TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 262 490 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1070 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 701 tanku, 24 091 bruņutransportieri, 37 589 lielgabalus un mīnmetējus, 1655 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1305 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 146 457 bezpilota lidaparātus, 4347 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 79 971 automobili un autocisternu, kā arī 4075 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas aviācijas triecienā ciemam Zaporižjas rajonā otrdienas vakarā nogalināti četri cilvēki, trešdien paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests.

Triecienā tika sagrauta dzīvojamā māja, un zem gruvešiem tika atrasti trīs cilvēku līķi.

Bojāta arī cita divstāvu dzīvojamā māja.Tajā gājis bojā pieaugušais un ievainots bērns.

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 115 droniem, trešdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki, vēsta LETA.

95 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 18 trieciendronu trāpījumi 11 vietās.

Jebkurš turpmāks Ukrainas miera nolīgums nedrīkst leģitimizēt agresiju un robežu maiņu ar spēka pielietošanu vai atstāt Ukrainu neaizsargātu pret atkārtotiem militāriem draudiem, teikts Baltijas-Ziemeļvalstu (NB8) līderu un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kopīgi izplatītajā paziņojumā.

Otrdien Kijivā Zelenskis un NB8 līderi - Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, Islandes premjerministre Kristrūna Frostadotira, Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre un Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons - pieminēja četrus gadus kopš Krievijas sāktā nelikumīgā, nepamatotā pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā.

Valstu kopīgajā paziņojumā nosodīts Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un izteikts aicinājums Krievijai nekavējoties izbeigt savu nelikumīgo iebrukumu un piekrist pamieram.

Paziņojumā amatpersonas izsaka visdziļāko līdzjūtību visiem, kurus skāris Krievijas agresijas karš, tostarp bojāgājušo un ievainoto ģimenēm, kā arī visiem civiliedzīvotājiem, kuri cieš no kara postošajām humānajām, sociālajām un ekonomiskajām sekām.

"Mēs atkārtoti apliecinām savu nelokāmo apņemšanos atbalstīt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās," teikts valstu paziņojumā.

Tāpat tiek uzsvērts, ka valstis atbalsta visus centienus panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. "Jebkuram turpmākam miera nolīgumam jābūt stingri balstītam starptautiskajās tiesībās. Tas nedrīkst atalgot agresiju, leģitimizēt robežu maiņu ar spēka pielietošanu vai atstāt Ukrainu neaizsargātu pret atkārtotiem militāriem draudiem. Ukraina turpina demonstrēt gatavību sarunām par mieru, kamēr Krievija turpina vilcināt laiku," uzsvērts NB8 un Ukrainas paziņojumā.

Paziņojumā arī pausts, ka taisnīgam un ilgstošam mieram nepieciešamas ticamas un juridiski saistošas drošības garantijas Ukrainai, lai atturētu no turpmākas agresijas un nodrošinātu ilgstošu stabilitāti visā Eiropā. Paziņojuma autori vērtē Labas gribas koalīcijas nozīmīgo darbu šajā jomā un apliecina savu turpmāko iesaisti tās aktivitātēs.

Norādīts, ka Ukrainas drošība ir cieši saistīta ar eiroatlantisko drošību un katrai valstij ir tiesības izvēlēties savu nākotni.

Paziņojumā arī apliecināts, ka Baltijas-Ziemeļvalstis turpinās izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju, tostarp ar sankciju palīdzību un vēršoties pret tā dēvēto "ēnu floti".

Baltijas-Ziemeļvalstis ir vienas no spēcīgākajām Ukrainas atbalstītājām. Kopš Krievijas pilna mēroga agresijas kara sākuma NB8 ir sniegušas vairāk nekā 42 miljardus eiro militārajā, finansiālajā un humānajā atbalstā. Atbalsts ir stratēģisks, ilgtermiņa un nelokāms.

Ziņojumā norādīts, ka NB8 valstu iesaiste atspoguļo kopīgu stratēģisku redzējumu, kurā Ukraina un NB8 darbojas kā līdzvērtīgi partneri, stiprinot aizsardzības spējas un noturību pret ārējiem draudiem, tādējādi veicinot eiroatlantisko drošību.

NB8 valstis apliecina savu apņēmību turpināt sniegt būtisku militāro palīdzību Ukrainai, tostarp ar ieguldījumiem NATO fonda "Prioritised Ukraine Requirements List" (PURL) mehānismā, kas 2025. gadā no Baltijas-Ziemeļvalstīm sasniegs kopumā 1,4 miljardus eiro.

Paziņojumā teikts, ka 2026. gadam plānotie militārie ieguldījumi sasniedz gandrīz 12,5 miljardus eiro, kas tiks nodrošināti gan kopīgu, gan divpusēju vienošanos ietvaros, tostarp izmantojot PURL mehānismu. "Mēs nodrošināsim daudzgadu finansējumu Ukrainai un padziļināsim aizsardzības sadarbību, tostarp kopīgu ražošanu, izmantojot attiecīgos Eiropas finanšu instrumentus, tostarp SAFE, lai savstarpēji stiprinātu mūsu spējas, savietojamību un drošību," sola NB8 valstu līderi.

Tāpat NB8 valstis apņēmušās sniegt atbalstu energoapgādes nodrošināšanai un Ukrainas enerģētikas infrastruktūras aizsardzībai un atjaunošanai, paredzot vismaz 918 miljonus eiro šai ziemai un atlikušajam gadam, vienlaikus nosodot Krievijas turpinātos un pastiprinātos uzbrukumus civiliedzīvotājiem, civilajiem objektiem un Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

Tiek arī solīts turpināt atbalstīt Ukrainas atveseļošanas centienus un veicināt tās ilgtermiņa atjaunošanu un modernizāciju. "NB8 sniegs ieguldījumu Ukrainas atjaunošanas konferencē 2027. gadā Igaunijā kā daļu no kopīgās apņemšanās atbalstīt Ukrainas atveseļošanu un rekonstrukciju," teikts paziņojumā.

Vienlaikus valstis apņēmušās dot ieguldījumu starptautiskajos centienos saukt Krieviju pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem un atkārtoti apliecināt apņemšanos nodrošināt pilnīgu atbildību.

Paziņojumā norādīts, ka NB8 valstis aktīvi strādās pie visaptveroša starptautiska kompensācijas mehānisma ātras ieviešanas, tostarp izveidojot Kompensāciju fondu, kā arī atbalstīs pēc iespējas drīzu Paplašinātās daļējās vienošanās par Īpašo tribunālu agresijas nozieguma pret Ukrainu izveidi kā prioritāru jautājumu.

Tāpat valstis apņēmušās atbalstīt Ukrainu tās neatgriezeniskajā ceļā uz pilntiesīgu Eiropas un eiroatlantisko integrāciju, tostarp dalību ES un NATO.

"Spēcīga, neatkarīga un demokrātiska Ukraina ir būtiska eiroatlantiskā reģiona drošībai un stabilitātei," uzsvērts paziņojumā.

Baltijas-Ziemeļvalstis turpinās ieņemt vadošu lomu kopīgās drošības stiprināšanā, kā arī atbalstīt Ukrainu un tās tautu cīņā par taisnīgu un ilgstošu mieru, sola paziņojumu parakstījušās valstis.

Paziņojuma noslēgumā tās atkārtoti apliecina savu nelokāmo apņemšanos ievērot universālos neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes principus.

 Krievijā un tās okupētajās Ukrainas teritorijās pret vismaz 4029 cilvēkiem ierosinātas politiski motivētas krimināllietas, kas saistītas ar Maskavas uzsākto karu pret Ukrainu, apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma, otrdien paziņojis cilvēktiesību aizstāvības projekts "Politieslodzīto atbalsts. Memoriāls".

Saskaņā ar datiem uz 18. februāri šobrīd 3059 no viņiem jau atrodas ieslodzījumā. Tiesas šādās lietās pasludinājušas 2730 spriedumus, un 2302 lietās apsūdzētajiem piespriesta reāla brīvības atņemšana. Tajā pašā laikā nav neviena attaisnojoša sprieduma.

Visvairāk politiski motivētu lietu tiek izskatītas Kurskas apgabalā (346 personas), okupētajā Ukrainas Doneckas apgabala teritorijā (289 personas), Maskavā un Maskavas apgabalā (249 personas). Kopumā okupētajās Ukrainas teritorijās (Hersonas, Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas apgabalos, Krimā un Sevastopolē) kriminālvajāšanai politiskās lietās pakļautas 899 personas.

No apsūdzētajiem 1614 ir Krievijas pilsoņi, 1277 - Ukrainas pilsoņi, 121 - abu valstu pilsonis, 47 - citu valstu pilsoņi.

Krievijas pilsoņus politiski motivētos procesos galvenokārt notiesā par "valsts nodevību" (473 personas), "terorismu" (317 personas) un "publiskiem aicinājumiem uz terorismu" (298 personas). Kopš 2022. gada 731 persona apsūdzēta lietās par dedzināšanu un sabotāžu.

"Memoriālam" zināms vismaz 551 Ukrainas pilsonis civilists un 726 Ukrainas militārpersonas, kas pakļautas kriminālvajāšanai šādās safabricētās lietās. Kopš 2022. gada vismaz 39 ukraiņiem par savas dzimtenes aizstāvēšanu pret iebrucējiem piespriests mūža ieslodzījums.

Ukrainas pilsoņiem civilpersonām visbiežāk piespriež sodu par "valsts nodevību" (199 cilvēki), "teroraktiem" (159 cilvēki) un "spiegošanu" (152 cilvēki). Savukārt ukraiņu karavīri biežāk tiek "notiesāti" par "teroraktiem" (342 personas), "teroristiskas kopienas organizēšanu un dalību tajā" (195 personas) un "apmācību teroristiskai darbībai" (183 personas).

Apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ANO Ģenerālā asambleja otrdien atbalstījusi rezolūciju, kurā pausts atbalsts "ilgstošam mieram Ukrainā".

Ukrainas ierosināto rezolūciju atbalstīja 107 ANO dalībvalstis, 12 balsoja pret, bet 51 atturējās.

Līdz ar Krieviju pret rezolūciju balsoja tādas valstis kā Baltkrievija, Burkinafaso, Burundi, Eritreja, Irāna, Kongo Demokrātiskā Republika, Kuba, Mali, Nikaragva, Nigēra un Sudāna.

Savukārt starp valstīm, kas atturējās bija ASV.

Rezolūcija tika apstiprināta 11. ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijā, kas tika sasaukta pēc Ukrainas un Latvijas pieprasījuma, lai apspriestu Krievijas agresijas tiesiskos un politiskos aspektus.

Pret Ukrainu izvērstais karš "Krievijai ir trīskārša neveiksme", otrdien, apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Šis karš Krievijai ir trīskārša neveiksme - militārā, ekonomiskā un stratēģiskā ziņā," platformā "X" norādīja prezidents.

"Kādu dienu krievi sapratīs viņu vārdā pastrādātā nozieguma milzu apmēru, ieganstu bezjēdzību un postošo ilgtermiņa ietekmi uz viņu valsti," atzina Makrons.

Francijas prezidents uzsvēra, ka Ukraina ir pretojusies, neskatoties ne uz ko.

"Četri gadi sagrautu dzīvju, vardarbības, izvarošanas, spīdzināšanas, kara noziegumu un terora," atgādināja Makrons. "Bet tie ir četri gadi, kuros Ukraina ir izturējusi un pretojusies."

Vēlāk otrdien, runājot ar kolēģiem labas gribas koalīcijā, Makrons tomēr brīdināja, ka ir skeptisks attiecībā uz miera panākšanu Ukrainā īstermiņā.

"Ir pareizi turpināt šīs miera sarunu iniciatīvas," norādīja prezidents, atzīstot, ka "no Krievijas puses nav vēlmes panākt mieru".

Iepriekš Makrons atgādināja, ka vairāk nekā 1,2 miljoni Krievijas karavīru ir ievainoti vai nogalināti. "Tas ir lielākais Krievijas upuru skaits kaujaslaukā kopš Otrā pasaules kara."

Makrons solīja turpināt atbalstīt Ukrainu un noteikt vairāk sankciju pret Krieviju.

"Lai Ukraina spētu izturēt un lai Krievija saprastu, ka laiks nav tās pusē," viņš piebilda.

"Attiecībā uz tiem, kas domā, ka var cerēt uz mūsu nogurumu - viņi maldās," uzsvēra Francijas prezidents.

G7 līderi, tajā skaitā ASV prezidents Donalds Tramps, otrdien, pieminot ceturto gadskārtu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, no jauna apliecinājusi "nelokāmu atbalstu Ukrainai".

Tas ir pirmais G7 līderu kopīgais paziņojums par Ukrainu kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā pirms gada, norādīja Francija, kas šogad ir G7 prezidējošā valsts.

"Mēs paužam nepārtrauktu atbalstu prezidenta Trampa centieniem sasniegt šos mērķus, uzsākot miera procesu un iesaistot puses tiešās sarunās. Eiropai šajā procesā ir vadoša loma, un tai pievienojas arī citi partneri," norādīja ASV, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas un Vācijas līderi.

Viņi arī pauda atbalstu labas gribas koalīcijai, kas piedāvājusi Ukrainai drošības garantijas uguns pārtraukšanas gadījumā, piebilstot, "ka tikai Ukraina un Krievija, sadarbojoties godprātīgās sarunās, var panākt miera vienošanos".

G7 norādīja, ka sniegusi finansiālu atbalstu līdz ar "kritiski svarīgu tehniku" un nodrošinājusi ģeneratorus un turbīnas, lai palīdzētu valsts energoapgādei.

Apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcijas un neatkarīgā tīmekļa izdevuma "Mediazona" žurnālisti sadarbībā ar brīvprātīgo komandu noskaidrojuši 200 186 Ukrainā kritušo krievu karavīru vārdus.

Pēdējā mēneša laikā kritušo iebrucēju datubāze palielinājusies par 35 000 ierakstu, taču žurnālisti šo kraso pieaugumu skaidro nevis ar situāciju frontē, bet ar metodisko darbu.

"Pēdējā mēneša laikā mums izdevās vairāku gadu laikā savāktos ierakstus salāgot ar atklātajiem valsts datubāžu datiem, pirmkārt, ar mantojuma lietu reģistra sarakstiem," norāda BBC.

Žurnālistu vērtējumā 2025. gads ar lielu ticamības pakāpi krieviem kļuvis par visasiņaināko kara gadu. Apstiprinātas ziņas par 49 935 krievu karavīriem, kas krituši pagājušajā gadā. Lai gan 2024. gadā apstiprināta 83 706 iebrucēju nāve, to vēl neapstrādāto nekrologu skaits, kuros kā nāves vai apbedīšanas laiks minēts 2025. gads, ir tik liels, ka kopējais pērn kritušo skaits, domājams, pārsniegs 90 000.

"Mediazona" norāda, ka 122 700 kritušo ir pilsētnieki, bet 57 200 - laucinieki. Tajā pašā laikā lielpilsētas karš gandrīz nav skāris un divas trešdaļas likvidēto iebrucēju nākuši no apdzīvotajām vietām, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 100 000.

Absolūtos skaitļos vislielākais kritušo skaits ir no Baškortostānas (7700), Tatarstānas (6800) un Sverdlovskas apgabala (6300).

Tajā pašā laikā proporcionāli pret iedzīvotāju kopskaitu vadībā ir Tiva (476 kritušie uz 100 000 iedzīvotāju), Burjatija (400 kritušie uz 100 000 iedzīvotāju), Aizbaikāla novads (362 kritušie uz 100 000 iedzīvotāju) un Altaja Republika (316 kritušie uz 100 000 iedzīvotāju).

Šie ir vieni no nabadzīgākajiem Krievijas reģioniem, un, jo augstāks nabadzības līmenis reģionā, jo lielāks kritušo skaits starp tā iedzīvotājiem, norāda pētījuma autori.

Pastāv noturīga korelācija - uz fronti tiek nosūtīti mazpilsētu un sādžu iedzīvotāji, kam grūtāk atrast stabilu darbu un kas pakļauti uzstājīgākai vietējo iestāžu aģitācijai. Turklāt to reģionu saraksts, kur konstatēts lielākais kritušo skaits, visumā sakrīt ar reģioniem, kur ir vismazākais paredzamā mūža ilgums.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma "Mediazona" un BBC krievu redakcijas žurnālisti ar brīvprātīgo komandas palīdzību veic Ukrainā kritušo krievu karavīru uzskaiti, izmantojot tādus atklātos avotus kā sēru vēstis valdības un mediju tīmekļa vietnēs vai sociālajās saziņas vietnēs, kā arī apbedījumu fotogrāfijas. Šajā uzskaitē nav ņemti vērā tā dēvēto Doņeckas un Luganskas tautas republiku militāro formējumu zaudējumi.

Krievija ir veikusi kara noziegumus, un tie ir jāsauc īstajos vārdos, trešdien pēc Latvijas un Ukrainas aicinājuma sasauktajā ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sanāksmē Ņujorkā uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Sesijas laikā paredzēts balsojums par rezolūciju "Par atbalstu ilgstoša miera nodrošināšanai Ukrainā".

Braže pauda, ka Ukrainas iesniegtā rezolūcija ANO dalībvalstīm ir iespēja pierādīt, ka tās visas vēlas izbeigt šo karu un vēlas taisnīgu un ilgstošu mieru.

"ANO ziņojumi apliecina, ka Krievija ir veikusi kara noziegumus un zvērības Ukrainā. Un mums ir jānosauc Krievijas noziegumi īstajos vārdos," uzsvēra Latvijas ārlietu ministre.

Braže, atsaucoties uz Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, skaidroja, ka genocīds ir darbība, kas tiek izdarīta nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu kā tādu.

Krievija ir neatlaidīgi noliegusi Ukrainas pastāvēšanas tiesības, izcēla viņa.

"Citējot Vladimira Putina teikto pagājušā gada 23. jūnijā: "Esmu daudzkārt teicis, ka uzskatu krievu un ukraiņu tautas par vienu tautu. Tāpēc visa Ukraina pieder mums (…). Mums ir sens likums: "Viss, kur krievu karavīrs ir spēris kāju, pieder mums"," atgādināja Braže.

Viņa uzskaitīja vairākus Konvencijā par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to 2. pantā minētos nodarījumus, kurus šī kara laikā veikusi Krievija.

Tostarp Krievija veikusi nacionālas, etniskas, rasu vai reliģiskas grupas locekļu nogalināšanu. Kā liecina ANO ziņojumi, pēdējā gada laikā Krievija ir ievērojami pastiprinājusi bruņotos uzbrukumus Ukrainas tautai, norādīja Braže.

Viņa atgādināja, ka Krievija ir palaidusi vairāk nekā 54 000 tālas darbības bezpilota lidaparātus un vairāk nekā 1900 raķetes. Savukārt pagājušajā gadā kopējais nogalināto un ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits pieauga par 31%.

Tāpat Krievija veikusi konvencijā minēto nopietnu miesas bojājumu nodarīšanu vai garīga kaitējuma radīšanu šādas grupas locekļiem.

Teju desmit miljoni ukraiņu ir spiesti pamest savas mājas, uzskaitīja Braže. "Vairāk miljoni ukraiņu ir nonākuši Krievijas nelikumīgās okupācijas gūstā. Viņi ir spiesti atteikties no savas valodas, vēstures un kultūras," sacīja Latvijas ārlietu ministre.

Viņa izcēla, ka ANO ziņojumi apstiprina Krievijas armijas veiktos masveida kara noziegumus, spīdzināšanu un seksuālo vardarbību.

Saskaņā ar UNICEF datiem Krievijas kara laikā ir nogalināti vairāk nekā 3200 bērnu. Pagājušajā gadā bērnu upuru skaits pieauga par 10%.

Vienlaikus Krievijas nodarījums ir arī tīša tādu dzīves apstākļu radīšana šādai grupai, kas aprēķināta, lai to pilnīgi vai daļēji fiziski iznīcinātu, sacīja ministre.

"Šajā desmitgades aukstākajā ziemā Krievija turpina bombardēt Ukrainas civilos objektus un enerģētikas infrastruktūru. Tādējādi miljoniem cilvēku tiek atstāti bez apkures, elektrības un ūdens," sacīja Braže, norādot, ka Ukrainas slimnīcas, dzemdību nodaļas, pārtikas un medikamentu noliktavas ir sagrautas.

Krievija veikusi arī bērnu nodošanu spaidu kārtā, norādīja ārlietu ministre. Viņa atzīmēja, ka Krievija piespiedu kārtā ir deportējusi 20 000 ukraiņu bērnu uz Krieviju vai Krievijas kontrolētu teritoriju.

"Šīs pārvietošanas darbības ir koordinētas un valsts atbalstītas. Tas ir kara noziegums. To apstiprina Starptautiskās Krimināltiesas apsūdzība pret Putinu un Krievijas bērnu tiesību komisāri Ļvovu-Belovu. Viņa ir publiski apliecinājusi, ka ir nolaupījusi 15 gadus veco Filipu no Mariupoles," teica Braže.

Viņa atzina, ka Krievijas izteiktie vārdi un rīcība saskan. "Tie ir vērsti uz jaunu genocīdu pret ukraiņu tautu," secināja Braže.

Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka Krievijas karš apdraud globālo mieru un drošību. Tas ir izraisījis humanitāro katastrofu un būtiski ietekmē globālo pārtikas un enerģētisko drošību. "Tas pilnībā iznīcina ekosistēmas. Krievijas ēnu flote apdraud jūras drošību," stāstīja Braže.

Viņa pauda, ka Krievijas karš ir imperiāls un koloniāls karš. Šim karam tiešu atbalstu sniedz Baltkrievija, Ziemeļkorejas karaspēks un Irānas ieroči, izcēla Braže.

Tāpat viņa atzina, ka neviens nav pasargāts no Krievijas impēriskajām ambīcijām. "Krievija manipulē un piespiež Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstu pilsoņus piedalīties karā. Un tā ir piespiedusi viņus doties uz frontes līnijām nogalināt ukraiņus," sacīja Braže.

Latvijas ārlietu ministre atzīmēja, ka visa pasaule redzēja šausminošo video, kurā jauns Kenijas inženieris tika piespiests piestiprināt pie krūtīm sauszemes mīnu. "Tikmēr Krievijas virsnieki viņu pazemoja un izteica rasistiskus apvainojumus," stāstīja Braže, aicinot visas valstis pasargāt savus pilsoņus no šāda likteņa.

Braže pauda, ka šī kara turpināšanās iemesls ir tikai viena valsts un viens cilvēks. "Šī valsts ir Krievija. Un šis cilvēks ir Vladimirs Putins," teica Braže.

Viņa uzsvēra, ka karš ir jābeidz, paužot, ka visas valstis var izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai sauktu to pie atbildības.

Uzrunas beigās Braže norādīja, ka Latvija atbalsta Starptautisko Krimināltiesu, Īpašo tribunālu agresijas noziegumu izmeklēšanai un kompensācijas mehānismu, kā arī aicināja visas valstis balsot par Ukrainas iesniegto rezolūciju.