TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis izsakās par Ukrainas karaspēka ielaušanos Krievijas teritorijā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Krievija cenšas novilcināt laiku... Šodienas sarunās es aicināju palielināt spiedienu uz Maskavu," 3. martā pēc tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu sacīja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
⚡️Merz urges Trump to increase pressure on Russia.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 4, 2026
"Russia is playing for time... In today's talks, I called for increasing the pressure on Moscow," German Chancellor Friedrich Merz said on March 3 after meeting with U.S. President Donald Trump.https://t.co/3En3snYOqV
Ukrainas bruņotie spēki atbrīvoja jaunas teritorijas Zaporižjas un Dnipropetrovskas apgabalu krustpunktā, ko krievu okupanti bija iecerējuši izmantot ofensīvai Orehovā un Volņanskā. Par to ziņoja militārais eksperts Bohdans Mirošņikovs.
Viņš norāda, ka Ukrainas bruņotie spēki guvuši jaunus panākumus Huļajpoles virzienā: fronte dažos apgabalos tika izlīdzināta. Krievu iebrucēji plānoja ieņemt placdarmus Gaičuras upes rietumu krastā, lai turpinātu ofensīvu Zaporižjas apgabalā, taču Ukrainas kaujinieki viņus no turienes padzina. Vairāk lasi šeit.
Arvien vairāk Eiropas valstu interesējas par kodolieročiem, ņemot vērā pieaugošos Krievijas draudus un nenoteiktību attiecībās ar Vašingtonu.
Polija arvien vairāk apspriež savas drošības stiprināšanu, ņemot vērā nenoteiktību attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm un pieaugošo spriedzi Eiropas reģionā. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas 80. atsevišķās gaisa triecienbrigādes operatori, izmantojot optiskās šķiedras dronus, atrada un iznīcināja Krievijas loģistikas punktu, uzbrūkot UAZ "Buhanka" furgoniem, kvadricikliem un vairākiem bezceļu transportlīdzekļiem.
Šī ķīmiskā rūpnīca atrodas vairāk nekā 1000 km attālumā no Ukrainas robežas.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 4, 2026
Ukrainas likumdevējs aicinājis Donaldu Trampu atzīt, ka Krievija un Irāna "pārstāv vienu un to pašu ļaunumu", pēc tam, kad ASV prezidents vēlreiz kritizēja Ukrainu, komentējot saasināto konfliktu Tuvajos Austrumos.
A Ukrainian lawmaker has urged Donald Trump to recognize that Russia and Iran "represent the same evil," after the U.S. president once again criticized Ukraine whilst commenting on the escalating conflict in the Middle East.https://t.co/r588qPfolu
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 4, 2026
Kuģim nebūs atļauts atstāt ostu, kamēr netiks samaksāta drošības nauda un atkārtota pārbaude neapstiprinās atbilstību jūras noteikumiem.
⚡️ Belgium sets 10 million euro bail for detained Russian shadow fleet tanker Ethera.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 4, 2026
The vessel will not be allowed to leave port until the bail is paid and a re-inspection confirms compliance with maritime regulations.https://t.co/XiZs8IqHcu
414. atsevišķā bezpilota trieciena aviācijas sistēmu brigādes "Magyar's Birds" operatori pārbauda ēku, lai atrastu krievu kājniekus.
Drone operators of the @414magyarbirds inspect the building to locate Russian infantry. https://t.co/DG7QNNMHLC pic.twitter.com/V0lKOn5J5b
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) March 4, 2026
Marina Kovaļenko tika nolaupīta okupētajā Krimā 2025. gada 10. jūnijā, tomēr tikai 2026. gada februāra beigās viņa tika oficiāli apcietināta un apsūdzēta "nodevībā" saskaņā ar Krievijas kriminālkodeksa 275. pantu. Saskaņā ar Krimas tribunāla cilvēktiesību iniciatīvu viņa līdz februāra vidum tika turēta SIZO-2, pirmstiesas apcietinājuma cietumā, kas, domājams, atrodas Krievijas FDD kontrolē un galvenokārt tiek izmantots politieslodzītajiem un civiliedzīvotājiem, kas nolaupīti no okupētās teritorijas.
Viņa tika turēta pilnīgā izolācijā, un FDD parasti izmanto periodus, kuros personai nav izvirzītas apsūdzības, nav procesuālā statusa un tā tiek turēta izolācijā, lai izmantotu spīdzināšanu un citus nelikumīgus piespiešanas līdzekļus, lai iegūtu viltus "atzīšanos" vai liecības. Ir raksturīgi, ka informācija par to, ka viņai tiek izvirzītas apsūdzības par "nodevību", sakrita ar ziņām, ka viņa ir pārvietota uz citu pirmstiesas apcietinājuma vietu – SIZO-1.
58-year-old Luhansk school head abducted in Crimea and charged with ‘treason’ for donations to Ukraine’s Armyhttps://t.co/DIgMXcaO8f
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 3, 2026
Zelenskis saka, ka Ukrainas karaspēkam vajadzētu ielauzties Krievijas teritorijā, lai izveidotu buferzonu, kas Harkivai ļautu nonākt ārpus artilērijas darbības rādiusa.
Ukrainas otrā lielākā pilsēta 30 km attālumā no robežas kopš 2022. gada tiek pastāvīgi apšaudīta no okupantu artilērijas spēkiem, kā arī piedzīvojusi dronu un raķešu uzbrukumus.
Zelenskyy says Ukrainian troops should push into Russian territory to create a buffer zone that puts Kharkiv out of artillery range.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 3, 2026
Ukraine's second-largest city 30km from the border has been under sustained shelling, drone, and missile attacks since 2022.…
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
