TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti mēģinājuši pārraut robežu uz ziemeļaustrumiem no Harkivas
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina plāno veikt militārā personāla struktūras revīziju pirms plānotās algu palielināšanas, paziņoja likumdevēja Ņina Južaņina. Viņa radio "Svoboda" pastāstīja, ka aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs atzina ievērojamu nelīdzsvarotību, jo daudzi karavīri atrodas aizmugures dienestā un mazāk ir tieši pakļauti kaujas pavēlēm, un sacīja, ka sistēma ir jālīdzsvaro.
Ukraine plans to audit its military personnel structure ahead of a planned salary increase, lawmaker Nina Yuzhanina said. She told Radio Svoboda that Defense Minister Mykhailo Fedorov acknowledged a significant imbalance, with many service members in rear roles and fewer directly… pic.twitter.com/hJmY2ylca2
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 9, 2026
Minhenes Drošības konference 2026. gadā Ukrainas tautai piešķīra Evalda fon Kleista balvu, kas ir tās augstākais apbalvojums.
"Krievija, izliekoties gatava sarunām, vienlaikus terorizē Ukrainas civiliedzīvotājus," sacīja priekšsēdētājs Išingers.
Munich Security Conference awarded the Ewald von Kleist Prize, its highest award, to the people of Ukraine in 2026
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 10, 2026
"Russia, while pretending to be ready for negotiations, simultaneously terrorizes Ukrainian civilians," said Chairman Ischinger https://t.co/d6fO2KGx0t
Labi informētais kanāls "Dosje Špiona" ziņoja par vairākiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem, kas februāra sākumā sagādāja Krievijai militāros zaudējumus. Tajā apgalvots, ka Kurskas apgabalā no uzbrukumā gūtajiem ievainojumiem miris krievu pulkvedis. Brjanskas apgabalā bezpilota lidaparāta uzbrukumā trāpīts militārā komandiera transportlīdzeklim, nogalinot vienu un ievainojot četrus cilvēkus. Neilgi pēc izvietošanas bezpilota lidaparāts iznīcinājis 96L6 radaru.
Well informed channel Dosye Sphiona reported several drone strikes causing Russian losses in early February. It claims a Russian colonel later died from wounds after a strike in Kursk region, an FPV attack hit a military commandant’s vehicle in Bryansk region killing one and… pic.twitter.com/tmqbjzxN7x
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 9, 2026
Jebkurā Maskavas uzsāktā kara Ukrainā noregulējumā ir jāņem vērā "Krievijas drošības intereses", 10. februārī paziņoja ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.
⚡️Senior Russian official says Moscow needs 'security guarantees.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 10, 2026
Any settlement to Moscow's war in Ukraine must take into account "Russia's security interests," Deputy Foreign Minister Alexander Grushko said Feb. 10.https://t.co/E3h2iwb02t
Droni ir visur visā Krievijas 47 mēnešus ilgā kara pret Ukrainu 1100 km garajā frontes līnijā. Tie ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Putina noziedzniekiem ir grūti virzīties uz priekšu ātrāk nekā gājēja tempā.
Taču lielākā daļa FPV uzbrukuma dronu darbojas tikai dažu kilometru attālumā. Aicina atbalstīt 23. Jūras gvardes vienību ar dronu signāla atkārtotāju, zemes vadības staciju un blindāžas komplektu — aprīkojumu, kas paplašinās to darbības rādiusu un uzlabos Ukrainas aizstāvju spēju iznīcināt ienaidnieka mērķus, kas ielido Odesas reģionā no jūras.
🇺🇦 drones are everywhere, all the time, all along the 1,100-km front line of Russia's 47-month war on Ukraine. They're one of the main reasons why Putin's criminals are struggling to advance faster than a walking pace.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 9, 2026
But most FPV attack drones range just a few km. That's why… pic.twitter.com/Fl3bRVBob7
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizstāvējis Ukrainas skeletonista Vladislava Heraskeviča tiesības olimpisko spēļu sacensībās startēt ar ķiveri, uz kuras attēloti karā nogalinātie ukraiņu sportisti.
Ukrainas delegācijas karognesējs ar šo ķiveri piedalījās treniņu braucienā Kortīnā un plānoja to likt galvā arī olimpiskajās sacensībās. Heraskevičs jau iepriekš solīja, ka olimpiskajās spēlēs vērsīs uzmanību uz Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā.
Taču pirmdien 27 gadus vecais sportists sociālajos tīklos pavēstīja, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ir aizliegusi viņam treniņu braucienos un sacensībās startēt ar šādu ķiveri.
Kaujas misijas laikā gāja bojā Ukrainas 11. atsevišķās armijas aviācijas brigādes Hersonas helikoptera Mi-24 apkalpe. Par zaudējumu ziņoja pati brigāde.
The crew of a Mi-24 helicopter from Ukraine’s 11th Separate Army Aviation Brigade Kherson was killed while carrying out a combat mission. The loss was reported by the brigade itself. #Ukraine pic.twitter.com/p3Bd3Tzo7A
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 9, 2026
"Novinite" vēsta, ka aktīvisti Bulgārijā ziņo par iespējamu privātās militārās kompānijas "Vagner" objektu kalnos. Viņi apgalvo, ka ēkā redzēti cilvēki formas tērpos ar "Vagner" simboliku un Krievijas karogu. BOEC vadītājs Georgijevs pieļāva, ka vieta varētu tikt izmantota teroristiskiem mērķiem, savukārt varas iestādes nav sniegušas komentārus.
Activists in Bulgaria reported a possible Wagner PMC site in the mountains, Novinite reports. They say people in uniforms with Wagner symbols and a Russian flag were seen at the building. BOEC head Georgiev suggested the site could be used for terrorist purposes, while… pic.twitter.com/CqJYv7lJFt
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 9, 2026
Pāvests Leons XIV ir nosūtījis Ukrainai ģeneratorus, kā arī medicīnisko un pārtikas preču krājumus, lai palīdzētu civiliedzīvotājiem tikt galā ar ziemas salu un pastāvīgajiem uzbrukumiem, 9. februārī paziņoja Vatikāns.
⚡️Pope Leo sends 80 generators, thousands of medical supplies to Ukraine.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 10, 2026
Pope Leo XIV has sent generators and medical & food supplies to Ukraine to help civilians cope w/ freezing winter temperatures & constant attacks, the Vatican announced on Feb. 9.https://t.co/yKb9CPT3jj
Ukrainas 475. atsevišķais triecienpulks CODE 9.2 ziņoja par dronu uzbrukumiem, izmantojot FP-2 bezpilota lidaparātus (FPV), pret Krievijas bezpilota lidaparātu (FPV) operatoru atrašanās vietu no "Rubikon" vienības Rivnopiļā, Zaporižjas apgabalā. Uzbrukumu koriģēja drons "Vampire", un papildu izlūkošanu veica bezpilota lidaparāts "Shark".
Ukraine’s 475th Separate Assault Regiment CODE 9.2 reported drone strikes using FP-2 UAVs against the location of Russian FPV drone operators from the Rubikon unit in Rivnopillia, Zaporizhzhia region. The strike was adjusted by a Vampire drone, with additional reconnaissance… pic.twitter.com/yES8wii14r
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 9, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
