Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 1...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 01:55
Vakar 23:23
Par sakariem ar Krieviju bijušajam britu policistam atņemta pilsonība

Lielbritānijas varasiestādes pirmo reizi atņēmušas pilsonību Apvienotajā Karalistē dzimušai personai sakarā ar tās saikni ar Krieviju.

Britu laikraksts "The Sunday Times" vēsta, ka runa ir par bijušo policistu Marku Bullenu, kas vairāk nekā desmit gadus strādājis Hārtfordšīras grāfistes policijā.

Bullenam atņemta Lielbritānijas pase, pamatojoties uz iekšlietu ministres Šabanas Mahmudas lēmumu. Oficiālajā paziņojumā teikts, ka šis solis veikts "sabiedriskā labuma interesēs", taču valsts drošības apsvērumu dēļ lietas detaļas netiek atklātas.

Kā raksta "The Sunday Times", Bullens nonāca varasiestāžu uzmanības lokā pēc tam, kad Lūtonas lidostā viņu aizturēja pretterorisma dienesta darbinieki. Viņu aptuveni četras stundas pratināja aizdomās par darbībām kādas ārvalsts interesēs.

45 gadus vecajam Bullenam konfiscēja elektroniskās ierīces un pratināšanas laikā uzdeva jautājumus par krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa noindēšanas mēģinājumu Solsberijā 2018. gadā.

Zināms, ka, strādājot Lielbritānijas policijā, Bullens sadarbojies ar krievu kolēģiem, piedalījies profesionālajā apmaiņā Sanktpēterburgā un uzturējis sakarus ar Krievijas tiesībsargāšanas iestādēm.

Laikraksts norāda, ka viņa ieraksti sociālās saziņas vietnēs satur prokrieviskus un pret Ukrainu vērstus izteikumus.

Kopš 2014. gada Bullens dzīvo Krievijā, kur strādā Sanktpēterburgas futbola kluba "Zenit" preses dienestā.

2022. gadā viņš ieguva Krievijas pilsonību, paziņojot, ka tas bijis "viņa dzīves sapņa piepildījums".

Pats Bullens noliedz jebkādus likumpārkāpumus un apgalvo, ka nesaprotot Lielbritānijas varasiestāžu lēmuma iemeslus.

Pilsonības atņemšana Lielbritānijā joprojām ir reta prakse. Iepriekš tā tika piemērota, piemēram, Annai Čepmenai, kas 2010. gadā tika atmaskota kā Krievijas spiegu tīkla dalībniece ASV un zaudēja britu pasi, ko bija ieguvusi, stājoties laulībā. 2019. gadā pilsonību atņēma arī kādam afgāņu izcelsmes vīrietim, pazīstamam kā C2, ko Lielbritānijas iestādes uzskatīja par iespējamo Krievijas militārā izlūkdienesta aģentu.

Kā uzsver "The Sunday Times", iepriekš pilsonība tikusi atņemta vienīgi naturalizētiem pilsoņiem, bet ne dzimušiem britiem.

Vakar 22:22
Putina galvenais draugs ES un NATO, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns cietis satriecošu sakāvi parlamenta vēlēšanās

Ungārijā svētdien noslēgusies balsošana parlamenta vēlēšanās, kas pielikusi punktu 16 gadus ilgajam premjerministra Viktora Orbāna varas periodam, un par to parūpējās rekordlielais skaits vēlētāju.

Kā liecina Ungārijas Nacionālās vēlēšanu komisijas dati tās interneta vietnē, šobrīd saskaitīti 93,42 procenti balsu, un 199 mandātu Nacionālajā asamblejā Orbāna pārstāvētā nacionālkonservatīvā partija "Fidesz" pašlaik iegūst tikai 54 mandātus, kamēr tās opozīcijā esošā konservatīvā Cieņas un brīvības partija ("Tisza") Pētera Maģara vadībā — 138.

Lai "Tisza" varētu sākt demontēt Orbāna mantojumu, tai jāiegūst konstitucionālais vairākums 133 mandāti.

Vairāk lasiet šeit.

Vakar 21:21
Igaunijā atrasts ukraiņu lidrobota fragments

Svētdienas rītā Kalvi pludmalē Rietumviru apriņķī Igaunijas ziemeļos kāds vietējais iedzīvotājs uzgājis lidrobota fragmentu.

Drošības policijas (KaPo) pārstāve marta Tūle Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pavēstīja, ka runa neesot par lidrobota nokrišanu, bet gan par drona spārna fragmentu, ko pludmalē izskalojusi jūra.

Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu, tā ir ukraiņu lidrobota atlūza.

Tā kā turpinās izmeklēšana, KaPo pagaidām nevar sniegt sīkāku informāciju par notikušo, norādīja Tūle.

Vakar 20:20
Ar pretīgām lamām slavenais Dmitrijs Medvedevs rediģē Krievijas vidusskolniekiem paredzēto sabiedrības zinību mācību grāmatu

Krievijas eksprezidents, tagadējais Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs kļuvis par jaunas mācību grāmatas galveno redaktoru. Ar psihiski nevesela cilvēka tirādēm slavenais Medvedevs noteicis saturu jaunajā sabiedrības zinību mācību grāmatai, kas paredzēta 9.–11. klašu skolēniem.

Vairāk lasiet šeit.

Vakar 19:33
Vācija piegādā Ukrainai piecas bruņotas MEDIGUARD ātrās palīdzības automašīnas

Vācija piegādāja Ukrainas Nacionālajai gvardijai piecas bruņotas MEDIGUARD ātrās palīdzības automašīnas, kurās ņemtas vērā pieredze, kas gūta kaujas apstākļos, un kuras aprīkotas ar aizsardzību pret bezpilota lidaparātiem, lai uzlabotu izdzīvotspēju. 

Vakar 18:44
Orjolā pamanīta improvizēta Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma

Krievija Orjolā izvietoja improvizētu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Šķiet, ka sistēmas uzstādīšanā tika izmantota uz kravas automašīnas uzstādīta palaišanas iekārta, kas aprīkota ar gaisa-gaiss raķetēm R-77-1.

Šī konfigurācija atgādina "FrankenSAM“ tipa risinājumus, kuros aviācijas raķetes tiek pielāgotas izmantošanai sauszemes pretgaisa aizsardzībā pret gaisa draudiem.

Vakar 17:55
Krievijā soda par ziedojumiem Ukrainas aizstāvjiem

Krievijas okupācijas tiesa masveidā piespriež bargus sodus par ziedojumiem Ukrainas aizstāvjiem.

Vakar 17:11
Balstoties uz atziņām no kara Ukrainā Nacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus

Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix”  un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes sistēmu piegādi un eksperimentālu ieviešanu Nacionālajos bruņotajos spēkos.

“Vietējie uzņēmēji ir radījuši inovatīvus, Nacionālo bruņoto spēku sākotnējām prasībām atbilstošus tehnoloģiskos risinājumus attālināti vadāmām sauszemes sistēmām. Esmu gandarīts, ka mērķtiecīgais darbs pie Latvijā izstrādāto sauszemes dronu sistēmu testēšanas ir vainagojies ar konkrētiem rezultātiem un noslēgtiem piegādes līgumiem,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Noslēgtie līgumi paredz bezpilota sauszemes sistēmu pakāpenisku integrāciju dažādās Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībās, kā arī ciešu sadarbību ar šo sistēmu izstrādātājiem. Balstoties uz karavīru praktisko pieredzi, strādājot ar sistēmām, un atziņām no kara Ukrainā, izstrādātāji iekārtas operatīvi pielāgos Nacionālo bruņoto spēku aktuālajām vajadzībām.

Vakar 16:34
Zviedrija aiztur Krievijas kuģi saistībā ar aizdomām par vides noziegumu

Krasta apsardze uzkāpa uz beramkravu kuģa "Hui Yuan“ netālu no Jstadas. Kuģis bija ceļā no Krievijas uz Las Palmas.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".