TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti mēģina nosaldēt Ukrainas iedzīvotājus, ar raķetēm un droniem pilsētas ziemas spelgonī atstājot bez elektrības
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina atklājusi modernizēto Ruta Block 2 spārnoto raķeti, ko izstrādājusi "Destinus". Jaunā sistēma lepojas ar vairāk nekā 450 km darbības rādiusu, 250 kg smagu kaujas galviņu un modernu mākslīgā intelekta vadītu navigāciju, kas spēj iekļūt slāņveida pretgaisa aizsardzībā pat spēcīgas elektroniskās karadarbības apstākļos.
Atšķirībā no iepriekšējā modeļa, kas bija tuvāks uz droniem balstītai sistēmai, Ruta Block 2 ir uzlabots korpuss sliktas novērošanas nodrošināšanai, salokāmi spārni elastīgām palaišanas iespējām un termiskā attēlveidošana precīzai mērķēšanai.
Destinus, ko dibināja Krievijā dzimušais uzņēmējs Mihails Kokoričs, kurš tagad dzīvo Nīderlandē, ir sadarbojies ar vairākiem Eiropas uzņēmumiem, lai uzlabotu sistēmu. Komponenti ietver Spānijas neatkarīgu GPS navigācijas sistēmu un kaujas mākslīgo intelektu, ko izstrādājusi Shield AI, padarot Ruta Block 2 ļoti izturīgu pret traucēšanu un traucējumiem.
Lai gan operatīvās izvietošanas datums nav norādīts, Ukrainas spēki jau ir izmantojuši iepriekšējo Ruta sistēmu kaujā. Ruta Block 2 ieviešana liecina par Kijivas nodomu paplašināt savu tālas darbības rādiusa precīzo trieciena arsenālu un samazināt atkarību no ārvalstu sistēmām.
Ukraine has revealed the upgraded Ruta Block 2 cruise missile, developed by Destinus. The new system boasts a range of over 450 km, a heavy 250 kg warhead, and advanced AI-guided navigation capable of penetrating layered air defenses, even under heavy electronic warfare.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 15, 2026
Unlike… pic.twitter.com/oByVzp5oNy
400 ēkas bez apkures, elektrība tikai 3 stundas dienā, temperatūra krietni zem nulles. Eksperta spriedums: gadu desmitiem ilga infrastruktūras nolaidība nozīmē, ka ātra risinājuma nav — dažas ēkas var palikt neapkurinātas līdz pat pavasarim.
Kyiv faces its worst energy crisis of the war: 400 buildings without heat, electricity just 3 hours a day, temperatures below freezing. Expert verdict: decades of infrastructure neglect mean there's no quick fix—some buildings may stay cold until spring
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 15, 2026
📷 Suspilne pic.twitter.com/5gS9Rbyudp
Papildu "DniproOsint" analīze apstiprina Ukrainas triecienu "Atlant-Aero" rūpnīcai Taganrogā 13. janvārī. Satelītattēli rāda trāpījumus galvenajai ražošanas hallei un palīgēkām. Rūpnīcā tiek ražoti "Molnija" tipa droni un citi bezpilota lidaparāti. Pēc uzbrukuma galvenajā hallē bija redzams ugunsgrēks.
Further analysis from DniproOsint confirms a Ukrainian strike on the Atlant-Aero plant in Taganrog on Jan 13. Satellite imagery shows hits on the main production hall and auxiliary buildings. The facility manufactures Molniya-type drones and other UAVs. After the attack, a fire… https://t.co/2QTPJkfXG1 pic.twitter.com/IGhD2Rx3HT
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 15, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian FPV/interceptor drone shoots down rare 🇷🇺Russian reconnaissance UAV Knyaz Veshchy Oleg pic.twitter.com/otUWlN5MsH
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 15, 2026
Ukrainas Nacionālās gvardes brigāde "Hartija" atvaira Krievijas uzbrukumu Harkivas apgabalā, nogalinot aptuveni 70 Krievijas karavīrus. Pēc vairāku dienu uzbrukumiem, kājnieku, bezpilota lidaparātu operatoru un artilērijas vienību koordinētie centieni veiksmīgi apturēja okupantu virzību.
Eiropas Savienība (ES) samazinās Krievijas naftas maksimālo cenu no 47,6 dolāriem līdz 44,1 dolāram par barelu, teikts ceturtdien publiskotajā ES paziņojumā.
Jaunie naftas cenas griesti spēkā stāsies no 1. februāra.
Līgumiem, kas noslēgti pirms šī datuma, ir paredzēts pārejas periods, kas noteiks, ka darījumi saistībā ar šiem līgumiem jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 16. aprīlim.
Sadarbojoties Vācijai, Nīderlandei, Šveicei, Ukrainai un Lielbritānijai, veikti reidi pret diviem hakeru grupējuma "Black Basta" locekļiem Ukrainā, kā arī izdots orderis grupējuma līdera, Krievijas pilsoņa, aizturēšanai, ceturtdien paziņojusi Vācijas prokuratūra.
"Black Basta" izmanto ļaunprogrammatūras, lai šifrētu sistēmas un pēc tam pieprasītu naudu par to atjaunošanu. No 2022. gada marta līdz 2025. gada februārim hakeri izspieda simtiem miljonu eiro no aptuveni 600 uzņēmumiem un valsts iestādēm visā pasaulē, teikts Vācijas prokuratūras paziņojumā.
Cietušie galvenokārt bija uzņēmumi Rietumu industrializētajās valstīs, taču upuru vidū bija arī slimnīcas un citas valsts iestādes, norādīts paziņojumā.
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena ceturtdien paziņoja, ka tiks izveidota darba grupa, lai apspriestu iespējas uzlabot drošību Arktikā, bet uzsvēra, ka tas nemaina faktu, ka ASV ambīcijas iegūt Grenlandi paliek nemainīgas.
"Tas, protams, ir nopietns jautājums, un tāpēc mēs turpinām centienus, lai nepieļautu, ka šāds scenārijs kļūst par realitāti," viņa piebilda.
Lai atbalstītu Dāniju, šodien Grenlandē ieradās Eiropas militārā misija, kuru veido karavīri no Francijas, Zviedrijas, Vācijas un Norvēģijas.
A rare sight of a Russian tank in all-white winter camouflage. pic.twitter.com/Aeb8BdIYOh
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) January 14, 2026
15. janvārī Krievijas drons ietriecās UNESCO Pasaules mantojuma buferzonā Ļvivas centrā, sabojājot vitrāžas 20. gadsimta sākuma Svēto Olgas un Elizabetes baznīcā un izsitot logus 1892. gada skolas ēkā.
Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs publicēja videoierakstu, kurā redzams, kā gaisa mērķis nokrīt rotaļu laukumā netālu no Banderas pieminekļa. Tikmēr komunālais darbinieks tīra sniegu un nemeklē patvērumu. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
