TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Ģenerālštābs paziņoja, ka Aizsardzības spēki uzbrukuši sankcijām pakļautam tankkuģim MARQUISE, kamēr tas dreifēja ar izslēgtu AIS signālu, gaidot jūrā, lai no cita kuģa iekrautu Krievijas naftu.
Ukraine’s General Staff said Defense Forces struck the sanctioned tanker MARQUISE while it was drifting with its AIS signal off, waiting at sea to load Russian oil from another vessel. #Russia pic.twitter.com/eKjzqCbBFQ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 29, 2026
Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiulina to pateica tieši.
Pirms 2022. gada lielie uzņēmumi paļāvās uz lētiem Rietumu aizdevumiem, izmantojot ārvalstu kapitālu paplašināšanai. Pēc sankcijām šī piekļuve tika pārtraukta.
Tagad ekonomika arvien vairāk ir atkarīga no vietējiem līdzekļiem — augstas inflācijas un strauju procentu likmju apstākļos.
😆 Russians’ savings are now the main source of funding for the country’s economy
— NEXTA (@nexta_tv) April 29, 2026
Central Bank chief Elvira Nabiullina said it outright.
Before 2022, major businesses relied on cheap Western loans, using foreign capital to expand. After sanctions, that access was cut off.
Now… pic.twitter.com/CexokK9Zu3
Pēc viņas teiktā, situācija tiek kontrolēta: speciālisti veic regulārus mērījumus un paplašina laboratorijas kapacitāti uz vietas.
🤡 “There is no health risk for residents of Tuapse at the moment,” — says Rospotrebnadzor chief Anna Popova
— NEXTA (@nexta_tv) April 29, 2026
According to her, the situation is under control: specialists are conducting regular measurements and expanding on-site lab capacity.
No risk, everything is under… https://t.co/XKk6nIrLab pic.twitter.com/l9AXTwpoAM
Laikā no 27. līdz 28. aprīlim Bezpilota sistēmu spēku karavīri uzbruka "Tor" pretgaisa aizsardzības sistēmai, divām radaru stacijām, speciālās vienības "BARS-Sarmat" izvietošanas vietai un dronu ražošanas un aprīkojuma centram, kā arī citu vienību izvietošanas punktiem un munīcijas noliktavai.
Video publicējis Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts "Madjārs" Brovdi.
❗️Series of strikes at operational depth by the Unmanned Systems Forces of the Armed Forces of 🇺🇦Ukraine (AFU).
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 29, 2026
Between 27–28 April, servicemen of the Unmanned Systems Forces struck a Tor air defence system, two radar stations, a deployment site and a drone production &… pic.twitter.com/WyHJHfD8tI
Ukrainas aviācijas trieciens ar augstas precizitātes aviācijas bumbu pa Krievijas bruņoto spēku personāla koncentrācijas vietu.
475. triecienpulka "Code 9.2" dronu operatori uz dienvidiem no Zaporižjas atklāja, uzbruka un iznīcināja Krievijas P-18 "Terek" radara staciju. Stacija atradās aizmugurē, 150 km attālumā no kontakta līnijas.
Izlūkdienests ir ieguvis Krievijas dokumentus, kuros izklāstīti Krievijas pretpasākumi pret Ukrainas kontaktiem ar partneriem, kas noslēgti bezpilota lidaparātu darījumu ietvaros.
Par to savā "Telegram" kanālā ziņo Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pēc Ārējā izlūkdienesta vadītāja Oļega Lugovska ziņojuma Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir ieguvusi Krievijas dokumentus, kuros izklāstīti Krievijas pretpasākumi pret Ukrainas kontaktiem ar partneriem, kas noslēgti bezpilota lidaparātu darījumu ietvaros.
"Krievijas politiskā vadība jau ir noteikusi Ukrainas spēju iegūt papildu investīcijas kā vienu no galvenajām problēmām. Liegt Ukrainai piekļūt investīcijām un izjaukt divpusējo sadarbības līgumu drošības un ieroču ražošanas jomā Krievija noteikusi par ārpolitikas prioritāti," viņš norādīja.
Pēc prezidenta teiktā, Krievijas īpašie centieni šajā kontekstā būs vērsti uz to, lai pretotos Ukrainas sadarbībai ar partneriem Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģionā.
Pēc Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukuma Transņeftj objektam Permā sākās "naftas lietus", kas līdzīgs Tuapsē redzētajam. Debesis virs pilsētas klāja biezi melni dūmi, un uz iedzīvotāju drēbēm, ādas, logiem un automašīnām parādījās eļļaini melni plankumi. Uzbrukums bija vērsts pret staciju, kas atbild par naftas uzglabāšanu un izplatīšanu. Saskaņā ar sociālo mediju ziņojumiem krievi arvien asāk sāk izjust Putina uzsāktā kara sekas.
ES sankcijas žņaudz Krievijas ekonomiku, savā runā Eiropas Parlamentā paziņoja Urzula fon der Leiena: "To ietekme ir tāda, ka Kremlis ierobežo piekļuvi internetam un brīvu saziņu. Krievija ir nonākusi aiz digitālā dzelzs priekškara. Bet, ja vēsturei ir viena mācība, tā ir tāda, ka sienas galu galā krīt."
❗️Russia has found itself behind a digital Iron Curtain — European Commission President
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 29, 2026
EU sanctions are strangling the Russian economy, Ursula von der Leyen stated during her speech in the European Parliament:
“Their impact is such that the Kremlin is restricting access to the… pic.twitter.com/Rg3Cu1jaYp
Maskavā pirms 9. maija tiks ieviesti stingri sakaru ierobežojumi, atsaucoties uz diviem avotiem, vēsta raidorganizācijas BBC krievu redakcija.
Saskaņā ar BBC sarunu biedru teikto 5., 7. un 9. maijā tiks ierobežoti visi mobilie sakari un, iespējams, īsziņu sūtīšana, kā arī "balto sarakstu" darbība. Tā dēvētajos baltajos sarakstos varasiestādes iekļauj interneta resursus, kas pieejami mobilā interneta ierobežojumu laikā.
Paredzams, ka sakaru ierobežojumi būs spēkā ne tikai Maskavas centrā, bet arī Maskavas apvedceļa robežās, informēja BBC avoti, no kuriem viens ir pietuvināts telekomunikāciju uzņēmumam "Rostelekom", bet otrs saistīts ar citu telekomunikāciju operatoru.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



