TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti masveidā mīnē Hersonu, metot sprāgstvielas no droniem

Krievijas diktatora mīļāko vidū atklāta nepilngadīgā. Idevuma "Proekt" žurnālisti atraduši attiecīgus pierādījumus. Iepriekš viena no izmeklēšanas līdzautorēm stāstīja "Postimees.ee" par šī darba mērķiem. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas tiesa ir atzinusi Krievijas vienības komandieri par vainīgu sieviešu izvarošanā netālu no Kijivas esošās Makarivas pilsētas okupācijas laikā. Pēc Ģenerālprokuratūras publiskas apsūdzības viņam piespriests 12 gadu cietumsods.

Izvarošana un jebkāda veida seksuāla vardarbība ir smagi Ženēvas konvenciju pārkāpumi un tiek klasificēti kā kara noziegumi.

Komandieris no Burjatijas, kurš ieviesa teroru Kijivas apgabalā, saņēma taisnīgu sodu

2022. gada 7. martā viņš un viņa brigāde pārņēma apgabalu, ielaužoties mājās, laupot, apdraudot un nogalinot civiliedzīvotājus.

Komandieris kopā ar padoto ielauzās sievietes mājās, pavērsa pret viņu ieroci un, piedraudot ar nošaušanu, piespieda viņu ieiet kaimiņu mājā, kur okupants viņais fiziski uzbruka un izvaroja.

Notiesātais vīrietis ir dzimis Mahačkalā, kurš dienēja par iecirkņa komandieri un kaujas transportlīdzekļu vadītāju 9. motorizētās strēlnieku rotas, 37. atsevišķās gvardes motorizētās strēlnieku brigādes kaujas transportlīdzekļu komandieri.

Makarivu vairākas nedēļas okupēja Krievijas spēki, bet Ukrainas bruņotie spēki to atbrīvoja 2022. gada 1. aprīlī pretuzbrukuma laikā. Okupācijas laikā pilsēta tika iznīcināta aptuveni 40% apmērā, un 132 civiliedzīvotāji tika sodīti ar nāvi, liecina "Stratcom" dati.

Krievijas karaspēks iznīcināja daudzas privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, kā arī nolīdzināja slimnīcas un bērnudārzus.

Kopš 2022. gada Ukrainā ir dokumentēti 190 000 Krievijas kara noziegumi.

Video no frontes rāda virsniekus, kuri fiksē karavīrus, kuri saka, ka viņi labāk dotos cietumā, nekā ieietu pilsētā, kas ir kļuvis par drošas nāves sinonīmu.

Kauja ir pārtapusi par nelielu vienību ēnu karu, ko izcīna divu vai trīs karavīru grupas. Dronu dominance novērš jebkādu liela mēroga kustību – abu pušu galvenie spēki paliek 10 kilometrus ārpus pilsētas robežām, nespējot šķērsot atklātu teritoriju bez tūlītējas atklāšanas un iznīcināšanas.

Krievijai tas rada neilgtspējīgu dinamiku: viņu vienības, kas piepildītas ar negribīgiem jauniesaucamajiem un sodītiem karavīriem, nevar darboties kaujā, kurā prasmes un izpratne tiek vērtēta augstāk par skaitlisko vienību skaitu. Virsnieki atņem atalgojumu karavīriem, kuri atsakās, un pārceļ viņus uz soda bataljoniem, ko Krievijas pavēlniecība pēc tam upurē kā lielgabalu gaļu, lai atklātu Ukrainas aizstāvju pozīcijas.

Ukrainas aizstāvji darbojas precīzi: ar droniem vadītas patruļas atklāj iefiltrēšanos, fiksē tos noteiktās vietās, likvidē un atkāpjas, pirms Krievijas droni spēj reaģēt. Stratēģiskais mērķis nav noturēt katru kvartālu, bet gan saglabāt Krievijas kontroli uz dienvidiem no dzelzceļa līnijas – saglabājot loģistikas koridoru, kas ļauj Pokrovskai pretoties vai veikt organizētu atkāpšanos, ja nepieciešams.

Gadu pirms savas nāves Džefrijs Epstīns mēģināja sazināties ar Krievijas Ārlietu ministriju, lai nodotu informāciju par Donaldu Trampu Sergejam Lavrovam un Vladimiram Putinam, ziņo "Politico", atsaucoties uz Epstīna saraksti, ko publiskojuši ASV demokrāti.

Epstīns rakstīja bijušajam Eiropas Padomes ģenerālsekretāram Torbjērnam Jaglandam, lūdzot viņu "nodot Putinam", lai Lavrovs ar viņu sazinās. Jaglands atbildēja, ka nākamajā dienā tiksies ar Lavrova palīgu un "nodos tālāk priekšlikumu". Vai kontakts patiešām notika, joprojām nav zināms.

E-pasti arī liecina, ka Epstīns apsprieda Trampu ar Vitāliju Čurkinu, Krievijas bijušo pastāvīgo pārstāvi ANO.

Tikmēr demokrāti ir publiskojuši jaunus dokumentus no Epstīna lietas, apgalvojot, ka Tramps it kā zināja par finansista noziegumiem un pat vairākas stundas pavadīja vienā mājā ar vienu no viņa upuriem. Baltais nams to sauc par "vēl vienu mēģinājumu nomelnot prezidentu".

Incidents noticis naktī no 11. uz 12. novembri Milūzas pilsētas dzelzceļa stacijā.

24 stundu laikā Ukrainas aizsardzības spēki dienvidos iznīcināja Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas Buk-M3 un Osa.

Prokrieviskie mediji no Orlas pārraidīja sižetu no okupētās Doneckas, kas netīšām apstiprināja vairākus kara noziegumus. Tajā tika atklāts, ka Krievijas spēki izmanto civilos transportlīdzekļus munīcijas pārvadāšanai un karaspēka pārvietošanās maskēšanai, kā arī okupē civilās mājas, apzīmējot tās ar grafiti, piemēram, "Okupēts", lai rezervētu tās militārām vajadzībām.

Vienā bojātā ēkā ar lielu pagrabu tagad, kā ziņots, atrodas 1. gvardes tanku armijas aizmugures vienības. Tas viss tika lepni demonstrēts "humānās palīdzības" rakstā.

Krievijas bezpilota lidaparāts (FPV) Sumu apgabalā ietriecās ukraiņu maizes piegādes automašīnā, ievainojot vadītāju. Operators redzēja, ka tas nav militārs mērķis, bet tieši mērķēja uz transportlīdzekli.

Saskaņā ar Ženēvas konvencijām šādas darbības var klasificēt kā kara noziegumu.

Ukrainas Ģenerālštābs apstiprina, ka naktī uz 13. novembri viņi uzbruka desmitiem Krievijas un tās okupēto teritoriju objektiem, izmantojot gan dronus, gan vietēji ražotus tālas darbības rādiusa ieročus, tostarp "Flamingo" raķetes, Bars un Liutyi dronus.

Mērķu vidū bija degvielas noliktava un helikopteru bāze okupētajā Krimā, komandpunkti netālu no Berdjanskas un radaru sistēmas netālu no Jevpatorijas. Zaudējumi Krievijas kontinentālajā daļā tiek novērtēti.

"Šī ir amerikāņu un ukraiņu produkcija, kopīga ražošana. < ... > Es ceru, ka nākotnē mums būs vairāk."