TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis pastāsta par Krievijas ultimātu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Buk-M3" – viens no Krievijas slāņveida pretgaisa aizsardzības galvenajiem elementiem – bija paslēpts koku rindā okupētajā Luhanskā. Tas ir paredzēts lidmašīnu un raķešu notriekšanai no 70 kilometru attāluma.
Ukrainas bezpilota lidaparāts pietuvojās daudz tuvāk.
A Buk-M3 – one of the key elements of Russia's layered air defense – was hidden in a tree line in occupied Luhansk. It's built to take down aircraft and missiles from 70 kilometers away.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 1, 2026
A Ukrainian drone got a lot closer than that.
📹Unmanned Systems Forces pic.twitter.com/dOKtrYQNvf
Krimas iedzīvotājiem piespriež ilgu cietumsodu par kritiskiem ierakstiem sociālajos medijos, kamēr Krievijas politiķi nesodīti kūda uz genocīdu Ukrainā
Krievijas Dienvidu apgabala militārā tiesa ir piespriedusi Serhijam Tubolecam no okupētās Sevastopoles piecu ar pusi gadu cietumsodu par komentāriem sociālajos medijos. Komentāri, pat ja spēcīgi, nevarēja būt sliktāki par neskaitāmajiem Krievijas līderu un propagandistu aicinājumiem bombardēt Ukrainas pilsētas un pat mēģinājumiem attaisnot Krievijas bombardēšanu Ukrainas galvenajā bērnu slimnīcā Ohmatdet 2024. gada 8. jūlijā. Tomēr tieši ukrainis no okupētās Sevastopoles tika apsūdzēts par "terorisma publisku
Crimean gets long sentence for critical social media posts while Russian politicians incite to genocide in Ukraine with impunityhttps://t.co/8CnyYZasNa
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 1, 2026
attaisnošanu", nevis tie, kas attaisnoja nāvējošus raķešu triecienus pret bērniem.
Krievijas bezpilota lidaparātu triecieni uzbruka Luckai, nodarot kaitējumu Nova Poshta terminālim un noliktavas ēkai, savukārt notriekta bezpilota lidaparāta atlūzas trāpīja dzīvojamajai ēkai. Atsevišķs trieciens Hmeļņickā pēc trieciena izraisīja ugunsgrēku rūpniecības objektā.
Russian drone strikes hit Lutsk, damaging a Nova Poshta terminal and a warehouse facility, while debris from a downed drone struck a residential building. A separate strike in Khmelnytskyi caused a fire at an industrial site following impact. #Ukraine pic.twitter.com/ub6l1w5vwL
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 1, 2026
Krievijas anektētajā Ukrainas Krimas pussalā otrdien nogāzās Krievijas kara lidmašīna, un katastrofā gājuši bojā 29 cilvēki, ziņoja Maskavas propagandas rupors TASS, citējot Krievijas Aizsardzības ministriju.
"31. martā ap plkst. 18.00 pēc Maskavas laika (plkst. 18.00 pēc Latvijas laika) tika zaudēts kontakts ar militārā transporta lidmašīnu "An-26", kamēr tā atradās plānotā lidojumā virs Krimas pussalas," paziņoja Aizsardzības ministrija.
"Meklēšanas un glābšanas vienība ir noskaidrojusi lidmašīnas "An-26" katastrofas vietu. Saskaņā ar ziņām no notikuma vietas ir gājuši bojā seši apkalpes locekļi un 23 pasažieri," teikts ministrijas paziņojumā.
Lidmašīnas vrakā netika atrastas ārējas iedarbības pazīmes, un pašlaik tiek uzskatīts, ka katastrofu var būt izraisījusi tehniska kļūme.
Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar 339 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 298 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 339 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 200 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, atlūzas nogāzušās piecās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Luckā, Ukrainas rietumos, dronu triecienā cietis uzņēmuma "Nova pošta" terminālis, pavēstīja uzņēmums.
"Visi darbinieki trieciena brīdī atradās patvertnēs un netika ievainoti," norādīja uzņēmums.
Luckā dronu triecienā cietis arī daudzdzīvokļu nams. Ēkā izraisījies ugunsgrēks, pavēstīja Volīnijas apgabala administrācijas vadītājs Romāns Romaņuks.
Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa vizītē Kijivā paziņoja, ka ES piešķīrusi Ukrainai papildu 80 miljonus eiro no peļņas, kas gūta no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.
Kallasa ar šādu paziņojumu nāca klajā kopīgā preses konferencē ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu.
Jau ziņots, ka otrdien Kijivā notika neformālā Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksme, kurā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un valsts augstākās amatpersonas. ES ārlietu ministri piedalījās atceres pasākumā Bučā, pieminot četrus gadus kopš Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem pilsētā, un publiskoja kopīgu paziņojumu.
Ungārija turpina bloķēt 90 miljardu eiro Eiropas Savienības aizdevuma pārskaitīšanu Kijivai, kamēr Kijiva neatjaunos cauruļvada "Družba" darbību. Ungārija arī atsakās apstiprināt bloka 20. sankciju paketi pret Kremli. Kallasa atzina, ka nav panākts izrāviens ne aizdevuma, ne sankciju jautājumā, taču pauda cerību, ka līdz nākamajam Eiropas līderu samitam tiks panākts risinājums. Neoficiāla līderu sanāksme notiks Kiprā aprīļa beigās, bet samits Briselē jūnijā.
Kallasa brīdināja, ka ir svarīgi nepieļaut uzmanības novēršanu no Ukrainas, ņemot vērā situācijas saasināšanos Tuvajos Austrumos un globālo enerģētikas šoku, ko izraisīja ASV un Izraēlas triecieni Irānai.
Publicēts Rjazaņas apgabala gubernatora Pāvela Malkova rīkojums, ka uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm atkarībā no sava darbinieku skaita ir jānodrošina noteikts "rekrūšu" skaits dienēšanai Krievijas armijā, bet faktiski karošanai Ukrainā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka Krievija pieprasa Ukrainai divu mēnešu laikā atkāpties no Donbasa, draudot pretējā gadījumā pārskatīt miera nosacījumus.
Krievija apgalvo, ka ieņems Donbasu divu mēnešu laikā un ka tāpēc Ukrainai ir divi mēneši laika, lai atkāptos no reģiona un tādā gadījumā karš beigtos, atklāja Zelenskis. Vienlaikus viņš pauda pārsteigumu, ka kāds vispār varētu ticēt Krievijas apgalvojumam, ka karš vai kara aktīvā fāze beigsies, ja Ukrainas armija atkāpsies no Donbasa.
Vairāk lasiet šeit.
Ukrainas 47. brigādes "M1A1SA Abrams" tanki tika modernizēti ar papildu torņa un dzinēja aizsardzību, izmantojot "Kontakt-1 ERA" blokus kopā ar ARAT dinamisko bruņu, lai uzlabotu izturību kaujas laukā.
Ukrainian M1A1SA Abrams tank of the 47th Brigade were upgraded with added turret and engine protection, using Kontakt-1 ERA blocks alongside ARAT dynamic armor to enhance battlefield survivability. #Ukraine pic.twitter.com/6ZzQIF7OGY
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 31, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



