TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: gandrīz 100 okupanti pēkšņā uzbrukumā iekļuvuši Hrabovskē
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Экс-сотрудника российского МИД осудили на 12 лет по обвинению в сотрудничестве с разведкой США
— ЭХО (@echofm_online) December 26, 2025
Мосгорсуд счёл Арсения Коновалова виновным в том, что тот, будучи сотрудником МИД и находясь в США, «за денежное вознаграждение инициативно передал американской разведке ставшие… pic.twitter.com/mleAQS71fg
Maskavas tiesa piespriedusi 12 gadu ieslodzījumu par valsts nodevību bijušajam Krievijas Ārlietu ministrijas darbiniekam Arsēnijam Konovalovam, kuru atzina par vainīgu slepenas informācijas nodošanu ASV izlūkdienestiem. Viņa tiesas process notika slēgtā režīmā.
“Telegram” kanāls “Ostorožno, novosti” vēsta, ka runa ir par 38 gadus veco Krievijas ģenerālkonsulāta Hjūstonā otro sekretāru, kurš tur strādāja no 2014. līdz 2017. gadam. Viņu arestēja 2024. gada martā.
Vairāk lasiet šeit.
An Indian citizen who came to Russia on a student visa has died in the war.
— Jürgen Nauditt 🇩🇪🇺🇦 (@jurgen_nauditt) December 26, 2025
Adjaya Godara, 22, arrived in Russia in November 2024 to attend language courses and was looking for civilian part-time work. A few months later, he was drafted into the army and sent to the front… pic.twitter.com/zp409NBPeS
22 gadus vecais Indijas pilsonis Adžaja Godara ieradās Krievijā 2024. gadā uz valodas kursiem un darba meklējumos. bet viņu ātri savāca krievu okupantu armijā un neapmācītu aizsūtīja karot uz Ukrainu. Vēlāk viņš sūdzējās ģimenei, ka tika piespiedu kārtā nosūtīts karot. Decembrī viņu apbedīja.
Sparky, a 12-year-old Belgian Shepherd from Pavlohrad, Dnipropetrovsk region, received the Order of Hero Dog of Ukraine.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 26, 2025
Sparky has been working as part of Antares canine search-and-rescue unit since 2013. She also helped develop a training program for search dogs.
Over the… pic.twitter.com/SOhhNEKMJq
Sparkija kopš 2013. gada piedalījusies simtiem meklēšanas operāciju, izglābusi neskaitāmu cilvēku dzīvības un palīdzējusi atrast vairāk nekā 200 cilvēku ķermeņus.
Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks paziņojis, ka Francija, Vācija, Turcija un Apvienotā Karaliste ir gatavas pēc kara beigām nosūtīt uz Ukrainu miera uzturēšanas spēkus.
Pēc viņa teiktā, ilgstošs miers nav iespējams bez starptautisko partneru iesaistes, un pats karš liek Eiropai piedzīvot būtisku pārorientēšanos — Eiropas Savienībai nāksies atteikties no ilūzijām un kļūt militāri spēcīgākai, ja tā vēlas izdzīvot jaunajā realitātē.
Pilsētā Višnevē, netālu no Kijevas, atklāts piemineklis dronam “Baba Jaga”, kas kļuvis par vienu no Ukrainas militārā izlūkdienesta atpazīstamākajiem simboliem, ziņo Ukrainas militārā izlūkošana.
“Baba Jaga” ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Ukrainas nakts uzbrukumu simboliem Krievijas pozīcijām. Karavīri to atpazīst pēc raksturīgās skaņas, ierakumos no tās baidās un cenšas notriekt ar jebkuriem pieejamiem līdzekļiem — parasti bez panākumiem.
Amerikāņu investori, kuri uzrunāti laikrakstā The Wall Street Journal, nākotnes “iespējas” Krievijā vērtē piesardzīgi un bez ilūzijām. Jā, valstij ir milzīgi dabas resursi, un jā — tādi miljardieri kā Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, ASV prezidenta Trampa sūtņi, atkal pievērš tai uzmanību. Taču pieredzējuši tirgus dalībnieki brīdina: sapņi par vieglu peļņu Krievijā bieži beidzas slikti.
“Krievija nav ne Smaragda pilsēta, ne Eldorado… ieguvums ir daudz mazāks, nekā daudzi iedomājas,” norāda ģeopolitisko risku analītiķis Čārlzs Hekers, kurš PSRS un Krievijā nodzīvojis 40 gadus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis dekrētu, ar kuru Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (NSDP) pirmā sekretāra vietnieks Jevhens Ostrjanskis iekļauts Augstākā virspavēlnieka štāba sastāvā.
Dokumentā norādīts, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes priekšlikumu.
Dekrēts stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Aizvadītajā naktī Rumānija pacēlusi iznīcinātājus F-16, lai Krievijas dronu uzbrukuma laikā Odesas apgabalā uzraudzītu situāciju gaisa telpā pie robežas ar Ukrainu, paziņoja Rumānijas Aizsardzības ministrija.
Krievijas bezpilota lidaparāti nav pārkāpuši Rumānijas gaisa telpu.
Krievijas spēki pastiprina uzbrukumus dzelzceļa infrastruktūrai gar Kijivas–Koveļas līniju, cenšoties traucēt loģistiku starp Ukrainu un Poliju, 26. decembrī rakstīja Ukrainas elektroniskās karadarbības un sakaru eksperts Serhijs Beskrestnovs.
Savā ierakstā platformā Facebook Beskrestnovs norādīja, ka pēdējo dienu laikā Krievijas spēki veikuši vairākus mērķētus triecienus šajā dzelzceļa koridorā. Pirms divām dienām “Shahed” droni uzbrukuši vilcienam, bet pēc tam sekojis trieciens dzelzceļa remonta brigādei.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
