TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti

Londona norādīja, ka projekta "Project Nightfall" mērķis ir nodot ukraiņiem visprogresīvākos ieročus, lai atbalstītu viņus karā ar Krieviju, vēsta LETA.

Projekta ietvaros Lielbritānija ir izsludinājusi konkursu, lai ātrā tempā izstrādātu no zemes palaižamas ballistiskās raķetes, kuru darbības rādiuss pārsniedz 500 kilometrus un kas paredzētas darbam augstas bīstamības kaujas laukos ar spēcīgiem elektromagnētiskajiem traucējumiem, paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Plānots, ka viena šāda raķete neizmaksās vairāk nekā 800 000 sterliņu mārciņu (920 800 eiro). Lielbritānija iecerējusi ražot līdz desmit raķešu sistēmām mēnesī, atklāja ministrija.

Ministrija pavēstīja, ka projekts tiks piešķirts trim nozares komandām, no kurām katra saņems līgumu par deviņiem miljoniem sterliņu mārciņu, lai 12 mēnešu laikā izstrādātu, attīstītu un piegādātu pirmās trīs raķetes izmēģinājumu veikšanai.

Raķetes būs iespējams izšaut no dažādiem transportlīdzekļiem un būs iespējams izšaut vairāku lādiņus ar nelielu laika atstarpi, kā arī raķešu sistēmu būs iespējams atvilkt pāris minūtēs. Tas, kā uzskata Londona, ļaus Ukrainas spēkiem uzbrukt militārajiem mērķiem, pirms Krievija spēs reaģēt.

Igaunijas Iekšlietu ministrija pagājušajā nedēļā noteica aizliegumu ieceļot Igaunijā 261 Krievijas pilsonim, kas karojis pret Ukrainu.

Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro norādīja, ka noteiktais aizliegums ir nepieciešams pasākums, jo cilvēkiem, kas Krievijas diktatora Vladimira Putina vārdā Ukrainā pastrādājuši zvērības, nav vietas brīvajā pasaulē.

"Nav šaubu, ka tie ir Eiropai naidīgi noskaņoti cilvēki. Viņiem ir kaujas pieredze, viņi ir militāri apmācīti un bieži vien ar (..) kriminālu pagātni. Viņi ir arī psiholoģiski traumēti. Draudi, ko viņi rada, nav teorētiski - tie ietver gan iespējamu Krievijas specdienestu uzdevumu izpildi, gan iesaistīšanos organizētajā noziedzībā," sacīja Taro.

Iekšlietu ministrijas vicekanclers Jozeps Kāziks piebilda, ka šie ir tikai pirmie aizliegumi un noteikti sekos vēl citi. "Mēs sūtām skaidru vēstījumu, ka Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem un vardarbībai ir ilgtermiņa un reālas sekas," viņš uzsvēra.

Pēc Kāzika teiktā, šis solis nav spontāns. "Pirmo reizi plašāk par šo tematu mēs runājām 2025. gada vasarā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu iekšlietu ministru sanāksmē Igaunijā. Kopš tā laika esam vairākkārt izvirzījuši šo jautājumu dažādos diskusiju formātos Eiropas Savienībā. Mēs ceram, ka Igaunijas iniciatīvai drīzumā sekos arī citas valstis. Pirmā prioritāte ir izveidot vienotu melno sarakstu visā Šengenas zonā un aizliegt izsniegt Šengenas vīzas un Eiropas Savienības uzturēšanās atļaujas visiem identificētajiem Krievijas [pilsoņiem, kas karojuši pret Ukrainu]," sacīja Kāziks.

Tiek lēsts, ka Krievijas bruņotajā agresijā piedalījušies līdz 1,5 miljoniem Krievijas pilsoņu, no kuriem aptuveni 640 000 joprojām atrodas frontē.

Lielbritānija izstrādās Ukrainas vajadzībām jaunas taktiskās ballistiskās raķetes, kas spēs trāpīt mērķiem vairāk nekā 500 kilometru attālumā un nest 200 kilogramus smagu kaujas galviņu, svētdien paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Londona norādīja, ka projekta "Project Nightfall" mērķis ir nodot ukraiņiem visprogresīvākos ieročus, lai atbalstītu viņus karā ar Krieviju.

Projekta ietvaros Lielbritānija ir izsludinājusi konkursu, lai ātrā tempā izstrādātu no zemes palaižamas ballistiskās raķetes, kuru darbības rādiuss pārsniedz 500 kilometrus un kas paredzētas darbam augstas bīstamības kaujas laukos ar spēcīgiem elektromagnētiskajiem traucējumiem, paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Plānots, ka viena šāda raķete neizmaksās vairāk nekā 800 000 sterliņu mārciņu (920 800 eiro). Lielbritānija iecerējusi ražot līdz desmit raķešu sistēmām mēnesī, atklāja ministrija.

Ministrija pavēstīja, ka projekts tiks piešķirts trim nozares komandām, no kurām katra saņems līgumu par deviņiem miljoniem sterliņu mārciņu, lai 12 mēnešu laikā izstrādātu, attīstītu un piegādātu pirmās trīs raķetes izmēģinājumu veikšanai.

Raķetes būs iespējams izšaut no dažādiem transportlīdzekļiem un būs iespējams izšaut vairāku lādiņus ar nelielu laika atstarpi, kā arī raķešu sistēmu būs iespējams atvilkt pāris minūtēs. Tas, kā uzskata Londona, ļaus Ukrainas spēkiem uzbrukt militārajiem mērķiem, pirms Krievija spēs reaģēt.

 2025. gads Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nav nesis vērā ņemamus panākumus karā pret Ukrainu, un situācija nākotnē, visticamāk, tikai pasliktināsies, analizē laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ). Izdevums pieļauj, ka kara nogurdinātie sabiedrotie un oligarhi varētu izdarīt spiedienu uz Putinu, lai piespiestu viņu sēsties pie sarunu galda.

Laikraksts norāda, ka pērn Krievijas karaspēks okupējis mazāk nekā 1% Ukrainas teritorijas. Ar šādiem tempiem Krievijai būtu nepieciešams vēl gads, lai sasniegtu Doneckas apgabala robežas.

Krievijas militāro vājumu un reputāciju iedragājusi arī ASV zibensoperācija Venecuēlā, aizturot diktatoru Nikolasu Maduro, kā arī incidenti ar Krievijas tankkuģa aizturēšanu. Politologs Abass Gaļjamovs norāda, ka ASV panākumi Venecuēlā demoralizē gan Krievijas sabiedrību, gan eliti, parādot, kā patiesībā jāizskatās efektīvai militārajai operācijai.

WSJ akcentē, ka pieaug arī ekonomiskais spiediens un iekšējā neapmierinātība. Krievijas kara izdevumi 2025. gadā sasnieguši 15,5 triljonus rubļu (pieckāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gadu), bet ieņēmumi no naftas un gāzes kritušies par 34%. Lai segtu budžeta deficītu, PVN likme no 1. janvāra paaugstināta no 20% uz 22%.

"Levada centra" aptaujas liecina par krasu sabiedriskās domas maiņu – 2025. gada beigās miera sarunu uzsākšanu vēlējās 67% iedzīvotāju, bet kara turpināšanu atbalstīja vairs tikai 25%.

Izdevums uzsver, ka Putins nevar turpināt konfliktu bez savas apkārtnes atbalsta. Elites locekļu neapmierinātību veicina sankcijas, iesaldētie aktīvi Eiropas bankās un augstās procentu likmes, kas slāpē investīcijas. Ja ASV piegādās Ukrainai nepieciešamos ieročus cīņai pret droniem un raķetēm, elite varētu pieprasīt Putinam pieņemt miera plānu, kas būtu pieņemams arī Ukrainai.

Nākamais sarunu raunds par kara izbeigšanu starp Ukrainu un Krieviju gaidāms februāra beigās, taču iespējas pabeigt karu līdz 2026. gada beigām nav, intervijā izdevumam "Ukrainska Pravda" atzinis bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Eksministrs pauda pārliecību, ka līdz ziemas beigām nekāda vienošanās ar krieviem par uguns pārtraukšanu netiks panākta. "Kāpēc viņi grāva enerģētiku un ekonomiku pirms ziemas, lai pēkšņi apstātos? Skaidrs, ka tā nav viņu stratēģija," skaidroja Kuleba.

Viņš norādīja, ka Vladimirs Putins karos "līdz savam pēdējam elpas vilcienam", jo viņam tā ir ērtāk pārvaldīt valsti. Lai gan Krievijā ekonomiskā situācija pasliktinās un spiediens pieaug, Maskavai joprojām ir rezerve – Ķīna. Tāpēc, pēc Kulebas domām, Putinam šobrīd nav intereses pārtraukt uguni, kamēr nav izpildīts uzdevums par pilnīgu Doneckas apgabala ieņemšanu.

Kuleba uzskata, ka panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu ir iespējams, taču tā nebūs ilga Krievijas provokāciju dēļ. Kā piemēru viņš minēja neseno incidentu ar it kā notikušo Ukrainas dronu uzbrukumu Putina rezidencei Valdajā. "Lūk, tā arī strādās uguns pārtraukšanas režīms," brīdināja diplomāts.

Naktī uz pirmdienu Krievijas karaspēks uzbrucis Odesai ar trieciendroniem, kā rezultātā bojāts elektroenerģijas objekts un ievainoti civiliedzīvotāji, ziņo aģentūra UNIAN.

Odesas apgabala prokuratūra informē, ka uzbrukumā cietusi civilā infrastruktūra un dzīvojamā apbūve. Bojātas sešas privātmājas un viena vieglā automašīna. Ievainojumus guvis 40 gadus vecs vīrietis un 64 gadus veca sieviete.

Odesas pilsētas militārās administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks norādījis, ka infrastruktūras objekta bojājuma dēļ dažviet pārtraukta elektroapgāde. Viena privātmāja uzbrukumā sagrauta pilnībā.

Krievija paplašina savu bezpilota lidaparātu klāstu ar jauno modeli "Geran-5", taču militārie novērotāji apšauba agresorvalsts spēju vienlaikus masveidā ražot vairākus dronu modeļus, intervijā "Radio NV" norādījis militārais apskatnieks Deniss Popovičs.

Eksperts skaidroja, ka Krievija jau iepriekš iepirkusi vairākus Irānas dronu modeļus, taču līdz šim Ukrainā manīti galvenokārt tikai "Shahed" tipa lidaparāti. Šobrīd novērojama šīs līnijas paplašināšana – pagaidām tiek fiksēti divi līdz trīs jauni droni nedēļā. Popovičs atgādināja, ka arī 2022. gadā, uzsākot "Shahed" izmantošanu, to skaits sākumā bija neliels.

Galvenais jautājums šobrīd ir par Krievijas aizsardzības rūpniecības kapacitāti ražot vairākus modeļus vienlaikus. Eksperts uzsvēra, ka klasiskās "Shahed" versijas ražošanas apgūšana Krievijai prasīja pusotru līdz divus gadus.

"Turklāt šeit ir reaktīvais dzinējs. Tas ir pavisam kas cits," norādīja Popovičs. Vienlaikus viņš piebilda, ka jaunajā modelī vērojama augsta detaļu savstarpējā aizvietojamība, izmantojot maksimāli daudz Krievijas izcelsmes komponentu, kas lietoti arī iepriekšējos modeļos "Geran-3" un "Geran-4".

Iepriekš par "Geran-5" pirmo pielietošanu ziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde. Tiek lēsts, ka drona kaujas galviņas svars ir aptuveni 90 kilogrami, bet darbības rādiuss sasniedz 1000 kilometru.

Savukārt Kara studiju institūta (ISW) analītiķi norāda, ka Krievija modificē savus bezpilota lidaparātus, lai veiktu triecienus pa Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām. Eksperti pieļauj, ka Maskava ir atvērusi iekšējo ražošanas līniju šim jaunajam bezpilota lidaparātu tipam, kas kļuvis iespējams, pateicoties Irānas tehnoloģiju nodošanai.

Krievijas karaspēks cenšas maksimāli izmantot nelabvēlīgus laikapstākļus, lai veiktu aktīvu vienību pārvietošanu frontes līnijā, mainot taktiku no bruņutehnikas izmantošanas uz kājnieku uzbrukumiem, platformā "Telegram" pavēstījis Ukrainas Aizsardzības spēku virsnieks ar segvārdu "Alekss".

Virsnieks skaidro, ka okupanti vairs nesūta izrāvienos lielu tehnikas daudzumu, bet paļaujas uz kājnieku šturma grupām.

"Ja pirms diviem gadiem aizsardzības pārraušanai sliktos laikapstākļos tika sūtītas tehnikas kolonnas ar desantu, tad tagad šīs kolonnas vienkārši nesasniedz saskarsmes līniju. Tādēļ ienaidnieks liek uzsvaru uz kājnieku pārvietošanos uz priekšējām līnijām, veicot kājnieku triecienus un iespiežoties caur Ukrainas Aizsardzības spēku pozīcijām, ņemot vērā, ka pašreizējās aizsardzības joslas nav nepārtrauktas," norāda militārpersona.

ANO Drošības padomē šodien plkst. 22 pēc Latvijas laika notiks sēde par miera un drošības uzturēšanu Ukrainā, liecina informācija ANO Drošības padomes tīmekļvietnē.

Kā sociālo mediju platformā "X" norādījusi Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), sēde būs veltīta Krievijas "barbariskajiem uzbrukumiem" Ukrainai.

Jau rakstīts, ka Latvija rosināja sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi saistībā ar Krievijas uzbrukumiem Ukrainai, tostarp izmantojot vidējā darbības rādiusa ballistisko raķeti.

Krievija naktī no 8. janvāra uz 9. janvāri veica masīvu dronu un raķešu triecienu Ukrainai, uz Ļvivas apgabalu raidot raķeti "Orešņik", kas ir spējīga nest kodolgalviņas, lai gan šajā gadījumā ar tām nebija aprīkota.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka "Orešņik" izmantošana esot bijusi atbilde uz Ukrainas dronu uzbrukumu Krievijas diktatora Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā. Tomēr Krievijas apgalvojumi par it kā decembrī notikušu šādu uzbrukumu neatbilst patiesībai.

ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde secinājusi, ka, pretēji Krievijas apgalvojumiem, Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Putina rezidencei.