TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Krievi masveidā sūdzas par straujo cenu kāpumu kopš Jaunā gada. Putina nodokļu reformas rezultātā pārtikas cenas tikai mēneša laikā ir pieaugušas par desmitiem procentu.

Sociālos tīklus pārpludina video no lielveikaliem: krievi burtiski neatpazīst cenu zīmes un salīdzina savus pašreizējos pirkumus ar precēm, kas vēl pirms gada bija daudzreizes lētākas. Kopš janvāra sākuma pārtikas cenas ir strauji pieaugušas par desmitiem procentu, un palielinātais nodokļu slogs acumirklī ir atsaucies uz vienkāršajiem krieviem. 

Kremlis 1. janvārī palielināja nodokļus, lai kompensētu 70 miljardu dolāru lielo budžeta caurumu un finansētu karu: nodokļi un nodevas ir palielinājušās, un uzņēmumi bez vilcināšanās ir pārnesuši šīs izmaksas uz patērētājiem. Tā rezultātā pat visvienkāršākās pārtikas preces ir kļuvušas par šoka avotu. Video no veikaliem tiek skatīti tūkstošiem reižu. Cilvēki salīdzina vecās un jaunās cenu zīmes un neslēpj savu sašutumu.

Pēc pircēju domām, "doširaks" (ātri pagatavojams nūdeļu veids) no studentu pamatlietas ir kļuvis par "delikatesi", un pamata komplekts, kas sastāv no gurķiem, tomātiem, sviesta un olām, tagad izskatās pēc "bagāta cilvēka" pirkuma. Siera cena ir pieaugusi gandrīz par 60%; Ātrās pagatavošanas nūdelēm par 35%; Kafijai par gandrīz 45%; Šokolādes cena ir divkāršojusies; Pat lētākās pārtikas preces pieaug par 10–30% mēnesī.

"Vai esat vispār redzējuši šīs cenas?"

Pircēji atklāti saka, ka regulāra iepirkšanās veikalā kļūst par stresu. Daži atzīst, ka jau atsakās no pazīstamiem pārtikas produktiem, pāriet uz lētākām alternatīvām vai vienkārši samazina savu uzturu. Olas, sviests un dārzeņi, kas nesen tika uzskatīti par pamatprecēm, ir izraisījuši īpašu sašutumu.

Senators Lindsijs Greiems aicinājis Amerikas Savienotās Valstis "darīt visu iespējamo", apbruņojot Ukrainu ar nāvējošām "Tomahawk" spārnotajām raķetēm, lai tā varētu uzbrukt dziļi Krievijas teritorijā, ja Putins noraidīs miera līgumu.

Lielbritānijas kuģniecības uzņēmums palīdzējis Krievijai 2025. gadā piesaistīt 3,2 miljardus dolāru sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības ieņēmumus.

Saskaņā ar "Urgewald" analīzi, kuras pamatā ir "Kpler" dati, "Seapeak" daļa no "Yamal LNG" tirdzniecības 2025. gadā sasniedza 37,3%, kas ir vairāk nekā jebkuram citam uzņēmumam.

Lūk, kā trīsgadīgais Ivanko reaģē uz mammas teikto, ka tagad viņiem būs vēl mazāk elektrības: "Labi, ka vismaz mums kaut kas ir, pat ja tikai nedaudz. Mūsu aizstāvjiem vispār nav elektrības. Mums jābūt viņiem pateicīgiem."

Maskavas propagandas mašīna ir cītīgi strādājusi, attēlojot Eiropu kā "digitālo gulagu", kas apņēmies apspiest vārda brīvību tiešsaistē.

"Krievijas propaganda attēlo jebkādus centienus apkarot dezinformāciju kā draudus vārda brīvībai," saka Jakubs Kalenskis, dezinformācijas eksperts Eiropas Izcilības centrā hibrīddraudu apkarošanai.

27. janvāra naktī Ukrainas Aizsardzības spēku vienības veica triecienu Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmai Tor-M2 netālu no Kačas ciema okupētajā Krimas teritorijā, vēst Ukrainas Ģenerālštābs.

Krievijas spēki ir pastiprinājuši spiedienu Pokrovskas virzienā, par to 27. janvārī ziņoja Ukrainas 7. ātrās reaģēšanas korpuss.

Krievijas spēki savus galvenos centienus koncentrēja uz mēģinājumu ieņemt Hrišinas ciematu, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Pokrovskas, paziņoja vienība. Tā piebilda, ka Krievijas militāristi izmantoja laika apstākļus un izvietoja transportlīdzekļus un personālu rūpniecības zonā pilsētas ziemeļrietumos. No turienes Krievijas karaspēks mēģina virzīties uz Hrišinu pa vairākiem maršrutiem.

Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs apgalvo par Kupjanskas-Uzlovas apmetnes ieņemšanu Harkivas apgabalā, kurai Krievijas spēki pat nav pietuvojušies. Vairāk lasi šeit.

Vašingtona ir noteikusi termiņu miera sarunām par karu Ukrainā. Pēc parlamenta deputāta Oleksija Hončarenko teiktā, ASV sagaida konkrētu rezultātu līdz 15. maijam: pēc šī datuma Amerikas puse varētu pilnībā izstāties no sarunu procesa. Pēc Hončarenko teiktā, atsaucoties uz avotiem, Vašingtona ir skaidri norādījusi, ka, ja pusēm neizdosies panākt reālu vienošanos līdz maija vidum, miera sarunas tiks izņemtas no darba kārtības. 

Viņš paskaidroja, ka tas ir saistīts ar ASV iekšpolitisko situāciju: novembrī notiks Kongresa vidusposma vēlēšanas, un ilgstošs, nepārliecinošs karš kļūs par Republikāņu partijas ievainojamību. "Ja konflikts līdz vēlēšanām paliks neatrisināts, republikāņi tiks pakļauti demokrātu uzbrukumiem," skaidroja parlamenta deputāts.