TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

ASV un Ukrainas pārstāvji svētdien kopīgā paziņojumā trīs dienas ilgušās sarunas Maiami par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu raksturoja kā produktīvas un konstruktīvas, taču ne par kādiem izrāvieniem neziņoja.

"Ukrainas delegācija aizvadīja virkni produktīvu un konstruktīvu tikšanos ar ASV un Eiropas partneriem," teikts Ukrainas pārstāvja Rustema Umerova un ASV pārstāvja Stīva Vitkofa kopīgajā paziņojumā.

Ukrainas delegācijas vadītājs, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Umerovs platformā "Telegram" atklāja, ka ASV un Ukrainas sarunās galvenā uzmanība pievērsta četriem svarīgākajiem dokumentiem, pie kuriem darbs turpinās. Runa ir par 20 punktu plānu, daudzpusēju vienošanos par drošības garantijām, divpusēju nolīgumu par drošības garantijām no ASV un ekonomikas attīstības plānu, norādīja Umerovs.

Viņš piebilda, ka abas puses īpašu uzmanību pievērsa tam, lai apspriestu turpmāko pasākumu grafiku un secību.

Floridā notika arī tikšanās ar Eiropas partneriem, paziņoja Umerovs.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite nosaucis pašreizējo brīdi par bīstamāko kopš Otrā pasaules kara beigām.

Pēc viņa teiktā, sabiedroto mērķis ir nodrošināt, lai pēc miera vienošanās Ukraina nekad vairs nekļūtu par jauna Krievijas uzbrukuma upuri. Lai to panāktu, tiek veidota trīs līmeņu atturēšanas sistēma.

Pirmais līmenis ir Ukrainas Bruņotie spēki. Rite uzsvēra, ka Ukrainas armija jau šobrīd paveic gandrīz neiespējamo, taču tai jāpaliek spēcīgai arī pēc kara vai ilgstoša pamiera laikā.

Otrais līmenis ir tā dēvētā “labās gribas koalīcija”, kuru vada Francija un Apvienotā Karaliste, piedaloties arī Vācijai un citām valstīm. Tās uzdevums ir nodrošināt Ukrainu ar visu nepieciešamo, lai Kremlis pat neapsvērtu jauna uzbrukuma iespēju.

Trešais līmenis ir Amerikas Savienotās Valstis. Sabiedrotie pašlaik strādā pie tā, lai šos trīs elementus apvienotu vienotā sistēmā un skaidri signalizētu, ka Ukraina vairs nebūs viegls mērķis.

Kremlis svētdien paziņoja, ka NATO ģenerālsekretāra Marka Rites izteikumi par gatavošanos karam ar Krieviju ir bezatbildīgi un liecina, ka viņš patiesībā neizprot Otrā pasaules kara izraisīto postu.

Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada februārī pēc astoņus gadus ilgušām kaujām starp Krievijas atbalstītajiem separātistiem un Ukrainas karaspēku Donbasā. Šis karš ir izraisījis lielāko konfrontāciju starp Maskavu un Rietumiem kopš Aukstā kara dziļākajiem periodiem.

Ungārijas premjerministrs paziņojis, ka Ungārijai ir jāpalīdz novērst Ukrainas sabrukumu, lai pasargātu arī “savas zemes vērtību”.

Viktors Orbāns svētdien uzrunāja Segedas pilsētas iedzīvotājus, turpinot savu atbalstītāju mobilizēšanu tā dēvētajā “valsts tūrē”.

Ungārijas premjerministrs, kurš pēc 15 gadiem pie varas gaidāmajās vēlēšanās pirmo reizi sastopas ar reālu pretestību, savā kampaņā īpaši uzsver pieredzi starptautiskajā politikā. Uzrunā valsts dienvidos viņš pievērsās Ungārijas ārpolitikai.

“Nešaubieties – Ukrainas sabrukums būtu katastrofa Ungārijai. Tāpēc Ukrainas sabrukums nav Ungārijas interesēs, un mums ir jādara ļoti daudz, lai to nepieļautu. Lauku cilvēki un nekustamo īpašumu spekulanti ļoti labi saprot, ka jūsu zemes gabala vērtību ietekmē ne tikai šī zemes gabala stāvoklis, bet arī kaimiņu zemes stāvoklis un tas, kas tur dzīvo,” sacīja Orbāns.

NATO 2026. gada janvārī Rumānijas teritorijā aktivizēs otro lielo militārās palīdzības centru, izveidojot dienvidu piegādes koridoru, kas papildinās jau esošo maršrutu caur Poliju un Ržešovu.

NATO amatpersonas norādījušas uz riskiem, ko rada paļaušanās uz vienu vienīgu piegādes ieejas punktu. Rumānijā izveidotais centrs saīsinās militārās palīdzības piegādes laiku Ukrainas austrumu un dienvidu frontēm, vienlaikus stiprinot piegāžu sistēmas noturību un rezerves iespējas.

Karā visvairāk cieš bērni un viņu ģimenes, tādēļ AS "Latvenergo" sniedz palīdzību vasaras nometņu organizēšanai tiem Ukrainas bērniem, kuriem kāds no vecākiem ir atdevis savu dzīvību, aizstāvot Ukrainu Krievijas Federācijas militārā iebrukuma laikā.

Latvenergo sadarbībā ar nodibinājumu Fonds "Ziedot.lv" ziedo 40 000 eiro nometņu nodrošinājumam, sadalot to biedrībām un nodibinājumiem. Paredzēts, ka tiks rīkotas divas diennakts nometnes 40 bērniem no Černihivas pilsētas, Černihivas apgabala, Černivcu pilsētas un Černivcu apgabala Ukrainā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) noslēgusi līgumu ar Eiropas Savienības delegāciju Ukrainā par projekta īstenošanu Ukrainas tirgus uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības sistēmas stiprināšanai. Tā kopējais finansējums ir divi miljoni eiro, un tas tiek pilnībā finansēts no Eiropas Savienības (ES) budžeta Ukrainas atbalsta instrumenta (Ukraine Facility) ietvaros.

Projekta EU4 Market Surveillance and Consumer Protection mērķis ir stiprināt Ukrainas spēju pielāgoties ES prasībām tirgus uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kas ir būtiska daļa no Ukrainas pievienošanās procesa ES.

CFLA Attīstības sadarbības departamenta direktore Dana Heiberga: “Šis projekts apliecina Latvijas aktīvo lomu ES ārējās sadarbības politikā un atbalstu Ukrainai tās ceļā uz dalību ES.”

Krievijas kuģis, kas saistīts ar munīcijas pārvadājumiem uz Ziemeļkoreju, avarēja Zviedrijas ūdeņos. Zviedrijas muitas dienests nakts laikā uzkāpa uz kuģa.

Kuģa īpašnieks, M Leasing LLC, ir pakļauts sankcijām gan no ASV, gan ES par ieroču pārvadājumiem.

Partizāni Krievijā paziņo, ka ir uzbrukuši dzelzceļa mezglam netālu no Rostovas pie Donas – transporta mezglam, kas apgādā Krievijas spēkus Ukrainas dienvidu frontē.

ATESH apgalvo, ka sabotāža ir apturējusi militāro kravu piegādi uz Hersonu, Zaporižju un Krimu.

Francija būvēs jaunu, lielāku un modernāku aviācijas bāzes kuģi, lai aizstātu novecojušo “Charles de Gaulle”, šodien apstiprināja prezidents Emanuels Makrons.

Programma, kas pazīstama ar nosaukumu “Porte-Avions Nouvelle Génération” (PANG), izmaksās aptuveni 10,25 miljardus eiro.

Francija norāda, ka jaunais kuģis sāks darbību līdz 2038. gadam, kad paredzēts ekspluatācijas beigās nodot “Charles de Gaulle”. Darbi pie kodolenerģijas piedziņas komponentēm uzsākti jau pagājušajā gadā.