TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievu miljardiera Alekseja Mordašova superjahta šķērsoja Hormuza šaurumu, neskatoties uz pastāvīgajiem jūras satiksmes ierobežojumiem stratēģiskajā ūdensceļā, liecina vairākas kuģu izsekošanas platformas.
⚡️Sanctioned Russian billionaire's yacht passes through blockaded Strait of Hormuz.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) April 27, 2026
Russian billionaire Alexey Mordashov’s superyacht passed through the Strait of Hormuz despite ongoing restrictions on maritime traffic in the strategic waterway, according to multiple…
Vismaz 26 Ukrainas mediju darbinieki atrodas Krievijas gūstā un 147 ir nogalināti kopš pilna mēroga iebrukuma, paziņoja valsts ANO delegācija.
Krievija īsteno sistemātisku dezinformācijas, cenzūras un žurnālistu vajāšanas kampaņu visās Ukrainas teritorijās, ko tā okupē, ANO Ģenerālās asamblejas Informācijas komitejā paziņoja Ukrainas pirmais sekretārs ANO Dmitro Timošenko. Viņš nosauca atsevišķus gūstekņus pa pilsētām, uzskaitīja kopš pilna mēroga iebrukuma nogalināto žurnālistu skaitu un aicināja ANO dalībvalstis pieprasīt viņu atbrīvošanu.
Krievijas uzbrukumi Ukrainas žurnālistiem turpinās kopš 2022. gada, un viena žurnālista ķermenis ir atgriezts ar spīdzināšanas pazīmēm, un kopējais valsts civiliedzīvotāju skaits, ko Krievijas spēki aizturējuši, 2024. gadā tika lēsts uz 16 000 cilvēku.
Kremļa "Telegram" un interneta bloķēšana kopumā ir "nogalinājusi" Z kanālu sasniedzamību: vairāk nekā miljonu abonentu saturošo kanālu "Archangel Spetsnaz" lasa tikai 10% abonentu, un līdzekļu vākšana frontes vajadzībām ir strauji samazinājusies.
Kremļa interneta cenzūra ir smagi ietekmējusi propagandistus. Krievijas Z kanāls "Archangel Spetsnaz" ar 1 000 000 abonentu publicēja izmisīgu ierakstu. "Telegram" palēnināšanās dēļ sasniedzamība strauji samazinājās līdz 10% no tā auditorijas, līdzekļu vākšana frontei ir gandrīz apstājusies, un tūkstošiem abonentu atceļ abonēšanu. Tomēr Putins dienu iepriekš uzsvēra, ka interneta bloķēšana turpināsies.
"Kanāls jau ir pusmiris; nav nekādas aktivitātes," atzīst autori.
Ziņojumā arī norādīts, ka situācija Krievijas armijas frontes līnijās ir briesmīga, un palīdzība no aizmugures ir kļuvusi daudz mazāka.
Kanāla administratori situāciju raksturo tieši: "Jūs nevarat iedomāties, cik daudz agresijas mēs dzirdam: tūkstošiem cilvēku raksta pretī, sakot: "Man ir apnicis skatīties uz līdzekļu vākšanas akcijām."" Viņi līdzekļu vākšanas akcijas sauc par vienīgo veidu, kā palīdzēt karavīriem frontes līnijās, un atzīst, ka viņi "knapi savāc pietiekami daudz naudas kaut kam".
"Patriot sistēmas, kas spēj notriekt ballistiskās raķetes, būtībā atrodas "bada devas" režīmā," sacīja Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats.
Šoziem Krievija uz Ukrainu izšāva vairāk nekā 700 raķetes, no kurām ievērojama daļa bija ballistiskas, tostarp "Kinžal", "Iskander", KN-23 un S-400.
Pat nelielas, mērķtiecīgas piegādes var ievērojami stiprināt Ukrainas aizsardzību pret masveida ballistiskajiem uzbrukumiem, sacīja Gaisa spēku pārstāvis.
Aizsardzības ministrs Mihails Fjodorovs ir risinājis sarunas par kopīgiem ražošanas konsorcijiem ar starptautiskiem partneriem, lai ātrāk ražotu pretballistiskās raķetes.
Ukraine's only shield against Russia's fastest weapons is running on rations.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 28, 2026
"Patriot systems capable of shooting down ballistic missiles are essentially on a 'starvation ration,'" Ukrainian Air Force spokesman Yurii Ihnat said.
Russia fired more than 700 missiles at Ukraine… pic.twitter.com/wWFH5qZzsa
Japānas uzņēmums "Terra Drone" palielina Ukrainas pārtvērējdronu "Terra A1" un "Terra A2" ražošanu un plāno ieguldīt arī reaktīvo dzinēju dronos.
Source: https://t.co/kAqOR5gTbn
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 28, 2026
❗️Documents and chevrons of the 🇷🇺enemy seized during combat operations by Ukrainian assault troops from the ‘Morok’ battalion of the 🇺🇦225th Assault Regiment pic.twitter.com/B3wd2lIdem
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 28, 2026
💥 Smoke from Tuapse refinery can be seen hundreds of kilometers away. pic.twitter.com/00I6fb7dtN
— MAKS 25 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) April 28, 2026
421. atsevišķā bezpilota sistēmu bataljona "Sapsan" kaujinieki veica triecienu Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmai "Tor-M2", izmantojot vietēji ražotu munīciju "Bulava". Mērķis tika atklāts un izsekots ar izlūkošanas drona "Leleka" palīdzību.
❗️Fighters of the 🇺🇦421st Separate Unmanned Systems Battalion “Sapsan” struck a 🇷🇺Russian Tor-M2 air defense system using domestically produced “Bulava” munitions. The target was detected and tracked with the help of the “Leleka” reconnaissance drone. pic.twitter.com/at3VewH912
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 28, 2026
NATO apspriež iespēju atteikties no ikgadējiem samitiem un pāriet uz retāku alianses līderu tikšanās formātu, atsaucoties uz sešiem avotiem, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Saskaņā ar augsta ranga Eiropas amatpersonas un piecu NATO dalībvalstu diplomātu teikto iekšējās diskusijās tiek apsvērta iespēja rīkot samitus reizi divos gados. Dažas valstis arī pieļauj, ka 2028. gada samits varētu nenotikt, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņoja, ka ES gatavo stingru 21. sankciju paketi pret Krieviju, kas īpaši koncentrēsies uz enerģētiku, pēc tam, kad pagājušajā nedēļā tika pieņemta 20. sankciju kārta. Viņš nosauca gaidāmos pasākumus par vissvarīgākajiem.
❗️Estonian Foreign Minister Margus Tsahkna said the EU is preparing a tough 21st sanctions package against Russia focused especially on energy, after adopting the 20th round last week. He called the upcoming measures the most critical. #EU
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 28, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



