TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins parakstījis dekrētu par rezervistu iesaukšanu militārajās mācībās 2026. gadā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka ir gatavs sarīkot jaunas vēlēšanas, ja tiktu garantēta to drošība.
Zelenskis šādi izteicās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzēja Ukrainu "kara izmantošanā", lai izvairītos no vēlēšanu rīkošanas. Vēlēšanas ir atliktas, jo valstī tika noteikts karastāvoklis pēc jaunā Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī.
Lietuvas Valsts aizsardzības padome, kas decembra vidū pārunās pasākumus cīņai pret kontrabandas gaisa baloniem no Baltkrievijas, apspriedīs arī to, kurus Baltkrievijas īpašumus Lietuvā varētu iesaldēt vai konfiscēt, paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kurš ir arī Valsts aizsardzības padomes priekšsēdētājs.
""Mēs runājam par Lietuvas Republikā esošā Baltkrievijas īpašuma iesaldēšanu vai konfiskāciju," Lietuvas sabiedriskajai televīzijai sacīja Nausēda.
Cigarešu kontrabandistu no Baltkrievijas palaistie baloni pēdējos mēnešos bieži traucē Viļņas lidostas darbu, to dēļ vairākas reizes nedēļā tiek pārtraukta lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās.
Japāna noraidījusi Eiropas Savienības (ES) priekšlikumu pievienoties Briseles iniciatīvai izmantot iesaldētos Krievijas valsts aktīvus, lai finansiāli atbalstītu Ukrainu, vēsta izdevums "Politico".
G7 valstu finanšu ministru virtuālajā sanāksmē pirmdien Japāna noraidoši reaģēja uz Briseles aicinājumu. "Japāna signalizēja, ka tā nevar izmantot aptuveni 30 miljardu ASV dolāru vērtos Krievijas iesaldētos aktīvus, kas atrodas tās teritorijā, lai izsniegtu aizdevumu Ukrainai," izdevumam "Politico" atklāja divi ES diplomāti.
Ukrainas Nacionālās gvardes mācību centri jau piedāvā apmācības kursus motociklu strēlnieku rotām.
Katrā Ukrainas Nacionālās gvardes brigādē tagad ir īpaša motociklu strēlnieku rota, lai ātri veiktu uzticētos uzdevumus. To vakar, 8. decembrī, Digitālās aizsardzības forumā Kijivā paziņoja Nacionālās gvardes komandieris Oleksandrs Pivņenko. Pivņenko uzsvēra, ka Ukrainas Nacionālās gvardes mācību centri jau piedāvā apmācības kursus motociklu strēlnieku rotām. Jāatzīmē, ka karavīru apmācībai ir pieaicināti pat pasaules motokrosa čempioni.
"Bloomberg" ziņo, ka Krievija ir nosūtījusi rekordlielu naftas apjomu, taču peļņu guvusi tik tikko. Krievijas naftas cenas ir sabrukušas, un tankkuģi tiek pārveidoti par peldošām noliktavām, kas piedāvā atlaides Ķīnai un Indijai.
Saskaņā ar "Bloomberg" iknedēļas analīzi, Krievijas naftas jūras pārvadājumi pagājušajā nedēļā sasniedza trīs gadu augstāko līmeni, taču naftas cena ir rekordzemā līmenī. Kopumā kuģoja 38 tankkuģi — šai aktivitātei vajadzēja nest Krievijai milzīgu peļņu. Taču ir noticis pretējais: Krievijas naftas cena ir sabrukusi.
"Urals" tiek iepirkts par lētas lauksaimniecības degvielas cenu. "Neskatoties uz rekordlielo eksportu, šo piegāžu izmaksas joprojām ir ārkārtīgi zemas," norāda eksperti.
Iemesls ir vienkāršs: Krievijas naftas cenas turpina kristies.
"Bloomberg" fiksē:
1. "Urals" Primorskā — aptuveni 41 ASV dolārs par barelu;
2. "Urals" Novorosijskā — aptuveni 38 ASV dolāri.
Lai to aplūkotu perspektīvā, cenas šajās ostās agrāk bija aptuveni vienādas. Tagad starpība ir milzīga, un abas cenas ir salīdzināmas ar trešās šķiras jēlnaftu. Būtībā Krievija pārdod jēlnaftu praktiski par velti, tikai lai uzturētu plūsmu.
Eiropas izlūkdienesti ir atklājuši, ka Krievijas sabotāžas tīkls gatavojās uzspridzināt pasažieru lidmašīnas, kas lidoja uz ASV.
"Financial Times" vēsta, konfiscētās sprāgstvielas bija pietiekamas, lai organizētu sprādzienus gaisā – uzbrukumu, kāds nav pieredzēts kopš 2001. gada 11. septembra.
Krievija slīkst kriminālā vardarbībā. Krievijas mediji ir atklājuši, ka no frontes pārnākušo krievu karavīru nogalināto un sakropļoto skaits jau pārsniedz 1000.
Saskaņā ar "Verstka" un "Die Welt" veikto izmeklēšanu, gandrīz četru gadu kara laikā pret Ukrainu tā sauktās "SMO"("speciālās militārās operācijas") veterāni, kas atgriezušies civilā dzīvē, ir nogalinājuši un sakropļojuši vairāk nekā 1000 krievu Krievijas iekšienē. Tie ir karavīri, kas atgriezušies atvaļinājumā pēc ievainošanas, traumām, līgumu izbeigšanas vai atlaišanas. Krievija faktiski ir saskārusies ar bumeranga efektu: sūtot cilvēkus uz karu, tā viņus atgriež ar sagrautu psihi, PTSS, kriminālu pagātni un pilnīgas nesodāmības sajūtu.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu ir "liela problēma", piebilstot, ka gadījumā, ja viņš nebūtu atkārtoti kļuvis par prezidentu, tā būtu vēl lielāka problēma, kas, iespējams, novestu pie Trešā pasaules kara.
Otrdien publicētajā intervijā tīmekļa izdevumam "Politico" Tramps atkārtojis savus svētdienas apgalvojumus, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zerlenskis joprojām neesot iepazinies ar tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai.
Putina vizīte Deli bija viņa pirmā kopš pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu. Un, lai gan Indija Krievijas diktatoru uzņēma sirsnīgi, aiz viesmīlīgajiem apskāvieniem un sarkanajiem paklājiem slēpjas nepatīkama realitāte Kremlim: valstu attiecības tuvojas sabrukšanas punktam, ziņo "Bloomberg".
Ukrainas karavīrs Moisejs Bondarenko frontes līnijā uz vijoles spēlēja "Radiohead" dziesmu "No Surprises".
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



