TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
ASV amatpersonas uzskata piektdien un sestdien Abū Dabī notikušās Ukrainas miera sarunas par sekmīgām, un nākamā trīspusējo sarunu kārta starp ASV, Krievijas un Ukrainas delegācijām par kara izbeigšanu gaidāma Abū Dabī nākamsvētdien, 1. februārī, vēsta mediji, atsaucoties uz ASV amatpersonu neoficiāli teikto.
Amerikāņu amatpersonas, kuras citē portāls "Axios", uzskata, ka Krievijas, Ukrainas un ASV delegāciju tikšanās Abū Dabī bija svarīgs solis ceļā uz nākamo sarunu posmu. Viens no "Axios" sarunbiedriem sacījis, ka puses cita starpā apspriedušas Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās iespēju. Pēc viņa teiktā, šādas tikšanās priekšnoteikums varētu būt nākamās sarunu kārtas panākumi.
Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības, pēc Maskavas teiktā, “atgriežas normālā stāvoklī”, atjaunojoties kontaktiem par divpusējiem jautājumiem, kurus Krievija dēvē par “kairinošiem faktoriem”.
“Līdztekus ekspertu līmeņa apmaiņai ir notikusi atgriešanās pie normalitātes — proti, ir atjaunoti darba kontakti galvaspilsētās, tas ir, Maskavā un Vašingtonā,” sacīja Rjabkovs.
Krievijas varasiestādes ziņo par jauniem postījumiem apšaudes rezultātā Belgorodas pilsētā, norādot, ka trāpījumi skāruši kritiskās infrastruktūras objektus, 25. janvārī pavēstīja pilsētas mērs Valentīns Demidovs.
Savukārt Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs apšaudi raksturoja kā visapjomīgāko kopš kara sākuma.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, svētdien tiekoties Viļņā. apsprieduši abu valstu militāro sadarbību, Lietuvas atbalstu Ukrainas enerģētikas nozarei, kas ir pakļauta Krievijas uzbrukumiem, un citus jautājumus.
Zelenskis pēc tikšanās platformā "Telegram" ierakstīja, ka viņš runājis ar Nausēdu pirmām kārtām "par atbalstu Ukrainas enerģētikas sistēmai".
Lai gan ASV, Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunas līdz šim nav devušas rezultātu saistībā ar Krievijas noraidošo attieksmi pret Donecku, tās ir devušas kaut kādu pagrieziena momentu, pauda politologs Kārlis Daukšts.
Viņš sacīja, ka sarunu otrā kārta ir noslēgusies "faktiski bez rezultāta", tomēr esot arī jauni pagriezieni.
Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainas galvaspilsētai 24. janvārī Kijivā vairāk nekā 1 600 daudzdzīvokļu ēku joprojām nav apkures, ziņoja Kijevas mērs Vitālijs Kličko savā Telegram kanālā.
Krievijai ir ne vairāk kā trīs vai četras „Orešņik” balistiskās raķetes, taču tā plāno sākt šo sistēmu sērijveida ražošanu 2026. gadā un no nākamā gada ražot piecas vai vairāk raķetes gadā, 24. janvārī Ukrainas ziņu aģentūrai Ukrinform sacīja Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta pirmā vietnieka amatpersona Oļegs Luhovskis.
„Mūsu aplēsēs Krievijai ir ne vairāk kā trīs vai četras šādas raķetes,” sacīja Luhovskis. „Mēs zinām, ka Krievijas Aizsardzības ministrija plāno sākt „Orešņik” sērijveida ražošanu 2026. gadā un iegūt iespēju ražot piecas vai vairāk raķetes gadā.”
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm un 102 droniem un droniem imitatoriem, svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
87 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti 15 trieciendronu trāpījumi 10 vietās, kā arī notriekta drona nokrišana vienā vietā.
Informācija par raķetēm tiek precizēta.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 234 040 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1020 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 605 tankus, 23 950 bruņutransportierus, 36 612 lielgabalus un mīnmetējus, 1624 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1286 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 114 896 bezpilota lidaparātus, 4205 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 75 759 automobiļus un autocisternas, kā arī 4050 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdienas vakarā ieradies Viļņā, lai kopā ar Lietuvas un Polijas prezidentiem svētdien piedalītos 1863.-1864. gada sacelšanās piemiņas pasākumos, vēsta Lietuvas mediji.
Plašsaziņas līdzekļi publicējuši fotoattēlus, kuros redzama Zelenska un viņa dzīvesbiedres Olenas Zelenskas ierašanās Viļņas lidostā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
