Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atklājas jaunas nianses, kā Trampa sūtnis Vitkofs palīdz agresorvalstij Krievijai

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atklājas...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 10:01
Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 142 droniem

Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 142 droniem, bet pretgaisa aizsardzības spēki 92 dronus notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Droni raidīti no Kurskas, Orlas, Miļļerovas, Brjanskas, Primorskoahtarskas rajoniem Krievijā, kā arī Gvardijskes okupētajā Krimā.

Šodien 08:48
Avoti: ASV vēlas miera līguma parakstīšanu pirms drošības garantijām Ukrainai

ASV valsts sekretārs Marko Rubio sacījis, ka Savienotās Valstis vēlas, lai miera līgums par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu tiktu parakstīts vēl pirms drošības garantiju sniegšanas Ukrainai, vēsta ASV tīmekļa izdevums "Politico", atsaucoties uz saviem avotiem.

"Saskaņā ar Eiropas diplomāta un ar sarunām pazīstama cilvēka teikto valsts sekretārs Marko Rubio Eiropas sabiedrotajiem paziņojis, ka ASV vēlas, lai tiktu parakstīts miera līgums, pirms tās piekrīt jebkādām drošības garantijām Ukrainai," vēsta izdevums.

Šodien 07:53
ISW: ar pašreizējiem tempiem Krievija Doneckas apgabalu ieņems tikai augustā

Saglabājoties pašreizējiem uzbrukuma tempam, Krievijas karaspēks Doneckas apgabala daļu, kas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē, spēs ieņemt līdz nākamā gada augustam, prognozē ASV bāzētais Kara pētījumu institūts (ISW).

Krievijas karaspēks Pokrovskā pirmo reizi ienāca 31. jūlijā un kopš tā laika līdz 26. novembrim ir virzījies uz priekšu vidēji 0,12 kilometrus dienā, norāda domnīcas analītiķi.

"Krievijas karaspēks nav ieņēmis Pokrovsku, 11,5 kvadrātkilometru lielo pilsētu, lai gan pilsētā darbojies vairāk nekā 118 dienas," teikts ziņojumā.

Šodien 07:24
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 169 690

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 169 690 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 373 tankus, 23 628 bruņutransportierus, 34 709 lielgabalus un mīnmetējus, 1550 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 85 174 bezpilota lidaparātus, 3995 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 351 automobili un autocisternu, kā arī 4008 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Vakar 23:50
Leiena: Eiropa atbalstīs Ukrainu līdz taisnīga miera panākšanai

Eiropa turpinās atbalstīt Ukrainu un izdarīt spiedienu uz Krieviju, līdz tiks panākts "taisnīgs un paliekošs miers", trešdien solīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, pārskatīto ASV miera plānu dēvējot par sākumpunktu kara izbeigšanai.

"Es vēlos, lai jau no paša sākuma būtu skaidrs - Eiropa būs kopā ar Ukrainu un atbalstīs Ukrainu katrā šī ceļa solī," Eiropas parlamenta (EP) deputātiem sacīja Leiena.

Vairākas dienas ilgušajās sarunās, lai precizētu ASV plānu, ir sākts likt pamatus iespējamam izlīgumam, pauda Leiena, vienlaikus brīdinot - no Krievijas puses nekas neliecina, ka tā tiešām vēlas izbeigt karu.

Vakar 23:33
Ukraina un NATO 2026. gadā kopīgi finansēs 10,5 miljonu dolāru vērtu konkursu

Ukraina un NATO 2026. gadā kopīgi finansēs 10,5 miljonu dolāru vērtu konkursu aizsardzības tehnoloģijām, kas paredzētas dronu radīto draudu, pretgaisa aizsardzības un frontes sakaru risināšanai. Tā ir pirmā sadarbības inovāciju programma starp Kijivu un aliansi.

Vakar 23:15
Ukraiņu helikopteru piloti, kuri notriec krievu "Shahed" dronus

Ukrainas Valsts robežsardzes dienests pirmo reizi ir parādījis helikopteru pilotus, kuri notriec krievu "Shahed" dronus. Pilots Oleksijs Doroņenkovs ir iznīcinājis vairāk nekā 300 Krievijas gaisa mērķus. Vēl pirms diviem gadiem Oleksijs nemaz nezināja, ka kļūs par pilotu. Viņš no pilnīga iesācēja kļuva par kaujas pilotu un tagad gandrīz katru nakti paceļas gaisā, lai medītu "Shahed" dronus.

Vakar 22:53
Ukraiņi ar droniem uzbrūk okupantu koncentrācijas punktam Pokrovskā

Ukrainas speciālo operāciju spēku dronu operatori ar FP-2 droniem uzbruka ienaidnieka personāla koncentrācijas punktam Pokrovskā un iznīcināja 137. motorizētās strēlnieku brigādes munīcijas noliktavu Kamjankas ciematā. 

Vakar 22:29
Igaunijā visvairāk Krievijas pilsoņu dzīvo Tallinā un Austrumviru apriņķa pilsētās

Igaunijā visvairāk Krievijas pilsoņu dzīvo Tallinā un Austrumviru apriņķa pilsētās.

Igaunijas Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka trešdien Tallinā bija reģistrēti 30 836 Krievijas pilsoņi, Narvā tādu bija 17 121, Kohtla-Jervē - 6795 un Sillamē - 4427.

Vislielākais Krievijas pilsoņu īpatsvars ir Sillamē, kur tie veido 37,4% no kopējā iedzīvotāju skaita, Narvā Krievijas pilsoņu īpatsvars sasniedz 32,9%, Kohtla-Jervē - 21,5%, savukārt Tallinā Krievijas pilsoņi veido 6,7% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada 24. februārī Igaunija pilnībā apturēja uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem uzņēmējdarbībai un studijām.

Vakar 22:08
Siliņa: Karš Ukrainā atgādina, cik svarīga ir tehnoloģiju attīstība

Karš Ukrainā atgādina, cik svarīga ir tehnoloģiju, sevišķi dronu, attīstība, kiberdrošība, kā arī civilā sektora zināšanu iesaiste, trešdien, atklājot NATO Vācijas un Nīderlandes korpusa konferenci, atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka Latvijas drošību veido ieguldījumi militārajā jomā, civilajā aizsardzībā, krīžu vadībā un sabiedrības noturībā.. "Mēs apzināti ieguldām arī militārajā industrijā un inovācijās, stiprinot Latvijas ekonomiku," pauda Siliņa un uzsvēra, ka Latvija kopā ar sabiedrotajiem stiprina drošību visā reģionā.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".