TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis pastāsta par Krievijas ultimātu

Marts bija viens no neveiksmīgākajiem mēnešiem Krievijas ofensīvas plāniem, un Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumi ievērojami samazināja ofensīvas teritoriālos ieguvumus.

Krievijas pavasara-vasaras ofensīva faktiski cieta neveiksmi jau pirmajā mēnesī. Martā Krievijas karaspēks zaudēja gandrīz 32 000 karavīru ar minimālu progresu. Pēc militārā eksperta Aleksandra Kovaļenko domām, upuru un ieņemtās teritorijas attiecība bija sliktākā pilna mēroga karā. Vairāk lasi šeit.

Pēc prezidenta Donalda Trampa izteiktajiem draudiem izstāties no NATO vadošie ASV senatori pauduši atbalstu turpmākai dalībai aliansē.

Trešdien izplatītajā kopīgajā paziņojumā demokrāts Kriss Kūnss un bijušais republikāņu vairākuma līderis Mičs Makonels paziņojuši, ka ASV pilsoņi ir lielākā drošībā, kad NATO ir stipra.

"Senāts turpinās atbalstīt aliansi miera un aizsardzības dēļ, ko tā nodrošina Amerikai, Eiropai un pasaulei," teikts paziņojumā.

Jebkurā gadījumā ASV izstāšanās no NATO nevar notikt tikai ar Trampa lēmumu vien, un šādam solim būtu nepieciešams divu trešdaļu atbalsts Senātā.

"Telegram" ierobežojumu dēļ Krievijā ir strauji samazinājusies karu atbalstošo kanālu auditorija. Z kopienā pieaug kritika par Kremļa lēmumiem, un situācija burtiski vārās.

Krievijas kara atbalstītāji Z kanāli ziņoja par strauju auditorijas skaita samazināšanos pēc Kremļa lēmuma aizliegt "Telegram" un ierobežot piekļuvi internetam. Saskaņā ar viņu datiem skatījumi ir kritušies par 30–50%. Tas tieši ietekmē kara līdzekļu vākšanu, kas lielā mērā ir atkarīga no abonentu aktivitātes. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas Aizsardzības spēki ir iznīcinājuši Krievijas gaisa spēku bāzi okupētajā Krimā, kā arī An-72P lidmašīnu un smagos bezpilota lidaparātus "Orion".

Naktī uz 2. aprīli naktī Ukrainas Bruņoto spēku Bezpilota sistēmu spēki (SBS) kopā ar Aizsardzības ministrijas Militāro izlūkdienestu (HUR) okupētajā Krimā veica iespaidīgu kaujas operāciju. Vairāk lasi šeit.

Īstermiņā miera līguma noslēgšana starp Krieviju un Ukrainu ir maz ticama, bet īslaicīgu pamieru vai uguns pārtraukšanu Krievija, visticamāk, izmantotu, lai sagatavotu savus spēkus agresijas turpināšanai, secināts Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) ikgadējā apdraudējuma novērtējumā un 2025. gada darbības pārskatā.

Līdzšinējais Krievijas panākumu temps nav pietiekams, lai tuvā termiņā sasniegtu Kremļa sākotnēji izvirzītos mērķus un panāktu Ukrainas kapitulāciju, spriež dienests.

Visticamāk, šogad Krievija primāri turpinās tiekties uz pilnīgu Doneckas un Luhanskas apgabalu okupāciju, kam būtu gan īpaša politiska, gan militāra nozīme. Tajā pašā laikā Krievijas spēku uzbrukuma operācijas arī citos Ukrainas apgabalos norāda, ka Maskava centīsies iegūt un paturēt savā kontrolē iespējami vairāk teritorijas, lai vājinātu Ukrainu militāri, politiski un ekonomiski, norāda militārais izlūkdienests.

Kremlim gūstot pārliecību par kodoldraudu šantāžu, iespējams, tuvā termiņā pieaugs ar kodolieročiem saistītas apdraudošas darbības, secināts Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) ikgadējā apdraudējuma novērtējumā un 2025. gada darbības pārskatā.

Pārskatā teikts, ka kodolieroči ieņem arvien nozīmīgu lomu Krievijas attiecībās un komunikācijā ar ārpasauli. Mērķtiecīgas Krievijas darbības pēdējo gadu laikā, sevišķi izteikti kopš Krimas aneksijas 2014. gadā, ir veicinājušas globālās bruņojuma kontroles sistēmas lejupslīdi, ko Maskava izmanto, lai pastiprinātu kodoldraudu iedarbību.

2026. gada februārī beidzās Krievijas un ASV kodolieroču ierobežošanas līguma "New Start" darbības termiņš un līgums netika pagarināts. Krievija dalību šajā līgumā apturēja jau 2023. gada februārī, bet bija apņēmusies ievērot līguma noteikumus, izņemot informācijas apmaiņu un savstarpējās inspekcijas.

Krievija martā raidīja pret Ukrainu vairāk dronu nekā jebkurā citā mēnesī kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada februārī, balstoties uz Ukrainas Gaisa spēku publiskotajiem datiem, aplēsusi ziņu aģentūra AFP.

Krievija pagājušajā mēnesī pret Ukrainu raidīja vismaz 6462 tālās darbības rādiusa bezpilota lidaparātus, kas ir par gandrīz 28% vairāk nekā februārī, ziņoja AFP.

Pagājušajā mēnesī Krievija uz Ukrainu izšāva arī 138 raķetes, kas ir par aptuveni 52% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Ukrainas aizstāvji aprīkojuši dronu ar bisi, kā rezultātā sekmīgi tika notrieks krievu iebrucēju kamikadzes drons "Molnija".

Ukrainas karavīri no 80. gaisa triecienbrigādes atvairīja Krievijas uzbrukumu ar kvadricikliem Sumu virzienā.

Zviedrija investēs 8,7 miljardus kronu (aptuveni 790 miljonus eiro) pretgaisa aizsardzībā un pretdronu sistēmās, ceturtdien paziņojusi valdība.

Investīcijas tiks novirzītas vairākām sistēmām, piemēram, radaru un pretgaisa ieroču sistēmām, kā arī elektroniskās kaujas platformām.

Šīs investīcijas ir daļa no Zviedrijas janvārī izziņotajiem ieguldījumiem pretgaisa aizsardzībā.

Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka "ieguldījumi pretgaisa aizsardzības spējās ir svarīgāki nekā jebkad agrāk", un tas attiecas uz visām NATO valstīm.