TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Stīvs Vitkofs kopā ar Džaredu Kušneru šajā ceturtdienā apmeklēs Ženēvu, kur viņam paredzēta tikšanās ar Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāru Rustemu Umerovu.

Tikšanās mērķis ir turpināt dialogu un izpētīt dažādas iespējas panākt miermīlīgu kara noregulējumu Ukrainā.

Ukrainas vēstniece Amerikas Savienotajās Valstīs Olena Stefanišina paziņoja, ka ir saņēmusi signālu no ASV Valsts departamenta: Ukrainas uzbrukumi Novorosijskai ietekmē noteiktus amerikāņu ieguldījumus, kas tiek veikti caur Kazahstānu.

Viņa uzsvēra, ka Amerikas Savienotās Valstis nepieprasa, lai Ukraina atturētos no triecieniem Krievijas militārajai vai enerģētikas infrastruktūrai.

"Vēstījums bija īpaši par Amerikas ekonomisko interešu ietekmēšanu. Mēs to esam ņēmuši vērā."

Ja Orbāns bloķēs 90 miljardus, kas mums paredzēti ieročiem, kas, starp citu, nav viņa nauda, ​​tad viņš sevi nostāda vienā līmenī ar Putinu un Lukašenko, paziņoja Zelenskis.

"Un no vēsturiskā viedokļa Orbāns tad kļūs par fašistiskā Krievijas režīma sabiedroto."

Dānija apsver iespēju uzņemt Ukrainas dronu ražotāju "Skyfall", paziņoja aizsardzības ministrs Troelss Lunds Pulsens. Tas turpina tendenci, kas sākās pēc tam, kad "Firepoint" pārcēla savu raķešu degvielas ražošanu uz Dāniju. "Skyfall" ražo "Vampire" dronus, ko izmanto gan triecienmisijās, gan loģistikas uzdevumos.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 262 490 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1070 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 701 tanku, 24 091 bruņutransportieri, 37 589 lielgabalus un mīnmetējus, 1655 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1305 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 146 457 bezpilota lidaparātus, 4347 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 79 971 automobili un autocisternu, kā arī 4075 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas aviācijas triecienā ciemam Zaporižjas rajonā otrdienas vakarā nogalināti četri cilvēki, trešdien paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests.

Triecienā tika sagrauta dzīvojamā māja, un zem gruvešiem tika atrasti trīs cilvēku līķi.

Bojāta arī cita divstāvu dzīvojamā māja.Tajā gājis bojā pieaugušais un ievainots bērns.

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 115 droniem, trešdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki, vēsta LETA.

95 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 18 trieciendronu trāpījumi 11 vietās.

Jebkurš turpmāks Ukrainas miera nolīgums nedrīkst leģitimizēt agresiju un robežu maiņu ar spēka pielietošanu vai atstāt Ukrainu neaizsargātu pret atkārtotiem militāriem draudiem, teikts Baltijas-Ziemeļvalstu (NB8) līderu un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kopīgi izplatītajā paziņojumā.

Otrdien Kijivā Zelenskis un NB8 līderi - Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, Islandes premjerministre Kristrūna Frostadotira, Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre un Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons - pieminēja četrus gadus kopš Krievijas sāktā nelikumīgā, nepamatotā pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā.

Valstu kopīgajā paziņojumā nosodīts Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un izteikts aicinājums Krievijai nekavējoties izbeigt savu nelikumīgo iebrukumu un piekrist pamieram.

Paziņojumā amatpersonas izsaka visdziļāko līdzjūtību visiem, kurus skāris Krievijas agresijas karš, tostarp bojāgājušo un ievainoto ģimenēm, kā arī visiem civiliedzīvotājiem, kuri cieš no kara postošajām humānajām, sociālajām un ekonomiskajām sekām.

"Mēs atkārtoti apliecinām savu nelokāmo apņemšanos atbalstīt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās," teikts valstu paziņojumā.

Tāpat tiek uzsvērts, ka valstis atbalsta visus centienus panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. "Jebkuram turpmākam miera nolīgumam jābūt stingri balstītam starptautiskajās tiesībās. Tas nedrīkst atalgot agresiju, leģitimizēt robežu maiņu ar spēka pielietošanu vai atstāt Ukrainu neaizsargātu pret atkārtotiem militāriem draudiem. Ukraina turpina demonstrēt gatavību sarunām par mieru, kamēr Krievija turpina vilcināt laiku," uzsvērts NB8 un Ukrainas paziņojumā.

Paziņojumā arī pausts, ka taisnīgam un ilgstošam mieram nepieciešamas ticamas un juridiski saistošas drošības garantijas Ukrainai, lai atturētu no turpmākas agresijas un nodrošinātu ilgstošu stabilitāti visā Eiropā. Paziņojuma autori vērtē Labas gribas koalīcijas nozīmīgo darbu šajā jomā un apliecina savu turpmāko iesaisti tās aktivitātēs.

Norādīts, ka Ukrainas drošība ir cieši saistīta ar eiroatlantisko drošību un katrai valstij ir tiesības izvēlēties savu nākotni.

Paziņojumā arī apliecināts, ka Baltijas-Ziemeļvalstis turpinās izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju, tostarp ar sankciju palīdzību un vēršoties pret tā dēvēto "ēnu floti".

Baltijas-Ziemeļvalstis ir vienas no spēcīgākajām Ukrainas atbalstītājām. Kopš Krievijas pilna mēroga agresijas kara sākuma NB8 ir sniegušas vairāk nekā 42 miljardus eiro militārajā, finansiālajā un humānajā atbalstā. Atbalsts ir stratēģisks, ilgtermiņa un nelokāms.

Ziņojumā norādīts, ka NB8 valstu iesaiste atspoguļo kopīgu stratēģisku redzējumu, kurā Ukraina un NB8 darbojas kā līdzvērtīgi partneri, stiprinot aizsardzības spējas un noturību pret ārējiem draudiem, tādējādi veicinot eiroatlantisko drošību.

NB8 valstis apliecina savu apņēmību turpināt sniegt būtisku militāro palīdzību Ukrainai, tostarp ar ieguldījumiem NATO fonda "Prioritised Ukraine Requirements List" (PURL) mehānismā, kas 2025. gadā no Baltijas-Ziemeļvalstīm sasniegs kopumā 1,4 miljardus eiro.

Paziņojumā teikts, ka 2026. gadam plānotie militārie ieguldījumi sasniedz gandrīz 12,5 miljardus eiro, kas tiks nodrošināti gan kopīgu, gan divpusēju vienošanos ietvaros, tostarp izmantojot PURL mehānismu. "Mēs nodrošināsim daudzgadu finansējumu Ukrainai un padziļināsim aizsardzības sadarbību, tostarp kopīgu ražošanu, izmantojot attiecīgos Eiropas finanšu instrumentus, tostarp SAFE, lai savstarpēji stiprinātu mūsu spējas, savietojamību un drošību," sola NB8 valstu līderi.

Tāpat NB8 valstis apņēmušās sniegt atbalstu energoapgādes nodrošināšanai un Ukrainas enerģētikas infrastruktūras aizsardzībai un atjaunošanai, paredzot vismaz 918 miljonus eiro šai ziemai un atlikušajam gadam, vienlaikus nosodot Krievijas turpinātos un pastiprinātos uzbrukumus civiliedzīvotājiem, civilajiem objektiem un Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

Tiek arī solīts turpināt atbalstīt Ukrainas atveseļošanas centienus un veicināt tās ilgtermiņa atjaunošanu un modernizāciju. "NB8 sniegs ieguldījumu Ukrainas atjaunošanas konferencē 2027. gadā Igaunijā kā daļu no kopīgās apņemšanās atbalstīt Ukrainas atveseļošanu un rekonstrukciju," teikts paziņojumā.

Vienlaikus valstis apņēmušās dot ieguldījumu starptautiskajos centienos saukt Krieviju pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem un atkārtoti apliecināt apņemšanos nodrošināt pilnīgu atbildību.

Paziņojumā norādīts, ka NB8 valstis aktīvi strādās pie visaptveroša starptautiska kompensācijas mehānisma ātras ieviešanas, tostarp izveidojot Kompensāciju fondu, kā arī atbalstīs pēc iespējas drīzu Paplašinātās daļējās vienošanās par Īpašo tribunālu agresijas nozieguma pret Ukrainu izveidi kā prioritāru jautājumu.

Tāpat valstis apņēmušās atbalstīt Ukrainu tās neatgriezeniskajā ceļā uz pilntiesīgu Eiropas un eiroatlantisko integrāciju, tostarp dalību ES un NATO.

"Spēcīga, neatkarīga un demokrātiska Ukraina ir būtiska eiroatlantiskā reģiona drošībai un stabilitātei," uzsvērts paziņojumā.

Baltijas-Ziemeļvalstis turpinās ieņemt vadošu lomu kopīgās drošības stiprināšanā, kā arī atbalstīt Ukrainu un tās tautu cīņā par taisnīgu un ilgstošu mieru, sola paziņojumu parakstījušās valstis.

Paziņojuma noslēgumā tās atkārtoti apliecina savu nelokāmo apņemšanos ievērot universālos neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes principus.

 Krievijā un tās okupētajās Ukrainas teritorijās pret vismaz 4029 cilvēkiem ierosinātas politiski motivētas krimināllietas, kas saistītas ar Maskavas uzsākto karu pret Ukrainu, apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma, otrdien paziņojis cilvēktiesību aizstāvības projekts "Politieslodzīto atbalsts. Memoriāls".

Saskaņā ar datiem uz 18. februāri šobrīd 3059 no viņiem jau atrodas ieslodzījumā. Tiesas šādās lietās pasludinājušas 2730 spriedumus, un 2302 lietās apsūdzētajiem piespriesta reāla brīvības atņemšana. Tajā pašā laikā nav neviena attaisnojoša sprieduma.

Visvairāk politiski motivētu lietu tiek izskatītas Kurskas apgabalā (346 personas), okupētajā Ukrainas Doneckas apgabala teritorijā (289 personas), Maskavā un Maskavas apgabalā (249 personas). Kopumā okupētajās Ukrainas teritorijās (Hersonas, Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas apgabalos, Krimā un Sevastopolē) kriminālvajāšanai politiskās lietās pakļautas 899 personas.

No apsūdzētajiem 1614 ir Krievijas pilsoņi, 1277 - Ukrainas pilsoņi, 121 - abu valstu pilsonis, 47 - citu valstu pilsoņi.

Krievijas pilsoņus politiski motivētos procesos galvenokārt notiesā par "valsts nodevību" (473 personas), "terorismu" (317 personas) un "publiskiem aicinājumiem uz terorismu" (298 personas). Kopš 2022. gada 731 persona apsūdzēta lietās par dedzināšanu un sabotāžu.

"Memoriālam" zināms vismaz 551 Ukrainas pilsonis civilists un 726 Ukrainas militārpersonas, kas pakļautas kriminālvajāšanai šādās safabricētās lietās. Kopš 2022. gada vismaz 39 ukraiņiem par savas dzimtenes aizstāvēšanu pret iebrucējiem piespriests mūža ieslodzījums.

Ukrainas pilsoņiem civilpersonām visbiežāk piespriež sodu par "valsts nodevību" (199 cilvēki), "teroraktiem" (159 cilvēki) un "spiegošanu" (152 cilvēki). Savukārt ukraiņu karavīri biežāk tiek "notiesāti" par "teroraktiem" (342 personas), "teroristiskas kopienas organizēšanu un dalību tajā" (195 personas) un "apmācību teroristiskai darbībai" (183 personas).

Apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ANO Ģenerālā asambleja otrdien atbalstījusi rezolūciju, kurā pausts atbalsts "ilgstošam mieram Ukrainā".

Ukrainas ierosināto rezolūciju atbalstīja 107 ANO dalībvalstis, 12 balsoja pret, bet 51 atturējās.

Līdz ar Krieviju pret rezolūciju balsoja tādas valstis kā Baltkrievija, Burkinafaso, Burundi, Eritreja, Irāna, Kongo Demokrātiskā Republika, Kuba, Mali, Nikaragva, Nigēra un Sudāna.

Savukārt starp valstīm, kas atturējās bija ASV.

Rezolūcija tika apstiprināta 11. ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijā, kas tika sasaukta pēc Ukrainas un Latvijas pieprasījuma, lai apspriestu Krievijas agresijas tiesiskos un politiskos aspektus.