TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"

Parādījušies papildu kadri no Krievijas Krasnodaras apgabala, kur dažas dienas iepriekš Krievijas pretgaisa aizsardzības raķete trāpīja dzīvojamo ēku tuvumā.

ASV prezidents ir atteicies no idejas par Grenlandes aneksiju apmaiņā pret Amerikas militārās un ekonomiskās klātbūtnes paplašināšanu salā.

Dokumentā ir paredzēta ASV militāro bāzu paplašināšana, raķešu izvietošana, spēcīgāka NATO klātbūtne un daudznacionālas NATO pavēlniecības izveide salā ASV vadībā.

Tiek apspriesta arī ekonomiskā komponente — provizoriski tā attiecas uz tiesībām iegūt dabas resursus.

Atsevišķā klauzulā uzsvērta nepieciešamība novērst jebkādu Krievijas un Ķīnas militāro vai ekonomisko klātbūtni Grenlandē.

Apmaiņā pret to Tramps piekrita neieviest jaunus tarifus pret ES valstīm un pārtraukt cilāt jautājumu par salas iegādi.

Eiropas Parlamenta Drošības un aizsardzības komitejas vadītāja Marija Agnese Straka-Cimmermane sacīja, ka Trampa administrācijas neparedzamās politikas dēļ Berlīnei daļa sava zelta būtu jāatgriež Vācijā.

Pašlaik 37% no Vācijas zelta rezervēm tiek glabāti Ņujorkā, ASV Federālo rezervju sistēmas seifos.

Unikāli kadri, kur Ukrainas Drošības dienesta (SBU) drons ietriecas "Tamaņņeftegaz" naftas terminālī Krievijas Krasnodaras novadā. Zaudējumi tiek lēsti aptuveni 50 miljonu ASV dolāru apmērā. Šī nav pirmā reize, kad Tamaņas osta pakļauta ukraiņu uzbrukumam. 

Grenlandes krīze, ko izraisījušas ASV prezidenta Donalda Trampa prasības par Dānijas autonomās teritorijas iegūšanu Savienoto Valstu kontrolē, grauj Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanas centienus, vācu raidsabiedrībai ZDF sacīja Minhenes Drošības konferences priekšsēdētājs Volfgangs Išingers, Trampa izraisīto krīzi dēvējot par cirku.

Grenlandes krīze lielā mērā dominēja šonedēļ Davosā, Šveicē, notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā, kas ir nozīmīga politikas veidotāju un biznesa līderu tikšanās vieta, kur tradicionāli notiek viedokļu apmaiņa par dažādiem jautājumiem.

"Es varu teikt tikai - neizdarīta lieta," sacīja Išingers.

Ukrainai varētu tikt piedāvāts atteikties no Donbasa apmaiņā pret 800 miljardu dolāru finansiālu palīdzību no Rietumiem, vēsta "Corriere della Sera".

• Sarunu grupu sanāksmē paredzēts iesniegt 4 dokumentus, kuriem vajadzētu veidot miera līguma pamatu.
• Viens no dokumentiem attiecas uz Ukrainas bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Donbasa un ietver 800 miljardu dolāru vērtu finansēšanas plānu Ukrainas atjaunošanai.
• Otrais dokuments paredz Amerikas drošības garantijas Ukrainai, kā arī Eiropas karaspēka izvietošanu Ukrainas teritorijā.
• Tomēr ir arī dokuments par soļu secību: pirmkārt un galvenokārt, Ukrainai ir jāatsakās no Donbasa.

Lietuvā svētdien gaidāma Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Polijas prezidenta Karola Navrocka ierašanās.

Polijas prezidenta vizīti aģentūrai BNS apstiprināja Polijas vēstniecībā Lietuvā, savukārt par Ukrainas līdera vizīti aģentūru BNS informēja avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.

Ukrainas un Polijas līderi kopā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu piedalīsies 1863.-1864. gada sacelšanās piemiņas pasākumos.

Ukrainas armija ziņo, ka pirms dažām stundām notika patiesi vēsturisks brīdis, kad ar ložmetēju bruņots Ukrainas sauszemes drons sagūstīja četrus krievu kājniekus.

Maskavas militārā tiesa pirmo reizi oficiāli apstiprināja, ka Melnās jūras flotes flagmanim kreiserim "Moskva" 2022. gada aprīlī trāpīja Ukrainas pretkuģu raķete "Neptune". Atzīšanās tika publicēta 2026. gada 22. janvāra preses relīzē, kas vēlāk tika dzēsta no tiesas oficiālās tīmekļa vietnes. Dokumentā teikts, ka pēc sprādziena un ugunsgrēka uz kuģa gājuši bojā 20 apkalpes locekļi, 24 ievainoti un 8 pazuduši bez vēsts. Tiesa arī piesprieda aizmuguriski notiesātajam Ukrainas virsniekam Andrijam Šubinam samaksāt 2,2 miljardus rubļu zaudējumu atlīdzību. Šis apgalvojums ir pretrunā ar iepriekšējiem Krievijas apgalvojumiem, ka gājis bojā tikai viens jūrnieks.