TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Lavrovs sola "vēsturisko krievu zemju" aneksiju

Samazinoties ASV atbalstam, militārā palīdzība Ukrainai 2025. gadā ievērojami saruka un bija pat mazāka nekā 2022. gadā, secinājis Ķīles institūts.

Kijivas sabiedrotie pagājušajā gadā militārajai palīdzībai Ukrainai atvēlēja 36 miljardus eiro, kas ir par 14% mazāk nekā 2024. gadā, kad militārā palīdzība Ukrainai sasniedza 41,1 miljardu eiro, norādīja Ķīles institūts, kas seko līdzi militārajai, finansiālajai un humānajai palīdzībai, kas apsolīta un piegādāta Ukrainai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022. gada februārī.

No 2022. līdz 2024. gadam Vašingtona nodrošināja aptuveni pusi no visas militārās palīdzības Ukrainai. Līdz ar prezidenta Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā 2025. gada sākumā ASV palīdzība apstājās.

Eiropas valstis ir pielikušas ievērojamas pūles, lai aizpildītu plaisu, 2025. gadā palielinot kopējo militāro palīdzību par 67% salīdzinājumā ar vidējo rādītāju no 2022. līdz 2024. gadam.

Ķīles institūts uzskata, ka bez šiem Eiropas centieniem ASV lēmuma sekas varētu būt vēl postošākas. Tomēr institūts norāda uz pieaugošām atšķirībām starp Eiropas valstīm, proti, 95% militārās palīdzības, ko Eiropa sniedz Ukrainai, nodrošina Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstis.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka nākamā sarunu kārta ar Krieviju paredzēta 17. vai 18. februārī ASV, taču Maskava vēl nav devusi savu piekrišanu.

Aģentūra "Bloomberg News" ziņo, ka Zelenskis pieņēmis ASV piedāvājumu nākamnedēļ rīkot vēl vienu sarunu kārtu, kurā "sarunu dalībnieki, visticamāk, pievērsīsies sarežģītajam teritorijas jautājumam".

Jaunā sarunu kārta paredzēta otrdien vai trešdien, aģentūrai atklāja Zelenskis, lai gan vēl nav zināms, vai Krievija piekritīs sarunām ASV. Darba kārtībā ir ASV priekšlikums izveidot brīvo ekonomisko zonu kā buferzonu Donbasā, taču Zelenskis norādīja, ka abas puses šo iespēju vērtē skeptiski.

Latvijas skeletona izlases treneris Ivo Šteinbergs trešdien publiski vērsās pie Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) ar aicinājumu nepieļaut Ukrainas sportistu diskvalifikāciju.

Jau vēstīts, ka Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraskevičs trešdien treniņus olimpisko spēļu trasē Itālijā turpināja ar ķiveri, pieminot Krievijas nogalinātos ukraiņu sportistus, lai gan SOK viņam to ir aizliegusi izmantot sacensībās.

Uz Heraskeviča ķiveres attēloti vairāk nekā 20 ukraiņu sportisti un treneri, kas nogalināti Krievijas agresijas karā, kas tika sākts neilgi pēc Pekinas olimpisko spēļu noslēguma 2022. gadā.

Igaunijas parlaments trešdien apstiprināja Eiropas Padomes (EP) paplašināto daļējo nolīgumu, kas paredz izveidot Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu administratīvo komiteju un regulē ar komitejas darbību saistītos jautājumus.

Līdz ar likuma par nolīguma apstiprināšanu pieņemšanu Igaunija kļuvusi par pirmo valsti, kuras parlaments ir oficiāli apstiprinājis gatavību atbalstīt īpašā tribunāla administratīvo darbību un finansēšanu.

Pēc Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas teiktā, Igaunijas pievienošanās administratīvajai komitejai ir nozīmīgs solis ceļā uz īpašā tribunāla darbības uzsākšanu un Krievijas saukšanu pie atbildības. "Krievija ar savu agresiju ir brutāli pārkāpusi starptautisko tiesību normas, un mēs neredzam, ka tai būtu nodoms mainīt savu rīcību," viņš uzsvēra.

"Starptautiskās sabiedrības uzdevums ir turpināt izdarīt visaptverošu spiedienu uz Krieviju gan politiski, gan ekonomiski, lai tai nebūtu iespējas vājināt vai pārrakstīt starptautisko tiesību principus," sacīja Cahkna.

Vācija iesaistīs aptuveni 5000 policistu kārtības garantēšanai Minhenes Drošības konferences laikā, tostarp piesaistot papildspēkus no kaimiņvalstīm, trešdien paziņojušas amatpersonas.

Minhenes Drošības konference notiks no 13. līdz 15. februārim. Dalību tajā ir apstiprinājuši 65 pasaules līderi. Pasākumā gaidāma Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedalīšanās, un konferencē pirmoreiz Vācijas kanclera amatā piedalīsies Frīdrihs Mercs. Viesu sarakstā ir arī aptuveni 100 ārlietu un aizsardzības ministri, aptuveni 50 ASV Kongresa locekļi un ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

Konferencē kopumā piedalīsies vairāk nekā 1000 delegātu no 120 valstīm.

Putins arvien vairāk raksturo savu totālo karu pret Ukrainu kā cīņu par "suverenitāti", tomēr ierobežotie teritoriālie ieguvumi, ko Krievija ir sasniegusi kopš 2022. gada, nobāl salīdzinājumā ar satriecošo atkarību no Ķīnas, kas radusies Kremļa agresijas laikā.

Tagad tā lepojas ar saviem kara noziegumiem un vēlas nodarīt arvien lielāku ļaunumu ukraiņiem.

Krievijas propagandists Solovjovs: "Mums tā [enerģētikas infrastruktūra] ir jāiznīcina, pilnībā jāpiebeidz. Tāpēc es aicinu visus Ukrainas iedzīvotājus - pametiet lielās pilsētas. Un dzelzceļš ir pilnībā jāiznīcina."

"Ukrainas armijas lielums nav problēma, jo tā nav uzbrukusi Krievijai. Krievijas armijas lielums ir problēma visām tās kaimiņvalstīm," paziņoja Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa. 

Igaunijas uzņēmums "KrattWorks" ir izstrādājis izlūkošanas un trieciendronu līniju, ar ko plāno aprīkot Ukrainas karavīrus.