TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien izsauca Krievijas vēstniecības pārstāvi, lai izteiktu protestu pret Lietuvas un citu valstu diplomātiskajām misijām Kijivā izteiktajiem draudiem.

Krievijas pārstāvim tika iesniegta diplomātiskā nota, kurā Lietuva izteica stingru protestu par Krievijas Ārlietu ministrijas izteikto brīdinājumu ārvalstu vēstniecībām un starptautiskajām organizācijām Kijivā nodrošināt sava personāla un pilsoņu "savlaicīgu evakuāciju" Krievijas trieciena Kijivai draudu dēļ.

Notā uzsvērts, ka tādi paziņojumi ir uzskatāmi par tiešiem, ciniskiem un nepieredzētiem draudiem pielietot spēku pret ārvalstu vēstniecībām un Kijivas iedzīvotājiem.

Vajadzētu panākt, lai Krievijai hibrīddraudi un dronu uzbrukumi maksā vēl dārgāk, uzsvēra Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš piektdien Rīgā piedalījās diskusijā "Eiropas drošības nākotne: perspektīva no austrumu flanga".

Ņemot vērā aizvadīto dienu kontekstu ar dronu incidentu Latvijā, viņš akcentēja, ka tieši ES austrumu robežā var saprast, ka Krievijas draudi ES un NATO nepazudīs. Dombrovska ieskatā Krievija patlaban atklāti draud ES un NATO dalībvalstīm ne tikai politiskajā retorikā, bet arī ar hibrīddraudiem un dronu uzbrukumiem.

Ukrainas 77. gaisa mobilā brigāde Kupjanskas ass virzienā iznīcināja Krievijas lauka munīcijas noliktavu netālu no Berestovas. Pēc tam, kad izlūkošana atklāja šo vietu, bezpilota lidaparātu (FPV) dronu operatori uzbruka noliktavai un iznīcināja munīcijas krājumus.

Eiropas Savienības (ES) aizsardzība ir krustcelēs iespējamā ASV lēmuma dēļ par izstāšanos no NATO, pauda Eiropas Tautas partijas (EPP) frakcijas koordinators drošības un aizsardzības jautājumos Nikola Paskāls de la Parte, piedaloties Rīgā notikušajā diskusijā "Eiropas drošības nākotne: perspektīva no austrumu flanga".

Viņaprāt, jautājums ir arī par to, vai ES aizsardzību organizēs sakārtotā vai nesakārtotā veidā, vai būs skaidri mērķi, vai šajā plānā ir paredzēta palīdzība no ASV. Spāņu politiķis klāstīja, ka nav skaidrs, vai jārēķinās ar labāko vai sliktāko scenāriju, ja ASV nolems nepalīdzēt NATO.

De la Parte secināja, ka ES institūcijām ir jāizstrādā plāns Eiropas aizsardzības veidošanai. Tas nozīmē, ka aizsardzībai būs vajadzīga Eiropas tehnoloģiski industriālā bāze un integrēti militārie spēki. Politiķa ieskatā nevar arī "nolikt uz galda naudu" un pēc tam domāt, ko ar to darīt. Viņaprāt, tas viss ir jāsaplāno.

Sirskis paziņoja, ka Krievija plāno saražot miljoniem FPV dronu un kaujas detaļas droniem, savukārt Ukraina stiprina savas bezpilota sistēmas.

Pieaugot dronu lomai frontes līnijās, Ukrainas militārā vadība analizē ienaidnieka darbības un stiprina savas tehnoloģiskās un organizatoriskās spējas. Par to ziņoja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks. Pēc militārās izlūkošanas ziņojuma uzklausīšanas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka Krievija plāno līdz 2026. gadam saražot 7,3 miljonus bezpilota lidaparātu (FPV) un 7,8 miljonus kaujas vienību dažāda veida droniem.

Saskaņā ar izlūkdienestu datiem, krievi steidzami izvieto četrus pulkus, 24 divīzijas un 162 baterijas, lai atvairītu Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumus, kā arī stiprina Maskavas un Krasnodaras apgabala slāņveida pretgaisa aizsardzību. "Krievi palielina savus bezpilota lidaparātu spēkus, kopējot Ukrainas risinājumus: tehniskos, taktiskos un organizatoriskos," atzīmēja Sirskis. 

Neskatoties uz šiem soļiem, Ukraina saglabā iniciatīvu. Tās priekšrocības FPV dronu jomā pieaug. Kopš decembra bezpilota sistēmas ir iznīcinājušas vairāk okupantu, nekā Krievija spēj mobilizēt. Vien aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti veica gandrīz 357 000 kaujas misiju, uzbruka vairāk nekā 160 000 mērķiem un iznīcināja vairāk nekā 7700 ienaidnieka bezpilota lidaparātu operatoru pozīcijas. Vidējā trieciena sistēmas uzbruka 424 ienaidnieka mērķiem attālumā līdz 250 km.

Lietuvas parlaments pieņēmis rezolūciju, kurā nosoda lietuviešu vēsturiskā mantojuma iznīcināšanu Krievijā un aicina Ārlietu ministriju rīkoties, lai to aizstāvētu.

Kā norādīts Seima rezolūcijā, pēdējos gados Krievijā ir slēgtas lietuviešu skolas, mainīti muzeju nosaukumi, kā arī noņemtas piemiņas plāksnes un pieminekļi, kas saistīti ar lietuviešu kultūru un vēsturisko atmiņu. Kā piemēri minēti dzejnieka Kristijona Donelaiša muzeja pārdēvēšana un filozofa Vilhelma Storosta-Vīdūna piemiņas plāksnes demontāža Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvā, kā arī pieminekļa izsūtītajiem nojaukšana Tomskā.

"Pēdējā gada laikā daudzas lietuviešu kopienas ārzemēs ir sazinājušās ar mums, ziņojot par vēsturiskā un kultūras mantojuma iznīcināšanu. Pēdējais piliens bija notikumi Tomskā," sacīja Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Remiģijus Motuzs.

Nebūs trieciens pa Kijivu, jo nebija uzbrukums Sarkanajā laukumā, paziņoja Putina palīgs Jurijs Ušakovs.

Eksperti uz karu Ukrainā joprojām raugās caur pagātnes prizmu, piektdien ievadreferātā Saeimā notiekošajā konferencē "Visaptverošas aizsardzības koncepcija: stratēģiskā komunikācija sabiedrības noturībai" norādīja Ukrainas Nacionālās gvardes pirmā korpusa "Azov" štāba priekšnieks, pulkvedis Arsens Dmitriks.

Viņš atzina, ka mums visiem bijis pārāk maz laika un pietiekami daudz šķēršļu no Krievijas puses, lai saprastu, kas patiesībā ir šis jaunais totālais karš un kādā jaunā pasaulē tas notiek.

"Eksperti joprojām raugās uz šo karu caur pagātnes prizmu, meklējot modeļus 20. gadsimtā, pagātnes traģēdijās un mēģina to uzlikt uz principiāli jaunas nelineāras 21. gadsimta arhitektūras. Tas atgādina cilvēku, kurš meklē adresi mūsdienu megapolē, izmantojot viduslaiku karti. Mūsdienu megapolē vajadzētu to visu atcerēties, lai izvairītos no atkārtošanas, bet atkārtošana vairs nebūs, jo pilsēta vairs nav tā, jo laiki ir citi, draudi ir citi un iespējas ir citas," uzsvēra pulkvedis.

Krievijas karš pret Ukrainu nav tikai militārs konflikts, bet arī ilgstošs uzbrukums patiesībai un demokrātijai, piektdien konferencē Saeimā par stratēģisko komunikāciju uzsvēra Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).

Viņš norādīja, ka Krievijas propaganda nav nejaušība, bet gan gadu desmitiem attīstīts stratēģisks instruments, kura mērķis ir graut demokrātiju, likt apšaubīt faktus un šķelt sabiedrību gan Ukrainā, gan citur.

Polija piektdien kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības (ES) valsti, kas ar Eiropas Komisiju (EK) parakstījusi aizdevuma līgumu par gandrīz 44 miljardiem eiro savas militārās rūpniecības modernizācijas finansēšanai.

"Šis ir pagrieziena punkts gan Polijas, gan Eiropas Savienības vēsturē," līguma parakstīšanas ceremonijā teica Polijas premjerministrs Donalds Tusks. "Polija būs drošāka šajos grūtajos un ļoti riskantajos laikos," viņš piebilda.

Polija pašlaik atvēl aizsardzībai 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES.