TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 133 droniem, un 109 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 133 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 70 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, atlūzas nogāzušās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievijai veicot dronu triecienu Ukrainas rietumu reģioniem, "Shahed" tipa trieciendroni Volīnijas apgabalā Novovolinskā, pie robežas ar Poliju, trāpījuši enerģētikas objektam, izraisot elektrības un ūdens piegādes pārrāvumu, pavēstīja pilsētas mērs Boriss Karpuss.
Krievija naktī uz ceturtdienu ar droniem uzbrukusi Odesai, pavēstīja pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks, norādot, ka triecienā trīs cilvēki ievainoti, divi nogādāti slimnīcā.
Krievija naktī uz ceturtdienu ar droniem uzbrukusi Odesai, pavēstīja pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks, norādot, ka triecienā trīs cilvēki ievainoti, divi nogādāti slimnīcā.
Triecienā cietušas divas daudzstāvu ēkas, nams vēsturiskajā centrā un vairākas privātmājas, pavēstīja pilsētas vadītājs.
Cietušajos rajonos izcēlušies ugunsgrēki, bet tie ātri nodzēsti, uzsvēra Lisaks.
Notikuma vietā strādā operatīvo un komunālo dienestu darbinieki, norādīja pilsētas vadītājs.
Odesa ir Krievijas dronu un raķešu triecienu mērķis jau aptuveni četrus gadus.
Kopš gada sākuma apšaudītas gan dzīvojamās ēkas, gan kritiski svarīga infrastruktūra.
ASV īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos Džons Kols trešdien vizītes laikā Viļņā tikās ar Lietuvas premjerministri Ingu Ruginieni, lai apspriestu Minskas hibrīduzbrukumus, vēsta LETA.
Lietuvas valdības kancelejas paziņojumā teikts, ka Ruginiene pateicās Kolam par viņa aktīvajiem centieniem panākt politieslodzīto atbrīvošanu Baltkrievijā.
"Baltkrievijas režīms joprojām ir viens no galvenajiem draudiem reģiona, tostarp Lietuvas, drošībai. Par to liecina Minskas naidīgās hibrīddarbības pret kaimiņvalstīm, tostarp kontrabandas baloni, nelegālā migrācija un kravas automašīnu aizturēšana, kā arī Minskas atbalsts Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu," sacīja Lietuvas premjere.
Ruginiene ASV sūtnim uzsvēra, ka Lietuvas nostāja joprojām ir nepārprotama - Minskas režīmam ir jāpārtrauc represijas un jāatbrīvo visi politieslodzītie.
Sanāksmē tika apspriesta arī drošības situācija reģionā. Ruginiene uzsvēra, ka Viļņa augstu vērtē Lietuvas un ASV stratēģisko partnerību un stiprās sabiedroto attiecības.
Lietuva jau iepriekš ir lūgusi ASV palīdzību, lai risinātu jautājumus saistībā ar kontrabandas baloniem, kas palaisti no Baltkrievijas, un Lietuvas pārvadātāju kravas automašīnu aizturēšanu Baltkrievijā.
Lietuvas uzņēmumi ir nobažījušies, ka Baltkrievija īstenos draudus konfiscēt kopš oktobra aizturētās kravas automašīnas.
Maskavas iedzīvotāji sākuši saņemt izziņas, ka, iespējams, tiks piedzīvoti mobilā interneta darbības traucējumi.
Lasi vairāk šeit.
Degvīna cena Krievijā gada laikā pieaugusi par 16%, kas ir vislielākais sadārdzinājums starp visiem alkoholiskajiem dzērieniem, vēsta izdevums "Kommersant", atsaucoties uz federālo statistikas biroju, dalās LETA.
Degvīna vidējā mazumtirdzniecības cena 2026. gada februārī sasniedza 948,48 rubļus (aptuveni 10 eiro) par litru. Salīdzinājumā ar janvāri degvīna cena pieauga par 2,4%, bet salīdzinājumā ar 2025. gada februāri - par 16,08%.
Citu alkoholisko dzērienu cenas pieauga nedaudz mazāk. Alus 2026. gada februārī maksāja 208,29 rubļus par litru. Alus cena gada laikā pieauga par 14,96%. Stiprinātais vīns maksāja 963,48 rubļus par litru, kas ir 12,6% pieaugums gada laikā, bet konjaks - 1700 tūkstošus rubļu par litru, kas ir 10,09% pieaugums gada laikā.
"Kommersant" aptaujātie tirgus dalībnieki degvīna cenas pieaugumu galvenokārt skaidroja ar akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam, minimālās mazumtirdzniecības cenas paaugstināšanu un ražošanas izmaksu pieaugumu.
Avoti arī atzīmēja, ka cenu pieaugums visvairāk skāris ekonomiskā segmenta produktus, un tādēļ lētā degvīna patērētāji aizvien biežāk pāriet uz augstākas klases produktiem, jo cenu starpība ir kļuvusi nenozīmīga.
Polijas tiesa trešdien nolēma izdot Ukrainai krievu arheologu Aleksandru Butjaginu, kuru Ukraina meklē par nelikumīgu izrakumu veikšanu okupētajā Krimas pussalā, paziņojis Butjagina advokāts, vēsta LETA.
Sanktpēterburgas Ermitāžas muzeja senās arheoloģijas nodaļas vadītājs Butjagins tika aizturēts 4. decembrī kādā Varšavas viesnīcā. Viņš apceļoja vairākas Eiropas valstis, kur lasīja lekcijas.
Butjagins apstrīdēs tiesas lēmumu par izdošanu, paziņoja viņa advokāts Adams Domanskis.
Maskava paziņoja, ka centīsies panākt Butjagina atgriešanos dzimtenē, un viņa tiesāšanu Polijā nodēvēja par politisku prāvu.
Butjaginam Ukrainā draud cietumsods līdz desmit gadiem.
Ukraina apsūdz viņu un viņa komandu nelikumīgu arheoloģisko izrakumu veikšanā senā grieķu apmetnē Krimā kopš 2014. gada. Izrakumi veikti bez Ukrainas varasiestāžu atļaujas.
Butjagins apsūdzēts arī par kaitējuma nodarīšanu senajai grieķu apmetnei aptuveni 200 miljonu grivnu (četru miljonu eiro) apmērā un par atrasto artefaktu pārvešanu uz Krieviju.
Rezultāti Ungāriju ierindo līdzās valstīm, kas Ukrainā plaši tiek uzskatītas par valstīm, kas atbalsta Krievijas kara centienus, tostarp Irāna (52%), Ziemeļkoreja (57%) un Baltkrievija (72%).
⚡️50% of Ukrainians now view Hungary as hostile nation, survey finds.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 18, 2026
The findings place Hungary alongside countries widely viewed in Ukraine as aligned with Russia's war effort, including Iran (52%), North Korea (57%), and Belarus (72%).https://t.co/9lVCH7x7nF
Two more loitering munition strikes on Russian BUK air defence systems https://t.co/6CkDJeuIq1 pic.twitter.com/oBPRoMShju
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) March 18, 2026
Tad sākās Izraēlas un ASV uzbrukums Irānai. Urāli strauji pieauga. Kara budžets izskatījās saglabāts. Izņemot to, ka 1. ceturksnis bija beidzies. Krievijas nodokļu sistēma katru mēnesi aprēķina cenas, pamatojoties uz iepriekšējā mēneša datiem. Negaidītie ienākumi pienākas aprīlī.
Pagaidām Maskava ir spiesta apsvērt 10% izdevumu samazināšanu.
Sanctions cut Russia's oil revenues in half in Q1.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 18, 2026
Then Iran happened. The Urals jumped up. The war budget looked saved.
Except Q1 was over. Russia's tax system prices each month on the previous month's data. The windfall lands in April.
For now, Moscow is forced to weigh 10%… pic.twitter.com/P7wNKGj8Nj
Maskavas iedzīvotājiem jautāja, ko viņi domā par pilnīgu mobilā interneta slēgšanu. "Mēs negribētu, lai tas būtu kā Ziemeļkorejā."
Taču, lai cik krievi par to jokotu un kritizētu, drīz būs tieši tāpat kā Ziemeļkorejā.
Galvenais ir cara drošība. Dzimtnieki tiks galā — viņi pie tā pieradīs. Ne pirmā reize.
😌 Muscovites were asked what they think about a full shutdown of mobile internet. “We wouldn’t want it to be like in North Korea.”
— NEXTA (@nexta_tv) March 18, 2026
But no matter how much Russians kick and joke it off, it will soon be exactly like in the DPRK.
The main thing is the tsar’s safety. The serfs… pic.twitter.com/tj9zIDMCOy
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



