Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 17:17
Pēc ukraiņu dronu triecieniem Primorskas ostas darbība joprojām paralizēta

Krievijas Baltijas jūras osta Ustjluga pirmdien atsāka naftas iekraušanu pēc tam, kad tika atcelts brīdinājums par dronu uzbrukumu, vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz informētām personām. Savukārt kaimiņos esošā Primorska pēc gaisa uzbrukumiem joprojām ir slēgta.

Primorska un Ustjluga, kas ir lielākās Krievijas naftas eksporta ostas, svētdien bija apturējušas gan jēlnaftas, gan degvielas eksportu pēc dronu uzbrukumiem.

Šodien 16:16
Kamēr Krievija turpina slepkavot Ukrainā un iznīcināt tās enerģētiku, krievu propagandisti debatē, vai Trampa īstenotā Kubas blokāde ir "genocīds"
Šodien 15:25
Laikraksts: Tramps vēlas uzaicināt Lukašenko uz ASV

ASV prezidents Donalds Tramps, cenšoties panākt attiecību uzlabošanos ar Baltkrieviju, apsver iespēju uzaicināt Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko uz tikšanos ASV, pirmdien vēsta britu laikraksts "Financial Times".

Tiek apsvērtas iespējas uzņemt Lukašenko Vašingtonas Baltajā namā vai arī Trampa Floridas rezidencē "Mar-a-Lago".

Trampa īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos Džons Kols intervijā avīzei apstiprināja, ka sarunas par Lukašenko uzaicināšanu uz tikšanos ar Trampu notiek jau vairākus mēnešus, taču uzsvēra, ka nekas galīgi vēl nav noteikts.

"Sankciju mīkstināšana ir atkarīga no noturīgas uzvedības uzlabošanās un no tā, vai prezidents Lukašenko izpildīs savu solījumu nekavējoties pārtraukt visus politiski motivētos arestus," sacīja diplomāts.

Kols pagājušajā nedēļā bija Baltkrievijā, kur tika atbrīvoti 250 politieslodzītie.

Apmaiņā pret to ASV piekrita atcelt atsevišķas sankcijas Baltkrievijas finanšu sektoram, arī Finanšu ministrijai un Baltkrievijas Attīstības bankai, kā arī trim kālija uzņēmumiem.

Sūtnis pauda cerību, ka līdz gada beigām izdosies panākt atlikušo politieslodzīto atbrīvošanu.

Saskaņā ar Baltkrievijas cilvēktiesību organizācijas "Vjasna" datiem teju 900 politieslodzīto joprojām atrodas aiz restēm.

Šodien 14:44
Čehijā saistībā ar ugunsgrēku ieroču ražotnē izmeklē četras versijas

Čehijas varasiestādes plašo ugunsgrēku ieroču ražotnē izmeklē kā teroraktu un izvirzījušas četras versijas, cita starpā pieļaujot, ka uzbrukumu sarīkojis palestīniešu grupējums.

Policija paziņoja, ka visas četras izskatāmās versijas pieļauj, ka piektdienas ugunsgrēku izraisījusi tīša dedzināšana. "Pamatojoties uz to, ko mēs zinām līdz šim, ir iespējams, ka incidents var būt saistīts ar teroristu uzbrukumu," norādīja iekšlietu ministrs Ļubomirs Metnars.

Izmeklētāji ir pabeiguši sākotnējo objekta apskati un nodevuši to atpakaļ īpašniekam, pavēstīja policijas pārstāvis Jozefs Bocāns.

Ugunsgrēks piektdien iznīcināja noliktavas ēku un bojāja blakus esošo administratīvo ēku biznesa parkā Pardubicē, kas atrodas aptuveni 120 kilometrus uz austrumiem no Prāgas. Nav ziņu par cietušajiem.

Objekta īpašnieks - ieroču ražotājs "LPP Holding" - paziņoja, ka ugunsgrēka radītie zaudējumi sasniegs simtiem miljonu Čehijas kronu. Uzņēmums, cita starpā, ražo bezpilota lidaparātus Ukrainai, taču ir noliedzis apgalvojumus, ka tas piegādā ieročus Izraēlas bruņotajiem spēkiem.

Portāls "Aktualne.cz" vēsta, ka atbildību uzņēmies grupējums "Zemestrīces frakcija". Grupējuma paziņojumā teikts, ka tas aizdedzinājis "galveno Izraēlas ieroču ražošanas centru". Ieroči esot izmantoti uzbrukumiem palestīniešiem Gazas joslā.

Piektdien sociālajos tīklos izplatījās video, kurā it kā esot redzama "LPP Holding" noliktavas aizdedzināšana.

Kompānija ir noliegusi jebkādu saistību ar ieroču ražošanu Izraēlai tās teritorijā.

"Mūsu rūpnīcā nekad nav ražoti Izraēlas bezpilota lidaparāti," paziņoja uzņēmums, piebilstot, ka iepriekš paziņotie plāni par sadarbību ar Izraēlas aizsardzības uzņēmumu "Elbit Systems" nekad nav tikuši īstenoti.

Policija paziņoja, ka izmeklēšanas ietvaros tā izvērtē sabiedrībā izskanējušos apgalvojumus kopā ar citiem pierādījumiem.

"LPP Holding" vadītājs Miroslavs Žižka Čehijas sabiedriskajam radio pastāstīja, ka vainīgie ielauzās, izmantojot lieljaudas elektroinstrumentus, un ka drošības sistēmas darbojās paredzētajā veidā.

"Brīdī, kad viņi sāka pārvietoties ēkā, tūlīt iedarbojās detektoru sistēma, tika nosūtīts signāls uz centrālo apsardzes pulti un iedarbojās ugunsgrēka trauksme, un ugunsdzēsēji, kā arī policija nekavējoties iejaucās," norādīja Žižka.

Uzņēmums paziņoja, ka skartajās telpās atradās administratīvās struktūras un optoelektronisko ierīču komponenti. Tas piebilda, ka kopējā ražošana nav būtiski ietekmēta un turpinās citās ražotnēs.

Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs paziņoja, ka pēc incidenta sasauks Valsts drošības padomes sēdi, un atkārtoti aicināja aizsardzības nozares ražotājus garantēt savu telpu drošību.

Uzņēmums noraidīja iepriekš izskanējušos apgalvojumus, ka objekts nav bijis pietiekami aizsargāts, norādot, ka tas atbilst augstākiem drošības prasībām.

Čehija vēsturiski ir viena no Eiropas uzticamākajām Izraēlas sabiedrotajām.

Šodien 13:45
Lukašenko atļauj Lietuvas kravas automobiļiem atstāt Baltkrieviju

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko atļāvis Lietuvas kravas automobiļiem atstāt Baltkrieviju, ziņo Baltkrievijas propagandas aģentūra "BelTA", vēsta LETA. 

Tā vēsta, ka automašīnām būs atļauts izbraukt pēc tam, kad būs samaksāta maksa par stāvlaukuma izmantošanu, norādot, ka šī maksa būs "vairākas reizes zemāka" nekā iepriekš noteiktā maksa 120 eiro diennaktī.

Baltkrievijas Valsts muitas komiteja norādījusi, ka vairāk nekā 1900 kravas automašīnu un puspiekabju varēs izbraukt no Baltkrievijas uz Lietuvu.

Uz Poliju varēs izbraukt Lietuvā reģistrēti, bet faktiski Polijas pārvadātājiem piederoši transportlīdzekļi.

Baltkrievijas Valsts muitas komiteja nosūtījusi Lietuvas muitai priekšlikumu palielināt robežšķērsošanas vietu kapacitāti.

Minska aizliedza Lietuvas kravas automašīnām pārvietoties valsts teritorijā, reaģējot uz Lietuvas lēmumu pagājušā gada oktobra beigās slēgt robežkontroles punktus kontrabandas balonu radīto draudu dēļ. 10. novembrī tika paziņots, ka par katru stāvošu Lietuvas kravas automašīnu tiks iekasēta maksa 120 eiro diennaktī.

Šodien 12:26
Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti četri cilvēki

Krievijas uzbrukumos Zaporižjas, Doneckas, Sumu un Harkivas apgabalos svētdien nogalināti četri cilvēki un vēl 11 ievainoti, paziņoja apgabalu kara administrācijas, vēst LETA.

Zaporižjas apgabalā Krievijas karaspēks veica 821 uzbrukumu 40 apdzīvotajām vietām. Uzbrukumu rezultātā nogalināti trīs cilvēki, vēl trīs ievainoti, informēja apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs. Apgabala administrācijā saņemti 49 ziņojumi par bojājumiem mājokļiem, saimniecības ēkām, automašīnām un infrastruktūras objektiem.

Doneckas apgabalā, kā informēja apgabala kara administrācijas vadītājs Vadims Filaškins, svētdien krievi nogalināja vienu cilvēku Družkivkā, vēl četri cilvēki apgabalā ievainoti. Upuru skaits Doneckas apgabalā norādīts, neņemot vērā Mariupoli un Volnovahu.

Sumu apgabalā pēdējās 24 stundās cietuši trīs civiliedzīvotāji, informēja apgabala kara administrācija. Berezivkas pašvaldībā drona triecienā pa automašīnu ievainojumus guva 13 gadus vecs zēns un 18 gadus veca meitene. Vēl 14 gadus vecs zēns vērsās medicīnas iestādē pēc bezpilota lidaparāta trieciena Putivļas pašvaldībā. Kopumā apgabalā krievi veica 80 apšaudes 31 apdzīvotā vietā 17 pašvaldībās.

Harkivas apgabalā uzbrukumos cieta deviņas apdzīvotas vietas, paziņoja apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. Starijsaltivas ciematā 77 gadus veca sieviete piedzīvoja akūtu stresa reakciju. Apgabalā nodarīti postījumi arī privātmājām, saimniecības ēkām, elektrotīkliem, garāžām, noliktavas telpām, viesnīcai un automašīnām.

Šodien 11:46
Dronu uzbrukumā bojāta Krievijas Primorskas osta

Bezpilota lidaparātu uzbrukumā nodarīti bojājumi Primorskas ostai Leņingradas apgabalā Krievijas ziemeļrietumos netālu no Somijas robežas, pirmdien platformā "Telegram" paziņoja Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko, vēsta LETA.

"Primorskas ostā bojāta degvielas tvertne, izraisot ugunsgrēku. Ugunsdzēsēji strādā, lai nodzēstu ugunsgrēku, un darbinieki ir evakuēti," viņš rakstīja.

Drozdenko apgalvoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības un elektroniskās karadarbības sistēmas virs Ļeņingradas apgabala notriekušas vairāk nekā 50 dronu.

Primorskas osta ir Krievijai nozīmīgs cauruļvadu sistēmas elements un svarīgs objekts, caur kuru Krievija eksportē naftu. Ostu izmanto arī tā dēvētās ēnu flotes kuģi, ar kuriem tiek apietas Krievijai noteiktās starptautiskās sankcijas.

Šodien 10:24
Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 288 850

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 970 iebrucēji, vēsta LETA. 

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 794 tankus, 24 268 bruņutransportierus, 38 662 lielgabalus un mīnmetējus, 1 695 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1336 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 192 869 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 84 775 automobiļus un autocisternas, kā arī 4098 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Publi

Šodien 09:53
Krievi uz Ukrainu raidījuši 251 lidrobotu, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 234 no krievu lidrobotiem, vēsta LETA.

Fiksēti 17 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi 11 apkaimēs. Vēl astoņās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Šodien 09:21
Krievija Arktikā varētu izvietot vēl vienu kodolzemūdeni “Karelia”

Ja Krievija izvēlēsies paplašināt savus jūras kodolspēkus, “Karelia” (K-18) varētu kļūt par pirmo papildu platformu, kas tiktu izvietota Ziemeļu flotē, neaizstājot kādu jau esošu kuģi. Praktiski tas nozīmētu vairāk ballistisko raķešu — un vairāk kodolgalviņu — kaujas gatavībā Barenca jūrā un plašākā Arktikas reģionā.

Pēdējo desmit gadu laikā Krievija ir ieviesusi vairākas ceturtās paaudzes ballistisko raķešu zemūdenes no “Borei” un “Borei-A” klasēm, taču vienlaikus tā ir prioritāri pagarinājusi arī vecāko padomju laika “Delta IV” klases kuģu kalpošanas laiku, kas norīkoti Ziemeļu flotei.

“Karelia” tika ielikta būvē 1987. gadā — tajā pašā gadā, kad Mihails Gorbačovs teica savu nozīmīgo Murmanskas runu. Uzrunājot klausītājus šajā Arktikas pilsētā, viņš izklāstīja redzējumu par reģionu kā “miera zonu”, signalizējot par Kremļa politikas maiņu no militāras konfrontācijas uz sadarbību.

Zemūdenes karoga pacelšanas ceremonija notika 1989. gada 11. oktobrī, tikai dažas nedēļas pirms Berlīnes mūra krišanas.

Šodien šķiet, ka “Karelia” Vladimiram Putinam ir īpaša simboliska nozīme. Tā ir ne tikai viena no pēdējām ballistisko raķešu zemūdenēm, kas uzbūvēta Padomju Savienībā — valstī, kuras sabrukumu Putins vēlāk nodēvēja par “20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu” —, bet tā figurēja arī viņa pirmajā oficiālajā braucienā pēc sākotnējās uzvaras vēlēšanās 2000. gada martā.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".