TEKSTA TIEŠRAIDE. Naftas pārstrāde Krievijā dažu mēnešu laikā samazinājusies par 10%, apgalvo Zelenskis
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Lielbritānijas valdība atvieglojusi Krievijas naftai noteiktās sankcijas, atļaujot trešajās valstīs ražotas reaktīvo dzinēju degvielas un dīzeļdegvielas importu.
Tirdzniecības licence, kas stājās spēkā trešdien, atļauj importu uz nenoteiktu laiku.
Šī licence nosaka, ka sankciju atbrīvojums tiks periodiski pārskatīts, ņemot vērā degvielas cenu pieaugumu, ko izraisa Hormuza šauruma slēgšana un karadarbība Tuvajos Austrumos.
Jaunākie dati liecina, ka vidējā cena par litru degvielas Lielbritānijā sasniegusi augstāko līmeni kopš 2022. gada decembra.
Krievijas propagandisti sākuši masveidā sūdzēties par loģistikas problēmām uz galvenajiem ceļiem okupētajās Ukrainas teritorijās.
Ukrainas žurnālists Deniss Kazanskis ziņoja par krievu masveida sūdzībām par situāciju ar loģistiku okupētajās Ukrainas teritorijās. Viņš norāda, ka Krievijas propagandisti atzīst: pārvietošanās pa svarīgākajām automaģistrālēm kļuvusi ārkārtīgi bīstama Ukrainas bezpilota lidaparātu aktivitātes dēļ. Vairāk lasi šeit.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apsver iespēju iecelt bijušo Vācijas kancleri Angelu Merkeli par bloka sūtni Krievijā, lai atdzīvinātu sarunas ar Maskavu par karu Ukrainā, ziņo laikraksts "Financial Times".
Izdevums, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, trešdien ziņo, ka ES valstu ārlietu ministri plāno izskatīt šo jautājumu nākamnedēļ Kiprā paredzētajā sanāksmē.
Bloka sūtņa lomai tiek apsvērti arī bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi un Somijas prezidents Aleksandrs Stubs.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis apgalvo, ka Krievijas karavīri nav izgājuši apmācību Ķīnas teritorijā, kā par to raksta mediji.
Ķīna noliedz, ka tās teritorijā būtu apmācīti Krievijas karavīri, kuri vēlāk piedalījās karā pret Ukrainu, par ko iepriekš ziņoja "Reuters". Šādu paziņojumu komentārā "Ukrinform" sniedza Ķīnas Tautas Republikas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Vairāk lasi šeit.
"Krievijas ikmēneša upuru skaits tagad sasniedz no 30 000 līdz 35 000, kas pārsniedz tās atjaunošanās vai mobilizācijas spējas," saka Joahims Kaške, Vācijas militārās palīdzības Ukrainai koordinators.
“Russia is now reaching monthly casualty rates between 30,000 and 35,000 killed, which is now above its regeneration or mobilization capacity”: Joachim Kaschke, the German coordinator of military assistance to Ukraine
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 18, 2026
📹 DW pic.twitter.com/HktZtJyRFq
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins trešdien sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu uzslavēja Ķīnas un Krievijas "nelokāmās" saites.
Uzsākot sarunas Pekinas Lielajā Tautas namā, Putins un Sji slavēja savu valstu īpašās saites, pagarinot "draudzīgas sadarbības" līgumu.
Pekina un Maskava ir "nepārtraukti padziļinājušas mūsu politisko savstarpējo uzticēšanos un stratēģisko koordināciju ar izturību, kas joprojām ir nelokāma", Sji teica Krievijas līderim.
Tikmēr Putins sacīja Sji, ka attiecības ir sasniegušas "nepieredzēti augstu līmeni", neraugoties uz "nelabvēlīgiem ārējiem faktoriem".
ASV Aizsardzības ministrija otrdien paziņoja, ka samazina ASV armijas brigāžu skaitu Eiropā no četrām līdz trim, atgriežoties pie 2021. gada līmeņa.
Pentagons "ir samazinājis uz Eiropu nosūtīto brigādes kaujas grupu (BCT) kopējo skaitu no četrām līdz trim", teikts Pentagona paziņojumā.
Saskaņā ar ASV Kongresa ziņojumu vienā BCT ir no 4000 līdz 4700 karavīru.
Paziņojumā teikts, ka šīs brigāžu skaita samazināšanas rezultāts ir ASV spēku dislocēšanas Polijā "pagaidu atlikšana".
Naktī uz trešdienu Ukrainas dronu triecienā Krievijā Ņižņijnovgorodas apgabalā cietusi naftas pārstrādes rūpnīca, un tur izraisījies ugunsgrēks, vēsta Krievijas un Ukrainas mediji.
Trieciens veikts naftas pārstrādes rūpnīcai "Lukoil-Ņižegorodņeftjeorgsintez".
Kā var spriest pēc ugunsgrēka fotogrāfiju un video analīzes, rūpnīcā aizdegusies primārā naftas pārstrādes iekārta, vēsta "Telegram" kanāls "Astra".
"Lukoil-Ņižegorodņeftjeorgsintez" ir viena no Krievijas lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām. Tā piegādā degvielu Maskavai un Maskavas apgabalam.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 352 070 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 920 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 943 tankus, 24 586 bruņutransportierus, 42 400 lielgabalus un mīnmetējus, 1795 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1388 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1432 sauszemes bezpilota sistēmas, 301 072 bezpilota lidaparātus, 4632 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 97 868 automobiļus un autocisternas, kā arī 4206 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
