TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Par to paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Viņš uzsvēra, ka Vācija jau ir sniegusi "nesamērīgi lielu ieguldījumu", nododot Ukrainai vairāk nekā trešdaļu savu sistēmu.

Polija ir sākusi uzstādīt betona prettanku ežus ("pūķa zobus") uz Polijas un Baltkrievijas robežas projekta "Austrumu vairogs" ietvaros.

Ukrainai ir jārada 50 000 Krievijas karavīru zaudējumi mēnesī — līmenis, ko prezidents Zelenskis teica, ka Maskava nevar aizstāt, un tas varētu piespiest Krieviju "nopietni izvērtēt, par ko tā cīnās".

Tikai 2025. gada decembrī Ukraina likvidēja 35 000 Krievijas karavīru, kas ir vairāk nekā padomju vara zaudēja desmit gadus ilgajā karā Afganistānā.

Ukrainas karaspēks no 14. mehanizētās brigādes uzbrūk Krievijas kājniekiem Kupjanskas virzienā.

Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā šogad, kad tika saražoti 4 miljoni, – un gandrīz četrkāršot 2,2 miljonus 2024. gadā.

Salīdzinājumam, ASV, kā ziņots, saražo 100 000 militāro dronu gadā.

ASV ir devušas Kijivai signālu, ka ir gatavas apspriest drošības garantijas tikai tad, ja Ukraina piekrīt atteikties no daļas Donbasa, ziņo "Financial Times". Saskaņā ar ziņojumu, vēstījums tika nodots plašāku diskusiju ietvaros par iespējamiem turpmākiem pasākumiem.

Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 165 dažādu tipu droniem, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

No tiem 135 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem.

No 165 droniem aptuveni 100 bija uzbrukuma lidroboti "Shahed".

Reģistrēti 24 dronu trāpījumi 14 vietās, un vēl deviņās vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.

Viens no pērn aizturētajiem un tagad par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajiem vīriešiem strādājis par elektriķi.

Prokuratūrā paziņoja, ka patlaban lietā apsūdzība ir celta un izsniegta apsūdzētajam.

Prokuratūrā apliecināja, ka apsūdzētais strādājis par elektriķi un ir vecumā no 25 līdz 30 gadiem. Vīrietis ir neprecējies.

Krievija kopā ar saviem sabiedrotajiem šobrīd ļoti prasmīgi izmanto spraugas starp dažādiem sankciju režīmiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs.

Vēstnieks uzsvēra, ka ir svarīgi ne tikai pieņemt sankcijas, bet arī neļaut izmantot šīs spraugas. Pildegovičs skaidroja, ka ir ASV, Eiropas, Lielbritānijas, Kanādas, Japānas, Šveices sankcijas un vēl.

"Tas ir maratons uz vairākiem celiņiem. Mūsuprāt, pie taisnīga miera var nonākt, tikai turpinot saskaņotu saspēli un spiedienu uz Krieviju visās iespējamās sfērās," viņš uzsvēra.

Karš un ekonomikas militarizācija Krievijā ir radījusi politiski un ekonomiski ieinteresētu personu loku, kas gūst labumu no karadarbības, un tas apgrūtinās militāro tēriņu un militarizācijas samazinājumu nākotnē, pirmdien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Vairāk lasi šeit.