TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi Mirnohradā veikuši rotāciju un evakuējuši ievainotos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Viena no Ukrainas sabiedrotajām ir izstrādājusi jaunu pārtvērējraķeti, kas paredzēta Krievijas uzbrukuma bezpilota lidaparātu notriekšanai.
Igaunija stiprina savu aizsardzību pret Krievijas bezpilota lidaparātu draudiem: vietējais uzņēmums "Frankenburg" ir radījis kompakto "Mark 1" raķeti, kuras garums ir tikai 65 cm un kas paredzēta cīņai pret tālas darbības rādiusa bezpilota lidaparātiem, ziņo "The Telegraph".
Kā apgalvo bijušais Igaunijas Aizsardzības ministrijas ierēdnis Kusti Salma, ražošana netiek slēpta: "Mēs neatvainojamies par ieroču ražošanu, lai iznīcinātu Krievijas tālas darbības rādiusa bezpilota lidaparātus."
"Mark 1" darbības rādiuss ir līdz diviem kilometriem — pietiekami, lai segtu frontes līniju un aizsargātu objektus no bezpilota lidaparātu grupveida uzbrukumiem.
Raķete nav perfekta: testos precizitāte bija aptuveni 56%, un inženieri cenšas to palielināt līdz 90%. Paziņotais mērķis ir radīt munīciju, kas ir aptuveni desmit reizes lētāka nekā tradicionālās pretgaisa aizsardzības raķetes, ļaujot tai atvairīt masveida uzbrukumus, nevis taupīt katru šāvienu. Projekta galvenais inženieris ir Andreass Buperts, viens no "Iris-T" sistēmas izstrādātājiem.
Joprojām nav zināms, vai Ukrainas Aizsardzības spēki pieņems jauno izstrādi, taču šāda raķete noteikti būtu gaidīts papildinājums Kijivai.
Ukraina jau sen meklē lētu un kompaktu līdzekli cīņai pret Krievijas relatīvi lētajiem un masveidīgajiem bezpilota lidaparātiem, un "Mark 1" lieliski iederētos valsts daudzslāņu pretgaisa aizsardzības sistēmā. Ir vērts uzsvērt, ka jaunā Igaunijas izstrāde ir ne tikai atbilde uz karu Ukrainā, bet arī sagatavošanās tiešai turpmāku Krievijas uzbrukumu atvairīšanai. Šogad Maskava sāka regulāri palaist bezpilota lidaparātus virs Eiropas, tostarp Baltijas valstīm.
"Newsweek" ziņo, ka starp Krieviju un Ziemeļkoreju tiek būvēts gandrīz 5 kilometrus garš tilts pāri Tumenas upei.
Satelītattēli liecina, ka būvniecība Krievijas pusē jau ir pavirzījusies aptuveni 110 metrus upē, un atbalsta stabi ir uzstādīti. Ziemeļkorejas pusē ir pabeigti seši tilta balsti un izrakti pamati vēl diviem.
Ziemeļkorejas eksperts Frederiks Spohrs laikrakstam "Bild" pastāstīja, ka jaunais ceļa savienojums palīdzēs Krievijai samazināt risku, ka tās kravas kuģi tiks iekļauti sankciju sarakstos, jo daļu militāro piegāžu no Phenjanas tagad varētu transportēt pa sauszemi.
Tas arī ievērojami apgrūtinās Krievijas un Ziemeļkorejas tirdzniecības uzraudzību.
A nearly 5-kilometer bridge is being built between Russia and North Korea across the Tumen River, Newsweek reports.
— NEXTA (@nexta_tv) November 10, 2025
Satellite images show that construction on the Russian side has already advanced about 110 meters into the river, with support pillars in place. On the North… pic.twitter.com/vAprEcDP4U
Laikraksts "Kyiv Independent" iesaistīja nelielu 3. armijas korpusa vienību, lai dokumentētu, kā bezpilota lidaparātu (FPV) piloti dzenas pakaļ mērķiem ar ātrumu virs 250 kilometriem stundā un kā apkalpe identificē, vajā un iznīcina tuvojošos draudus frontes tuvumā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 10, 2025
Viena no jūras drona vai "Flamingo" spārnotās raķetes detonācijas brīdis nakts uzbrukuma laikā Tuapses ostai.
Propagandas spēle "Otrjad 22: ZOV" par iebrukumu Ukrainā tirgū ir cietusi neveiksmi. To katru dienu spēlē vien trīs spēlētāji.
Krievu videospēle par karu pret Ukrainu, ko amatpersonas lepni nodēvēja par "Krievijas atbildi uz "Counter-Strike"", ir cietusi pamatīgu neveiksmi. Projekts ar nosaukumu "Otrjad 22: ZOV", kas izveidots ar Krievijas Aizsardzības ministrijas līdzdalību, ir izrādījies nepopulārs pat pašā Krievijā, liecina resurss "Vot Tak". Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Mi-8/24 helikopteru apkalpes notriec Krievijas Shahed 136 kamikadzes dronus un Orlan-10 izlūkošanas bezpilota lidaparātus.
❗️🇺🇦Ukrainian Mi-8/24 helicopter crews shoot down 🇷🇺Russian Shahed 136 kamikaze drones and Orlan-10 reconnaissance UAVs pic.twitter.com/w6JDm8QML1
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 10, 2025
Novopavlivkas sektorā Ukrainas Aizsardzības spēki identificē ienaidnieka bruņumašīnas un uzbrūk tām ar bezpilota lidaparātiem (FPV) droniem.
Krievijas okupācijas spēki krāj tehniku ofensīvai Novopavlivkas sektorā. Ukrainas karaspēks identificē ienaidnieku un veic precīzus triecienus. Par to ziņoja "1+1" militārā korespondente Jūlija Kirijenko un publicēja video, kurā redzama divu Krievijas tanku iznīcināšana ar Ukrainas bezpilota lidaparātu (FPV) droniem. Pēc žurnālista teiktā, šajā sektorā pagaidām nav aktīvu okupantu uzbrukumu, taču situācija saasinās.
"Šos divus tankus laikus pamanīja bezpilota lidaparātu (FPV) piloti. Tie saņēma triecienus. Situācija šajā virzienā saasinās. Pagaidām nav aktīvu uzbrukumu. Taču Krievijas karavīri veic savu "rāpojošo uzbrukumu", iebrūkot meža joslās pa diviem vai trim, tuvojoties arvien tuvāk mūsu pozīcijām un ierokoties," raksta kara korespondente. Žurnāliste norāda, ka ofensīvas operāciju veikšana šajā virzienā ir sarežģītāka, jo tur ir klaji lauki. Tomēr, kā zināms, ienaidnieks neņem vērā milzīgos savu kājnieku zaudējumus.
Drons gaidīja slēpnī uz viena no loģistikas ceļiem.
❗️🇺🇦Ukrainian military eliminates 🇷🇺Russian fiber-optic FPV drone that was waiting in ambush on one of the logistical roads pic.twitter.com/WeXMXVFOrk
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 10, 2025
Krievijas un Ukrainas spēki cīnās par kontroli pār svarīgo Doneckas apgabala pilsētu Pokrovsku, kur abas puses ir vērstas viena uz otras apgādes līnijām, jo Krievijas uzbrukums palēninās, liecina ASV Kara pētījumu institūta (ISW) dati. Domnīca norādīja, ka Krievijas karaspēks cenšas pārgrupēties un ievest pastiprinājumus pilsētas dienvidu daļā, kamēr Ukrainas aizstāvji joprojām tur savas pozīcijas Pokrovskā.
Tas notiek Krievijas un Ukrainas kara laikā, jo Maskava mēnešiem ilgi ir koncentrējusi sauszemes uzbrukumus Doneckas apgabalā Ukrainas austrumos. Vissīvākās kaujas pašlaik notiek ap Pokrovskas un Mirohradas pilsētām.
Russian and Ukrainian forces are waging interdiction campaigns around Pokrovsk, but ISW observed no fresh Russian advances.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 10, 2025
Moscow is extending logistics and moving reinforcements to the south, with analysts warning of a new offensive ahead. https://t.co/32cy9LYXdx
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



