Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāv...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 17:46
Ukrainas pārtvērējdroni pirmo reizi ir notriekuši Krievijas "Gerbera" dronus, kas pārvadā FPV dronus

Tehnoloģiju un aizsardzības uzņēmums "SkyFall" publicējis video ar pārtvērēju dronu kaujas darbu. Tajā redzams, kā Ukrainas "P1-SUN" pārtvērēji pirmo reizi notriec "Gerber" dronus ar FPV droniem uz borta. Vairāk lasi šeit.

Šodien 17:11
Čornobiļas slēgtajā zonā tiek dzēsts milzīgs meža ugunsgrēks, darbus kavē vējš un mīnas

Ugunsgrēks Čornobiļas slēgtajā zonā ir pārņēmis vairāk nekā 1100 hektārus meža, un darbus sarežģī vēja un mīnu apdraudējums. Glābēji strādā pastiprinātā režīmā. Vairāk lasi šeit.

Šodien 16:47
Aizvadītajā diennaktī Ukrainā likvidēti vēl 1130 krievu okupanti

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 339 190 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 919 tankus, 24 538 bruņutransportierus, 41 630 lielgabalus un mīnmetējus, 1778 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1370 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 279 729 bezpilota lidaparātus, 4585 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 94 879 automobiļus un autocisternas, kā arī 4173 specializētās tehnikas vienības.

Šodien 16:10
Vīrietis Sarkanajā laukumā slepus nofilmē gatavošanos 9. maijam un runā par sliktām pēdām debesīs

Gatavošanās 9. maija pasākumiem Maskavā notiek laikā, kad reģionā notiek bezpilota lidaparātu uzbrukumi.

Kremļa režīma gatavošanās 9. maija militārajai parādei norit sarežģītos apstākļos, un debesīs jau parādās "sliktas pēdas". Sociālajos tīklos publicēts video, kurā kāds Maskavas iedzīvotājs rāda Sarkano laukumu un stāsta par gatavošanos parādei. Vairāk lasi šeit.

Šodien 15:47
Zelenskis: Krievija tā dēvētā pamiera laikā turpina uzbrukumus

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdienas rītā paziņoja, ka kopš Kremļa izsludinātā tā dēvētā pamiera sākuma Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus un apšaudes frontē, kā arī turpinās Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumi.

"Aizvadītajā naktī Krievijas armija turpināja uzbrukt Ukrainas pozīcijām. Līdz plkst. 7 rītā jau bija reģistrēti vairāk nekā 140 pozīciju apšaudīšanas gadījumi frontē. Krievijas [karavīri] aizvadītajā naktī veica desmit uzbrukumus, un visvairāk - Slovjanskas virzienā. Viņi arī veica vairāk nekā 850 triecienus ar dažāda veida droniem - FPV, "Lancet" un citiem. Bija arī trieciendrondroni. Arī izlūkošanas bezpilota lidaparātu izmantošana piefrontes pašvaldību debesīs turpinājās," platformā "Telegram" ierakstījis Zelenskis.

Šodien 15:09
Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 67 droniem

Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 67 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 56 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti 11 trieciendronu trāpījumi astoņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Šodien 14:43
Krievija vēsta par pārtvertiem droniem kopš tās vienpusējā pamiera sākuma

Krievija piektdienas rītā paziņoja, ka kopš tās izsludinātā vienpusējā pamiera sākuma ir pārtvērusi Ukrainas dronus, kas lidoja uz Maskavu.

Krievijas Aizsardzības ministrija pirmdien paziņoja par vienpusēju pamieru ar Ukrainu no 8. līdz 9. maijam saistībā ar Uzvaras dienas svinēšanu Krievijā. Atbildot uz to, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludināja klusuma režīmu, kas stājās spēkā jau pusnaktī no 5. uz 6. maiju, bet Krievija to pārkāpa.

Dažas stundas pirms Krievijas vienpusējā pamiera sākuma Zelenskis ceturtdienas vakarā brīdināja Krievijas sabiedrotos, ka "neiesaka" to pārstāvjiem ierasties Maskavā uz Uzvaras dienas parādi.

Zelenskis atgādināja, ka Kijiva jau kopš 6. maija ierosinājusi ieviest klusuma režīmu, taču Krievija to ignorējusi un turpinājusi uzbrukt Ukrainas pilsētām un karavīriem frontē. Runājot par Krievijas izsludināto vienpusējo pamieru 8. un 9. maijā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti uzsvēra, ka Ukrainas bruņotie spēki plāno rīkoties spoguļveidīgi.

Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien paziņoja, ka tās spēki naktī iznīcinājuši gandrīz 350 dronus.

Vēl 20 droni tika pārtverti divās stundās kopš Krievijas vienpusējā pamiera sākuma, paziņoja Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins Krievijas sociālo mediju platformā "Max".

Šodien 14:10
Ukrainas droni uzbrūk okupantu rūpniecības uzņēmumiem Krievijā

Ukrainas droni piektdien uzbrukuši rūpniecības uzņēmumiem un citiem objektiem vairākos Krievijas reģionos.

Neatkarīgais medijs "Astra", atsaucoties uz satelītattēlu analīzi, ziņoja, ka pēc Ukrainas dronu uzbrukuma Jaroslavļā deg naftas pārstrādes rūpnīca "Slavņeftj-JANOS". Tas ir nozīmīgs naftas pārstrādes uzņēmums Krievijas Centrālajā federālajā apgabalā. To, ka dots trieciens naftas pārstrādes rūpnīcai Jaroslavļā, apstiprināja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukrainas "Telegram" kanāls "Exilenova+", atsaucoties uz NASA attēlu, raksta, ka Rostovā pie Donas izcēlies ugunsgrēks zinātniski tehniskā centra "Radar" teritorijā.

Šodien 13:46
Augsta ranga Krievijas avots: Putins ir zaudējis kontroli pār Krieviju

Bijušais augsta ranga Krievijas ierēdnis anonīmi izteicies par Putina varas sistēmisko krīzi un Krievijas elites bēdīgo stāvokli.

Ietekmīgais britu izdevums "The Economist" publicēja bijušā augsta ranga Krievijas amatpersonas rakstu par Putina valdīšanas sistēmisko krīzi. Autors palika anonīms un, spriežot pēc paraksta "Drūms skats no Maskavas", turpina dzīvot Krievijā. 

Viņš paziņoja: "Putins ir novedis valsti strupceļā, un neviens nezina, kas notiks tālāk. Nākotne vairs netiek apspriesta Putina lēmuma kontekstā, bet gan kā kaut kas tāds, kas risināsies neatkarīgi no viņa un, iespējams, bez viņa līdzdalības."

Pirmā pagrieziena punkta pazīme ir elites runa. Ierēdņi, gubernatori un uzņēmēji ir beiguši uz valdības rīcību atsaukties ar vārdu "mēs". Nākotne tiek apspriesta nevis kā "ko Putins izlems", bet gan kā process, kas risināsies bez viņa. Četri triecieni: autors identificē četrus savstarpēji saistītus faktorus. 

Pieaugošās kara izmaksas

Konflikts vairs nav lokalizēts un ir sācis tieši ietekmēt sabiedrību kopumā.

Elites pieprasa noteikumus

Atgriežot kapitālu Krievijai, uzņēmumi ir zaudējuši Rietumu aizsardzību. Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmējiem ir konfiscēti aktīvi aptuveni 5 triljonu rubļu vērtībā. Un tagad "pat režīmam lojālie cilvēki alkst pēc noteikumiem un institūcijām, kas spēj taisnīgi atrisināt konfliktus". 

Ģeopolitiska strupceļa situācija

Iznīcinājusi globālo kārtību, Krievija ir zaudējusi savu gāzes tirgu un savu šķīrējtiesneša statusu. Pasaulē, kurā valda brutāls spēks, Krievijai ir arvien mazāk trumpju – vāja ekonomika un izmirstoša iedzīvotāju daļa.

Sociālā līguma sabrukums

Iepriekšējā komforta un neiejaukšanās vietā valsts piedāvā tikai represijas, iejaukšanos un cenzūru, kuras acīmredzamākā izpausme ir pašreizējie interneta piekļuves ierobežojumi.

"Katrs gājiens pasliktina situāciju," secina avots, salīdzinot situāciju ar "zugzwang" šahā (pozīcija šaha partijā, kurā viens no spēlētājiem spiests izdarīt sev neizdevīgu gājienu). Jauns karš situāciju tikai pasliktinās. Putins vairs nevarēs atjaunot saikni starp Kremli un savu nākotnes vīziju — viņš var tikai padarīt plaisu "asiņaināku un bīstamāku". Pat pēc kara beigām atgriešanās pie iepriekšējās normalitātes ar Krieviju nebūs.

Šodien 13:13
ES nemainīs savu klātbūtni Kijivā

Reaģējot uz Krievijas draudiem, Eiropas Savienība (ES) ceturtdien paziņoja, ka nemainīs savu nostāju vai klātbūtni Kijivā.

Krievija trešdien brīdināja ārvalstu vēstniecības un starptautiskās organizācijas Kijivā nodrošināt sava personāla un pilsoņu "savlaicīgu evakuāciju" Krievijas trieciena Kijivai draudu dēļ. Krievija notā ārvalstu diplomātiskajām misijām brīdināja, ka tā veiks "atbildes triecienu" Ukrainas galvaspilsētai, "tai skaitā lēmumu pieņemšanas centriem", ja Ukraina izjauks tā sauktās Uzvaras dienas svinības sestdien Maskavā.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".