Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

 

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: iebrukuma diena Krievijā var kļūt par svētku dienu 17

Pasaulē
2023. gada 25. oktobrī 10:33 2023. gada 25. oktobrī 10:33 | Papildināts, 16. februārī 22:41
 
Ziņu
nodaļa
| Jauns.lv
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

  Baidenam ir kas sakāms par Putinu 09:57

ASV prezidents Džo Baidens trešdien nosauca Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par "traku kuces dēlu" publiskā līdzekļu vākšanas pasākumā Kalifornijas štatā.

"Mums ir traks kuces dēls (SOB) kā šis puisis Putins, un arī citi, un mums vienmēr ir jāuztraucas par kodolkonfliktu, bet eksistenciālais drauds cilvēcei ir klimats," Baidens sacīja īsā runā Sanfrancisko notikušajā pasākumā, kuru apmeklēja neliela reportieru grupa.

Vairāk lasiet šeit.

  Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 407 240 09:40

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 407 240 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1160 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6523 tankus, 12 373 bruņutransportierus, 9867 lielgabalus, 997 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 680 zenītartilērijas iekārtas, 339 lidmašīnas, 325 helikopterus, 7596 bezpilota lidaparātus, 1903 spārnotās raķetes, 25 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 12 924 automobiļus un autocisternas, kā arī 1566 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

  Irāna sākusi piegādāt Krievijai jaudīgas ballistiskās raķetes 09:24

Irāna sākusi Krievijai lielā daudzumā piegādāt jaudīgas ballistiskās raķetes "zeme-zeme", vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz saviem avotiem.

Kā teikuši trīs Irānas avoti, runa ir par aptuveni 400 paveida "Fateh-110" raķetēm, tādām kā "Zolfaghar".

Tās var nolidot 300 līdz 700 kilometru, un tās var palaist no iekārtām, kas uzstādītas uz kravas auto.

Galīgā vienošanās panākta gada beigās abu valstu militārpersonu sanāksmēs Teherānā un Maskavā.

Pirmās piegādes notikušas janvāra sākumā, sacīja viens avots.

  Navaļnija māte vēršas tiesā par atteikumu nodot dēla līķi 09:10

Ieslodzījumā cietumā Krievijas Galējos Ziemeļos mirušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija māte iesniegusi prasību tiesā, apstrīdot amatpersonu atteikumu nodot viņai dēla mirstīgās atliekas, vēsta vietējie mediji.

Ludmilas Navaļnajas sūdzība Saļehardas tiesā tiks izskatīta slēgtā režīmā, vēsta Kremļa propagandas izdevums TASS.

"Ir saņemta sūdzība par nelikumīgām darbībām, lēmumiem," izdevumam teikuši tiesā, atbildot uz jautājumu par Navaļnajas prasību.

Sūdzības izskatīšana paredzēta 4.martā.

  Leiena jaunajā EP ar "Putina draugiem" nesadarbosies 08:46

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien noraidīja iespēju sadarboties jaunajā Eiropas Parlamentā (EP) ar Krievijas diktatora Vladimira Putina draugiem, nostāju paužot divas dienas pēc tam, kad bija paziņojusi par apņemšanos kandidēt uz vēl vienu amata termiņu.

Centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) kandidātei Leienai tika uzdots jautājums, vai viņa sadarbosies ar vairākumu, kurā būtu arī labējā spārna Eiropas Konservatīvie un reformisti (ECR).

"Tie, kas aizstāv mūsu vērtības pret Putina draugiem, ir tie, ar ko es gribu strādāt," žurnālistiem Briselē sacīja Leiena.

"Ir svarīgi, ka es strādāju ar grupām, kas ir proeiropeiskas, pro-NATO, proukrainiskas, kas skaidri atbalsta mūsu demokrātiskās vērtības," sacīja Leiena. "Ar Putina draugiem - neiespējami."

  Stoltenbergs: Avdijivkas krišanai nebūs lielas stratēģiskas ietekmes 08:21

Tam, ka Ukrainas karaspēks atkāpies no Avdijivkas, nebūs būtiskas stratēģiskas ietekmes uz situāciju, intervijā "Radio Brīvība" sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Mēs neticam, ka fakts, ka Ukrainas karaspēks atkāpies no Avdijivkas, pats par sevi būtiski mainīs stratēģisko situāciju," norādīja Stoltenbergs.

"Tajā pat laikā tas atgādina par to, ka Krievija ir gatava upurēt daudzus karavīrus tikai tāpēc, lai gūtu nebūtiskus teritoriālus ieguvumus," intervijā sacīja alianses vadītājs.

  Saeimas Ārlietu komisija paziņojumā pauž atbalstu Ukrainai līdz uzvarai 08:04

Saeimas Ārlietu komisija šodien pieņēma paziņojumu, godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību, paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Paziņojumā komisija atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu un nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās. Deputāti pieprasa, lai Krievijai nekavējoties izbeidz visas militārās darbības Ukrainā un izved visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas bez jebkādiem nosacījumiem.

Deputāti atgādina, ka Ukrainas atbalstītāju vilcināšanās arvien paildzina karu un cena, kas par to tiek maksāta, ir nevainīgu Ukrainas cilvēku dzīvības. Parlamentārieši aicina steidzami ievērojami palielināt militāro palīdzību Ukrainai, jo īpaši jomās, kuras identificējusi tās valdība, lai veicinātu Ukrainas spēju atgūt pilnīgu kontroli pār visu savu starptautiski atzīto teritoriju un sekmīgi aizstāvēties pret turpmāku Krievijas agresiju.

  Krievija nevar apmierināt savas munīcijas vajadzības karam Ukrainā 07:42

Krievija neražo pietiekami daudz munīcijas, lai apmierinātu savas vajadzības karā pret Ukrainu, ziņo "Reuters".

"Krievijas vietējās munīcijas ražošanas iespējas pašlaik nav pietiekamas, lai apmierinātu vajadzības karā pret Ukrainu," izdevums citē vārdā neminētas Rietumu amatpersonas.

Vienlaikus viņi piebilda, ka sankcijas smagi skar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Tas rada ievērojamu kavēšanos un palielina izmaksas.

Izdevuma avoti arī norādīja, ka nespēja piekļūt Rietumu komponentiem mazina Krievijas spēju ražot jaunus ieročus un remontēt vecos.

  Krievija okupētajās Ukrainas teritorijās izvietojusi 470 tūkstošus karavīru 07:20

Krievijas Federācija uz Ukrainas sauszemes daļas izvietojusi aptuveni 470 tūkstošus militārpersonu. Krievijas Federācija "vēlēšanu" priekšvakarā pastiprināja arī valsts robežas apsardzi Belgorodas, Kurskas un Brjanskas apgabalos, to paziņojis Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis ģenerālmajors Vadims Skibitskis.

"Ja runājam par to, kas pa šo laiku ir mainījies, tad tas ir mūsu teritorijā dislocētās grupas lielums. Šobrīd Ukrainas teritorijā izvietotās grupas sauszemes komponente ir aptuveni 470 tūkstoši militārpersonu. Un tas ir tikai sauszemes komponents, es neietveru aviāciju, mēs šeit neskaitām floti, kas arī ir iesaistīta operāciju veikšanā, triecienu sniegšanā," sacīja Skibitskis.

Pēc viņa teiktā, tagad Krievijas armijā ir jauna sastāvdaļa, kuras nebija pilna mēroga iebrukuma sākumā. Mēs runājam par Krievijas gvardes karaspēka grupēšanu.

"Šodien okupētajās teritorijās ir izvietota Krievijas gvardes karaspēka grupa. Tie ir gandrīz 33 tūkstoši militārpersonu. Tie ir cilvēki, kas nodrošina okupācijas varas iestāžu darbību, stratēģisko objektu aizsardzību un nepieciešamības gadījumā var veikt aizsardzības uzdevumus okupētajās teritorijās," viņš teica.

 

  Irāna nosūtīja Krievijai simtiem ballistisko raķešu ar darbības rādiusu līdz 700 km 07:11

Irāna krievu okupantiem esot piegādājusi aptuveni 400 ballistisko raķešu. Tās spēj iznīcināt mērķus līdz 700 kilometru attālumā, ziņo "Reuters".

Trīs vārdā nenosaukti Irānas avoti izdevumam pastāstīja, ka dažas no piegādātajām raķetēm bija no tuvās darbības ballistikas "Fateh-110" saimes, tostarp "Zolfaghar". Šāda raķete spēj iznīcināt mērķus 300 līdz 700 kilometru attālumā.

Piegādes sākās janvāra sākumā pēc tam, kad pagājušā gada beigās tika panākta vienošanās starp Irānas un Krievijas militārpersonām un drošības amatpersonām, sacīja kāds avots Irānā. Tās notika Teherānā un Maskavā.

Cita vārdā nenosaukta Irānas militārpersona sacīja, ka jau notikušas vismaz četras raķešu piegādes. Tuvāko nedēļu laikā gaidāma jauna piegāde.

Vēl kāda amatpersona sacīja, ka daļa no raķetēm uz Krieviju tika nosūtītas ar kuģi pāri Kaspijas jūrai, bet dažas ar lidmašīnu.

"Būs arī citas piegādes. Nav iemesla to slēpt. Mums ir atļauts eksportēt ieročus uz jebkuru valsti, kuru vēlamies," viņš piebilda.

Kāda ASV amatpersona aģentūrai "Reuters" sacīja, ka Vašingtona ir redzējusi pierādījumus par aktīvu progresu sarunās starp Krieviju un Irānu, taču pagaidām nekas neliecina, ka piegādes būtu notikušas.

  Nirnbergā sākušās publiskās uzklausīšanas par Putina kara noziegumiem 23:49

Nirnbergā tiek rīkotas publiskas uzklausīšanas par Putina kara noziegumiem pret civiliedzīvotājiem, īpaši bērniem. Sesija sākās tiesas zālē N600 - tieši tajā vietā, kur tika tiesāti nacisti.

Vācijas varas iestādes savākušas vairāk nekā 500 pierādījumus par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā un nopratinājušas vairāk nekā 160 lieciniekus, paziņoja Vācijas tieslietu ministrs Marko Bušmans. Viņš mudināja aculieciniekus no Ukrainas nedzēst fotogrāfijas un video, kas varētu veicināt kara noziegumu izmeklēšanu, ziņo DW.

Arī Vācijas Tieslietu ministrijas vadītājs pauda cerību, ka Putins stāsies tiesas priekšā. Tā ir mūsu visu kopīgā cerība.

 

  Kremļa propagandists draud ASV un Lielbritānijas kuģiem 23:32

Krievu propagandists Vladimirs Solovjovs draud piegādāt hutiešiem krievu ieročus, lai uzbruktu ASV un Lielbritānijas kuģiem.

 

  Apstiprināta vairāk nekā 45 000 Krievijas karavīru nāve Ukrainā 23:17

Žurnālisti noskaidrojuši 45 123 Ukrainas karā bojāgājušo krievu okupantu vārdus. Zaudējumus aprēķināja BBC krievu dienests un "Mediazona" kopā ar brīvprātīgo komandu.

Divas trešdaļas no visiem identificētajiem bojāgājušajiem ir tie, kuri pirms iebrukuma nebija saistīti ar armiju: brīvprātīgie, mobilizētie, bijušie ieslodzītie un "ievervētie" no tā dēvētajām privātajām militārajām kompānijām.

Tikai 2023. gadā žurnālisti noskaidrojuši 27 906 kritušo Krievijas militārpersonu vārdus, kas ir par 57 procentiem vairāk nekā apstiprinātie kritušie pirmajā kara gadā.

 

  Lietuvas aizsardzības ministrs par plānoto palīdzību Ukrainai: Krievijai tas būs pārsteigums 22:54

Tuvākajā laikā Ukrainai var tikt nodrošināti jauni atbalsta veidi. Tas var nebūt ierocis, tā LRT paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

"Es domāju, ka tuvākajā nākotnē mēs redzēsim, man bija jārunā ar citiem ministriem, dažādas iniciatīvas, lai palielinātu atbalstu Ukrainai, un tie var nebūt ieroči," sacīja Anušausks.

Pēc viņa teiktā, valstis vienojās, ka atbalsts Ukrainai ir jāpalielina un, iespējams, pat jāmaina forma.

"Mēs atbalstām Ukrainu ar militāriem, finansiāliem resursiem, sniedzam apmācību atbalstu, bet es domāju, ka varbūt būs arī citas formas, bet es negribētu tagad iedziļināties detaļās," sacīja ministrs, piebilstot, ka lai tas Krievijai ir pārsteigums.

  Maskavas apgabalā aizturēts pusaudzis, kurš partijas "Vienotā Krievija" birojā iemeta Molotova kokteili 22:33

Savu rīcību viņš skaidroja kā atriebību par Alekseja Navaļnija slepkavību. Devītās klases skolniecks, kurš iemeta Molotova kokteili partijas "Vienotā Krievija" valsts birojā Dolgoprudnijā, ticis sodīts par huligānismu. 

 

  Krievi pie Orihivas pārvietojas ar kvadricikliem, Ukrainas bruņotie spēki vienu iznīcinājuši 22:14

Krievi Orihivas virzienā Zaporižjas reģionā sākuši izmantot kvadriciklus, lai pārvietotos starp pozīcijām. Ukrainas militārpersonas vienu no tiem iznīcinājuši, atklāj operatīvi stratēģiskās grupas "Taurija" komandieris Aleksandrs Tarnavskis.

Pēc viņa teiktā, aizvadītajā diennaktī ienaidnieks veicis 54 gaisa uzlidojumus, 1151 artilērijas uzbrukumu (tostarp divreiz no droniem nomesti ķīmiskie ieroči), 103 kamikadzes dronu triecienus un 47 uzbrukumus.

Okupantu zaudējumi

Komandieris pastāstīja, ka kopējie krievu zaudējumi 20. februāra diennakts laikā bija: dzīvais spēks - 521 cilvēks, ieroči un militārā tehnika - 60 vienības, neskaitot dronus. Iznīcināti arī:

  • 6 tanki;
  • 34 bruņu kaujas mašīnas;
  • 6 artilērijas sistēmas;
  • viena raķešu sistēma;
  • 12 automašīnas;
  • viena speciālā tehnikasa vienība. Tika iznīcināts krievu kvadricikls.

Tāpat Ukrainas aizsardzības spēki iznīcināja 2 ienaidnieka munīcijas noliktavas un vēl vienu svarīgu ienaidnieka objektu. Neitralizēti vai iznīcināti 233 dažāda veida droni.

 

  Mediji uzzinājuši, kā Krievija izmēģina ieročus, ko tā izmanto pret Ukrainu 21:48

Pretgaisa un ballistiskās raķetes, kas izmēģinātas Krievijas raķešu izmēģinājumu poligonā Astrahaņas reģionā, lido uz Kazahstānu un nokrīt Bokejordā, vēsta "Novaja Gazeta Europe".

Kā vēsta izdevums, tur esot stepe, kurā atrodas īpaši aizsargājams dabas liegums.

Žurnālisti sacīja, ka pēc izmēģinājumiem Kapustin Jaras poligonā raķetes lidos, lai nogalinātu ukraiņus, bet vispirms tās tiks izmēģinātas uz kazahiem.

Raķetes izgāž degvielu viņu stepēs, atlūzas nokrīt pie viņu mājām, nogalina viņu mājlopus, bet kazahi paši dzēš ugunsgrēkus.

Tiek atzīmēts, ka sekas uz vidi ir vēl smagākas. Pieaugušie Bokejordā mirst no vēža, un bērni piedzimst ar invaliditāti.

Rakstā teikts, ka tad, kad Kazahstāna kļuva neatkarīga, Krievijas raķešu izmēģinājumi tās teritorijā neapstājās, tagad republika iznomā zemi izmēģinājumu poligoniem.

  Šveice pastiprinājusi cīņu pret sankciju apiešanu pret Krievijas Federāciju 21:23

Šveice pastiprina centienus cīnīties pret uzņēmumiem un privātpersonām, kas izmanto neitrālo valsti, lai apietu sankcijas pret Krieviju, vēsta "Reuters".

Ekonomikas lietu valsts sekretariāts (SECO) ir izveidojis speciālistu komandu, lai izmeklētu un īstenotu sankcijas, ko valsts vadība noteica pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā pirms diviem gadiem.

Šāds solis pieņemts pēc tam, kad Šveice pagājušajā gadā tika kritizēta par to, ka tā nedarīja pietiekami daudz, lai krievi neslēptu naudu Šveices bankās.

Tiek uzskatīts, ka pagājušā gada beigās tika iesaldēti aptuveni 7,7 miljardi Šveices franku, kas ir daļa no 150 miljardiem franku Krievijas naudas, kas tiek glabāta Šveices bankās.

SECO nesen ziņoja, ka kopš Krievijas kara pret Ukrainu tā saņēmusi 230 ziņojumus par iespējamiem sankciju pārkāpumiem, pamatojoties uz finanšu kompāniju, muitas iestāžu un citu valstu padomiem.

"Tā rezultātā tika uzsāktas 47 lietas, no kurām 20 lietas tika slēgtas, bet deviņām tika uzlikti dažāda lieluma naudas sodi. Saskaņā ar SECO datiem aptuveni 18 lietas joprojām ir aktīvas, un pastāvīgi tiek pievienotas jaunas," teikts ziņojumā.

  Sanktēterburgā Navaļnija piemiņas pasākumā aizturētajiem sāk izdot pavēstes uz kara komisariātiem 21:11

Policisti Sanktpēterburgā sākuši pasniegt pavēstes uz kara komisariātu vietējiem iedzīvotājiem, kurus aizturēja par piedalīšanos Alekseja Navaļnija piemiņas akcijās. Pretkara projekts "Idite lesom" ziņo, ka 19. februārī pavēsti pasniedza 38 gadus vecam vīrietim, kurš tika aizturēts Navaļnija piemiņas akcijā un pēc tam palaists vaļā. Vairāk lasi šeit.

 

  Eiropieši ir pesimistiski par Ukrainas izredzēm uzvarēt karā 20:48

Tikai 10% eiropiešu tic, ka Ukraina var sakaut Krieviju kaujas laukā, liecina trešdien publicēti aptaujas rezultāti.

Sestdien aprit divi gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Kijiva ir atzinusi, ka situācija frontes līnijā ir smaga, un gaisā virmo šaubas par Rietumu atbalstu.

Vidēji 20% aptaujāto uzskata, ka Krievija varētu uzvarēt, un 37% domā, ka konflikts beigsies ar kompromisu, liecina Eiropas Ārlietu padomes (ECFR) veiktās aptaujas rezultāti. Domnīca veica aptauju pagājušajā mēnesī 12 Eiropas Savienības (ES) valstīs.


Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".

Citi šobrīd lasa

Brīvdienu kalendārs 2024. gadam. Uzzini, kurā gada mēnesī šogad jāstrādā vismazāk!
Jelgavā manīts neparasts putns. Eksperts skaidro, ka tam varētu būt divi iemesli
Jauns.lv Saragosā. "Te var pateikt arī ko indīgu,” Blūms atceras vietējos līdzjutējus
Skatīt visus komentārus