TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Krievija Baltkrievijā izvieto vidējā darbības rādiusa ballistisko raķešu sistēmu "Orešņik", un šis solis primāri ir vērsts uz spiediena izdarīšanu pret Eiropas Savienību (ES) un NATO, nevis Ukrainu, komentārā aģentūrai "Ukrinform" paziņojis Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta  priekšnieks Oļegs Ivaščenko.

Dienesta vadītājs norādīja, ka tiek fiksēti sagatavošanās darbi "Orešņik" izvietošanai kaimiņvalsts teritorijā. "Krievija un Baltkrievija būvē militāros objektus palaišanas iekārtai, kā arī novērošanas un sakaru sistēmām, kas ir "Orešņik" sistēmas elementi. Tomēr šobrīd šie pasākumi vēl nav pilnībā realizēti," skaidroja Ivaščenko.

Viņš precizēja, ka fiziski Krievija jau šobrīd varētu Baltkrievijā izvietot  palaišanas iekārtu, taču bez pārējo nepieciešamo elementu izbūves tā pildītu tikai maketa funkciju.

Ivaščenko uzsvēra, ka Baltkrievijai nebūs iespēju pielietot "Orešņik" patstāvīgi. Pēc viņa teiktā, šī raķešu sistēma būs integrēta vienotajā Krievijas Federācijas Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka vadības sistēmā.

Ivaščenko pauda pārliecību, ka raķešu izvietošana Baltkrievijā paredzēta, lai pastiprinātu spiedienu uz Eiropu, kā arī lai pasargātu pašu sistēmu "Orešņik" no iespējamiem Ukrainas triecieniem.

""Orešņik" izvēršana Baltkrievijas teritorijā ir spiediena līdzeklis pirmkārt pret ES un NATO, nevis Ukrainu. Šāds solis ļaus Krievijai paplašināt savas spējas veikt pēkšņu triecienu pa jebkuras Eiropas valsts galvaspilsētu un ievērojami samazinās raķešu lidojuma laiku, salīdzinot ar palaišanu no "Kapustinjaras" poligona," viņš brīdināja.

Šengenas vīzai bija ierobežojumi — ieceļošana ir aizliegta Čehijā, Francijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. “Godīgi sakot, visvairāk mani pārsteidza Francija,” žēlojas sieviete.

Krievijas armija nosūtījusi papildu rezerves uz Pokrovskas un Mirnohradas virzieniem Doneckas apgabalā, paziņoja Ukrainas armijas komandieris ģenerālis Oleksandrs Sirska, apmeklējot Ukrainas pozīcijas šajā karsti apstrīdētajā frontes sektorā. “Situācija saglabājas sarežģīta – ienaidnieks pastiprina spiedienu,” viņš brīdināja. Pokrovska jau vairāk nekā gadu ir viens no galvenajiem Krievijas uzbrukuma mērķiem, un līdzās esošā Mirnohrada kļūst par nākamo iespējamo ieņemšanas mērķi.

Ukrainas spēki turpina īstenot aktīvās aizsardzības taktiku, cenšoties nostiprināt pozīcijas un vietām pat izspiest ienaidnieku, sacīja Sirska. Tiek veikti konkrēti soļi aizsardzības stiprināšanai, tostarp uzlabota loģistika, ugunsatbalsts, vienību koordinācija un apgāde. Tomēr Krievijas karavīri izmanto nelabvēlīgos laika apstākļus – miglu un lietu –, lai nelielās grupās virzītos uz priekšu bez smagās tehnikas. Tiek ziņots arī par krievu karavīriem civilajā apģērbā, kas ir kara likumu pārkāpums.

Neraugoties uz Krievijas apgalvojumiem, Ukrainas desanta spēki paziņojuši, ka Pokrovska un Mirnohrada nav ielenktas. Tomēr saskaņā ar analītiskās platformas Deep State datiem aptuveni puse Pokrovskas šobrīd atrodas Krievijas kontrolē, un uzbrukums Mirnohradā notiek jau no trim virzieniem. Šis frontes posms kļūst par vienu no galvenajiem kaujas punktiem Donbasā, kur Ukraina cīnās par katru metru zemes.

Kamēr Krievijas droni turpina pārbaudīt Eiropas gaisa telpas, Ukraina no kara upura kļuvusi par skolotāju. Valsts elektroenerģijas pārvades uzņēmums Ukrenergo, kas jau trīs gadus ir Krievijas uzbrukumu mērķis, tagad apmāca partnerus Vācijā, Polijā un Lietuvā, daloties pieredzē par aizsardzību, aprīkojuma atjaunošanu un infrastruktūras stiprināšanu. “Ukraina patiešām ir vissliktākajā iespējamajā situācijā. Taču viņu pieredze ir ārkārtīgi vērtīga,” atzīst Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns.

Lietuva jau uzsākusi 140 miljonu eiro vērtu programmu, lai nostiprinātu vairāk nekā 150 enerģētikas objektus valstī, tostarp apakšstacijas, pret iespējamiem dronu uzbrukumiem līdz 2029. gadam. Eiropas Savienībā aizvien skaļāk skan aicinājumi ieviest īpašu budžeta līniju kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzībai. “Tagad ir īstais brīdis. Tas nav izvēles jautājums,” uzsver Vaičūns, uzstājoties Kijivā notikušajā Enerģētiskās drošības dialogā.

Kamēr ES gaida lēmumus par ilgtermiņa finansēšanu, Ukrenergo jau gatavojas 2026. gadā rīkot jaunas mācības un paplašināt sadarbību ar citu valstu energosistēmu operatoriem. Tikmēr Ukrainā uzbrukumi kļūst arvien intensīvāki, liekot īslaicīgi apturēt apmācības un visu uzmanību veltīt infrastruktūras atjaunošanai. Taču pieredze, kas iegūta kara apstākļos, kļūst par Eiropas galveno aizsardzības resursu.

Melnā jūra nedrīkst kļūt par Krievijas un Ukrainas "konfrontācijas zonu", sestdien brīdināja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc tam, kad pēdējās nedēļās jūrā notikuši vairāki triecieni.

"Melno jūru nevajadzētu uzskatīt par konfrontācijas zonu. Tas nenāktu par labu ne Krievijai, ne Ukrainai. Ikvienam ir vajadzīga droša kuģošana Melnajā jūrā," oficiālā ziņu aģentūra "Anadolu" citēja Erdogana teikto žurnālistiem Turcijas prezidenta lidmašīnā.

Piektdien Kijiva un operators paziņoja, ka Krievijas gaisa triecienā cietis Turcijai piederošs kuģis Ukrainas Melnās jūras ostā Odesā.

Uzbrukums notika dažas stundas pēc tam, kad Erdogans par drošību Melnajā jūrā bija runājis ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Turkmenistānā notiekošā samita laikā.

Erdogana birojs informēja, ka divpusējās tikšanās laikā ar Putinu Erdogans bija aicinājis noslēgt "ierobežotu pamieru" attiecībā uz uzbrukumiem ostām un enerģētikas objektiem Krievijas un Ukrainas karā.

Lidmašīnā Erdogans sacīja, ka ar Putinu galvenokārt pārrunājis kara un miera centienus, ziņoja "Anadolu".

"Tāpat kā visi citi dalībnieki, arī Putina kungs ļoti labi zina, kāda ir Turcijas nostāja šajā jautājumā," viņš uzsvēra.

"Pēc šīs tikšanās ar Putinu ceram, ka mums būs iespēja apspriest miera plānu arī ar ASV prezidentu [Donaldu] Trampu," viņš piebilda.

"Miers nav tālu, tas ir redzams," pārliecību pauda Erdogans.

Turcija, kas centusies uzturēt attiecības gan ar Maskavu, gan Kijivu, kontrolē Bosfora šaurumu, kas ir nozīmīgs Ukrainas labības un Krievijas naftas pārvadājumiem uz Vidusjūru.

Pēdējo nedēļu laikā vairāki uzbrukumi Melnajā jūrā bijuši vērsti pret tankkuģiem, kas saistīti ar Krieviju. Ukraina paziņoja, ka daži no tiem ir bijuši tās veikti bezpilota lidaparātu uzbrukumi.

Tos asi kritizēja Ankara, kas saistībā ar uzbrukumiem Melnajā jūrā ir izsaukusi gan Krievijas, gan Ukrainas vēstniekus.

Pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā Krievijas centrālās bankas aktīvi Eiropā tika iesaldēti. ES līderi ir apsvēruši iespēju izmantot šos līdzekļus, lai palīdzētu Kijivai, tostarp pieļāvuši iespēju aktīvus konfiscēt, taču galu galā viņi noraidīja šo iespēju.

Itālija, Bulgārija un Malta pievienojās Beļģijai, iebilstot pret plānu finansēt Ukrainu ar iesaldētiem Krievijas aktīviem, piektdien ziņoja Eiropas mediji. Plāna ietvaros būtu izmantoti aptuveni 210 miljardi eiro Krievijas līdzekļu, lai izveidotu kredītlīniju Ukrainai.

"Politico" norāda, ka kopīgā paziņojumā, četras valstis paziņoja, ka atbalsta Krievijas aktīvu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku. Taču tās brīdināja, ka tas nenozīmē, ka nauda varētu tikt izmantota Ukrainas militārā atbalstam.

Tās aicināja Eiropas Komisiju un ES Padomi izpētīt alternatīvus veidus, kā palīdzēt Ukrainai, tostarp ES kredītlīniju vai citus pagaidu risinājumus saskaņā ar ES un starptautiskajām tiesībām.

Beļģija, kurai pieder lielākā daļa iesaldēto Krievijas aktīvu, jau sen ir iebildusi pret šo plānu, baidoties no juridiskām problēmām. Itālijas atbalsts – kā trešās lielākās ES valsts – apgrūtina Eiropas Komisijas vienošanās panākšanu pirms ES samita 18.–19. decembrī.

Krievijas centrālās bankas aktīvi Eiropā tika iesaldēti pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Eiropas līderi ir apsvēruši iespēju izmantot šos līdzekļus Ukrainas atbalstam, tostarp iespējamu konfiskāciju, taču noraidīja šo iespēju.

2025. gada rudenī Eiropas Komisija ierosināja Ukrainai “reparāciju kredītu”, ko Kijiva atmaksātu pēc kara, tiklīdz Krievija kompensētu zaudējumus.

Šis solis seko Krievijas Bankas iesniegtajai prasībai pret Beļģijas depozitāriju Euroclear par iesaldēto aktīvu apstrādi. Ceturtdien ES nolēma uz nenoteiktu laiku iesaldēt Krievijas aktīvus Eiropā, novēršot nepieciešamību atjaunot iesaldēšanu ik pēc sešiem mēnešiem, neskatoties uz Ungārijas un Slovākijas iebildumiem.

Krievija naktī uz sestdienu veikusi plašu raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu Odesai, tādēļ pilsētā pārtraukta siltuma, ūdens un elektroapgāde.

Odesas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks paziņoja, ka pēc plašā uzbrukuma elektroenerģijas infrastruktūras objekti ir bez elektrības. Lielākajā daļā pilsētas nav arī apkures un ūdens. Provizoriskā informācija liecina par diviem cietušajiem.

Gaisa triecienu dēļ energoapgāde pārtraukta arī apdzīvotās vietās Izmailas rajonā Odesas apgabala dienvidos.

Odesas apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Kipers paziņoja, ka apgabals piedzīvojis vienu no plašākajiem gaisa triecieniem.

"Naktī tika nodarīti postījumi civilajām ēkām, enerģētikas un rūpniecības infrastruktūrai. Triecienu rezultātā izcēlās ugunsgrēki, tika bojātas administratīvās ēkas un enerģētikas objekti. Glābēji strādā, lai novērstu sekas. Dažās reģiona daļās ir novēroti elektroenerģijas padeves pārtraukumi," viņš paziņoja.

Kara apskatnieks Oleksandrs Kovaļenko sacīja, ka tas bijis plašākais uzbrukums Odesai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma.

"Ir svarīgi, lai visi tagad redzētu, ko Krievija dara - katru soli, ko tā sper terorā pret mūsu tautu, visus tās uzbrukumus, jo tas acīmredzami nav par kara izbeigšanu. Viņu mērķis joprojām ir iznīcināt mūsu valsti un nodarīt maksimālas sāpes mūsu tautai," par triecieniem Odesā platformā "X" rakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš piebilda, ka aizvadītajā diennaktī Krievija Ukrainai uzbrukusi ar 450 trieciendroniem un 30 dažāda veida raķetēm. Uzbrukumu galvenais mērķis bija enerģētikas infrastruktūra valsts dienvidos un Odesas apgabalā, paziņoja Ukrainas prezidents.

Kopumā Odesas apgabalā saņemta informācija par četriem cietušajiem.

Triecienu rezultātā degušas arī noliktavas ar tekstilizstrādājumiem, kā arī Turcijas kompānijas prāmis.

Krievija uzbrukusi arī enerģētikas infrastruktūrai Hersonas apgabalā, kur arī traucēta ūdens un elektroapgāde.

Par triecieniem kritiskajai un rūpniecības infrastruktūrai Mikolajivas apgabalā paziņoja apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims.

Čehijas vadītajā iniciatīvā Ukrainai šogad piegādāti 1,8 miljoni lielkalibra munīcijas vienību, tādējādi izpildīts iniciatīvas mērķis, paziņoja Čehijas prezidents Petrs Pavels.

"Ar prieku paziņoju, ka tagad esam sasnieguši šo mērķi," teica Pavels, atgādinot, ka bija solījis Ukrainai šogad piegādāt 1,8 miljonus lielkalibra munīcijas vienību Ukrainas aizstāvjiem.

Pavels nesen paziņoja, ka Čehijai jāturpina atbalstīt Ukrainu ne tikai ideoloģisku, bet arī praktisku iemeslu dēļ.

To viņš teica laikā, kad partijas, kas veido valdības koalīciju, apspriež nepieciešamību pārskatīt Čehijas atbalstu Ukrainai.

Čehijas parlamenta apakšnama spīkeris un galēji labējās partijas "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD) līderis Tomio Okamura ir paziņojis, ka atbalsta jebkāda finansiāla atbalsta Ukrainai izbeigšanu, kā arī Čehijas atteikšanos no dalības munīcijas piegādes iniciatīvā.

Oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja ekspremjera un miljardiera Andreja Babiša vadītā "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO), kas noslēgusi koalīcijas līgumu ar SPD un labēji populistisko partiju "Autobraucēji sev" (AUTO). Šonedēļ Babišs, kurš kritizējis savas valsts atbalstu Ukrainai, kļuva par Čehijas premjerministru.

"Čehijas iniciatīva" šāviņu piegādei Ukrainai sākās 2024. gada februārī, un to uzsāka Čehijas prezidents Pavels. Mērķis ir ātra artilērijas lādiņu piegāde Ukrainai, galvenokārt 155 milimetru un 122 milimetru kalibra, no trešajām valstīm ārpus Eiropas Savienības. Iniciatīva ir saņēmusi atbalstu no vairāk nekā 18 valstīm, piemēram, Nīderlandes, Kanādas, Vācijas, Francijas, Polijas un citām.

ASV atcels sankcijas Baltkrievijas kālija karbonāta nozarei, paziņoja ASV īpašais sūtnis Baltkrievijā Džons Kouls.

Piektdien un sestdien Koulam Minskā bija sarunas ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko.

Kouls žurnālistiem divu dienu sarunas raksturoja kā "ļoti produktīvas", vēstīja Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra "Belta".

Sarunās galvenā uzmanība tika pievērsta pasākumiem, lai normalizētu attiecības starp Vašingtonu un Minsku, kā arī sankciju atcelšanai un Baltkrievijas politieslodzīto atbrīvošanai, sacīja Kouls. Viņš arī teica, ka, palielinoties dialogam, abu valstu attiecības virzās no "maziem soļiem uz pārliecinošākiem soļiem".

Sarunās tika apspriesta arī Venecuēla, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā, ziņoja "Belta".

Kouls žurnālistiem sacīja, ka Lukašenko devis "labus padomus", kā risināt konfliktu, norādot, ka Lukašenko un Krievijas diktators Vladimirs Putins ir "ilggadēji draugi" ar "vajadzīgo attiecību līmeni, lai apspriestu šādus jautājumus".

"Protams, prezidents Putins var pieņemt dažus padomus, bet citus ne," sacīja Kouls.

Gadiem ilgi Maskavas sabiedrotā Baltkrievija ir bijusi pakļauta Rietumvalstu sankcijām gan cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, gan atļaujas Krievijai izmantot savu teritoriju, lai īstenotu atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Iepriekšējo reizi ASV amatpersonas ar Lukašenko tikās septembrī, kad Vašingtona paziņoja par daļas sankciju mīkstināšanu, jo Baltkrievija atbrīvoja vairāk nekā 50 politieslodzīto, ļaujot viņiem doties uz Lietuvu. Kopumā kopš 2024. gada jūlija Baltkrievija ir atbrīvojusi vairāk nekā 430 politieslodzīto, kas lielā mērā tiek uzskatīts par centieniem tuvināties Rietumiem.

ASV 2021. gadā ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas kālija minerālmēslojuma ražošanas nozari, atbildot uz to, ka Baltkrievijas varas iestādes izprovocēja migrācijas krīzi uz savām robežām ar Eiropas Savienības valstīm un apspieda opozīciju.

Baltkrievija ir pasaulē nozīmīga kālija karbonāta minerālmēslojuma piegādātāja.