TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Lielbritānija noteica lielākās sankcijas pret Krieviju, ierobežojot tās naftas ieņēmumus un piekļuvi militārajām tehnoloģijām, kā arī paziņoja par jaunu palīdzības paketi Ukrainai.

24. februārī Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ceturtajā gadadienā, Lielbritānijas valdība paziņoja par plaša mēroga sankciju paketi pret Krieviju un jaunu militāro un humāno palīdzību Kijivai. 

Informācija par to tika publicēta Lielbritānijavaldības tīmekļa vietnē. Lielbritānija atklāja lielāko sankciju paketi pret Krieviju kopš kara sākuma 2022. gadā. Ierobežojumi skāra gandrīz 300 struktūras, sākot no naftas kompānijām un tankkuģiem līdz bankām un militārās tehnikas piegādātājiem.

Krievijas propagandistu retorika liecina par pieaugošu krīzi: kara ceturtajā gadadienā agresijas atbalstītāji atzīst, ka Putina kara mērķi vairs nav sasniedzami.

Četrus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma Krievijas sabiedrisko personu retorika arvien vairāk mainās. Zahars Priļepins, viens no Krievijas ievērojamākajiem Z blogeriem, publiski apšaubīja Putina mērķus un rezultātus karā ar Ukrainu, paziņojot krieviem, ka "nebūs ne denacifikācijas, ne demilitarizācijas". 

Savā "Telegram" kanālā Priļepins norādīja, ka pēc četriem gadiem Krievija ir sapratusi un pieņēmusi, ka Krievijas armija nespēs ieņemt ne Kijivu, ne Odesu, kas nozīmē, ka sākotnēji deklarētie kara mērķi nav sasniedzami: skaļie saukļi, ar kuriem Putins attaisnoja iebrukumu, paliek tikai uz papīra. 

Turklāt Priļepins raksta, ka Krievija "ir zaudējusi vienotības garu, kas valdīja, neskatoties uz visām 2022. gada neveiksmēm". Pēc viņa teiktā, mērķis atgriezties normālā dzīvē Krievijai tagad ir vēl nesasniedzamāks nekā Kijiva, par kuras ieņemšanu Krievijas propagandisti tik ilgi sapņoja.

Krievijas ofensīva demonstrē lēnāko tempu pēdējo mēnešu laikā, savukārt Ukrainas bruņotie spēki paplašina savas kontroles zonas galvenajos apgabalos.

Krievijas karaspēka virzība Ukrainā ir praktiski apstājusies. Pēdējās nedēļas laikā Krievijas armija spēja ieņemt tikai 21 kvadrātkilometru. Tas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada pavasara. "DeepState" OSINT projekta dati liecina par strauju Maskavas ofensīvas spēju palēnināšanos, savukārt Ukrainas bruņotie spēki atgūst iniciatīvu atsevišķos frontes posmos. Vairāk lasi šeit.

Latvija un pārējās Baltijas valstis ir piemērs patiesai solidaritātei un partnerībai, otrdien Saeimas ārkārtas sēdē, pieminot Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā ceturto gadadienu, pauda Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks.

Stefančuks uzrunā Latvijas parlamentam norādīja, ka Ukraina piedzīvo visgrūtāko laiku savā mūsdienu vēsturē.

"Mēs cīnāmies pret brutālu pretinieku bez principiem. Mēs cīnāmies par savām dzīvībām aukstas ziemas apstākļos," sacīja Stefančuks.

Viņš uzsvēra, ka Ukraina augsti novērtē visu atbalstu, ko Latvija ir sniegusi gan no valsts, gan pašvaldībām, gan privātiem ziedojumiem.

Krievijas diktators Vladimirs Putins bija izvirzījis uzdevumu līdz 2026. gadam Krievijas armijas sastāvā izveidot 15 jaunas divīzijas, taču faktiski tiek veidotas tikai četras. 

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Pavlo Palisa to paziņoja intervijā "Ukrinform". Amatpersona uzsvēra, ka Krievijas okupācijas armija karā pret Ukrainu cieš milzīgus zaudējumus. Līdz šim Krievijas armija ir zaudējusi vairāk nekā 1,2 miljonus kritušo un ievainoto vīru. Vairāk lasi šeit.

Krievijā platformas "Telegram" dibinātāja Pāvela Durova darbības tiek izmeklētas krimināllietā par teroristiskas darbības veicināšanu.

Platforma "Telegram" Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara laikā esot kļuvusi par NATO valstu un Ukrainas specdienestu "galveno instrumentu", teikts laikraksta "Rossijskaja gazeta" publikācijā, kas sagatavota "pēc Federālā drošības dienesta (FSB) materiāliem".

"Anonimitātes ilūzija uz ziņapmaiņas platformu atvedusi radikāļu, narkomānu, slepkavu un teroristu armijas, kas sāka radīt draudus mūsu sabiedrībai," sacīts laikrakstā.

Krievijas varasiestādes jau vairākus gadus cenšas ierobežot "Telegram". Kā uzstāj "Telegram", Krievijas varasiestāžu apgalvojumi, ka šifrēšana esot uzlauzta, ir "tīšs izdomājums".

"Es dodu rīkojumu mūsu sarunu komandai: neiznīciniet visus šos gadus, neapkaunojiet visu šo cīņu un drosmi, mēs nevaram nodot cilvēkus. Mums jāizcīna katrs vārds. Miera līgumam jābūt spēcīgam," paziņoja Zelenskis.

24. februāra naktī Ukrainas bezpilota sistēmu spēki uzbruka Krievijas raķešu sistēmai "Uragan MLRS", pretgaisa raķešu sistēmai "Buk", pretgaisa aizsardzības lielgabalu un raķešu sistēmai "Pantsir-S1" un radara stacijai "Malachit".

Latvijas sniegtais militārais atbalsts Ukrainai no 2022. līdz 2025. gadam sasniedz ap 665 miljonus eiro, informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

Militārā palīdzība nepieciešama, lai stiprinātu Ukrainas spējas cīņā par valsts brīvību, neatkarību un teritoriālo integritāti līdz uzvarai pār agresorvalsti Krieviju un taisnīga miera panākšanai, atzīmē AM.

Līdzšinējais aizsardzības nozares atbalsts ietver Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošo ekipējumu, Ukrainas karavīru apmācību, spēju un ekipējuma iegādi no Latvijas militārās industrijas, kā arī iemaksas starptautiskajos Ukrainas atbalsta fondos.