TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: izmantojot stindzinošo salu Kijivā, krievi ar raķetēm un droniem cenšas naktī nosaldēt iedzīvotājus

Vēl viena Eiropas Savienības (ES) valsts apsver robežas slēgšanu ar Krieviju, ziņo rus.err.ee.

Igaunijas un Krievijas robežpārstāvniecības veica sarunas pēc tam, kad decembrī Krievijas robežsargi pie Vasknarvas piestātnes šķērsoja robežu. Kā vienu no iespējamajiem reaģēšanas variantiem Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna minēja robežas slēgšanu. 

“Līdzīgas sistemātiskas provokācijas un spiediena punkti, piemēram, tā dēvētais “Saateses zābaks”, mums jau ir labi zināmi. Mūsu uzdevums ir turēt sabiedrotos lietas kursā par notiekošo. Mēs skaidri zinām, kur iet robeža, un tas tikpat labi ir zināms arī NATO. Tāpēc ir svarīgi saglabāt mieru: mums ir pietiekami daudz instrumentu, lai ietekmētu Krieviju,” paziņoja Cahkna.

Ja Krievija starptautiskajā politikā un diplomātijā gūs panākumus, Latvijā pieaugs Krievijas atbalstītāju aktivitāšu mērogs un agresijas izpausmes, 2025. gada darbības pārskatā prognozē Valsts drošības dienests (VDD).

Krievijas sāktais pilna mēroga karš Ukrainā un ar to saistītās aktualitātes aizvadītajā gadā joprojām bija galvenais temats, kas piesaistīja Latvijas sabiedrības uzmanību un ietekmēja noskaņojumu. VDD vērtējumā, Krievijas izvērstajai agresijai Ukrainā aizvadītajā gadā bija pat lielāka ietekme uz Latvijas sabiedrības noskaņojumu nekā 2023. un 2024. gadā.

Šāda tendence saistīta ar aizvadītā gada notikumiem starptautiskajā politikā, izskanot pat aicinājumiem Ukrainai faktiski padoties, kas sabiedrībā raisīja bažas par Krievijas interesēm labvēlīgāku ģeopolitisko apstākļu veidošanos. Starptautiskās norises Latvijas sabiedrībā vairoja nenoteiktības un nedrošības sajūtu, radot jautājumus par pārmaiņu ietekmi uz Baltijas valstu drošību, vērtē VDD.

Latvijas sabiedrības vairākums, turpinot atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru, pērn saglabāja modrību un iestājās pret prokremliska rakstura izpausmēm Latvijā, situāciju vērtē VDD. Tāpat nezuda sabiedrības pieprasījums pēc pasākumiem iekšējās drošības veicināšanai, valsts valodas pozīciju stiprināšanai un Krievijas ietekmes iespēju mazināšanai.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 242 290 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 760 iebrucēji.

FIFA prezidents Džanni Infantino pirmdien paudis vēlmi, lai sporta sankcijas pret Krieviju tiktu atceltas un agresorvalsts varētu piedalīties starptautiskajās sacensībās, jo tās “nav devušas nekādu rezultātu”. Šādu vēlmi Infantino paudis laikā, kad Krievija jau 1441. dienu slepkavo Ukrainā, turpinot asiņaināko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī FIFA un UEFA noteica sankcijas pret Krieviju, liedzot tās izlasei piedalīties Pasaules kausa izcīņas un Eiropas čempionāta kvalifikācijā, bet klubiem —starptautiskajās futbola sacensībās.

Intervijā televīzijas kanālam “Sky Sports” Infantino sacīja, ka šobrīd aizliegumu vajadzētu atcelt jauniešu kategorijās. “Mums ir tas ir jādara. Noteikti. Šis aizliegums nav devis nekādu rezultātu – tas tikai radījis lielāku neapmierinātību un naidu. Tas, ka Krievijas zēniem un meitenēm tiktu ļauts spēlēt futbolu citās Eiropas daļās, varētu palīdzēt,” viņš sacīja. “Tas noteikti ir jādara, vismaz jauniešu kategorijās.”

Ukrainas sporta ministrs Matvijs Bidnijs Infantino paziņojumu nodēvēja par "bezatbildīgu, pat infantilu", ņemot vērā, cik  Ukrainas bērnu un sportistu Krievija ir noslepkavojusi savas invāzijas laikā.

Vairāk lasiet šeit.

Saskaņā ar Krievijas Finanšu ministrijas datiem, naftas un gāzes ieņēmumi 2025. gadā samazinājās par 24%, savukārt deficīts sasniedza 5,65 triljonus rubļu (72 miljardus ASV dolāru). Kara izdevumi: 13,5 triljoni ASV dolāru (145 miljardi ASV dolāru).

Urals indekss decembrī īslaicīgi nokritās līdz 34,52 ASV dolāriem; tiek prognozēts, ka 2026. gada janvāra naftas ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazināsies par 46%. Tas nav sabrukums. Taču spiediens ir reāls un kļūst arvien lielāks.

Okupantu bumbas sprādzienā Oleksijivo Družkivkā bojā gāja 44 gadus vecs vīrietis un viņa 23 gadus vecais dēls. Māte un divi bērni guva ievainojumus, zēna stāvoklis ir nopietns.

Krievijas karaspēks izmanto miglu un sniegputeni, lai izvietotu triecienvienības, raķešu artilēriju, kvadriciklus un sauszemes dronus. 24. brigāde apgalvo, ka turpina atklāt un iznīcināt okupantus, neskatoties uz slikto redzamību.

Līgums paredz vairāku veidu munīcijas piegādi, tostarp vidēja kalibra munīcijas kājnieku kaujas mašīnām un pašgājēju pretgaisa sistēmām, 120 mm munīcijas galvenajiem kaujas tankiem, kā arī 155 mm munīcijas artilērijai.