TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas armija pastiprinājusi lokālus pretuzbrukumus

Kostjantiņivka, Doneckas apgabals. Ukrainas aizstāvji no 28. mehanizētās brigādes atstāj savas pozīcijas pēc 137 garu dienu aizsardzības noturēšanas. Viņi ieradās septembrī un devās prom februārī.

Ceļš bija grūts, pastāvīgi Krievijas dronu reidi virs galvas.

Karotāji izturēja spēcīgu aukstumu, sildījās ar svecēm un, pildot savu misiju, nebaidījās no skarbajiem ziemas apstākļiem.

Zelenska bijušais administrācijas vadītājs Jermaks pārstāvēs Ukrainas sportistu SOK lietā, paziņo advokāts.

Andrijs Jermaks, prezidenta Volodimira Zelenska bijušais administrācijas vadītājs, ir pievienojies advokātu komandai, kas pārstāv Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču.

Krievijas finanšu uzraudzības dienests jeb “Rosfinmonitoring” ir iekļāvis teroristu un ekstrēmistu sarakstā uzņēmumu “Rižskij hļeb” (“Rīgas maize”), kā arī tās īpašniekus — Latvijas pilsoni Normundu Bomi un Ukrainas pilsoni Tatjanu Prihodko. Šī informācija ir publicēta attiecīgās iestādes oficiālajā datubāzē. Vairāk lasi šeit.

Lai gan ASV, Ukrainas un Krievijas amatpersonas tikās trīspusējās sarunās janvārī un vēlreiz februāra sākumā — vēl viena sarunu kārta gaidāma nākamnedēļ, Kremlis to pašu periodu ir izmantojis, lai atkārtoti paustu savu nostāju.

Trīs dienas pēc kārtas, no 9. līdz 11. februārim, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs publiski noliedza apgalvojumus, ka sarunas virzās uz priekšu. Viņa vēstījums bija konsekvents un tiešs: Krievijas teritoriālās un politiskās prasības paliek nemainīgas, un jebkurai nopietnai diskusijai jābalstās uz to, lai Ukraina tās pieņemtu. Laiks nebija nejaušs.

Prezidents Volodimirs Zeļenskis paziņoja, ka nākamā sarunu kārta ir plānota 17.–18. februārī. Lavrova piezīmes izskanēja tikai dažas dienas pirms šīs tikšanās. Visās trijās runās Lavrovs atsaucās uz to, ko viņš nosauca par "Ankoridžas līgumiem", kas it kā panākti starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu viņu 2025. gada augusta samitā Aļaskā. Šīs vienošanās paredzēja Ukrainas teritorijas nodošanu bez kara.

Mediji ziņo, ka 2026. gada sākumā Krievijas Kurskas apgabalā atradās gandrīz 11 000 Ziemeļkorejas karavīru.

Krievija piektdien paziņojusi, ka nākamais sarunu raunds ar ASV un Ukrainu paredzēts nākamnedēļ.

Divas iepriekšējās kārtas, kas ar ASV starpniecību notika Abū Dabī, nav devušas izrāvienu sarunās par Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu. Lai gan puses šīs sarunas raksturoja kā konstruktīvas, joprojām nav izdevies panākt kompromisu jautājumos par teritorijām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau nedēļas vidū paziņoja, ka nākamā sarunu kārta ar Krieviju paredzēta 17. vai 18. februārī ASV, taču Maskava līdz šim vēl nebija devusi savu piekrišanu.

Ukrainas armija Eipatorijā krievu okupētajā Krimā trāpījusi radaram "Ņebo-U", kā arī veikusi veiksmīgus triecienus dronu operatoru atrašanās vietām Zaporižjas apgabala okupētajā daļā un citiem mērķiem, sociālajos tīklos piektdien pavēstīja armijas ģenerālštābs.

Zaporižjas apgabala okupētajā daļā Solodkovodnē un Ļubimivkā veikts trieciens ienaidnieka dzīvā spēka koncentrācijas vietām, teikts paziņojumā.

Savukārt Tokmakas un Mihaiļivkas rajonos dots trieciens iebrucēju dronu operatoru atrašanās vietām.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs piektdien paziņoja, ka vecā pasaules kārtība vairs nepastāv un ka to aizstājusi daudz nedrošāka vide, ko veido lielvaru sāncensība un atkalpievēršanās nacionālajām interesēm.

Viņš norādīja, ka visspilgtākā šīs jaunās realitātes izpausme ir Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu.

Krievijas centrālās bankas direktoru padome piektdien nolēma ceturto sanāksmi pēc kārtas samazināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,5 procentpunktiem līdz 15,5%.

Iepriekšējo reizi izmaiņas procentlikmē tika veiktas decembrī, kad tā arī tika samazināta par 0,5 procentpunktiem.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņoja, ka Krievija apzināti uzbrūk civilajai infrastruktūrai un izmanto teroru kā ieroci. Uzstājoties Minhenē, viņš tīšus uzbrukumus civilajām ēkām nosauca par kara noziegumu, sakot, ka, iznīcinot stacijas, nav elektrības, apkures vai ūdens.