TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES

Volodimira Zelenska vēstule Kremļa vadītājam Putinam nostādīja pēdējo strupceļā, norāda ukraiņu žurnālists.

Žurnālists un komentētājs Viktors Šlinčaks analizēja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska atklāto uzrunu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, nosaucot to par vienu no Kijivas skarbākajām komunikācijām kopš pilna mēroga kara. 

Šlinčaks norāda, ka vēstījums bija strukturēts, lai risinātu vairākus Kremlim jutīgus jautājumus: Krievijas iekšpolitisko stabilitāti, Krievijas vadības uztverto autoritāti un Maskavas nevēlēšanos iesaistīties tiešā dialogā ar Ukrainu kā līdzvērtīgu.

Analītiķis uzskata, ka Zelenska piedāvātais formāts nostāda Putinu sarežģītā situācijā. Piekrišana tikšanās reizei pēc šāda aicinājuma šķistu politiski neizdevīga Kremlim, savukārt atteikumu Kijiva varētu izmantot savā labā. Šlinčaks arī norādīja, ka Krievijas puse varētu izvairīties no tiešiem komentāriem par Zelenska uzrunu. Viņaprāt, Ukrainas vadība apzināti radīja situāciju, kurā jebkurš Maskavas noraidījums ierosinātajam dialogam tiktu uztverts kā pierādījums Kremļa negatavībai izbeigt karu.

Pēc pastiprinātiem uzbrukumiem loģistikai Krievija sāka uz ceļiem izvietot imitētus transportlīdzekļus ar "karavīru" figūrām. Mānekļi tiek izmantoti kā vizuāli slazdi pēc atkārtotiem uzbrukumiem Krievijas transporta un piegādes maršrutiem.

Ukraina sāks vietējo Beļģijas 70 mm vadāmo raķešu FZ275 LGR montāžu, kas aprīkotas ar sprādzienbīstamu fragmentācijas kaujas galviņu, kas piepildīta ar tūkstošiem tērauda lodīšu — īpaši paredzētas cīņai ar bezpilota lidaparātiem.

"Thales" ar ES atbalstu izstrādāja raķeti rekordīsā 12 mēnešu laikā. Sākot ar 2028. gadu, ir plānota 100 000 vienību gada ražošana, un daļa no produkcijas tiks ražota Ukrainas rūpnīcās.

ES migrācijas komisārs Magnuss Brunners apstiprināja, ka bloks apspriež iespēju izslēgt Ukrainas vīriešus vecumā no 23 līdz 60 gadiem no pagaidu aizsardzības shēmas.

Vienlaikus ES valstis atbalsta pagaidu aizsardzības pagarināšanu citiem Ukrainas bēgļiem līdz 2028. gada martam.

Eiropas valstu grupa aicinājusi Eiropas Savienību (ES) padarīt stingrāku vīzu režīmu Krievijas pilsoņiem, lai mazinātu iespējas pavadīt brīvdienas Eiropā, kamēr viņu valsts turpina karu pret Ukrainu.

ES iekšlietu ministri ceturtdien Luksemburgā notikušajā sanāksmē apsprieda šo jautājumu, ko vēstulē izvirzīja Polija, Norvēģija, Baltijas valstis un vēl deviņas Šengenas zonas dalībvalstis.

"Ir ļoti nepatīkami vērot, kā arvien vairāk Krievijas tūristu bauda atpūtu Eiropas pludmalēs un Eiropas kūrortos, kamēr Ukrainā turpinās raķešu un dronu triecieni civiliedzīvotājiem," teikts vēstulē, ar ko iepazinusies ziņu aģentūra AFP.

ES apturējusi vīzu režīma atvieglošanas nolīgumu ar Krieviju un pagājušā gada novembrī spēra soli uz to, lai Krievijai atteiktu daudzkārtējas ieceļošanas vīzas.

Krievijai izsniegto vīzu skaits strauji samazinājies no vairāk nekā četriem miljoniem pirms kara līdz aptuveni pusmiljonam 2024. gadā.

Vairākas ES valstis norāda, ka tas nav pietiekami, un sūdzas par nevienmērīgu pašreizējo noteikumu piemērošanu visā blokā.

Saskaņā ar "Politico" sniegto informāciju Pentagons apsver iespēju atteikties no plāniem izvietot Vācijā tāla darbības rādiusa "Tomahawk" raķetes.

Ierēdņi pauž bažas par Maskavas reakciju, kā arī par ASV ieroču krājumu samazināšanos.

Vācijas amatpersonas baidās, ka šis solis varētu vājināt valsts aizsardzību pret iespējamiem Krievijas draudiem.

Aizsardzības ministrija (AM) ir sagatavojusi Latvijas un Ukrainas vienošanās projektu par sadarbību aizsardzības jomā, kas paredz sadarbību dronu un pretgaisa aizsardzības jomā.

Vienošanās paredz, ka Ukraina un Latvija veicinās savas drošības stiprināšanu, apmainoties ar tehnoloģijām, pieredzi un zināšanām, jo īpaši integrētas pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidē, kā arī izturīgu piegādes ķēžu un tehnoloģisko risinājumu izstrādē, kas paredzēti, lai reaģētu uz esošajiem un potenciālajiem draudiem.

Abas valstis apņemsies sniegt viena otrai konsultatīvo palīdzību, nodrošināt personāla apmācību un veikt citas kopīgas sadarbības darbības aizsardzības jomā.

Bezpilota sistēmu spēki naktī uz 5. jūniju uzbruka 5 Krievijas kuģiem okupētajās Mariupoles un Berdjanskas ostās, kā arī okupēto teritoriju piekrastes ūdeņos.  Vairāk lasi šeit.