TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina paralizē Krievijas galveno naftas eksportēšanas ostu Melnajā jūrā

Lielbritānija un Norvēģija vadījušas militāru operāciju, lai atturētu Krievijas zemūdenes, kas tiek turētas aizdomās par ļaunprātīgām aktivitātēm Atlantijas okeāna ziemeļos, ceturtdien paziņoja Lielbritānijas armija.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs atklāja, ka fregate, lidmašīnas un simtiem karavīru uzraudzīja Krievijas uzbrukuma zemūdeni un divas izlūkošanas zemūdenes netālu no zemūdens infrastruktūras uz ziemeļiem no Lielbritānijas. Viņš paziņoja, ka pēc vairāk nekā mēnesi ilgās operācijas Krievijas zemūdenes beigu beigās pameta teritoriju.

Aizstāvot centienus palielināt aizsardzības izdevumus, Francijas aizsardzības štāba priekšnieks Fabjēns Mandons ceturtdien paziņojis, ka kara ar Krieviju iespējamība tuvāko gadu laikā joprojām ir viņa galvenā problēma.

"Krievijas draudu saglabāšanās mūsu kontinentā, pastāvot atklāta kara iespējamībai, joprojām ir manas galvenās bažas attiecībā uz militāro gatavību," atzina Mandons, uzstājoties parlamenta apakšpalātas Aizsardzības komitejas sēdē, kas bija veltīta likumprojektam par aizsardzības izdevumu palielināšanu no 2024. līdz 2030. gadam.

Saskaņā ar likumprojektu, ko valdība prezentēja trešdien, Francijas aizsardzības izdevumiem papildus 413 miljardiem eiro, kas paredzēti laikposmam no 2024. līdz 2030. gadam, būtu jāpievieno vēl 36 miljardi eiro.

Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) aizturējis bijušo "Radio Brīvā Eiropa" žurnālistu aizdomās par palīdzības sniegšanu Ukrainai kiberuzbrukumu sagatavošanā, ceturtdien paziņojis FSB.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Krievijā aizturēti desmitiem cilvēku apsūdzībās par sabotāžas plānošanu vai slepenas informācijas nodošanu Ukrainas armijai.

FSB pavēstījis, ka aizdomās par valsts nodevību Sibīrijas pilsētā Čitā aizturējis 1960. gadā dzimušu vīrieti. FSB apgalvo, ka viņš nodevis ienaidniekam informāciju par kādu vietējo mediju un kritiskās infrastruktūras objektu, lai pret tiem tiktu organizēti ļaunprātīgi kiberuzbrukumi.

30. jūras kājnieku brigādes 426. bezpilota sistēmu pulks, izmantojot "Bulava" tipa klaiņojošo munīciju, uzbruka Krievijas aizmugures pozīcijām Hersonas apgabala kreisajā krastā. Tika iznīcināta KamAZ kravas automašīna, kas atradās vairāk nekā 70 km attālumā no frontes līnijas. Vairāk lasi šeit.

1. atsevišķā bezpilota sistēmu spēku centra un vienības "Fēnikss" operatori iznīcināja Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu "Tor-M2", uzbruka loģistikas centram Perevaļskā (okupētajā Luhanskas apgabala teritorijā) un iznīcināja ienaidnieka antenas.

Semafor ziņo, ka saskaņā ar bijušo amatpersonu teikto, sagaidāms, ka Trampa administrācija pagarinās savu atkāpšanos no Krievijas naftas sankcijām, un šis solis varētu pavērt ceļu līdzīgam atvieglojumam attiecībā uz Irānas naftu, Vašingtonai cenšoties ierobežot enerģētikas satricinājumus un tirgus spiedienu.

Lietuvas armija ir izstrādājusi un analizējusi četrus iespējamos scenārijus, kurus Krievija varētu īstenot uzbrukumam Baltijas valstīm, to intervijā Ukrainas ziņu aģentūrai "Ukrinform" atklājis Lietuvas Strēlnieku savienības komandieris pulkvedis Lins Idzelis. Pēc viņa teiktā, visbīstamākais būtu pēkšņs iebrukums, ko pavadītu masīvs gaisa trieciens. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas militārpersonas no 1. atsevišķā bezpilota sistēmu spēku centra iznīcināja Krievijas zeme-gaiss raķešu sistēmu "Tor-M1" netālu no Kalčinivkas ciemata okupētajā Doneckas apgabalā. Pašai pretgaisa aizsardzības sistēmai neizdevās pārtvert dronu, kas tajā ietriecās.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinīgi vērtē ASV lēmumu Tuvo Austrumu jautājumā un atklāj saistību starp šiem notikumiem un Krievijas agresiju.

Savā vakara uzrunā 8. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ASV lēmums iesaistīties diplomātijā Irānas jautājumā piedāvā iespēju mazināt spriedzi un paver durvis konflikta izbeigšanai. Viņš norādīja, ka pirms ilgtspējīga miera vienmēr ir jānotiek pamieram, un valsts vadītājs atzinīgi vērtē Vašingtonas lēmumu to darīt. 

Zelenskis arī atzīmēja, ka pamiera paziņošana jau ir pozitīvi ietekmējusi tirgus, krītoties naftas cenām. Šajā kontekstā Ukrainas līderis pieminēja Krieviju, kas atsakās izbeigt karu. Viņš uzskata, ka iepriekš aprakstītā situācija varētu kalpot arī kā signāls Krievijai. Maskavai ir jāsaprot, ka papildus tiešajām sankcijām darbojas arī citi spiediena mehānismi. Viņš uzsvēra, ka iespējamā Hormuza šauruma atbloķēšana varētu samazināt Krievijas ieņēmumus no naftas, ko Kremlis izmanto savas agresijas finansēšanai. Ukrainas nostāja šajā kontekstā paliek nemainīga: spiediens uz Maskavu ir jāsaglabā un jāpalielina. Galu galā tas ļaus pāriet uz reālu diplomātisku izlīgumu.

Lietuva līdz 2027. gadam pārvietos visas stratēģisko rezervju noliktavas prom no Baltkrievijas robežas.