TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija veikusi masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas aizsardzības spēki spēs noturēt pozīcijas gar Dņepras gultni Zaporižjas virzienā, neskatoties uz Krievijas karaspēka mēģinājumiem aktivizēties un labvēlīgajiem laikapstākļiem, "Ukrainas Radio" ēterā paziņojis militārais eksperts Pavlo Narožnijs.
Eksperts atzīst, ka pašreizējie laikapstākļi zināmā mērā ir izdevīgi pretiniekam – ilgstošais sals līdz mīnus 10 grādiem ļauj okupantiem pārvietoties pa ledu gar bijušās Kahovkas ūdenskrātuves gultni. Tomēr viņš uzsvēra, ka Ukrainas puse šādam scenārijam ir gatavojusies un visi frontes iecirkņi ir piesegti ar mīnu laukiem un inženiertehniskiem šķēršļiem.
Narožnijs norāda, ka ziema nebūs mūžīga un, pēc viņa aplēsēm, jau pēc mēneša sāksies atkusnis, kas padarīs Krievijas vienību pārvietošanos gar Dņepras gultni neiespējamu. Tieši tādēļ eksperts ir pārliecināts, ka Ukrainas aizsardzība šajā frontes iecirknī tiks noturēta.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns svētdien priekšvēlēšanu kampaņas runā nosauca Ukrainu par Ungārijas ienaidnieci.
"Ukraiņiem ir jāpārtrauc pastāvīgi pieprasīt Briselē, lai Ungāriju atslēdz no lētās Krievijas enerģijas," Orbāns sacīja priekšvēlēšanu kampaņas runā Sombathejā, valsts rietumos.
"Kamēr Ukraina to dara, tā ir mūsu ienaidniece," Orbāna teikto citē Ungārijas ziņu aģentūra MTI.
Orbāns tiek uzskatīts par Krievijas diktatora Vladimira Putina tuvāko sabiedroto Eiropas Savienībā (ES), un viņa valsts ir atkarīga no Krievijas gāzes un naftas piegādēm. Atšķirībā no citām ES valstīm Ungārija Orbāna vadībā nav nopietni centusies atbrīvoties no atkarības no Krievijas energoresursiem.
Ungārijā 12. aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas. Orbānu, kurš pie varas atrodas jau 16 gadus, un viņa vadīto labēji populistisko partiju "Fidesz" gaida līdz šim nepieredzēta konkurence no opozīcijas līdera Pētera Maģara vadītās konservatīvās Cieņas un brīvības partijas ("Tisza").
Sabiedriskās domas aptaujās "Tisza" apsteidz "Fidesz". Daudzi ungāri ir neapmierināti ar ekonomikas stagnāciju, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un skandāliem, kas iedragājuši ticību valdībai.
ASV vadošās militārpersonas pirmo reizi piedalās svarīgās sarunās ar Krieviju un Irānu, kas iezīmē Baltā nama vadītāja Donalda Trampa jauno diplomātijas stratēģiju, kurā militārpersonas tieši ietekmē ārpolitiku.
Kā ziņo aģentūra "Associated Press" (AP), Donalds Tramps pieņēmis diplomātijā neierastu lēmumu, augsta līmeņa sarunās tieši iesaistot militārās amatpersonas.
Aģentūra uzsver, ka ASV armijas ministrs Dens Driskols uzņēmies vadošo lomu sarunās par Krievijas izraisītā kara izbeigšanu Ukrainā. Viņa uzdevums ir uzturēt nepārtrauktu saikni ar Ukrainas varasiestādēm starplaikos starp oficiālajām sarunu kārtām.
Driskols darbojas kā galvenais vidutājs starp Kijivu un ASV delegāciju, tostarp Džaredu Kušneru un īpašo pārstāvi Stīvu Vitkofu, tādējādi garantējot dialoga nepārtrauktību.
Tāpat AP norāda, ka sarunām Abū Dabī pievienojies ģenerālis Aleksus Grinkevičs – ASV Eiropas pavēlniecības komandieris un NATO spēku virspavēlnieks Eiropā.
Eksperti norāda, ka viņa iesaistīšanas mērķis ir atjaunot tiešus augsta līmeņa militāros kontaktus ar Kremli, lai nodrošinātu stabilu platformu ilgstoša miera panākšanai.
Krievijā turpinās mīklainu incidentu virkne, kuros iesaistītas augsta ranga militārpersonas. Nākamajā dienā pēc Maskavā notikušā atentāta pret Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) vadītāja vietnieku ģenerālleitnantu Vladimiru Aleksejevu dīvainā ceļu satiksmes negadījumā cietis arī viens no bijušā aizsardzības ministra un pašreizējā Drošības padomes sekretāra Sergeja Šoigu tuvākajiem līdzgaitniekiem – ģenerālmajors Aleksandrs Volosovs.
Incidents noticis sestdien ap pulksten 17.00 Rubļovas šosejas rajonā, uz apvedceļa netālu no Volosova dzīvesvietas. Saskaņā ar avotu sniegto informāciju, Volosova "premium" klases Ķīnas ražojuma krosovers "Changan UNI-K" pēkšņi zaudējis vadāmību. Ziņojumā teikts, ka automašīnai, kas aprīkota ar privileģētām valsts reģistrācijas numura zīmēm, pēkšņi atteikušas bremzes.
Avārija notikusi uz ceļa ar nelielu satiksmes intensitāti, kas, pēc sarunbiedru teiktā, ļāvis izvairīties no traģiskām sekām. Sadursmes rezultātā priekšā braucošais automobilis ticis vien izmests sāņus. Eksperti norāda: ja tehniskā kļūme būtu piemeklējusi uz noslogotas šosejas, iznākums, visticamāk, būtu bijis pavisam cits.
Volosovs ir uzskatāms par vienu no senākajiem un uzticamākajiem Šoigu sabiedrotajiem. Laikā, kad Šoigu vadīja Krievijas Ārkārtas situāciju ministriju, Volosovs ieņēma ministra pirmā vietnieka amatu. Vēlāk, sekojot Šoigu uz Aizsardzības ministriju, Volosovs no 2016. līdz 2017. gadam vadīja Krievijas federālo aģentūru "Specstroj". Faktu, ka avārija notikusi tikai diennakti pēc uzbrukuma GRU ģenerālim Aleksejevam, novērotāji neuzskata par nejaušību, un tas piesaistījis pastiprinātu uzmanību šim notikumam.
Publicētajā videomateriālā redzamas sasalušas un bojātas iekārtas. Lielākajā daļā reģionu, tostarp Kijivā, ir ieviesti ārkārtas elektroenerģijas padeves pārtraukumi — līdz 20 stundām dienā, un dažos rajonos elektroenerģija ir pieejama tikai 1–2 stundas. Pašlaik ir apturēti plānotie stundu pārtraukumi.
Ukraine’s Energy Ministry shows damage to power facilities
— NEXTA (@nexta_tv) February 8, 2026
The released footage shows frozen and inactive equipment. In most regions, including Kyiv, emergency power outages are in place — up to 20 hours a day, with electricity available for just 1–2 hours in some areas.… pic.twitter.com/Ny2QOSqjgW
Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju ziņām, Novorosijskas ostā ir notikušas eksplozijas. Kopš vakardienas šajā apgabalā darbojas Ukrainas bezpilota lidaparāti.
Explosions are reported at the port in Novorossiysk, according to locals. Since yesterday, Ukrainian drones are active in the area. #Russia pic.twitter.com/CaRrLu4awO
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 8, 2026
Jau ceturto gadu, apliecinot nepārtrauktu atbalstu Ukrainas tautai, Ventspils novada Popē notiks labdarības pasākums – veltījums Ukrainai. 24. februārī plkst. 19.00 Popes kultūras nama iekšpagalmā sāksies labdarības pasākums “Spēka dziesmas Ukrainai”. Šī gada pasākuma vadmotīvs ir dziesma kā spēka avots.
Latviešu tautai dziesma vēsturiski bijusi cerības, izturības un gara spēka simbols, un šajā vakarā ar dziesmu šis spēks tiks nodots Ukrainas tautai. Karš vēl nav beidzies, un tieši tāpēc ir īpaši svarīgi turpināt būt klātesošiem ar līdzcietību, vienotību un praktisku atbalstu.
Pasākumā piedalīsies Ventspils novada jauktais koris “Dzintara balsis”, Ventspils jauktais koris “Kaiva”, Arvis Sanders, duets “Reimaņi”, trio “Pirmsmums” – Estere Busule, Ieva Ivona un Sabīne Mustermane.
Iedzīvotāji 24. februāra vakarā aicināti ziedot Ukrainas armijas atbalstam, īpaši ņemot vērā aukstās sezonas apstākļus. Šogad īpaši nepieciešamas zeķes (adītas vai termo), ķīmiskie ķermeņa sildītāji, ziemas cimdi un cepures, kafija “3 in 1”, tēja, pretsāpju medikamenti, sūkājamās tabletes kaklam, konservi, aplejamās zupas, ģeneratori – elektroapgādes problēmas Ukrainā šobrīd ir īpaši akūtas un saglabāsies arī pavasarī. Popē ikvienam būs iespēja izgatavot spēka zīmes, kā arī par ziedojumiem baudīt jaunsargu vārīto zupu.
Valsts drošības dienests (VDD) prognozē, ka Latvijas ekonomiskajai drošībai izaicinājumus turpinās radīt ar preču plūsmām austrumu virzienā saistītie sankciju apiešanas riski. Sankciju pārkāpēji turpinās attīstīt jaunas sankciju apiešanas shēmas, padarot tās arvien sarežģītākas un grūtāk konstatējamas. Latvijas atbildīgajiem dienestiem būs jāturpina ieguldīt lieli resursi sankciju apiešanas gadījumu identificēšanā, izmeklēšanā un novēršanā.
Ņemot vērā joprojām pastāvošo atsevišķu Latvijas uzņēmumu iesaisti ekonomiskajā sadarbībā ar Krieviju un Baltkrieviju, daļā Latvijas transporta nozares uzņēmumu pakāpeniski var mazināties ieinteresētība ievērot līdz šim īstenoto principiālo atteikšanos no biznesa darījumiem ar minētajām valstīm. VDD vērtējumā Latvijai jāturpina ievērot stingra nostāja, kas vērsta uz turpmāku Krievijas un Baltkrievijas ekonomiskās klātbūtnes samazināšanu, prognozē VDD.
VDD neprognozē būtisku investīciju pieplūdumu no Latvijai nedraudzīgām valstīm. Vienlaikus riskus turpinās radīt ar šīm valstīm saistītās kapitāla plūsmas, īpaši biznesa darījumos ar trešajām valstīm, kuros iesaistītas sankcijām pakļautās preces un pakalpojumi.
Krievijas ziņojumos teikts, ka pēc kārtējā uzbrukuma Lučhas termoelektrostacijai 8. februārī aptuveni 80 000 Belgorodas iedzīvotāju palika bez apkures.
Tika skarta arī Belgorodas elektropārvades apakšstacija. Prognozēts, ka gaisa temperatūra pazemināsies līdz mīnus 4 līdz mīnus 16 grādiem.
About 80,000 people in Belgorod were left without heating after another strike on the Luch thermal power plant on February 8, Russian reports say. The Belgorod electrical substation was also hit. Temperatures are forecast to drop to between minus 4 and minus 16 degrees. #Russia pic.twitter.com/ytGvn2P1Gr
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 8, 2026
Ukrainas atomelektrostacijas joprojām darbojas ar daļēju jaudas samazinājumu, jo bojātās apakšstacijas nespēj novadīt kodolenerģiju elektrotīklā, 8. februārī ziņoja Ukrenergo.
Dienu iepriekš Krievija uzbruka elektrotīklam ar vairāk nekā 400 bezpilota lidaparātiem un gandrīz 40 raķetēm.
Aizvadītajā naktī Krievija turpināja uzbrukumu ar vēl 101 dronu no pieciem virzieniem, vienlaikus uzbrūkot arī dzelzceļa infrastruktūrai Černihivas apgabalā.
Ukraine's atomic generation remains partially throttled down because damaged substations can't channel nuclear output into the grid, Ukrenergo reported on 8 February. Russia targeted the power grid a day before with with over 400 drones and nearly 40 missiles.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 8, 2026
Last night,…
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



