TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti Zaporižjas virzienā pārvieto tehniku un dzīvo spēku
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kijiva piedāvāja Maskavai pagarināt pamieru pēc 11. maija, otrdien pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
"Mēs piedāvājām Maskavai pagarināt daļējo pamieru pēc 11. maija. Tā vietā šonakt Krievija pret Ukrainu raidīja vairāk nekā 200 dronu, uzbrūkot civilajai infrastruktūrai, arī bērnudārzam, ievainojot vismaz sešus cilvēkus un vismaz vienu nogalinot," platformā "X" pauda ministrs.
Saskaņā ar "The New York Times" sniegto informāciju, Krievijas uzbrukuma temps pēdējos mēnešos ir ievērojami palēninājies.
Starp minētajiem iemesliem ir plaši izplatītā dronu izmantošana, komunikācijas problēmas un līgumkaravīru skaita samazināšanās, kas pievienojas armijai.
NYT: Russia’s offensive pace has dropped to its lowest level since 2023
— NEXTA (@nexta_tv) May 12, 2026
According to The New York Times, the rate of Russian advances has significantly slowed in recent months.
Among the reasons cited are the widespread use of drones, communication problems, and a decline in… pic.twitter.com/AliIHlU6aH
Pirmdien Briselē Ukrainas ārlietu ministrs oficiāli paziņoja par atteikumu. "Ukrainas bērnu liktenis nekad netiks pakļauts nekādiem kompromisiem," Starptautiskajai koalīcijai Ukrainas bērnu atgriešanai sacīja Andrijs Sibiha.
Russia put abducted Ukrainian children on its prisoner-swap lists. In Brussels on Monday, Ukraine's foreign minister made the refusal official. "The fate of Ukrainian children will never be subject to any compromises," Andrii Sybiha told the International Coalition for the Return…
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 12, 2026
Ienaidnieka kājniekiem pat nav laika sasniegt pozīcijas. "Signum" piloti dara visu iespējamo, lai iznīcinātu tuvojošos okupantus.
Ukrainas bruņoto spēku 34. jūras kājnieku brigādes karavīri sagūstīja krievu grupu un nopirka viņiem McDonald's ēdienu.
Ukrainas karavīri vienā no frontes līnijām sagūstīja krievu okupantu grupu. Pēc tam tiešsaistē tika publicēts video, kurā dokumentēta ukraiņu patiesā attieksme pret sagūstītajiem krieviem. Pēc operācijas 34. jūras kājnieku brigādes karavīri kopā ar UNITED24 projektu ierakstīja video intervijas ar sagūstītajiem krievu karavīriem. Šī video atšķirīga iezīme bija fakts, ka ieraksta laikā krieviem tika piedāvāts "McDonald's" ēdiens. Okupanti video atzina, ka ukraiņi pret viņiem izturējās daudz labāk nekā pret saviem biedriem. Viņi apgalvoja, ka, nonākot sarežģītā situācijā kaujas laukā, viņi burtiski kļuva par mērķiem saviem krievu droniem.
Eiropas Savienības (ES) austrumu flanga gaisa telpu regulāri pārkāpj Krievijas droni, tāpēc ir jāpārgrupē ES valstu spēki, lai vērstos pret šiem draudiem, ES Padomes sēdē, kas bija veltīta drošības jautājumiem, sacīja Rumānijas aizsardzības ministrs Radu Miruca.
"Laikā, kad kontinenta centrā šie Krievijas uzbrukumi nav jūtami tā, kā tie ir jūtami perifērijā, mēs saskaramies ar droniem, kas vairākas reizes mēnesī ielido NATO Eiropas un Rumānijas gaisa telpā," sacīja ministrs.
Krievijas droni pārkāpj ne tikai Rumānijas gaisa telpu - "tas notiek visā austrumu flangā", uzsvēra Miruca.
Kravas kuģis "Ursa Major", kas pārvadāja divu kodolreaktoru komponentus, noslēpumainos apstākļos 2024. gada decembrī nogrima pie Spānijas krastiem.
Saskaņā ar izmeklēšanu, 50 × 50 cm caurumu kuģa korpusā varēja būt radījusi "Barracuda" torpēda. Tikai Amerikas Savienotajām Valstīm, vairākām NATO sabiedrotajām valstīm, Krievijai un Irānai ir šādas torpēdas.
Amerikāņu kodolieroču atklāšanas lidmašīnas pēdējā gada laikā divas reizes ir pārlidojušas nogrimšanas vietu.
Turklāt nedēļu pēc incidenta Krievijas izlūkkuģis apmeklēja vraku un izraisīja vēl četrus sprādzienus. Vairāk lasi šeit.
Vācija ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro Eiropas Savienības iniciatīvā, lai Ukrainā izveidotu militārās apmācības centrus, paziņoja aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Finansējums segs infrastruktūru, kas nepieciešama visam mācību centram, sacīja Pistoriuss vizītes laikā Ukrainas galvaspilsētā Kijivā.
Viņš sacīja, ka centri ir paredzēti, lai palīdzētu uzturēt Ukrainas armiju operatīvā gatavībā, tostarp pēc iespējama miera līguma ar Krieviju noslēgšanas.
"Amerikāņi principā ir gatavi to darīt," sacīja Ukrainas avots, kas ir pazīstams ar sarunām.
⚡️ Ukraine fears US will again push a deal giving Russia 'a lot' and Kyiv nothing.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) May 11, 2026
"The Americans are, in principle, willing to do this," a Ukrainian source familiar with the talks said.https://t.co/RBJWc4OgZ4
Ukrainas MiG-29MU1 ar Francijas AASM Hammer bumbām trāpīja Krievijas pozīcijām, trāpot pagrabā un angāros, ko izmantoja dronu izvietošanai.
A Ukrainian MiG-29MU1 struck a Russian position with French AASM Hammer bombs, hitting a basement and hangars used for drones. #Ukraine pic.twitter.com/BhqdugEm4Y
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 11, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
