TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis: Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu

ASV aktīvi izmanto Ukrainas bruņoto spēku pieredzi bezpilota lidaparātu pielietošanā kaujas laukā,  paziņoja ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets.

Kā žurnālistiem norādīja Pentagona vadītājs, Vašingtona rūpīgi pēta Ukrainas metodes un mērķtiecīgi strādā pie savu jaudu attīstīšanas bezpilota tehnoloģiju jomā.

"Prezidenta Donalda Trampa 2027. gada budžetā ir paredzētas investīcijas 56 miljardu dolāru apmērā, lai nodrošinātu ASV pārākumu bezpilota lidaparātu jomā un turpinātu apgūt Ukrainas pieredzi kaujas laukā," atzīmēja Hegsets. 

Ukrainas Dienvidu aizsardzības spēki ir noraidījuši Krievijas izplatīto informāciju par it kā notikušu Ukrainas bezpilota lidaparāta triecienu okupētajai Zaporižjas atomelektrostacijai (AES).

Komentējot Krievijas puses paziņojumu, ka uzbrukumā izmantotais drons esot vadīts, izmantojot optiskās šķiedras savienojumu, Ukrainas militārpersonas vērš uzmanību, ka . Zaporižjas AES atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no sauszemes frontes līnijas, taču Ukrainas Bruņoto spēku rīcībā nav ar optisko šķiedru vadāmu bezpilota lidaparātu ar tik lielu darbības rādiusu.

Tāpat Ukrainas aizstāvji norāda, ka to arsenālā nav dronu, kas būtu aprīkoti ar piecus līdz sešus kilogramus smagu kumulatīvo kaujas daļu. Saskaņā ar militārpersonu pausto, tieši šāds sprāgstvielu daudzums būtu nepieciešams, lai izsistu caurumu, par kuru paziņojušas Krievijas okupācijas iestādes.

Papildus tam Ukrainas Dienvidu aizsardzības spēki atzīmē, ka Krievijas karaspēks ap elektrostaciju ir izveidojis daudzlīmeņu dūmu aizsegu. Caur to lidaparāts fiziski nevarētu izlidot nepamanīts.

Naktī uz 30. maiju Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki devuši triecienu Krievijas militārajai infrastruktūrai Rostovas apgabala Taganrogas apkārtnē, iznīcinot divus retus tāla darbības rādiusa zemūdeņu apkarošanas lidaparātus "Tu-142" un operatīvi taktisko raķešu kompleksa "Iskander" palaišanas iekārtu.

Kā norāda izdevuma "Defence Express" analītiķi, "Tu-142" lidmašīnas uzskatāmas par stratēģiski vērtīgiem un grūti aizvietojamiem mērķiem, jo to sērijveida ražošana tika pārtraukta pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Pēdējais šī modeļa gaisa kuģis tika nodots ekspluatācijā 1994. gadā.

Kopumā tika saražoti aptuveni 100 šādi gaisa kuģi dažādās modifikācijās (tie ir radīti uz stratēģiskā bumbvedēja "Tu-95" bāzes), un pašlaik Krievijas Jūras kara flote tos galvenokārt izmanto kā izlūkošanas platformas.

Krievija ir iztērējusi desmitiem miljonu dolāru trīs raķešu "Orešņik" triecieniem pa Ukrainu, taču militārais poligons, no kura šie ieroči tiek raidīti, un tam blakus esošā pilsētiņa grimst dziļā nabadzībā un postā.

Kapustinjaras poligons atrodas nomaļā stepē netālu no Kazahstānas robežas, savukārt tā pavadoņpilsēta Znamenska ir stingri slēgta teritorija.

Pilsētā nevar iekļūt neviens, kurš tur nav reģistrēts, nav saņēmis īpašu ielūgumu vai izgājis sarežģītu caurlaižu procedūru. Katram pastāvīgajam iedzīvotājam varasiestādes izsniedz īpašu dokumentu, uz kura, starp citu, attēlota startējoša raķete.

Kamēr vienas "Orešņik" raķetes cena mērāma 40 līdz 80 miljonos ASV dolāru, pati Znamenska izskatās burtiski nožēlojami. Pilsētai ir dramatiski novecojusi infrastruktūra un ārkārtīgi zems dzīves līmenis. Sociālajos tīklos nav grūti atrast drūmus pilsētas ikdienas skatus – pussabrukušas koka mājas, dubļainus, neasfaltētus ceļus un Ļeņina statuju, kas vientuļi slejas uz nokarenu elektrības vadu fona.

Mērķtiecīgie  Ukrainas triecieni pa Krievijas teritoriju jau ir nesuši lūzumu kara gaitā un ļāvuši stabilizēt frontes līniju, norāda Ukrainas armijas veterāns un militārais eksperts Oleksijs Hetmans.

"Mēs turpinām iznīcināt Krievijas naftas rūpniecību – vienu no viņu galvenajiem ienākumu avotiem. Tas tiek darīts sistēmiski, sākot no Ļeņingradas apgabala ziemeļos un beidzot ar Melno jūru," skaidro Hetmans.

Tam piekrīt arī ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi, uzsverot, ka Krievijas armija acīmredzami zaudē tempu. Tiesa, Vladimirs Putins par reālo situāciju varētu pat nenojaust – izskanējušas ziņas, ka Krievijas militārā pavēlniecība diktatoram mēdz rādīt izskaistinātas kartes, radot ilūziju par neesošiem panākumiem frontē.

Rietumvalstu partneri ir veikuši pārrunas ar Krieviju saistībā ar iespējamu masveida raķešu triecienu Kijivai, taču tas nenozīmē, ka uzbrukuma draudi ir mazinājušies, ikvakara videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Prezidents aicināja iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem un neignorēt gaisa trauksmes signālus, jo izlūkdienestu informācija par masveida trieciena iespējamību joprojām ir aktuāla.

"Mēs zinām, ka partneri par šo jautājumu ir runājuši ar krieviem. Taču nav ticības tam, ka kāds tur Maskavā nāks pie prāta," uzsvēra Zelenskis, piebilstot, ka visas Aizsardzības spēku vienības ir gatavas atvairīt iespējamo uzbrukumu.

Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki devuši triecienu Krievijas Bruņoto spēku 64. brigādes bāzei, kuras karavīri pastrādāja masu kara noziegumus okupētajā Bučā, paziņojis Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi jeb "Madjars".

Triecienos cietuši pretinieka 3. un 36. armijas mācību poligoni, kā arī militārā nometne, kas atrodas okupētajās teritorijās 70 un 100 kilometru attālumā no frontes līnijas.

Operāciju naktī uz 30. maiju īstenoja 414. brigādes "Madjara putni" un 413. pulka "Reids" piloti. Kopumā veikts 21 apstiprināts un rezultatīvs trāpījums.

Pretinieka dzīvā spēka zaudējumi vēl tiek precizēti, taču jau šobrīd zināms par vismaz deviņiem bojāgājušajiem, deviņiem ievainotajiem un 13 bezvēsts pazudušajiem. Komandieris norāda, ka šie dati ar lielu varbūtību ir būtiski samazināti, jo poligonā atradās liels daudzums ienaidnieka karavīru.

"Nebūs jums, tārpi, miera aizmugurē," piebilda Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris.

Krievijas militārpersonas sākušas eksperimentēt ar neparastu melnbaltu kamuflāžu militārajai tehnikai, tādējādi mēģinot to pasargāt no Ukrainas droniem, kas aprīkoti ar mašīnredzes sistēmām.

Vienlaikus Ukrainas armijā ieviestās jaunās dronu tehnoloģijas ļauj būtiski samazināt Ukrainas Bruņoto spēku personālsastāva zaudējumus.

Krievijas valsts atomenerģijas korporācijas "Rosatom" ģenerāldirektors Aleksejs Lihačovs apsūdzējis Ukrainas bruņotos spēkus mērķtiecīgā  uzbrukumā okupētajai Zaporižjas atomelektrostacijai (AES).

Pēc Lihačova apgalvotā, 30. maija pēcpusdienā ukraiņu bezpilota lidaparāts esot detonējis pie Zaporižjas AES sestā energobloka mašīnzāles ēkas. "Rosatom" vadītājs norādīja, ka incidenta rezultātā elektrostacijas pamataprīkojums nav bojāts.

Viņš notikušo nodēvējis par "pirmo mērķtiecīgo uzbrukumu AES pamataprīkojumam pasaules vēsturē", vienlaikus paužot apgalvojumus, ka no Ukrainas puses varot sagaidīt tiešus triecienus atomreaktoriem un drošības sistēmām.

Krievijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Ilarions, kas pagājušo svētdien Čehijā tika aizturēts aizdomās par narkotiku pārvadāšanu, bet otrdien atbrīvots, atgriezies Krievijā, sestdien vēsta Krievijas mediji.

Ilarions Krievijā atgriezies naktī uz sestdienu ar reisu no Stambulas. "Pagaidām esmu atstājis Čehiju. Redzot, cik viegli notiek šādas lietas, es baidos, ka šādi notikumi var atkārtoties," pēc Čehijas pamešanas sacīja garīdznieks. Viņš pauda, ka gatavojas ziņot patriarham Kirilam "par visiem notikušā apstākļiem, un tālāk - kā viņš izlems".