TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti ar raķetēm un droniem veic masīvu Ukrainas apšaudi

Ukrainas aizsardzības spēki naktī uz ceturtdienu neitralizējuši 652 Krievijas dronus un 41 raķeti, paziņoja Gaisa spēki.

Saskaņā ar provizoriskiem datiem līdz plkst. 8 pretgaisa aizsardzība neitralizēja 693 mērķus - 41 raķeti, tostarp 29 spārnotās raķetes H-101 un 12 ballistiskās raķetes "Iskander-M/S-400", un 652 dažāda veida bezpilota lidaparātus, teikts Gaisa spēku ziņojumā.

Krievijas bruņotie spēki ceturtdienas rītā veica masīvu gaisa uzbrukumu Kijivai.

"Ienaidnieks dod triecienu Kijivai ar bezpilota lidaparātiem un ballistiskajām raķetēm," lietotnē "Telegram" paziņoja Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko.

"Pilsētā notiek sprādzieni. Galvaspilsēta ir pakļauta masīvam ienaidnieka uzbrukumam," viņš piebilda.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 345 240 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1060 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 931 tanku, 24 557 bruņutransportierus, 42 053 lielgabalus un mīnmetējus, 1787 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1379 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 289 678 bezpilota lidaparātus, 4585 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 96 355 automobiļus un autocisternas, kā arī 4183 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien ierosināja Eiropas valstīm slēgt divpusējus dronu līgumus ar Ukrainu, paziņojot, ka tas ievērojami stiprinātu Eiropas drošību.

Zelenskis nāca klajā ar šādu paziņojumu savā uzrunā Bukarestes deviņnieka samitā.

Latvijai un Ukrainai jāpadziļina sadarbība aizsardzības jomā, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien NATO austrumu flanga valstu (B9) un Ziemeļvalstu samita laikā Bukarestē, Rumānijā, tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, divpusējās tikšanās laikā Latvijas un Ukrainas prezidenti apsprieda atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, sadarbības padziļināšanu starp Latviju un Ukrainu aizsardzības jomā, kā arī Ukrainas iespējamo ieguldījumu Latvijas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā.

Latvijas prezidents uzsvēra Latvijas atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, apliecinot Latvijas gatavību turpināt militāro un praktisko palīdzību Ukrainai, kā arī atbalstu Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai un reformu procesam. Vienlaikus Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvija ir ieinteresēta padziļināt sadarbību ar Ukrainu aizsardzības jomā, veicinot sadarbību starp abu valstu aizsardzības industrijām.

Latvijas prezidents akcentēja, ka Ukrainas militārās spējas un augošā aizsardzības industrija ir būtiska Latvijas un visas Eiropas drošībai. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas ražotais bruņojums un bezpilota lidaparāti ir pārbaudīti un sevi apliecinājuši kaujas laukā.

"Latvijas interesēs ir padziļināt sadarbību ar Ukrainu aizsardzības jomā, pārņemot Ukrainas pieredzi aizsardzības industrijas attīstīšanā un integrēšanā bruņotajos spēkos, kā arī veidojot sadarbību starp abu valstu aizsardzības industrijām," pauda Rinkēvičs.

Latvijas prezidents sevišķi uzsvēra Ukrainas attīstītās pretdronu spējas un novērtēja Ukrainas gatavību nosūtīt savus ekspertus uz Latviju, lai sniegtu ieguldījumu Latvijas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā.

Rinkēvičs klāstīja, ka Krievijas agresijas dēļ Ukraina mērķtiecīgi vēršas pret Krievijas militārajiem objektiem un enerģētikas sektoru, kas finansē Krievijas kara mašinēriju. Viņš sprieda, ka, pieaugot uzbrukumu intensitātei, aizvien biežāk Latvijā notiek dronu incidenti.

"Novērtējam Ukrainas gatavību nosūtīt ekspertus uz Latviju, kas sniegtu ieguldījumu Latvijas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā. Vienlaikus aicinām rast tehniskus risinājumus, kā mazināt Ukrainas bezpilotu lidaparātu radītos riskus gadījumos, kad Krievijas elektroniskās karadarbības ietekmē pār tiem tiek zaudēta kontrole," atzīmēja Latvijas prezidents.

Valsts dome trešdien otrajā un trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likumu par iespēju izmantot bruņotos spēkus ārvalstīs, lai "aizsargātu Krievijas pilsoņu tiesības" viņu aizturēšanas vai kriminālvajāšanas gadījumos, tostarp ar starptautisku tiesu iestāžu lēmumu, kurās Krievija nepiedalās.

Likums paredz, ka armija var tikt izmantota ārpus Krievijas ar prezidenta lēmumu. Dokumentā nav norādīts, ko tieši varētu ietvert bruņoto spēku izmantošana ārvalstīs aizturēto personu aizsardzībai.

2025. gada 29. decembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas atļauj Krievijas teritorijā neizpildīt ārvalstu tiesu, arī Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) un speciālo tribunālu, lēmumus.

2023. gada martā SKT izdeva Putina un Krievijas prezidenta pilnvarotās bērnu tiesību jautājumos Marijas Ļvovas-Belovas aizturēšanas orderi. Tiesas prokurori viņus tur aizdomās par bērnu nelikumīgu deportāciju no okupētajām Ukrainas teritorijām. Krievija 2000. gadā parakstīja Romas statūtus, uz kuru pamata darbojas SKT, bet tos tā arī neratificēja. 2016. gadā Maskava atsauca savu parakstu.

Slovākija trešdien drošības apsvērumu dēļ uz īsu brīdi slēdza savu robežu ar Ukrainu pēc tam, kad Krievijas spēki veica triecienus robežai tuvu esošajai Užhorodas pilsētai, paziņoja varas iestādes.

Robežpolicija paziņoja, ka robežposteņi bija slēgti aptuveni divas stundas, pirms tos atkal atvēra.

Ukrainas pilsēta Užhoroda cietusi no lielākā Krievijas gaisa trieciena kopš kara sākuma, un ziņots par bezpilota lidaparātiem un sprādzieniem.

"Mēs turpinām ļoti rūpīgi uzraudzīt situāciju," piebilda Slovākijas policija.

Krievijā Permā pēc Ukrainas 7. maija dronu triecieniem darbu apturējusi vietējā naftas pārstrādes rūpnīca "Permņeftjeorgsintez", kas ietilpst "Lukoil" grupā, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz nozares avotiem.

7. maija triecienu rezultātā rūpnīcā izcēlās ugunsgrēks un tika bojāts aprīkojums.

Rūpnīca "Permņeftjeorgsintez" pēdējo divu nedēļu laikā trīs reizes ir cietusi dronu triecienos - 30. aprīlī, 7. un 8. maijā, vēsta izdevums "Astra".

Ukraina ar droniem uzbrukusi arī naftas sūknēšanas stacijai "Permj".

Pēc 7. maija uzbrukumiem Permas naftas pārstrādes rūpnīcā tika apturētas trīs naftas primārās pārstrādes iekārtas, teikuši "Reuters" avoti.

Apturētas arī dažas sekundārās pārstrādes iekārtas. Vēl viena primārās pārstrādes iekārta netiek izmantota kopš 30. aprīļa.

"Permņeftjeorgsintez" ir viena no lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā.

Krievijas karaspēks trešdien veicis vienu no masīvākajiem un ilgstošākajiem dronu triecieniem, uz Ukrainu raidot vairāk nekā 800 dronu, sociālajos tīklos pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Šodien krievi visu dienu ir raidījuši šahedu viļņus pret mūsu reģioniem, cita starpā mērķtiecīgi uzbrūkot reģioniem, kas atrodas vistuvāk NATO valstu robežām," pauda prezidents.

"Jau ir bijuši trāpījumi Aizkarpatos, Ļvivas apgabalā, Volīnijā, kā arī Ivanofrankivskā un Rivnes apgabalā," norādīja Zelenskis.

"Diemžēl ir trāpījumi arī daudzos citos mūsu apgabalos," viņš piebilda.

"Šobrīd ir zināms par desmitiem ievainoto, un viņu vidū ir arī bērni. Diemžēl seši cilvēki ir gājuši bojā. Izsaku līdzjūtību ģimenēm un tuviniekiem," pauda prezidents.

"Kopš dienas sākuma jau ir bijuši vismaz 800 Krievijas droni, un uzbrukums turpinās, mūsu valsts gaisa telpā droni ielido vēl," norādīja Zelenskis.