TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Kopš tā laika Krievijas propaganda kļuvusi vēl agresīvāka.

Krievijas ieceltais Ukrainas Donbasa separātistu veidojuma “Doneckas tautas republikas” vadītājs Deniss Pušiļins svētdien nolēma palepoties ar krievu okupantu sekmēm Ukrainā, taču neviļus atzina, ka to nav gandrīz nemaz.

Intervijā Krievijas propagandas aģentūrai TASS, Pušiļins svētdien paziņoja, ka Ukrainas armija kontrolē tikai apmēram 15-17 procentus Donbasa teritorijas. Tikmēr Krievijas ziņu lentes katru dienu stāsta par “atbrīvotajām” apdzīvotajām vietām Ukrainas Donbasā, šonedēļ Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs lepni stāstīja, ka pēdējo divu mēnešu laikā paziņoja okupantu karaspēks ieņēmis vairāk nekā 30 apdzīvotas vietas un apmēram 700 kvadrātkilometrus teritorijas.

“Pašlaik var teikt, ka pretinieks kontrolē 15–17 procentus Donbasa teritorijas,” lepni paziņoja Pušiļins.

Taču kaut kur šie 15-17 procenti jau dzirdēti! Izrādās, tas pats Pušiļins par tiem Kremlī stāstīja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, 10. martā braši atskaitoties par raiti ritošo “speciālo militāro operāciju”.

Vairāk lasiet šeit.

Atbalsts labējai eiroskeptiķu partijai "Alternatīva Vācijai" (AfD) sasniedzis rekordaugstu līmeni, liecina sestdien publicētie aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar socioloģijas institūta INSA veikto aptauju par AfD gatavi balsot 28% vāciešu.

Kanclera Frīdriha Merca pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU) no AfD atpaliek par četriem procentpunktiem un var cerēt uz 24% balsu.

CDU/CSU koalīcijas partnerus sociāldemokrātus (SPD) atbalsta 14% aptaujāto, bet opozīcijā esošos zaļos un kreiso ekstrēmistu partiju "Die Linke" ("Kreisie") atbalsta attiecīgi 12 un 11% respondentu.

Aptauja veikta laikā no 20. līdz 24. aprīlim, intervējot 1203 vēlētājus.

Naktī uz svētdienu Ukrainas Drošības dienesta (SBU) īpašo uzdevumu vienība "Alfa" uzbrukusi Krievijas karaflotes bāzei Sevastopolē un Belbekas lidlaukam, iznīcinot lielu skaitu objektu un tehnikas, ziņo SBU.

Apstiprināti trāpījumi diviem lielajiem desanta kuģiem - "Jamal" un "Fiļčenko" -, kā arī izlūkkuģim "Ivan Hrus", mācību centram "Lukomka", pretgaisa aizsardzības izlūkošanas štābam, radiolokācijas stacijai MP-10M1, iznīcinātājam MIG-31 un Belbekas lidlauka ekspluatācijas daļai.

Mali nemiernieki notriekuši Krievijas Aizsardzības ministrijas Āfrikas korpusa helikopteru, svētdien ziņo tā dēvētie Z "Telegram" kanāli.

Helikoptera apkalpe un tajā esošā desanta vienība gājusi bojā.

Sīkākas ziņas par helikoptera tipu un bojāgājušo skaitu pagaidām nav pieejamas.

Krievijas Aizsardzības un Ārlietu ministrijas šīs ziņas nav komentējušas.

Mali militārā hunta vairākus gadus karo ar tuaregu separātistiem un islāmistu kaujiniekiem, kas saistīti ar teroristisko grupējumu "Al Qaeda".

Krievijas Āfrikas korpuss iesaistījās karadarbībā Mali huntas pusē 2024. gadā, nomainot krievu algotņu bandu "Vagner".

Sestdien tuaregu separātisti un islāmisti veica virkni koordinētu uzbrukumu armijas pozīcijām vairākās pilsētās, tajā skaitā galvaspilsētā Bamako.

Varasiestādes apgalvo, ka kaujās nogalināti vairāki simti kaujinieku.

Pekina pieprasījusi nekavējoties svītrot šos uzņēmumus no sankciju saraksta, kas vērsts pret trešo valstu piegādātājiem, kuri nodrošina kritiski svarīgas augsto tehnoloģiju preces. Sankcionētie Ķīnas uzņēmumi tiek apsūdzēti par divējāda pielietojuma preču vai ieroču sistēmu piegādi Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam.

Oficiālā paziņojumā ministrija norādīja, ka ES rīcība “grauj savstarpējo uzticību” un ir pretrunā ar iepriekšējām vienošanām starp Ķīnas un Eiropas līderiem. Tā arī brīdināja, ka “visas sekas gulstas uz ES pleciem”, ja šis lēmums netiks pārskatīts.

20. sankciju paketes apstiprināšana notika pēc būtiska diplomātiska pavērsiena Briselē. Ceturtdien ES Padome oficiāli pieņēma gan sankcijas, gan 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai pēc tam, kad Ungārija un Slovākija atsauca savu ilgstošo veto. Situācija tika atrisināta pēc tam, kad Ukraina 22. aprīlī pabeidza remontdarbus un atjaunoja naftas tranzītu pa “Družba” cauruļvadu.

90 miljardu eiro finanšu pakete paredzēta, lai segtu aptuveni divas trešdaļas Ukrainas ārējā finansējuma vajadzību 2026.–2027. gadā, un pirmie maksājumi gaidāmi jau maija beigās vai jūnija sākumā.

Lai gan ES amatpersonas šo paketi raksturojušas kā būtisku atbalstu Ukrainai, Ķīnas uzņēmumu iekļaušana sankcijās liecina par bloka pieaugošo gatavību vērsties arī pret trešajām valstīm, kas atbalsta Krievijas kara centienus. Pekinai draudot ar “nepieciešamiem pasākumiem”, spriedze izgaismo arvien pieaugošās ģeopolitiskās pretrunas starp ES atbalstu Ukrainai un tās sarežģītajām ekonomiskajām attiecībām ar Ķīnu.

Kuģis, kas identificēts kā Sevan, tika apturēts ar ASV Jūras spēku helikopteru, kurš darbojās no vadāmo raķešu iznīcinātāja USS Pinckney. Saskaņā ar ASV Centrālās pavēlniecības (CENTCOM) datiem, Sevan ir viens no 19 kuģiem, kuri iekļauti ASV Finanšu ministrijas sankciju sarakstā par Irānas naftas, gāzes, propāna un butāna transportēšanu miljardu dolāru vērtībā uz ārvalstu tirgiem.

Pašlaik kuģis atrodas ASV militārajā pavadībā un seko norādījumiem atgriezties Irānā. CENTCOM uzsvēra, ka ASV pilnībā īsteno jūras blokādi visiem kuģiem, kas ienāk Irānas ostās vai tās pamet. Kopš operācijas sākuma ASV spēki novirzījuši jau 37 kuģus.

Šī operācija notiek laikā, kad Vašingtona pastiprina arī diplomātisko spiedienu. ASV prezidents Donalds Tramps sestdien pēkšņi atcēla augsta līmeņa starpniecības misiju uz Pakistānu, paziņojot, ka ASV šajā konfrontācijā ar Teherānu “ir visas kārtis” un tā jau ir “uzvarējusi visu”.

Tramps atkārtoti uzsvēra, ka jūras blokāde turpināsies, līdz Irāna pilnībā atteiksies no bagātinātā urāna programmas un nodrošinās kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā.

Tikmēr Irānas prezidents Masuds Pezeškians blokādi nosaucis par “operacionālu šķērsli” un noraidījis “piespiedu sarunas”. Tomēr kuģa Sevan pārtveršana apliecina ASV apņēmību turpināt maksimāla spiediena politiku. Reģionā izvietojot jau trešo lidmašīnu bāzes kuģi, Vašingtona turpina palielināt spiedienu uz Irānas ekonomiku, liekot tās vadībai pārskatīt savu nostāju sarunās.