TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Eiropas Cilvēktiesību tiesa piespriež Krievijai izmaksāt kompensāciju Krimas tatāriem, kuri tika aizturēti un saukti pie atbildības par miermīlīgu protestu

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders būtu labākais Eiropas Savienības (ES) pārstāvis sarunām par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.

"No visiem Eiropas politiķiem es dotu priekšroku sarunām ar Šrēderu," preses konferencē pēc tā dēvētās uzvaras dienas svinībām Maskavā sestdien izteicās Putins.

Šrēdera birojs aģentūrai DPA atteicās komentēt šos Krievijas diktatora izteikumus.

Berlīne uz Kremļa saimnieka ierosinājumu reaģējusi ar lielu skepsi.

Avoti valdībā svētdien norādījuši, ka Putina izteikumi pieņemti zināšanai, taču atzinuši, ka tie ir tikai Maskavas ierasto viltus piedāvājumu sastāvdaļa.

"Vācija un Eiropa neļaus sevi sašķelt" ar šādu hibrīdtaktiku, uzsvēris kāds no avotiem.

Ņemot vērā to, ka Krievija nav mainījusi savas prasības, sarunas nav ticamas, norādījis avots.

Šrēdera ilgstošos sakarus ar Krieviju daudzi Vācijā uzskata par apkaunojumu.

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka Somija, viņaprāt, iestājusies NATO, cerot uz Krievijas sabrukumu un iespēju “kaut ko paņemt” no Krievijas. 

Plašāk lasīt šeit.
 

Nepilnus 20 kilometrus no robežas ar Krieviju pie Bartošices Polijas ziemeļos atrasts lidrobots ar uzrakstu kirilicā, svētdien vēsta poļu tīmekļa ziņu vietne "Onet" un radiostacija RMF24.

Informāciju par neatpazītu lidojošu objektu militārā policija saņēma sestdienas rītā.

Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu tas ir militārs novērošanas lidrobots, kam nav kaujas spēju, pavēstījis militārās policijas pārstāvis.

Aizsardzības ministrijai tuvu stāvošs avots "Onet" izteicis pieņēmumu, ka Krievijas armija rīkojusi mācības un viens no lidrobotiem nomaldījies.

Tikmēr izmeklētāji pagaidām vienīgi apstiprinājuši, ka tas ir ārvalstu bezpilota lidaparāts, norāda RMF24.

Solidarizējoties ar Venēcijas biennāles žūriju, kas atkāpās saistībā ar skandālu, ko izsaucis lēmums atļaut izstādē piedalīties Krievijai, gandrīz puse mākslinieku sestdien atteikušies no pretendēšanas uz tā dēvētajām publikas balvām, vēsta tīmekļa mākslas žurnāls "Hyperallergic".

Biennāles žūrija aprīlī paziņoja, ka izslēgs no vērtēšanas valstis, kuru līderu aizturēšanai orderus izdevusi Starptautiskā Krimināltiesa (ICC), tādējādi norādot uz Krieviju un Izraēlu. Nedēļu vēlāk, 30. aprīlī, žūrija paziņoja par savu atkāpšanos.

Izstādes rīkotāji pēc žūrijas atkāpšanās paziņoja, ka tradicionālās Zelta lauvas balvas šogad netiks pasniegtas, bet tā vietā, pamatojoties uz izstādes apmeklētāju balsojumu, tiks sadalītas "Skatītāju lauvas", kas tiks pasniegtas izstādes slēgšanas dienā, 22. novembrī. Vērtējamo mākslas darbu klāstā iekļautas arī Krievijas un Izraēlas ekspozīcijas.

Par solidarizēšanos ar žūriju, atsakoties no pretendēšanas uz publikas balvām, paziņojuši vismaz 54 no 111 māksliniekiem, duetiem un kolektīviem, kā arī 16 nacionālie paviljoni, tajā skaitā arī Latvijas paviljons.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, aizstāvot savu dalību tā dēvētās uzvaras dienas pasākumos Maskavā, sestdien aicināja atjaunot Eiropas Savienības (ES) sadarbību ar Krieviju.

"Es noraidu jaunu Dzelzs priekškaru starp ES un Krieviju," uzsvēra Fico "Facebook" izplatītā videoierakstā, kas uzņemts lidmašīnā atceļā no Maskavas uz Bratislavu.

Viņš piebilda, ka viņa vadītā valdība ir ieinteresēta "normālās, draudzīgās un savstarpēji izdevīgās attiecībās" ar Krieviju, kā arī ar visām citām valstīm, kas tajā ieinteresētas.

Fico apgalvoja, ka ES centieni pilnībā atbrīvoties no Krievijas energoresursu piegādēm esot tīri ideoloģiska iecere un kaitē Eiropas konkurētspējai.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 341 110 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 840 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 920 tankus, 24 544 bruņutransportierus, 41 787 lielgabalus un mīnmetējus, 1782 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1373 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 282 697 bezpilota lidaparātus, 4585 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 95 479 automobiļus un autocisternas, kā arī 4176 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas vadonis Vladimirs Putins sestdien paziņojis, ka, viņaprāt, karš Ukrainā tuvojas noslēgumam.

“Es domāju, ka šis jautājums tuvojas beigām,” Putins sacīja žurnālistiem Kremlī pēc vienas no pēdējo gadu pieticīgākajām 9. maija militārajām parādēm Maskavā. Jāpiebilst, ka Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs žurnālistiem tikmēr pauda, ka “līdz miera līgumam vēl ir ļoti tāls ceļš ar daudziem sarežģītiem jautājumiem”.

Laikraksts “Financial Times” ziņoja, ka Eiropas Savienības līderi gatavojas iespējamām sarunām ar Krieviju. Atbildot uz jautājumu par iespējamu dialogu ar Eiropas valstīm, Putins norādīja, ka viņam vēlamākais sarunu partneris būtu kādreizējais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders.

“Man personīgi bijušais Vācijas Federatīvās Republikas kanclers Šrēdera kungs ir pieņemamākais variants,” sacīja Putins. Vienlaikus Putins piebilda, ka tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski būtu iespējama tikai pēc ilgstoša miera līguma noslēgšanas.

Kremlis iepriekš norādīja, ka iniciatīvai atjaunot kontaktus būtu jānāk no Eiropas valstīm, jo tieši tās pēc kara sākuma 2022. gadā pārtrauca attiecības ar Maskavu. Jāpiebilst, ka Eiropas valstis pārtrauca attiecības ar Krieviju pēc tās iebukuma Ukrainā, un daudziem pagrieziena punkts attiecībās ar valsti bija Krievijas armijas īstenotais slaktiņš Bučā 2022. gada martā.

Karš Ukrainā ilgst jau četrus gadus un kļuvis par asiņaināko konfliktu Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Krievijas spēkiem līdz šim nav izdevies pilnībā pārņemt Donbasa reģionu Ukrainas austrumos, kur Ukrainas armija atkāpusies līdz nocietinātu pilsētu līnijai. Konflikts prasījis simtiem tūkstošu dzīvību, izpostījis plašas Ukrainas teritorijas un būtiski ietekmējis arī Krievijas ekonomiku un attiecības ar Eiropu.

Ar pārliecinošu balsu vairākumu Ungārijas jaunais parlaments sestdien ievēlēja Pēteru Maģaru premjerministra amatā, noslēdzot 16 gadus ilgušo Viktora Orbāna valdīšanu.

Parlaments savā pirmajā sēdē oficiāli ievēlēja Maģaru premjera amatā ar 140 balsīm "par", 54 "pret" un vienam deputātam atturoties. Maģara vadītā centriski labējā opozīcijas partija "Tisza" aprīlī uzvarēja parlamenta vēlēšanās, iegūstot 52% balsu un izcīnot 141 no 199 deputātu vietām parlamentā.

Ceremonija notika Budapeštā, kur tūkstošiem cilvēku pulcējās pie parlamenta ēkas, lai vērotu inaugurāciju uz lielajiem ekrāniem. Maģars aicināja sabiedrību kopīgi “rakstīt Ungārijas vēsturi” un “iziet cauri režīma maiņas vārtiem”.  Daudzi ungāri šo brīdi uztvēra kā cerību uz pārmaiņām pēc ilga politiskā stagnācijas perioda.

68 gadus vecā Erzsebete Medve, kura ieradās Budapeštā no Miškolcas, sacīja: “Šī ir pirmā reize, kad jūtos lepna par to, ka esmu ungāriete.” Viņa arī norādīja uz izglītības sistēmas problēmām Orbāna valdīšanas laikā: “Valdībai bija pietiekami daudz naudas, bet viņi to netērēja tur [kur to patiešām vajadzēja].” Savukārt Marianna Sūča pauda cerību, ka valsts kļūs iedzīvotājiem draudzīgāka. Viņa norādīja, ka “tagad ungāri jūt, ka viņu bērniem un mazbērniem valstī ir nākotne”.

Jaunā valdība sola būtiski mainīt līdzšinējo politisko kursu. Maģars ir apņēmies atjaunot Ungārijas attiecības ar Eiropas Savienību un reformēt sistēmas, kuras, pēc viņa domām, Orbāns bija pakļāvis lojālistu kontrolei.

Simbolisks pārmaiņu brīdis bija Eiropas Savienības karoga atgriešana pie parlamenta ēkas pēc tam, kad tas tika noņemts 2014. gadā.

Tāpat tika uzsvērts tas, ka sabiedrība līdz ar Maģara valdīšanu kļūs demokrātiskāka — jaunajā parlamentā vairāk nekā ceturtā daļa deputātu ir sievietes, kas ir rekordaugsts rādītājs Ungārijas pēckomunistiskajā vēsturē.

Tomēr jaunajai valdībai priekšā stāv sarežģīti uzdevumi. Ungārijas ekonomika stagnē, budžeta deficīts saglabājas augsts, bet valsts institūcijās joprojām ir daudz Orbānam lojālu cilvēku.

Neraugoties uz to, Budapeštā šodien valdīja svinīga atmosfēra, un cilvēki pada cerības par demokrātiskāku nākotni. “Mēs beidzot varam atstāt šo ēru aiz muguras,” sociālajos tīklos pauda Budapeštas mērs Gergelijs Karačonijs, vienlaikus aicinot neaizmirst “ikdienas varoņus”, kuri ilgstoši pretojās sistēmai.

Īstu rezonansi sociālajos tīklos sacēlusi Krievijas reģionālās televīzijas "Kuzbass First" žurnāliste, kas 9. maija parādē izcēlās ar pagalam ciniskiem komentāriem sērojošai mātei.

Iemūžinātajā video redzams, ka žurnāliste "Nemirstīgā pulka gājienā" Kemerovā nostājas blakus kādai sievietei un pavaicā kas ir persona, kas redzamas fotogrāfijā, ko sieviete tur rokā. "Šis ir mans dēls, pazudis kara laukā," norāda sieviete. "Tad jums šodien ir dubultie svētki! Apsveicu! Jauku dienu," norāda žurnāliste, kamēr sieviete tikai viegli pamāj ar galvu.

Daudzi par video redzēto pauduši sašutumu. "Māte zaudējusi karā, savu dēlu, ko valdība tur nosūtīja, lai uzbruktu urkaiņu tautai un žurnāliste viņu par to apsveic. Tas ir slimi," norāda kāds vīrietis. "Ak, dievs. Viņa tiešām sacīja "dubultie svētki"?" vaicā Igors. Bet vēl kāds norāda, ka Krievijā cilvēki tiek pakļauti kara kultam.

Jāpiemin, ka ne mazāk pārsteidzoši bija tas, ka uzvaras parādē Krievijā pirmo reizi piedalījās Ukrainā likvidēto okupantu atraitnes. Krievijas mediji ziņo, ka Čitā kolonnā piedalījās kritušo Krievijas karavīru atraitnes un mātes. Pasākuma laikā viņas tika nosauktas par "atbildības, lojalitātes un nelokāmas ticības simbolu tiem, kas pašlaik atrodas frontes līnijās".