TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Maskavā uzspridzināts kārtējais agresorvalsts ģenerālis

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ir distancējies no trauksmes celšanas NATO ietvaros. Intervijā laikrakstam "Die Zeit" viņš sacīja, ka netic pilna mēroga kara scenārijam starp Krieviju un aliansi.

Viņš komentēja NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes izteikumus, kuros viņš sacīja, ka aliansei ir jābūt gatavai karam "tāda mēroga karam, kādu piedzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi".

Pistoriuss atbildēja tieši, sakot, ka tas, visticamāk, ir tēlains pārspīlējums. "Es neticu šādam scenārijam. Manuprāt, Putins negrasās uzsākt pilna mēroga globālu karu pret NATO."

Vienlaikus viņš uzsver, ka tas neatceļ nepieciešamību pārapbruņot Bundesvēru. Nesen viņš sacīja, ka aizvadītā vasara Eiropai, iespējams, bija "pēdējā mierīgā".

Darbu kopīgi veic militārpersonas, policija un civilās aizsardzības dienests. Jau tiek novērtētas neaizsargātās teritorijas, galvenokārt valsts ziemeļos, netālu no Krievijas robežas un ap militārajiem objektiem. Tikšanās par šo jautājumu jau ir notikušas Finnmarkā.

Izstrādājot plānus, Norvēģija ņem vērā pieredzi, kas gūta no Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tas ietver arī agresora uzbrukumu energosistēmai augsto varbūtību.

"Pamatojoties uz to, ka Krievija Ukrainā uzbrūk arī civiliedzīvotājiem, mēs uzskatām, ka ir nepieciešams plašāk izvērtēt, kuri mērķi Norvēģijā varētu tikt pakļauti uzbrukumam," sacīja Civilās aizsardzības direktorāta (DSB) vadītājs Orseters.

Krievijas reids Hrabovske, kurā tika nolaupīti 52 civiliedzīvotāji, nav militāra ofensīva, bet gan kognitīvā karadarbība, sacīja eksperts Ivans Timočko.

Tas ir paredzēts, lai miera sarunu laikā radītu ilūziju par "sabrūkošu fronti" un radītu "pilnīgu nedrošību" Ukrainas sabiedrībā.

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs parakstījis likumu, kas paaugstina rezervistu vecumu no 50 līdz 65 gadiem visiem iesaucamajiem.

Tikmēr NATO novērtējumi brīdināja, ka Krievija varētu sagatavot militārus un ekonomiskus resursus tiešai konfrontācijai ar Eiropu nākamo 5 gadu laikā.

Zelenskis: Ukrainas delegācija rīt atgriežas no ASV ar dokumentiem par drošības garantijām un 20 punktu miera plānu, kas apspriests ar Amerikas amatpersonām, tostarp Trampa komandu.

Viņš uzsver, ka Putins atteiksies no kara tikai tad, ja turpināsies spiediens, sankcijas, naftas cenu kritums un globāla izolācija. "Putins cīnās tik ilgi, kamēr viņam ir nauda, ​​lai nopirktu lojalitāti un apmaksātu slepkavības."

22. decembra rītā Dobropiļļas asī Krievijas spēki uzsāka plašu mehanizētu uzbrukumu ar četrām bruņutehnikas kolonnām. Ukrainas pirmais "Azov" korpussa "Lasara" grupa un SBU atbildēja izlēmīgi, iznīcinot 6 tankus, 9 kājnieku kaujas mašīnas, 5 bruņutransportierus, glābšanas mašīnu un 10 motorizētās vienības. Ienaidnieka personāla zaudējumi joprojām tiek aprēķināti. Vairāk lasi šeit.

ASV Federālā sakaru komisija (FCC) pirmdien paziņoja, ka aizliegs jaunus ārvalstīs ražotus dronus, tādējādi liedzot ASV tirgū ienākt jauniem Ķīnā ražotiem droniem, arī uzņēmumu DJI un "Autel" ražojumiem.

Jau pirms gada Kongress pieņēma aizsardzības likumu, paužot bažas par valsts drošību saistībā ar Ķīnā ražotiem droniem, kas kļuvuši par dominējošiem ASV un tiek plaši izmantoti lauksaimniecībā, kartogrāfijā, drošības struktūru darbā un filmu veidošanā.

Likumprojektā bija aicināts apturēt divu Ķīnas uzņēmumu jaunu dronu pārdošanu ASV, ja pārbaudē tiktu konstatēts, ka tie rada apdraudējumu ASV nacionālajai drošībai.

Krievija aizvadītajā naktī un otrdienas rītā veica plašu dronu un raķešu uzbrukumu Ukrainai, kurā nogalināti divi cilvēki un vairāk nekā desmit ievainoti, paziņoja Ukrainas amatpersonas.

Kijivas apgabala Višhorodas rajonā aizdegusies privātmāja un gājusi bojā sieviete, kas tajā atradās. Vēl trīs cilvēki šajā rajonā ievainoti.

Hmeļņickas apgabalā nogalināts viens cilvēks.

Krievijas paziņojumi par iespējamu karu pret Eiropu lielā mērā ir retorika, jo, kamēr tā karo Ukrainā, tai nav nepieciešamo militāro resursu, bet lielākus riskus Eiropas Savienībai (ES) tuvākajā laikā rada iespējama Krievijas hibrīduzbrukumu pastiprināšanās, vērtēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns.

Atbildot uz jautājumu par arvien saspringtākajām Krievijas un ES attiecībām, Kapustāns atgādināja, ka pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas un PSRS sabrukuma situācija bijusi teju pretēja - Krievijai ar ES bijušas daudzkārt labākas attiecības nekā ar NATO. Viņš norādīja, ka tolaik ES lielās valstis, tostarp Vācija un Francija, aktīvi investējušas Krievijā, tur darbojušās lielas kompānijas un Krievija bijusi ieinteresēta sadarboties ar ES.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 199 280 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1420 iebrucēji.