TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā apgalvo, ka Baltijas valstis "oficiāli" ļauj savu gaisa telpu izmantot Sanktpēterburgas apšaudei

ASV ir apliecinājusi Ukrainai, ka neviens no tai paredzētajiem militārā atbalsta resursiem nav novirzīts uz citiem reģioniem, tostarp Tuvajiem Austrumiem. Par to paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, atsaucoties uz sarunām ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio G7 ārlietu ministru sanāksmē Francijā. “Nekas no šīs programmas nav novirzīts uz citiem reģioniem… šobrīd šādu plānu nav,” uzsvēra Sibiha.

Ministra komentāri izskanēja pēc mediju ziņām, ka Pentagons varētu apsvērt daļu Ukrainai paredzēto ieroču novirzīšanu uz Tuvajiem Austrumiem, saistībā ar konfliktu starp ASV, Izraēlu un Irānu. Runa bija par pretgaisa aizsardzības raķetēm, kas iegādātas PURL programmas ietvaros — mehānisma, kas ļauj NATO valstīm finansēt ASV ieroču iegādi Ukrainai. Šai iniciatīvai jau pievienojušās 24 valstis, tostarp arī Austrālija un Jaunzēlande.

Sibiha uzsvēra, ka šī programma ir īpaši svarīga Ukrainas pretgaisa aizsardzībai laikā, kad Krievija pastiprinājusi uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai. Viņš arī norādīja, ka ASV spēlē izšķirošu lomu miera procesā, piebilstot, ka “spiediens ir jāizdara, jo Krievija pašlaik ir vienīgais šķērslis mieram”. Vienlaikus ministrs kritizēja Ungāriju par sankciju bloķēšanu pret Krieviju, nosaucot šādu rīcību par nepieņemamu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka valsts ir “neapšaubāmi mainījusi ģeopolitisko situāciju” Tuvajos Austrumos, noslēdzot ilgtermiņa aizsardzības sadarbības vienošanās ar Persijas līča valstīm. Pēdējās dienās viņš apmeklēja Saūda Arābiju, Apvienotos Arābu Emirātus un Kataru, piedāvājot Ukrainas izstrādātās pretgaisa aizsardzības tehnoloģijas, īpaši efektīvos dronu pārtvērējus. “Droši vien neviens cits šobrīd nevar palīdzēt šādā veidā ar pieredzi,” uzsvēra Zelenskis.

Noslēgtās vienošanās paredz sadarbību līdz pat desmit gadiem, tostarp dronu kopražošanu un militārās pieredzes apmaiņu. Ukraina cer no šiem darījumiem iegūt miljardiem dolāru, vienlaikus stiprinot savas pozīcijas starptautiskajā ieroču tirgū. Tomēr joprojām nav skaidrs, ko tieši Ukraina saņems pretī un vai darījumi būs vairāk nekā vienkārša ieroču apmaiņa pret finansējumu. Vienlaikus Zelenskis uzsvēra arī nepieciešamību pēc ilgtermiņa enerģētikas sadarbības, jo kara rezultātā Ukrainas enerģētikas infrastruktūra ir smagi cietusi.

Eksperti brīdina, ka šī stratēģija saistīta ar būtiskiem riskiem. “Šis ir diezgan riskants brīdis Ukrainas diplomātijai,” norāda analītiķis Jevgēns Magda, uzsverot, ka ieroču tirgus ir sarežģīts un neprognozējams. Arī pašā Ukrainā izskan bažas par ētiskiem jautājumiem, jo kara laikā ieroču eksports rada pretrunas. Tomēr ražotāji uzsver, ka šie darījumi palīdzēs palielināt ražošanas apjomus un netraucēs piegādes Ukrainas armijai.

Krievijas varas iestādes apsver iespēju novirzīt iedzīvotāju pensiju uzkrājumus valsts atbalstītā ilgtermiņa investīciju programmā, lai finansētu infrastruktūras un citus ar valsti saistītus projektus. Saskaņā ar Ukrainas izlūkdienestu datiem, runa varētu būt par aptuveni trim triljoniem rubļu, kas pieder ap 37 miljoniem iedzīvotāju. Šis solis tiek saistīts ar pieaugošo finanšu spiedienu, ko rada sankcijas un ilgstošie kara izdevumi.

Līdzīgas prakses Krievijā jau izmantotas iepriekš. 2014. gadā pēc Krimas aneksijas tika iesaldēta daļa pensiju uzkrājumu, novirzot tos aktuālo maksājumu segšanai, un šis risinājums joprojām nav atcelts. Tikmēr 2024. gadā ieviestā brīvprātīgā uzkrājumu programma nav devusi cerētos rezultātus — tajā iesaistījās mazāk cilvēku un tika piesaistīts ievērojami mazāks finansējums, nekā plānots.

Analītiķi norāda, ka iespējamā piespiedu līdzekļu novirzīšana varētu vēl vairāk mazināt sabiedrības uzticēšanos pensiju sistēmai. Vienlaikus Kremlis arvien aktīvāk meklē iekšējos finansējuma avotus — tiek pastiprināta nodokļu kontrole uzņēmumiem un palielināts spiediens uz lielajiem uzņēmējiem, aicinot tos sniegt lielāku ieguldījumu kara finansēšanā.

Polija amnestējusi pilsoņus, kas bez īpašas valsts atļaujas saņemšanas dienējuši Ukrainas armijā.

Saskaņā ar jauno likumu amnestēti Polijas pilsoņi, kas laikā no 2014. gada, kad sākās Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, līdz 2026. gadam dienējuši Ukrainas armijā.

Polijā pilsoņiem ar likumu aizliegts dienēt citu valstu bruņotajos spēkos, iepriekš nesaņemot īpašu Aizsardzības ministrijas atļauju.

Likumu par to brīvprātīgo nesodīšanu, kas aizstāvējuši Ukrainas brīvību un neatkarību, atbalstīja gan valdošā koalīcija, gan opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS).

Galēji labējā partija "Konfederācija" un galēji labējā monarhistu partija "Polijas kroņa konfederācija" balsošanā nepiedalījās.

Seima deputāti norāda, ka ceturtdien prezidenta Karola Navrocka parakstītā likuma mērķis nav mudināt poļus karot Ukrainas armijā, bet gādāt, lai tie, kas iepriekš izšķīrušies par šādu soli, netiktu pakļauti kriminālvajāšanai.

Likums nosaka, ka pilsoņiem, kas karojuši Ukrainas armijā, joprojām jāiesniedz Aizsardzības ministrijai ziņojums, norādot sava dienesta laiku un tā raksturu.

Likumā arī norādīts, ka līdz ar cīnītāju amnestēšanu tā mērķis ir iegūt informāciju par Polijas pilsoņu prasmēm un kaujas pieredzi, kas iegūta, karojot pret krievu iebrucējiem Ukrainā.

Likums attiecas tikai uz poļiem, kas dienējuši Ukrainas bruņoto spēku oficiālajās vienībās, nevis paramilitārajos formējumos vai algotņu organizācijās.

Lai gan nav publicētu datu par to Polijas pilsoņu skaitu, kas dienējuši Ukrainas armijā, izdevums MILMAG, kas raksta par aizsardzības jautājumiem, ziņojis, ka cīņā ar krievu iebrucējiem Ukrainā krituši 23 poļi.

Somijas dienvidos Kimenlākso reģionā svētdienas rītā nogāzušies divi lidroboti, ziņo policija.

"Lidroboti iemaldījušies Somijas teritorijā. Mēs to uztveram ļoti nopietni. Drošības iestādes tūlītēji reaģējušas. Izmeklēšana turpināsies, un sīkākas ziņas tiks sniegtas, tiklīdz fakti gūs apstiprinājumu," paziņojis aizsardzības ministrs Anti Herkenens.

Viens no droniem nokritis uz ziemeļiem no Kouvolas, bet otrs - uz austrumiem no pilsētas.

Kouvola atrodas aptuveni 130 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Helsinkiem un apmēram 70 kilometrus uz rietumiem no robežas ar Krieviju.

Policija ziņo, ka incidentā cietušo nav.

Kā informējusi Aizsardzības ministrija, svētdienas rītā Somijas gaisa telpā nelielā augstumā virs jūras un virs sauszemes valsts dienvidaustrumos tika fiksēti vairāki mazi lidojoši objekti. Lidojošo objektu identificēšanai gaisā tika pacelti iznīcinātāji F/A-18.

Gaisa spēki apstiprinājuši, ka tie ir Ukrainas lidroboti.

Kā ziņots, naktī uz svētdienu notika kārtējais ukraiņu lidrobotu uzlidojums Krievijas Ļeņingradas apgabalam, kura rezultātā izcēlās ugunsgrēks Ustjlugas ostā.

Iepriekš šonedēļ Ukrainas droni ielidoja un eksplodēja arī visās trijās Baltijas valstīs. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tika novirzīti no kursa.

Ukraiņi jau trešo reizi nedēļas laikā uzbrukuši Krievijas Ustjlugas ostai, no kuras pacēlušies melni dūmi.

Ukraiņu lidroboti naktī uz svētdienu atkal uzbrukuši Krievijas Ļeņingradas apgabalam, paziņojis apgabala vietvaldis Aleksandrs Drozdenko.

Nodarīti postījumi Ustjlugas ostai, kur atkal izcēlies ugunsgrēks, apstiprinājis Drozdenko, apgalvojot, ka virs apgabala teritorijas notriekts 31 lidrobots.

Ukraiņu bezpilota lidaparāti uzbrukuši arī citiem Krievijas reģioniem, un Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka kopumā notriekti 203 lidroboti.

Ukraiņu lidroboti Ustjlugas ostai uzbrukuši jau trešo reizi nedēļas laikā. Iepriekšējie uzbrukumi notika trešdien un piektdien, kad ostā arī izcēlās ugunsgrēki.

Ustjluga ir lielākā Krievijas eksporta osta Baltijas jūrā, caur kuru tiek transportēta jēlnafta un naftas produkti, kā arī ogles, dzelzsrūda, mākslīgais mēslojums un šķidrās ķimikālijas.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 295 830 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1360 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 820 tankus, 24 313 bruņutransportierus, 39 001 lielgabalu un mīnmetēju, 1707 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1337 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 204 060 bezpilota lidaparātus, 4491 spārnoto raķeti, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 85 977 automobiļus un autocisternas, kā arī 4105 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.