TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins parakstījis dekrētu par rezervistu iesaukšanu militārajās mācībās 2026. gadā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina ir atguvusi 13 kvadrātkilometrus (5 kvadrātjūdzes) lielas teritorijas Pokrovskā pēc tam, kad pilsētā vairs nebija karaspēka, 9. decembrī paziņoja virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
⚡️Ukraine regains part of Pokrovsk as 'defense continues,' Syrskyi says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 9, 2025
Ukraine has recaptured 13 sq. kilometers (5 sq. miles) of territory in Pokrovsk after previously having no troops left in the city, Commander-in-Chief Oleksandr Syrskyi said Dec. 9.https://t.co/3n0BdF1amM
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka vienīgais Rietumu līderis, kam rūp cilvēktiesības Ukrainā, ir prezidents Tramps.
Pēc tam viņš vainoja ES par vienošanās grozīšanu, lai aicinātu Ukrainu ievērot ES cilvēktiesību politiku.
"Sajūtiet atšķirību," sacīja Lavrovs.
Matvijenko seja aiz viņa daudz ko pasaka.
Lavrov said that the only Western leader to care about human rights in Ukraine is President Trump.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 10, 2025
He then blamed the EU for changing the agreement to call Ukraine to comply with EU human rights policies.
"Feel the difference," Lavrov said.
Matviyenko's face behind him speaks… pic.twitter.com/GH7d5hcXHi
Polijas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņojis, ka apsver iespēju uzdāvināt Ukrainai savus iznīcinātājus MiG-29 apmaiņā pret dronu un raķešu tehnoloģijām.
Ģenerālštābs otrdien pavēstīja, ka jau tiek vestas sarunas par šo jautājumu. Amatpersonas norādīja, ka PSRS ražoto iznīcinātāju ekspluatācijas laiks tuvojas beigām un ir maz ticams, ka Polija tos modernizēs.
Tomēr amatpersonas piebilda, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
"Lidmašīnu dāvinājums būtu alianses politikas sastāvdaļa, kas paredz atbalstīt Ukrainu un uzturēt NATO austrumu flanga drošību," platformā "X" paziņoja ģenerālštābs.
ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi devuši Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim dažas dienas, lai atbildētu uz Vašingtonas ierosināto miera plānu, otrdien ziņoja laikraksts "Financial Times".
Ukrainas līderis Eiropas sabiedrotajiem pastāstīja, ka telefonsarunā 6. decembrī Trampa padomnieki Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners spieduši viņu ātri pieņemt lēmumu par tā dēvēto miera plānu. To laikrakstam stāstījušas amatpersonas, kas ir informētas par šīm sarunām. Vairāk lasi šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 183 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1010 iebrucēji.
Soctīklos publicēts aizkustinošs video no Ukrainas, kur iemūžināts suņuks un Ukrainas karavīrs, kurš cenšas palīdzēt dzīvniekam. Vairāk lasi šeit.
Romas pāvests Leons XIV otrdien brīdināja, ka mēģināt panākt mieru Ukrainā bez Eiropas ir "nereālistiski", un sacīja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa miera plāns rada "milzu pārmaiņu" risku transatlantiskajā aliansē.
ASV dzimušais pāvests arī brīdināja, ka intervijās pausti komentāri par Eiropu "mēģina izjaukt to, kam, manuprāt, jābūt ļoti svarīgai aliansei šodien un nākotnē".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka ir gatavs sarīkot jaunas vēlēšanas, ja tiktu garantēta to drošība.
Zelenskis šādi izteicās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzēja Ukrainu "kara izmantošanā", lai izvairītos no vēlēšanu rīkošanas. Vēlēšanas ir atliktas, jo valstī tika noteikts karastāvoklis pēc jaunā Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī.
Lietuvas Valsts aizsardzības padome, kas decembra vidū pārunās pasākumus cīņai pret kontrabandas gaisa baloniem no Baltkrievijas, apspriedīs arī to, kurus Baltkrievijas īpašumus Lietuvā varētu iesaldēt vai konfiscēt, paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kurš ir arī Valsts aizsardzības padomes priekšsēdētājs.
""Mēs runājam par Lietuvas Republikā esošā Baltkrievijas īpašuma iesaldēšanu vai konfiskāciju," Lietuvas sabiedriskajai televīzijai sacīja Nausēda.
Cigarešu kontrabandistu no Baltkrievijas palaistie baloni pēdējos mēnešos bieži traucē Viļņas lidostas darbu, to dēļ vairākas reizes nedēļā tiek pārtraukta lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās.
Japāna noraidījusi Eiropas Savienības (ES) priekšlikumu pievienoties Briseles iniciatīvai izmantot iesaldētos Krievijas valsts aktīvus, lai finansiāli atbalstītu Ukrainu, vēsta izdevums "Politico".
G7 valstu finanšu ministru virtuālajā sanāksmē pirmdien Japāna noraidoši reaģēja uz Briseles aicinājumu. "Japāna signalizēja, ka tā nevar izmantot aptuveni 30 miljardu ASV dolāru vērtos Krievijas iesaldētos aktīvus, kas atrodas tās teritorijā, lai izsniegtu aizdevumu Ukrainai," izdevumam "Politico" atklāja divi ES diplomāti.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
