TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija tuvākajos mēnešos varētu būt spiesta krasi samazināt naftas ieguvi, jo ASV prezidenta Donalda Trampa un Eiropas pieaugošais spiediens ierobežo tās eksportu, un tas vēl vairāk samazinātu finansējumu Kremļa karam Ukrainā, raksta aģentūra "Reuters".
Krievijas jēlnaftas eksports pēdējos gados kopumā ir saglabājies stabils, neraugoties uz plašām Rietumu sankcijām un strauju Krievijas energoresursu iepirkumu samazinājumu Eiropā. Maskava veiksmīgi novirzīja lielāko daļu pa jūru transportētās jēlnaftas uz Ķīnu, Indiju un Turciju, piedāvājot zemas cenas un transportēšanai izmantojot tā dēvēto ēnu floti - vecus un neapdrošinātus tankkuģus, norāda aģentūra.
Tagad šī naftas eksporta noturība ir apdraudēta. Pēdējos mēnešos eksports ir sarucis, jo Tramps pastiprināja sankcijas un noteica muitas tarifus Indijai tādēļ, ka tā iepirka Krievijas naftu, raksta "Reuters".
Ukrainas 63. mehanizētās brigādes bezpilota lidaparāts (FPV) gaisā sastapās ar ienaidnieka Mi-8 helikopteru. Diemžēl bezpilota lidaparāts palidoja nedaudz zem lidaparāta.
FPV drone of the Ukraine’s 63rd Mechanized Brigade engaged an enemy Mi-8 helicopter in midair. Unfortunately, the FPV passed slightly below the aircraft. pic.twitter.com/PE0TCxalxr
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) February 17, 2026
Video publicējis "Radio Svoboda".
❗️Consequences of the 🇺🇦drone strike on February 15 on the Russian port of 🇷🇺Taman.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
Video: Radio Svoboda pic.twitter.com/jEMeNgvJdo
Horvātija ir noraidījusi Ungārijas un Slovākijas lūgumu par Krievijas naftas tranzītu caur Omišaļas (Krkas) ostu un Adrijas cauruļvadu pēc piegāžu pārtraukšanas caur Družbas cauruļvadu Ukrainā.
Ekonomikas ministrs Ante Šušņars paziņoja: Horvātija ir gatava nodrošināt naftas piegādes Ungārijai no citiem (nevis Krievijas) avotiem, jo Adrijas cauruļvadam ir pietiekama jauda, un Krievijas naftas iepirkšana finansē karu pret Ukrainu.
❗️Croatia has refused Hungary and Slovakia's request for the transit of Russian oil through the Omišalj (Krk) port and the Adria pipeline following the halt of supplies via the Druzhba pipeline in Ukraine.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
Economy Minister Ante Šušnjar stated: Croatia is ready to ensure oil… pic.twitter.com/m7NWeW5lHM
Valsts vadītājs ziņoja, ka tur pašlaik darbojas visi nepieciešamie dienesti, un kopumā Krievijas triecienam bija pakļauti 12 reģioni.
"Tas bija kombinēt uzbrukums, kas apzināti aprēķināts, lai nodarītu pēc iespējas lielāku kaitējumu mūsu enerģētikas sektoram."
Zināms, ka uzbrukuma rezultātā ievainoti 9 cilvēki, tostarp bērni. Ir nodarīti postījumi arī dzīvojamām ēkām un dzelzceļam.
❗️Tens of thousands of people in Odesa were left without heat and water as a result of the Russian attack, — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
The head of state reported that all necessary services are currently working there, and in total 12 regions came under Russian strike.
“It was a combined… pic.twitter.com/IhZOWUPZWE
Ugunsgrēks objektā turpinās.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
Saskaņā ar "France24" datiem, tas ir lielākais Ukrainas karaspēka ieguvums tik īsā laika posmā kopš pretuzbrukuma 2023. gada jūnijā.
- Tiek ziņots, ka atbrīvoto teritoriju platība ir gandrīz vienāda ar Krievijas karaspēka kopējiem ieguvumiem visā 2025. gada decembrī;
- Ukrainas bruņoto spēku galvenais virziens ir reģistrēts aptuveni 80 km uz austrumiem no Zaporižjas, apgabalā, kur Krievijas spēki bija guvuši panākumus kopš 2025. gada vasaras;
- Ukrainas bruņoto spēki ir atguvuši kontroli arī pār teritorijām Harkivas, Kostjantiņivkas, Pokrovskas un Novopavļivkas virzienos.
Source: https://t.co/mfagSoGFcu
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion eliminate 🇷🇺Russian infantry at night in the Lymansk direction pic.twitter.com/akmALzDLjI
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
Vācijas gigants "Rheinmetall" jau saražo vairāk munīcijas, nekā tam ir līgumi ar Ukrainu.
Izpilddirektors Armīns Papergers sacīja, ka uzņēmums ir gatavs nekavējoties piegādāt vairāk ieroču, ja valdības sniegs finansējumu.
Western arms production is ahead of political will. German giant Rheinmetall is already producing more ammo than it has contracts for Ukraine
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 17, 2026
CEO Armin Papperger said company is ready to supply more weapons immediately, if governments release funding https://t.co/1njRADviVw
17. februāra naktī Krievijas okupācijas armija Ukrainas uzbrukumam izmantoja 396 bezpilota lidaparātus un 29 dažāda veida raķetes.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha uzskata, ka Krievija neuztvers miera sarunas nopietni, kamēr nejutīs Rietumu spēku. Tā ir ministra atbilde uz Krievijas armijas gaisa triecienu Ukrainai 17. februāra naktī pirms miera sarunu sākuma Ženēvā. Sibiha norādīja, ka Krievijas okupācijas armija veica vēl vienu masveida gaisa triecienu Ukrainai tieši pirms miera sarunu sākuma Šveicē, kurās piedalīsies Ukrainas, Amerikas un Krievijas delegācijas. Krievu okupanti vērsa uzbrukumus pret enerģētikas un civilo infrastruktūru.
"Krievija saprot tikai spiediena valodu. Tā neuztvers diplomātiju nopietni, ja vien tā nebūs balstīta uz spēku," paziņoja ministrs.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



