TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV sarunas ar Ukrainu "produktīvas, taču vēl daudz darāmā"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 173 920 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1060 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 387 tankus, 23 678 bruņutransportierus, 34 754 lielgabalus un mīnmetējus, 1552 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 430 lidmašīnas, 347 helikopterus, 86 090 bezpilota lidaparātus, 4024 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 583 automobiļus un autocisternas, kā arī 4010 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
🔴 Vladimir Putin’s mercenaries are accused of murdering and torturing their way through central Africa to get their hands on the precious metal
— The Telegraph (@Telegraph) November 30, 2025
Find out more ⬇️https://t.co/B8N2Qve1Qu pic.twitter.com/a4LJz571uK
Trampa administrācija ir vēl sliktāka par Čemberlenu 1938. gadā, tā aktīvi palīdz agresoram Putinam, uzskata profesors.
Floridā svētdien notikušās ASV un Ukrainas delegāciju sarunas par iespējām izbeigt Krievijas un Ukrainas karu bija produktīvas, taču vēl ir daudz darāmā, paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.
"Nav runa tikai par nosacījumiem, kas izbeidz karadarbību," pēc sarunām žurnālistiem sacīja Rubio, kurš vadīja ASV delegāciju.
"Runa ir arī par nosacījumiem, kas nodrošina Ukrainai ilgtermiņa labklājību. (..) Es domāju, ka šodien mēs to attīstījām, bet vēl ir daudz darāmā," viņš norādīja, nesniedzot sīkāku informāciju.
"Tas ir delikāti. Tas ir komplicēti," teica Rubio.
"Ir daudz mainīgu daļu, un acīmredzami ir vēl viena puse, kam ir jābūt daļai no vienādojuma," sacīja ASV valsts sekretārs, ar to domājot Krieviju.
Viņš piebilda, ka turpinājums gaidāms nākamās nedēļas sākumā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs dosies uz Maskavu, kur viņam paredzēts tikties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Arī Ukrainas delegācijas vadītājs, Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, kurš kopā ar Rubio pēc sarunām sniedza paziņojumu žurnālistiem, sacīja, ka sarunas bijušas "produktīvas un sekmīgas", tomēr sīkāk neizteicās, kāds progress sarunu laikā tika panākts, ja vispār tika panākts.
Umerovs uzsvēra Ukrainas pateicību par ASV atbalstu gandrīz četrus gadus ilgušā kara laikā.
"Mūsu mērķis ir plaukstoša, stipra Ukraina," sacīja Umerovs. "Mēs pārrunājām visus svarīgos jautājumus, kas ir svarīgi Ukrainai, Ukrainas tautai, un ASV mūs ļoti atbalstīja," sacīja Umerovs.
Iepriekš avots Ukrainas delegācijā aģentūrai AFP teica, ka sarunas neesot noritējušas viegli.
No ASV puses sarunās piedalījās arī Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners. Viņi abi nākamās nedēļas sākumā dosies uz Maskavu.
Sarunas notika Vitkofam piederošajā golfa klubā "Shell Bay" Halandeilbīčā.
Jau vēstīts, ka ASV ierosinātais 28 punktu plāns tā sākotnējā versijā bija ļoti labvēlīgs Krievijai. Tajā no Ukrainas tika prasīts atdot Krievijai okupētās teritorijas, kā arī tās teritorijas, kuras Krievija nemaz nav iekarojusi. Kijivai arī prasīts apņemties nekad nepievienoties NATO un samazināt armiju.
ASV, Ukrainas un Eiropas pārstāvju sarunās Ženēvā pirms nedēļas ASV plāns tika mainīts, vairāk ņemot vērā Ukrainas nostāju. Taču aģentūra "Bloomberg" norādīja, ka, lai gan Vašingtona ziņo par progresu sarunās ar Ukrainu, sarunas joprojām bremzē tie paši šķēršļi, kas iepriekš, proti, tas, kas ir pieņemams Ukrainai, nav pieņemams Krievijai, un otrādi.
Yet another apocalyptic earnings report out of Russia's largest oil company.
— Jay in Kyiv (@JayinKyiv) November 28, 2025
Year-over-year earnings for first 9 months of 2025 at oil giant ROSNEFT, down a stunning -70%.
This company is responsible for roughly 40% of all Russia's oil production. pic.twitter.com/6TuO55fdPF
No Baltkrievijas ielidojušo kontrabandas balonu dēļ svētdienas vakarā atkal tika pārtraukta lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās Viļņas lidostā.
Satiksme tika pārtraukta plkst. 18.09, jo lidostas tuvumā tika pamanīti baloni.
Rīkojums par lidmašīnu pacelšanās un nolaišanas pārtraukšanu sākumā bija spēkā līdz plkst. 21, vēlāk termiņš tika pagarināts līdz plkst. 23, bet vēl pēc tam - līdz plkst. 1 naktī.
Jau vēstīts, ka Viļņas lidostas darbību pēdējā laikā bieži traucējusi meteoroloģisko balonu atrašanās tās tuvumā. Balonus no Baltkrievijas palaiž cigarešu kontrabandisti. Saistībā ar to Lietuva oktobra beigās slēdza atlikušos divus kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju, taču 20. novembrī tos atkal atvēra. Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene pieļāvusi, ka robeža atkal varētu tikt slēgta, ja situācija ar kontrabandas baloniem pasliktināsies.
Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) kopā ar partizāniem veiksmīgi uzspridzinājusi Krievijas Nacionālās gvardes čečenu vienību “Ahmat”, kas okupētās Berdjanskas tuvumā vadīja nelikumīgu dīzeļdegvielas tirdzniecību. Saskaņā ar HUR paziņojumu, 29. novembrī tika īstenoti divi triecieni, kuru laikā tika iznīcināti divi transportlīdzekļi un grupējuma dalībnieki
Partizāni bija atklājuši, ka “Kadirova kareivji” regulāri pārdod pie autoceļa zagtu degvielu. Kad vienības locekļi sapulcējās tirdzniecībai, Ukrainas spēki uzspridzināja iepriekš nomīnēto vietu. Pirmais sprādziens izraisīja paniku, bet otrs notika, kad ieradās vēl viens Krievijas transportlīdzeklis. Video ar operāciju tika publicēts HUR "Telegram" kanālā, lai gan tā laiks un precīza atrašanās vieta nav neatkarīgi pārbaudīta. Ukrainas izlūkdienests norāda, ka upuru skaits tiek precizēts.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



