TEKSTA TIEŠRAIDE. Naftas pārstrāde Krievijā dažu mēnešu laikā samazinājusies par 10%, apgalvo Zelenskis

Krievijas vadoņa Vladimira Putina vizītes laikā Ķīnā noticis kāds neparasts "incidents", ko vairāki iedzīvotāji uzskata par skaidru brīdinājumu - grezno vakariņu laikā Putinam ticis atskaņots "Gulbju ezers".

Jau ziņots, ka Ķīnā divu dienu vizītē - 19. un 20. maijā - ieradies Krievijas vadonis Vladimirs Putins. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins trešdien sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu uzslavēja Ķīnas un Krievijas "nelokāmās" saites, kāds notikums licis daudziem domāt, ka vakariņu laikā Ķīnas prezidents nosūtījis Putinam kādu vēstījumu.

Kā ziņo Kremļa ziņu aģentūra TASS, greznā vakariņu pasākumā, viesiem tika pasniegta Pekinas pīle un Džinhua šķiņķis, savukārt muzikālo priekšnesumu veidoja gan Ķīnas opera, gan Krievijas komponista Pētera Čaikovska baleta “Gulbju ezers” fragmenti. Norādīts, ka pasākumā tika paredzēts atskaņot "Ķīnas un Krievijas kultūras klasisko mantojumu", un ka "“Gulbju ezers” ne tikai atspoguļo klasiskās mūzikas un baleta nozīmi, bet arī simbolizē eleganci un diplomātisko ceremoniju raksturu".

Jāpiebilst, ka "Gulbju ezers" kļuva par Padomju Savienības sabrukuma simbolu pēc tam, kad tas tika nepārtraukti pārraidīts valsts televīzijā trīs dienas 1991. gada augusta nemieru laikā. 1991. gadā šis balets tika translēts valsts televīzijā laikā, kad Maskavā notika apvērsuma mēģinājums pret Mihailu Gorbačovu. Šajā laikā balets kļuva par zīmi, ka valstī valda politiska krīze un informācijas vakuums.

Par notikušo daudzi iedzīvotāji sociālajos tīklos pauduši savas pārdomas. "Tas noteikti bija stingrs vēstījums Putinam," vietnē "X" norāda Marija. "Katru reizi, kad nomira kāds padomju līderis, varas iestādes visos televīzijas kanālos nepārtraukti atskaņoja Gulbju ezeru. Tātad, vispirms Sji paziņo Trampam, ka Putins "nožēlos" savu karu Ukrainā, un pēc tam dažas dienas vēlāk sagaidīšanas vakariņās atskaņo "Gulbju ezeru"... Vai Ķīna sūta vēstījumu Krievijai?" norāda vēl kāds. Bet kāds cits pauž, ka tā "jau ir nākamā līmeņa diplomātija".

Jau ziņots, ka Putins apmeklē Ķīnu vien dažas dienas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa vizītes Pekinā. Lai gan paredzams, ka Sji informēs Putinu par sarunām ar Trampu, Kremļa amatpersonas uzsver, ka Krievijas vadoņa vizīte tikusi plānota iepriekš un nav tieši saistīta ar ASV prezidenta viesošanos.

ASV lēmums apturēt 4 000 karavīru nosūtīšanu uz Poliju raisījis diskusijas arī Lietuvā, jo tieši šī brigāde saistīta ar Lietuvā šobrīd izvietotajiem amerikāņu karavīriem.

Līdz šim Polijā atradās aptuveni 10 000 ASV karavīru, tostarp viena brigāde ar aptuveni 4 000 karavīru, kas bija plānota dislokācijai. Lai gan karavīri, kuru dienests beidzies, pamazām pamet reģionu, Pentagons ir pavēlējis atlikt jauno karavīru ierašanos Polijā, paziņojušas ASV amatpersonas.

ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss notikušo skaidroja sekojoši: “Nesam samazinājuši karavīru skaitu Polijā par 4 000 — esam atlikuši šo dislokāciju. Polija ir spējīga aizstāvēt sevi, tai ir liela ASV atbalsta klātbūtne. Mēs nerunājam par visu karavīru izvešanu no Eiropas. Runa ir par resursu pārdali tā, lai maksimizētu ASV drošības intereses.” Venss uzsvēra, ka ASV un Eiropa joprojām būs cieši sabiedrotie, tomēr viņš piebilda, ka “esot saprātīgi, ka Eiropa uzņemas vairāk atbildības par savu teritoriju.”

Tomēr apturētās brigādes situācija Polijā skar arī Lietuvu — pašlaik valstī atrodas aptuveni tūkstotis amerikāņu karavīru, kas, pēc Lietuvas parlamenta locekļu teiktā, ir daļa no tās pašas brigādes, kuras dislokācija Polijā tagad ir atlikta.

“Lietuva nav saņēmusi nekādus draudīgus signālus no ASV. Mēs esam un paliekam piemērs partneriem,” norāda Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns. Savukārt Seima priekšsēdētājs Juozas Olekas norādīja, ka par karavīru skaita samazināšanu Lietuvā nav saņemta nekāda informācija un sadarbība turpinās.

Daļa politiski aktīvo Lietuvas pārstāvju pauduši bažas par notikušo, tomēr Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Rimants Sinkevičius pauda, ka tas, kas notiks tālāk - nav viņu ziņā. "No Seima locekļiem, kuri bija devušies vizītē ASV un tagad ir atgriezušies - nekādu negatīvu signālu nav saņemti.” Savukārt Lietuvas karaspēka vadītājs atzina, ka valsts labprāt uzņemtu ne tikai bataljonu, bet veselu amerikāņu brigādi, un ka Lietuva jau ilgāku laiku sedz vietējo amerikāņu karavīru uzturēšanās izmaksas.

Visā Eiropā ASV šobrīd ir aptuveni 80 000 karavīru, un skaits atgriezies līmenī, kāds bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. ASV viceprezidenta komentārs izskan laikā, kad ASV ir paziņojušas par spēku samazināšanu Eiropā, atsaucot arī no Vācijas 5000 karavīru.

Ar AS "Latvenergo" 80 000 eiro ziedojumu šovasar Latvijā rīkos trīs psihoemocionālā atbalsta nometnes 75 bērniem no kara skartās Ukrainas. 

Nometnes paredzētas bērniem, kuru kāds no vecākiem ir gājis bojā, aizstāvot Ukrainu Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma laikā. Tās notiks jūlijā un augustā Valkas novadā, Jelgavā un Cēsīs.

"Ziedot.lv" izsludināja projektu konkursu nometņu organizēšanai. Konkursā saņemti seši pieteikumi no sešām organizācijām. Konsultējoties ar Latvijas Goda konsulu Ukrainā, ekspertu komisija nolēma atbalstīt trīs diennakts nometnes.

Biedrības "Atbalsts ģimenēm" nometne "Sajūtu vasara" notiks Valkas novadā no 2. augusta līdz 9. augustam, savukārt biedrības "Mellene" nometne "Miera osta" - Jelgavā no 6. augusta līdz 13. augustam. Trešā būs biedrības "DUEsport" nometne "Vidzeme iedvesmo!", kas notiks Cēsīs no 24. jūlija līdz 31. jūlijam.

"Latvenergo" šādu vasaras nometņu organizēšanu Latvijā atbalsta jau trešo gadu. Pateicoties uzņēmuma ziedojumiem, trīs gadu laikā būs īstenotas astoņas psihoemocionālā atbalsta nometnes 175 bērniem no Ukrainas.

"Ziedot.lv" uzsver, ka atbalsts ir īpaši nozīmīgs, jo karš Ukrainā turpinās jau piekto gadu un daļai bērnu gandrīz visas bērnības atmiņas saistās ar kara pieredzi.

Krievija joprojām ir lielākais un ilgstošākais drauds eiroatlantiskajai drošībai, šodien, tiekoties Tallinā, kopīgi vienojās Kanādas ārlietu ministre, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri un Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.

ĀM informēja, ka šī bija ceturtā Kanādas un Baltijas valstu ārlietu ministru "3+1" formāta sanāksmē. Balstoties uz iepriekšējo sanāksmju rezultātiem Lietuvā, Kanādā un Latvijā, amatpersonas apliecināja šī formāta vērtību, stiprinot koordināciju starp ciešiem sabiedrotajiem un līdzīgi domājošiem partneriem.

Amatpersonas pauda vienprātību, ka Krievija joprojām ir lielākais un ilgstošākais drauds eiroatlantiskajai drošībai, un atkārtoti apliecināja nelokāmu atbalstu NATO, kolektīvajai aizsardzībai un transatlantiskajai vienotībai. Viņi nosodīja Krievijas nepārtrauktās kaitnieciskās hibrīddarbības, tostarp ārvalstu iejaukšanos un informācijas manipulāciju, un apņēmās kopīgi risināt šo apdraudējumu.

Tāpat visu četru valstu pārstāvji uzsvēra, ka ir svarīgi uzturēt stingru un pārliecinošu aizsardzības un atturēšanas nostāju, tostarp veicot pastāvīgus ieguldījumus un nodrošinot sloga sadalīšanu.

Amatpersonas īpaši izcēla Kanādas vadību NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā kā nepārprotamu sabiedroto solidaritātes apliecinājumu. Viņi aicināja uzlabot NATO situācijas apzināšanas spējas un noturību Arktikā un Baltijas jūras un Ziemeļatlantijas reģionos.

Tikšanās laikā amatpersonas apmainījās ar viedokļiem par globālo un reģionālo drošību. Viņi atkārtoti apliecināja, ka atbalsts Ukrainai ir stratēģiska imperatīva, uzsverot tās nozīmi Eiropas un eiroatlantiskajai drošībai.

Pēc ĀM sniegtās informācijas, pušu starpā valdīja vienprātība, ka ir nepieciešams palielināt militāro atbalstu Ukrainai, vienlaikus ierobežojot Krievijas iespējas finansēt tās karu. Viņi apņēmās palielināt spiedienu uz Krieviju, tostarp ar sankciju un starptautiskās izolācijas palīdzību.

Amatpersonas uzsvēra Ukrainas rekonstrukcijas stratēģisko nozīmi un nosacījumu izvirzīšanu taisnīga un ilgstoša miera panākšanai, tostarp atbalstot atbildības nodrošināšanas mehānismus un nodrošinot deportēto Ukrainas bērnu, aizturēto civiliedzīvotāju un karagūstekņu drošu atgriešanu. Viņi pauda gandarījumu par Starptautiskās koalīcijas deportēto Ukrainas bērnu atgriešanai augsta līmeņa sanāksmi un tās laikā panākto apņemšanos pastiprināt pasākumus Krievijas piespiedu kārtā pārvietoto vai nelikumīgi deportēto Ukraiņu bērnu drošai atgriešanai.

Runājot par notikumu attīstību Tuvajos Austrumos, amatpersonas norādīja, ka apdraudējums brīvai starptautiskajai kuģniecībai rada nopietnus ekonomiskos un drošības riskus, tostarp ietekmējot kritiskās piegādes ķēdes, kam ir būtiska nozīme humānās palīdzības, enerģētikas un drošības sektoros. Viņi apstiprināja apņemšanos izmantot kolektīvās diplomātiskās, ekonomiskās un militārās iespējas, lai nodrošinātu starptautisko kuģošanas tiesību ievērošanu Hormuza šaurumā, kā arī virzītos uz situācijas deeskalāciju un stabilu pamieru.

Eiropas Savienība (ES) apsver vairākus kandidātus, kas varētu pārstāvēt bloku potenciālās sarunās ar Krieviju, tajā skaitā Vācijas ekskancleres Angelas Merkeles un Itālijas ekspremjera Mario Dragi kandidatūras, bet par perspektīvāko tiek uzskatīts Dragi, trešdien vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.

Citi kandidāti ir Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un viņa priekšgājējs Sauli Nīniste.

ES ārlietu ministri nākamnedēļ tiksies Kiprā, lai apspriestu šo jautājumu.

Ukraina un ASV atbalsta ideju par ES pārstāvja dalību iespējamās sarunās ar Krieviju, teikuši laikraksta sarunbiedri.

Vašingtona saprot, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas centieni izbeigt karu Ukrainā "nedod rezultātus", norādījuši avoti.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēlētos, lai sarunas no ES puses vadītu "kāds kā Dragi" vai arī "spēcīgs patlaban pie varas esošs valsts vadītājs", laikrakstam pauda kāda augsta ranga Ukrainas amatpersona.

Savukārt Merkele pirmdien norādīja, ka neredz sevi kā sarunvedēju dialogā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un ka ES intereses būtu jāpārstāv aktīviem politiķiem.

Lai gan Somijas eksprezidents Nīniste ir "viens no nedaudzajiem eiropiešiem, kas ir saglabājis darba attiecības ar Putinu" pēc tam, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Kremlis ir "ļoti neapmierināts" ar viņa valsts pievienošanos NATO, norādīja kāds avots Briselē.

"Es uzskatu, ka tam vajadzētu būt kādam no tādas valsts kā Nīderlande vai Portugāle, kam nav tādas priekšvēstures kā Austrumeiropas valstīm," laikrakstam pauda kāda augsta ranga Eiropas amatpersona.

Maskava un Pekina kopīgā paziņojumā, kas izplatīts pēc Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina sarunām, trešdien aicinājušas rast ilgtspējīgu risinājumu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu.

"Puses atbalsta jebkurus centienus, kas veicina ilgtermiņa un ilgtspējīga miera nodibināšanu," teikts vienā no abiem samita galadokumentiem.

Paziņojumā norādīts, ka risinājums panākams sarunu un dialoga ceļā.

Tajā pašā laikā dokuments nesatur Ķīnas aicinājumu Krievijai izbeigt tās uzsākto karu. Tā vietā iekļauta Maskavas atzinība Pekinai par tās "objektīvo un bezaizspriedumaino nostāju" Ukrainas kara jautājumā.

Krievijas draudi Baltijas valstīm ir nepieņemami, un Eiropa uz tiem reaģēs vienoti un spēcīgi, trešdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

"Krievijas publiskie draudi Baltijas valstīm ir pilnīgi nepieņemami," Leiena ierakstījusi platformā "X".

"Lai nerodas šaubas. Draudi vienai dalībvalstij ir draudi visai mūsu Savienībai," uzsvērusi EK priekšsēdētāja.

Viņa norādījusi, ka "Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu austrumu flangā".

ASV lēmums izvest 5000 karavīru no Eiropas neietekmē alianses aizsardzības plānus, žurnālistiem Briselē trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

"Attiecībā uz šo paziņojumu. 4000 līdz 5000 [karavīru] - tie ir rotācijas spēki, kas neietekmē NATO aizsardzības plānus," sacīja alianses vadītājs.

Vašingtona šomēnes paziņoja, ka izvedīs 5000 karavīru no Vācijas.

Lēmuma pēkšņais raksturs un sekojušā neskaidrība par to, vai spēku samazināšana skars Vāciju vai Poliju, izraisījusi rezonansi Eiropā.

Tiesa, Trampa administrācija jau pirms laba laika bija informējusi Eiropas valstis, ka Savienotās Valstis apsver spēku izvešanas iespēju, jo koncentrējas uz citiem draudiem.

ASV aicina Ukrainu un Eiropas Savienību mazināt ierobežojumus baltkrievu kālijam, cerot attālināt Minsku no Maskavas. Vašingtona mudina Kijivu mīkstināt sankcijas pret "Belaruskali".

ASV vēlas, lai Ukraina un Eiropa atvieglotu ierobežojumus baltkrievu kālijam, raksta "Bloomberg". Vašingtona uzskata, ka tas var palīdzēt uzlabot attiecības ar Aleksandra Lukašenko režīmu un attālināt Baltkrieviju no Maskavas. Pēc aģentūras datiem ASV mudina Kijivu atcelt ierobežojumus kālija mēslojuma importam no Baltkrievijas un aicina Ukrainu šo pozīciju nodot Eiropas partneriem. Vairāk lasi šeit.

Ķīna apstiprināja, ka tās pilsoņi atradās uz kuģa, kam Melnajā jūrā netālu no Odesas uzbruka Krievijas "Shahed" drons, norādot, ka tās vēstniecība sazinājās ar Ķīnas jūrniekiem un neviens nav gājis bojā vai ievainots. Pekina atkārtoja, ka dialogs un sarunas ir vienīgais ceļš uz kara atrisināšanu.