TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
❗️The destruction of 🇷🇺Russian logistics continues on one of the bypass roads of the Melitopol — Mariupol highway. pic.twitter.com/arXGPxJvkn
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 12, 2026
12. jūnija naktī Ukrainas Aizsardzības spēki uzbruka TAIF-NK naftas pārstrādes rūpnīcai Ņižņekamskā (Tatarstānas Republikā), kas atrodas 1200 km attālumā no frontes līnijas.
❗️On the night of June 12, the Ukrainian Defense Forces struck the TAIF-NK oil refinery in Nizhnekamsk (Republic of Tatarstan), which is 1,200 km from the front line. pic.twitter.com/6XYVsC4K3Z
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 12, 2026
Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma piektdien aizdegusies termoelektrostacija Simferopolē, Krievijas okupētajā Ukrainas Krimas pussalā, liecina ziņojumi un videoieraksti sociālajos medijos.
Pilsētā traucēta elektroapgāde.
❗️Also at night, drones attacked the temporarily occupied Simferopol. A fire is likely in the area of the CHP (thermal power plant). There are power outages in the city. pic.twitter.com/aW8VpebFJY
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 12, 2026
Ukrainas Aizsardzības spēki ziņo, pastāv liela varbūtība, ka okupanti varētu uzbrukt ar raķeti "Orešņik" tuvākās diennakts laikā.
⚡️There is a high probability of the “Oreshnik” being launched within the next 24 hours
— NEXTA (@nexta_tv) June 12, 2026
This was reported by the Ukrainian Air Force.
Earlier, Putin stated that the “Oreshnik” was launched once at a shed, and a second time — at Russian-controlled parts of Ukraine’s Donetsk… pic.twitter.com/Gc0pID8vIo
Krievu iebrucēji kaut kur frontes līnijā nofilmē iznīcinātu bruņumašīnu Z-STS "Akhmat".
Sīki dronu incidenti nemaina kopainu, kas skaidri apliecina, ka NATO ir pietiekami spēcīga, lai aizsargātu katru alianses teritorijas centimetru, kamēr Krievija ilgtermiņā viennozīmīgi zaudē, uzsvēra NATO Sabiedroto spēku Eiropas virspavēlniecības (SHAPE) stratēģiskās komunikācijas direktors, brigādes ģenerālis Džejs Dženzens.
"Mums ir ļoti labi aizsardzības plāni, mums ir spēki un spējas, kas ir pastāvīgā gatavības režīmā. Mēs domājam par nākotni un par to, kas mums ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka aizsargājam katru sabiedroto teritorijas centimetru," konferences "Stratcom Dialogue 2026" laikā sacīja Dženzens.
Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 117 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai citādi neitralizējuši 102 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti 14 trieciendrona trāpījumi septiņās vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 380 120 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 12 014 tankus, 24 728 bruņutransportierus, 43 865 lielgabalus un mīnmetējus, 1861 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1417 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1636 sauszemes bezpilota sistēmas, 344 869 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 105 850 automobiļus un autocisternas, kā arī 4280 specializētās tehnikas vienības.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) ir aizturējis Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu, kurš bija sagādājis 12 kilogramus sprāgstvielu teroraktu sarīkošanai Harkivā, teikts SBU ziņojumā.
Izmeklēšanā konstatēts, ka aizdomās turētais saņēma norādījumus no Krievijas par to, kā izgatavot divus improvizētus spridzekļus. Tos bija paredzēts izgatavot, izmantojot 12 kilogramus sprāgstvielu, ko viņam pašam vajadzēja sagādāt, un aprīkojot ar mobilajiem tālruņiem attālinātai detonācijai.
Pabeigtos spridzekļus bija paredzēts novietot Harkivas centrā, un aģents par to atskaitītos savam FSB uzraugam. Krievijas specdienesta darbinieki plānoja detonēt šos spridzekļus sastrēgumstundu laikā, kad pilsētas ielās būtu daudz civiliedzīvotāju.
Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs ceturtdien aicināja Ukrainas pilsoņus, kas dzīvo Krievijas okupētajās teritorijās, tās atstāt, jo Ukraina pastiprina gaisa triecienus šajās teritorijās.
Fedorovs lietotnē "Telegram" pavēstīja, ka Ukrainas spēki uzbrūk Krievijas militārajai infrastruktūrai un apgādes maršrutiem Zaporižjas un Hersonas apgabalos. Tai pašā laikā Krievijas armija dislocē vairāk bruņoto spēku savu objektu aizsardzībai, palielinot apdraudējumu civiliedzīvotājiem.
"Tāpēc es aicinu visus nevilcināties ar lēmumu doties prom," sacīja Fedorovs.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
