TEKSTA TIEŠRAIDE. ES vienojas atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, kas ļaus turpināt cīņu pret okupantiem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
23. aprīļa rītā princis Harijs izkāpa no vilciena Ukrainas galvaspilsētā. Vizītes laikā viņš tikās ar partneriem un atbalsta organizācijām, kas ikdienā strādā sarežģītos apstākļos, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem. Vairāk lasi šeit.
Gorkijas naftas sūknēšanas stacija ir daļa no Surgutas-Gorkijas-Polockas naftas cauruļvada un sūknē naftu pa maģistrālajiem naftas cauruļvadiem, padarot to par leģitīmu mērķi Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Vairāk lasi šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 23. aprīļa rītam sasnieguši 1 322 550 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1100 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 888 tankus, 24 441 bruņutransportieri, 40 574 lielgabalus un mīnmetējus, 1752 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1351 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 253 430 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 91 127 automobiļus un autocisternas, kā arī 4134 specializētās tehnikas vienības.
Naktī uz ceturtdienu Krievijas karaspēka triecienos Dnipro nogalināti divi cilvēki, bet astoņi ievainoti, pavēstīja Dnipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.
Triecienā cietusi dzīvojamā apbūve, vairākos pilsētas rajonos izcēlušies ugunsgrēki, norādīja apgabala vadītājs.
Cietis vismaz viens daudzstāvu dzīvojamais nams, liesmas pārņēmušas vairākus dzīvokļus.
Ukrainas Gaisa spēki naktī uz ceturtdienu brīdināja, ka Dņipro virzienā lido vairāki krievu trieciendroni.
Ukrainas karavīri arī brīdināja par vairākām citām dronu grupām, kas pamanītas Zaporižjas, Krivijrihas rajonos, kā arī Sumu, Harkivas un Poltavas apgabalos.
Naktī uz ceturtdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 155 uzbrukuma dronus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 139 no krievu droniem.
Fiksēti 11 uzbrukuma dronu trāpījumi deviņās apkaimēs. Vēl četrās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.
Krievija var sākt konfliktu ar NATO 12 mēnešu laikā pēc tam, kad būs beidzies Maskavas sāktais karš pret Ukrainu, brīdinājis Nīderlandes Militārās izlūkošanas dienests (MIVD).
MIVD ikgadējā ziņojumā par drošības apdraudējumiem teikts, ka gadījumā, ja Krievijas sāktais karš pret Ukrainu beigsies, Krievija gada laikā varētu atjaunot savu militāro potenciālu un sākt reģionālu konfliktu ar NATO, un konflikta mērķis būtu nevis militāra uzvara, bet gan politiska Rietumvalstu destabilizācija.
Karu atbalstošie "Telegram" kanāli publicēja ziņojumus par plašu piesārņojumu Tuapsē pēc uzbrukumiem naftas infrastruktūrai.
Krievijas agresiju atbalstošie "Telegram" kanāli un propagandisti ir sākuši asi kritizēt triecienu sekas naftas infrastruktūrai Tuapsē. Vairāk lasi šeit.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka dosies uz Maskavu, lai atzīmētu Otrā pasaules kara beigas, taču nepiedalīsies 9. maija militārajā parādē.
Fico paziņoja, ka parādes vietā noliks ziedus pie Nezināmā kareivja kapa.
Pirms vizītes Maskavā premjerministrs dosies uz Minheni, kur apmeklēs memoriālo kompleksu bijušās nacistu Dahavas koncentrācijas nometnes vietā.
Eiropas Savienība (ES) plāno samazināt finansējumu Venēcijas biennālei saistībā ar plānoto Krievijas paviljona atvēršanu.
"Kamēr Krievija bombardē muzejus, iznīcina baznīcas un cenšas izdzēst Ukrainas kultūru, tai nevajadzētu ļaut izstādīt savu [mākslu]. Krievijas atgriešanās Venēcijas biennālē ir morāli nepareiza," otrdien pēc ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes Luksemburgā paziņoja Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. Viņa pavēstīja, ka ES plāno samazināt finansējumu Venēcijas biennālei.
Krievija iepriekš, konsultējoties ar biennāles fondu, paziņoja, ka šogad atkal piedalīsies Venēcijā notiekošajā laikmetīgās mākslas izstādē un piepildīs savu paviljonu ar vietējo mākslinieku darbiem. Ukraina un daudzi ES dalībvalstu politiķi protestē pret šādu notikumu pavērsienu.
Negaidītais naftas ieņēmumu pieaugums, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos, nepalīdzēs Krievijai izvest savu ekonomiku no krīzes. Naftas eksporta ieņēmumi pieauga līdz jaunam rekordam, taču tas nav izraisījis jaunu izaugsmi. Iemesls tam ir tāds, ka Krievijas ekonomika cīnās ar augstām procentu likmēm, vāju ražošanu un pārkaršanu, ko izraisa militārie izdevumi, ziņo "Bloomberg". Krievijas augošie naftas ieņēmumi neglābs Putinu, jo valsts ekonomika jau balansē uz recesijas robežas.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
