TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 217 810 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 880 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 530 tankus, 23 882 bruņutransportierus, 35 908 lielgabalus un mīnmetējus, 1597 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1269 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 103 414 bezpilota lidaparātus, 4155 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 73 510 automobiļus un autocisternas, kā arī 4039 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 121 trieciendronu un dronu imitatoru, sestdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

94 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Tika reģistrēts viens raķetes un 27 trieciendronu trāpījumi 15 vietās, kā arī drona atlūzu trāpījums vienā vietā.

Kijivas mērs Vitālijs Kličko piektdien aicināja iedzīvotājus uz laiku atstāt pilsētu, jo Krievijas dronu un raķešu triecieni ir izraisījuši apkures pārtraukumus, kas turpināsies nedēļas nogalē ievērojama aukstuma apstākļos.

Krievijas dronu un raķešu masveida uzbrukumā Kijivai naktī uz piektdienu tika nogalināti četri cilvēki, bet vēl 24 ievainoti. Nodarīti postījumi apmēram 20 dzīvojamām ēkām, kā arī enerģētikas infrastruktūrai, un vairāki desmiti tūkstoši mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un apkures.

Krievija palaida kodolspējīgo "Orešņik" raķeti Ļvivas apgabalā pie Polijas robežas, dažas dienas pēc tam, kad Rietumu partneri formalizēja drošības garantijas un nosūtīja tās Krievijai izskatīšanai.

Vācijas pilsētas Šverīnes iedzīvotāji vāc parakstus pret Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes kultūras un mantojuma pārvaldes lēmumu par kultūras mantojuma vietu atzīt igauņu tēlnieka Jāka Soansa veidoto Ļeņina pieminekli.

Šis piemineklis Šverīnē tika novietots 1985. gadā, atzīmējot pilsētas 825. gadadienu. Soanss tika izraudzīts kā tēlnieks no Šverīnes sadraudzības pilsētas Tallinas, kas tolaik vēl atradās padomju okupācijā, savukārt Austrumvācijā valdīja komunistu režīms.

Šverīnes pašvaldības deputāts Arnts Millers no Zaļo partijas, kurš ir viens no plāna pretinieku līderiem, par skandālu nodēvēja to, ka vairāk nekā 35 gadus pēc Vācijas atkalapvienošanās un Igaunijas neatkarības atjaunošanas valsts institūcijas plāno noteikt aizsardzību Ļeņina piemineklim.

"Iestāde šo soli pamato tā, ka piemineklis ir pārvērties no varas simbola par vēsturisku piemiņas vietu. Es uzskatu, ka šāda interpretācija ir bīstama. Tā mazina Ļeņina kā diktatora un tās totalitārās sistēmas ideoloģiskā autora nozīmi, kas prasīja miljoniem cilvēku dzīvību, arī Baltijas valstīs," laikrakstam "Postimees" norādīja Millers.

Itālijas premjerministre Džordža Meloni piektdien paudusi viedokli, ka Eiropas Savienībai (ES) būtu jāatjauno augsta līmeņa dialogs ar Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā un jāieceļ īpašs sūtnis sarunu vešanai. Vienlaikus viņa atzina, ka ir pāragri runāt par Krievijas uzņemšanu atpakaļ grupā, kas pašlaik ir septiņu attīstīto valstu grupa (G7), bet iepriekš bija astoņu attīstīto valstu grupa (G8).

"Šodien man šķiet neiespējami, ka, teiksim, Krievija varētu pievienoties G7," atzina Meloni.

Uz otrā tankkuģa M-Sophia nav neviena Ukrainas pilsoņa. Abi kuģi ir saistīti ar Krievijas tā saukto "ēnu floti”.

Katra raķete maksā apmēram 40 miljonus ASV dolāru.

Ukraina piektdien paziņoja, ka Krievija pie tās dienvidu piekrastes Melnajā jūrā apšaudījusi divus kravas kuģus, nogalinot vienu apkalpes locekli no Sīrijas.

Viens no kuģiem bija ceļā, lai dienvidu ostā Čornomorskā iekrautu graudus, bet otrs ar sojas kravu tika apšaudīts netālu no Odesas ostas, paziņoja atjaunošanas ministrs Oleksijs Kuleba.

"Diemžēl uzbrukuma rezultātā gāja bojā apkalpes loceklis, Sīrijas pilsonis," piebilda Kuleba.

Militārā vēsturniece un analītiķe doktore Viktorija Teilore brīdina, ka “Orešņik” ir īpaši bīstams un grūti apturams ierocis. “Putinam patīk izmantot hiperskaņas elementu, jo šāda veida ballistiskās raķetes padara pārtveršanu ārkārtīgi sarežģītu,” viņa norādīja. Situāciju vēl dramatiskāku padara fakts, ka raķete lidojuma laikā sadalās fragmentos, kļūstot par neprognozējamu draudu gan pretgaisa aizsardzībai, gan civilajai infrastruktūrai.

Lai gan Krievija šo raķeti jau izmantojusi iepriekš — pirmais zināmais gadījums bija 2024. gada novembrī — Teilore uzsver, ka problēma slēpjas nevis tehnoloģijas “jaunumā”, bet gan tās ātrumā. “Tā ir neticami ātra, un šobrīd Rietumu aizsardzības sistēmas nav īpaši pielāgotas, lai ar to efektīvi tiktu galā,” viņa atzina.