TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES

Atsevišķu Eiropas valstu kopā ar Ukrainu uzrakstīts plāns Krievijas diktatora Vladimira Putina iesaistīšanai sarunās par agresijas izbeigšanu neietekmēs kara gaitu, vērtēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, raksta, ka Vācija, Francija un Lielbritānija kopā ar Ukrainu izstrādā plānu Putina iesaistīšanai sarunās par Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu.

Andžāns uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas nostāja ir skaidri zināma, turklāt valstu starpā ir aktivizējušās diskusijas, vai nav jāmeklē citādāka pieeja un jāsāk iesaistīties sarunās ar Krieviju. Viņaprāt, šāds plāns neietekmēs kara gaitu, jo pamatā daudz ir atkarīgs no tā, kad Krievija būs gatava apstāties un būs sasniegts tās sāpju slieksnis, lai Putins dotu pavēli uz kādu brīdi pārtraukt karu.

Taujāts, kāda paliks ASV loma, kuras centās panākt vienošanos ar Krieviju un Ukrainu par kara izbeigšanu, bet bija nesekmīgas, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka ASV un ES atrodas uz atšķirīgiem ceļiem miera panākšanā Ukrainā. Patlaban ASV prioritāte ir izbeigt karu Irānā, tāpēc tas, kas notiek Ukrainā, šai valstij ir otrajā plānā.

Andžāns pieminēja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa pirmais gads amatā bija aktīvs, veicot sarunas gan ar Krieviju, gan Ukrainu, taču līdz ar kara sākšanu Irānā kļūva skaidrs, ka tas pagarinās karu Ukrainā vismaz par vairākiem mēnešiem.

"Putins sniegs savu vērtējumu par Zelenska vēstuli — to ir vērts gaidīt," sacīja Peskovs.

Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas atomelektrostacijas (AES), kas ļaus sākt remontdarbus elektropārvades līnijā pie atomelektrostacijas, piektdien paziņojusi ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA).

Zaporižjas AES ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma to ir okupējis Krievijas karaspēks.

Kara laikā atomelektrostacija ir vairākkārt cietusi, raisot bažas par kodolkatastrofu. Lai gan reaktori drošības apsvērumu dēļ ir apturēti, to dzesēšanai joprojām ir nepieciešama elektroenerģija.

Sanktpēterburgā un Ļeņingradas apgabalā degvielas uzpildes stacijās ieviesti degvielas tirdzniecības ierobežojumi, ziņo izdevums "Bumaga".

Uzņēmuma "Surgutņeftjegaz" degvielas uzpildes stacijās Sanktpēterburgā un visā Ļeņingradas apgabalā vienā reizē pārdod ne vairāk kā 50 litrus benzīna, vēsta "Bumaga".

Kirišu degvielas kompānijas uzpildes stacijās Ļeņingradas apgabalā benzīnu pārdod tikai klientu karšu īpašniekiem.

Bezpilota sistēmu spēki (SBS) paziņojuši, ka ir nostiprinājuši uguns kontroli pār Doneckas lidostu, ko okupanti ir pārvērtuši par militāro loģistikas centru.

Okupētā Doneckas lidosta ir kļuvusi par slazdu Krievijas armijai. Ukrainas bruņoto spēku bezpilota lidaparātu sistēmas ir nostiprinājušas uguns kontroli pār objektu, veicot pirmo šāda veida operāciju, ziņo 1. atsevišķais SBS centrs. Ukrainas uzbrukuma dronu operatori sistemātiski iznīcina Doneckas lidostas infrastruktūru, ko okupanti ir pārvērtuši par galveno "Shahed" tipa dronu palaišanas vietu un Krievijas karaspēka atbalstu okupētajā teritorijā. Vairāk lasi šeit.

Krievija ir sākusi apšaudīt Ukrainu ar "Iskander" raķetēm jaunā veidā, lai palielinātu civiliedzīvotāju upuru skaitu.

Ukrainas monitoringa kanāli ziņo, ka Krievija ir sākusi biežāk izmantot "Iskander-M" raķeti ar kasešu munīcijas kaujas galviņām. Vairāk lasi šeit.

Krievijas drona triecienā pārtikas ražotnei netālu no Ukrainas galvaspilsētas piektdienas rītā nogalināti četri cilvēki, paziņojis Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Mikola Kalašniks.

Vēl četri cilvēki uzbrukumā ievainoti.

Uzbrukums notika ap plkst. 8 pēc vietējā laika, paziņoja policija.

Ražotnes teritorijā izcēlies ugunsgrēks.

Valsts ārkārtas situāciju dienesta publicētajās fotogrāfijās redzams, ka sabombardēta bērnu pārtikas rūpnīca.

Rumānijas Melnās jūras ostā Konstancā piektdienas rītā eksplodējis jūras drons, taču neviens cilvēks nav cietis.

"Jūras drons šorīt, 5. jūnijā, tika atklāts Konstancas civilajā ostā, tas pašiznīcinājās ap plkst. 10.30 pēc vietējā laika, neviens cilvēks nav cietis," teikts Rumānijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Naktī uz 29. maiju Krievijas drons ietriecās daudzdzīvokļu mājā Galacā Rumānijas austrumos, ievainojot divus cilvēkus.

Ukrainas avoti apgalvo, ka aptuveni 310 Ukrainas bezpilota lidaparāti un līdz pat 10 spārnotajām raķetēm pārvietojas Krievijas virzienā vairākos virzienos.

Vēl 185 Ukrainas aizstāvji šodien atgriežas mājās no Krievijas gūsta, paziņojis Zelenskis.

Starp viņiem ir arī tie, kas atrodās gūstā kopš 2022. gada.