TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Krievijā Pievolgas reģionā Sizraņā pēc dronu trieciena deg naftas pārstrādes rūpnīca, sestdien vēsta kara monitoringa "Telegram" kanāls "Exilenova+".

Sociālajos medijos ugunsgrēka video publicējuši aculiecinieki.

Sākotnējā analīze liecina, ka ugunsgrēks izcēlies Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcas rezervuāru parka teritorijā.

Šī naftas pārstrādes rūpnīca saņem jēlnaftu no Rietumsibīrijas pa "Transņeftj" maģistrālo cauruļvadu sistēmu.

Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu rezultātā anektētajā Krimā Manganari ragā starp Kazačjas un Kamišovas līčiem deg Krievijas naftas noliktava.

Naktī uz 18. aprīli Ukrainas droni uzbruka Krievijas militārajiem un stratēģiskajiem objektiem anektētajā Krimā. Saskaņā ar sākotnējo informāciju, trieciens tika veikts Sevastopoles ostai un naftas bāzei. Vairāk lasi šeit.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija piektdien atkal uz mēnesi atviegloja Krievijas naftai noteiktās sankcijas, ļaujot Krievijai pārdot jau tankkuģos iekrauto jēlnaftu un naftas produktus.

ASV Finanšu ministrija izsniedza licenci divas dienas pēc finanšu ministra Skota Besenta paziņojuma, ka Krievijas naftai noteikto sankciju atvieglojums netiks atjaunots. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis brīdināja Baltkrievijas de facto vadību, kuru vada neatzīts prezidents Aleksandrs Lukašenko, par sekām, kas rodas, palīdzot Krievijai karā pret Ukrainu. Prezidents to rakstīja savā "Facebook" lapā, komentējot izlūkdienestu ziņojumu, ka Baltkrievija būvē ceļus uz Ukrainas teritoriju un izveido artilērijas pozīcijas.

Ukrainas prezidents deva mājienu, ka Maskava veic jaunu mēģinājumu ievilkt Minsku karā pret Ukrainu. Šajā sakarā prezidents lika iesaistīt atbilstošos kanālus un paziņot Baltkrievijas de facto varas iestādēm par sekāj, ja tās palīdzēs Krievijai. Vairāk lasi šeit.

Kremlim draudzīgais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kas cieta spēcīgu sakāvi valsts parlamenta vēlēšanās, sniedzis savu pirmo interviju, kurā norāda, ka viņa pārstāvētajai partijai "Fidesz" ir jāmainās.

„Tas ir skaidrs zaudējums. Zaudējuma mērogs ir liels,” viņš pauda "Youtube" kanāla „Patriota” tiešraidē . Jāatgādina, ka svētdien notikušajās vēlēšanās opozīcijas līdera Pētera Maģara partija "Tisza" guva izšķirošu uzvaru, iegūstot 138 vietas Ungārijas 199 vietu lielajā parlamentā. Tikmēr "Fidesz" bija jāsamierinās ar 55 vietām.

„Es sajutu sāpes un tukšumu,” viņš teica, piebilstot, ka šobrīd cenšas pārvarēt lielu šoku. "Es domāju, ka mēs uzvarēsim,” viņš atzina, norādot, ka viņš kā partijas līderis uzņemas atbildību par zaudējumu. Tāpat viņš pauda, ka partija nevar vairs darboties tāpat kā līdz šim: "Ir nepieciešama pilnīga atjaunošanās, un tas attiecas ne tikai uz "Fidesz", bet arī uz visu nacionālo pusi [labējās kustības flangu],” viņš pauda.

Tikmēr Ungārijas jaunais premjers Pēters Maģars cēlis trauksmi par aizejošās Orbāna valdības aktivitātēm, norādot, ka valsts varas kabinetos “iekrampējušies” Krievijai draudzīgā Viktora Orbāna valdības pārstāvji veic aizdomīgas darbības.

“Mēs saņemam arvien vairāk ziņojumu par plaša mēroga dokumentu iznīcināšanu dažādās ministrijās, ar tām saistītajās iestādēs un uzņēmumos, kas ir pietuvināti partijai “Fidesz”,” portālā “X” pauda Maģars.

Iepriekš viņš norādīja, ka Orbāna laikā nelikumības pastrādājušie var būt droši – “nāksies pašiem pļaut to, ko sējuši”. Maģars arī atkārtoti atteicies no Ungārijas Valsts policijas piedāvātas apsardzes, sakot, “Paldies vēlreiz policijas šefam, bet man nav par ko baidīties un valsti es plānoju vadīt tā, lai man nebūtu, par ko baidīties arī nākotnē”.

Maģars plāno faktiski stāties amatā maija sākumā un aicināja paātrināt parlamentārās procedūras. Orbāns iepriekš bloķēja ES lēmumu pēc tam, kad tika apturēta Krievijas naftas tranzītu caur "Družba" cauruļvadu. Pēc Maģara teiktā, aizdevuma jautājums varētu tikt atrisināts, tiklīdz būs pabeigti infrastruktūras remontdarbi.

Daudzus cilvēkus līdz asarām aizkustinājis kāda Ukrainas karavīra uzņemts video, ko viņš iemūžinājis frontes līnijā Jehorivkā, kad viņa vienība bija ielenkta un viņš domāja, ka kritīs kaujā.

Vairāk lasi šeit.

Eiropa sagaida, ka karš Ukrainā beigsies līdz 2030. gadam, kas dos tai laiku sagatavoties iespējamiem draudiem no Krievijas.

Beļģijas armijas Ģenerālštāba priekšnieks Frederiks Vansina to paziņoja intervijā laikrakstam "Le Soir". Vairāk lasi šeit.

Zviedrija piešķirs Ukrainai atbalstu četru miljardu eiro apmērā, kā arī palīdzēs apmācīt iznīcinātāju "Gripen" pilotus, piektdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc viņa teiktā, ukraiņu pilotu apmācība sāksies jau šogad.

Zelenskis šodien Ļvivā tikās ar Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu.

alsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien ar Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centra "Dižzemes" pētniekiem un speciālistiem pārrunājis sadarbību ar Ukrainu augsnes atveseļošanā, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Rinkēvičs apmeklēja Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centru "Dižzemes" Talsu novadā, lai iepazītos ar tā darbu laukaugu selekcijas un izmēģinājumu jomā.

Valsts prezidents ar Agroresursu un ekonomikas institūta vadību un Stendes pētniecības centra pētniekiem un speciālistiem pārrunāja aktualitātes laukaugu selekcijā, šķirņu pielāgošanā Latvijas apstākļiem, kā arī centra nozīmi Latvijas lauksaimniecībā un ieguldījumu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā.

Augu selekcija ir cieši saistīta ar konkrēto vidi - arī Latvijas mērogā pastāv būtiskas atšķirības starp reģioniem, tādēļ vietējiem apstākļiem piemērotu šķirņu izstrāde ir stratēģiski nozīmīga gan ražības, gan kvalitātes nodrošināšanā.

Tāpat tika pārrunāti arī starptautiskās sadarbības jautājumi, tostarp institūta iesaiste kopīgos pētījumos ar Ukrainas partneriem, lai rastu risinājumus karadarbības rezultātā ar smagajiem metāliem piesārņotās augsnes atveseļošanai un turpmākai izmantošanai lauksaimniecībā.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Stendes pētniecības centra darbs ir būtisks, attīstot Latvijai svarīgās laukaugu kultūras - miežus, kviešus, rudzus un auzas, kas spēj nodrošināt stabilu ražību un kvalitāti un stiprina Latvijas spēju nodrošināt sevi ar kvalitatīvu pārtiku.

Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs "Dižzemes" dibināts 1922. gadā kā Valsts Stendes selekcijas stacija vietējo laukaugu sugu vākšanai un uzlabošanai, ārzemju sugu pētniecībai un aklimatizācijai.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Ukrainā nogalināti 699 bērni un 2457 ievainoti, paziņojusi Ukrainas policija.

"Saskaņā ar oficiālajiem datiem līdz 2026. gada 16. aprīlim par Krievijas pilna mēroga militārās agresijas upuriem Ukrainā ir kļuvuši 3156 bērni," teikts policijas paziņojumā.

Ir nogalināti 699 bērni un 2457 bērni guvuši dažāda smaguma ievainojumus, norādīja policija, piebilstot, ka šie skaitļi ir nepilnīgi.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainas policija ir apstrādājusi tūkstošiem ziņojumu par pazudušiem bērniem, un 52 276 nepilngadīgie ir atrasti un atgriezti.