TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupantam Ukrainā piespriež mūža ieslodzījumu par karagūstekņa nošaušanu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kā ziņo "The Guardian", Bretaņas zvejnieki ziedo nolietotos zvejas tīklus, kas agrāk nonāca atkritumu poligonos. Tagad šie tīkli tiek pārstrādāti par pretdronu barjerām un izmantoti Ukrainas frontes līnijās.
“Kad uzzinājām, ka Ukrainai vajadzīgi tīkli, zvejnieku kopiena reaģēja nekavējoties. Ja tie var glābt dzīvības — ņemiet,” sacīja labdarības organizācijas “Kernic Solidarités” vadītājs Žerārs Le Difs.
Kā ziņo "Axios", atsaucoties uz ASV Valsts departamenta avotiem, valdības darbības pārtraukums ir iesaldējis ieroču sūtījumus, kas bija paredzēti Ukrainai caur NATO partneriem.
Piegāžu pauze ietekmē vairākas būtiskas sistēmas, tostarp AMRAAM raķetes, Aegis kaujas sistēmas un HIMARS raķešu palaišanas iekārtas.
Naktī uz svētdienu trīs Krievijas droni uzbruka uzņēmuma “Clear Energy” objektam, kas tika uzbūvēts 2016. gadā un bija Ukrainas pirmā un lielākā biomasas termoelektrostacija. Tā nodrošināja elektrību tūkstošiem mājsaimniecību un simbolizēja valsts pāreju uz atjaunojamo enerģiju.
Kā ziņo "The Independent", Ukrainā ražotā spārnotā raķete “Flamingo” vairākos būtiskos rādītājos pārspēj ASV ražoto “Tomahawk”. Tās darbības rādiuss sasniedz 3000 kilometrus (salīdzinājumam – “Tomahawk” rādiuss ir aptuveni 1500 kilometri), bet kaujas galviņas svars ir 1100 kilogramu, kas ir vairāk nekā divkārši lielāks par amerikāņu raķetes ekvivalentu.
Raķete spēj sasniegt ātrumu līdz 900 km/h un izmanto modernizētu padomju laika turbopropelleru dzinēju, ko pielāgojuši Ukrainas inženieri.
Doneckas apgabalā esošā Mirnohradas pilsēta ir pilnībā sagrauta — neviena ēka nav palikusi neskarta, ziņo Ukrainas Jūras spēki.
“Mirnohrada no putna lidojuma. Pilsētā nav palikusi neviena neskarta ēka. Visur, kur sniedzas tā sauktais "krievu pasaules" pieskāriens — tur ir tikai postījumi, nāve un sabrukums,” teikts pievienotajā aprakstā, ko publicējis 503. atsevišķais jūras kājnieku bataljons.
Liela kalibra lodes trāpījušas N. A. Semaško Republikas klīniskās slimnīcas fasādei un astotā stāva logiem Simferopolē, Krievijas okupētajā Krimā, mēģinot novērst drona uzbrukumu naftas bāzei netālu no Bitumnes ciema.
Ziņots, ka incidents noticis 6. novembra rītā ap plkst. 7.00.
Līdz šim noteiktās sankcijas nespēj atturēt Latvijas uzņēmumus no Krievijas ēnu flotes apkalpošanas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījums noskaidrojis, ka zem Kipras karoga kuģojošais, bet Latvijā bāzētais tankeris "Zircone" nodarbojas ar kuģu uzpildīšanu. Lielākā daļa tā klientu ir Krievijas ēnu flote. Aizvadītajā nedēļā "Zircone" ienācis Rīgas ostā, lai, iespējams, iegādātos un pildītos ar kuģu degvielu. Tas piestājis pie degvielas naftas produktu vairumtirgotāja SIA "Ovi" naftas produktu termināla.
Kā ziņo reģionālais gubernators Volodimirs Kohuts, 9. novembra rītā trīs ceturtdaļas Ukrainas Poltavas apgabalajoprojām bija bez elektroapgādes, divos rajonos pilnībā pārtraukta elektrības padeve, kā arī daļēji vēl divos citos rajonos, vēsta medijs "Suspilne".
Pilnībā bez elektrības palikuši Mirhorodas un Lubņu rajoni, kā arī daļa Poltavas un Kremenčukas rajonu.
Krievijas pilsētu Voroņežu 9. novembrī satricinājuši sprādzieni, iedzīvotāji ziņojuši par pretgaisa aizsardzības sistēmu darbību un elektroapgādes traucējumiem.
Krievijas “Telegram” kanāls "Shot" vēsta, ka pilsētas nomalēs bija dzirdami vismaz pieci līdz seši spēcīgi sprādzieni, pēc kuriem aculiecinieki debesīs redzējuši spožus uzliesmojumus. Vēlāk vietējie iedzīvotāji sākuši ziņot par elektrības padeves pārtraukumiem.
Vladimiram Putinam ir jāpatur prātā, ka kodolkarš nekad nedrīkst sākties, jo to nav iespējams uzvarēt, sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute intervijā laikraksta "Die Welt".
Viņa komentāri izskanēja saistībā ar Putina izteikumiem par iespējamiem kodolieroču izmēģinājumiem, kas būtu atbilde uz ASV plāniem.
Rute uzsvēra NATO kodolspēju nozīmi alianses drošībai. Viņš norādīja, ka NATO kodolatbaidīšanas spējas ir galvenā drošības garantija, tāpēc ir būtiski, lai šie spēki saglabātos “uzticami, droši un efektīvi.”
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



