TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti

Žitomiras apgabalā veikts trieciens kritiskajai infrastruktūrai, izcēlušies ugunsgrēki, divi cilvēki ievainoti, pavēstīja apgabala administrācija.

Trieciena rezultātā Zaporižjas apgabals un daļa Dņipropetrovskas apgabala uz laiku palikuši bez elektrības, paziņoja vietējās amatpersonas. Elektroapgādes atjaunošanas darbi turpinās.

Harkivā Slobodas rajonā trāpījis drons "Molņija", pavēstīja mērs Ihors Terehovs.

Trieciens veikts infrastruktūras objektam.

Krievijas karaspēks naktī uz svētdienu uzbrucis Ukrainai ar 154 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 125 no tiem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Fiksēts 22 dronu trāpījums 18 vietās un atlūzu nogāšanās divās vietās, teikts paziņojumā.

No 154 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 110 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Krievijas sāktā agresijas kara pret Ukrainu ilgums, kas 12. janvārī sasniegs 1418 dienas un tādējādi pārsniedz Padomju Savienības dalību daļā Otrā pasaules karā jeb tā dēvētajā "Lielajā Tēvijas karā", krievu sabiedrībā netiek uztverts kā trieciens režīmam, jo dominējošā impēriskā ideoloģija šo karu attaisno kā vēsturisku nepieciešamību, pauda politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts.

Viņš norāda, ka Krievijā Padomju Savienība joprojām tiek uzskatīta par augstāko krievu sasniegumu teritoriālajā un ietekmes ziņā un sabiedrības apziņā dzīva ir ideja par atgriešanos pie šāda mēroga lielvaras. Tādēļ salīdzinājums ar "Lielo Tēvijas karu" krievu masu apziņā nav uztverams kā sakāves apliecinājums, bet drīzāk kā ideoloģisks turpinājums.

Pēc Daukšta teiktā, Krievijā dominē uzskats, ka krieviem jāatgriežas savās "vēsturiskajās teritorijās", ar ko tiek saprastas bijušās Krievijas impērijas zemes. Viņaprāt, šī impēriskā ideoloģija valda ne tikai Krievijas masu medijos, bet arī sabiedrības apziņā, tādēļ Krievijas diktatora Vladimira Putina agresīvā rīcība netiek pilnībā nosodīta, bet tiek izprasta kā mēģinājums atgriezties pasaules lielvalstu vidū.

ASV prezidents Donalds Tramps noraidījis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteikumus, ka Amerikas Savienotās Valstis varētu sagūstīt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, pēc tam kad Zelenskis bija norādījis uz Vašingtonas nesenajām darbībām pret Venecuēlas diktatoru Nikolasu Maduro.

Plašāk lasīt šeit.

Sestdien, 10. janvārī, Dienvidāfrikā tika atklātas jūras mācības “Will for Peace 2026”, kas norisinās šīs valsts teritoriālajos ūdeņos līdz 16. janvārim, ziņo "Bloomberg". Mācībās vadošo lomu spēlē Ķīna, kuras vadībā šīs mācības notiek, un tai pievienojusies arī Krievija, Irāna un saimniekvalsts — Dienvidāfrika.

Kā novērotāji uz mācībām devušies Brazīlijas, Ēģiptes, Etiopijas un Indonēzijas pārstāvji. Kā norādīts Dienvidāfrikas valdības paziņojumā "mācību mērķis ir nodrošināt kuģniecības drošību un atbalstīt jūras ekonomiskās aktivitātes".

Šīs mācības norisinās laikā, kad ASV spēki pēdējās nedēļās aizturējuši vairākus naftas tankkuģus, tostarp Krievijas ēnu flotes kuģi "Marinera". Krievija, kas izmanto slēptu kuģošanas tīklu, lai apietu Rietumu sankcijas, joprojām paļaujas uz fosilā kurināmā ieņēmumiem, lai finansētu sevis uzsākto karu Ukrainā.

Sestdien, 10. janvārī, aptuveni 10 tūkstoši lietuviešu piedalījās vienotā skrējienā “Dzīvības un nāves ceļš”, lai pieminētu Brīvības aizstāvjus, ko 1991. gada 13. janvārī nonāvēja padomju karaspēks.

Aptuveni 10 000 dalībnieku veica simbolisko 9 kilometru distanci no Antakalnes kapiem līdz Viļņas Televīzijas tornim – vietai, kur pirms 33 gadiem notika viens no traģiskākajiem un nozīmīgākajiem notikumiem Lietuvas vēsturē. "Sirsnīgs paldies visiem, kas skrēja un bija kopā ar mums," pateicību pauž Lietuvas robežsardzes dienests.

1991. gadā naktī uz 13. janvāri padomju karaspēka īpašās vienības ar militāro tehniku iebrauca neapbruņotu Viļņas televīzijas torņa aizstāvju pūlī un sāka šaut uz civiliedzīvotājiem. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti. Tas notika nepilnu gadu pēc tam, kad Lietuva bija pasludinājusi valsts neatkarību.

2019. gadā Viļņas apgabaltiesa aizmuguriski notiesāja 67 apsūdzētos saistībā ar tā laika notikumiem, tostarp vairākus Padomju Savienības specdienestu vadītājiem. Viņi atzīti par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Krievija notiesātos izdot Lietuvai atteikusies.

Foto pieejami šeit: https://jauns.lv/raksts/arzemes/690651-desmit-tukstosi-lietuviesu-vienota-skrejiena-piemin-1991-gada-brivibas-aizstavjus

Ukrainas Aizsardzības spēki sestdien, 10. janvārī, īstenojuši precīzus triecienus pret vairākām Krievijas armijas infrastruktūras vietām, tai skaitā naftas noliktavu Volgogradas apgabalā un vairākiem militāriem mērķiem okupētajās Ukrainas teritorijās.

Ukrainas Ģenerālštābs paziņojumā norāda ka “Ukrainas Aizsardzības spēku vienības triecienā skāra Žutovas naftas noliktavu Volgogradas apgabalā.” Mērķim tika trāpīts, bet bojājumu apjoms vēl tiek precizēts. Noliktava, iespējams, tika izmantota degvielas piegādēm Krievijas armijas vienībām.

Volgogradas apgabala gubernators Andrejs Bočarovs sociālajā tīklā "Telegram" ziņoja, ka krītošas bezpilota lidaparātu atlūzas izraisījušas ugunsgrēku naftas noliktavā. Viņš arī piebilda, ka tuvējās apdzīvotās vietās dzīvojošie varētu tikt evakuēti, un iespējamai evakuācijai sagatavots pagaidu izvietošanas punkts Oktjabrskas 2. vidusskolā. Krievijas "Telegram" kanālos tiek ziņots arī par trauksmi un sprādzieniem Krasnodaras teritorijā, tostarp apgalvots, ka uzbrukts naftas pārstrādes rūpnīcai Slavianskā pie Kubānas.

Vienlaikus Ģenerālštābs paziņoja, ka precīzi raidītie dronu uzbrukumi sasniedza arī Krievijas 19. motorizētās strēlnieku divīzijas bezpilota lidaparātu noliktavu okupētajā Zaporižjas apgabalā, kā arī dronu vadības punktu Pokrovas apkaimē Donckas reģionā. Triecienos okupētajās teritorijās tika skarti arī citi Krievijas militārie objekti, tajā skaitā personāla koncentrācijas vieta 76. gaisa desanta divīzijai Kurahivkā un tanku bataljona pavēlniecības postenis Hurnikā. Šie uzbrukumi tika veikti ar uzbrukuma droniem, un precīzs Krievijas zaudējumu apjoms vēl tiek skaitīts.

Nakts laikā no 9. uz 10. janvāri Krievijas Volgogradas apgabalā dzirdētas eksplozijas, un ziņots par ugunsgrēku.

Reģiona gubernators Andrejs Bočarovs pavēstīja, ka uguns izcēlusies pēc tam, kad uz noliktavas teritorijas nokrituši dronu atlūzas.

Ukraina sagaida, ka Krievija sniegs atbildi uz ASV atbalstīto pārrunāto miera plānu līdz janvāra beigām, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Prezidents precizēja, ka cer saņemt Maskavas reakciju pirms viņš un ASV prezidents Donalds Tramps galīgi saskaņos papildu līgumus par pēckara drošības garantijām un atjaunošanas finansējumu. Pasaules ekonomikas forums Davosā, Šveicē, kas notiks no 19. līdz 23. janvārim, piedāvās iespēju Zelenska un Trampa tikšanās sarunām par šiem jautājumiem.

Vatikāns decembra beigās mēģinājis pārliecināt Amerikas Savienotās Valstis izrādīt pacietību un ļaut bijušajam Venecuēlas līderim Nikolasam Maduro saņemt patvērumu Krievijā, ziņo The Washington Post, atsaucoties uz informētiem avotiem un valdības dokumentiem. 

Sarunās, kuras vadīja Vatikāna valstsvīrs kardinals Pjetro Parolins, tika apspriests variants, ka Krievija būtu gatava piešķirt Maduro patvērumu, ja viņš piekristu atkāpties no varas un saņemtu drošības garantijas. Daļa no piedāvājuma bija, ka Prezidents Vladimirs Putins garantētu viņa drošību, norāda avoti.