TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: agresorvalstī smiesies par asiņaino karu, filmēs komēdijseriālu

Lietuvas robežsargi aizvadītajā diennaktī nav atklājuši nevienu gadījumu, kad migranti būtu nelikumīgi mēģinājuši iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas, pirmdien paziņojis Lietuvas Valsts robežsardzes dienests.

Tā ir sešpadsmitā diennakts pēc kārtas, kad nav atklāti mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Lietuvas robežu no Baltkrievijas puses.

Šogad uz Baltkrievijas robežas novērsti kopumā 1546 mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Lietuvā.

No 2021. gada 3. augusta, kad saskaņā ar toreizējās iekšlietu ministres Agneses Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka nelegālos imigrantus piespiest doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 24 000 reižu. No 2021. gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti apmēram 4200 nelegālie migranti, savukārt 2022. gadā robežsargi iekļūšanu Lietuvā nelegālajiem migrantiem liedza vairāk nekā 11 200 reižu. 2023. gadā tas notika 2643 reizes, bet 2024. gadā - 1002 reizes.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.

Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 128 bezpilota lidaparātiem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

No tiem 91 drons notriekts vai neitralizēts ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

No 128 droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Reģistrēti 32 trieciendronu trāpījumi 15 vietās, un divas ballistiskās raķetes trāpīja divās vietās.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 159 420 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1160 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 355 tankus, 23 594 bruņutransportierus, 34 486 lielgabalus un mīnmetējus, 1544 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1246 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 81 499 bezpilota lidaparātus, 3940 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 67 536 automobiļus un autocisternas, kā arī 4000 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ķīna ir kļuvusi par vienīgo un galveno avotu, kas ļauj Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīmam ne tikai pārdzīvot sankciju spiedienu, bet arī aktīvi pildīt Krievijas valsts militāros pasūtījumus, atklāj bijušo Baltkrievijas drošības struktūru darbinieku organizācijas "BelPol" jaunākais pētījums.

Kā aģentūru LETA informēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs, pētījums atklāj, kā Pekinas atbalsts pēdējos gados ir ļāvis Baltkrievijai ne tikai saglabāt, bet dažos sektoros pat paplašināt militāro ražošanu Krievijas armijas vajadzībām. Bez šī atbalsta daudzas programmas būtu apstājušās vai vismaz būtiski bremzējušās, secinājuši pētnieki.

Astukevičs uzsver, ka atklātībā ir nākuši nepārprotami, uz dokumentiem balstīti pierādījumi tam, ka Ķīnas loma nav pasīva.

Pēc pētnieku domām var secināt, ka pašreizējie starptautiskie ierobežojumi nespēj apturēt šo sadarbību.

"BelPol" pētījumā secināts, ka notiekošais nav stāsts tikai par atsevišķu detaļu piegādi, bet ir vērtējams kā sistēmisks un apzināts process, lai izveidotu pret sankcijām drošu militārās ražošanas bāzi tiešā NATO pierobežā.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz pārdalīt 1,488 miljonus eiro, lai pārvadātājiem kompensētu negūtos ieņēmumus par Ukrainas iedzīvotāju pārvadāšanu dotētajos reģionālās nozīmes maršrutos, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Finansējumu minēto zaudējumu segšanai 1,488 miljonu eiro apmērā plānots pārdalīt no budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas par finansējumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai uz SM budžetu.

Pēc rīkojuma projekta apstiprināšanas SM normatīvos noteiktajā kārtībā būs jāiesniedz Finanšu ministrijai (FM) pieprasījumu apropriācijas pārdalei.

Latvijas pilsonis Ivans Tarabanovs pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru par piedalīšanos karā Ukrainā viņam piespriests cietumsods uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzība uz trīs gadiem, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas apgabaltiesā.

Rīgas apgabaltiesa lietu plāno skatīt 2026. gada 18. jūnijā plkst. 13.

Pirmā instances tiesa Tarabanovu atzina par vainīgu Krimināllikuma 77.1 pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā - par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā.

Viņš tika atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 79.5 panta - par ceļošanu terorisma nolūkā.

Vīrietis apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā un ceļošanu terorisma nolūkā. Viņš patlaban ir apcietināts.

Kā pausts apsūdzībā, 2022. gada janvārī Tarabanovs no kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotas personas "Aleksandra" saņēmis uzdevumu Ukrainā veikt diversiju - dedzināšanu. Pēcāk vīrietis devies uz Ukrainu, lai minēto realizētu.

Latvijas Okupācijas muzejā 20. novembrī plkst. 16 notiks ukraiņu režisora Artjoma Kočariana un ukraiņu un latviešu komandas veidotās dokumentālās filmas "A Life We Did Not Choose. Russian World" jeb "Dzīve, kuru neizvēlējamies. Krievu pasaule" seanss, aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Inese Jansone.

Filma uzņemta Okupācijas muzeja izstādē "Čekas vēsture Latvijā" tā dēvētajā Stūra mājā un parāda piecu Ukrainas bēgļu personīgos stāstus par izdzīvošanu Krievijas okupētajās teritorijās. Filmas producente Jūlija Kabicina-Cabiere norāda, ka varoņi dalās pieredzē par ikdienas bailēm, kontroli un identitātes iznīcināšanu okupācijas apstākļos.

Filmas izrāde muzejā notiks vienlaikus ar pasaules pirmizrādi. Filma tiks straumēta Latvijas Okupācijas muzeja sociālā medija "YouTube" kanālā ar subtitriem angļu valodā, bet klātienē būs skatāma oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā.

Vienlaikus darbs tiks demonstrēts arī Ženēvā Starptautisko un attīstības pētījumu institūta konferencē "Bridging Continents: Security, Human Rights Violations, and Disinformation from Europe to Africa", ko rīko Latvijas, Igaunijas un Polijas pārstāvniecības ANO.