TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizsardzības spēki gūst panākumus Oleksandrivkas virzienā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute piektdien sarunā ar Rumānijas prezidentu apliecināja alianses "absolūtu solidaritāti", nosodot Krieviju par nule notikušo drona ietriekšanos dzīvojamā namā Rumānijā.
"Es apliecināju, ka NATO ir gatava aizstāvēt katru sabiedroto teritorijas centimetru," sacīja Rute.
"Mēs turpināsim stiprināt savu gatavību atturēt un aizsargāties pret jebkādiem draudiem, arī dronu draudiem," pauda alianses vadītājs.
Hiperinflācija Krievijā pastiprinās, pieaugot tēriņiem, un budžeta deficīts līdz gada beigām, visticamāk, pārsniegs 10 triljonus rubļu.
Kremlis ir atteicies no idejas samazināt tēriņus, jo karš prasa milzīgus līdzekļus. Balstoties uz pašreizējām tendencēm, Krievijas valsts budžeta deficīts līdz 2026. gada beigām pārsniegs 10 triljonus rubļu.
Neatkarīgais Krievijas ekonomists Vjačeslavs Širjajevs par to rakstīja savā blogā. Viņš norādīja, ka Kremlis ir izdarījis izvēli: izdevumu samazināšanas vietā Krievija tagad saskaras ar valsts parāda un hiperinflācijas piramīdu. Vairāk lasi šeit.
Z kanāli ziņo par Krievijas armijas loģistikas krīzi Ukrainas dronu dēļ, apdraudot piegādes Krievijas "Dņepr" un "Vostok" grupējumiem.
Pastāvīgie Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi aiz Krievijas armijas līnijām ir paralizējuši ienaidnieka loģistiku okupētajās teritorijās, pārvēršot tā saukto "sauszemes tiltu" uz Krimu par "ceļu uz elli", ziņo "The Moscow Times", atsaucoties uz ziņojumiem Z kanālos.
Pēc virknes Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu ir ierobežota kravas automašīnu satiksme atsevišķos šosejas posmos, kas ved no Rostovas apgabala uz Krimu. Vairāk lasi šeit.
Ungārija nepiegādās ieročus un militāro tehniku Ukrainai, pēc sarunām Briselē ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti apliecināja jaunais Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars.
"Ungārija atkal būs uzticams partneris pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē," platformā "X" pauda premjers.
"Es informēju ģenerālsekretāru, ka Ungārija nepiegādā Ukrainai ieročus vai militāro aprīkojumu," piebilda Maģars.
Rumānijas ziemeļrietumos vietējie iedzīvotāji netālu no Baseštu ciemata atraduši vēl vienu dronu, kura spārnu plētums ir trīs metri, vēsta raidorganizācija TVR, atsaucoties uz vietējo mēru.
Saskaņā ar sākotnējiem datiem dronā nebija sprāgstvielu.
Visus incidenta apstākļus izmeklē prokuratūra, ziņo TVR. Likumsargiem cita starpā jānoskaidro, kur drons ielidojis valstī.
Rumānijas Aizsardzības ministrija iepriekš ziņoja, ka Krievijas drons naktī Rumānijas pierobežas pilsētā Galacā ietriecies daudzdzīvokļu namā.
Bezpilota sistēmu spēku 412. Nemesis brigāde sadarbībā ar Ukrainas Aizsardzības spēkiem veic plaša mēroga Krievijas loģistikas medības Ukrainas dienvidos. Prioritārie mērķi ir Krievijas okupantu militārais aprīkojums un apgādes līdzekļi tā sauktajā "dziļajā aizmugurē".
Pēc tam, kad naktī Rumānijas pierobežas pilsētā Galacā daudzdzīvokļu namā ietriecās Krievijas kaujas drons, starptautiskā sabiedrība ir nākusi klajā ar tūlītēju un asu reakciju, brīdinot par bīstamu eskalāciju NATO teritorijā.
Rumānijas Ārlietu ministrija piektdien apsūdzēja Krieviju nopietnā un bezatbildīgā eskalācijā. Vairāk lasi šeit.
Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 232 droniem un ballistisko raķeti "Iskander", pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 217 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti raķetes un 14 trieciendronu trāpījumi 14 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Stiprinot Eiropas drošību, Eiropas armijās jāaudzē arī personālsastāva apjoms, šādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Mārtiņš Staķis (P).
"Ir liels jautājums, kur mēs ņemsim karavīrus, jo jau patlaban Eiropas armijā trūkst 10% līdz 15% personālsastāva. Baltijas valstis un Ziemeļvalstis kalpo kā piemērs. Ir ieviestas mācības skolā, obligātais militārais dienests, taču, piemēram, Beļģijā un citās valstīs tā ir tabu tēma," sacīja politiķis.
ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmē par Krievijas naktī uz 24. maiju veikto plašo triecienu Kijivai ASV stingri nosodīja Maskavas rīcību.
"Krievijas nesenie masveida triecieni Kijivai nedēļas nogalē, tostarp hiperskaņas ballistisko raķešu "Orešņik" izmantošana, ir neizskaidrojama, bīstama un barbariska eskalācija," teica ASV vēstnieka ANO vietniece Tamija Brūsa.
Viņa arī sacīja, ka ASV "brīdina Krieviju par tā sauktajiem "sistemātiskajiem triecieniem" Kijivai, kas rada risku par jauniem civiliedzīvotāju upuriem, un apdraud miera izredzes".
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
