Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

 

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: iebrukuma diena Krievijā var kļūt par svētku dienu 18

Pasaulē
2023. gada 25. oktobrī 10:33 2023. gada 25. oktobrī 10:33 | Papildināts, 16. februārī 22:41
 
Ziņu
nodaļa
| Jauns.lv
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

  Nākamais Igaunijas armijas komandieris kritizē Rietumu militārās palīdzības ierobežojumus Ukrainai 12:04

Rietumvalstu lēmums ierobežot Ukrainai nodoto ieroču izmantošanu tikai tās teritorijā bija kļūda, paziņoja nākamais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris pulkvedis Andruss Merilo.

"No militārā viedokļa tā bija acīmredzama muļķība. Šāda ierobežojuma noteikšana izmaksājusi ļoti dārgi, un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc Ukraina ir atgriezusies aizsardzības pozīcijās un cenšas atvairīt Krievijas pretuzbrukumu," intervijā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacīja Merilo.

  Zelenskis: Karš beigsies, kad pasaule sapratīs Putina draudu līmeni 12:03

Krievijas karš pret Ukrainu ātri beigsies, kad pasaule beidzot sapratīs diktatora Vladimira Putina režīma globālo draudu patieso līmeni, intervijā ASV telekanālam "Fox News" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Putins ir pārkāpis visas sarkanās līnijas. Viņš ir neadekvāts cilvēks, kas draud visai pasaulei un apgalvo, ka iznīcinās NATO. Un viņš to mēģinās darīt. Kad pasaule to sapratīs, karš beigsies," sacīja Zelenskis.

Pasaule nav gatava režīma maiņai Krievijā, norādīja Ukrainas prezidents.

"Pasaule nav gatava tam, ka Putins zaudē varu. Pasaulei ir bail no izmaiņām Krievijas Federācijā. Savienotās Valstis, Eiropas valstis, globālie dienvidi var panākt izmaiņas," uzsvēra Zelenskis.

  Zelenskis: Karš beigsies, kad pasaule sapratīs Putina draudu līmeni 11:41

Krievijas karš pret Ukrainu ātri beigsies, kad pasaule beidzot sapratīs diktatora Vladimira Putina režīma globālo draudu patieso līmeni, intervijā ASV telekanālam "Fox News" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Putins ir pārkāpis visas sarkanās līnijas. Viņš ir neadekvāts cilvēks, kas draud visai pasaulei un apgalvo, ka iznīcinās NATO. Un viņš to mēģinās darīt. Kad pasaule to sapratīs, karš beigsies," sacīja Zelenskis.

  Eksperts: Stratēģiski svarīgais punkts Ukrainas karā pret Krieviju ir Armjanskas ieņemšana 11:27

Stratēģiski svarīgais punkts Ukrainas karā pret Krieviju ir Armjanskas ieņemšana, tvēsta Latvijas Ārpolitiskas institūta (LĀI) pētnieks un Baltijas Aizsardzības koledžas lektors Krievijas militārās un stratēģiskajās studijās Sandis Šrāders.

Runājot par šī gada prognozēm karalaukā, ka Šrāders norādīja, ka ukraiņiem pavirzīties uz priekšu ir ārkārtīgi sarežģīti - pietrūkst artilērijas un munīcijas, pietrūkst visa veida krājumi, taču svarīgākā ir gaisa aizsardzība, tāpēc sabiedrotajiem pēc iespējas ātrāk vajadzētu sniegt palīdzību Ukrainai.

Pēc Šrādera paustā, tas, kas ir solīts, ir viena lieta, taču ne mazāk svarīgi ir tas, kas notiek frontes līnijā. Patlaban Hersonā ukraiņi ir tikuši pāri upei un pāri tiltiem un nedaudz pavirzījuši frontes līniju uz priekšu. Stratēģiski ir svarīgi, lai Ukrainas armija ieņemtu Armjansku. Tādā gadījumā Ukrainas armija tiktu galā ar lidlaukiem, piegādes ķēdēm un citiem stratēģiskiem punktiem, lai pilnībā atbrīvotu valsti no okupantu karaspēka.

Eksperts atzīmēja, ka, neskatoties uz Krimas tiltu, ko ukraiņu spridzina, ir nepieciešams tikt galā ar vēl diviem. Ja ukraiņiem izdotos ieņemt Armjansku, tad viņi varētu tikt galā ar visām gaisa aizsardzības sistēmām un nodrošināt to, ka krievi vairs nespēs veikt piegādes Krimā esošajiem militārajiem spēkiem. Tā, viņaprāt, būtu taktiskā un praktiskā lieta attiecībā uz Ukrainas dienvidiem.

  Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 408 240 10:45

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 408 240 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1000 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 6526 tankus, 12 410 bruņutransportierus, 9916 lielgabalus, 999 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 682 zenītartilērijas iekārtas, 339 lidmašīnas, 325 helikopterus, 7628 bezpilota lidaparātus, 1903 spārnotās raķetes, 25 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 12 960 automobiļus un autocisternas, kā arī 1575 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

  Krievijas skolās apgūs Putina interviju, ar analīzi gan var būt nepatikšanas 10:22

PSRS laikā 80. gadu sākumā skolēniem bija obligāti jāizlasa tā laika līdera Leonīda Brežņeva grāmata “Mazā zeme”, bet Putina Krievijā par mācību līdzekli skolās kļūs amerikānim Takeram Karlsonam sniegtā “intervija”.

Atbilstoši materiāli publicēti Krievijas Izglītības ministrijas mācību programmu portālā. Divas stundas garie Putina murgi par vēsturi raksturoti kā “nozīmīgs izglītības resurss”, ieteicams izmantošanai vēstures, ģeogrāfijas, sociālo zinātņu, pat svešvalodu un informātikas stundās un “patriotiskās audzināšanas kontekstā.

Skolotājiem ieteikts organizēt klases debates, tikai viegli iedomāties, kas notiks ar tiem, kas sāks kritizēt Putina atklāsmes, it sevišķi, ja kāds nopietni uztvers aicinājumu ķerties pie “drošu informācijas avotu identifikācijas”. Sevišķi interesanti būs, kad skolēni nonāks līdz Putina paziņojumam, ka Otro pasaules karu izraisījusi Polija, kas vienkārši nokaitinājusi Hitleru.

9. februārī Krievijas TV kanālos Putina “izrāde” gan lielu ievērību nav guvusi – ar 2,9% reitingu tā laikā no 4. līdz 11. februārim ieņēma tikai 19. vietu.

  Aizvadītās nedēļas Krievijas propagandas raidījumi visvairāk izcēlās tieši ar noklusēto un nepateikto 10:00

Klusuma amplitūda ir visai plaša - sākot no Ukrainas veiktā Krievijas karakuģa uzspridzināšanas līdz Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nogalināšanai. Protams, netika pieminēti Krievijā notikušie protesti pēc Navaļnija nogalināšanas. Tāpat atšķirībā no Rietumu medijiem krievi neuzskatīja par vajadzīgu pieminēt, ka Krievija meklēšanā izsludinājusi ārvalstu parlamentos un valdībās esošos "nacistus", tostarp Latvijas politiķus.

Savukārt tas, par ko krievu propagandisti runāja un turklāt ļoti skaļi, ir Ukrainas pilsētas Avdijivkas ieņemšana, kas, viņuprāt, esot tikai aizsākums turpmāko uzvaru virknē.

Tajā pašā laikā ASV televīzijas kanāls CNN vēsta, ka pati par sevi Ukrainas sakāve Avdijivkā neparedz būtiskas izmaiņas Ukrainai. Tam ir tikai mēreni stratēģiska nozīme. Tomēr Ukraina šo pilsētu noturēja desmit gadus, kopš Krievijas pirmā iebrukuma 2014.gadā Donbasa reģionā. Ukraina paziņoja par brīvprātīgu aiziešanu no pilsētas pēc mēnešiem ilga Krievijas milzīga spiediena, ko, iespējams, veicināja dažas politiskās realitātes.

Kā ziņo CNN, Ukrainas politikas kritiķi apgalvo, ka Bahmutas - vēl vienas pilsētas austrumu frontē, kuras ieņemšanai pagājušajā gadā Maskava bija gatava izšķērdēt tūkstošiem dzīvību, - aizsardzība maksāja Kijivai resursus, ko tā būtu labāk veltījusi pretuzbrukumam dienvidos pagājušajā vasarā. Līdz ar to aiziešana no Avdijivkas saistīta ar nevēlēšanos atkārtot Bahmutas scenāriju.

Tāpat propagandisti plaši atspoguļoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina interviju Pāvelam Zarubinam un kārtējo reizi apsprieda Putina "viedumu".

Neiztika arī bez gariem pārspriedumiem par Rietumus pārņēmušo nacismu un to, ka Eiropa izstrādājusi īpašu nacisma "reabilitēšanas sistēmu". Propagandists Vladimirs Solovjovs pat nekautrējās Otrā pasaules kara sabiedrotos apvainot tajā, ka viņiem nekad neesot bijušas pretenzijas pret nacismu.

Vairāk lasi šeit.

  Vai ASV palīdzības pārtraukšana Ukrainai nozīmētu Krievijas uzvaru? 09:40

Aizvadītajos divos Ukrainas kara gados ASV bijušas vienas no lielākajām Ukrainas atbalstītājām nevienlīdzīgajā cīņā pret Krieviju. Taču patlaban lēmums par kārtējās palīdzības piešķiršanu ir nobremzēts ASV politiķu iekšējo domstarpību dēļ. Ukraina jau sāk izjust munīcijas trūkumu, bet krievu raķetes un droni tikmēr turpina postīt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to Lielas jautājums: “Vai ASV palīdzības pārtraukšana Ukrainai nozīmētu Krievijas uzvaru?”

Jurģis Liepnieks spriež, ka bez Amerikas palīdzības situācija karalaukā var izvērsties dramatiska - tas neko nedod, ka Ukrainā ir pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”, ja tām nav munīcijas – jaunas raķetes. Un plus vēl – frontes līnija, kurā Krievija šobrīd ārkārtīgi spēcīgi aktivizējusies, lai arī pagaidām tai nekādu dižu panākumu nav.

Aigars Rostovskis norāda, ka pašreizējā Krievija savā agresivitātē apstāsies tikai tur, kur to ar spēku apstādinās. Tādēļ Eiropai jāmobilizējas, lai palīdzētu Ukrainai, it sevišķi tādēļ, ka resursu vai naudas tam pietiek. Pēteris Šmidre Teic, ka noteiktos ierobežojumus Ukrainā kā un kur var vai nevar lietot tai atvēlētos Rietumu ieročus var pat nodēvēt pat par sankcijām pret ukraiņiem: “Nu tie noteikumi, kur un kādus ieročus var pielietot, ka pa Krieviju nedrīkst šaut... Nu, nezinu, ja salīdzinām ar sankcijām pret Krieviju, tad jājautā, kas šajā situācijā svarīgāks, kur bargākas sankcijas?”

Izvērstāku ekspertu skaidrojumu skaties šeit.

  Ģenerālis Pudāns: "Ukrainas puse pašlaik spēj veikt tikai aizsardzības operācijas" 09:30

Ukrainas armija šobrīd saskaras ar personāla nogurumu un atjaunošanu, tādēļ tā pašlaik spēj veikt tikai aizsardzības operācijas, vēsta Latvijas Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns.

Ģenerālis norāda, ka "Krievija pašlaik vērojamo Ukrainas vājumu mēģinās izmantot savā labā, tomēr strauji uzbrukuma manevri un triecieni, viņaprāt, nav paredzami".

Vairāk lasi šeit.

  Ukraina naktī iznīcinājusi 23 no 31 Krievijas raidītā drona 09:00

Aizvadītajā naktī Krievija no okupētās Krimas palaidusi 31 dronu "Shahed". Ukrainas spēkiem izdevies notriekt vairumu no tiem.

Ukrainas pretgaisa aizsardzība aizvadītajā naktī notriekusi 23 no 31 trieciendrona "Shahed", ko Krievija raidīja pret mērķiem Ukrainā, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

Droni notriekti virs Odesas, Mikolajivas, Dņipropetrovskas un Poltavas apgabaliem. Tie palaisti no Krievijas Krasnodaras novada un okupētās Krimas.

Vairāk lasi šeit.

  UNHCR: 40% Ukraiņu nepieciešama humānā palīdzība un aizsardzība 08:46

Aptuveni 40% Ukraiņu nepieciešama humānā palīdzība un aizsardzība, lēš ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR).

UNHCR atzīmē, ka divu kadu laikā, kas aizritējuši kopš atkārtotā Krievijas iebrukuma sākuma, visā Ukrainā raķešu apšaudēs un bombardēšanā nodarīti masveida postījumi un miljoniem pārvietoto personu nākotne joprojām ir neskaidra.

Patlaban pasaulē patvērumu ir meklējuši gandrīz 6,5 miljoni bēgļu no Ukrainas, bet aptuveni 3,7 miljoni cilvēku joprojām ir piespiedu kārtā pārvietoti valsts iekšienē.

Saskaņā ar UNHCR nesen veiktā pētījuma provizoriskajiem secinājumiem lielākā daļa aptaujāto Ukrainas bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu - attiecīgi 65% un 72% - joprojām pauž vēlmi kādu dienu atgriezties mājās. Tomēr šis īpatsvars ir samazinājies, jo vairāk cilvēku pauž nedrošību notiekošā kara dēļ.

UNHCR pētījums "Apturētās dzīves: Ukrainas bēgļu, bēgļu repatriantu un valsts iekšienē pārvietoto personu ieceres un perspektīvas" ir balstīts uz intervijām, kas veiktas šā gada janvārī un februārī ar aptuveni 9900 bēgļiem no Ukrainas, valsts iekšienē pārvietoto personu un repatriantu mājsaimniecībām valstī un ārpus tās.

Aptaujātie pārvietotie iedzīvotāji kā galveno faktoru, kas kavē viņu atgriešanos, min Ukrainā valdošo nedrošību, taču viņu bažas saistītas arī ar ekonomisko iespēju un mājokļu trūkumu. UNHCR galvenā prioritāte ir mājokļu remonts Ukrainā, lai cilvēki varētu palikt savās mājās. Līdz šim ir izremontēti vairāk nekā 27 500 mājokļu. Tomēr no Ukrainā aptaujātajiem bēgļiem, kas atgriezušies, vairāk nekā puse - 55% - norādīja, ka darba iespēju ir mazāk, nekā viņi cerēja.

  Bundestāgs noraida raķešu "Taurus" piegādi Ukrainai 08:30

Vācijas parlaments ceturtdien noraidījis opozīcijas iesniegto rezolūciju par spārnoto raķešu "Taurus" piegādi Ukrainai, bet pieņēmis alternatīvu rezolūciju, kurā aicināts paplašināt palīdzību Ukrainai un piegādāt tālas darbības rādiusa ieročus.

Līdz šim kanclers Olafs Šolcs bloķējis Vācijā ražoto "Taurus" nodošanu Ukrainai, paužot bažas, ka tālās darbības rādiusa raķetes var tikt izmantotas Krievijas teritorijas apšaudei, kas varot novest pie karadarbības eskalācijas.

Par opozīcijā esošo konservatīvo (CDU/CSU) iesniegto rezolūciju balsoja tikai 182 deputāti, kamēr 480 balsoja pret.

Vairāk lasi te.

  Dānija un Ukraina parakstījušas drošības vienošanos 08:14

Dānija un Ukraina parakstījušas drošības vienošanos, kurā Dānija apņēmusies turpmākos desmit gadus sniegt militāro palīdzību Ukrainai.

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, paziņojot par vienošanās noslēgšanu, uzsvēra, ka Ukraina var būt droša par Dānijas atbalstu.

Dānijas Ārlietu ministrija norādīja, ka šādas drošības vienošanās ir G7 iniciatīvas rezultāts. Iniciatīvu pašlaik atbalsta 32 valstis un Eiropas Savienība (ES). Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste ir to valstu vidū, kas jau noslēgušas šādus līgumus ar Ukrainu.

Vienlaikus Frederiksena paziņoja par 15.palīdzības paketi Ukrainai aptuveni 1,7 miljardu kronu (aptuveni 230 miljonu eiro) apmērā. Paketē iekļauts finansējums 15 000 artilērijas lādiņu iegādei, kurus sadarbībā ar Čehiju paredzēts dāvināt Ukrainai tuvākajos mēnešos.

Dānija ir vairākkārt sniegusi Ukrainai militāro atbalstu, kā arī apsolījusi F-16 iznīcinātājus. Lidmašīnu piegāde, kas sākotnēji bija plānota gada mijā, ir aizkavējusies, bet ceturtdien Dānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukraina varētu sagaidīt pirmos F-16 jau šovasar. Tomēr tas būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, tai skaitā Ukrainas pilotu apmācības.

  Putins represiju mērogu ziņā pārspējis visus PSRS ģenerālsekretārus, izņemot Staļinu 07:54

Izdevums "Projekt" publicējis apjomīgu pētījumu, kurā tika analizētas krimināllietas un administratīvās lietas, kas tika nodotas tiesām Krievijas Federācijā no 2018. - 2023. gadam, tas ir, Vladimira Putina ceturtā prezidenta pilnvaru termiņa laikā.  

"Projekt" autori nonāca pie secinājuma, ka represiju mērogā Vladimirs Putins "sen ir pārspējis gandrīz visus padomju ģenerālsekretārus, izņemot vienu – Josifu Staļinu". Vairāk lasi šeit.

  Lielbritānija nosaka jaunas sankcijas Krievijai 07:13

Lielbritānija ceturtdien, tuvojoties otrajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, paziņoja par jaunu sankciju noteikšanu Maskavai.

Sankcijas ir vērstas pret munīcijas ražotājiem, elektronikas uzņēmumiem, dimantu un naftas tirgotājiem, un to mērķis ir samazināt Krievijas diktatora Vladimira Putina ieroču arsenālu, norāda Lielbritānijas Ārlietu ministrija.

Jaunās sankcijas ir vērstas pret 14 fiziskām un juridiskām personām, kas saistītas ar munīcijas, piemēram, raķešu palaišanas sistēmu, raķešu un sprāgstvielu ražošanu. Tostarp sankcijas noteiktas J.M.Sverdlova rūpnīcai, kas ir lielākais Krievijas munīcijas ražotājs.

  Kremlis gatavo Krievijas iedzīvotājus ilgstošam karam ar Ukrainu un Rietumiem, ziņo britu izlūkdienests 23:54

Ieilgušo karu Ukrainā Kremlis pamato ar to, ka viņi it kā karo ar Rietumiem. Krievijas iedzīvotājus gatavo dzīves līmeņa pazemināšanai, vēsta Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Ziņojumā norādīts, ka 14. februārī Krievijas prezidenta pārstāvis Dmitrijs Peskovs žurnālistiem sacīja, ka, lai gan "speciālā militārā operācija" sākās kā operācija pret Ukrainu, laika gaitā tā izpaudās kā karš pret kolektīvajiem Rietumiem, karš, kad kolektīvo Rietumu valstis ar ASV priekšgalā ir tieši iesaistītas šajā konfliktā.

Pēc Lielbritānijas izlūkdienestu domām, tas kopumā atbilst Krievijas oficiālās retorikas tendencei, kas mēģina attaisnot kara ilgumu un Krievijas upuru apmērus, attēlojot karu kā tiešu konfliktu ar Rietumiem.

Peskovs arī atzina, ka "specoperācija" "var ilgt nedaudz ilgāk, bet tas nemainīs lietu gaitu".

"Šī ir daļa no oficiālā Krievijas naratīva, kuras mērķis gandrīz noteikti ir sagatavot valsts iedzīvotājus ilgstošam konfliktam un ar to saistītajam dzīves līmeņa pazeminājumam valstī, vienlaikus nodrošinot pārliecību par Krievijas galīgo uzvaru," atzīmēja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

 

  Polija garantēs, ka militārā un humānā palīdzīvu Ukrainu sasniegs bez kavēšanās 23:40

Polija kritiskās infrastruktūras objektu sarakstam pievienos robežas šķērsošanas punktus ar Ukrainu, kā arī ceļu un dzelzceļa posmus, lai sniegtu 100% garantiju, ka militārā palīdzība, aprīkojums, munīcija un humānā palīdzība Ukrainu sasniegs bez kavēšanās.

 

  Eksperti Krievijas aktīvu konfiskāciju Rietumos uzskata par likumīgu 23:29

Krievijas iesaldēto aktīvu konfiskācija atbilst starptautiskajām tiesībām, teikts desmit rietumvalstu tieslietu ekspertu atzinumā, kas sagatavots G7 valstīm, vēsta aģentūra "Bloomberg", kas arī iepazinusies ar šo dokumentu.

Tā kā Krievija veikusi "kliedzošos pārkāpumus" attiecībā uz tiesisko kārtību, kas izveidojusies pēc Otrā pasaules kara, starptautiskās tiesības pieļauj "likumīgus pretpasākumus", lai pārliecinātu valsti pārkāpēju "izbeigt savu prettiesisko uzvedību", norādīja eksperti.

"Kopējā kompensācijas summa nedrīkst pārsniegt summu, kas pienākas no Krievijas par nodarīto kaitējumu," teikts dokumentā.

  Okupanti draud konfiscēt mājokļus okupētajā Ukrainas teritorijā 22:46

Pārbaudot okupēto teritoriju iedzīvotājus, krievi pieprasa nekustamo īpašumu pārreģistrāciju. Par šīs kārtības neievērošanu iebrucēji draud atņemt mājokli, ziņo Nacionālais pretošanās centrs.

Nacionālais pretošanās centrs norāda, ka okupanti turpina reidus okupētajā Ukrainas teritorijā: pārbauda tālruņus, lai noskaidrotu sadarbību ar aizsardzības spēkiem un Krievijas pases klātbūtni.

Pēdējā laikā iebrucēji arvien lielāku uzmanību pievērš dokumentu noformēšanai saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem.

"Ja īpašums nav reģistrēts atbilstoši ienaidnieka prasībām, tiek draudēts to konfiscēt un nodot Krievijas militārpersonām vai krieviem, kas ieradušies strādāt okupētajā teritorijā," informē Nacionālais pretošanās centrs.

  Krievijas lidmašīna nometusi aviobumbu uz Belgorodas apgabalu 22:25

Krievijas lidmašīna nesen nometa aviācijas bumbu FAB-250 uz Belgorodas apgabalu. Tomēr oficiālās iestādes par to klusēja, vēsta "ASTRA".

Izdevums raksta, ka 18. februārī Soloti ciemā tika atrasts FAB-250. Varas iestādes evakuēja aptuveni 150 vietējos iedzīvotājus. Tajā pašā dienā Krievijas aviācijas bumba izmēģinājumu poligonā tika iznīcināta.

Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs aviācijas bumbu nosauca par "sprādzienbīstamu priekšmetu" un neatklāja tās rašanās iemeslus.

"Valuiski pilsētas rajonā Soloti ciemā sprādzienbīstamu priekšmetu atrada un likvidēja Krievijas Aizsardzības ministrijas inženieru grupa. Seku nebija," raksta Gladkovs.


Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".

Citi šobrīd lasa

Retro mode ir kļuvusi par stila augstāko pilotāžu
Nepieciešams izmeklējums ar kontrastvielu? Cik ļoti tā kaitē veselībai? 1
Krievijas skolās apgūs Putina interviju, ar analīzi gan var būt nepatikšanas
Skatīt visus komentārus