Ukraina turpina izvērst pretdronu aizsardzības pasākumus piefrontes reģionos, un šobrīd aizsargāto maršrutu kopējais garums jau pārsniedz 820 kilometrus, sestdien paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs.

Kā norāda ministrs, tikai maija mēnesī vien ar speciāliem aizsargtīkliem aprīkoti vairāk nekā 200 kilometri ceļu, kā arī atjaunoti teju 38 kilometri bojāto posmu. Līdz ar to kopējais drošo maršrutu garums nu jau pārsniedz 820 kilometru atzīmi.

"Paralēli tam piefrontes apgabalos atjaunoti vēl 115,5 kilometri autoceļu. Tas palīdz uzturēt stabilu loģistiku, ātri piegādāt nepieciešamos resursus un evakuēt ievainotos, kā arī garantē drošāku karavīru pārvietošanos pat nemitīgu dronu uzbrukumu draudu apstākļos," uzsvēra Ukrainas aizsardzības resora vadītājs.

Ukrainas bezpilota lidaparāti ir faktiski pārņēmuši ugunskontrolē okupantu stratēģiski svarīgo loģistikas maršrutu okupētajos valsts dienvidos – autoceļu, kas savieno Melitopoli ar Krimas pussalu.

"Īpašo uzdevumu spēku apakšvienības droni iznīcina ienaidnieka tehniku un grauj loģistikas ceļus maršrutā Melitopole–Čonhara. Tā rezultātā jau tagad ir ievērojami apgrūtināta Krievijas armijas apgāde un degvielas piegāde uz pussalu," teikts paziņojumā.

Īpašo uzdevumu spēku pārstāvji arīdzan piebilda, ka "tas ir tikai sākums" un turpinājums ilgi nebūs jāgaida.

Pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka negrasās sūtīt savas valsts karaspēku karot pret Ukrainu. Šādu apgalvojumu diktators izteicis Grodņā, uzstājoties 15. Nacionālo kultūru festivāla atklāšanā, vēsta Baltkrievijas mediji.

"Vai mums tagad svešas gribas vadītiem jādodas karot uz Ukrainu? Vai mēs gribam tur kļūt par lielgabalgaļu? Nē, mēs to nevēlamies," paziņoja Lukašenko.

Baltkrievijas diktators piebilda, ka viņa valsts esot "gatava civilizētam dialogam" ar Ukrainu.

«Mūsu mērķis nav karot. Mēs gribam būt miermīlīga tauta, gribam dzīvot mierā. Mēs vēlamies mieru un nesam to arī citām tautām,» klāstīja diktators.

Tāpat Lukašenko mēģināja iestāstīt, ka Baltkrievija neesot ne agresorvalsts, ne līdzagresors, un apgalvoja, ka Minska darīšot visu iespējamo miera panākšanai.

«Karš ir katastrofa. Karš nekad nedotu mums iespēju pulcēties tā, kā mēs to darām šodien. Mums karš nav vajadzīgs. Uzvarēt mēs varam tikai mierā un miermīlīgā darbā,» izteicās Baltkrievijas līderis.

Vienlaikus viņš nāca klajā ar pretrunīgu paziņojumu par Ukrainas un citu kaimiņvalstu iedzīvotāju "aizsargāšanu". «Es gribu, lai poļi, lietuvieši un ukraiņi mani sadzird. Mēs nevēlamies ar viņiem karot. Tomēr mēs vienmēr esam apņēmības pilni jūs aizsargāt,» paziņoja Lukašenko.

 Ja Krievija izsludinās vēl 300 000 līdz 500 000 cilvēku mobilizāciju, tas kļūs par pagrieziena punktu karā, un šis pavērsiens noteikti nebūs par labu Ukrainai.  brīdina Ukrainas parlamenta deputāts Romāns Kostenko.

Politiķis norādīja, ka okupanti visiem spēkiem centīsies atgūt iniciatīvu kaujas laukā.

"Ja viņi paziņos par 300, 400 vai 500 tūkstošu cilvēku mobilizāciju, tas kļūs par lūzuma punktu šajā karā. Un noteikti ne mūsu labā," atzina deputāts.

Kostenko arī uzsvēra, ka pastāv reāli draudi par Krievijas iespējamu taktisko kodolieroču izmantošanu, lai pārrautu Ukrainas aizsardzības priekšējās līnijas. Deputāts skaidroja, ka šāda veida ieroči var radīt postījumus piecu reiz piecu vai desmit reiz desmit kilometru platībā, kas ienaidniekam būtu pilnīgi pietiekami, lai izrāvuma vietā ievestu savus spēkus. Tādēļ Ukrainas Bruņotajiem spēkiem sava aizsardzība jāplāno un jābūvē, rēķinoties ar šādu pavērsienu.

Lielākais izaicinājums Ukrainai pašlaik ir privāto investīciju piesaistīšana, jo ar citu valstu un Eiropas Savienības atbalstu vien nebūs pietiekami, lai nodrošinātu Ukrainas ekonomikas darbu kara laikā un atjaunošanu pēc tā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) biznesa foruma Rīgā diskusijā, kas bija veltīta Ukrainas atjaunošanai, atzina Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko.

Arī ERAB prezidente Odile Reno-Baso uzsvēra, ka tādām institūcijām kā ERAB ir jāturpina investēt Ukrainā, lai papildinātu atbalstu, ko sniedz citu valstu valdības. Tostarp svarīgi ir sekmēt arī Ukrainas finanšu sektora darbu, lai tas tālāk varētu atbalstīt tautsaimniecības nozares.

Vērienīgā degvielas krīze īslaicīgi okupētajā Krimas pussalā, ko izraisījuši Ukrainas spēku efektīvie triecieni pa Krievijas loģistikas ķēdēm un naftas bāzēm, ir strauji pāraugusi pamatpārtikas preču deficītā.

Deficīts vispirms skāris pirmās nepieciešamības preces – no veikalu plauktiem strauji pazūd cukurs, rīsi, griķi, sāls, milti, eļļa un makaroni.

Loģistikas problēmu un iedzīvotāju paniskās iepirkšanās dēļ atsevišķi tirgotāji jau sākuši ieviest stingrus ierobežojumus, nosakot maksimālo preču daudzumu, ko atļauts iegādāties vienam pircējam. Vairāk lasi šeit.

NATO sauszemes spēki sestdien sāka operācijas nolūkā uzlabot aizsardzību ap abām jaunākajām alianses dalībvalstīm, paziņoja alianse.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā abas ziemeļvalstis atteicās no gadu desmitiem ilgās militārās neitralitātes un pievienojās NATO. Somija ir alianses dalībvalsts kopš 2023. gada, Zviedrija - kopš 2024. gada.

Reģions ap abām valstīm, kas ir daļa no NATO ziemeļaustrumu flanga, "ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem un ekoloģiski sarežģītākajiem apgabaliem pasaulē", paziņojumā norādīja ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs, kurš ir NATO Eiropas spēku virspavēlnieks. Vairāk lasi šeit

Sestdien, 6. jūnijā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnvarnieku valdes gada sanāksmes plenārsesijā, finanšu ministrs Māris Kučinskis uzsvēra nepieciešamību saglabāt nelokāmu starptautisko atbalstu Ukrainai un stiprināt investīcijas tās ekonomiskajā noturībā un atjaunošanā.

Ministrs norādīja, ka ERAB gada sanāksmes norise Rīgā pēc 26 gadu pārtraukuma ir nozīmīgs apliecinājums starptautiskajai sadarbībai laikā, kad pasaulē pieaug ģeopolitiskā spriedze, ekonomiskā nenoteiktība un fragmentācija.

"Mums jāstiprina Ukrainas ekonomikas noturība, jāinvestē cilvēkkapitālā un jāveicina investīcijas arī augsta riska apstākļos. Atjaunošana nav tikai infrastruktūra - tā ir nākotnes veidošana, radot modernāku, spēcīgāku un noturīgāku valsti. Ukrainas drošība ir Eiropas drošība," uzsvēra finanšu ministrs Māris Kučinskis. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas karavīri no "Signum" bataljona uzbrūk Krievijas kājniekiem mežā Limanas virzienā.

Jauni kadri, kuros redzams, kā pretgaisa aizsardzības sistēmas "Pantsir-SMD" tiek uzstādītas uz augstceltnēm Maskavā, izmantojot "Mi-26" helikopterus.