TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem

Krievijas propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana, kura pašlaik cīnās ar vēzi, birdina krokodila asaras par "burvīgo, labsirdīgo" Keosajanu, kurš pērn septembrī nomira pēc 9 mēnešu komas.

Baltijas valstu, Ukrainas un citu Krievijass kaimiņvalstu iedzīvotāji lieliski atceras šī Keosajana "labsirdību", ko gan nevar salīdzināt ar viņa "melnās atraitnes" līmeni.

Pati asinskārā Simonjana tik ļoti alka pēc uzbrukuma Ukrainai, ka nevarēja vien nociesties.

Irānas kara dēļ ASV sarunvedējiem "nav laika Ukrainai", intervijā vācu raidsabiedrībai ZDF otrdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, kas bijuši starpnieki sarunās ar Maskavu par Krievijas izvērstā kara apturēšanu, šobrīd visu laiku "pastāvīgi ir sarunās ar Irānu", sacīja Ukrainas prezidents.

Raksturojot Vitkofu un Kušneru kā pragmatiskus, Zelenskis norādīja, ka viņi cenšas "iegūt lielāku Putina uzmanību, lai izbeigtu karu". Taču, "ja ASV nevērsīs spiedienu uz Putinu (..) un tikai iesaistīsies maigā dialogā ar krieviem, tad viņi vairs nebaidīsies", skaidroja Zelenskis.

Pēdējās trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunas notika Ženēvā 17. un 18. februārī. Nākamā sarunu kārta tika plānota Abū Dabī marta sākumā, taču Irānas kara dēļ tika atlikta.

Zelenskis intervijā ZDF sacīja, ka jautājums par ASV ieroču piegādēm Ukrainai ir kļuvis par "lielu problēmu". "Ja karš turpināsies, Ukrainai būs mazāk ieroču. Tas ir kritiski svarīgi, īpaši attiecībā uz materiāliem pretgaisa aizsardzībai," sacīja prezidents.

Likumprojekts Valsts domē iesniegts 19. martā. Paskaidrojošajā uzziņā teikts, ka tā mērķis ir Krievijas pilsoņu tiesību aizsardzība gadījumos, ja tie ārvalstīs tiek aizturēti vai pakļauti cita veida vajāšanai. Lēmumu par armijas "eksteritoriālu" izmantošanu pieņems diktators Vladimirs Putins.

Jāpiebilst, ka armijas izmantošanai ārzemēs Putinam vajag paklausīgā parlamenta augšpalātas Federācijas padomes atļauju, kas pirms 2022. gada 24. februāra invāzijas Ukrainā tika dota.

Pēdējos gadu laikā Krievija saskārusies ar vairāku savu "slaveno" pilsoņu aizturēšanu ārzemēs, piemēram, bēdīgi slavenais ieroču tirgonis Viktors Buts tika arestēts pēc ASV pieprasījuma, 2011.gadā tika atzīts par vainīgu ieroču kontrabandā un izcieta 25 gadu cietumsodu. 2022.gada nogalē Krievija viņu atguva apmaiņā pret ieslodzīto ASV basketbolisti Britniju Graineri. Vēl 2024. gada vēsturiskā ieslodzīto apmaiņā Krievija izlaida vairākus politieslodzītos, pretī saņemot ārzemēs sodu izcietošos spiegus un Vācijā ieslodzīto slepkavu Vadimu Krasikovu, bet pēdējā laikā ažiotāžu izraisījusi krievu arheologa Aleksandra Butjagina arests Polijā, kura izdošanu vēlas panākt Ukraina.

Advokāts Dmitrijs Zahvatovs izdevumam "Vot tak" pieļāva iespēju, ka likums paredzēts tieši Putina un viņa tuvāko cilvēku aizsardzībai no iespējamā aresta riska ārzemēs. "Likuma autori vēlas it kā uzsvērt, ka atbildot uz starptautiskās krimināltiesību likumdošanas piemērošanu pret vieniem vai citiem Krievijas pilsoņiem var tikt izmantoti tās bruņotie spēki," viņš sacīja.

Vairāk lasiet šeit.

To skaitā ir Nebo-U Feodosijā un gaisa telpas kontroles radari Belgorodas apgabalā. Okupētajā Luhanskas apgabalā tika trāpīts arī Tor-M1 pretgaisa aizsardzības sistēmai.

Tūlīt pēc Lieldienu pamiera beigām Krievija nogalināja Harkivas apgabala iedzīvotāju un ievainoja vēl trīs cilvēkus Veļikij Burluka ciematā.

Ukraina bija ierosinājusi pagarināt pamieru, taču Krievija atteicās, tā vietā izvēloties turpināt genocīdu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka naftas cauruļvada "Družba" darbība tiks atjaunota līdz aprīļa beigām.

"Attiecībā uz naftas vadu, kā mēs solījām, tas tiks salabots līdz aprīļa beigām - ne pilnībā, bet pietiekami, lai tas varētu darboties," Zelenskis sacīja žurnālistiem Berlīnē.

Cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī.

Bloomberg ziņo, ka Kremlis varētu atvieglot interneta ierobežojumus Putina krītošo popularitātes reitingu dēļ pirms šoruden gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām.

Pēc krievu negatīvās reakcijas un straujā Putina reitingu krituma Kremlis aktīvi apsver iespēju palēnināt interneta bloķēšanas stingrāku ieviešanu. "Bloomberg" ziņo, ka augsta ranga amatpersonas baidās no stingru interneta ierobežojumu politiskajām un ekonomiskajām sekām, tostarp populāru pakalpojumu un "Telegram" bloķēšanas.

Aģentūras avoti apgalvo, ka represīvie pasākumi digitālajā sfērā varētu tikt atviegloti un "Telegram", visticamāk, turpinās darboties Krievijā. Tas, visticamāk, palēninās apspiešanu un ļaus "Telegram" turpināt darboties Krievijā, piebilda aģentūras avoti. Stingrās interneta blokādes laikā Putina reitingi ir piedzīvojuši nopientāko kritumu kopš kara sākuma, liecina Kremļa kontrolētās VTsIOM vēlēšanu iecirkņa dati.

Galvenais uzdevums ir radīt spējas, kas garantēs aizsardzību ikvienai Eiropas valstij jebkuros apstākļos. Tas jo īpaši attiecas uz pilnīgu aizsardzību pret droniem un gaisa draudiem, kā arī aizsardzības nozares un tehnoloģiju attīstību Eiropā.