TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis pieļauj naftas vada "Družba" darbības atsākšanu

Ārlietu ministrija (ĀM) otrdien izsaukusi Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteikusi kategorisku protestu par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova 18. aprīlī publiski paustajiem izteikumiem par to, ka Latvija būtu devusi atļauju izmantot savu gaisa telpu bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Krievijas ziemeļos, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijā.

Tajā uzsver, ka Lavrova izteikumi ir klaji nepatiesi. Latvija konsekventi noraida šos Krievijas apgalvojumus kā pilnīgi nepamatotus.

ĀM norāda, ka neviena no Baltijas valstīm nav devusi atļauju izmantot savu teritoriju un gaisa telpu bezpilota lidaparātu uzbrukumu veikšanai pret mērķiem Krievijā. Šī pozīcija ir oficiāli komunicēta Krievijas vēstniecību pilnvarotajiem lietvežiem Tallinā 27. martā, Rīgā 31. martā un Viļņā 27. martā.

Ministrijā arī atgādina, ka 10. aprīlī Baltijas valstu ārlietu ministri izplatīja kopīgu paziņojumu par Krievijas dezinformācijas kampaņu. Tomēr, neraugoties uz Baltijas valstu skaidri pausto oficiālo reakciju, Krievija turpina izplatīt melus, atzīst ĀM.

Šīs dienas sarunā ar Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi tika izteikts arī stingrs nosodījums Tomskas pilsētas domes rīcībai, šā gada 19. aprīlī demontējot Tomskas Piemiņas skvērā uzstādītos politisko represiju upuru piemiņas akmeņus, tajā skaitā piemiņas akmeni politiski represētajiem latviešiem.

ĀM uzsver, ka piemiņas akmeņu demontāža izgaismo mūsdienu Krievijā valdošo nostāju, kas attaisno padomju totalitārā režīma īstenotos noziegumus, tai skaitā kaimiņvalstu nelikumīgo okupāciju, necilvēcīgās represijas un masveida cilvēktiesību pārkāpumus pret šo valstu iedzīvotājiem, kā arī pieprasa Krievijas puses skaidrojumu par notikušo.

Jau vēstīts, ka Krievijas Tomskas apgabala varasiestādes naktī uz 19. aprīli demontējušas staļinisko represiju upuru piemiņai veltīto pieminekli "Sēru akmens" Tomskas Piemiņas parkā, kā arī tam līdzās uzstādītās atsevišķās piemiņas zīmes represētajiem latviešiem, lietuviešiem, igauņiem, poļiem un kalmikiem, raksta "Latvijas Avīze".

Tajā skaitā novākts 2011. gada vasarā siguldiešu sarūpētais un Sibīrijā nogādātais piemiņas akmens, kuru veidoja mākslinieks Guntis Panders un kura teksts latviešu un krievu valodās vēstīja: "Lai akmens runā un sēro par politisko represiju upuriem - latviešiem."

Itālijas laikraksts "Corriere della Sera" ziņo par konfliktu starp Kirijenko un Belousovu. Pēc Mihaila Zigara teiktā, tik augsta līmeņa konflikts liecina par strauju spriedzes pieaugumu Kremlī.

Krievijas elitē ir izcēlies ass konflikts starp diviem ietekmīgiem Putina iekšējā loka ierēdņiem. Konflikts radies starp štāba priekšnieka pirmo vietnieku Sergeju Kirijenko un aizsardzības ministru Andreju Belousovu. Abi pārstāv divus ārkārtīgi ietekmīgus klanus Krievijas politikā. Vairāk lasi šeit.

Uz Itālijas Ārlietu ministriju izsaukts Krievijas vēstnieks, reaģējot uz apvainojumiem, ko Krievijas televīzijā Itālijas premjerministrei Džordžai Meloni paudis propagandists Vladimirs Solovjovs, pavēstīja Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni.

Jāpiebilst, ka Solovjovam ir īpašs naids pret Itāliju, jo ikdienā NATO un Eiropu apspļaudošais propagandists Komo ezera krastā bija iegādājies divas lepnas villas, kā arī ieguvis pastāvīgā iedzīvotāja statusu Itālijā. Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā un starptautisko sankciju noteikšanas 2022. gadā Itālija uzlika arestu Solovjova villām un viņš vairs valstī nevar iebraukt.

Vairāk lasiet šeit.

Krievijas militārpersonas ir sākušas izvietot alternatīvus sakaru tīklus, izmantojot kabeļus, radio kanālus un mobilās tehnoloģijas.

Pēc tam, kad Krievijas vienībām tika ierobežota piekļuve "Starlink" satelītsakariem, Krievijas armija saskārās ar nopietnām problēmām frontes līnijās un sāka meklēt alternatīvas datu pārraides metodes. Soctīklos publicētā fotoattēlā redzams "Starlink aizstājējs", ko Krievijas karaspēks izmanto Donbasā. Fotoattēls uzņemts netālu no Očeretino ciema Doneckas apgabalā. Vairāk lasi šeit.

Ukraina ir pabeigusi remontdarbus naftas cauruļvada "Družba" posmā, kam Krievijas triecienā tika nodarīti bojājumi, un tā darbība var tikt atsākta, otrdien pēc tikšanās ar valdības locekļiem paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Ukraina ir veikusi remontdarbus naftas cauruļvada "Družba" posmā, kas tika bojāts Krievijas trieciena rezultātā," platformā "Telegram" pauda Zelenskis.

"Naftas vada darbība var tikt atsākta. Lai gan šobrīd neviens nevar garantēt, ka Krievijas triecieni naftas vada infrastruktūrai neatkārtosies, mūsu speciālisti ir nodrošinājuši pamatnosacījumus cauruļvada sistēmas un iekārtu darbības atsākšanai," klāstīja prezidents.

Zelenskis arī norādīja, ka ir jāturpina sistēmisks sankciju spiediens uz Krieviju un jāstrādā pie turpmākas energoresursu piegāžu dažādošanas Eiropai.

Pirmais atsevišķais medicīnas bataljons saņēma transportlīdzekli, pateicoties dziedātājas atbalstītam līdzekļu vākšanas pasākumam. Pikaps tiks izmantots evakuācijām un misijām kaujas zonā.

Līdzekļi tika savākti labdarības pasākumā, ko rīkoja Dua Lipas dibināta platforma "Service95". Nauda tika pārskaitīta organizācijai "Driving Ukraine", kas pārveido transportlīdzekļus mediķiem un militārpersonām.

"Iespējas, ka Dua Lipa palīdzēs piesaistīt līdzekļus mūsu vienības transportlīdzeklim, nebija lielas... taču tās nekad nebija nulle," militārpersonas paziņoja "Instagram" kontā.

Krievija plāno pārtraukt Kazahstānas naftas tranzītu uz Vāciju pa cauruļvadu "Družba", sākot ar 1. maiju, apdraudot naftas pārstrādes rūpnīcu, kas piegādā degvielu Berlīnei un Vācijas austrumiem.

Trīs nozares avoti aģentūrai "Reuters" pavēstīja, ka Krievija varētu apturēt Kazahstānas naftas tranzītu uz Vāciju pa cauruļvadu "Družba", sākot ar 1. maiju. Globālo enerģijas cenu kāpuma apstākļos šis solis, šķiet, ir mēģinājums ietekmēt Vācijas ekonomiku, izmantojot jutīgu piegādes maršrutu. Saskaņā ar "Reuters" ziņām, Kazahstānai un Vācijai jau ir nosūtīts atjaunināts eksporta grafiks. 

2025. gadā pa šo maršrutu Vācijai tika piegādāti aptuveni 43 000 barelu dienā, kas bija par 44% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Piegādes tiek veiktas pa cauruļvada "Družba" ziemeļu atzaru caur Poliju. Pirmdien laikraksts "Financial Times" ziņoja, ka Vācija gatavojas sākt 2022. gadā nacionalizēto "Gazprom" aktīvu privatizāciju.

Prokrieviski noskaņotās bijušā prezidenta Rumena Radeva jaunizveidotās trīs kreiso partiju koalīcijas uzvara Bulgārijas parlamenta vēlēšanās ir "viens mazs solis atpakaļ", taču Bulgārija necentīsies bloķēt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Ukrainai, vērtēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Viņš atzīmēja, ka Bulgārijai ir gan vēsturiskas simpātijas pret austrumiem un lingvistiskās saiknes, gan jūtama panslāvisma ietekme līdzīgi kā, piemēram, Serbijā, tomēr valsts iekšpolitiskā specifika ir atšķirīga. Eksperta ieskatā bijušais prezidents Radevs ir viens no valsts neseno gadu vēsturi definējošākajiem politiķiem, savukārt Bulgārijā kopš 2021. gada notikušas jau astotās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico ir lūdzis atļauju lidot caur Polijas gaisa telpu, lai piedalītos 9. maija parādē Maskavā. Lūgums iesniegts pēc tam, kad Lietuva, Latvija un Igaunija atteica pārlidojumus, piespiežot Bratislavu atkal meklēt alternatīvus maršrutus.

21. aprīlī svinīgas ceromonijas laikā tika savienots pēdējais laidums. Ceļu satiksmi paredzēts atklāt jūnijā.