TEKSTA TIEŠRAIDE. Lavrovs stāsta, ka Krievija nepielieto masu iznīcināšanas ieročus Ukrainu, lai "saudzētu" iekarojamo teritoriju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievu raķetei trešdien Dņipro trāpot noliktavai, ko īrēja ANO bēgļu aģentūra (UNHCR), iznīcināta humānā palīdzība vairāk nekā viena miljona dolāru vērtībā, pavēstīja UNHCR.
Divi cilvēki nogalināti, vairāki ievainoti.
Triecienā iznīcinātas aptuveni 900 paletes ar humāno palīdzību, ko bija paredzēts nogādāt frontes līnijas tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem.
Dažas Kremļa augstākās amatpersonas uzskata, ka karš pret Ukrainu ir nonācis strupceļā un nav redzams skaidrs veids, kā karu izbeigt, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.
"Ukraina un tās sabiedrotie arvien lielākā mērā ir pārliecināti, ka Krievijas iebrukums zaudē sparu, Kijivai stabilizējot frontes līniju un kavējot Maskavas pavasara ofensīvu," norāda "Bloomberg".
Līdzās ukraiņu arvien efektīvākajai dronu izmantošanai, kas nodara ievērojamus zaudējumus Krievijas karaspēkam, tiek veikti triecieni aiz frontes līnijas un dziļi Krievijas teritorijā. Tā rezultātā kritika pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pašu valstī kļūst stiprāka.
Līdz ar ekonomikas lejupslīdi un interneta ierobežojumiem tas ierindas krievu vidū arī raisa arvien lielāku nogurumu no kara.
Ukrainas kaujas situācija uzlabojas, un Krievijas diktators Vladimirs Putins, iespējams, pārskatīs savas kara prognozes, jo Kijiva saņem papildu atbalstu no Eiropas Savienības, paziņojis Polijas vicepremjers un ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
Ukrainas uzņēmumi kopš 2020. gada decembra, kad tika uzsākta valsts portfeļa garantiju programma mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem, saņēmuši 57 223 kredītus kopējā apmērā 201,4 miljardi grivnu (4,55 miljardi ASV dolāru), ziņo Finanšu ministrija.
2026. gada aprīlī bankas parakstīja 1 037 kredītu līgumus kopējā vērtībā 5,9 miljardi grivnu (133 miljoni ASV dolāru).
Karastāvokļa laikā uzņēmēji programmā saņēmuši 51 916 kredītus kopējā apmērā 190,6 miljardi grivnu (4,31 miljards ASV dolāru).
Baltijas jūras parlamentārās konferences (BJPK) Pastāvīgā komiteja paziņojumā pauž solidaritāti ar Somiju, Baltijas valstīm un Poliju saistībā ar atkārtotiem agresīviem bezpilota lidaparātu iebrukumiem, informē Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS).
Paziņojums pieņemts, komitejai tiekoties Neištatē Holšteinā, Vācijā, informēja Saeimas Preses dienestā.
Paziņojumā minēts, ka Lietuva, Latvija, Igaunija, Somija un Polija fiksē agresīvus bezpilota lidaparātu iebrukumus savā gaisa telpā. Pastāvīgās komitejas nostāja ir, ka tie nav izolēti incidenti, bet tiešas un pastāvīgas sekas Krievijas agresijas karam pret Ukrainu.
Pēc pēdējo nedēļu Ukrainas dronu triecieniem Krievijas centrālajā daļā teju visas naftas pārstrādes rūpnīcas ražošanu apturējušas vai ierobežojušas, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotiem.
Pēc Ukrainas trieciena naktī uz 20. maiju naftas pārstrādes rūpnīca "Lukoil-Nižegorodņefteorgsintez", kas atrodas Ņižņijnovgorodas apgabalā Kstovas pilsētā, apturēja naftas primārās pārstrādes galvenās iekārtas ELOU-AVT-6 darbību.
Tā rezultātā strauji samazināsies ražošana, vēl vairāk palielinot nenoteiktību Krievijas enerģētikas nozarē un degvielas piegādēs, norāda "Reuters".
Iepriekš Maskavas naftas pārstrādes rūpnīca apturēja darbību drošības apsvērumu dēļ.
Ukraiņu droni tai uzbruka naktī uz 17. maiju. Triecienā nodarīti nelieli postījumi, norāda ziņu aģentūra.
Pēc Ukrainas uzbrukuma 15. maijā apturēta arī Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcas darbība, kas nodrošina teju 5% no kopējā valsts naftas pārstrādes apjoma.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukraina veikusi vismaz 158 triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, liecina Polijas Televīzijas krievu redakcijas aplēses.
Ukrainas armija 2026. gadā jau veikusi 32 uzbrukumus, kas ir trīs reizes vairāk nekā tajā pašā laika posmā 2024. gadā.
Kopš kara sākuma visvairāk triecienu - 15 - veikti Rjazaņas un Saratovas naftas pārstrādes rūpnīcām, savukārt Afipskas, Iļskas un Tuapses naftas pārstrādes rūpnīcām Krasnodaras novadā - 12.
Pēc nesenajiem uzbrukumiem Permas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijas Eiropas daļā vairs nav nevienas lielas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas nebūtu pakļauta uzbrukumam.
Ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku neveiksmes kaujas laukā Ukrainā, Kremlis tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs spiests izsludināt daļēju mobilizāciju.
Vairāki Eiropas diplomāti atzinuši, ka noskaņojums Krievijā kļūst arvien drūmāks." Lai spētu uzturēt savus militāros centienus Ukrainā, Kremlis gandrīz noteikti būs spiests tuvākā gada laikā veikt otro daļējo mobilizāciju," medijiem uzsvēris britu eksperts.
ASV Valsts departaments ir apstiprinājis zenītraķešu kompleksu "Hawk" un ar to saistītā aprīkojuma uzturēšanas iekārtu pārdošanu Ukrainai 108,1 miljona ASV dolāru (aptuveni 100 miljonu eiro) vērtībā, teikts departamenta oficiālajā paziņojumā.
ASV Valsts departamentā skaidro, ka šis darījums veicinās ASV ārpolitikas un nacionālās drošības mērķu sasniegšanu, stiprinot partnervalsts drošību. Paziņojumā uzsvērts, ka Ukraina ir politiskās un ekonomiskās stabilitātes virzītājspēks Eiropā.
"Hawk" ir ASV izstrādāts vidēja darbības rādiusa zenītraķešu komplekss, kas sākotnēji tika radīts ienaidnieka lidmašīnu iznīcināšanai, bet vēlāk veiksmīgi pielāgots arī lidojumā esošu raķešu pārtveršanai. ASV bruņojumā šī sistēma tika pieņemta 1960. gadā un kopš tā laika ir piedzīvojusi vairākas nozīmīgas modernizācijas, kas neļauj tehnoloģijai novecot. Rietumu militārie analītiķi lēš, ka šī kompleksa spēja precīzi trāpīt gaisa mērķim ir aptuveni 85%.
Ukrainas aizsardzības spēki Sumu apgabala pierobežas zonā sekmīgi sasniedz izvirzītos mērķus, vienlaikus turpinot ienaidnieka tehnikas un personālsastāva iznīcināšanu arī citos frontes virzienos, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Komentējot aktuālo situāciju kaujas laukā, Ukrainas valsts galva īpaši uzteica atsevišķu vienību sniegumu.
„Īpaši vēlos pateikties mūsu dronu operatoriem par precizitāti. Turpinās arī aktīvas darbības, par kurām noteikti jāuzteic mūsu desantnieki un trieciennieki,” pauda Zelenskis, izsakot pateicību ikvienai Ukrainas militārajai vienībai, kas uzrāda kaujas rezultātus un aizstāv valsti.
Kopš 2026. gada sākuma Krievijas armijas zaudējumi frontē Ukrainā sasnieguši vairāk nekā 145 000 karavīru, informējis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"No tiem iznīcināti ir teju 86 tūkstoši, bet vismaz 59 tūkstoši guvuši smagus ievainojumus,” paziņoja Zelenskis.
Tāpat viņš atklāja, ka šogad gūstā saņemtas vairāk nekā 800 Krievijas militārpersonas.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
