TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Pēc sankciju noteikšanas krievu naftas gigantiem Tramps pasludināts par Krievijas ienaidnieku, kurš “solidarizējies ar trako Eiropu”

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainai būtu jāatceļ jaunie noteikumi, kas ļauj valsti pamest 18 līdz 22 gadus veciem vīriešiem, ceturtdien paziņoja Bavārijas federālās zemes premjerministrs Markuss Zēders.
Gan Berlīnei, gan Briselei vajadzētu vērst spiedienu uz Kijivu, lai panāktu, ka tā nepieļauj jaunu vīriešu izbraukšanu no valsts.
"Neviens nebūs ieguvējs, ja arvien vairāk jaunu vīriešu no Ukrainas ieradīsies Vācijā, nevis aizstāvēs savu dzimteni," laikrakstam "Bild" sacīja Zēders.
Ceturtdienas vakarā divas Krievijas militārās lidmašīnas no Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāva puses īslaicīgi pārkāpušas Lietuvas gaisa telpu, ziņo Lietuvas armija.
Ap plkst. 18 Gaisa spēki netālu no Ķībartiem fiksēja valsts robežas pārkāpumu.
Pēc militārpersonu sniegtās informācijas, kara lidmašīna Su-30, kas, iespējams, veica degvielas uzpildes mācības Kēnigsbergas apgabalā, un degvielas uzpildes lidmašīna Il-78 ielidoja Lietuvas teritorijā aptuveni 700 metru dziļumā un izlidoja pēc aptuveni 18 sekunžu uzturēšanās tur.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien aicināja Eiropas Savienības (ES) līderus nodrošināt Ukrainai tālās darbības ieročus, ar šo aicinājumu nākot klajā pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps bija noraidījis viņa lūgumu piešķirt raķetes "Tomahawk".
"Kad mēs runājam par tālās darbības ieročiem Ukrainai, mēs domājam par to, ka Putina režīmam vajadzētu izjust reālas šī kara sekas," sacīja Zelenskis, samitā Briselē uzrunājot ES līderus.
ASV konservatīvais komentētājs un telekanāla "Fox News" nesenā zvaigzne Takers Karlsons, kas ir pazīstams ar prokrieviskiem uzskatiem, nule kā atkal Krievijas-Ukrainas kara izraisīšanā vainojis ASV un NATO, ar šiem spriedumiem izsaucot rezonansi Polijas sabiedrībā, arī ārlietu ministra Radoslava Sikorska reakciju.
Sikorskis platformā "X" repostojis poļu žurnālista Jakuba Vehas ierakstu ar Karlsona komentāra izklāstu un video.
Ķīnas valsts uzņēmumi uz laiku pārtraukuši Krievijas naftas iepirkumus saistībā ar to, ka ASV noteikušas sankcijas Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz vairākiem nozares avotiem.
Saskaņā ar "Reuters" rīcībā esošo informāciju "PetroChina", "Sinopec", CNOOC un "Zhenhua Oil" vismaz īstermiņā neveiks darījumus ar pa jūru piegādāto Krievijas naftu bažu par sankcijām dēļ.
Krievijas Ģenerālprokuratūra pieprasījusi atzīt opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda (FBK) ASV juridisko personu ACF Inc. par "teroristisku organizāciju", paziņoja Navaļnija komanda.
Augstākā tiesa Ģenerālprokuratūras prasību izskatīs slēgtā režīmā 27. novembrī. Navaļnija domubiedri ir pārliecināti, ka tiesa prasību apmierinās.
Reaģējot uz Latvijas atteikumu atļaut Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam lidot caur mūsu valsts gaisa telpu, dodoties uz tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova nepalaida garām iespēju izspļaut kārtējo indes porciju Latvijas virzienā.
Otrdien Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka neredz iespēju izsniegt atļauju Putina lidmašīnas pārlidojumam mūsu gaisa telpā. Ministrijā pauda, ka Latvija atbalsta Trampa centienus izbeigt Krievijas agresiju pret Ukrainu. Vienlaikus ministrijā norāda, ka pašlaik tomēr nekas neliecina par Krievijas un Putina gatavību konstruktīvi iesaistīties jēgpilnā miera procesā. Krievija turpina pastiprināt gaisa uzbrukumus pret Ukrainu, nogalinot nevainīgus civiliedzīvotājus un nodarot bojājumus civilajai un kritiskajai infrastruktūrai. "Latvija neredz iespēju izsniegt atļauju pārlidojumam savā gaisa telpā personai, kura pieņēma lēmumu sākt karu Ukrainā un ir atbildīga par Krievijas smagajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, tajā skaitā par kara noziegumiem Ukrainā," informēja ministrijā.
Tas izraisīja "Krievijas diplomātijas sejas" Zaharovas tradicionālo žults izvirdumu. “Ja nu pēkšņi Tramps nolems painteresēties, ko nozīmē “Latvija” un kāpēc tās režīms tā uzvedas, tad šeit ir vēsturiska uzziņa par tēmu “kā es pavadīju pagājušo gadsimtu”,” savā “Telegram” kanālā raksta ar savu kašķīgās tirgussievas stilu slavenā Zaharova.
“Latvija ir viena no nedaudzajām teritorijām, kur hitleriešiem izdevās sasniegt Austrumeiropas iedzīvotāju genocīda galveno mērķi, atrisināt “ebreju jautājumu”. Turklāt visaktīvāko lomu, nogalinot savus kaimiņus — 89% ebreju (70 tūkstoši Latvijas ebreju un 20 tūkstoši atvesto no citām valstīm) – spēlēja Latvijas pamatiedzīvotāji. Bieži vien zvērīgo latviešu nacionālistu veiktā savu kaimiņu asiņainā slaktēšana sākās jau pirms nacistu ienākšanas. Šodien Rīga oficiāli godina holokausta līdzdalībniekus kā cīnītājus par neatkarību, katru gadu atļaujot “leģionāru gājienus”. Šeit faktiski tiek īstenota Otrā pasaules kara rezultātu pārskatīšana. Pašreizējā Rīgas režīma naidu pret Krieviju nosaka alkas revanšēties par to, ka latviešu kolaboracionistus sakāva padomju armija,” pavēstīja Zaharova.
Vairāk lasiet šeit.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka vairākām Eiropas valstīm arī ir tālās darbības ieroči, tostarp spārnotās raķetes "Tomahawk". Ukraina jau ir sākusi sarunas ar šīm valstīm par šo raķešu saņemšanu.
"Mums savas darbības jāuztver ne tikai kā aizsardzība, lai gan tas ir galvenais mērķis. Mums ir jāveido sava politika tā, lai apturētu Krievijas destruktīvo taktiku izplatīšanos vai atkārtošanos – Eiropā vai jebkur citur. Tāpēc, kad mēs runājam par tālās darbības ieročiem, piemēram, Ukrainai, mēs ar to domājam, ka Putina režīmam ir jāsajūt reālās šī kara sekas," sacīja Zelenskis.
🚨BREAKING 🇺🇸🇪🇺🇺🇦
— Grizzly News (@JackWalsh82) October 23, 2025
ZELENSKY: “Tomahawk missiles are not only in the U.S.—we are already in talks with European countries about these weapons.”
Ukrainas prezidents vērsa uzmanību uz to, cik nervozs kļuvis Krievijas diktators Vladimirs Putins, kad tika aktualizēts "Tomahawk" raķešu jautājums.
Zelenskis ir pārliecināts, ka Putins saprot, ka "tālās darbības ieroči patiešām var mainīt kara gaitu".
Krievijas karaspēks uzsācis intensīvus uzbrukumus Ukrainas hidroelektrostacijām (HES), cenšoties paralizēt valsts energosistēmu.
Hidroelektrostacijas (HES) spēj ātri palielināt vai samazināt elektroenerģijas ražošanu atkarībā no patērētāju pieprasījuma. Tādējādi tās līdzsvaro elektroenerģijas patēriņu valstī. Tieši HES balansē elektrotīkla slodzi rīta un vakara maksimuma stundās.
Pirmo triecienu Ukrainas spēkiem izdevās atvairīt, taču vakar Krievijas armija veica atkārtotu uzbrukumu, kura sekas izrādījās smagas.
Sociālajos tīklos publicētajos video redzams nakts trieciena brīdis pa HES Kamjanskā.
Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi gatavojas ievērojami samazināt Krievijas naftas iegādi, lai ievērotu jaunās ASV sankcijas, kas noteiktas Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ceturtdien vēstī ziņu aģentūra "Reuters".
Šāda rīcība varētu arī novērst vienu no galvenajiem šķēršļiem, lai noslēgtu tirdzniecības nolīgumu ar ASV.
Divi informācijas avoti "Reuters" norādījuši, ka "Reliance Industries", kas ir Indijas lielākais Krievijas naftas pircējs privātajā sektorā, plāno samazināt vai pilnībā pārtraukt importu.
US sanctions Russian oil majors over Ukraine, prompting India jitters and Moscow fury https://t.co/9osESxfC0n via @Reuters
— Nino Brodin (@Orgetorix) October 23, 2025
"Krievijas naftas importa pārskatīšana turpinās, un "Reliance Industries" pilnībā saskaņo savu rīcību ar Indijas valdības pamatnostādnēm," sacīja uzņēmuma pārstāvis.
Arī valstij piederošie uzņēmumi "Indian Oil Corp.", "Bharat Petroleum Corp." un "Hindustan Petroleum Corp." pārskata līgumus, lai nodrošinātu, ka pēc ASV sankciju ieviešanas piegādes netiek saņemtas tieši no "Rosņeftj" un "Lukoil".
"Samazinājums būs vērienīgs. Pilnīga importa atcelšana nenotiks uzreiz, jo tirgū saglabāsies piegādes, ko nodrošinās starpnieki," skaidroja kāds naftas pārstrādes uzņēmuma pārstāvis.
"Viss ir atkarīgs no bankām," norādīja kāds cits informācijas avots. "Ja bankas apstiprinās maksājumus, mēs turpināsim iepirkumus. Ja ne, tad imports būs nulle."
ASV šobrīd Indijai noteikušas 50% muitas tarifu, un 25% no tā ir papildtarifs, kas ieviests saistība ar to, ka Deli turpina iepirkt Krievijas naftu, kas ir galvenais Maskavas ienākumu avots karam Ukrainā.
Indija šobrīd risina sarunas ar Savienotajām Valstīm, lai panāktu tarifu līmeni, kāds būtu līdzīgs citām Āzijas valstīm noteiktajiem tarifiem.
Indija kļuva par nozīmīgu Krievijas naftas pircēju pēc tam, kad Krievijas galvenajai eksportprecei tika piemērotas ASV un Eiropas sankcijas.
Krievija 2024. gadā nodrošināja gandrīz 36% no Indijas kopējā jēlnaftas importa apjoma. Krievijas naftas iepirkšana Indijai ļāva ietaupīt miljardiem dolāru, saglabājot relatīvi stabilas degvielas cenas iekšzemes tirgū.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".