TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu

Lietuvas robežsargi aizvadītajā diennaktī piespieduši doties atpakaļ 38 nelegālos migrantus, kas nelikumīgi mēģināja iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas, sestdien paziņojis Lietuvas Valsts robežsardzes dienests.

Šogad uz Baltkrievijas robežas novērsti kopumā 705 mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Lietuvā.

No 2021. gada 3. augusta, kad saskaņā ar toreizējās iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka nelegālos imigrantus piespiest doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 25 000 reižu.

No 2021. gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti apmēram 4200 nelegālie migranti, savukārt 2022. gadā robežsargi iekļūšanu Lietuvā nelegālajiem migrantiem liedza vairāk nekā 11 200 reižu. 2023. gadā tas notika 2643 reizes, 2024. gadā - 1002 reizes, bet 2025. gadā - 1652 reizes.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.

Krievijas karaspēks sestdien no drona Hersonā veicis triecienu mikroautobusam, divus cilvēkus nogalinot un septiņus ievainojot, pavēstīja vietējā administrācija.

Trieciens noticis ap plkst. 7.

"Uz vietas gāja bojā divi cilvēki - komunālā dienesta darbinieks un kāda sieviete," sociālajos tīklos pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.

"Izsaku visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm un tuviniekiem," apliecināja apgabala vadītājs.

"Vēl septiņi cilvēki tika ievainoti - seši vīrieši un viena sieviete. Viņu vidū ir četri komunālā dienesta darbinieki. Visi ievainotie ir nogādāti slimnīcā," norādīja Prokudins.

Piektdien Hersonas apgabalā Krievijas agresijā viens cilvēks nogalināts un desmit ievainoti, pavēstīja apgabala administrācija.

Pentagons brīdinājis Eiropas sabiedrotos, arī Lielbritāniju, Poliju, Lietuvu un Igauniju, ka ievērojami kavēsies ASV bruņojuma piegādes, sestdien vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.

Tas ir tieši saistīts ar to, ka ASV patlaban aktīvi cenšas papildināt arsenālus, kas izsmelti karā ar Irānu.

Pentagona amatpersonas paziņojušas Eiropas sabiedrotajiem, ka varētu nopietni aizkavēties vairāku raķešu sistēmu piegādes.

Šādas sarunas notikušas arī ar Āzijas valstīm.

Tās ir "sliktas ziņas" Ukrainai, norāda izdevums. Kopš ASV un Izraēla sāka karu pret Irānu, ASV bruņojuma piegādes Ukrainai kavējas, laikrakstam atzina Ukrainas amatpersona.

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 163 droniem, un 142 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 163 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 100 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 17 trieciendronu trāpījumi 12 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās divos apvidos, norādīja Gaisa spēki.c

Izmantojot Latvijas mākslinieka Kriša Salmaņa radīto logo, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) aicina protestēt pret Krievijas dalību Venēcijas biennālē, aģentūru LETA informēja LLMC.

LLMC rīkotajā "protesta darbnīcā" Salmanis izstrādājis brīvi pieejamu "protesta rīku - dizainu" "Death in Venice". Ikviens aicināts izmantot logo maketu sava apģērba vai cita vēstījuma nesēja apdrukai.

"Salmaņa dizainā Venēcijas biennāles logo pārtapis politiskā vēstījumā - vaļņu motīvs transformējas Kremļa sienā, izgaismojot Venēcijas iztapību Krievijai un Eiropas vienotības idejas nodevību," klāsta LLMC, "šajā kontekstā sarkanā krāsa biennāles emblēmā iegūst pavisam citu nozīmi - tā kļūst par atgādinājumu par asinīm, vardarbību un cenu, ko maksā tie, kuru realitāti šī institucionālā "neitralitāte" izvēlas ignorēt."

Tapušais dizains iecerēts arī kā atsauce uz Tomasa Manna darbu "Nāve Venēcijā". Šoreiz šī atsauce tiek vērsta pret Venēcijas biennāli. Tās lēmums akceptēt Krievijas dalību kļūst par simbolisku spriedumu pašai biennālei kā institūcijai, kas, slēpjoties aiz liekulības un institucionālas korumpētības maskas, izliekas neredzam realitāti, klāsta LLMC.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 332 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1240 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 906 tankus, 24 500 bruņutransportierus, 41 117 lielgabalus un mīnmetējus, 1763 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1356 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 267 589 bezpilota lidaparātus, 4579 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 93 274 automobiļus un autocisternas, kā arī 4151 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets devis rīkojumu gada laikā izvest aptuveni 5000 karavīru no Vācijas, piektdien pavēstīja Pentagons.

"Mēs sagaidām, ka izvešana tiks pabeigta nākamo sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā," paziņojumā norādīja Pentagona preses sekretārs Šons Parnels.

"Šis lēmums pieņemts pēc rūpīgas ministrijas spēku izvietojuma Eiropā pārskatīšanas, un tas ir saskaņā ar karadarbības teātra prasībām un apstākļiem uz vietas," piebilda Parnels.

ASV prezidents Donalds Tramps šonedēļ draudēja samazināt amerikāņu karavīru skaitu Vācijā, vienlaikus paužot pārmetumus Vācijas kancleram Frīdriham Mercam par nostāju Irānas kara lietā.

Ukrainas vēstniecība Izraēlā aicinājusi Izraēlas policiju un prokuratūru izmeklēt Izraēlas uzņēmumu iegādātos Ukrainas graudus, kurus nolaupījusi Krievija, platformā “Suspilne Studio” paziņoja Ukrainas vēstnieks Izraēlā Jevhens Korņijčuks.

Ukraina uzsāks militāro reformu, kuras mērķis ir palielināt karavīru atalgojumu, paplašināt līgumdienestu un radīt iespēju iepriekš mobilizētajiem karavīriem tikt atvaļinātiem no dienesta, 1. maijā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Situācija Kupjanskas frontē ir pasliktinājusies, jo Krievijas spēki pastiprinājuši uzbrukuma operācijas un izdara spiedienu uz Ukrainas pozīcijām, 1. maijā paziņoja militārais pārstāvis Viktors Tregubovs.

Tregubovs norādīja, ka Kupjanska joprojām ir viena no karstākajām vietām frontē. Pēdējo mēnešu laikā Krievijas spēki vairākkārt centušies pietuvoties pilsētai un atspiest Ukrainas vienības pāri Oskilas upei.