TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijai patīk jaunā ASV drošības stratēģija Trampa versijā - "mūsējie"!
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Dokumentā katru gadu ir piešķirti 400 miljoni dolāru. Šāda mēroga karam tas ir piliens jūrā.
Paredzams, ka Kongress šonedēļ sāks balsot par budžetu.
Likumprojekts arī paredz, ka Pentagonam jāziņo Kongresam par jebkādu izlūkošanas informācijas apmaiņas ar Kijivu apturēšanu vai pārtraukšanu.
Pirms 2023. gada viena ASV palīdzības pakete bieži vien pārsniedza 1–2 miljardus dolāru vienlaikus. Kopējais ES atbalsts tika mērīts desmitiem miljardu dolāru.
Viena Krievijas raķešu trieciena izmaksas var sasniegt 100–200 miljonus dolāru.
The United States will spend $800 million on supporting Ukraine in 2026 and 2027 — according to the Pentagon’s budget proposal
— NEXTA (@nexta_tv) December 8, 2025
The document allocates $400 million each year. For a war of this scale, it’s a drop in the bucket.
Congress is expected to begin voting on the budget… pic.twitter.com/oPdBvNFjYw
"Bloomberg" ziņo, ka sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģis "Valera", kam šī gada sākumā tika noteiktas sankcijas, šonedēļ piegādāja degvielu no Krievijas Portovajas termināļa uz Ķīnas Beihai. Melnajā sarakstā iekļautās Krievijas gāzes imports Ķīnā turpina pieaugt.
Russia’s LNG is still flowing to China — and sanctions aren’t stopping it.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 8, 2025
Bloomberg says the Valera LNG tanker, sanctioned earlier this year, delivered fuel from Russia's Portovaya terminal to Chine's Beihai this week. China’s imports of blacklisted Russian gas just keep…
Ukrainas Drošības dienesta Speciālo operāciju centrs "A" ir publicējis videoierakstu, kurā redzams trieciens Krievijas Mi-26 transporta helikopteram, iespējams, okupētajā Krimā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 8, 2025
Itālijas premjerministre Džordža Meloni apsolījusi nosūtīt uz Ukrainu avārijas ģeneratorus pēc tam, kad Krievija sāka vēl vienu triecienu kārtu civiliedzīvotāju mājām un enerģētikas infrastruktūrai.
Lēmums tika pieņemts pēc viņas sarunas ar prezidentu Zelenski, kurš brīdināja par nepieciešamību pēc reālas Eiropas drošības un kolektīvu spiedienu uz Krieviju.
Itālijas piedāvājums sniegt enerģētisko atbalstu notiek laikā, kad apšaudei pakļautie Ukrainas civiliedzīvotāji saskaras ar vēl vienu salīgu ziemu.
Iepriekš Itālijas ārlietu ministrs sacīja, ka būtu "pāragri" pievienoties NATO iniciatīvai iegādāties Ukrainai ASV ražotus ieročus.
Italian Prime Minister Giorgia Meloni has promised to send emergency generators to Ukraine after Russia launched another round of strikes on civilian homes and energy infrastructure.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 8, 2025
The decision followed her call with President Zelenskyy, who warned of the need for real…
Ukrainas 3. atsevišķās triecienbrigācijas FATUM bezpilota lidaparātu vienība Limanas frontē uzbruka Krievijas militārajam transportlīdzeklim, kas pārvadāja kājniekus. Viņi arī veica triecienus pa vairākām zemnīcām un šaušanas pozīcijas.
Krievijas Augstākā tiesa pēc Ģenerālprokuratūras lūguma par teroristisku organizāciju atzinusi "Tautas deputātu kongresu" un aizliegusi tā darbību.
2023. gada aprīlī Krievijas varasiestādes organizācijas darbību pasludināja par Krievijā nevēlamu. Oktobra beigās tiesā tika reģistrēta prasība to atzīt par teroristisku organizāciju.
"Tautas deputātu kongress" ("Kongres Deputowanych Ludowych") tika izveidots 2022. gadā Polijā pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Igaunija, Īrija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija vēstulē Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam izteikušas atbalstu EK ierosinājumam par reparāciju aizdevumu Kijivai, to finansējot no Eiropas Savienībā iesaldētajiem Krievijas aktīviem, vēstīja "Deutsche Welle".
"Šis risinājums ir ne tikai finansiāli vispiemērotākais un politiski visreālākais, bet arī nodrošina pamatprincipu par Ukrainas tiesībām uz kompensāciju par agresijas nodarīto kaitējumu," teikts vēstulē.
Francija neatbalsta ieceri Ukrainas vajadzībām izmantot Krievijas aktīvus, kas iesaldēti Francijas bankās, pirmdien vēstīja laikraksts "Financial Times".
"Francijas amatpersonas atbalsta ideju par reparāciju aizdevumu Ukrainai, taču norāda, ka iebilst pret shēmu, kas ietvertu komercbankās turētus aktīvus," raksta avīze.
Kā ziņoja laikraksts, Francija uzstāj, ka šādām bankām ir "citas līgumsaistības" nekā Beļģijā bāzētājam depozitārijam "Euroclear".
138. speciālā uzdevuma centra kaujinieki pretsabotāžas operāciju laikā Kupjanskas apgabalā.
Pēc Sirska ierašanās apgabals kļuva aktīvāks. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs izveda 13. Operatīvās vadības brigādi "Hartrja" no Lipeckas (Harkivas apgabals). Video redzama liela Ukrainas karavīra grupa Kupjanskas centrā, netālu no rātsnama. Tie ir algotņi no Latīņamerikas. Krievijas izlūkdienesti norādīja, ka vienībā ietilpst vairākas vienības no Meksikas, Brazīlijas un Kolumbijas.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
