TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcijas un neatkarīgā tīmekļa izdevuma "Mediazona" žurnālisti sadarbībā ar brīvprātīgo komandu noskaidrojuši vismaz 155 368 Ukrainā kritušo Krievijas karavīru vārdus.
Pēdējo divu nedēļu laikā sarakstam pievienoti 3226 kritušo vārdi.
Trešdaļa no kritušajiem, kā vārdus izdevies fiksēt, ir brīvprātīgie. Vēl pirms gada brīvprātīgie bija tikai 15% no kopējā kritušo skaita. No kritušajiem brīvprātīgajiem 44% bijuši vecumā no 45 līdz 55 gadiem.
Starp visiem Ukrainā likvidētajiem iebrucējiem vidējais vecums ir 38 gadi.
Starptautiskajā forumā Turkmenistānā, kas 12. decembrī bija veltīts valsts pastāvīgās neitralitātes 30. gadadienai, Pakistānas premjerministram Šehbazam Šarifam bija paredzēta tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, taču šī tikšanās izvērtās negaidītā veidā.
Plašāk lasīt šeit.
Vācijas Ārlietu ministrija izsaukusi Krievijas vēstnieku saistībā ar vērienīgu kiberuzbrukumu un dezinformācijas operāciju Vācijas vēlēšanu kampaņas laikā, piektdien paziņojis ministrijas pārstāvis.
Kiberuzbrukumu Vācijas gaisa satiksmes kontroles dienestam 2024. gada augustā nepārprotami var saistīt ar Krievijas hakeru grupējumu "Fancy Bear", norādīja preses pārstāvis.
"Mūsu izlūkošanas dati pierāda, ka par šo uzbrukumu ir atbildīgs Krievijas militārais izlūkdienests GRU," viņš piebilda.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ar lielu balsu vairākumu vienojušās bloka jurisdikcijā esošos Krievijas aktīvus iesaldēt uz nenoteiktu laiku, tādējādi novēršot pirmo šķērsli šo līdzekļu izmantošanai Ukrainas atbalstam.
Līdz šim Krievijas aktīvi tika bloķēti saskaņā ar sankciju mehānismu, kas bija jāatjauno ik pēc sešiem mēnešiem, par to nobalsojot visām 27 ES dalībvalstīm. Šī kārtība traucēja izmantot Krievijas aktīvus, lai finansētu ilgtermiņa kredītus Ukrainai.
Kremlim draudzīgā Ungārija vairākkārt draudēja vairs neatbalstīt periodiskus pagarinājumus Krievijas aktīvu iesaldēšanai.
Krievijas gaisa triecienā ostai Ukrainas Odesas apgabalā bojāts Turcijas kompānijas prāmis, paziņojusi Kijiva.
"Krievija veica raķešu triecienu pret civilās ostas infrastruktūru Odesas apgabalā," platformā "Telegram" paziņoja Ukrainas vicepremjers Oleksijs Kuleba, norādot, ka bojāts Turcijas prāmis, taču cietušo nav.
Russians have attacked a Turkish ship in Odesa, according to media reports.
— Jürgen Nauditt 🇩🇪🇺🇦 (@jurgen_nauditt) December 12, 2025
We are awaiting a response from Erdoğan, who spoke with Putin today. https://t.co/AvU7XDkVpT pic.twitter.com/ZR8x3ZSjF8
Ukrainas Īpašo operāciju spēki (SSO) sadarbībā ar pretestības kustību "Melnā dzirkstele" Kaspijas jūrā devuši triecienu diviem Krievijas transporta kuģiem, piektdien pavēstījuši SSO.
Civilie kuģi "Kompozitor Rahmaninov" un "Askar-Saridža" tika izmantoti militāro kravu pārvadāšanai starp Irānu un Krieviju. Tie bija pakļauti ASV sankcijām.
Varas maiņa Vašingtonā ir novedusi pie dramatiskas ASV politikas maiņas attiecībā uz Ukrainas uzbrukumiem Krievijas naftas loģistikai. Šādi uzbrukumi tagad tiek uzskatīti par instrumentu spiediena izdarīšanai uz Kremli un sarunu paātrināšanai, neskatoties uz eskalācijas un globālā tirgus traucējumu riskiem.
"The Atlantic" vēsta, ka Donalda Trampa administrācija faktiski ir devusi Ukrainai atļauju uzbrukt Krievijas "ēnu flotei" – kuģiem, kas pārvadā naftu, neievērojot sankcijas. Turklāt dažos gadījumos ASV puse ir sniegusi Kijivai izlūkošanas datus šādām operācijām.
Jaunā ziņojumā ir izklāstītas Maskavas hibrīdprovokācijas Norvēģijas Svalbāras arhipelāgā kopš 2014. gada, tostarp sabotāža, simboliskas parādes un juridisks spiediens.
Russia’s not just attacking Ukraine — it’s undermining Norway’s Arctic sovereignty too.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 11, 2025
A new report outlines Moscow’s hybrid provocations in the Norwegian archipelago of Svalbard since 2014, including sabotage, symbolic parades, and legal pressure. https://t.co/ICbojt08Rn
Eiropas Komisija plāno piešķirt Ukrainai 90 miljardus eiro budžeta atbalstam 2026.–2027. gadam, paziņoja budžeta komitejas vadītāja Roksolana Pidlasa. Saskaņā ar "reparāciju aizdevuma" plāna projektu palīdzība tiktu sadalīta starp aizsardzības ražošanu/iepirkumiem (Ukrainā un ES) un makrofinansiālo atbalstu.
🇪🇺🇺🇦 The European Commission plans to allocate €90 billion in budget support to Ukraine for 2026–2027, according to budget committee head Roksolana Pidlasa. Under the draft "reparations loan" plan, aid would be split between defense production/procurement (in Ukraine & EU) and… pic.twitter.com/8qEu8NxFq9
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 12, 2025
Divi krievu karavīri redzami padodamies Ukrainas "Dienvidu" grupai netālu no Novodaņiļivkas, Zaporižjā. Lai novērstu draudzīgās uguns bezpilota lidaparātu uzbrukumus, Ukrainas spēki nodrošināja viņu drošu eskortu. Saskaņā ar vienības sniegto informāciju, šajā apgabalā 24 stundu laikā padevās 12 krievu karavīri.
Two Russian soldiers are seen surrendering to Ukraine’s "South" group near Novodanylivka, Zaporizhzhia. To prevent friendly-fire drone strikes, Ukrainian forces ensured their safe escort. According to the unit, 12 Russians surrendered in this area in just 24 hours. pic.twitter.com/8RT9WTyWUS
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 12, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



