TEKSTA TIEŠRAIDE. Umerovs iecelts par Ukrainas drošības padomes sekretāru

Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija ir lūgusi Ārlietu ministrijai izvērtēt iespēju noteikt sankcijas ar Krievijas kapitālu saistītās zemo cenu lielveikalu ķēdes "Mere" īpašniekiem.

Ārlietu ministrijai, kas vada Starptautisko sankciju koordinācijas komisiju, lūgts izvērtēt situāciju un rīkoties, lai garantētu vienlīdzīgu starptautisko sankciju izpildi nacionālā un Eiropas Savienības līmenī un attiecībā uz trešajām valstīm, informēja ekonomikas un inovāciju ministra Luka Savicka padomnieks Karolis Vaitkevičs.

Lietuvas Ārlietu ministrijai ir jāizvērtē, vai mazumtirdzniecības tīkla īpašnieku iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstā ir pamatota, balstoties uz ES vai nacionāliem kritērijiem, kā arī jāapsver citi pasākumi, ar kuriem ierobežot Krievijas kapitāla kompāniju darbību Lietuvā.

Ministrs Savicks uzsvēra, ka uzņēmumiem, kas finansē Krievijas režīms, nevajadzētu strādāt Lietuvā.

Kredītinformācijas vietnes "Creditinfo" dati liecina, ka 2023.-2024.gadāa Lietuvā bija 129 kompānijas, kas saistītas ar Krievijas kapitālu. 2022.gadā tādu bija 208. To kopējais apgrozījums sarucis no 70 miljoniem 2022.gadā eiro līdz 51,8 miljoniem eiro 2024.gadā.

Zemo cenu lielveikals "Mere" Lietuvas tirgū ienāca 2019.gadā. Tagad tīklu veido 29 veikali.

Šogad Polija noteica sankcijas "MyPrice" veikalu pārvaldniekam Polijā "Torgservis PL". Šie veikali iepriekš strādāja ar nosaukumu "Mere", taču tika slēgti pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.

Polija sankciju sarakstā iekļāva "Torgservis PL" īpašniekus - Krievijas pilsoņus brāļus Sergeju un Antonu Šnaiderus. Viņiem pieder arī zemo cenu lielveikalu tīkls "Svetofor", kam Krievijā pieder 2000 veikalu. Kā liecina Policijas Nacionālās nodokļu administrācijas dati, kompānijai ir finanšu līdzekļi un resursi, lai netieši atbalstītu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Par netiešu Krievijas agresijas kara pret Ukrainu atbalstīšanu arī Latvija apsver vēršanos pret "Mere", kurai valstī ir 11 veikalu.

Privātā izlūkošanas kompānija "Dallas" apgalvo,  kavalsts īpašumā esošie Baltkrievijas uzņēmumi "Integral" un "Peleng" nodarbojas ar elektronikas ražošanu augstas precizitātes ieročiem. Šie ieroči vairākkārt izmantoti Krievijas uzbrukumos Ukrainas civilajai infrastruktūrai.

Baltkrievijas ražojumi ir identificēti raķetēs Kh-101, Kh-47M2, Kh-69, Kh-38, kā arī pretgaisa aizsardzības sistēmās S-300 un S-400.

Mērķēšanas sistēmas, stabilizatori, mikroshēmas, optiskās sistēmas un citas Baltkrievijas piegādātās sastāvdaļas tiek integrētas Krievijas tankos, dronos, raķetēs un lidmašīnās. Kopš 2022. gada Baltkrievija faktiski ir kļuvusi par Krievijas armijas bāzi, un tās rūpniecība ir būtisks resurss Krievijas uzbrukuma spēju uzturēšanā. Maskava izmanto Minsku, lai apietu Rietumu sankcijas, importē sensitīvas tehnoloģijas caur starpniekfirmām un atbalsta Baltkrievijas ekonomikas funkcionēšanu, kas ir kritiski atkarīga no Krievijas tirgus.

Žurnālists Jurijs Butusovs apgalvo, ka tas noticis Zaporižjas frontē pie Orihivas.

ASV prezidents Donalds Tramps 4.jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimir Zelenski norādījis, ka Ukraina nespēs mainīt kara gaitu, paliekot aizsardzības pozīcijās, un tai nepieciešams pāriet uzbrukumā, ziņoja laikraksts "Washington Post", citējot Ukrainas amatpersonas teikto.

Uz Trampa jautājumu, vai Ukraina varētu bombardēt Maskavu vai Sanktpēterburgu, Zelenskis atbildēja: "Ja mums būs pareizie ieroči, tad varēsim."

Laikraksts norāda, ka Zelenska un Trampa komunikācija palikusi draudzīgāka un daļēji par to jāpateicas Eiropas līderu, īpaši Francijas prezidenta Emanuela Makrona, centieniem. Savu lomu spēlējusi arī Krievijas diktatora Vladimira Putina nepiekāpība, kā arī Zelenska ierašanās uz tikšanos ar Trampu NATO samitā uzvalkā.

"Washington Post" raksta, ka Eiropas līderi un republikāņi, kas atbalsta Ukrainu, burtiski konsultēja Zelenski un cits citu par to, kā runāt ar Trampu.

"Eiropas līderi palīdzēja Zelenskim noformulēt atvainošanos Trampam pēc publiskā strīda par uzvalku. Viņi izstrādāja ukraiņiem pieņemamu pamiera priekšlikumu. Un Eiropas līderi, kuri sazvanās ar Trampu (viņš dažkārt negaidīti piezvana), izmantoja saziņu ar viņu, lai uzsvērtu, ka Putins apdraud ASV intereses. Īpaši izpalīdzīgs bija Makrons, kurš izmantoja savas ilggadējās, lai gan dažkārt sarežģītās attiecības ar Trampu, lai nodotu vēstījumu, ka atbalsts Ukrainai palīdzēs Baltajam namam gūt uzvaras. Abi līderi sazinās gandrīz katru otro dienu," ziņoja laikraksts.

Turklāt Tramps ir publiski izrādījis neapmierinātību ar Putinu, sakot, ka Krievijas diktators sarunās ar viņu nepārtraukti ierosinājis visādas muļķības. Pēdējā saruna notika 3.jūlijā, dienu pirms Tramps piezvanīja Zelenskim.

Laikraksta avoti vēsta, ka Zelenska komanda pēc viņu telefonsarunas 4.jūlijā bijusi sajūsmā.

Kāda Ukrainas amatpersona žurnālistiem pastāstīja, ka Tramps 4.jūlijā sacījis Zelenskim, ka Ukraina, paliekot aizsardzībā, nemainīs kara gaitu un tai ir jāpāriet uzbrukumā. Kā iepriekš ziņoja laikraksts "Financial Times", uz Trampa jautājumu, vai Ukraina varētu bombardēt Maskavu vai Sanktpēterburgu, Zelenskis atbildēja: "Ja mums būs pareizie ieroči, tad varēsim."

Vēlāk pats Tramps un Baltais nams centās mīkstināt sacīto, un Tramps paziņoja, ka Ukrainai netiks piegādāti ieroči, kas varētu sasniegt Maskavu. Savukārt Baltā nama preses pārstāve skaidroja, ka Tramps tikai vēlējās iegūt informāciju, bet neaicināja veikt triecienus.

Kopš šīs sarunas ir pagājušas nepilnas divas nedēļas, un Tramps ir nolēmis pārdot Ukrainai ieročus par Eiropas līdzekļiem. Kā raksta "Washington Post", Trampa sabiedrotie apgalvo, ka viņš nav atteicies no sava galvenā mērķa - pēc iespējas ātrāk izbeigt karu Ukrainā. Viņš piekritis ieroču pārdošanai, jo "tas ļaus viņam distancēties no atbalsta Ukrainai, vienlaikus saglabājot pietiekamu ietekmi, lai izdarītu spiedienu uz Maskavu par labu miera līgumam".

Itālijas Kultūras ministrija tomēr ir mainījusi savu sākotnējo lēmumu - atļaut Krievijas diriģentam Valērijam Gergijevam - prezidenta Vladimira Putina sabiedrotajam - šovasar uzstāties festivālā "Un’Estate da RE". Tas būtu bijis viņa pirmais koncerts Rietumos kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Vairāk lasiet šeit.

Jāpiebilst, ka Gergijevs, kuram Itālijā ir prāvi nekustamie īpašumi, ir uzaicināts diriģēt simfonisko koncertu 27.jūlijā Kazertas pilī, Itālijas dienvidos netālu no Neapoles.

Itālijas kultūras ministrs Alesandro Džuli šonedēļ nāca klajā ar paziņojumu, kurā brīdināja, ka šis koncerts riskē nosūtīt nepareizu vēstījumu un Krievija var to izmantot savai propagandai. Viņš norādīja, ka koncertu finansē Kampānijas reģions.

Kampānijas reģiona līderis Vinčenco De Luka no centriski kreisās Demokrātiskās partijas aizstāvēja koncertu, sakot, ka "kultūra ir līdzeklis, lai uzturētu atvērtu dialogu". Tikmēr citi Demokrātiskās partijas locekļi aicinājuši atcelt koncertu.

Lielbritānija piektdien piemērojusi sankcijas Krievijas militārajam izlūkdienestam GRU un 18 aģentiem, apsūdzot tos "haosa un nekārtību izplatīšanā" pēc Krievijas diktatora Vladimira Putina rīkojuma.

"GRU spiegi vada kampaņu, lai destabilizētu Eiropu, grautu Ukrainas suverenitāti un apdraudētu Lielbritānijas pilsoņu drošību," paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lamijs. "Putina hibrīdie draudi un agresija nekad nesalauzīs mūsu apņēmību," viņš piebilda.

Ārlietu ministrija atklāja, ka sankcijas piemērotas trim GRU vienībām un 18 atsevišķiem izlūkdienesta aģentiem par "ilgstošu ļaunprātīgu kiberdarbību kampaņu daudzu gadu garumā, tostarp Lielbritānijā".

"GRU regulāri izmanto kiberoperācijas un informācijas operācijas, lai sētu haosu, radītu šķelšanos un nekārtības Ukrainā un visā pasaulē ar postošām reālām sekām," teikts ministra paziņojumā.

Sankcijām pakļauto aģentu sarakstā ir arī GRU darbinieki, kas veica kiberuzbrukumu bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa meitai Jūlijai Skripaļai. Uzbrukums notika piecus gadus pirms viņas tēva noindēšanas mēģinājuma Solsberijā. Uzbrukumā Sergejam Skripaļam 2018.gada martā tika izmantota "Novičok" grupas viela.

GRU veica arī citus kiberuzbrukumus Lielbritānijā, norādīts Lamija paziņojumā.

Ārlietu ministrija atklāja, ka sankcijas vienai GRU vienībai piemērotas par tiešsaistes izlūkošanu, lai palīdzētu mērķtiecīgi veikt raķešu triecienus Ukrainas dienvidu pilsētai Mariupolei, tostarp teātrim, kur tika nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.

NATO apstiprināja, ka vairākas valstis, tostarp Lielbritānija, Igaunija, Francija un ASV, nesen sasaistījušas ar Krievijas izlūkdienestiem ļaunprātīgas kiberdarbības, kas vērstas pret alianses sabiedrotajiem un Ukrainu. NATO norādīja, ka šie secinājumi un nepārtrauktie uzbrukumi NATO valstu kritiskajai infrastruktūrai ilustrē to, cik lielā mērā kiberdraudi un plašāki hibrīdie draudi kļuvuši par svarīgiem instrumentiem Krievijas centienos destabilizēt NATO sabiedrotos, kā arī Krievijas brutālajā karā pret Ukrainu.