TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: par spīti oficiālām bazūnēm, krievu armijas virzība palēninājusies līdz gliemeža ātrumam
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Russia's Gen Z is already being taught how to use a Soviet-era telephone.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 2, 2026
They don't look unhappy. https://t.co/UsF4imRNCB pic.twitter.com/uKFuyimT46
Krievijas armija martā pirmo reizi divarpus gadu laikā nav panākusi teritoriālus ieguvumus Ukrainas frontē, izpētot ASV Kara pētniecības institūta (ISW) datus, secinājusi ziņu aģentūra AFP.
AFP savās aplēsēs nav ņēmusi vērā Krievijas veiktās infiltrācijas operācijas ārpus frontes līnijas un Krievijas apgalvojumus par panākumiem frontē, ko ISW nav nedz apstiprinājis, nedz noraidījis.
Kopš 2025. gada beigām Krievijas armijas virzība uz priekšu ir palēninājusies - janvārī krievi iekaroja 319 kvadrātkilometrus, bet februārī - 123 kvadrātkilometrus, kas ir mazākais progress kopš 2024. gada aprīļa.
ISW skaidro Krievijas armijas virzības palēnināšanos pēdējos mēnešos ar Ukrainas pretuzbrukumiem, kā arī ar "Krievijas aizliegumu izmantot "Starlink" termināļus Ukrainā" un Kremļa centieniem ierobežot piekļuvi "Telegram".
Līdzīgi kā februārī, Krievija ir zaudējusi pozīcijas frontes līnijas dienvidu daļā starp Doneckas un Dņipropetrovskas apgabaliem, kur tā janvāra beigās bija okupējusi vairāk nekā 400 kvadrātkilometrus. Februārī okupētā teritorija samazinājās līdz 200 kvadrātkilometriem, bet martā - līdz 144 kvadrātkilometriem.
Tajā pašā laikā tālāk uz ziemeļiem Doneckas apgabalā situācija Kijivai bija nelabvēlīgāka, sevišķi virzienā uz divām lielākajām apgabala pilsētām Kramatorsku un Slovjansku, norāda AFP.
2025. gadā Krievijas armija Ukrainā guva lielākus panākumus nekā iepriekšējos 24 mēnešos. Taču 2026. gada pirmajos trīs mēnešos Krievijas teritoriālie ieguvumi bija uz pusi mazāki nekā tajā pašā periodā 2025. gadā.
Četrus gadus pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Maskava ir okupējusi nedaudz vairāk nekā 19% Ukrainas teritorijas, no kuras lielākā daļa tika ieņemta konflikta pirmajās nedēļās. Aptuveni 7%, ieskaitot Krimu un Donbasa teritorijas, jau pirms atkārtotā iebrukuma bija Krievijas vai prokrievisko separātistu kontrolē.
Лавров по фене ботает гораздо лучше чем говорит на английском!!!🤣
— Russia - Common Sense and Legitimate Authority (@bassanets) April 1, 2026
«По беспределу потеряли берега». Лавров заговорил на уголовном жаргоне
«Уже открыто провозглашают свои права на те или иные территории, не утруждая себя необходимостью давать своим планам правовые основания. pic.twitter.com/MUA98sRjNo
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš gadiem ilgi stāsta, ka Krievija nemaz nav uzbrukusi Ukrainai, nu paudis pārsteidzošu paziņojumu.
Uzstājoties Krievijas starptautisko lietu padomē Lavrovs apsūdzējis dažas valstis, kuras “bezkaunīgi galīgi izlīdušas no rāmjiem” un atklāti pasludinājušas savas tiesības uz citu valstu teritorijām.
Vairāk lasiet šeit.
Satelītattēli liecina par plašiem postījumiem Krievijas naftas ostās Primorskā un Ustjlugā pēc Ukrainas uzbrukumiem un ilgstošiem ugunsgrēkiem. Primorskā pilnībā iznīcinātas vismaz 7 naftas uzglabāšanas tvertnes, un joprojām ir redzami atsevišķi ugunsgrēki, savukārt Ustjlugā postījumi joprojām nav skaidri mākoņu dēļ.
Satellite images show extensive damage at Russian oil ports in Primorsk and Ust-Luga after Ukrainian strikes and prolonged fires. At least 7 oil storage tanks were completely destroyed in Primorsk, with isolated fires still visible, while damage in Ust-Luga remains unclear due to… pic.twitter.com/7rozml3oaG
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 2, 2026
Itālijas Senātā tika iesniegts likumprojekts, kas paredz izveidot valsts mehānismu nolietotu zvejas tīklu nodošanai Ukrainai aizsardzībai pret Krievijas droniem.
Source: https://t.co/ERAZ4O2TAd
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 2, 2026
ASV prezidents Tramps izraisīja plašu negatīvu reakciju Francijā pēc tam, kad izsmēja Emanuelu Makronu un viņa sievu, izpelnoties kritiku no visa politiskā spektra. Francijas amatpersonas, tostarp opozīcijas pārstāvji, nosoda šos izteikumus, savukārt Makrons tos sauc par "ne elegantiem, ne piemērotiem".
US President Trump sparks widespread backlash in France after mocking Emmanuel Macron and his wife, drawing criticism from across the political spectrum. French officials, including opposition figures, condemn the remarks, while Macron calls them “neither elegant nor… pic.twitter.com/sSgPTR9ieY
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 2, 2026
Krievija Sibīrijā veic kodolmācības, kurās piedalās ar kodolgalviņām aprīkotas starpkontinentālās ballistisko raķešu sistēmas "Jar". Mācības koncentrējas uz manevrēšanas operācijām.
Russia conducts nuclear drills in Siberia involving Yars intercontinental ballistic missile systems equipped with nuclear warheads. The exercises focus on maneuver operations. #Russia pic.twitter.com/Vad2wRytdr
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 2, 2026
Kremļa palīgs Jurijs Ušakovs apgalvo, ka trīspusējās sarunas par Ukrainu ir apturētas, jo ASV ir "aizņemtas ar citiem jautājumiem", taču apstiprina, ka starp Maskavu un Vašingtonu notiek kontakti šajā jautājumā.
❗️Kremlin aide Yuri Ushakov says trilateral talks on Ukraine are paused as the US is “busy with other matters,” but confirms ongoing contacts between Moscow and Washington on the issue. #Russia
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 2, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
