TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
❗️View from an airplane of the fire at 🇷🇺Tuapse port pic.twitter.com/rBR05H4QJv
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 29, 2026
Naktī uz trešdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 171 uzbrukuma lidrobotu, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 154 no krievu lidrobotiem.
Fiksēti 12 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi desmit apkaimēs. Vēl 12 apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.
Šogad 9. maija parādē Maskavas Sarkanajā laukumā nepiedalīsies kara tehnikas kolonna, otrdien pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija.
"Kājnieku kolonnas sastāvā parādē piedalīsies visu veidu augstāko militāro mācību iestāžu un atsevišķu karaspēka veidu karavīri," teikts ministrijas paziņojumā.
"Militārās tehnikas kolonna" šogad parādē nepiedalīsies, norādīja ministrija. Iemesls ir "patlabanējā operatīvā situācija".
Samazināts arī parādes ilgums un uzaicināto personu skaits.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā šī būs pirmā reize, kad 9. maija parādē Sarkanajā laukumā nepiedalīsies militārās tehnikas kolonna.
Tiesa, parādes aviācijas daļa tomēr notiks, liecina Aizsardzības ministrijas paziņojums.
Ar 9. maija parādi Maskavā tiek atzīmēta tā dēvētā Uzvaras diena, pieminot nacistiskās Vācijas sakāvi.
Permā noticis uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai "Perm" (Maļinovkas rajonā) — galvenajai Transņeftj sistēmas mezgla stacijai, kas atbild par naftas sūknēšanu, uzglabāšanu un sadali pa maģistrālajiem cauruļvadiem. Naftas plūsmas caur objektu virzās uz Permas naftas pārstrādes rūpnīcu, citiem rūpniecības centriem un Krievijas eksporta infrastruktūru.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 29, 2026
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 328 820 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1180 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 894 tankus, 24 486 bruņutransportierus, 40 825 lielgabalus un mīnmetējus, 1755 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1356 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 262 033 bezpilota lidaparātus, 4579 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 92 231 automobiļus un autocisternas, kā arī 4146 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
ASV un Lielbritānijas partnerības stiprums allaž ticis izmantots, lai stātos pretī kopīgiem pretiniekiem un gādātu par pasaules drošību, un tagad tā ir nepieciešama, lai aizsargātu Ukrainu, otrdien Savienoto Valstu Kongresā sacīja Lielbritānijas karalis Čārlzs III.
"Šodien, spīkera kungs, tāda pati nelokāma apņēmība ir nepieciešama, lai aizsargātu Ukrainu un tās drosmīgo tautu - lai nodrošinātu patiesi taisnīgu un noturīgu mieru," uzsvēra britu monarhs.
Serbijas varasiestādes atcēlušas lēmumu par pilsonības piešķiršanu Čečenijas prokremliskā līdera Ramzana Kadirova māsasdēlam Jakubam Zakrijevam, vēsta serbu medijs "Nedeljnik".
Tas, ka Zakrijevam ir Serbijas pilsonība, rada "draudus sabiedriskajai drošībai", lēmumu juridiski pamatoja varasiestādes.
Lēmumu par pilsonības anulēšanu parakstījis premjerministrs Džuro Macuts.
Par to, ka Zakrijevam piešķirta Serbijas pilsonība, "Nedeljnik" ziņoja sestdien.
Pēc tam šī ziņa plaši izskanēja serbu un krievu medijos.
Zakrijevs savulaik bijis Čečenijas galvaspilsētas Groznijas mērs, kā arī vadījis Čečenijas līdera un valdības administrāciju.
Zakrijevs 2023. gada jūlijā kļuva par nacionalizētā uzņēmuma "Danone Rossija" ģenerāldirektoru.
Ungārijas parlamenta vēlēšanu uzvarētājs Pēters Maģars, kas maijā, kā sagaidāms, stāsies premjerministra amatā, izteicis ideju, ka tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vasarā varētu notikt Ukrainas Aizkarpatu apgabalā.
Partijas "Tisza" līderis Maģars savā birojā uzņēmis Ukrainas pilsētas Berehoves mēru Zoltanu Bobjaku un apspriedis ar viņu ungāru minoritātes stāvokli Ukrainā.
Tikšanās gaitā Maģars rosinājis, ka tikšanās ar Zelenski varētu notikt Berehovē.
"Mēs esam vienisprātis, ka Aizkarpatos dzīvojošo ungāru interesēs ir atjaunot Ungārijas un Ukrainas attiecības. Pamatojoties uz to, es iniciēšu tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski jūnija sākumā, simboliski - Berehovē," platformā "Facebook" paziņoja Maģars.
"Ir pienācis laiks Ukrainai izbeigt vairāk nekā desmit gadus pastāvējušos likumos noteiktos ierobežojumus, bet Aizkarpatu ungāriem - atjaunot visas savas kultūras, valodas, administratīvās un izglītības tiesības un atkal kļūt par līdzvērtīgiem un cienījamiem Ukrainas pilsoņiem," norādīja "Tisza" līderis.
"Ja šos jautājumus izdosies atrisināt, mēs noteikti varēsim sākt jaunu nodaļu Ukrainas un Ungārijas divpusējās attiecībās," piebilda Maģars.
Politiķis norādīja, ka uzskata Ukrainas 2025. gadā ierosinātos kompromisus izglītības jautājumos par "daudzsološiem, bet nepietiekamiem".
Kā pauda Maģars, situācija, kad Ukrainā eksāmenu un citu oficiālo procedūru valoda ir tikai ukraiņu valoda, kas ir Ukrainas vienīgā valsts valoda, ir netaisnīga, un vietās, kur kompakti dzīvo ungāru kopiena, ungāriem būtu jādod iespēja lietot savu dzimto valodu.
Ukrainas Nacionālās policijas brigādes "Hižak" (Plēsēji) karavīri iznīcina Krievijas bezpilota lidaparātus (FPV), kas atrodas slēpnī uz ceļiem Kostjantiņivkas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian servicemen from the “Khizhak” (Predator) Brigade of the National Police destroy 🇷🇺Russian FPV drones that are lying in wait in ambushes on the roads in the Kostyantynivka direction. pic.twitter.com/UoP08AKuju
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 28, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



