TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Александр Дугин заявил, что интернет россиянам надо заслужить и выдавать по талонам и зимой. Солнце русской философии XXI века не в курсе экспериментов Берельсона середины XX века. Так и живем https://t.co/10PwZb6EfS
— Новости. Как есть (@nourlnews) May 27, 2026
Русский фашист Дугин на протяжении шести минут объясняет, почему свобода - это рабство, нацизм - это гуманизм, а в Северной Корее живут самые счастливые люди. pic.twitter.com/ZtQpcSHHAa
— Чокнутый горнист 🇺🇦 (@Buggy__Bugler) May 27, 2026
Кремълският идеолог Дугин заяви, че Русия не се нуждае от избори. Вместо това той призовава за връщане към репресиите, вярвайки, че това е най-добрият начин за укрепване на режима по време на война.
— Дани Иванов🇧🇬🇺🇦 (@Taralejblog) May 26, 2026
Руският нацист предлага да се изоставят остатъците от демокрацията. pic.twitter.com/duM5xSkf2h
Okupācijas "gubernators" Vladimirs Saldo parakstīja pavēli pēc tam, kad Ukrainas vidēja darbības rādiusa droni sāka uzbrukt ceļam, no kura ir atkarīga Krievijas dienvidu militārā apgāde.
22. maijā Krievijas ieceltais okupētā Hersonas apgabala "gubernators" Vladimirs Saldo parakstīja dekrētu par satiksmes apturēšanu M-14 šosejas posmā, kas ved caur okupēto Hersonu līdz Džankojas kontrolpunktam Krimas ziemeļos. Tiek ziņots, ka tas noticis tāpēc, ka Ukrainas droni gandrīz katru dienu uzbrūk Krievijas apgādes kravas automašīnām šajā maršrutā. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Dmitro Litvins trešdien noraidīja britu žurnāla "The Economist" apgalvojumus, ka Zelenskis devis rīkojumu gatavoties vēl diviem trim kara gadiem.
"Tas ir tas pats [informācijas] iemetiens, kas jau ir bijis," trešdien žurnālistiem sacīja Litvins, publikācijas apgalvojumus raksturojot kā jau iepriekš parādījušos maldinošu informāciju.
"Varbūt cilvēkiem vajadzēja kaut ko izmantot kā nesēju citiem vēstījumiem šajā tekstā par to, ka viss it kā ir slikti," norādīja Zelenska komunikācijas padomnieks.
"Tikko, tiekoties ar frakciju, prezidents teica, ka mums jākoncentrējas uz sešiem mēnešiem līdz novembrim. Šāds termiņš ir," sacīja Litvins.
Ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" informēts avots "The Economist" informāciju noliedza.
"Tā nav taisnība," sacīja aģentūras sarunbiedrs.
"The Economist", atsaucoties uz avotiem valdībā, vēstīja, ka Zelenskis esot "devis rīkojumu gatavoties vēl diviem trim kara gadiem".
Nav pamata šaubīties, ka Ukraina spēs cīnīties tik ilgi, teikts publikācijā.
Par to liecina sekmīgie dronu triecieni dziļi Krievijas iekšienē, frontes līnijas stabilizācija, nepārtrauktais Eiropas Savienības (ES) atbalsts un Ukrainas aizsardzības rūpniecības augstie attīstības tempi.
Tomēr Ukrainas sabiedrība kara ieilgšanu var neatbalstīt. Sabiedrības vienotība ir vājinājusies, cita starpā arī korupcijas skandālu dēļ, kuros iejaukti Zelenska tuvākā loka cilvēki.
Turklāt kara sekas kļūst arvien jūtamākas Ukrainas ekonomikai, galvenokārt triecienu dēļ, kas vērsti pret enerģētikas infrastruktūru, norāda izdevums.
Ukrainas karaspēkam ir pusgads iniciatīvas pārņemšanai frontē, intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja bataljona "Azov" dibinātājs, Ukrainas Bruņoto spēku 3. armijas korpusa komandieris brigādes ģenerālis Andrijs Bileckis.
Krievijas armijas spēki ir izsīkuši, un tā vairs nespēj veikt lielus izrāvienus, pauda komandieris.
Ja Ukrainas armija spēs uzņemt un saglabāt tempu vairākus mēnešus, tā varētu pārņemt iniciatīvu frontes līnijā un piespiest Maskavu atteikties no plāniem ieņemt visu Doneckas apgabalu, pauda Bileckis.
"Es uzskatu, ka nākamie seši līdz deviņi mēneši būs pagrieziena laiks," sacīja "Azov" dibinātājs.
"Precīzāk sakot, nākamie seši mēneši ir vissvarīgākie," viņš piebilda.
Pirmdien ASV bāzētais Kara izpētes institūts (ISW) paziņoja, ka Ukrainas spēki tagad "aktīvi izaicina pozicionālo kara raksturu" un drīzumā varētu būt spējīgi veikt ierobežotas mehanizētas ofensīvas.
Čehija ir noslēgusi līgumus par aptuveni viena miljona liela kalibra artilērijas šāviņu piegādi Ukrainai gadā. Piegādes saskaņā ar Čehijas iniciatīvu ir paredzētas līdz 2026. gada beigām.
Kopš 2025. gada sākuma Ukraina jau ir saņēmusi aptuveni 500 000 šāviņu; pagājušajā gadā tā saņēma aptuveni 1,8 miljonus. Ir iespējams turpmāks pieaugums, taču tas ir atkarīgs no finansējuma (2026. gadam jau ir nodrošināts gandrīz viens miljards eiro). Tāla darbības rādiusa munīcija, kas maksā vairāk nekā divas reizes dārgāk nekā standarta munīcija, tiek piegādāta biežāk.
Source: https://t.co/mP8PWAKcwz
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 27, 2026
ASV atteikušās izsniegt vīzu Krievijas ārlietu ministra vietniekam Aleksandram Aļimovam, kas bija plānojis piedalīties ANO Drošības padomes atklātajās debatēs, trešdien pavēstīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja.
Krievijas delegāciju bija uzaicinājis Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, norādīja diplomāts. Ķīna kopš 1. maija ir ANO Drošības padomes prezidējošā valsts.
Krievija uzskata vīzas atteikumu "ne tikai par Vašingtonas saistību pārkāpumu", bet arī par "klaju necieņu pret Ķīnas prezidentūru", pauda Ņebenzja.
"Es nesaku, ka karš ir labs. Man tas nepatīk," sacīja Vasilijs Ņebenzja — Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā un viens no Kremļa vadošajiem diplomātiem, kurš pasaules mērogā aizstāvējis iebrukumu Ukrainā.
Pēc brīža viņš turpināja attaisnot karu ar ierastajiem Kremļa argumentiem par NATO draudiem, "neonacistu režīmu" un iespējamu krievvalodīgo vajāšanu.
Pēc tam viņš piebilda: "Atšķirība ir tā, ka mēs nekad tīši neuzbrūkam civiliedzīvotājiem."
🤡 Russia’s UN envoy suddenly spoke out against war
— NEXTA (@nexta_tv) May 27, 2026
“I’m not saying war is good. I don’t like it,” said Vasily Nebenzya — Russia’s permanent representative to the United Nations and one of the Kremlin’s top diplomats defending the invasion of Ukraine on the world stage.
Moments… pic.twitter.com/MJDhyG6gOX
Ukrainas karavīri no "Signum" bataljona uzbrūk Krievijas kājniekiem mežā Limanas virzienā.
"Insider UA", atsaucoties uz avotiem Ukrainas valdībā, ziņo, ka varas iestādes gatavojas ilgstošam karam.
Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, iemesls tam ir miera sarunu izjukšana, Krievijas atteikšanās no kompromisiem un ASV lomas mazināšanās sarunās.
Ziņots, ka Krievija arī gatavo jaunu plaša mēroga mobilizāciju un plāno līdz rudenim pilnībā sasniegt Donbasa robežas.
⚠️ Zelensky Told Officials to Prepare for 2–3 More Years of War
— NEXTA (@nexta_tv) May 27, 2026
INSIDER UA, citing sources in the Ukrainian government, reports that authorities are preparing for a prolonged war.
According to the outlet, the reason is the collapse of peace talks, Russia’s refusal to… pic.twitter.com/fLqMWzCYpC
ES augstākā diplomāte šo paziņojumu sniedza intervijā laikrakstam "The Wall Street Journal".
Pēc Kallasas teiktā, jauna mobilizācija signalizētu, ka Kremlis vairs nevar uzturēt karu ar saviem pašreizējiem spēkiem un, iespējams, gatavojas turpmākai eskalācijai.
Viņa uzskata, ka Maskava varētu tiekties pēc "plašāka konflikta", lai attaisnotu mobilizāciju savā valstī.
Rietumu izlūkdienesti lēš, ka Krievija zaudē aptuveni 35 000 karavīru mēnesī — vairāk nekā tā var savervēt ar līgumu un brīvprātīgo palīdzību.
⚠️ Kaja Kallas: Russia Could Launch Mobilization to Prepare for War With NATO
— NEXTA (@nexta_tv) May 27, 2026
The EU’s top diplomat made the statement in an interview with The Wall Street Journal.
According to Kallas, a new mobilization would signal that the Kremlin can no longer sustain the war with its… pic.twitter.com/lIRJxK56cp
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



