TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “saturīga saruna” par karu un mieru

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien apstiprinājušas oficiālu sarunu sākšanu par dalību ES ar Ukrainu un Moldovu pirmajā sarunu sadaļā, paziņoja Eiropas Komisija (EK).

"Šodien mēs sākam sarunas par pievienošanās procesa pamatiem, tostarp tiesiskumu, brīvību un pamattiesībām," pavēstīja EK.

Pirmā ES tiesību aktu grupa "Pamatprincipi" aptver jautājumus, kas saistīti ar tiesu sistēmu, iestādēm, publiskā iepirkuma sistēmām, finanšu kontroli un statistiku.

Sarunas iespējams sākt, jo jaunā Ungārijas valdība piekritusi atteikties no to bloķēšanas, kas notika iepriekšējā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna laikā.

Ukraina iesniedza pieteikumu dalībai ES dažas dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā. Drīz pēc tam pieteikumu iesniedza arī Moldova, un abu valstu iestāšanās tiek uzskatīta par vienotu procesu.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmē Krievijai noteikto sankciju sarakstam pievienotas jaunas fiziskas un juridiskas personas, turklāt bloks gatavo jaunas sankcijas.

"Šie pasākumi ir vērsti pret Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa sirdi, tās "ēnu floti" un tīkliem, kas veicina Maskavas hibrīduzbrukumus pret Eiropu," pirmdien paziņoja ES augstākā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Kaja Kallasa.

Pasākumi ietver aktīvu iesaldēšanu un iebraukšanas aizliegumu vairākiem bezpilota lidaparātu un cita militārā aprīkojuma ražotājiem un piegādātājiem, ko Krievija izmanto Ukrainā.

ES arī piemēroja sankcijas 24 organizācijām un divām personām, kas saistītas ar Krievijas tā saukto "ēnu floti" jeb tankkuģiem un kravas kuģiem, kurus Maskava izmanto, lai apietu sankcijas.

Daži no sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem atrodas Ķīnā, Libērijā, Turcijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Azerbaidžānā un Honkongā.

Turklāt sankcijas tika piemērotas desmit personām, kas tiek vainotas par to, ka ir Krievijas propagandisti.

"Viņi ir atbildīgi par dezinformācijas izplatīšanu, kuras mērķis ir attaisnot, veicināt vai leģitimēt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, vai arī izplatīt naidīgus un manipulējošus naratīvus, kas vērsti pret Ukrainu un kuru mērķis ir dehumanizēt ukraiņus vai sagrozīt vēsturiskos faktus," pausts ES paziņojumā.

Saistībā ar Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi 2024. gadā ES arī piemēroja ierobežojošus pasākumus 15 personām un vienai organizācijai, kuru vidū ir Krievijas tiesneši un prokurori, kā arī tiesībsargājošās, Federālā drošības dienesta (FSB) un medicīnas personāls.

Sankcijām pakļauto personu sarakstam pievienots Krievijas bijušais bērnu tiesībsargs un jurists Pāvels Astahovs, ģenerālprokurors Aleksandrs Gucans, kā arī Prezidenta kultūras iniciatīvu fonds.

Sankciju sarakstam ir pievienots arī valsts korporācijas "Rosteh" direktors Oļegs Jevtušenko un "Rosteh" konvencionālo ieroču, munīcijas un speciālo ķīmisko vielu kompleksa rūpniecības direktors Behans Ozdojevs.

Paralēli tiek apspriesta ES 21. sankciju pakete, ES ārlietu ministru sanāksmes laikā Luksemburgā teica Kallasa.

"Katrs pasākums samazina Krievijas rīcības brīvību. Un skaitļi runā paši par sevi," viņa sacīja, piebilstot, ka "Rietumvalstu sankcijas jau ir izmaksājušas Krievijai aptuveni 1-1,3 triljonus eiro. Akmeni pēc akmens mēs graujam Krievijas kara ekonomikas pamatus".

Nākamajā sankciju paketē varētu iekļaut ieceļošanas ES teritorijā aizliegumu Krievijas karavīriem, kuri ir cīnījušies karā pret Ukrainu.

ES ārlietu ministri tikās pēc Krievijas pēdējiem nakts uzbrukumiem Ukrainai, kas izraisīja ugunsgrēku UNESCO pasaules mantojuma objektā Kijivā.

Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls raksturoja šos uzbrukumus kā "noziedzīgus uzbrukumus", kas bija vērsti pret Eiropas kultūras objektiem, kuriem ir neatsverama vērtība.

"Tas liecina, ka Krievijas pusē joprojām nav patiesas gribas uzsākt sarunas," teica Vādefuls, kamēr tiek spekulēts par iespējamu sarunu atsākšanu starp Ukrainu un Krieviju par pamieru.

Ukrainas amatpersonas pirmdien agri no rīta paziņoja, ka naktī notikušajā jaunajā Krievijas uzbrukumu vilnī Ukrainai tika nogalināti vairāki cilvēki, kā arī izcēlās ugunsgrēks UNESCO aizsargātajā Kijivas Pečeru klostera kompleksa galvenajā baznīcā.

Krievijas Irkutskas apgabalā mācību lidojuma laikā avarējis bumbvedējs Tu-22M3, ziņo Krievijas Aizsardzības ministrija. Sociālajos tīklos publicēti kadri, kuros redzams, kā krīt lidmašīna, vēlāk avārijas vietā paceļas dūmu mākoņi.

"Apkalpe katapultējās. Pilotu dzīvībai un veselībai draudi nav. Uz zemes nav postījumu. Lidmašīna veica lidojumu bez kaujas munīcijas," paziņoja ministrija.

Irkutskas apgabala gubernators Igors Kobzevs paziņoja, ka avārijas iemesls varētu būt problēmas ar dzinējiem.

Pirms tam Kobzevs pavēstīja, ka četri apkalpes locekļi nogādāti slimnīcā, trīs no viņiem - ar vieglām traumām, viens - ar vidēji smagām traumām.

Tu-22M3 ir modernizēta padomju lidmašīnas Tu-22M versija, kas paredzēta jūras un sauszemes mērķu iznīcināšanai attālumā līdz 2200 km no bāzes lidlaukiem, izmantojot vadāmas raķetes un aviācijas bumbas.

Krievija aktīvi izmanto šos bumbvedējus uzbrukumos Ukrainai, tostarp ar raķetēm H-22 un "Kinžal". 2024. gada aprīlī šāds lidaparāts avarēja Stavropoles apgabalā. Ukraina toreiz paziņoja, ka Tu-22M3 tika notriekts, pateicoties Galvenās izlūkošanas pārvaldes un Ukrainas gaisa spēku kopīgajam darbam.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedāvājis Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam sarunas organizēt šonedēļ Francijā notiekošā G7 samita laikā.

"Mēs esam paziņojuši, ka esam gatavi tikties ar Putinu G7 samita laikā, jo tur būs [ASV prezidents Donalds] Tramps un [Francijas prezidents Emanuels] Makrons, proti, eiropieši un amerikāņi. Es domāju, ka tā ir ļoti laba iespēja visiem satikties kopā," Zelenska teikto žurnālistiem Krievijas uzbrukumā cietušā Kijivas Pečeru klostera apmeklējuma laikā citēja ziņu aģentūra "Reuters".

"Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis bija vienisprātis, bet Krievija atkal parādīja, ka nav gatava sarunām," piebilda Ukrainas prezidents.

Kā vēstīja "Reuters", kāda no Ukrainas amatpersonām atklāja, ka Zelenskis informēja ASV un Francijas prezidentu Makronu par priekšlikumu rīkot sarunas "Lielā septiņnieka" samita laikā. Ukraina arī nosūtīja uzaicinājumu tieši krievu kolēģiem, bet nesaņēma skaidru atbildi, teica amatpersona.

Iepriekš atklātā vēstulē Putinam Zelenskis ierosināja tikties personīgi uz sarunām un pauda viedokli, ka karš palielina slogu uz Krievijas ekonomiku. Atbildot uz to, Putins publiski paziņoja, ka neredz iemeslu tādu sarunu organizēšanai un ka Ukrainas bezpilotu lidaparātu uzlidojumi nerada ekonomisku draudus Krievijai.

G7 samits notiek no 15. jūnija līdz 17. jūnijam Francijas kūrortā Eviānā. Makrons ir paziņojis, ka vienā no samita sēdēm piedalīsies arī Ukrainas prezidents.

G7 valstu grupu veido ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija.

Krievijas trieciens, kura rezultātā izcēlās ugunsgrēks Kijivas Pečeru klosterī, ir viens no lielākajiem krievu noziegumiem pret kristīgo kultūru, pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Pēc Krievijas uzbrukuma Kijivas Pečeru klosterī dega Uspenskas katedrāle - baznīca, kuras pirmssākumi meklējami 11. gadsimtā -, un tas ir viens no lielākajiem Krievijas noziegumiem pret kristīgo kultūru," pauda Ukrainas prezidents.

Viņš precizēja, ka šobrīd glābēji jau ir likvidējuši katedrāles jumta ugunsgrēku.

Zelenskis arī paziņoja, ka pirmdienas naktī Krievijas uzbrukumā cieta Harkivas, Dņepropetrovskas, Doneckas, Zaporižjas, Sumu un Mikolajivas apgabali.

"Tādējādi Krievija parāda pasaulei savus nodomus turpināt karu. Ir ļoti svarīgi, lai G7 valstu, kas šobrīd pulcējas samitā, atbilde būtu izlēmīga un saturīga - lielāks spiediens uz agresoru, lielāka palīdzība Ukrainai pretgaisa aizsardzības jomā, pirmkārt, pretballistisko sistēmu jomā," pauda Zelenskis.

NATO negrasās izmantot Krievijas metodes — šķelt sabiedrību, mainīt valdības vai graut valstis no iekšpuses, taču aliansei ir tiesības un iespējas strādāt arī Krievijas informācijas vidē, lai stiprinātu atturēšanu un liktu saprast, ka uzbrukums sabiedrotajiem būtu veltīgs.

To uzsvēris NATO Sabiedroto spēku Eiropā virspavēlniecības stratēģiskās komunikācijas direktors, brigādes ģenerālis Džejs Dženzens.

"Bet mēs ievērosim starptautiskās tiesības. Mēs nedarbosimies tāpat kā Krievija. Mēs nemēģināsim mainīt valdības vai radīt šķelšanos viņu sabiedrībā. Tās ir ļoti kaitīgas, neētiskas lietas. Tā vietā mums ir plašas iespējas strādāt, lai stiprinātu mūsu atturēšanas mehānismu. Piemēram, panākt, lai krievi saprastu, ka ir veltīgi domāt par uzbrukumu mums. Ka visi viņu centieni destabilizēt sabiedroto valstis nevienam nenes labumu. Darboties krievu informācijas vidē, lai viņus pārliecinātu apstāties, būtu pavisam ētiski un racionāli," sacīja ģenerālis.

Krievijas ārlietu ministrs apgalvo, ka Eiropa “nopietni kļūdās”, ja uzskata, ka Maskava zaudē karu. Pēc Lavrova teiktā, zaudētāju pusē šobrīd esot Ukraina, nevis Krievija.

Tieši tāpēc, viņš norāda, Krievija nepieņemšot nekādus ultimātus.

Kremlis turpina noraidīt realitāti kā “ilūziju” — īpaši tad, ja runa ir par karu, sankcijām, pieaugošajiem zaudējumiem un cenu, ko Krievija maksā jau vairāk nekā četrus gadus.

Kā norāda Ukrainas prezidents, Krievija atkal ir parādījusi savu attieksmi pret sarunām — atbildot ar jauniem uzbrukumiem Ukrainai, nevis ar dialogu.

G7 samits notiks no 15. līdz 17. jūnijam.

"Aizvakar vakarā Krievija atkal parādīja savu nežēlību, veicot masveida uzbrukumu Kijivai un nodarot ārkārtīgi nopietnus postījumus Debesbraukšanas katedrālei, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā,“ sacīja Žans-Noels Barro.

"Mums, frančiem, tas ir līdzvērtīgi Parīzes Dievmātes katedrāles vai Sen-Denī bazilikas bombardēšanai,“ viņš piebilda.

Eiropas Savienībā pirmdien oficiāli sākta iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu par pirmo ES tiesību aktu grupu, kas pazīstama kā "Pamatprincipi". Šī grupa aptver jautājumus, kas saistīti ar tiesu sistēmu, iestādēm, publiskā iepirkuma sistēmām, finanšu kontroli un statistiku.

Parlamentārieši pārrunājuši izaicinājumi ceļā uz dalību ES, tostarp turpmāko reformu īstenošana un gatavība krīžu situācijām. 

Amatpersonas pievērsās arī drošības jautājumiem, tostarp Krievijas hibrīdapdraudējumiem. Tika apspriesta Moldovas pieredze cīņā ar dezinformāciju, propagandu un vēlēšanu procesu ietekmēšanas mēģinājumiem.