TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu okupanti cenšas nostiprināties ciematos netālu no Konstantiņivkas
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Lielākā daļa ukraiņu atbalstītu karaspēka nosūtīšanu, lai aizstāvētu Poliju, Baltijas valstis un Moldovu no Krievijas uzbrukuma. Aptuveni 73% aptaujāto apgalvo, ka viņu armija jau aizstāv Eiropu, ne tikai Ukrainu, un šis skaitlis nav mainījies kopš 2022. gada.
Saskaņā ar 25. maijā publicēto "Rating Group" aptauju, vairums ukraiņu atbalstītu savu karaspēka nosūtīšanu aizstāvēt sešas citas Eiropas valstis — Lietuvu, Latviju, Igauniju, Moldovu, Somiju un Poliju —, ja Krievija tām uzbruktu. Atbalsts svārstījās no 58 procentiem Polijai līdz 63 procentiem Lietuvai. Vairāk lasi šeit.
Uz "Nordstar Tower" biznesa centra jumta Begovajas ielā Maskavā, izmantojot smago Mi-26T transporta helikopteru, tika uzstādīts pretgaisa raķešu un ieroču sistēmas "Pantsir-SM" kaujas modulis.
Zelenskis apstiprinājis jaunas tāla darbības rādiusa operācijas Ukrainas militārajai pavēlniecībai, sakot, ka Krievijas naftas sektors turpinās sarukt, ja Maskava turpinās karu. Viņš piebilda, ka Krievija pastiprina mobilizāciju, lai kompensētu kaujas lauka zaudējumus, Ukrainas Drošības dienests (SBU) turpina operācijas pret nodevējiem, Ukraina gatavo bezpilota lidaparātu darījumu ar Eiropu, un ASV Kongresa pārstāvji apmeklējuši Kijivu.
Zelensky approved new long-range operations for Ukraine’s military command, saying Russia’s oil sector will keep shrinking if Moscow continues the war. He added Russia is intensifying mobilization to replace battlefield losses, the SBU continues operations against traitors,… pic.twitter.com/xAtm5mO7dr
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 27, 2026
Amerikāņu atvaļināts ģenerālis un bijušais CIP direktors Deivids Hovels Petreuss: "Putins ir ļaunuma personifikācija. Viņš vēlas atjaunot pēc iespējas lielāku daļu no bijušās Padomju Savienības vai Krievijas impērijas, un viņš neuzskata, ka Ukrainai ir tiesības pastāvēt kā neatkarīgai valstij. Mēs neklausījāmies uzmanīgi."
Petraeus:
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) May 27, 2026
"Putin is the personification of evil. He wants to reassemble as much of the former Soviet Union or Russian Empire as he can, and he does not believe Ukraine has a right to exist as an independent country. We did not listen carefully" pic.twitter.com/CAyDVUKwMp
Krievu okupanti sūdzas, ka dronu detektori vairs nepārstāj darboties pat 150 km dziļumā okupētajās teritorijās. Agrāk tā nebija.
The orcs are complaining that drone detectors no longer stop working even 150 km deep inside occupied territories. It wasn’t like this before. pic.twitter.com/NilM3abNoO
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) May 28, 2026
Ukrainas valdība ir piešķīrusi papildu 10,8 miljardus grivnu ieroču iegādei un ražošanai, norāda Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko.
No šīs summas 9 miljardi grivnu tiks novirzīti jauna bruņojuma iegādei, bet vēl 1,8 miljardi grivnu tiks izmantoti aizsardzības nozares attīstībai, ražošanas palielināšanai un tehnoloģiju ieviešanai tieši no kaujas lauka.
❗️The Government of Ukraine has allocated an additional UAH 10.8 billion for the purchase and production of weapons — Prime Minister of Ukraine Svyrydenko.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 28, 2026
Of this, UAH 9 billion will go towards the purchase of new armaments, while another UAH 1.8 billion will be used for the…
Lai stiprinātu Latvijas austrumu robežas drošību, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) Krievijas - Latvijas pierobežā privātpersonām atsavinātajās teritorijās sākuši izvietot pretmobilitātes šķēršļus jeb tā dēvētos "pūķa zobus".
Trīs rindās izvietotie šķēršļi, no kuriem katrs sver aptuveni pusotru tonnu, ir novietoti ar nelielām atstarpēm, lai nepieļautu militārās tehnikas pārvietošanos pāri robežai. Vairāk lasi šeit.
Intervijā medijam "Euractiv" Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicinājis Eiropas Savienību atbalstīt reģionus, kurus skāruši dronu incidenti pie Krievijas robežas.
Prezidents norādīja, ka pēdējās nedēļās austrumu pierobežā vairākkārt izsludinātās gaisa trauksmes ne tikai ietekmējušas iedzīvotāju ikdienu, bet arī radījušas ekonomiskas sekas vietējiem uzņēmumiem. Vairāk lasi šeit.
Putina autokolonnu Kazahstānas galvaspilsētā Astanā pavadīja bruņumašīna ar ložmetēja torni, elektroniskās kara (EW) transportlīdzeklis un aizsega/eskorta helikopters.
Krievijas "ēnu flotes" tankkuģiem uzbrukuši jūras droni. Tas notika 2–3 km attālumā no Turcijas krastiem.
Divi droni ietriecās tankkuģī "Velora", bet neuzsprāga. Trešais drons ietriecās kuģī "JAMES II Altura", kas jau bija pakļauts uzbrukumam martā (tas pārvadāja Krievijas naftu) — arī šis kuģis tika bojāts.
👀 Three tankers from Russia’s “shadow fleet” were attacked by sea drones 2–3 km off the Turkish coast.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 28, 2026
Two drones struck the tanker Velora, but did not detonate. A third drone hit the vessel JAMES II Altura, which had already been attacked in March (it was carrying Russian oil)… pic.twitter.com/ZMrTeOtbMn
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
