TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins steidzami nosūtījis savu emisāru Dmitrijevu uz Vašingtonu "pielauzt" Trampu

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 137 690 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 800 iebrucēji.

Krievijas diktatora Vladimira Putina īpašais pārstāvis Kirils Dmitrijevs, kas ieradies Vašingtonā apspriest abu valstu attiecības, ir Krievijas propagandists, intervijā telekanālā CBS sacīja ASV finanšu ministrs Skots Besents.

Žurnāliste Mārgrita Brenana vaicāja ministram, vai Dmitrijevam bijusi taisnība, kad viņš vizītes gaitā ASV teicis, ka Vašingtonas sankcijas "neietekmēs Krievijas ekonomiku".

"Mārgrit, vai jūs tiešām grasāties publiskot to, ko saka Krievijas propagandists? Ko vēl viņš var pateikt," atbildēja Besents.

Krievijas ekonomika šobrīd ir kara ekonomika ar "faktiski nulles" izaugsmi un inflāciju virs 20%, norādīja ministrs.

"Un viss, ko mēs darām, mudinās Putinu uz sarunām," sacīja Besents.

"Kad jūs sakāt, ka viņš ir propagandists, vai jūs domājat, ka mums nevajadzētu klausīties neko, ko viņš saka?" vaicāja žurnāliste.

"Kā jūs domājat, kas ar viņu notiktu, ja viņš atgrieztos mājās un teiktu: "Ak, Kungs!"? Kas būtu, ja viņš televīzijā teiktu: "Tas ir briesmīgi, prezidents [Donalds] Tramps rīkojās pareizi. Tā ir maksimālā spiediena kampaņa, kas iedarbosies"," vaicāja ministrs.

"Mārgrit, ko viņš teiktu? Protams, viņš teiktu tieši to, [ka sankcijas neietekmēs ekonomiku]," raidījuma vadītājai atbildēja Besents.

"Prezidents [Donalds] Tramps tiek kritizēts par to, ka viņš it kā neko nedara. Viņš sper drosmīgu soli - un jūs citējat Krievijas propagandistu," piebilda ASV finanšu ministrs.

Krievijā pieaug iekšējais un ārējais spiediens, kas, pēc ekspertu domām, var mest jaunu ēnu uz Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu. Kā ziņo "The Telegraph", Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) apsūdzējis trimdā esošo oligarhu Mihailu Hodorkovski un 22 pretkaru komitejas locekļus par iespējamu apvērsuma plānošanu ar mērķi vardarbīgi sagrābt varu. Tajā pašā laikā Sanktpēterburgā simtiem cilvēku nesen pulcējās laukumā, dziedot aizliegtas dziesmas ar aicinājumiem gāzt Putinu. Neskatoties uz represijām, Krievijā pamazām izplešas protestu "kabatas", kas signalizē par režīma vājuma palielināšanos. 

Baltijas valstīs reģistrēti uzņēmumi, tai skaitā Latvijā bāzētas kompānijas, nodrošina degvielas piegādes Krievijas "ēnu flotes" kuģiem, kas turpina eksportēt Krievijas naftu uz trešajām valstīm, liecina TV3 raidījuma "Nekā personīga" un Baltijas žurnālistu kopīgais pētījums.

Krievijas ēnu flote, kas sastāv no simtiem tankkuģu ar neskaidru izcelsmi, tiek izmantota sankciju apiešanai, nogādājot naftu uz Indiju, Ķīnu un citām valstīm. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) datiem šajā flotē varētu būt līdz pat sestajai daļai no visiem pasaules naftas pārvadātājiem.

Lietuvas mediju "LRT English" un "15 min", Igaunijas "Eesti Ekspress" un "Nekā personīga" kopīgajā pētījumā atklāts, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā reģistrēti uzņēmumi ar kuģu "Zircone" un "Rina" palīdzību 2023. un 2024. gadā veikuši gandrīz 300 bunkurēšanas operācijas, apkalpojot 177 tankkuģus. No tiem 159 devušies uz vai no Krievijas ostām, bet vismaz 20 vēlāk iekļauti ES un ASV sankciju sarakstos. Aptuveni trešdaļa apkalpoto kuģu saistīti ar sankcionētām firmām.

Abi bunkurēšanas kuģi ilgstoši darbojušies ar Latvijas uzņēmuma "Fast Bunkering" zīmolu, kas bija reģistrēts Rīgas ostas teritorijā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uzņēmums mainījis nosaukumus, adreses un īpašniekus, iespējams, turpinot darbību caur citiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem - "Welton Enterprises" un "Ship Service". Šo firmu struktūrās iesaistīti uzņēmēji, kas iepriekš darbojās ar Igaunijas kompāniju "NT Bunkering".

Igaunijā pret "NT Bunkering" sākts kriminālprocess par iespējamu sankciju apiešanu un dokumentu viltošanu, norādot nepatiesu degvielas izcelsmi. Uzņēmuma kuģi iepriekš oficiāli piederējuši Latvijas "Welton Enterprises", kas tos vēlāk pārdevusi Dubaijā reģistrētam uzņēmumam "FB Trade DWC-LLC". Pēdējo pārvalda personas, kas iepriekš bijušas saistītas ar "NT Bunkering".

Kuģu pārvaldību šoruden pārņēmusi Latvijas firma "Ship Service", kuras īpašnieks nodrošina arī abu tankkuģu apkalpes. Pētījuma autori norāda, ka šīs struktūras faktiski turpina "Fast Bunkering" un "NT Bunkering" darbību, izmantojot starpniekus un īpašnieku maiņas, lai slēptu saikni ar sankcionētajiem kuģiem.

Latvijas finanšu uzraugi atzīst, ka darījumi ar šādiem kuģiem un to īpašniekiem vietējās bankās nebūtu iespējami, tāpēc uzņēmumi, visticamāk, izmanto ārvalstu finanšu iestādes. "Welton Enterprises" pārskatos norādīts konts Turcijas bankā, kas apkalpo darījumus ar Krievijas rubļiem.

Šī gada sākumā Kanāda iekļāva "Fast Bunkering" sankciju sarakstā, vēlāk to pašu izdarīja arī Ukraina. Latvijā līdz šim izmeklēšana par šīs kompānijas darbību un tās saistību ar Krievijas ēnu flotes kuģiem nav sākta, lai gan Sankciju koordinācijas padomē jau pirms gada apspriests nepieciešamais rīcības plāns. Ekspertu vērtējumā ēnu flote Krievijai divu gadu laikā ļāvusi gūt aptuveni 25 miljardu ASV dolāru papildu ieņēmumus, apejot noteiktos naftas cenu griestus un sankcijas, vēstīja raidījums.

Svētdienas, 26. oktobra, vakarā Lietuvā no Baltkrievijas jau ceturto reizi nedēļas laikā ielidojuši neidentificēti gaisa baloni, kā rezultātā uz laiku apturēta Viļņas lidostas darbība.

Vilņas lidostā gaisa satiksme tika apturēta plkst. 21.42 un tā provizoriski būs slēgta līdz plkst. 1.40. Saistībā ar atkārtotajām Baltkrievijas provokācijām, kuru dēļ traucēta lidostu un robežpunktu darbība, Lietuva svētdienas vakarā paziņoja, ka uz nenoteiktu laiku slēdz Medininku un Šaļčininku robežkontroles punktu ar Baltkrieviju. Par šo lēmumu sabiedrību informēja Lietuvas Nacionālais krīžu vadības centrs (NKVC), norādot, ka robeža tikusi slēgta drošības apsvērumu dēļ. 

Saistībā ar notikušo, Lietuvas premjere Inga Ruģiniene pirmdien sasaukusi Nacionālās drošības komisijas sēdi, kurā tiks lemts par ilgtermiņa risinājumiem situācijas novēršanā. Valdība apsver iespēju ierobežot tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu un noteikt plašākus ierobežojumus Baltkrievijas robežu šķērsošanai. 

Pēc Lietuvas amatpersonu teiktā, no Baltkrievijas ielidojušie baloni spēj lidot ar ātrumu 200 km/h un tie varētu būt vai nu iesaistīti kontrabandas pārvešanā pār robežu, vai saistīti ar citiem apzināti traucējošiem pasākumiem.

Lietuvas iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs paziņoja, ka, reaģējot uz incidentiem, Lietuvā tiks aktivizēta ciešāka sadarbība starp armiju un policiju, kā arī tiks izveidotas kopīgas izmeklēšanas grupas, kurās darbosies arī muitnieki un kriminālpolicijas darbinieki. "Šīs aktivitātes nav pieņemamas," uzsvēra iekšlietu ministrs.

Jau ziņots, ka Viļņas lidostas darbība saistībā ar gaisa baloniem uz laiku tika apturēta arī sestdienas vakarā. Kā liecina Viļņas lidostas sociālajos tīklos publicētā informācija, iespējamu meteozonžu radīto risku dēļ Viļņas lidosta tika slēgta plkst. 21.35. Lidostas darbība atjaunota plkst. 3.30.

Krievija piepsiedusi neskaitāmus ukraiņu pusaudžus no okupētajiem Hērsonas, Zaporižjas, Luhanskas un Doņeckas apgabaliem iziet militārās apmācības Krievijas Volgogradas apgabalā. Nometne, kurā tiek apmācīti ukraiņu bērni, tiek saukta par nometni „Laiks jauniem varoņiem”, un tās mērķis ir sagatavot jauniešus dienestam Krievijas Bruņotajos spēkos.

Kā norāda medijs "The Kyiv Independent", nometnes organizē "Militāri patriotiskās izglītības Karotāju centrs", ko Krievija izveidoja 2022. gadā pēc Krievijas vadītāja Vladimira Putina tieša rīkojuma. Centrs piespiedu kārtā ievieto pusaudžus militārās apmācības nometnē, kura darbība ir vērsta, lai sagatavotu jauniešus dienestam. Nometnēs Ukrainas bērni tiek pakļauti bargai disciplīnai un kaujas stila mācībām. Viņi tiek apmācīti vadīt dronus, rakt tranšejas, mīnēt un atmīnēt zonas, kā arī lietot granātas un šaujamieročus.

Ekskluzīvu interviju par notiekošo medijam sniegusi 16 gadus vecā Oksana no Ukrainas dienvidiem.Viņai militārās mācības tika uzspiestas 2024. gadā, kad militāristi iesoļoja jaunietes skolā un lika jauniešiem sev sekot. "Es savai mammai teicu, ko viņi mums liek darīt, bet mamma man neticēja. Tad es viņai nosūtīju foto ar sevi formastērpā un ar ieroci rokās," atminas jauniete. "Kad man apkārt lidoja granātas, un es saklausīju skaļos sprādzienus, ko tās izraisa, es ļoti sabijos. [Apmācību laikā] Es vairākkārt zaudēju samaņu, bet viņi mums atnesa ožamspirtu un lika celties un turpināt iesākto," atklāj jauniete. Vairāk par Oksanas piedzīvoto skaties video.

Medijs atklājis, ka nomentes pārraudzība uzticēta Krievijas deputātam Viktoram Vodolatskijam, kuram Kremlis piešķīris medaļu par tā dēvēto “Krimas un Sevastopoles atbrīvošanu”.  Viņa vietnieks ir Krievijas Bruņoto spēku pulkvedis Andraniks Gasparjans, kurš piedalījies karos Čečenijā, Sīrijā un Krimā. Viņam piešķirti divi "Drosmes ordeņi" un viņš vadījis Krievijas126. krasta aizsardzības brigādi. Kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, viņa vienība piedalījās Ukrainas dienvidu teritoriju okupācijā. Ukrainas prokuratūra aizmuguriski izdevusi Gasparjana aresta orderi par kara noziegumiem, cilvēku spīdzināšanu, nolaupīšanu un civiliedzīvotāju slepkavībām.

Medijs ziņo, ka vismaz 25 instruktori, kas Volgogradas nometnē apmāca ukraiņu bērnus, arī paši ir bijuši iesaistīti Krievijas iebrukumā Ukrainā. Viens no galvenajiem Volgogradas nometnes vadītājiem ir bijušais Krievijas Federālās soda izpildes dienesta pulkvežleitlands Igors Vorobjovs, kurš 2022. gadā devās cīnīties Ukrainā kā brīvprātīgais.

Vēl kāds instruktors - Jegors Sokovs ur bijušais "Vagner" grupas kaujinieks, kurš piedalījās kaujās Soledarā un Popasnajā Doņeckas apgabalā. Sokovam Krievija piešķīrusi "Drosmes ordeni" un "Centrālāfrikas Republikas militāro nopelnu" zvaigzni. Volgogradā viņš apmāca bērnus no okupētajām teritorijām radio sakaru lietošanā. Vēl kāds instruktors ir Anatolijs Juško no Doņeckas, kurš devās karot Ukrainā kā brīvprātīgais un piedalījās Zaporižjas apgabala okupācijā.

Kā norāda medijs, kopš 2024. gada Volgogradas militārajā nometnē apmācības izgājuši 1 290 Ukrainas bērni no okupētajām Ukrainas teritorijām.

Ziemeļkorejas ārlietu ministre Čve Sonhi dosies vizītē uz Krieviju un Baltkrieviju, svētdien ziņoja izolētās valsts mediji, neprecizējot iespējamo vizītes datumu.

Čve "apmeklēs Krieviju un Baltkrieviju pēc Krievijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju ielūguma", vēstīja Ziemeļkorejas valsts ziņu aģentūra KCNA.

Paziņojums izplatīts laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps gatavojas trešdien apmeklēt Dienvidkoreju, kur notiks Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizācijas (APEC) forums.

ASV mediji iepriekš ziņoja, ka Trampa administrācijas amatpersonas privāti apspriedušas iespējas organizēt Trampa tikšanos ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. Abu līderu iepriekšējās sarunas bija 2019. gadā.

Tramps ir teicis, ka cer vēlreiz tikties ar Kimu, iespējams, jau šogad.

Kims nesen tikās ar Krievijas un Baltkrievijas diktatoriem Vladimiru Putinu un Aleksandru Lukašenko, kad septembrī Pekinā notika militārā parāde, kas bija veltīta Japānas kapitulācijai Otrajā pasaules karā.

Pēdējos gados saites starp Phenjanu un Maskavu ir padziļinājušās, un Ziemeļkoreja ir nosūtījusi karaspēku uz Krieviju, lai palīdzētu tās agresijas karā pret Ukrainu.