Pasaulē
2023. gada 25. oktobris, 10:33

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu apšaudē pilnībā iznīcināta Tripilskas termoelektrostacija

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

pirms 23 minūtēm
Ukraiņu spēki notriekuši Krievu izlūkošanas dronu

Ukraiņu spēki publicējuši attēlus ar notriektu Krievu izlūkošanas dronu "Zala"

pirms stundas
ASV spīkers nākamnedēļ varētu aktualizēt jautājumu par palīdzību Ukrainai.

Laikraksts "The Hill" publicējis informāciju, ka ASV senāta spīkers Maiks Džonsons varētu aktualizēt jautājumu par palīdzību Ukrainai.

"Es zinu, ka spīkers ir apņēmies nākamnedēļ kaut ko darīt Ukrainas jautājumā," sacīja pārstāvis Ādams Smits (Vash), Bruņoto spēku komitejas vecākais demokrāts.

pirms 2 stundām
Zelenskis publicē vakara runu

Zelenskis savā vakara uzrunā pieminējis divpusējo saistību sekmēšanu ar rietumvalstīm un pateicas Vācijai par pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi.

Šodien, mums ir ļoti labs rezultāts starptautiskajā darbā: Vācija mums nodrošinās papildu "Patriot" sistēmu — šodien par to vienojāmies ar kancleru Šolcu. Mēs arī strādājam ar Vāciju pie papildu IRIS-T sistēmas, kas arī ir spēcīga pretgaisa aizsardzības sistēma, un pie raķetēm mūsu esošajām pretgaisa aizsardzības sistēmām. Vācijas iniciatīva ir patiešām jūtama, un, pateicoties tam, mēs varēsim izglābt tūkstošiem dzīvību un varēsim sniegt Ukrainai lielāku aizsardzību pret Krievijas teroru.
 
Mēs turpināsim strādāt ar visiem partneriem, kuri arī var palīdzēt. Šonedēļ vien man jau ir bijušas sarunas un tikšanās ar Lietuvas, Čehijas, Rumānijas, Polijas, Ungārijas, Šveices un Latvijas prezidentiem. Ar Latviju parakstījām jaunu divpusējo drošības līgumu. Es runāju ar Nīderlandes, Grieķijas, Portugāles un Īrijas premjerministriem. Šodien ar Vācijas kancleru. Nākamo nedēļu laikā darīsim visu, lai sasniegtu rezultātus. Katrā sarunā, katrā sanāksmē pretgaisa aizsardzība un fronte ir galvenās tēmas. Mēs darām visu mūsu aizsardzības spēku un aizsardzības nozare labā.
 
Es sveicu visus, kas traucē krievu teroristiem sasniegt savus mērķus. Slava visiem tiem, kas patiesi sargā dzīvības.
 
Slava Ukrainai!

pirms 2 stundām
Ukrainas spēki paceļ karogu Hersonas reģiona pilsētā

Ukraiņu spēki publicējuši video, kur redzams kā tie paceļ Ukrainas karogu Oļešekā, Hersonas reģionā. Video uzņēma pilsētas mērs.

pirms 3 stundām
Ukraiņi izmanto Francijas piegādātās raķetes

Video redzams kā Ukraina izmanto Francijas JDAM vadāmās raķetes. Francija plāno Ukrainai piegādāt 50 lādiņus mēnesī.

pirms 3 stundām
Krievijā pa Vladimiras administrācijas ēku mests ar molotova kokteiļiem

Krievijā, kāds vīrietis iemetis molotova kokteili reģionālās administrācijas ēkā Vladimirā.

Vēl vienu degšķidruma pudeli viņš iemetis blakus administrācijas ēkai noparkotajā mašīnā. Šobrīd, notikuma vietā strādā ugunsdzēsēji.

Varasiestādes nav ziņojušas par notikumā cietušām personām.

pirms 4 stundām
Polija, Rumānija un Spānija atteikusies piegādāt pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainai

Dažas Eiropas valstis ir noraidījušas Ukrainas lūgumu piegādāt to pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Polija, Rumānija un Spānija atteicās piegādāt papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai aizsargātu Ukrainu no milzīga skaita Krievijas raķešu, kas vērstas pret valsts enerģētikas un apkures infrastruktūru.

Šo valstu varas iestādes savu lēmumu skaidroja ar to, ka tām ir jāsaglabā savas aizsardzības spējas.

pirms 4 stundām
Zeļenskis pateicas Šolcam par "Patriot" sistēmas piegādi

Ukrainas Prezidents Zeļenskis pateicies Vācijas Kancleram Olafam Šolcam par "Patriot" pretgaisas aizsardzības sistēmas piegādi.

"Es pateicos Kancleram par lēmumu piegādāt vēl vienu "Patriot" sistēmu un raķetes jau esošajām sistēmām. Paldies, Olaf par tavu līderību! Tā ir īsta atbalsta izpausme Ukrainai, tik kritiskā brīdī."

Tāpat prezidents aicināja visus pārējos līderus sekot šim piemēram.

pirms 5 stundām
ASV aizliedz alumīnija, vara un niķeļa importu no Krievijas

ASV aizliegusi piegādāt valstij Krievijas izcelsmes alumīniju, varu un niķeli. Lēmums attiecas uz metāliem, kas ražoti, sākot ar 2024. gada 13. aprīli. Tos varēs ievest tikai likumā “paredzēto” izņēmumu ietvaros, kā arī, ja ir licence vai cita Ārvalstu aktīvu kontroles pārvaldes (OFAC) atļauja.

Turklāt jaunie pasākumi liedz globālajām biržām pieņemt alumīniju, varu un niķeli no Krievijas. Lielbritānija, kas šo metālu importu ierobežoja 2023. gadā, pievienojās sankcijām attiecībā uz tirdzniecības laukumiem. Lēmums attiecas uz Londonas metālu biržu (LME) un Čikāgas preču biržu (CME). Izņēmums būs jau esošie krājumi, raksta “The Moscow Times”.

pirms 6 stundām
Šolcs atteicies runāt ar Putinu pirms karaspēka izvešanas no Ukrainas

Vācijas kanclers Olafs Šolcs neredz jēgu dialoga atjaunošanai ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kamēr turpinās karš Ukrainā. Uz “Tageszeitung” jautājumu, kad šāds kontakts kļūs iespējams, vācu politiķis atbildēja, ka Putins apzinās, ka viņam jāizved karaspēks.

Šolcs atgādināja, ka pēdējo reizi ar Putinu sazinājies 2022. gada decembrī. Pēc kanclera domām, sarunām ir jēga, kad tās patiešām var ietekmēt situāciju, tomēr pašlaik viss norāda uz Kremļa nevēlēšanos pārtraukt karu, tāpēc Vācijai “vēl ilgi būs jāpiegādā ieroči un munīcija Ukrainai”. Šolcs uzsvēra, ka atbalstīs Kijivu tik ilgi, cik būs nepieciešams.

“Mēs nevaram piekrist tam, ka spēks dod tiesības [darīt, jebko]. Putins grib ar varu pārbīdīt robežas. Tādējādi tas apdraud visu pasaules kārtību Eiropā. Un tas, ko viņš tagad dara, tika pateikts jau labu laiku iepriekš. Savos rakstos un runās Putins apgalvoja, ka Baltkrievija un Ukraina nav neatkarīgas valstis, bet pieder Krievijai. Mums visiem to vajadzēja saprast burtiski,” norādīja Šolcs.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".