TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal kara turpināšanā vaino Zelenski, "kuram nav kāršu"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Karš Ukrainā varēja beigties agrāk, ja Kijiva būtu saņēmusi tāda paša līmeņa pretgaisa aizsardzību, kāda tika izvietota Persijas līča valstīs pirmajās septiņās Tuvo Austrumu kara dienās, paziņoja Somijas prezidents Stubs.
Viņš arī piebilda, ka nedēļa cīņas pret Irānu izmaksāja aptuveni 40 miljardus dolāru — aptuveni tikpat, cik Eiropa gada laikā tērē palīdzībai Ukrainai.
❗️The war in Ukraine could have ended earlier if Kyiv had received the same level of air defense that was deployed in the Persian Gulf countries during the first seven days of the war in the Middle East — Finnish President Stubb.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 9, 2026
He also added that a week of fighting against… pic.twitter.com/hCXH1Vldh7
Krievijas avoti ziņo, ka 6. martā bezpilota lidaparāts "Baba-Jaga" nometa trīs 82 mm mīnmetēja lodes uz Krievijas militārās vienības virsnieku grupu netālu no Tetkino, Kurskas apgabalā, nogalinot majoru, kapteini un divus vecākos leitnantus.
A Baba-Yaga drone dropped three 82mm mortar rounds on a group of officers from a Russian military unit near Tetkino, Kursk region on March 6, killing a major, a captain, and two senior Lieutenants, Russian sources report. #Ukraine pic.twitter.com/EN93pumIJC
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 9, 2026
Okupētā Donecka pēc Krievijas munīcijas noliktavas detonācijas, kas tika iznīcināta vakardienas raķešu triecienā.
Visticamākais Ukrainas armijas mērķis bija "Akron" ķīmiskā rūpnīca.
"Akron" specializējas amonjaka, urīnvielas, amonija nitrāta un komplekso NPK mēslošanas līdzekļu ražošanā. Rūpnīca ražo arī metanolu, argonu un šķidru oglekļa dioksīdu.
Objekts jau tika apšaudīts pagājušā gada decembrī.
❗️Overnight, 🇺🇦kamikaze drones attacked the Novgorod region of the 🇷🇺Russian Federation: the likely target was the Akron chemical plant.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 9, 2026
Akron specializes in the production of ammonia, urea, ammonium nitrate, and complex NPK fertilizers. The plant also produces methanol, argon,… pic.twitter.com/ZiWSjFAIym
Ukrainas ar mākslīgo intelektu darbināmais izlūkošanas drons Buntar-3 vadīja raķešu triecienu "Shahed" noliktavas, sagatavošanas un palaišanas bāzei Doneckas lidostā 7. martā. Elektriskais VTOL drons darbojas neatkarīgi no satelītnavigācijas ar uzticamu 100 km darbības rādiusu un līdz pat 4 stundām. Vairāk lasi šeit.
Kopumā pieci lielākie pasaules ieroču eksportētāji laika posmā no 2021. līdz 2025. gadam:
- Amerikas Savienotās Valstis (42%)
- Francija (9,8%)
- Krievija (6,8%)
- Vācija (5,7%)
- Ķīna (5,6%)
Source: https://t.co/UgnbK9rNR5
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 9, 2026
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 274 040 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 750 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 7455 tankus, 24 167 bruņutransportierus, 38 129 lielgabalus un mīnmetējus, 1675 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1326 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 166 640 bezpilota lidaparātus, 4403 spārnotās raķetes, 31 kuģi un ātrlaivu, divas zemūdenes, 82 289 automobiļus un autocisternas, kā arī 4083 specializētās tehnikas vienības.
Naktī uz pirmdienu krievi uz Ukrainu raidījuši divas ballistiskās raķetes "Iskander-M", kā arī 197 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 161 no krievu lidrobotiem.
Fiksēti divu raķešu un 36 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi astoņās apkaimēs. Vēl vienā apkaimē postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi Latvijā ierobežot piekļuvi Krievijas e-komercijas platformai "Ozon.ru", kā arī vēl vairākiem tīmekļvietņu domēniem, kuros, pēc padomes vērtējuma, tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
"Ozon.ru" ir viena no lielākajām Krievijas daudznozaru e-komercijas un tirdzniecības platformām, kurā tiek piedāvātas preces dažādās kategorijās un darbojas plašs tirgotāju tīkls.
Līdz ar "Ozon.ru" NEPLP nolēmusi ierobežot piekļuvi arī vietnēm "www.booksite.ru", "znanierussia.ru", "руни.рф", "yauzashop.ru", "burunen.ru", "dobvesti.ru", "sdelanounas.ru", "www1.ru", kā arī "kp.ru" otrā līmeņa domēniem.
Padomē norāda, ka šajās vietnēs kopumā tiek izplatīta vienpusēja un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, attaisnota Krievijas militārā agresija, leģitimēta okupēto un anektēto Ukrainas teritoriju piederība Krievijai, kā arī mobilizēts informatīvais un sabiedriskais atbalsts Krievijas karavīriem.
NEPLP secinājusi, ka vairākās no minētajām vietnēm atrodami tieši vai netieši aicinājumi pievienoties Krievijas bruņotajiem spēkiem vai atbalstīt to darbību, vienlaikus izplatot kara propagandu, dezinformāciju un Krievijas imperiālistiskos naratīvus.
Šodien plkst. 16 SIA "Rīgas ūdens" Transporta pārvaldības daļas teritorijā, Ilzenes ielā 1D SIA "Rīgas ūdens" nodos elektroģeneratorus organizācijai "Ziedot.lv", lai tos nogādātu Ukrainai, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.
Atsaucoties aicinājumam sniegt humāno palīdzību Ukrainai elektroenerģijas padeves nepārtrauktības nodrošināšanai, pašvaldības uzņēmums "Rīgas ūdens" ziedos septiņus elektroģeneratorus.
Ziedojuma mērķis ir atbalstīt labdarības projektu "Domās un darbos kopā ar Ukrainu. Siltums Ukrainai no Latvijas". Elektroiekārtas būs noderīgas kritiski svarīgo objektu energoapgādes nodrošināšanai Kijivas apgabalā. No iekārtām lielākā ir sešas tonnas smagā pārvietojamā dīzeļa elektrostacija, kuras jauda ir 300 kilovati.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
