TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Eiropa vēršas pret vairāk nekā 350 Krievijas ēnu flotes tankkuģiem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa otrdien aicinājusi Savienotās Valstis stingri vērsties pret Krieviju, ja tā nepiekritīs pamieram Ukrainā.
"Amerika teica, ka gadījumā, ja Krievija nepiekritīs beznosacījumu pamieram, būs sekas. Tāpēc mēs vēlamies redzēt šīs sekas arī no ASV puses," ES Ārlietu padomes sanāksmē Beļģijā paziņoja Kallasa.
ASV prezidents Donalds Tramps pēc sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pirmdien paziņoja, ka Krievija un Ukraina nekavējoties sāks sarunas par uguns pārtraukšanu, lai gan Putins noraidīja ASV prezidenta aicinājumu panākt beznosacījumu pamieru.
Sauszemes spēku komandieris uzsāk izmeklēšanu.
Izmeklēšana liecina, ka brigādes vadība varētu būt iesaistīta viltotu prēmiju izmaksāšanā un kukuļu pieprasīšanā.
⚡️Ukraine's French-trained brigade faces fresh misconduct allegations; Ground Forces commander launches probe.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) May 20, 2025
The brigade's command could be involved in handing out falsified bonus payments and demanding bribes, according to an investigation.https://t.co/WXMnprr6c7
2022. gada 20. maijā pēdējie Ukrainas karavīri padevās "Azovstaļ" dzelzs un tērauda rūpnīcā Mariupoles pilsētā, kur Ukrainas spēki mēnešiem ilgi izturēja pastāvīgu apšaudīšanu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma.

No "Azovstaļ" izdevies evakuēt varonīgos Mariupoles aizstāvjus
No aplenktās tērauda rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupoles pilsētā pirmdien tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.





Simtiem "Azovstaļ" aizstāvju joprojām atrodas Krievijas gūstā, un viņu daudzu gadu ciešanas kalpo kā aicinājums tiem, kas mājās pieprasa viņu atbrīvošanu.
On May 20, 2022, the last Ukrainian troops surrendered at Azovstal Iron and Steel Works, a plant in the embattled city of Mariupol where Ukrainian forces held out under constant bombardment for months after the beginning of Russia's full-scale invasion.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) May 20, 2025
Hundreds of Azovstal… pic.twitter.com/IdDXW5qUzN
Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene neatturējās no komentāriem par pēdējo Trampa sarunu ar Putinu, sakot, ka tā sāk atgādināt salauztu ierakstu. Tas pats cerīgais tonis, tie paši solījumi par progresu, bet nekādu reālu pārmaiņu kaujas laukā.
"Putins tikai velk laiku. Ja vēlamies reālus rezultātus, mums nevajag vairāk runu, mums ir nepieciešamas stingrākas sankcijas."
🇱🇹 Lithuania’s Defense Minister Dovilė Šakalienė didn’t hold back on Trump’s latest call with Putin—she says it’s starting to feel like a broken record. Same hopeful tone, same promises of progress, but no actual change on the ground.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 20, 2025
"Putin’s just buying time. If we want real… pic.twitter.com/LSXAIq4UwI
Kadri no Ukrainas 225. triecienpulka. Trīs krievi mēģināja šķērsot robežu no Belgorodas uz Ukrainu, bet "PENTAGON" vienības FPV droni to neļāva.
Footage from Ukraine's 225th Asssault Regiment. Three Russians tried to cross the border from Belgorod into Ukraine, but FPV drones from PENTAGON unit prohibited that. pic.twitter.com/DccoYlhUKY
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 20, 2025
Ukrainas spēki Zaporižjas frontē veikusi tiešu trāpījumu Krievijas pašgājēj haubicei Msta-S.
Ukrainian forces scored a direct hit on a Russian Msta-S self-propelled howitzer on the Zaporizhzhia front. pic.twitter.com/rLYnaR0Wlz
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 20, 2025
Šī mīna ir paredzēta, lai ar savu 7,5 kg trotila lādiņu caurdurtu tanku korpusus. Taču tagad tā kalpo kā izturības un radošuma simbols kara šausmu vidū.
Ukrainian sapper Andrii repurposed a Soviet-era TM-62M anti-tank mine into a ukulele
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 19, 2025
This mine is designed to penetrate tank hulls with its 7.5 kg TNT charge. But now it serves as a symbol of resilience and creativity amid the horrors of war https://t.co/MvOX7cyjl0 pic.twitter.com/78gI99iXac
Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju ir jābūt vēl stingrākām, uzsvēra Polijas Senāta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Tomašs Grodzkis.
Saeimā otrdien norisinājās Baltijas valstu, Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksme, lai spriestu par ES drošības un aizsardzības jautājumiem, kā arī diskutētu par daudzgadu finanšu shēmu.
Taujāts par miera sarunām un Krievijas gatavību vienoties par kara izbeigšanu, Grodzkis uzsvēra, ka, ņemot vērā vēsturi, nedz Polija, nedz Latvija, nedz citas reģiona valstis neuzticas Krievijai. Viņš akcentēja, ka Krievija ir agresors un tā uzbruka Ukrainai.
Dažas pretinieka trieciena grupas, kopumā līdz 25 okupantiem, bija izvietojušās divās blindāžās, lai veiktu uzbrukumu ukraiņu pozīcijām. Ukrainas lidotājiem bija labāks scenārijs šīs situācijas attīstībai. Četru GBU-39 bumbu trieciens un visi ienaidnieki devās nevis uzbrukumā, bet uz Kobzona koncertu.
Ukrainas armijas izlūkošana atklāja pretinieka bruņumašīnas, nomaskētus KAMAZ transportlīdzekļus un dzīvo spēku. Pēc tam, kad tehnika bija novietota, ukraiņu piloti piegādāja dāvanas uz norādīto adresi.
Ukrainas E40 grupas snaiperis, izmantojot "Barrett M82A1" šauteni, no 1,7 km attāluma sabojā Krievijas MT-LB kāpurķēžu bruņu kaujas mašīnu. Precizitāte, kas maina visu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".