Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Mas...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 08:08
"Krievu pasaules" ideologs Aleksandrs Dugins, kurš pastāvīgi aicina slepkavot Ukrainā un karot pret Rietumiem, stāsta, kas Krievijas iedzīvotājus gaida "skaistajā nākotnē"
Šodien 07:53
Krievijas loģistika liesmās: ukraiņu droni liek okupantiem slēgt to galveno automaģistrāli uz Krimu

Okupācijas "gubernators" Vladimirs Saldo parakstīja pavēli pēc tam, kad Ukrainas vidēja darbības rādiusa droni sāka uzbrukt ceļam, no kura ir atkarīga Krievijas dienvidu militārā apgāde.

22. maijā Krievijas ieceltais okupētā Hersonas apgabala "gubernators" Vladimirs Saldo parakstīja dekrētu par satiksmes apturēšanu M-14 šosejas posmā, kas ved caur okupēto Hersonu līdz Džankojas kontrolpunktam Krimas ziemeļos. Tiek ziņots, ka tas noticis tāpēc, ka Ukrainas droni gandrīz katru dienu uzbrūk Krievijas apgādes kravas automašīnām šajā maršrutā. Vairāk lasi šeit.

Šodien 07:30
Kijiva noraida "The Economist" apgalvojumus par gatavošanos diviem trim kara gadiem

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Dmitro Litvins trešdien noraidīja britu žurnāla "The Economist" apgalvojumus, ka Zelenskis devis rīkojumu gatavoties vēl diviem trim kara gadiem.

"Tas ir tas pats [informācijas] iemetiens, kas jau ir bijis," trešdien žurnālistiem sacīja Litvins, publikācijas apgalvojumus raksturojot kā jau iepriekš parādījušos maldinošu informāciju.

"Varbūt cilvēkiem vajadzēja kaut ko izmantot kā nesēju citiem vēstījumiem šajā tekstā par to, ka viss it kā ir slikti," norādīja Zelenska komunikācijas padomnieks.

"Tikko, tiekoties ar frakciju, prezidents teica, ka mums jākoncentrējas uz sešiem mēnešiem līdz novembrim. Šāds termiņš ir," sacīja Litvins.

Ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" informēts avots "The Economist" informāciju noliedza.

"Tā nav taisnība," sacīja aģentūras sarunbiedrs.

"The Economist", atsaucoties uz avotiem valdībā, vēstīja, ka Zelenskis esot "devis rīkojumu gatavoties vēl diviem trim kara gadiem".

Nav pamata šaubīties, ka Ukraina spēs cīnīties tik ilgi, teikts publikācijā.

Par to liecina sekmīgie dronu triecieni dziļi Krievijas iekšienē, frontes līnijas stabilizācija, nepārtrauktais Eiropas Savienības (ES) atbalsts un Ukrainas aizsardzības rūpniecības augstie attīstības tempi.

Tomēr Ukrainas sabiedrība kara ieilgšanu var neatbalstīt. Sabiedrības vienotība ir vājinājusies, cita starpā arī korupcijas skandālu dēļ, kuros iejaukti Zelenska tuvākā loka cilvēki.

Turklāt kara sekas kļūst arvien jūtamākas Ukrainas ekonomikai, galvenokārt triecienu dēļ, kas vērsti pret enerģētikas infrastruktūru, norāda izdevums.

Šodien 07:07
"Azov" dibinātājs: Ukraiņiem ir pusgads iniciatīvas pārņemšanai

Ukrainas karaspēkam ir pusgads iniciatīvas pārņemšanai frontē, intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja bataljona "Azov" dibinātājs, Ukrainas Bruņoto spēku 3. armijas korpusa komandieris brigādes ģenerālis Andrijs Bileckis.

Krievijas armijas spēki ir izsīkuši, un tā vairs nespēj veikt lielus izrāvienus, pauda komandieris.

Ja Ukrainas armija spēs uzņemt un saglabāt tempu vairākus mēnešus, tā varētu pārņemt iniciatīvu frontes līnijā un piespiest Maskavu atteikties no plāniem ieņemt visu Doneckas apgabalu, pauda Bileckis.

"Es uzskatu, ka nākamie seši līdz deviņi mēneši būs pagrieziena laiks," sacīja "Azov" dibinātājs.

"Precīzāk sakot, nākamie seši mēneši ir vissvarīgākie," viņš piebilda.

Pirmdien ASV bāzētais Kara izpētes institūts (ISW) paziņoja, ka Ukrainas spēki tagad "aktīvi izaicina pozicionālo kara raksturu" un drīzumā varētu būt spējīgi veikt ierobežotas mehanizētas ofensīvas.

Vakar 23:51
Čehija ir noslēgusi līgumus par aptuveni viena miljona liela kalibra artilērijas šāviņu piegādi Ukrainai

Čehija ir noslēgusi līgumus par aptuveni viena miljona liela kalibra artilērijas šāviņu piegādi Ukrainai gadā. Piegādes saskaņā ar Čehijas iniciatīvu ir paredzētas līdz 2026. gada beigām.

Kopš 2025. gada sākuma Ukraina jau ir saņēmusi aptuveni 500 000 šāviņu; pagājušajā gadā tā saņēma aptuveni 1,8 miljonus. Ir iespējams turpmāks pieaugums, taču tas ir atkarīgs no finansējuma (2026. gadam jau ir nodrošināts gandrīz viens miljards eiro). Tāla darbības rādiusa munīcija, kas maksā vairāk nekā divas reizes dārgāk nekā standarta munīcija, tiek piegādāta biežāk.

Vakar 23:39
ASV neizsniedz vīzu Krievijas ārlietu ministra vietniekam

ASV atteikušās izsniegt vīzu Krievijas ārlietu ministra vietniekam Aleksandram Aļimovam, kas bija plānojis piedalīties ANO Drošības padomes atklātajās debatēs, trešdien pavēstīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja.

Krievijas delegāciju bija uzaicinājis Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, norādīja diplomāts. Ķīna kopš 1. maija ir ANO Drošības padomes prezidējošā valsts.

Krievija uzskata vīzas atteikumu "ne tikai par Vašingtonas saistību pārkāpumu", bet arī par "klaju necieņu pret Ķīnas prezidentūru", pauda Ņebenzja.

Vakar 22:43
Krievijas sūtnis ANO pēkšņi iestājies pret karu

"Es nesaku, ka karš ir labs. Man tas nepatīk," sacīja Vasilijs Ņebenzja — Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā un viens no Kremļa vadošajiem diplomātiem, kurš pasaules mērogā aizstāvējis iebrukumu Ukrainā.

Pēc brīža viņš turpināja attaisnot karu ar ierastajiem Kremļa argumentiem par NATO draudiem, "neonacistu režīmu" un iespējamu krievvalodīgo vajāšanu.

Pēc tam viņš piebilda: "Atšķirība ir tā, ka mēs nekad tīši neuzbrūkam civiliedzīvotājiem."

Vakar 22:09
Ukrainas aizstāvji ar droniem uzbrūk okupantiem Limanas mežā

Ukrainas karavīri no "Signum" bataljona uzbrūk Krievijas kājniekiem mežā Limanas virzienā.

Vakar 21:41
Zelenskis aicina amatpersonas gatavoties vēl 2–3 kara gadiem

"Insider UA", atsaucoties uz avotiem Ukrainas valdībā, ziņo, ka varas iestādes gatavojas ilgstošam karam.

Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, iemesls tam ir miera sarunu izjukšana, Krievijas atteikšanās no kompromisiem un ASV lomas mazināšanās sarunās.

Ziņots, ka Krievija arī gatavo jaunu plaša mēroga mobilizāciju un plāno līdz rudenim pilnībā sasniegt Donbasa robežas.

Vakar 21:03
Kaja Kallasa: Krievija varētu sākt mobilizāciju, lai sagatavotos karam ar NATO

ES augstākā diplomāte šo paziņojumu sniedza intervijā laikrakstam "The Wall Street Journal".

Pēc Kallasas teiktā, jauna mobilizācija signalizētu, ka Kremlis vairs nevar uzturēt karu ar saviem pašreizējiem spēkiem un, iespējams, gatavojas turpmākai eskalācijai.

Viņa uzskata, ka Maskava varētu tiekties pēc "plašāka konflikta", lai attaisnotu mobilizāciju savā valstī.

Rietumu izlūkdienesti lēš, ka Krievija zaudē aptuveni 35 000 karavīru mēnesī — vairāk nekā tā var savervēt ar līgumu un brīvprātīgo palīdzību.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".