Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pastiprina uzbrukumus un iefiltrēšanās mēģinājumus Harkivas apgabalā

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 08:42
Šodien 08:40
“Vēl tāls ceļš ejams”: Meloni brīdina, ka jautājums par Ukrainas teritoriju joprojām ir lielākais šķērslis mieram

Sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu attiecībā uz drošības garantijām Ukrainai sperti "nozīmīgi soļi uz priekšu", taču vēl ir tāls ceļš ejams, lai atrisinātu galveno jautājumu - par teritorijām, intervijā telekanālam "Sky TG24" sacīja Itālijas premjerministre Džordža Meloni.

"Es redzu, ka tuvojas ne tik daudz lūzuma punkts, bet gan kontakts par pamieru, kas Ukrainā vēl ir ļoti tālu," sacīja premjere.

Meloni uzsvēra, ka viens no galvenajiem jautājumiem joprojām nav atrisināts.

"Ir miera plāns, kurā ir arī daudzi jautājumi, kas uz papīra ir atrisināti, izņemot to, ka mēs esam ļoti tālu no galvenā jautājuma atrisināšanas, proti, jautājuma par teritorijām, uz kurām Krievija turpina pretendēt, kas, manuprāt, ir pilnīgi nepamatoti," skaidroja Meloni.

Šodien 08:02
Zviedrija piešķir militārajai palīdzībai Ukrainai vēl 12,9 miljardus kronu

Zviedrija atvēlējusi 12,9 miljardus kronu (1,2 miljardus eiro) militārajai palīdzībai Ukrainai, galvenokārt pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, ceturtdien paziņojis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons.

Jonsons aģentūrai AFP norādīja, ka šī militārās palīdzības pakete ir "trešā lielākā, ko Zviedrija līdz šim sniegusi Ukrainai".

Palīdzības paketē galvenā uzmanība pievērsta tām Ukrainas vajadzībām, par kurām tā paziņojusi. "Tā ir pretgaisa aizsardzība un mūsu piegādāto platformu uzturēšana ar munīciju," atklāja Jonsons.

Aptuveni 4,3 miljardi kronu tiks novirzīti, lai Ukrainai nodrošinātu "modernas tuvas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības spējas". Plānots piegādāt papildu vienības mobilajai pretgaisa artilērijas sistēmai "TRIDON Mk2", par kuras piegādi Ukrainai Zviedrija paziņoja februāra sākumā.

Jonsons paziņoja, ka mērķis ir piegādāt sistēmas Ukrainai 24 mēnešu laikā.

Atlikušo finansējumu plānots izmantot munīcijas sagādei lielos daudzumos, tostarp tālā darbības rādiusa artilērijas šāviņiem, kā arī apmācībai un sadarbības projektam ar Ukrainu par tālā darbības rādiusa droniem.

Palīdzība tiek finansēta no Zviedrijas atvēlētā 40 miljardu kronu budžeta palīdzībai Ukrainai gada ietvaros. Jonsons teica, ka par atlikušajiem 27 miljardiem kronu no šī gada budžeta tiks paziņots pavasarī un vasarā.

Ar jaunāko militārās palīdzības paketi, kas ir Zviedrijas 21. palīdzība Ukrainai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022. gadā, Zviedrija ir atvēlējusi kopumā 103 miljardus kronu militārajam atbalstam Ukrainai.

Šodien 07:40
Gadiem ilgi Krievija uzturēja savu karu, maksājot brīvprātīgajiem. Šī sistēma brūk

Šķiet, ka Putins gatavo krievus piespiedu iesaukšanai, jo brīvprātīgā vervēšana vairs nevar nosegt zaudējumus, 18. februārī novērtēja ASV Kara pētējumu institūts (ISW).

2026. gada janvārī Krievija zaudēja aptuveni 9000 karavīru vairāk, nekā spēja aizstāt. ISW apgalvo, ka Kremlis mēnešiem ilgi klusi veidojis tiesisko regulējumu kaut kam tādam, no kā tā ir centusies izvairīties kopš 2022. gada: piespiedu iesaukšanai.

Kopš oktobra dekrēti ir ļāvuši iesaukšanu visu gadu, rezervistu izvietošanu ārzemēs, neizsludinot mobilizāciju, un neaktīvo rezervistu obligātu iesaukšanu. Divi no četriem decembra dekrēta noteikumiem tika klasificēti.

18. februārī Dome gāja vēl tālāk, pieņemot likumprojektu, kas paredzētu kriminālatbildību par militārā dienesta kritiku. Vairāk lasi šeit.

Šodien 07:18
Krievijas galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs čīkst par ekonomiku, tehnoloģijām, bet kā parasti — iznīcināt un nogalināt Ukrainā visu!

Vienlaikus Solovjovs turpina veco dziesmu "anglosakši ir nacisti", "eiropieši ir nacisti", "vajag Ukrainā iznīcināt visu".

Šodien 07:00
Lavrovs gaida, ka Eiropa uz ceļiem atrāpos nolūgties Krieviju

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, pie kāda nosacījuma agresorvalstij labpatiksies atsākt dialogu ar Eiropu. Tikmēr viņa runassieva Marija Zaharova paziņojusi, ko Krievija domā darīt ar “pamiera” priekšlikumiem.

Vairāk lasiet šeit.

Vakar 23:47
Ukrainas FPV drons Limanas virzienā notriec krievu FPV dronu
Vakar 23:28
Moldova un Ukraina izmeklē iespējamu Krievijas atbalstītu plānu nogalināt Ukrainas amatpersonas

Moldovas varas iestādes paziņoja, ka izmeklēšanas pasākumi sākās pulksten 6:00 pēc vietējā laika.

Vakar 23:04
Ukrainas trieciena sekas Kļincu koģenerācijas stacijai, kas apgādāja okupantu armiju

7. februārī Brjanskas gubernators paziņoja, ka HIMARS trieciens atstāja daļu reģiona bez elektrības, vienlaikus apgalvojot, ka visi mērķi ir notriekti. Analīze un cita informācija liecina, ka 5 no 5 nezināma tipa raķetēm trāpīja Kļincu koģenerācijas stacijai, kas norādīta kā apgādātāja militārajai vienībai 12721 un 488. motorizēto strēlnieku pulkam, kas bija iesaistīts karā pret Ukrainu. Redzamie bojājumi ietver turbīnu zāli ar gāzes virzuļu iekārtām.

Vakar 22:46
Medvedevs strikti paziņo, ka Krievija sasniegs savus mērķus

"Karš pret Ukrainu turpinās, un tas turpināsies līdz galam. Sarunas ir labas, bet mūsu mērķi tiks sasniegti," paziņoja Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".