TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal kara turpināšanā vaino Zelenski, "kuram nav kāršu"

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 272 360 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1010 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 737 tankus, 24 151 bruņutransportieri, 38 004 lielgabalus un mīnmetējus, 1670 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1322 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 161 858 bezpilota lidaparātus, 4384 spārnotās raķetes, 30 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 81 812 automobiļus un autocisternas, kā arī 4080 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm, pavēstīja Ukrainas gaisa spēki, vēsta LETA.

Pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja vai neitralizēja 19 raķetes un 453 dronus.

Konstatēti deviņu raķešu un 26 trieciendronu trāpījumi 22 vietās un piecās vietās nogāzušās atlūzas.

Krievija uzbruka Ukrainai ar divām hiperskaņas raķetēm "Cirkon", 13 ballistiskajām raķetēm "Iskander-M/S-400" un 14 spārnotajām raķetēm "Kalibr".

Galvenie triecienu virzieni bija Kijivas, Harkivas, Žitomiras, Hmeļnickas un Čerņivcu apgabali.

Krievijas raķešu triecienā daudzstāvu ēkai Harkivā naktī nogalināti desmit cilvēki un vairāki ievainoti, sestdien paziņojušas Ukrainas varasiestādes, vēsta LETA. 

Nogalināto vidū ir vairāki bērni.

Gaisa trauksmes sirēnas naktī skanēja arī citās Ukrainas pilsētās, tajā skaitā Kijivā un Odesā.

Krievija naktī uz sestdienu uzbruka Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm, pavēstīja Ukrainas gaisa spēki.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis laikraksta "The Independent" podkāstā "World of Trouble" atzina, ka diemžēl viņam nesanāk bieži redzēt savu ģimeni, jo pastāv briesmas, ka viņu un viņa ģimeni varētu nogalināt.

Lasi vairāk šeit. 

Šādas valstis ir Ķīna, Indija, Taizeme un Filipīnas.

Ukrainas triecienā Novorosijskas ostai 2. martā tika nodarīti bojājumi diviem Krievijas Melnās jūras flotes karakuģiem - "Admiral Essen" un "Admiral Makarov", piektdien apstiprinājis Ukrainas armijas ģenerālštābs.

"Bojājumu apmērs tiek precizēts. Turpinās datu analīze par iespējamiem bojājumiem citiem kuģiem," teikts ģenerālštāba paziņojumā.

2. martā ģenerālštābs ziņoja, ka triecienā naftas terminālim "Šesharis" un kara flotes bāzei Novorosijskā tika bojāta termināļa infrastruktūra un pretgaisa raķešu sistēmas "S-400" radara stacija. Ukrainas bruņotie spēki todien oficiāli nepaziņoja, ka kuģiem būtu nodarīti kādi bojājumi. Savukārt Ukrainas mediji ziņoja, ka trāpīts kuģim "Admiral Essen".

Krievijas Krasnodaras apgabala varasiestādes ziņoja par ugunsgrēku naftas terminālī pēc dronu uzbrukuma Novorosijskā.

Kopīgā paziņojumā Latvija kopā ar Igauniju, Islandi, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Somiju un Zviedriju stingri nosoda Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) lēmumu atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties 2026. gada ziemas paralimpiskajās spēlēs ar savu valstu karogiem, himnām un valsts simboliem,  informēja Ārlietu ministrijā.

Paziņojumā uzsvērts, ka šis lēmums grauj starptautiskos centienus izolēt Krieviju un Baltkrieviju Krievijas turpinātā agresijas kara pret Ukrainu dēļ. Tāpat valstis pauž nožēlu par SPK lēmumu aizliegt Ukrainas delegācijai izmantot ceremoniju formas ar Ukrainas kartes attēlojumu.

Kā atzīts paziņojumā, šādas kartes kvalificēšana par propagandu, ignorējot starptautiski atzītās robežas, apdraud starptautisko tiesību principus.

Kopīgajā paziņojumā valstis aicina SPK pārskatīt pieņemtos lēmumus un rosina dalībvalstu iestādes izvērtēt dalību spēļu atklāšanas ceremonijā. Tajā pausts arī atbalsts Itālijai, kas ir spēļu rīkotājvalsts, aicinājumam SPK atcelt savus lēmumus, lai novērstu agresorvalsts un tās atbalstītājvalsts simbolu izmantošanu spēļu laikā.

Paziņojuma noslēgumā uzsvērta pilnīga solidaritāte ar Ukrainu un tās tautu.

Kremlis brīdinājis savu kaimiņvalsti, ka veiks “atbilstošus pasākumus”, ja NATO dalībvalsts atcels gadu desmitiem ilgušu aizliegumu savā teritorijā izvietot kodolieročus.

Plašāk lasīt šeit.

Ungārijas varasiestādes nelēmušas izraidīt septiņus ukraiņus, kurus Ungārijas Nodokļu un muitas pārvalde aizturēja par skaidras naudas un zelta pārvadāšanu lielā apjomā.

Reaģējot uz aizturēšanu, Ukraina apsūdzēja Ungāriju, ka tā sagrābusi par ķīlniekiem Ukrainas bankas darbiniekus, kas transportēja 40 miljonus ASV dolāru, 35 miljonus eiro un deviņus kilogramus zelta.

Ungārijas valdības preses pārstāvis Zoltans Kovačs paziņoja, ka aizturētie Ukrainas pilsoņi ir identificēti.

"Varasiestādes atklāja, ka operāciju vadīja bijušais Ukrainas Drošības dienesta ģenerālis, viņa vietnieks bija bijušais Ukrainas Gaisa spēku majors, un viņam palīdzēja personas ar militāru pieredzi. Pamatojoties uz šiem datiem, visas septiņas personas tiks izraidītas no Ungārijas," paziņoja Kovačs.

Sumu apgabala pierobežas reģionā reģistrēts jauns civiliedzīvotāju nolaupīšanas gadījums. Saskaņā ar vietējo plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju Krievijas karaspēks evakuējis 19 iedzīvotājus no Sopičas ciema, kas atrodas netālu no Krievijas robežas, uz Brjanskas apgabalu.

Šie iedzīvotāji iepriekš evakuācijas laikā bija atteikušies pamest savas mājas. Saskaņā ar "Kordon.Media" ziņām, šie iedzīvotāji vēlāk tika parādīti Krievijas propagandas kanāla "Vesti" ziņojumā. Žurnālisti apgalvo, ka materiālos patiešām redzami Sopičas iedzīvotāji. To apstiprinājuši avoti, kas pārzina situāciju reģionā. Iepriekš vietējās varas iestādes apgalvoja, ka sakari ar šiem iedzīvotājiem ir zuduši. Kopienas vadītājs Sergejs Minakovs iepriekš ziņoja, ka iedzīvotāju grupas liktenis joprojām nav zināms. Viņš piebilda, ka kopš nesenajiem notikumiem nav izdevies ar viņiem sazināties. Pirms aktīvās karadarbības sākuma Sopičā dzīvoja aptuveni 300 cilvēku. Lielākā daļa galu galā pārcēlās uz drošākām vietām, bet 19 cilvēki nolēma palikt.