TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Iespējams, Krievijas dronu spēkus komandēs cilvēks bez militāras izglītības, toties ar iesauku "Jura Klozetpods"

Saskaņā ar valsts Nacionālās aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, visas procedūras, kas nepieciešamas, lai izbeigtu Lietuvas dalību līgumā, tika pabeigtas 27. decembrī.

Lēmums ir tieši saistīts ar Krievijas karu pret Ukrainu un pieaugošajiem drošības draudiem reģionā. Viļņas amatpersonas iepriekš tieši paziņoja, ka ar agresīvu kaimiņvalsti blakus savu aizsardzības spēju ierobežošana ir greznība, ko valsts vairs nevar atļauties.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sestdien pievienosies Trampa un Zelenska telefonsarunai kopā ar citiem Eiropas līderiem dažas stundas pirms viņu tikšanās Floridā 28. decembrī.

Kijivas mērs Vitālijs Kļičko ziņo, ka okupantu uzbrukumā galvaspilsētā nogalināts viens cilvēks un 30 ievainoti.

Vēl viens apzināts uzbrukums civiliedzīvotājiem. Krievija turpina karu nevis kaujas laukā, bet gan pret vienkāršiem cilvēkiem, kas dzīvo savu ikdienas dzīvi.

Ukrainas spēki iznīcināja tanku, deviņus kāpurķēžu kaujas mašīnas, bruņutransportieri, tilta licēju un vairākus kvadriciklus, kamēr ienaidnieka bruņutehnika virzījās pa vairākiem maršrutiem. Atlikušos uzbrucējus iznīcināja "Azov" Nacionālās gvardes 1. korpusa dronu operatori. 

ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska svētdien Floridā gaidāmā tikšanās, visticamāk, nenesīs nekādus lielus, fundamentālus lēmumus, prognozēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

Eksperts atzīmēja, ka Zelenskis kļūs par vienu no Trampa visbiežāk satiktajiem ārvalstu līderiem, jo viņš Vašingtonā viesojās jau oktobrī, augustā un februārī, turklāt abu valstu līderi tikās arī Ņujorkā, Vatikānā un NATO samitā Hāgā.

"Tikšanos bijis daudz, un katru reizi bijušas lielas gaidas," vērtēja Andžāns, norādot uz tikšanos oktobrī, pēc kuras bijusi liela vilšanās, jo Zelenskim mēģināja uzspiest netaisnīgu mieru un netika paziņots par jaunu ieroču sistēmu piegādāšanu Ukrainai.

Veidojot viltus video, Krievijas propaganda cenšas demoralizēt Ukrainas sabiedrību un graut uzticību Aizsardzības spēkiem, norāda Ukrainas dezinformācijas apkarošanas centrs.

Kremļa propaganda ir sākusi aktīvi izmantot mākslīgo intelektu, lai radītu viltus ziņas par Ukrainu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas centrs par to brīdināja savā ""Facebook" lapā. Vairāk lasi šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 27. decembra rītam sasnieguši 1 203 310 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1240 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 464 tankus, 23 823 bruņutransportierus, 35 542 lielgabalus un mīnmetējus, 1579 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1264 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 95 539 bezpilota lidaparātus, 4107 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 71 612 automobiļus un autocisternas, kā arī 4029 specializētās tehnikas vienības.

Saskaņā ar premjerministra Iraklija Kobahidzes parakstītu rīkojumu Gruzija turpinās sniegt bezmaksas medicīniskos pakalpojumus Ukrainas bēgļiem līdz 2026. gada 1. aprīlim. Pagarinājums attiecas uz tiem pašiem pakalpojumiem, ko Gruzijas pilsoņi saņem saskaņā ar valsts apdrošināšanu.

Azerbaidžāna asi kritizējusi Krieviju pēc tam, kad Maskava apturēja kriminālizmeklēšanu par 2024. gada AZAL lidmašīnas avāriju. Ārlietu ministrs Džeihuns Bajramovs saka, ka šis solis rada nopietnus jautājumus, norādot, ka Krievija atzina, ka lidmašīnu notrieca tās pretgaisa aizsardzība. Baku sagaida, ka Maskava izpildīs savas saistības.