TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Zelenskis Kijivā apmeklējis Krievijas raķešu triecienā iznīcinātās dzīvojamās ēkas vietu un godinājis upurus.
"Pasaulei ir jāatceras cena, ko Ukraina maksā katru dienu, lai Krievijas agresija neizplatītos uz citām valstīm. Mūžīga piemiņa ikvienam cilvēkam, kura dzīvību atņēma Krievija."
💔 Kyiv. Zelenskyy visited the site of a residential building destroyed by a Russian missile strike and paid tribute to the victims.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 15, 2026
“The world must remember the price Ukraine pays every day so that Russian aggression does not spread to other nations. Eternal memory to every… pic.twitter.com/A7MhKfEcfR
205 ukraiņi ir mājās. Šodien no Krievijas gūsta atgriežas Ukrainas Bruņoto spēku (ZSU), Nacionālās gvardes un Valsts robežsardzes dienesta (DPSU) karavīri. Šis ir pirmais posms apmaiņai "1000 pret 1000", norāda Zelenskis.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 15, 2026
Krievijas diktators Vladimirs Putins plāno 20. maijā doties vizītē uz Pekinu - tikai dažas dienas pēc tam, kad Ķīnu apmeklējis ASV prezidents Donalds Tramps, ziņo laikraksts "South China Morning Post", atsaucoties uz avotiem.
Kā norāda izdevums, Putina vizīte ilgs tikai vienu dienu un tiek uzskatīta par "rutīnas sastāvdaļu" Maskavas un Pekinas attiecībās. Avoti norāda, ka vizīti, visticamāk, nepavadīs plašas ceremonijas vai militāras parādes.
Paredzams, ka tas būs Putina pirmais ārzemju ceļojums 2026. gadā.
Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 141 dronu un sešām raķetēm, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
130 dronus un vienu pretkuģu raķeti izdevās notriekt vai neitralizēt. Vēl piecas pretradaru raķetes nesasniedza savus mērķus.
Fiksēti septiņu trieciendronu trāpījumi sešās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievijas karaspēka gaisa triecienā Kijivai ceturtdien nogalināti vismaz 24 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni, piektdienas rītā ziņoja Valsts ārkārtas situāciju dienests.
Vairākas stundas ilgā trieciena laikā tika ievainoti 47 cilvēki, glābējiem no gruvešiem izdevies atbrīvot 30 cilvēkus.
Galvaspilsētas Darnicas rajonā daļēji sagrauta daudzstāvu dzīvojamā māja, iznīcinot 18 dzīvokļus. Pēc Ukrainas varasiestāžu datiem, mājai trāpījusi spārnotā raķete H-101.
Zem sagrautās ēkas drupām var atrasties cilvēki, brīdināja ārkārtas situāciju dienests. Turpinās gruvešu novākšana, kurā iesaistīti 170 glābēji un 51 tehnikas vienība.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 346 390 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 935 tankus, 24 569 bruņutransportierus, 42 085 lielgabalus un mīnmetējus, 1788 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1379 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 291 458 bezpilota lidaparātus, 4626 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 96 540 automobiļus un autocisternas, kā arī 4184 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukraina un Lietuva ir parakstījušas divpusēju sadarbības līgumu, kas paredz kopīgu dronu ražošanu un Ukrainas ekspertu izvietošanu Lietuvā.
❗️Ukraine and Lithuania have signed a bilateral cooperation agreement that provides for the joint production of drones and the deployment of Ukrainian experts to Lithuania. pic.twitter.com/bJuZXzL0a7
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 14, 2026
Valsts dome trešdien otrajā un trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likumu par iespēju izmantot bruņotos spēkus ārvalstīs, lai "aizsargātu Krievijas pilsoņu tiesības" viņu aizturēšanas vai kriminālvajāšanas gadījumos, tostarp ar starptautisku tiesu iestāžu lēmumu, kurās Krievija nepiedalās.
Likums paredz, ka armija var tikt izmantota ārpus Krievijas ar prezidenta lēmumu. Dokumentā nav norādīts, ko tieši varētu ietvert bruņoto spēku izmantošana ārvalstīs aizturēto personu aizsardzībai.
Ukraina nosūtīs uz Latviju pretgaisa aizsardzības ekspertus pieredzes apmaiņai un tiešas palīdzības sniegšanai tās gaisa telpas aizsardzībā.
Turklāt Ukraina paredz parakstīt līgumu ar Latviju Dronu darījuma formātā par daudzslāņu pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi, kas spētu novērst dažāda veida gaisa apdraudējumus.
❗️Ukraine will send air defense experts to Latvia to exchange experience and provide direct assistance in protecting its airspace.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 14, 2026
In addition, Ukraine expects to sign an agreement with Latvia in the Drone Deal format to build a multi-layered air defense system capable of… pic.twitter.com/ycywlGk95O
Slovākija palielinās munīcijas piegādes Ukrainai un kļūst par vienu no galvenajiem NATO ražotājiem. Prezidents Peters Pellegrīni paziņoja, ka valsts jau tērē gandrīz 3% no sava IKP aizsardzībai, piegādājot Ukrainai miljoniem munīcijas patronu (komerciāli) un gatavo jaunu ilgtermiņa armijas attīstības plānu.
Slovākija arī attīsta savu dronu ražošanu un meklē pieejamus pretgaisa aizsardzības risinājumus. Pellegrīni raksturoja Ukrainu kā vērtīgu kaujas pieredzes avotu no mūsdienu karadarbības.
❗️Slovakia will increase ammunition supplies to Ukraine and is becoming one of NATO’s key producers. President Peter Pellegrini stated that the country is already spending nearly 3% of its GDP on defence, supplying Ukraine with millions of rounds of ammunition (on a commercial… pic.twitter.com/6l14U6ZZBJ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 14, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



