TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijai patīk jaunā ASV drošības stratēģija Trampa versijā - "mūsējie"!

Saskaņā ar "The Economist" datiem Krievija ir upurējusi līdz pat 1,35 miljoniem karavīru par 1,45% Ukrainas teritorijas.

Neskatoties uz nesenajiem ieguvumiem, tādas pilsētas kā Pokrovska joprojām ir apstrīdētas pēc intensīvām 14 mēnešu kaujām.

Tramps paziņo, ka ir vīlies, ka Zelenskis joprojām nav izlasījis ierosināto miera plānu, apgalvojot, ka "viņa komandai tas patīk, bet viņš pats to vēl nav apskatījis". Tramps piebilda, ka Krievija "būtībā tam piekrīt", lai gan viņš atzīmēja: "Krievija, iespējams, labprātāk pārņemtu visu valsti." Tramps saka, ka joprojām nav skaidrs, vai Zelenskis pieņems noteikumus.

Krievija uzbruka Ohtirkai Sumu apgabalā ar trim droniem, viens no tiem ietriecās dzīvojamajā ēkā, ievainojot septiņus civiliedzīvotājus. Notikuma vietā strādā neatliekamās palīdzības dienesti. Čerņihivā vēl viens drons eksplodēja netālu no daudzdzīvokļu ēkas, ievainojot vēl trīs cilvēkus, no kuriem viens tika hospitalizēts. Ugunsdzēsēji ir nodzēsuši sprādziena izraisītu gāzes ugunsgrēku.

Krievijas Su-34 apkalpe gāja bojā pēc tam, kad lidmašīnai negaidīti aktivizējās katapultēšanās sistēma, kad tā atradās zem nojumes, ziņoja ar Krievijas aviāciju saistītais kanāls "Fighterbomber". Gan pilots, gan navigators guva nāvējošus ievainojumus. Incidentu izmeklē valsts komisija.

G7 un Eiropas Savienība (ES) apspriež iespēju aizstāt Krievijas naftas cenu griestus ar pilnīgu jūras pakalpojumu aizliegumu, lai samazinātu Maskavas naftas ieņēmumus, vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz saviem avotiem.

Krievija eksportē vairāk nekā trešdaļu savas naftas ar tankkuģiem - galvenokārt uz Indiju un Ķīnu -, izmantojot Rietumu transporta pakalpojumus. Aizliegums izbeigtu tirdzniecību, kurā iesaistītas arī Eiropas valstis, tostarp Grieķija, Kipra un Malta.

Aizliegums varētu būt daļa no nākamās ES sankciju kārtas pret Krieviju, kas paredzēta 2026. gada sākumā, norādīja "Reuters" sarunu biedri. Tomēr viņi norādīja, ka ES vēlētos, lai aizliegums tiktu apstiprināts kopā ar plašāku G7 vienošanos, pirms ierosināt to nākamajā sankciju kārtā.

Krievijas bruņotie spēki naktī uz pirmdienu uzbruka Ukrainai ar 149 droniem, paziņoja gaisa spēki.

131 drons notriekts vai neitralizēts ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Tika reģistrēti 16 trieciedronu trāpījumi 11 vietās, teikts paziņojumā.

Iepriekš varas iestādes un glābēji ziņoja, ka vēlā vakarā Dņipropetrovskas apgabalā dronu uzbrukuma rezultātā gājis bojā viens cilvēks. Septiņi cilvēki tika ievainoti Sumu apgabala Ahtirkas pilsētā, kur drona uzbrukuma rezultātā daļēji tika nopostīta un aizdegās deviņstāvu daudzdzīvokļu māja. Vēl viena dzīvojamā ēka tika bojāta Čerņihivā, glābēji ziņoja par trim ievainotajiem.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers pirmdien Londonā uzņems Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai apspriestu miera plānus.

Sagaidāms, ka tikšanās, kurā piedalīsies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, būs veltīta tam, kā reaģēt uz ASV priekšlikumiem izbeigt karu ar Krieviju.

Nedēļas nogalē Zelenskis paziņoja, ka ar ASV prezidenta Donalda Trampa padomniekiem ir pārrunājis nākamos soļus un ir apņēmības pilns turpināt strādāt labā ticībā.

Taču sarunu dalībnieki arī atzina, ka jebkurš reāls progress būs atkarīgs no Krievijas gatavības izrādīt nopietnu apņemšanos panākt ilgtermiņa mieru.

Stārmers ir vairākkārt teicis, ka Ukrainai jāļauj pašai noteikt savu nākotni, savukārt viens no britu ministriem svētdien sacīja, ka valsti nedrīkst atstāt bezzobainu Krievijas agresijas priekšā.

Taču Krievija vairākkārt ir noraidījusi iespēju, ka Ukrainā varētu izvietot sabiedroto karaspēku, un turpina pieprasīt apmaiņā pret mieru plašas Ukrainas teritorijas daļas.

Šodien un rīt norisināsies Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kuras laikā ministri apspriedīs Krievijas karu pret Ukrainu un tās saukšanu pie atbildības.

Latvijā atbildīgā iestāde par Īpašā tribunāla par agresijas noziegumu pret Ukrainu nolīguma noslēgšanu ir Tieslietu ministrija (TM) un sanāksmē notiks viedokļu apmaiņa.

Tāpat tiks pārrunāta turpmākā virzība uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas vienkāršotu piemērošanu.

Latvija atbalsta nepieciešamību pēc vienkāršošanas prasībām, vienlaikus Latvija ir to ES dalībvalstu vidū, kas drīzāk saskata riskus vēlmē veikt mērķtiecīgus grozījumus.

TM uzskata, ka jāņem vērā, ka personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību ir cilvēka pamattiesības. Tāpēc, plānojot izmaiņas tās ir jāvērtē ne tikai no administratīvās vienkāršošanas un konkurētspējas skatupunkta, bet arī no cilvēktiesību aizsardzības perspektīvas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvija atbalsta Dānijas prezidentūras piedāvātos ierosinājumus mazināt ar radīto administratīvo slogu, nodrošinot lietotājam atbilstošus skaidrojumus, praktisku rīku ieviešanu, saskaņotību ar citiem tiesību aktiem, digitalizāciju.

ANO Ģenerālās asamblejas prezidente bijusī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņojusi, ka Ukrainu nedrīkst piespiest atteikties no teritorijas, lai panāktu miera vienošanos, un brīdināja, ka agresijas atalgošana tikai veicinās turpmāku karu.

"Jūs nosodāt agresijas aktu, jūs to neatalgojat. Tie, kas atalgo agresiju, tā vietā, lai panāktu mieru, iegūs vēl lielāku karu," svētdien mediju grupas "Funke" laikrakstos publicētajā intervijā norādīja Bērboka.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ir pieprasījis, lai Ukraina atvilktu savus spēkus no Kijivas joprojām kontrolētajām Donbasa daļām.

Arī ASV ir izdarījušas spiedienu uz Ukrainu, lai tā piekāpjas, sakot, ka karš citādi nevar beigties. Ukraina līdz šim ir atteikusies.

Bērboka bija piesardzīga attiecībā uz ANO iespējamo lomu pamiera nodrošināšanā. "Vispirms ir jābūt pamieram un miera līgumam, un tad mēs varam apspriest, kā to panākt," viņa teica. "Bet, lai to panāktu, Krievijai vispirms jābūt gatavai izbeigt karu."

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka nav pārliecināts, vai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piekritīs jaunajam ASV priekšlikumam kara izbeigšanai Ukrainā.

ASV ir rīkojušas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un Ukrainas amatpersonām, tostarp Zelenski, sacīja Tramps.

"Man jāsaka, ka esmu mazliet vīlies, ka prezidents Zelenskis vēl nav izlasījis priekšlikumu, tas bija pirms dažām stundām," viņš piebilda.

Tramps norādīja, ka Maskava "labprātāk gribētu visu valsti, bet Krievija, manuprāt, ar to ir mierā", piebilstot, ka tomēr viņš nav pārliecināts, vai Zelenskis piekritīs šim priekšlikumam. "Viņa cilvēkiem tas patīk, bet viņš to nav izlasījis," viņš piebilda.

Floridā Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un viņa znots Džareds Kušners kopš ceturtdienas vairākas dienas rīkoja sarunas ar Ukrainas amatpersonām, tostarp bijušo aizsardzības ministru Rustemu Umerovu un ģenerālštāba priekšnieku Andriju Hnatovu.

Sestdien Floridā notikušo ASV un Ukrainas sarunu noslēgumā Zelenskis telefoniski pievienojās sarunām, raksturojot tās kā konstruktīvas. Viņš teica, ka Umerovs un Hnatovs nākamreiz viņam ziņos personīgi.

Publiski nav zināms, kā pēdējo trīs nedēļu laikā ir mainījies sākotnējais 28 punktu ASV miera plāns, kurā galvenie neatrisinātie jautājumi ir teritoriālie jautājumi un ASV drošības garantijas.

Zelenskim pirmdien Londonā plānota tikšanās ar Eiropas līderiem, tostarp Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, lai apspriestu miera plāna pašreizējo stāvokli.