TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu armija cer nosaldēt Ukrainas lielpilsētu iedzīvotājus, lai viņi izdarītu to, ko krievu armija nespēj, un paši gāztu Zelenski

Ukraina kopā ar amerikāņu uzņēmumu "Palantir" ir laidusi klajā platformu "Brave1 Dataroom" mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādei dronu pārtveršanai.

Ņūdeli sarunu laikā ar Vašingtonu pielāgo savu naftas stratēģiju, cenšoties samazināt Krievijas naftas īpatsvaru importā.

Indija, kas kļuva par lielāko Krievijas naftas pircēju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, pakāpeniski samazina iepirkumus, pakļaujoties spiedienam no ASV un ES. Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas pašlaik pārskata savu importa struktūru, atsakoties no piegādēm no Krievijas un palielinot iepirkumus no Tuvo Austrumu valstīm, cerot, ka šis solis palīdzēs virzīt uz priekšu sarunas ar ASV par tarifu samazināšanu, ziņo "Reuters".

Ungārija atteikusies atbalstīt kopīgu ES paziņojumu, aizstāvot Dāniju pret Trampa prasībām attiecībā uz Grenlandi, nodēvējot to par "ne ES jautājumu".

Ārlietu ministrs Sījārto sacīja, ka Budapešta neredz "vajadzību un līdz ar to arī iespēju" pēc kopīgas ES deklarācijas.

Taču tajā pašā dienā viņš apstiprināja, ka Ungārija steidzas pievienoties Trampa Gazas "Miera padomei", nosaucot uzaicinājumu par "godu".

Astoņas Eiropas valstis izvietoja karaspēku Grenlandē un izdeva kopīgu paziņojumu, atbalstot Dāniju. Ungārija nebija starp tām.

Grenlandes jautājumā Budapešta nostājas Vašingtonas pusē. Gazas jautājumā tā pievienojas Trampa padomei. Ukrainas jautājumā tā turpina bloķēt ES atbalstu.

Vašingtona nodeva Maskavai Ukrainas un Amerikas miera līguma par Ukrainu projektu, dodot Kremlim iespēju formulēt savus komentārus pirms jaunas kontaktu kārtas. Saskaņā ar "Bloomberg" ziņām, Krievijas diktators Vladimirs Putins saņēma dokumenta projektu janvāra sākumā, lai Maskava varētu sagatavot savus komentārus ASV prezidenta sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītei Krievijā, kas paredzēta 22. janvārī.

Plāna projekts Krievijas pusei tika iesniegts ar Kremļa sarunu vedēja Kirila Dmitrijeva starpniecību. Saskaņā ar aģentūras avotiem, Kremlis uztvēra dokumenta publiskošanu kā svarīgu soli sarunu procesā, taču tas joprojām ir tālu no pilnvērtīgas vienošanās. Krievija apgalvo, ka tekstā trūkst vairāki fundamentāli jautājumi vai arī tie ir izklāstīti "nepieņemamā veidā".

Saskaņā ar aģentūras sniegto informāciju Maskava pievērš īpašu uzmanību Kušnera lomai, uzskatot, ka viņam bija nozīmīga loma neformāla sarunu kanāla izveidē. Pēc žurnālistu teiktā, Kremlis uzskata, ka Amerikas administrācija it kā ir gatava atzīt Krievijas kontroli pār Krimu un citām okupētajām Ukrainas teritorijām. Avoti to raksturo kā galveno jautājumu Putinam, liekot viņam ievērot piesardzību un demonstrēt gatavību panākt dažus "kompromisus".

Vācijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki ir aizturējuši divas personas, kuras tiek turētas aizdomās par Krievijas "LTR" un "DTR" kaujinieku atbalstīšanu. Aizturētie ir Krievijas pilsonis un Vācijas pilsonis.

"Reuters" ziņo, ka viņi tika arestēti Brandenburgas federālajā zemē.

Saskaņā ar Vācijas Federālās prokuratūras sniegto informāciju aizdomās turētie kopš 2016. gada ir snieguši materiālu atbalstu tā sauktajām "DTR" un "LTR" grupām, ko Berlīne klasificē kā ārvalstu teroristu organizācijas.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētie organizēja piegāžu, medicīniskā aprīkojuma un dronu piegādi kaujiniekiem. Viens no aizturētajiem šiem mērķiem pārskaitīja vairāk nekā 14 000 eiro, bet otrs vairākkārt devās uz Donbasu, lai tiktos ar grupējumu pārstāvjiem un izplatītu ziedotos materiālus.

2025. gada maijā tika ziņots, ka Vācijas prokuratūra veica kratīšanu mājā Brandenburgā aizdomās par Krievijas tā dēvēto "LTR" un "DTR" kaujinieku atbalstīšanu.

"Jā, tā ir taisnība: decembrī krievi zaudēja 1000 kritušo. Ne nopietni ievainotos — kritušos. Katru dienu. Tas ir vairāk nekā 30 000 tikai decembrī. Astoņdesmitajos gados Padomju armija 10 gadu laikā Afganistānā zaudēja 20 000 cilvēku. Tagad viņi viena mēneša laikā zaudē 30 000. Un tomēr viņi turpina uzbrukt," norāda NATO ģenerālsekretārs Marks Rute

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs publiski demonstrēja zināšanu līmeni, kas knapi atbilst vidusskolas izglītībai. Pietika ar "Vikipēdijas" atvēršanu, taču Krievijas diplomātijā, šķiet, tas ir pārāk sarežģīti.

Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova jaunākais apkaunojošais incidents ir izraisījis izsmieklus sociālajos tīklos. Amatpersona apgalvoja, ka Lielbritānija "nepamatoti sevi dēvē par lielu" un ka to vajadzētu saukt vienkārši par "Britāniju". Internets atgādināja par Lavrova acīmredzamo nespēju atbildēt uz elementāru jautājumu no skolas mācību programmas. Žurnālists un blogeris Deniss Kazanskis pievērsa uzmanību šim apgalvojumam. "Tas ir skaidrs Krievijas līderu intelektuālā līmeņa piemērs," viņš atzīmēja. Vairāk lasi šeit.