TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES

Ukrainas Drošības dienests (SBU) klasificējis Krievijas dronu uzbrukumu pie atomelektrostacijas Černobiļā esošajai izlietotā kodoldegvielas noliktavai kā kara noziegumu un uzsācis kriminālizmeklēšanu.

Izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar Ukrainas Kriminālkodeksa 438. panta 1. daļu, kas reglamentē kara likumu un paražu pārkāpumus. Incidenta izmeklēšana turpinās, lai noteiktu atbildīgos un krimināli sodāmos.

Pēc dronu uzbrukuma Sanktpēterburgai 6. jūnijā, Krievijas Jūras arsenālā izcēlās plaši ugunsgrēki, kas bija redzami arī satelīta attēlos, ziņo Krievijas Telegram kanāli.

Saskaņā ar Astra satelīta datiem, ugunsgrēks notika 15. arsenāla noliktavās Bolšaja Ižoras ciematā, un degšanas zona aptvēra aptuveni 1,5 kvadrātkilometrus. Incidenta sekas vēl tiek precizētas. 

Krievijas uzbrukums Balabines ciematā Zaporižjas apgabalā prasījis trīs cilvēku dzīvības un vēl pieci cietuši, paziņojušas vietējās varas iestādes. Starp ievainotajiem vecākajam ir 79 gadi, bet jaunākajam – 17, informēja Zaporižjas reģiona gubernators Ivans Fedorovs.

Uzbrukums notika autobusu pieturā, kur civiliedzīvotāji gaidīja transportu. Gaisa trieciena rezultātā vairākas personas guvušas smagus ievainojumus. 

Ukrainā, īpaši piefrontes pilsētās, iedzīvotāji informāciju par Krievijas droniem, raķetēm un citiem uzbrukumiem arvien biežāk saņem mobilajās lietotnēs vai Telegram kanālos, nevis caur šūnu apraides skaļajiem paziņojumiem. Šāda pārmaiņa notikusi, jo iedzīvotāji bieži izvēlas atslēgt ārkārtas paziņojumus savos telefonos.

Harkivā un Kijivā, kuras atrodas tuvu frontes līnijai, gaisa trauksmes sirēnas ielās vairs neizraisa masveida reakciju. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka gadiem ilgi dzīvošana nemitīgās bailēs ir nogurdinoša, un tagad viņi vairāk paļaujas uz pašu izvēlētajām lietotnēm.

Ukrainas īpašie spēki aizvadītajā naktī veikuši dronu uzbrukumus naftas bāzei un terminālim okupētajā Krimā, svētdien paziņoja Ukrainas armija.

Starp mērķiem, kam tika uzbrukts, bija naftas bāze "Semikolodezjanska", kas atrodas aptuveni 200 kilometrus no frontes līnijas un kuru Krievija izmanto degvielas, dīzeļdegvielas, bitumena un citu naftas produktu uzglabāšanai un transportēšanai, lai apgādātu savu karaspēku.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien ieradies Lielbritānijā, lai tiktos ar Francijas, Vācijas un Lielbritānijas līderiem.

"Šodien esmu Lielbritānijā. Mums paredzētas divpusējās sarunas ar [Lielbritānijas premjerministru] Kīru [Stārmeru], kā arī tikšanās "E3 plus Ukraina" formātā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu un (..) Stārmeru," sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Zelenskis.

Krievijas uzbrukumos Ukrainā svētdien nogalināti četri cilvēki, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Krievija ar vadāmām aviobumbām uzbruka Balabines ciematam Ukrainas Zaporižjas apgabalā, nogalinot divus cilvēkus un piecus ievainojot, paziņoja Zaporižjas administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs. Sprādzieni notika netālu no sabiedriskā transporta pieturas. Uzbrukuma rezultātā tika bojātas arī privātmājas.

Drona uzbrukumā netālu no Balabines tika nogalināts 56 gadus vecs mikroautobusa šoferis, atklāja varasiestādes.

Atsevišķā uzbrukumā Dņipropetrovskas apgabalā tika nogalināts 59 gadus vecs vīrietis, paziņoja Dņipropetrovskas kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Ganža.

 Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņojis, ka Ukraina un Ungārija sāk jaunu posmu divpusējās attiecībās, kuru pamatā ir savstarpēja cieņa un uzticēšanās.

Ministrs paziņojumā platformā "X" pateicās Eiropas Savienības (ES) prezidējošajai valstij Kiprai par tās atbalstu Ukrainas centienos pievienoties ES, kā arī visām ES dalībvalstīm, Eiropas Komisijai un ES iestādēm par to nelokāmo atbalstu.

"Es arī novērtēju Ungārijas konstruktīvo iesaistīšanos. Mēs atveram jaunu nodaļu Ukrainas un Ungārijas attiecībās - tādu, kas balstās uz savstarpēju cieņu, uzticību un mūsu kopīgo Eiropas nākotni," pavēstīja ministrs.

Kipra trešdien paziņoja, ka Eiropas Savienība sāks pirmo iestāšanās sarunu sadaļu ar Ukrainu un Moldovu, jo Ungārija ir paudusi gatavību atteikties no veto.

Piektdien, 5. jūnijā, Luksemburgā notikušajā ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē tieslietu ministrs Edvards Smiltēns uzsvēra nepieciešamību stiprināt bērnu tiesību aizsardzību un aicināja dalībvalstis saglabāt vienotu un konsekventu pieeju Krievijas saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumiem Ukrainā.

Diskusijā par regulas priekšlikumu attiecībā uz vecāku stāvokļa atzīšanu un Eiropas vecāku stāvokļa apliecības izveidi tieslietu ministrs uzsvēra, ka bērna labākajām interesēm jābūt galvenajam principam visos lēmumos, kas skar bērnu tiesības. Viņš norādīja, ka pašreizējā kompromisa redakcija ir līdzsvarota un ļauj vienlaikus nodrošināt bērnu tiesību aizsardzību un respektēt dalībvalstu nacionālo tiesību sistēmu īpatnības.

Padomē tika apspriests progress saistībā ar Krievijas atbildības nodrošināšanu par agresijas noziegumiem Ukrainā. Ministrs E. Smiltēns pauda atzinību par līdzšinējo starptautisko sadarbību kara noziegumu dokumentēšanā un izmeklēšanā un aicināja dalībvalstis veikt nepieciešamās nacionālās procedūras, lai nodrošinātu ātru Īpašā tribunāla un Starptautiskā kompensācijas mehānisma darbības uzsākšanu.

Tieslietu ministrs E. Smiltēns norāda: “Latvija uzsver nepieciešamību ES dalībvalstīm saglabāt vienotu un efektīvu pieeju, lai nodrošinātu agresora saukšanu pie atbildības. Ukrainas jautājumam jāpaliek ES prioritārā dienaskārtībā līdz Ukrainas teritoriālās integritātes pilnīgai atjaunošanai.”

Tieslietu ministri vienojās arī par ES Tiesiskuma programmu 2028.–2034. gadam 798 milj. eiro apmērā. Latvija atbalsta programmas virzību un uzsver nepieciešamību turpināt ieguldījumus modernas, pieejamas un digitalizētas tieslietu sistēmas attīstībā, kā arī tiesu sadarbības stiprināšanā visā ES.