TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 328 820 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1180 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 894 tankus, 24 486 bruņutransportierus, 40 825 lielgabalus un mīnmetējus, 1755 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1356 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 262 033 bezpilota lidaparātus, 4579 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 92 231 automobiļus un autocisternas, kā arī 4146 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
ASV un Lielbritānijas partnerības stiprums allaž ticis izmantots, lai stātos pretī kopīgiem pretiniekiem un gādātu par pasaules drošību, un tagad tā ir nepieciešama, lai aizsargātu Ukrainu, otrdien Savienoto Valstu Kongresā sacīja Lielbritānijas karalis Čārlzs III.
"Šodien, spīkera kungs, tāda pati nelokāma apņēmība ir nepieciešama, lai aizsargātu Ukrainu un tās drosmīgo tautu - lai nodrošinātu patiesi taisnīgu un noturīgu mieru," uzsvēra britu monarhs.
Serbijas varasiestādes atcēlušas lēmumu par pilsonības piešķiršanu Čečenijas prokremliskā līdera Ramzana Kadirova māsasdēlam Jakubam Zakrijevam, vēsta serbu medijs "Nedeljnik".
Tas, ka Zakrijevam ir Serbijas pilsonība, rada "draudus sabiedriskajai drošībai", lēmumu juridiski pamatoja varasiestādes.
Lēmumu par pilsonības anulēšanu parakstījis premjerministrs Džuro Macuts.
Par to, ka Zakrijevam piešķirta Serbijas pilsonība, "Nedeljnik" ziņoja sestdien.
Pēc tam šī ziņa plaši izskanēja serbu un krievu medijos.
Zakrijevs savulaik bijis Čečenijas galvaspilsētas Groznijas mērs, kā arī vadījis Čečenijas līdera un valdības administrāciju.
Zakrijevs 2023. gada jūlijā kļuva par nacionalizētā uzņēmuma "Danone Rossija" ģenerāldirektoru.
Ungārijas parlamenta vēlēšanu uzvarētājs Pēters Maģars, kas maijā, kā sagaidāms, stāsies premjerministra amatā, izteicis ideju, ka tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vasarā varētu notikt Ukrainas Aizkarpatu apgabalā.
Partijas "Tisza" līderis Maģars savā birojā uzņēmis Ukrainas pilsētas Berehoves mēru Zoltanu Bobjaku un apspriedis ar viņu ungāru minoritātes stāvokli Ukrainā.
Tikšanās gaitā Maģars rosinājis, ka tikšanās ar Zelenski varētu notikt Berehovē.
"Mēs esam vienisprātis, ka Aizkarpatos dzīvojošo ungāru interesēs ir atjaunot Ungārijas un Ukrainas attiecības. Pamatojoties uz to, es iniciēšu tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski jūnija sākumā, simboliski - Berehovē," platformā "Facebook" paziņoja Maģars.
"Ir pienācis laiks Ukrainai izbeigt vairāk nekā desmit gadus pastāvējušos likumos noteiktos ierobežojumus, bet Aizkarpatu ungāriem - atjaunot visas savas kultūras, valodas, administratīvās un izglītības tiesības un atkal kļūt par līdzvērtīgiem un cienījamiem Ukrainas pilsoņiem," norādīja "Tisza" līderis.
"Ja šos jautājumus izdosies atrisināt, mēs noteikti varēsim sākt jaunu nodaļu Ukrainas un Ungārijas divpusējās attiecībās," piebilda Maģars.
Politiķis norādīja, ka uzskata Ukrainas 2025. gadā ierosinātos kompromisus izglītības jautājumos par "daudzsološiem, bet nepietiekamiem".
Kā pauda Maģars, situācija, kad Ukrainā eksāmenu un citu oficiālo procedūru valoda ir tikai ukraiņu valoda, kas ir Ukrainas vienīgā valsts valoda, ir netaisnīga, un vietās, kur kompakti dzīvo ungāru kopiena, ungāriem būtu jādod iespēja lietot savu dzimto valodu.
Ukrainas Nacionālās policijas brigādes "Hižak" (Plēsēji) karavīri iznīcina Krievijas bezpilota lidaparātus (FPV), kas atrodas slēpnī uz ceļiem Kostjantiņivkas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian servicemen from the “Khizhak” (Predator) Brigade of the National Police destroy 🇷🇺Russian FPV drones that are lying in wait in ambushes on the roads in the Kostyantynivka direction. pic.twitter.com/UoP08AKuju
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 28, 2026
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto rīkojumu par papildu kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)" nodošanu Ukrainai.
AM uzsver, ka konkrēto bruņumašīnu piegādes Ukrainai neietekmēs Nacionālo bruņoto spēku vajadzības un operacionālās spējas.
Valdība šodien slēgtā sēdē atbalstīja vēl kādas valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības Ukrainai, taču ministrija detalizētākus komentārus par to nesniedz.
AM 2024. gada rudenī medijiem paziņoja, ka Latvija piegādās deviņas Ukrainai savulaik no Lielbritānijas nopirktās bruņumašīnas "CVR(T)".
Ukrainian SOF middle-strike units struck a storage site for Iskander operational-tactical missile systems.
— SPECIAL OPERATIONS FORCES OF UKRAINE (@SOF_UKR) April 28, 2026
Equipment was concealed on a former missile base near the settlement of Ovrazhky, 40 kilometers east of occupied Simferopol. pic.twitter.com/TrcsLdybWm
Ukrainas Bruņoto spēku Īpašo operāciju spēki naktī uz otrdienu veikuši triecienu okupētajā Krimā, trāpot operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander" glabāšanas vietai, sociālajos tīklos pavēstīja Īpašo operāciju spēku preses dienests.
Slēptā tehnika bija izvietota bijušās raķešu bāzes teritorijā netālu no Ovražku ciemata 40 kilometrus uz austrumiem no Simferopoles, teikts paziņojumā.
No šīs vietas raķetes dažu minūšu laikā var sasniegt frontes līniju un Ukrainas aizmugures pilsētas.
Pagrīdes pretošanās kustības dalībnieki vairākkārt fiksējuši ienaidnieka raķešu palaišanu no šīs vietas.
Īpašo operāciju spēki trieciena video publicējuši sociālajos tīklos.
Krievu miljardiera Alekseja Mordašova superjahta šķērsoja Hormuza šaurumu, neskatoties uz pastāvīgajiem jūras satiksmes ierobežojumiem stratēģiskajā ūdensceļā, liecina vairākas kuģu izsekošanas platformas.
⚡️Sanctioned Russian billionaire's yacht passes through blockaded Strait of Hormuz.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) April 27, 2026
Russian billionaire Alexey Mordashov’s superyacht passed through the Strait of Hormuz despite ongoing restrictions on maritime traffic in the strategic waterway, according to multiple…
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



