TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atklājas jaunas nianses, kā Trampa sūtnis Vitkofs palīdz agresorvalstij Krievijai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija nepiekāpsies "SMO" galvenajos punktos, paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.
"Nevar būt nekādu runu par jebkādām piekāpšanām vai atteikšanos no mūsu pieejas galvenajiem aspektiem, kas saistīti ar mums priekšā esošo uzdevumu risināšanu, tostarp "speciālās militārās operācijas" (SMO) kontekstā," viņš teica.
🤡Russia will not make any concessions on the key points of the «SMO», stated Russian Deputy Foreign Minister Sergey Ryabkov.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 26, 2025
"There can be no talk of any concessions or abandoning our approaches to the key aspects of solving the tasks facing us, including in the context of the… pic.twitter.com/GaA5BOxS2G
Abu diktatoru ķermeņa valoda ir interesanta – Putins izskatās manāmi saspringtāks, nepārtraukti kustina kājas un rokas ir savilktas dūrēs. Lukašenko ir mierīgāks un izskatās kontrolētāks.
Lukashenko suggested having the negotiations of Russia and Ukraine in Minsk.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 26, 2025
The body language of the two dictators is curious - Putin looks visibly more tense, keeps moving his feet and has hands clenched in fists. Lukashenko is more relaxed and looks in control. pic.twitter.com/LAEUVerZZY
Gadiem ilgi viņiem bija tik jautri skatīties, kā krievi televīzijā nogalina ukraiņu ģimenes.
Spriežot pēc šī video, tas vairs nav laimīgi un jautri pavadīts laiks pie propagandas TV.
Russians DO NOT seem happy about their war coming home.
— Jay in Kyiv (@JayinKyiv) November 26, 2025
For years, it was all so fun for them, watching Russians murder Ukrainian families on TV.
From the sounds of this, its no long happy fun time. pic.twitter.com/yHnOudPxNg
Krievijas armija uzbruka enerģētikas infrastruktūrai Doneckas un Harkivas apgabalos. Turpinās avārijas atjaunošanas darbi, un ir ieviesti pārtraukumu grafiki, ziņo Enerģētikas ministrija.
26. novembrī Ukrainas enerģētikas sistēma turpina darboties ar paaugstinātu slodzi pēc mērķtiecīgiem uzbrukumiem infrastruktūrai Doneckas un Harkivas apgabalos. Avārijas atjaunošanas darbi turpinās bez pārtraukumiem, un speciālisti dara visu iespējamo, lai mazinātu sekas, ziņo Enerģētikas ministrija.
SBU un Valsts policija ir aizturējusi 16 gadus vecu Krievijas aģentu, kas bija iesaistīts dubultā teroristu uzbrukumā Dnipro, kurā gāja bojā viens cilvēks un tika smagi ievainots policists.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) un Valsts policija ir aizturējušas nepilngadīgo, kurš veica dubultu teroraktu. Viņš 23. novembrī Dnipro novietoja divus improvizētus spridzekļus.
Pēc izmeklētāju teiktā, pusaudzis rīkojies pēc Krievijas izlūkdienestu norādījumiem.
SBU ziņoja par 16 gadus veca Krievijas aģenta, kas bija iesaistīts dubultā sprādzienā Dnipro 23. novembrī, notveršanu, kas notika privātmājā netālu no dzelzceļa līnijas. Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju, jauneklis novietoja divus improvizētus spridzekļus, maskējot tos kā ugunsdzēšamos aparātus un aprīkojot tos ar mobilajiem telefoniem attālinātai detonācijai.
SIGNUM dronu operatori medī krievu kājniekus mežā, manevrējot starp kokiem. FPV attīstības sākumposmā blīva veģetācija nodrošināja zināmu aizsardzību pret dronu triecieniem, taču tagad tā vairs nav.
3. armijas korpusa piloti Limanas sektorā iznīcināja krievu armijas smago liesmu metēju sistēmu TOS-1A "Solntsepyok".
Russian TOS 220mm MLRS destroyed by the 63rd Brigade. https://t.co/eVOexqY6fS pic.twitter.com/6eajwXel7p
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) November 26, 2025
SIGNUM dronu operatori nakts laikā, izmantojot FPV ar termokameru, pārmeklējot telpas no iekšpuses, atbrīvo ēku no Krievijas kājniekiem.
SIGNUM drone operators with clear the building of Russian infantry from the inside during the nighttime using FPV with thermal camera. https://t.co/5J4ARWTjYy pic.twitter.com/qP8b3YQzYc
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) November 26, 2025
Maskava aktīvi pievilina tadžikus, uzbekus, kenijiešus, nepāliešus, indiešus, dienvidāfrikāņus un cilvēkus no vairāk nekā simts citām valstīm cīnīties savā pusē, kas var liecināt vai nu par problēmām ar mobilizāciju, jo mazāk krievu ir gatavi iestāties dienestā, vai arī par pārsteidzoši augsto upuru skaitu, ziņo CNN.
Brigādes ģenerālis Dmitro Usovs, kurš vada karagūstekņu štābu, sacīja, ka Ukraina ir identificējusi vairāk nekā 18 000 ārzemnieku no 128 valstīm, kas cīnās Krievijas pusē (neskaitot Ziemeļkorejas karavīrus), no kuriem vismaz 3388 ir nogalināti.
Ukrainas Aizsardzības izlūkdienesta amatpersonas CNN pastāstīja, ka Krievijas ārvalstu vervēšanas taktika ir reducējama uz trim pieejām: šantāža, kukuļdošana un maldināšana. Tas piebilda, ka migranti uz Krieviju no Centrālāzijas valstīm, visticamāk, iestājas dienestā migrācijas iemeslu dēļ.
Saskaņā ar organizācijas "OpenMinds", kas pēta informācijas karadarbību, datiem kopš šīs vasaras sludinājumu skaits par līgumdienestu Krievijas armijā, kas vērsti uz ārzemniekiem, ir pieaudzis vairāk nekā septiņas reizes. Tās veiktā satura analīze sociālajā tīklā "VKontakte" parādīja, ka līdz 2025. gada vidum viens no trim ierakstiem, kas reklamē militāros līgumus, bija vērsts uz ārzemniekiem, salīdzinot ar tikai 7% no visiem sludinājumiem pirms gada.
Un, lai gan daži sludinājumi ir relatīvi caurspīdīgi, apgalvojot, ka ārzemnieki netiks sūtīti uz triecienvienībām, daži tādi nav - daži no karagūstekņiem Ukrainas izmeklētājiem pastāstīja, ka viņi ieradās Krievijā pēc tam, kad viņiem tika solīts darbs būvniecībā, noliktavās, par apsardzes darbiniekiem vai šoferiem.
The scale of Russia's campaign to recruit foreigners into its army has increased more than sevenfold, CNN reports.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 26, 2025
Moscow is actively luring Tajiks, Uzbeks, Kenyans, Nepalis, Indians, South Africans, and people from more than a hundred other countries to fight on its side, which… pic.twitter.com/qcaIuYMQUf
Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander" un 90 droniem, bet pretgaisa aizsardzības spēki 70 dronus notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Raķetes "Iskander" raidītas no Krievijas Rostovas apgabala, bet droni - no Kurskas, Miļļerovas, Primorskoahtarskas rajoniem Krievijā, kā arī Gvardijskes okupētajā Krimā.
No 90 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 55 bijuši "Shahed" tipa trieciendroni.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



