TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti mēģina nosaldēt Ukrainas iedzīvotājus, ar raķetēm un droniem pilsētas ziemas spelgonī atstājot bez elektrības

Krievijā Rostovā pie Donas naktī uz trešdienu pēc dronu trieciena izraisījies ugunsgrēks laku un krāsu rūpnīcā "Empils", vēsta vietējie mediji.

Pirmie droni, kas lidoja rūpnīcas virzienā, bija dzirdami pēc plkst. 1 naktī. Pēc tam tika ziņots par ugunsgrēku rūpnīcā. Domājams, dega tvertnes ar naftas produktiem.

Uguns un dūmu stabs bija redzams no daudzām pilsētas daļām.

Pilsētas mērs Aleksandrs Skrjabins apstiprināja, ka noticis dronu trieciens.

18 gadus vecais Artjoms veica vairāk nekā 3000 km, lai aizbēgtu no okupētās Krimas un atgrieztos Ukrainā, bēgot no piespiedu iesaukšanas, propagandas un uzspiestas dzīves.

Dzimis Zaporožižjā, viņš uzauga Sevastopolē Krievijas okupācijas laikā. Pēc iesaukšanas un medicīniskās komisijas, kas ignorēja viņa nieru problēmas, viņš vērsās pie Ukrainas brīvprātīgajiem.

30. septembrī viņš devās ceļā caur Baltkrieviju, konsulātā saņēma Ukrainas atgriešanās dokumentus, šķērsoja robežu un sasniedza Kijivu, kur atjauno savus dokumentus un plāno studēt žurnālistiku.

Ukrainas Augstākā Rada ir nobalsojusi par viņa iecelšanu amatā.

Samarā par mēra vietnieku ir iecelts 43 gadus vecais pulkvedis Sergejs Karasevs.

Viņš tiek apsūdzēts civiliedzīvotāja slepkavībā un pensionāra piekaušanā Irpiņā.

Viņa oficiālā biogrāfija ir pilna ar apbalvojumiem: ordenis "Par nopelniem Tēvzemei" (4. šķira, ar zobeniem), divi Drosmes ordeņi un ordenis "Par militāriem nopelniem". Taču ir kāda nianse.

Septembrī britu laikraksts "The Times" publicēja 13 Krievijas virsnieku sarakstu, kuri tiek turēti aizdomās par kara noziegumiem Bučā. Karasevs bija starp viņiem. Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, viņa noziegumi netika pastrādāti pašā Bučā, bet gan Irpiņā — kur viņš it kā ar šautenes laidi izsita pensionāram zobus un nošāva civiliedzīvotāju.

Iespējamā ajatollas varas sabrukšana Irānā, visticamāk, nopietni neapbēdinās Vladimiru Putinu, norāda "Sky News" militārais analītiķis Maikls Klārks.

Viņš norāda, ka situācija pirms diviem gadiem, kad Irāna piegādāja Krievijai lielu skaitu "Shahed" dronu, izskatījās pavisam citāda — šāda sabiedrotā zaudēšana būtu bijis smags trieciens. Tagad, kā saka Klārks, Krievija ražo šos dronus iekšzemē un vairs nav kritiski atkarīga no Teherānas.

Irānas palīdzība joprojām pienāk, bet Maskava var iztikt arī bez tās, apgalvo analītiķis. Tā rezultātā, pat ja protesti Irānā novedīs pie varas maiņas, tas Krievijai un Ķīnai nozīmētu simbolisku politisku, nevis stratēģisku neveiksmi.

Ukrainas bezpilota lidaparātu kompānija "Strix" uzbrūk Krievijas kājniekiem, videonovērošanas kamerām un T-80 tankam.

Ukrainas Bruņoto spēku 80. gaisa triecienbrigādes desantnieki veic triecienu Krievijas loģistikas transportlīdzekļiem Sumu apgabala pierobežā.

Krievijas ģenerālleitnants Suhrabs Ahmedovs, kurš ieņēma Jūras spēku virspavēlnieka vietnieka amatu piekrastes un sauszemes spēku jautājumos, ir atcelts no amata (saskaņā ar Krievijas militāro "Telegram" kanālu un kara korespondentu ziņojumiem).

Kā iemesls tiek minēta virkne neveiksmīgu mehanizēto kolonnu uzbrukumi netālu no Dobropiļļas 2025. gada decembra beigās (īpaši 22. decembrī), kā rezultātā tika zaudēts ievērojams daudzums personāla un aprīkojuma, taču bez būtiskiem rezultātiem.

Šī jau ir otrā reize, kad Ahmedovs tiek atcelts no augsta komandiera amata milzīgo zaudējumu dēļ: pirmo reizi viņš tika atlaists no 20. Apvienotās bruņojuma armijas komandiera amata 2024. gada maijā pēc līdzīgām neveiksmēm (īpaši netālu no Vuhledaras/Pavļivkas).

"Pašlaik Krievija zaudē 20–25 tūkstošus kritušo mēnesī — tas ir vairāk nekā visu 10 Afganistānas kara gadu laikā (aptuveni 20 tūkstoši)," sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.

"Ja mums šobrīd jāizvēlas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Dāniju — mēs izvēlamies Dāniju. Mēs izvēlamies NATO. Mēs izvēlamies Dānijas Karalisti. Mēs izvēlamies Eiropas Savienību," paziņoja Grenlandes premjerministrs Jenss Frederiks Nīlsens.