TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Melnajā jūrā deg krievu "ēnu flotes" kuģi
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas spēki publicēja videoierakstus no operācijas Melnajā jūrā pret diviem naftas kuģiem "Kairo" un "Virat", kas mēģināja sasniegt Krievijas krastu. Ja esat kuģa īpašnieks, kas cenšas iegūt Krievijas naftu, rēķinaties, ka zaudēsiet savu kuģi. Vairāk lasi šeit.
Taganrogā, Krievijas Rostovas apgabalā, Ukrainas spēki īstenoja triecienu Berieva vārdā nosauktā Taganrogas Aviācijas zinātniski tehniskā kompleksa rūpnīcai, kur tiek modernizēti bumbvedēji Tu-95 un lidmašīnas A-50. Cehā, kur tiek remontētas Tu-95 lidmašīnas, izcēlās ugunsgrēks, liecina sākotnējā informācija.
Soctīklos publicēts video par neveiksmīgu raķetes palaišanu netālu no Krievijas bruņoto spēku poligona Orenburgas apgabalā. Tā varētu būt bijusi Krievijas diktatora lepnums un prieks – "Avangard".
Videoierakstā redzams, kā raķete paceļas no poligona un dažas sekundes vēlāk nokrīt un eksplodē netālu no palaišanas vietas. Redzams spēcīgs sprādziens, kas norāda, ka tā bija bruņota. Krievijas varas iestādes, Aizsardzības ministrija un valsts mediji pilnībā klusē par notikušo. Vietējie iedzīvotāji netika evakuēti. Vairāk lasi šeit.
Krievija naktī uzbruka Ukrainai ar 36 raķetēm un 596 droniem, sestdien pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
558 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem. Notriektas arī 19 raķetes.
Krievija naktī veica kombinētu uzbrukumu, izmantojot trieciendronus un raķetes, kas tika palaistas no gaisa un zemes. Galvenais uzbrukuma virziens bija Kijivas apgabals. Uzbrukumos nogalināti trīs cilvēki un vairāki desmiti ievainoti.
29. novembra naktī Krievijas okupanti veica masveida, apvienotu gaisa triecienu Ukrainai un tās enerģētikas infrastruktūrai.
Kamēr pasaule apspriež jaunu miera plānu, Krievija turpina īstenot savu "kara plānu" — nogalināt un iznīcināt. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha sociālo mediju platformā "X" komentēja Krievijas okupantu 29. novembra apvienoto gaisa triecienu Ukrainai.
Sibiha uzsvēra, ka 29. novembra nakts Ukrainai bija ārkārtīgi grūta, jo Krievijas okupācijas armija veica gaisa triecienus pret tās civilo infrastruktūru, izmantojot 500 bezpilota lidaparātus un desmitiem spārnoto un ballistisko raķešu. Vairāk lasi šeit.
Tramps nosūtīja Vitkofu un Kušneru uz Maskavu ar piedāvājumu atzīt Krievijas kontroli pār sagrābto Ukrainas teritoriju, ziņo "The Telegraph". Eiropas sabiedrotie vairākkārt ir noraidījuši iespēju atbalstīt jebkādu vienošanos, kas pieļauj robežu pārskatīšanu ar spēku.
Trump dispatched Witkoff and Kushner to Moscow with an offer to recognize Russian control over seized Ukrainian territory, The Telegraph reports. European allies have repeatedly ruled out backing any deal that condones borders redrawn by forcehttps://t.co/cf2Ps379HQ
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 29, 2025
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 29. novembra rītam sasnieguši 1 171 700 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 910 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 381 tanku, 23 658 bruņutransportierus, 34 733 lielgabalus un mīnmetējus, 1550 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 430 lidmašīnas, 347 helikopterus, 85 343 bezpilota lidaparātus, 3995 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 463 automobiļus un autocisternas, kā arī 4010 specializētās tehnikas vienības.
Bijušais Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks pēc atlūguma iesniegšanas paziņojis, ka dosies uz fronti.
"Es dodos uz fronti un esmu gatavs jebkādām represijām. Esmu godīgs un krietns cilvēks," amerikāņu laikrakstam "New York Post" pavēstīja Jermaks. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas karavīri 10 km kājām nesa kaķi, lai to evakuētu no frontes līnijas.
Ukrainian soldiers carried a cat 10km on foot to evacuate it from the frontline. https://t.co/Dxcs1rcnKA pic.twitter.com/tbbUkUy9Rn
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) November 28, 2025
Ukrainas delegācija, tai skaitā Ukrainas bijušais aizsardzības ministrs un Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs un ārlietu ministra pirmais vietnieks Serhijs Kislica, devusies uz ASV, lai turpinātu sarunas par tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, vēsta Ukrainas mediji, atsaucoties uz aģentūru "Bloomberg".
"Bloomberg" avots ziņoja, ka Ukrainas delegācija uzturēsies Floridā, kur plānotas tikšanās ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Donalda znotu Džaredu Kušneru.
Mediji iepriekš vēstīja, ka Vitkofs plāno nākamnedēļ doties uz Maskavu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
