TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pastiprina uzbrukumus un iefiltrēšanās mēģinājumus Harkivas apgabalā

2014. gada 20. februārī Krievijas karaspēks pirmo reizi šķērsoja robežu caur Kerčas šaurumu, uzsākot pilna mēroga agresiju.

Nemarķēti Krievijas karavīri ieņēma Krimas parlamentu, lidostas un militārās vienības. 1. martā Putins saņēma Federācijas padomes atļauju izvietot karaspēku, un Sergejs Aksjonovs kļuva par Kremļa kontrolētās administrācijas vadītāju.

16. marta referendumu neatzīst ne Ukraina, ne ES, ne ASV, ne ANO. Krimas aneksija oficiāli tika pabeigta 2014. gada 18. martā, kad Putins parakstīja līgumu par pussalas "uzņemšanu" Krievijā.

12 gadu laikā Krima ir saskārusies ar ūdens un elektroenerģijas trūkumu, uzņēmumu aiziešanu, ražošanas un ekonomisko lejupslīdi. ANO reģistrēja represijas: cilvēku pazušanu, proukrainisko aktīvistu un Krimas tatāru spīdzināšanu, kā arī vārda un reliģijas brīvības ierobežojumus.

Krievijas Valsts dome ir pieņēmusi likumprojektu, kas piešķir FDD faktiski neierobežotas pilnvaras bloķēt personu piekļuvi internetam un mobilajiem sakariem. Šis solis tiek sperts laikā, kad Krievija bloķē pēdējās drošās saziņas formas okupētās Ukrainas iedzīvotājiem un agresīvi uzspiež Krievijas valsts kontrolētu interneta ziņojumapmaiņas pakalpojumu, kas pakļauj personu gandrīz pilnīgai novērošanai.

77. atsevišķās gaisa mobilās brigādes bezpilota sauszemes transportlīdzekļi veic plašu misiju spektru: loģistikas atbalstu, mīnu šķēršļu izvietošanu, cietušo evakuāciju un uguns atbalsta piegādi.

Tai tie vairs nav vajadzīgi. Četru gadu dati liecina, ka kara mašīna nomaina sevi — lētāka, nāvējošāka un vērsta uz Eiropu.

Krievija 2025. gadā palaida piecas reizes vairāk tālas darbības rādiusa dronu nekā 2024. gadā. Prognoze 2026. gadam: 102 000.

Ar pašreizējiem pārtveršanas rādītājiem aptuveni 16 000 sasniegs savus mērķus. Ukrainas elektroenerģijas ražošana jau ir samazinājusies no 33,7 GW līdz 14 GW.

Krievijas karš kļūst lētāks un nāvējošāks. Tās jaunā bruņutehnika virzās uz NATO robežu, nevis atpakaļ uz Ukrainu.

Eiropa vai nu rīkojas pašas izvēlētā laikā, vai arī saskaras ar Krievijas eskalāciju Maskavas izvēlētā laikā.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir brīdinājusi Eiropas Savienību par sekām, ja amerikāņu aizsardzības uzņēmumi tiks izspiesti no Eiropas tirgus.

"Viņi mums teica: "Mēs esam gatavi neokupēt jūsu pārējos reģionus." Bet tas ir terorisms… "Esmu gatavs jūs nenogalināt, vienkārši atdodiet mums visu,"" sacīja Zelenskis.

Ukraina ir gatava reāliem kompromisiem, norāda valsts līderis.

Par to paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

Vīne arī piegādās iekārtas no demontētām elektrostacijām. Austrija ir piešķīrusi Ukrainai 3,5 miljonus eiro, izmantojot Enerģētikas atbalsta fonda mehānismus, ICRC, Sarkano Krustu, UNICEF un ANO.

Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs (RKIK) un Latvijas Aizsardzības ministrija ir izsludinājušas kopīgu konkursu par bunkuriem Baltijas aizsardzības līnijai.

Igaunija plāno iegādāties līdz 600 betona bunkuriem uzstādīšanai gar austrumu robežu, un darbu sākuma datums nesen tika atlikts.

Paredzamās Baltijas aizsardzības līnijas izmaksas uz robežas ar Krieviju ir 60 miljoni eiro, un šim gadam ir piešķirti aptuveni 30 miljoni.

Piektdien, 20. februārī, militārajā poligonā "Sēlija" svinīgi atklāta kaujas šaušanas mācību zona, iezīmējot nozīmīgu posmu Latvijas aizsardzības infrastruktūras attīstībā. Pasākumā piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkevičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku vadība un citi aicinātie viesi. Vairāk lasi šeit.