TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Lietuvas Ārlietu ministrija Krievijas vēstniecības pārstāvim iesniedza stingra protesta notu par Krievijas bruņoto spēku veiktajiem gaisa uzbrukumiem Ukrainai 15. un 16. aprīlī.

Kā informēja ministrijā, pirmdien iesniegtajā notā norādīts, ka upuru skaits un ģeogrāfiskais izvietojums, kā arī civilo objektu iznīcināšana ļauj secināt, ka Krievijas agresīvās darbības bija apzināti vērstas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un ir skaidrs starptautisko cilvēktiesību pārkāpums, jo tās aizliedz vardarbību vai draudus nolūkā iebiedēt civiliedzīvotājus.

Ministrija norādīja, ka uzbrukumu vilnis, kurā tika izmantoti gandrīz 700 kaujas dronu un vairāki desmiti ballistisko un kruīza raķešu, galvenokārt bija vērsts pret civilo infrastruktūru un dzīvojamajām ēkām Kijivā, Harkivā, Odesā, Dņipropetrovskā, Sumos, Mikolajivā un Hersonā, kā arī citviet Ukrainā. Glābēji ir atraduši 18 nogalinātos un snieguši palīdzību vairāk nekā 120 ievainotiem iedzīvotājiem.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) patlaban no ASV nav saņēmusi informāciju, ka varētu tikt mainīti bruņojuma piegāžu termiņi noslēgto līgumu ietvaros, pauda ministrijā.

Latvija no ASV veic vairākus vērienīgus militārā bruņojuma iepirkumus - kopumā pašlaik Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir 46 aktīvi starpvaldību līgumi ar ASV, informēja ministrijā.

Atbilstoši Baltijas drošības iniciatīvai, saņemot būtisku ASV finansiālo atbalstu, tiek stiprinātas svarīgas aizsardzības spējas, pauž AM, tas ietver gan sauszemes spēku un tālās darbības uguns jaudas palielināšanu, piemēram, artilērijas raķešu sistēmu "Himars", iegādi, integrēto gaisa un pretraķešu aizsardzību, kā arī komandvadības un Speciālo uzdevumu vienības spēju paaugstināšanu.

Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 143 droniem, no kuriem 116 notriekusi vai neitralizējusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevies notriekt arī vienu raķeti.

Krievi uzbruka ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 143 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa uzbrukuma lidroboti.

Fiksēti 22 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi 17 vietās, un septiņās vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.

Lineārās ražošanas un dispečeru stacijā "Samara" jēlnafta no dažādām atradnēm tiek sajaukta, lai iegūtu Krievijas naftu "Urals", kas tiek eksportēta.

Naktī uz 21. aprīli bezpilota lidaparāti uzbruka stratēģiskiem objektiem Krievijas Samaras apgabalā. Iespējams, ka trāpīts Samaras lineārajai ražošanas un dispečeru stacijai, kas ir svarīgs transporta infrastruktūras objekts.

Samaras apgabala gubernators Vjačeslavs Fedoriščevs apstiprināja, ka 21. aprīļa naktī gaisa triecieniem tika pakļauti stratēģiski objektiem reģionā. Viņš paziņoja, ka "Ukrainas bruņotie spēki veica vēl vienu mēģinājumu uzbrukt rūpniecības objektam" un "neatliekamās palīdzības dienesti strādā UAV avārijas vietās". 

Krievijas Aizsardzības ministrijas ziņojumā teikts, ka 21. aprīļa naktī Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki virs Samaras apgabala it kā notrieca Ukrainas dronus, taču nav norādīts, cik daudz. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki virs Krievijas teritorijas 21. aprīļa naktī it kā notrieca 97 Ukrainas fiksēto spārnu dronus. 

Samaras lineārās ražošanas un dispečeru stacijā tiek sajaukta augsta un zema sēra satura jēlnafta no dažādām atradnēm, lai iegūtu Krievijas Urals jēlnaftu, kas tiek eksportēta. Kremlis izmanto ieņēmumus no naftas pārdošanas, lai turpinātu karu pret Ukrainu. Tāpēc Samaras stacija ir leģitīms mērķis bezpilota lidaparātiem. 

Ukrainas droni arī iepriekš ir uzbrukuši šim stratēģiskajam objektam. 2025. gada 20. septembra naktī. 21. aprīļa naktī Ukrainas bruņotie spēki uzbruka ienaidnieka militārajiem un stratēģiskajiem objektiem ne tikai Samaras apgabalā, bet arī Rostovas, Volgogradas un Saratovas apgabalos Krievijā. Rostovas apgabalā droni bombardēja svarīgu dzelzceļa mezglu.

Uzsākot karu pret Ukrainu, Kremļa līderis Vladimirs Putins ir radījis "briesmoni", kas varētu viņu iznīcināt, teikts britu militārā žurnālista Deivida Hamblinga rakstā, kas publicēts laikrakstā "New York Post". 

Piektajā gadā konflikts jau ir kļuvis par pilnvērtīgu robotu karu. Nesen Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki ir ieņēmuši ienaidnieka pozīciju, izmantojot tikai dronus un robotu sistēmas. Šis bija pirmais šāds incidents vēsturē. 

"Pēdējo četru gadu laikā Krievijas galvenā priekšrocība karā ir bijusi tās cilvēkresursi. Kremlim izdevās koncentrēt tik daudz karavīru frontē, ko Ukraina tik tikko spēja ierobežot. Taču, aizstājot militāros spēkus ar mašīnām, Kijivai izdevās neitralizēt ienaidnieka priekšrocības. Šis notikums iezīmēja jauna, šausminoša kara veida sākumu, kurā roboti medī un iznīcina cilvēkus," teikts rakstā. Vairāk lasi šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 320 310 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 884 tankus, 24 429 bruņutransportierus, 40 478 lielgabalus un mīnmetējus, 1749 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1350 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 250 463 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 763 automobili un autocisternu, kā arī 4132 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pārmetis ASV prezidenta Donalda Trampa īpašajiem sūtņiem Stīvam Vitkofam un Džaredam Kušneram cieņas trūkumu pret Ukrainu.

"Ceļot uz Maskavu un neierasties Kijivā, ir necienīgi," pirmdien intervijā valsts ziņu raidījumam sacīja Zelenskis.

Viņš teica, ka saprot grūtības, kas saistītas ar ceļošanu uz kara plosīto valsti, bet norādīja, ka citi cilvēki ir apmeklējuši Kijivu.

Šo munīciju atklāja mežsargs, veicot ikdienas patruļas mežainā apvidū.

Berlīne pirmdien izsaukusi Krievijas vēstnieku saistībā ar tiešiem Krievijas draudiem mērķiem Vācijā, paziņojusi Vācijas Ārlietu ministrija.

Šie draudi "ir mēģinājums graut mūsu atbalstu Ukrainai un pārbaudīt mūsu vienotību", teikts ministrijas paziņojumā platformā "X".

"Mūsu atbilde ir skaidra - mēs neļausimies iebiedēt. Šādi draudi un jebkāda veida spiegošana Vācijā ir pilnīgi nepieņemama," uzsvēra ministrija.

Ministrija neatklāja, par kādiem draudiem ir runa.

Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisāre Marta Kosa pirmdien Eiropas Parlamentā (EP) paziņoja, ka jau šonedēļ varētu tikt atsākta naftas cauruļvada "Družba" ekspluatācija.

Neilgi pēc tam Kipra, kas ir ES prezidējošā valsts, paziņoja, ka trešdien plānots pieņemt galīgo lēmumu par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai. Aizdevuma piešķiršanu līdz šim bloķēja Ungārija, pieprasot atsākt "Družba" darbību.

Līdzšinējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš šomēnes parlamenta vēlēšanās cieta graujošu sakāvi, apsūdzēja Ukrainu, ka tā tīši bloķē Krievijas naftas piegāžu atsākšanu pa cauruļvadu "Družba".

Cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī.