TEKSTA TIEŠRAIDE. krievu okupanti veikuši masīvu uzbrukumu Ukrainai, nogalinot daudzus civiliedzīvotājus

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas bezpilota lidaparātu vienības veica koordinētu triecienu pa 16 Krievijas militārajiem mērķiem. Mērķu vidū bija pretgaisa aizsardzības sistēmas, "Iskander" raķešu bāzes, degvielas noliktavas, munīcijas glabātuves un bezpilota lidaparātu infrastruktūra Krimā un okupētajos reģionos.
❗️President Volodymyr Zelenskyy and the people of Ukraine have been awarded the “Four Freedoms” Prize in the Netherlands. pic.twitter.com/E9UoMD6fGC
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 16, 2026
"Azov" trieciena bezpilota lidaparāti aktīvi medī ienaidnieka aprīkojumu un krājumus galvenajos maršrutos: Zuhresā, Andrijivkā, Starobeševā, Horļivkā, Lisičanskā un Doneckas apvedceļā.
Krievijas pretgaisa aizsardzība nespēj aizsargāt savu aizmuguri. Okupanti ir zaudējuši drošības sajūtu operatīvajā aizmugurē — visi militārie mērķi uz šiem ceļiem tagad ir pastāvīgi apdraudēti.
Krieviem vairs nav drošas aizmugures. Vairāk lasi šeit.
Krievijā Smoļenskas apgabalā Katiņā padomju varas noslepkavoto poļu piemiņas memoriālā atklāta ceļojošā izstāde "Poļu rusofobijas desmit gadsimti", ceturtdien vēsta "Radio Brīvība".
Izstādi rīko Krievijas diktatora Vladimira Putina palīga Vladimira Medinska vadītā Krievijas Militāri vēsturiskā biedrība (RVIO).
Izstāde atrodas vietā, kur 1940. gadā čekisti nošāva poļu karagūstekņus.
Katiņā apglabāti vairāk nekā 4000 poļu, kurus noslepkavoja padomju vara.
Izstāde iepriekš bija skatāma Gogoļa bulvārī Maskavā. Katiņā tā tika atklāta 10. aprīlī.
13. aprīlis Polijā ir Katiņas traģēdijas upuru piemiņas diena - šajā dienā 1943. gadā tika saņemtas pirmās ziņas par masu kapu atklāšanu.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Katiņas kompleksā tika noņemts Polijas karogs, un dažādās vietās Tveras apgabalā tika demontētas piemiņas plāksnes bojāgājušo poļu piemiņai.
Maskavai nav vienota rīcības plāna – tā vienlaikus pēta vairākus iespējamos scenārijus, sākot no karadarbības turpināšanas līdz konflikta iesaldēšanai un hibrīdagresijai pret NATO.
Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko paziņojis, ka Kremlis apsver vismaz trīs Ukrainas kara scenārijus, jo tam nav vienota rīcības plāna. Vairāk lasi šeit.
Tā kā Ungārija ar pārliecinošu balsu pārsvaru atstūma Orbānu, Slovākijas premjerministram Fico tagad ir potenciāls ES sabiedrotais Stevanoviča personā — Slovēnijas jaunievēlētais parlamenta spīkers, kurš atbalsta pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanu.
Slovēnijas jaunais parlamenta spīkers Zorans Stevanovičs plāno apmeklēt Maskavu un rīkot referendumu par izstāšanos no NATO, ziņoja RTV Slovenija. Viņa partijai "Resni.ca" pieder piecas no 90 Nacionālās asamblejas vietām, bet spīkera amatu tā ieguva ar 48 balsīm no visām partijām. Paziņojumi tika sniegti 13. aprīlī, dienu pēc tam, kad Ungārijas vēlētāji ar pārliecinošu balsu pārsvaru atcēla prokrievisko premjerministru Viktoru Orbānu. Vairāk lasi šeit.
8. Speciālo operāciju spēku pulka grupa novērsa okupantu izrāvienu Ukrainas aizsardzības spēku aizmugurē. Diviem krieviem izdevās iefiltrēties aiz priekšējām pozīcijām, taču viņu kustību nekavējoties atklāja gaisa izlūkošana. Ēkas attīrīšanas laikā operatori piespieda vienu okupantu padoties bez cīņas. Otrais — ārvalstu algotnis — atteicās padoties, meta granātu un atklāja uguni. Speciālo operāciju spēku grupa atgriezās bez zaudējumiem, iegūstot ieročus, sakaru ierīces un dokumentus.
Tuapses naftas pārstrādes rūpnīca naktī uz 16. aprīli tika pakļauta dronu uzbrukumam. Saskaņā ar analītisko dienestu datiem, dūmu mākonis ir izstiepies vairāk nekā 150 km garumā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 16, 2026
Ukrainas Drošības dienests (SBU) Odesā ir aizturējis FDD savervētu taksometra vadītāju. Braucienu laikā viņš fiksēja uzbrukumu mērķus un anonīmā tērzēšanā pārsūtīja koordinātas savam vadītājam.
Ukrainas Drošības dienesta (SBU) pretizlūkošana Odesā ir aizturējusi FDD aģentu, kurš strādāja par vietējo taksometra vadītāju. Saskaņā ar SBU preses dienesta sniegto informāciju vīrieti savervēja Krievijas izlūkdienests un viņš bija atbildīgs par raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu koriģēšanu. Aizbildinoties ar pasažieru pārvadājumu veikšanu reģiona galvaspilsētā un tās apkārtnē, viņš fotografēja Aizsardzības spēku objektus un vietējās elektriskās apakšstacijas un atzīmēja to atrašanās vietu kartēs. Viņš izmantoja viedtālruni un planšetdatoru, lai piekļūtu kartēšanas pakalpojumiem. Pēc tam viņš apkopoja datus izlūkošanas ziņojumos un anonīmā tērzēšanā ziņojumapmaiņā pārsūtīja tos savam vadītājam. SBU dokumentēja spiega darbības un aizturēja viņu viņa dzīvesvietā. Kratīšanas laikā tika konfiscētas ierīces un SIM kartes, kas saturēja izlūkošanas datus.
Pēc izmeklētāju teiktā, FDD interese par Odesas taksometra vadītāju sākās 2025. gada beigās, kad viņš tiešsaistē meklēja "vieglu naudu". Apmaiņā pret solījumu par "ātru naudu" viņš sāka pārsūtīt koordinātas jauniem Krievijas triecieniem Odesai. Okupantu līdzdalībniekam ir izvirzītas apsūdzības pēc Ukrainas Kriminālkodeksa 111. panta 2. daļas (valsts nodevība kara stāvokļa apstākļos). Krievijas novērotājs atrodas apcietinājumā un viņam draud mūža ieslodzījums ar mantas konfiskāciju.
Marta beigās Austrijas policija aizturēja Ļvivas bijušo vicemēru Henadiju Vaskivu, kurš kopā ar Johanu-Mariju Lehtmi bija viena no galvenajām personām lietā par iespējamu ziedojumu nelikumīgu izmantošanu Igaunijas nevalstiskajā organizācijā "Slava Ukraini", ziņo laikraksts "Postimees".
"Slava Ukraini" likvidators Ilmārs Rāgs sociālajos tīklos rakstīja, ka "Interpols" aizturējis Vaskivu Austrijā pēc tam, kad viņš ieradās no ASV.
Ļvivas Frankivskas rajona tiesa, kurā notiks Vaskiva lietas izskatīšana pirmajā instancē, arī piedalās oficiālajā lūgumā par Vaskiva izdošanu Ukrainai.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



