TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: gandrīz 100 okupanti pēkšņā uzbrukumā iekļuvuši Hrabovskē
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Saskaņā ar kādu Kremlim pietuvinātu avotu, Krievija pieprasīs ievērojamas izmaiņas ASV miera plāna jaunākajā versijā, kas daļēji saskaņota ar Ukrainu, ziņo aģentūra "Bloomberg".
Vairāk lasi šeit.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pieļāvis iespēju, ka 2025. gads ir pēdējais miera gads Eiropā.
Lasi vairāk šeit.
🤡 Russian propaganda posted an AI video where Macron and Trump “dream” about Foreign Ministry spokeswoman Maria Zakharova
— NEXTA (@nexta_tv) December 24, 2025
An undisputed winner in the “cringe of the year” category. pic.twitter.com/yDTz6UMVo8
Krievijas spēki veikuši vairākus triecienus Harkivas piepilsētā, izraisot vairākus sprādzienus visā pilsētā; viens cilvēks gājis bojā, 24. decembrī paziņoja vietējais apgabala vadītājs Olehs Siņehubovs.
Maskavā naktī uz trešdienu sprādzienā nogalināti divi policisti, kas mēģināja aizturēt kādu aizdomīgu personu, paziņojusi Krievijas izmeklēšanas komiteja.
Sprādziens noticis netālu no vietas, kur pirmdien tika likvidēts Krievijas ģenerālštāba operatīvās apmācības pārvaldes priekšnieks ģenerālleitnants Fanils Sarvarovs.
Incidents noticis ap plkst. 1.30 (plkst. 0.30 pēc Latvijas laika) pie policijas iecirkņa Maskavas dienvidos.
Šveice izdevusi Vācijai Ukrainas pilsoni Jevhenu B., ko tur aizdomās par diversiju gatavošanu Krievijas uzdevumā, vēsta vācu laikraksti "Tagesschau" un "Zeit".
Vācijas tiesa otrdien piemēroja viņam pirmstiesas apcietinājumu.
Orderi Jevhena B. aizturēšanai Vācijas federālā prokuratūra izdeva 2025. gada maijā, kad Ķelnē un Konstancē tika aizturēti divi viņa līdzdalībnieki Vladislavs R. un Daņils B.
Prezidents Volodimirs Zelenskis pirmo reizi publiski detalizēti prezentējis 20 galvenos darba projekta punktus miera līgumam, kura mērķis ir izbeigt Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu.
Sarunā ar žurnālistiem Zelenskis dokumentu raksturoja kā “pamata vienošanos par kara izbeigšanu”, ko Ukraina jau apspriedusi ar starptautiskajiem partneriem.
Ukraina ir nostiprinājusi darba projektus par miera līgumiem pēc sarunām ar ASV delegāciju par kara izbeigšanu, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Mēs pastāvīgi esam kontaktā ar Ameriku un sagaidām turpmāku darbu. Jūtam, ka Amerika vēlas panākt galīgo vienošanos, un no mūsu puses — pilnīgu sadarbību,” teica prezidents.
Ukraina novērtējusi savus zaudējumus Krievijas agresijas rezultātā 800 miljardu dolāru apmērā, sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā žurnālistiem.
Viņš uzsvēra, ka devītais miera plāna punkts paredz izveidot vairākus fondus, kuru mērķis ir piesaistīt 800 miljardus dolāru, izmantojot kapitāla ieguldījumus, grantus, parāda instrumentus un privātā sektora finansējumu, lai atjaunotu Ukrainas ekonomiku.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
