TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/PAQMTHhBzS
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 27, 2026
Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcina vairāk nekā 90% Krievijas bezpilota lidaparātu, taču mums ir jāstrādā, lai palielinātu šo skaitli, ne tikai bezpilota lidaparātu, bet arī ballistisko raķešu pārtveršanā, norāda Zelenskis.
❗️Ukrainian air defense destroys over 90% of Russian drones, but we must work to increase this figure — not only in intercepting drones, but also ballistic missiles, — Zelenskyy. pic.twitter.com/fVWAbn9bIQ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 27, 2026
Krievijas karaspēks naktī uz pirmdienu uzbrucis Ukrainai ar 94 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 74 no tiem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 94 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 60 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi 15 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās 11 apvidos, norādīja Gaisa spēki.
Krievija 24 stundu laikā veica aptuveni 150 triecienus Sumu apgabalam, nogalinot divus civiliedzīvotājus.
Ziņu aģentūra "Ukrinform" vēstīja, ka Krievijas dronu uzbrukumos Odesā naktī ievainoti 11 cilvēki, tai skaitā divi bērni.
Ukraina un ERAB ir vienojušās par pirmo 30 miljonu eiro piešķiršanu Čornobiļas atomelektrostacijas atjaunošanas darbiem.
Ukraina piesaistīs pirmos 30 miljonus eiro finansējuma Čornobiļas atomelektrostacijas atjaunošanai. Spēkstacija iepriekš cieta kritiskus bojājumus pēc Krievijas teroristu uzbrukuma. Saskaņā ar Ukrainas enerģētikas ministra Denisa Šmihaļa teikto, atbilstošs līgums tika parakstīts ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Piešķirtie līdzekļi tiks izmantoti sākotnējai bojājumu novērtēšanai, projektēšanas dokumentācijas sagatavošanai un nepieciešamā aprīkojuma iegādei. Kopējās atjaunošanas darbu izmaksas provizoriski tiek lēstas aptuveni 500 miljonu eiro apmērā. Spēkstacija cieta kritiskus bojājumus 2025. gada 14. februāra naktī, kad drons ietriecās ārējā apvalka konstrukcijā virs 4. bloka, izraisot ugunsgrēku un cauruma veidošanos.
Ukrainas karavīrs uzbrūk diviem krievu karavīriem un iesaistās tuvcīņā ierakumos.
ASV prezidentam Donaldam Trampam varētu būt notikusi saruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, par kuru nebija informēts ne Baltais nams, ne Kremlis. Vairāk lasi šeit.
Jaunākā Prjaņika mīnu partija tika atrasta skolā Šenhelijas ielā, paziņoja Hersonas pilsētas militārās pārvaldes vadītājs Jaroslavs Šanko.
Iedzīvotāji tiek brīdināti palikt ārpus šīs teritorijas.
Russia keeps remotely scattering antipersonnel mines across Kherson.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 27, 2026
The latest batch of Pryanik mines was found by a school on Shenheliia Street, the head of Kherson City Military Administration, Yaroslav Shanko, said.
Residents are warned to stay out of the area.
📷… pic.twitter.com/xrSWwhNoDo
Okupantu uzbrukumā notikuši triecieni pa daudzdzīvokļu ēkām vairākos rajonos. Uzbrukumā tika ievainoti vismaz 13 cilvēki, un tika bojāta arī viesnīca.
Russian drones struck residential areas across Odesa overnight, hitting apartment buildings in multiple districts. At least 13 people were injured, with a hotel also damaged in the attack. #Ukraine pic.twitter.com/QJbYERMoNw
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 27, 2026
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir iesniedzis likumprojektus par kara stāvokļa un mobilizācijas pagarināšanu, kas pašlaik ir spēkā līdz 2026. gada 4. maijam.
❗️President Zelensky has submitted draft laws to extend martial law and mobilization, which are currently in effect until May 4, 2026. #Ukraine
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 27, 2026
Ukrainas optiskās šķiedras FPV drons ietriecas dziļi aiz Krievijas okupantu līnijām, pabeidzot savu misiju.
A Ukrainian fiber-optic FPV drone strikes deep behind Russian occupiers’ lines, completing its mission. pic.twitter.com/cpU6ux8Tny
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) April 27, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
