TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV "miera plāna" jaunā versija ietver Ukrainas galvenās prioritātes

Komentējot tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, Polijas premjerministrs Donalds Tusks pirmdien uzsvēra, ka risinājums nekādos apstākļos nedrīkst apdraudēt Eiropas vai Polijas drošību, ziņo poļu mediji.

Vairāk lasi šeit.

Maskava nav saņēmusi nekādu informāciju pēc 23. novembrī notikušajām miera sarunām starp Ukrainas un ASV delegācijām Ženēvā, un Krievija “rūpīgi seko līdzi” tikai mediju ziņojumiem, 24. novembrī paziņoja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Savienotās Valstis mudina uz ātru vienošanos, lai izbeigtu Krievijas karu pret Ukrainu, un neizslēdz iespēju apturēt militāro palīdzību, ziņoja “The Washington Post”, atsaucoties uz anonīmu avotu, kas ir informēts par situāciju.

Tomēr aiz slēgtām durvīm Trampa administrācija neuzskata šo plānu par galīgu. Avota norādītās, “ukraiņiem tika pateikts, ka pastāv zināma iespēja sarunām”. Taču Vašingtona “arī skaidri norādīja, ka vēlas panākt vienošanos tik drīz, cik iespējams”, un “draudi apturēt ASV palīdzību ir ārkārtīgi nopietni.”

Nīderlandē pirmdien sākusies tiesas prāva pret valsts lielāko kuģu būvētavu "Damen Shipyards", kas tiek turēta aizdomās par Krievijai noteikto sankciju pārkāpšanu.

Kuģu būvētava tiek apsūdzēta par to, ka turpinājusi piegādāt preces un tehnoloģijas Krievijai, neskatoties uz Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām Krievijai par tās sākto karu pret Ukrainu.

Prokuratūra norādījusi, ka "Damen Shipyards" pārdotās preces, visticamāk, stiprinājušas Krievijas militārās un tehnoloģiskās spējas.

Ukraina cenšas panākt, lai miera līgumā tiktu iekļauti nosacījumi par visu Ukrainas karagūstekņu, kurus Krievija tur ieslodzījumā, atbrīvošanu pēc principa “visi pret visiem”, kā arī pilnīgu visu Krievijas aizvesto ukraiņu bērnu atgriešanu, 24. novembrī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Uzrunā Krimas platformas pasākumā viņš uzsvēra, ka Ukraina un tās partneri šobrīd atrodas “izšķirošā brīdī”.

“Mēs šobrīd esam izšķirošā brīdī, un mēs ļoti cieši sadarbojamies ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ar mūsu Eiropas partneriem, ar daudziem citiem, nosakot soļus, kas varētu ļaut mums izbeigt Krievijas karu pret mums, pret Ukrainu, un patiesi nodrošināt drošību ikvienam,” Zelenskis sacīja pirmdien, uzstājoties Starptautiskās Krimas platformas ceturtajā parlamenta samitā.

 Eiropas Savienības (ES) līderi pirmdien atzinīgi novērtējuši progresu sarunās par ASV piedāvāto "miera plānu" Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, taču atzinuši, ka vēl atlikušas neatrisinātas problēmas.

"Dots jauns impulss miera sarunām," ES un Āfrikas Savienības samita kuluāros Angolā žurnālistiem norādīja Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta.

"Lai gan atlicis veicamais darbs, tagad ir stiprs pamats tālākai virzībai," savukārt izteicās Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

ASV prezidents Donalds Tramps platformā “Truth Social” ievietoja jaunu ierakstu par miera sarunām saistībā ar Ukrainu, kamēr 24. novembrī Ženēvā tikās Ukrainas un Amerikas delegācijas.

Donalds Tramps nepaskaidroja, ko tieši ar to domā, bet rakstīja: “Vai tiešām iespējams, ka miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu tiek panākts liels progress??? Neticiet, kamēr neredzat, taču var būt, ka notiek kaut kas labs. Dievs svētī Ameriku!”

Publiskotā miera plāna kļūdas izgaismo haosu, ko radījusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pieeja sarunām, komentēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.

Pēc viņa paustā, dokumenta forma un tapšanas process atgādina Trampa administrācijas Gazas miera plānu. Astukevičs norādīja, ka Ukrainas miera plāns tapis vairāku mēnešu laikā, un būtiska loma tā izstrādē bijusi Trampa īpašajam sūtnim Stīvam Vitkofam un Krievijas pusei, tostarp ar Vladimira Putina sūtņa Kirila Dmitrijeva iesaisti. Eksperts uzsvēra, ka tas atbilst tādai pieejai, kur sarunas starp lielvarām notiek atsevišķi un publiski tiek izziņotas tikai gatavas pozīcijas.

Pēdējā laikā Krievijas okupācijas armija veic ilgstošus dronu uzbrukumus Odesai un Odesas apgabalam – tie nereti turpinās vairāk nekā septiņas stundas pēc kārtas. Ukrainas Jūras spēki uzskata, ka šādi Maskava pauž savu “diplomatisko” reakciju uz iespējamām sarunām.

Šādu viedokli televīzijas maratonā paudis Ukrainas Jūras spēku pārstāvis Dmitro Pletenčuks.

“Šis jautājums pat neattiecas tikai uz militāro sfēru. Tas drīzāk ir ģeopolitisks. Ja paskatāmies retrospektīvi, var redzēt, ka Krievijas agresori vienmēr pastiprina spiedienu uz mums brīžos, kad sāk runāt par kaut kādām sarunām… Tiklīdz izskan iespēja par dialogu, viņi nekavējoties palielina militāro spiedienu. Tā ir tā sauktā ‘Maskavas diplomātija’. Tāpēc tas pilnībā atbilst viņu rīcības stilam,” viņš norādīja.