esot pieņēmuši Krievijas pilsonību un saņēmuši pases.

Zaporižjas atomelektrostaciju Krievijas karaspēks okupēja 2022. gada martā neilgi pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma.

Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim ceturtdien bijusi telefonsaruma ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Trampa znotu Džaredu Kušneru, kuri ved sarunas ar Ukrainu un Krieviju par kara izbeigšanu.

"Puses pārrunāja dažas būtiskas darba detaļas; ir labas idejas, kam var būt ietekme uz kopīgo iznākumu un ilgtspējīgu mieru. Ir panākts ievērojams progress darbā pie dokumentiem, tostarp jautājumā par drošības garantijām un ekonomikas uzplaukumu," teikts Ukrainas prezidenta preses dienesta paziņojumā.

Preses dienests norādīja, ka sarunā piedalījās Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, ģenerālštāba priekšnieks Andrijs Hnatovs, ārlietu ministrs Andrijs Sibiha un citi sarunu delegācijas dalībnieki.

Plānots, ka Umerovam ceturtdien būs vēl viena saruna Vitkofu un Kušneru.

Jau ziņots, ka Vašingtona iesniegusi Maskavai jaunāko miera plāna versiju, taču Maskava vēl nav sniegusi atbildi.

 Ukraina ir kļuvusi par centru radikālām pārmaiņām mūsdienu kara vešanā, pierādot, ka daudzas pasaules armijas joprojām gatavojas pagātnes konfliktiem, kamēr kaujas laukā veidojas principiāli jauna realitāte, secināts ASV domnīcas "Atlantic Council" publikācijā.

Analītiķi uzsver, ka galvenās izmaiņas skar cilvēka lomu karā. Karavīrs ir kļuvis par visdārgāko un ievainojamāko resursu, savukārt tradicionālās bruņojuma sistēmas, piemēram, tanki un artilērija, strauji zaudē efektivitāti to augsto izmaksu un ievainojamības dēļ jauno tehnoloģiju priekšā. To vietu ieņem bezpilota sistēmas, kas kļuvušas par mūsdienu militārās doktrīnas pamatu.

Droni veido tā dēvēto "iznīcināšanas zonu" līdz pat 40 kilometru dziļumā gar visu frontes līniju. Jebkura tehnikas vai kājnieku koncentrācija šajā zonā nekavējoties kļūst par mērķi. Rezultātā liela mēroga uzbrukumi ar frontes pārrāvumiem ir lemti neveiksmei, un karadarbība pāriet uz izkliedētām operācijām, maskēšanos un pakāpenisku pretinieka izspiešanu.

Mūsdienu karavīrs arvien biežāk ir bezpilota sistēmu operators, bet mākslīgais intelekts (MI) ļauj vadīt veselus dronu barus. Tas samazina vajadzību pēc masveida mobilizācijas, priekšplānā izvirzot profesionālās un tehniskās prasmes. Tāpat izšķiroša nozīme ir loģistikai un noturīgām digitālajām sakaru sistēmām (kā "Starlink"), bez kurām koordinācija nav iespējama.

Ukrainas pieredze liecina, ka uzvara nākotnes karos būs atkarīga no spējas masveidā ražot lētus dronus, attīstīt MI un militārās vadības gatavības pilnībā pārskatīt novecojušās doktrīnas. Valstīm izvēle ir vienkārša – adaptācija vai sakāve.

Lai panāktu virzību kara izbeigšanā, Maskavai nāksies pārskatīt savu līdzšinējo stingro nostāju un atteikties no izvirzītajiem ultimātiem, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Analītiķi norāda, ka Kremlim būs jāiet uz kompromisiem attiecībā uz prasībām, uz kurām tas ilgstoši uzstājis un kuras ir nesavienojamas ar nesen apspriestajiem miera plāniem.

ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers norādījis, ka "bumba šobrīd ir Krievijas pusē". Tomēr institūta aanalītiķi atzīmē, ka pat milzīgie dzīvā spēka zaudējumi, ko Krievijas armija cieš minimālu taktisko panākumu dēļ, pagaidām nav piespieduši Kremli izrādīt gatavību kara izbeigšanai.

Maskava turpina raidīt signālus par neieinteresētību Rietumu priekšlikumos. Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs jau nodēvējis sagaidāmos piedāvājumus par "nekonstruktīviem". Savukārt Krievijas diktators Vladimirs Putins 19. decembrī atkārtoti apstiprināja savus mērķus: pilnīgu Ukrainas spēku izvešanu no Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, Ukrainas atteikšanos no NATO, neitralitāti, demilitarizāciju, "denacifikāciju" un sankciju atcelšanu.

ISW eksperti uzsver, ka, nemitīgi atsaucoties uz šīm prasībām, Maskava demonstrē nevēlēšanos iesaldēt konfliktu pie pašreizējās frontes līnijas. Tomēr analītiķi ir pārliecināti – lai sarunu process vispār varētu izkustēties no vietas, Krievija būs spiesta atkāpties no savas radikālās retorikas.