TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija Orjolā izvietoja improvizētu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Šķiet, ka sistēmas uzstādīšanā tika izmantota uz kravas automašīnas uzstādīta palaišanas iekārta, kas aprīkota ar gaisa-gaiss raķetēm R-77-1.
Šī konfigurācija atgādina "FrankenSAM“ tipa risinājumus, kuros aviācijas raķetes tiek pielāgotas izmantošanai sauszemes pretgaisa aizsardzībā pret gaisa draudiem.
Russia deployed an improvised air defense system in Oryol. The setup appeared to use a truck-mounted launcher equipped with R-77-1 air-to-air missiles. The configuration mirrored “FrankenSAM”-type solutions, repurposing aviation missiles for ground-based air defense against… pic.twitter.com/FOpz7Juxc3
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 12, 2026
Krievijas okupācijas tiesa masveidā piespriež bargus sodus par ziedojumiem Ukrainas aizstāvjiem.
Russian occupation ‘court’ passes massive sentences in bulk for donations to Ukraine’s defendershttps://t.co/eGvGIytBUG
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 12, 2026
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes sistēmu piegādi un eksperimentālu ieviešanu Nacionālajos bruņotajos spēkos.
“Vietējie uzņēmēji ir radījuši inovatīvus, Nacionālo bruņoto spēku sākotnējām prasībām atbilstošus tehnoloģiskos risinājumus attālināti vadāmām sauszemes sistēmām. Esmu gandarīts, ka mērķtiecīgais darbs pie Latvijā izstrādāto sauszemes dronu sistēmu testēšanas ir vainagojies ar konkrētiem rezultātiem un noslēgtiem piegādes līgumiem,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Noslēgtie līgumi paredz bezpilota sauszemes sistēmu pakāpenisku integrāciju dažādās Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībās, kā arī ciešu sadarbību ar šo sistēmu izstrādātājiem. Balstoties uz karavīru praktisko pieredzi, strādājot ar sistēmām, un atziņām no kara Ukrainā, izstrādātāji iekārtas operatīvi pielāgos Nacionālo bruņoto spēku aktuālajām vajadzībām.
Krasta apsardze uzkāpa uz beramkravu kuģa "Hui Yuan“ netālu no Jstadas. Kuģis bija ceļā no Krievijas uz Las Palmas.
⚡️ Sweden intercepts vessel from Russia over suspected environmental crime
— NEXTA (@nexta_tv) April 12, 2026
The coast guard boarded the bulk carrier Hui Yuan near Ystad. The ship was en route from Russia to Las Palmas. pic.twitter.com/CKRJK8RZYR
Ukrainas pilsētā Rivnē uzstādītas milzu Lieldienu olas. Tās rotātas ar slavenās tautas mākslinieces Marijas Primačenko motīviem, kā arī tradicionāliem ornamentiem no dažādiem Ukrainas reģioniem.
Ukraine's city of Rivne installed giant Easter pysanky. They are painted with motifs from the famous folk artist Maria Prymachenko and decorated with traditional ornaments from different regions of Ukraine.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 11, 2026
The installation of pysanky is a long-standing tradition in Rivne,… pic.twitter.com/MkWIovI6sS
Ukrainas 71. gaisa desanta brigāde Lieldienas sagaidīja turpat, kur aizvadījusi ik dienu arī visu šo gadu — ierakumos, uz lauku ceļiem un vietās, kur nepārtraukti dzirdama Krievijas artilērija.
“Nāve te staigā mums līdzās,” raksta brigādes komunikācijas vienība. “Taču tur, kur mīt ticība, tā ir bezspēcīga.”
Ukraine's 71st Air Assault Brigade spent Easter where they've spent every day this year: in dugouts, on field roads, within earshot of Russian artillery.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 12, 2026
A priest blessed the paskas anyway. Holy water touched hands that hold weapons.
"Death walks beside us here," the brigade's… pic.twitter.com/Sfch2VivDP
Komsomoļskā pie Amūras Krievijas Habarovskas novadā svētdienas rītā demonstrāciju sarīkojuši aptuveni 100 ķīniešu viesstrādnieku, protestējot pret algu izmaksas kavēšanu, vēsta vietējie lietotnes "Telegram" kanāli.
Protesta akciju sarīkojuši naftas pārstrādes uzņēmuma "Petro-Hehua" strādnieki, ziņo kanāls "Ostorožno, novosti".
Protestētāju plakātos krievu un ķīniešu valodā lūgta palīdzība Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un valsts uzņēmuma "Rosneftj" vadītājam Igoram Sečinam.
Notikuma vietā esošie policisti demonstrācijas gaitā neiejaucās.
Krievijā uzmanību izpelnījies kāds Lieldienu tematikai veltīts attēls, kurā ierasti miermīlīgais Lieldienu zaķis atainots militārā, teju kara propagandu atgādinošā stilā.
Meanwhile Easter in ruzzia:
— Regina Bauer 🇪🇪🇺🇦 (@petite_michelle) April 12, 2026
"Easter bunny on SVO" pic.twitter.com/yroEy0tyEq
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 311 180 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1070 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 859 tankus, 24 384 bruņutransportierua, 39 871 lielgabalu un mīnmetēju, 1727 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1345 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 233 866 bezpilota lidaparātus, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 88 914 automobiļus un autocisternas, kā arī 4121 specializētās tehnikas vienību.
Ungārijā svētdien sākusies balsošana parlamenta vēlēšanās, kuru iznākums var izrādīties svarīgs ne tikai pašai valstij, bet arī visai Eiropai, jo tas noteiks, vai Budapešta turpinās Viktora Orbāna līdzšinējo kursu vai tomēr tuvosies Eiropas Savienības kopējai nostājai.
Plašāk lasīt šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



