TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis pastāsta par Krievijas ultimātu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Šim nolūkam valsts plāno piešķirt 200 miljonus eiro, kas saņemti saskaņā ar Eiropas Savienības bruņošanās iniciatīvu SAFE.
Source: https://t.co/4LCudEq6Wq
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 1, 2026
Ugunsgrēks, ko izraisījuši Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi, joprojām nav nodzēsts.
❗️The situation in the 🇷🇺Russian port of Ust-Luga: the fire caused by 🇺🇦Ukrainian drone attacks has still not been extinguished. pic.twitter.com/e8LOsi2DVH
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 1, 2026
Viena no Krievijas kapsētām, kas pārpildīta ar krievu karavīriem, kuri krituši iebrukuma laikā Ukrainā.
Lidmašīna ir bruņota ar R-27ER un R-73 raķetēm.
Source: https://t.co/zZ5X7uuysQ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 1, 2026
Krievijas karaspēkam ir doti jauni termiņi galveno Donbasa pilsētu ieņemšanai. Kremlis pieprasa, lai Kostjantiņivka tiktu ieņemta līdz 25. aprīlim un lai Doneckas apgabala pilnīga okupācija tiktu pabeigta līdz gada beigām.
Pavasara ofensīvas mērķis ir sasniegt Slovjansku un Kramatorsku, kuru dēļ okupanti cenšas ielenkt aglomerāciju no vairākām pusēm. 11. armijas korpusa pārstāvis Dmitrijs Zaporožecs izdevumam pastāstīja, ka Krievijas armija jau mēģina ieiet pašā Kostjantiņivkā. Tas piespiež Ukrainas bruņotos spēkus iesaistīties pilsētu kaujās, kas palīdz palēnināt ienaidnieka virzību uz priekšu. Vairāk lasi šeit.
Krievija atkal ir paziņojusi par pilnīgu Luhanskas apgabala ieņemšanu, taču publiski pieejamās kartes šo apgalvojumu neapstiprina. Krievija vairāk nekā sešus mēnešus ir centusies ieņemt atlikušos 0,13% reģiona, kas patiesībā nekad nav tikuši ieņemts.
Krievijas Aizsardzības ministrija atkal ir paziņojusi par pilnīgu Luhanskas apgabala ieņemšanu, lai gan publiski pieejamās kartes liecina, ka Ukraina kontrolē joprojām ir aptuveni 80 kvadrātkilometru liela teritorija netālu no Svatovskas rajona. Tas ātri vien izraisīja izsmieklu soctīklos, jo šī ir trešā reize, kad Maskava kopš kara sākuma ir paziņojusi par "LTR" "pilnīgu atbrīvošanu". Vairāk lasi šeit.
"Reuters" ziņo, ka Krievijas lielākā naftas uzņēmuma tīrā peļņa ir samazinājusies gandrīz četras reizes. "Rosneft" krītošie rezultāti negatīvi ietekmē vienu no galvenajiem Krievijas budžeta un Kremļa kara mašīnas ieņēmumu avotiem.
Krievijas lielākā naftas uzņēmuma "Rosneft" tīrā peļņa 2025. gadā ir strauji samazinājusies par 73%. Šis kritums notika naftas cenu pieauguma laikā ASV sankciju un zemo naftas cenu dēļ visa gada garumā. Pat kāpums pēc kara ar Irānu krieviem nepalīdzēja, ziņo "Reuters". Tas ir vēl viens trieciens Krievijas izejvielu sektoram, kas joprojām ir galvenais budžeta un kara līdzekļu avots.
Kritums ir plaši izplatīts: "Rosneft" ieņēmumi 2025. gadā samazinājās par 18,8%, bet EBITDA - par 28,3%. Uzņēmuma izpilddirektors Igors Sečins Krievijas naftas rūpniecības situāciju nosauca par "ideālu vētru" nelabvēlīgas ģeopolitikas, skarbo iekšzemes apstākļu un tirgus izaicinājumu dēļ.
Krievijas Valsts domē paziņots, kādus iespējamos jaunumus paredz agresores ultimāts Ukrainai, kad Krievijas izraisītais asiņainākais karš Eiropā kopš Otrā pasaules kara 3. aprīlī sasniegs 1500 dienu “jubileju”. Salīdzinājumam, Krievijas propagandas lielākais svētums Lielais tēvijas karš pret nacistisko Vāciju ilga “tikai” 1418 dienas.
Par spīti armijas uzbrukuma gliemeža tempiem un katastrofālajiem dzīvā spēka zaudējumiem, tagad Krievijas apetīte ir palielinājusies līdz bezkaunībai — jaunajā ultimātā tā, visticamāk, pieprasīs pilnīgu Ukrainas atteikšanos no piekļuves Melnajai jūrai, kā arī atdot vēl četras lielpilsētas, tostarp tādi milzeņi kā otrā lielākā pilsēta Harkiva (1,42 miljoni iedzīvotāju), Odesa (1,01 miljons iedzīvotāju), Dņipro (0,97 miljoni iedzīvotāju). Vairāk lasi šeit.
Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija atbildēja uz Ukrainas Lieldienu pamiera priekšlikumu ar "Shahed" bezpilota lidaparātu uzbrukumiem, uzbrūkot civiliem mērķiem Luckā un citos reģionos. Uzbrukumos tika bojātas pārtikas noliktavas, "Nova Poshta" terminālis un dzīvojamā ēka Luckā, un uzbrukumi tika vērsti arī uz citiem reģioniem.
❗️President Zelensky stated that Russia responded to Ukraine's Easter ceasefire proposal with Shahed drone attacks, hitting civilian targets in Lutsk and other regions. The attacks damaged food warehouses, a Nova Poshta terminal, and a residential building in Lutsk, with other…
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 1, 2026
31. martā Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku bezpilota lidaparātu vienības Luhanskā uzbruka S-300 radaram un Doneckā - Tor sistēmai, MT-LB un trim apgādes kravas automašīnām, iznīcinot un bojājot vairākus svarīgus mērķus.
Ukrainian Unmanned Systems Forces drone units struck an S-300 radar in Luhansk and a Tor system, MT-LB and three supply trucks in Donetsk on March 31, destroying and damaging multiple key targets. #Ukraine pic.twitter.com/IXx2sfY7al
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 1, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



