TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins parakstījis dekrētu par rezervistu iesaukšanu militārajās mācībās 2026. gadā

Republikānis Tomass Mesijs ir iesniedzis Kongresā likumprojektu par ASV izstāšanos no NATO, nosaucot aliansi par "Aukstā kara relikviju" un apgalvojot, ka līdzekļi būtu jānovirza ASV iekšējai drošībai. Likumprojekta "HR 6508" mērķis ir izbeigt Amerikas dalību NATO. Šis solis satricinātu Rietumu drošības pamatus.

Bezpilota lidaparāta (FPV) pārtvērēja drons iemūžināja brīdi, kad Krievijas "Shahed-136" drons tieši pirms trieciena izšāva, šķiet, submunīcijas vienības, iespējams, kasešu tipa. Vēl viena pazīme, ka Krievija modificē savus dronus, lai nodarītu kaitējumu plašākai teritorijai.

Ukrainas triecienvienības veic Kupjanskas attīrīšanas operācijas pēc tam, kad ir pārgriezta Krievijas apgādes līnija uz pilsētu. Ukrainas Ģenerālštābs ziņo, ka pilsētā joprojām ir aptuveni 60 ienaidnieka karavīri.

Tā kā papildspēki nespēj viņus sasniegt un evakuācija nav iespējama, daži Krievijas karavīri ir sākuši padoties. Video materiālos redzams, kā sagūstītie karavīri paskaidro, ka devuši signālu Ukrainas dronam, kas viņus novirzīja uz sauszemes spēkiem.

Krievi, kas joprojām atrodas iekšā, ir izklīduši pa drupām un pagrabiem, daži valkā civilās drēbes, lai izvairītos no atklāšanas. Vienīgā viņu apgādes iespēja ir ar droniem. Ukrainas spēki kontrolē galveno grēdu uz rietumiem no pilsētas, nodrošinot dronu operatoriem un artilērijas novērotājiem skaidru redzamību pār jebkuru tuvošanos.

Putins jau bija paziņojis par pilnīgu Kupjanskas ieņemšanu. Notiekošās Ukrainas operācijas stāsta citu stāstu - tādu, kurā Krievijas atlikusī klātbūtne pilsētā ir pilnībā atkarīga no tā, vai papildspēki spēs izlauzties cauri Ukrainas uguns kontrolei.

Krievija naktī uz trešdienu raidījusi uz Ukrainu 80 uzbrukuma lidrobotus un dronus imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

No tiem 50 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem cīņas līdzekļiem.

Droni raidīti no Kurskas, Primorskoahtarskas, Miļļerovas rajoniem Krievijā, kā arī no Čaudas raga, okupētajā Krimā.

No 80 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 50 bijuši "Shahed" tipa yzbrukuma lidroboti.

Fiksēti 29 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi septiņās vietās.

Ukrainas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Andrijs Meļņiks: "Mūsu teritorija un suverenitāte nav pārdošanā. Mēs neesam Ziemassvētku tirdziņā. Mēs neesam bēdīgi slavenajā Čerikizovskas tirgū. Krievija vēlas, lai Ukraina kapitulētu, kā mēs tikko dzirdējām. Krievija vēlas, lai mēs padotos. Bet mana atbilde jums ir šāda: jūs dabūsiet tikai caurumu baigelī — nevis Ukrainu."

Fotoattēlos no frontes līnijas redzami 24. Karaļa Danilo brigādes karavīri. Piekļuve šīm pozīcijām ir reta.

Kājnieki būvē patvertnes, uztur sakarus, novēro un cīnās. Viņu ikdienas dzīvē ietilpst izglābts kaķis, šrapneļi, izcirstas meža joslas, optiskās šķiedras no droniem un tranšejas, ko apgaismo svece.

Ukraina ir atguvusi 13 kvadrātkilometrus (5 kvadrātjūdzes) lielas teritorijas Pokrovskā pēc tam, kad pilsētā vairs nebija karaspēka, 9. decembrī paziņoja virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka vienīgais Rietumu līderis, kam rūp cilvēktiesības Ukrainā, ir prezidents Tramps.

Pēc tam viņš vainoja ES par vienošanās grozīšanu, lai aicinātu Ukrainu ievērot ES cilvēktiesību politiku.

"Sajūtiet atšķirību," sacīja Lavrovs.

Matvijenko seja aiz viņa daudz ko pasaka.

Polijas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņojis, ka apsver iespēju uzdāvināt Ukrainai savus iznīcinātājus MiG-29 apmaiņā pret dronu un raķešu tehnoloģijām.

Ģenerālštābs otrdien pavēstīja, ka jau tiek vestas sarunas par šo jautājumu. Amatpersonas norādīja, ka PSRS ražoto iznīcinātāju ekspluatācijas laiks tuvojas beigām un ir maz ticams, ka Polija tos modernizēs.

Tomēr amatpersonas piebilda, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

"Lidmašīnu dāvinājums būtu alianses politikas sastāvdaļa, kas paredz atbalstīt Ukrainu un uzturēt NATO austrumu flanga drošību," platformā "X" paziņoja ģenerālštābs.

ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi devuši Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim dažas dienas, lai atbildētu uz Vašingtonas ierosināto miera plānu, otrdien ziņoja laikraksts "Financial Times".

Ukrainas līderis Eiropas sabiedrotajiem pastāstīja, ka telefonsarunā 6. decembrī Trampa padomnieki Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners spieduši viņu ātri pieņemt lēmumu par tā dēvēto miera plānu. To laikrakstam stāstījušas amatpersonas, kas ir informētas par šīm sarunām. Vairāk lasi šeit.