TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti mēģinājuši pārraut robežu uz ziemeļaustrumiem no Harkivas
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 125 droniem, un 110 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem no Kurskas, Orlas, Brjanskas, Primorskoahtarskas, Šatalovas un Miļļerovas virzieniem Krievijā.
No 125 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 70 bija uzbrukuma lidroboti "Shahed".
Fiksēti 13 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi sešās vietās. Vēl divās vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.
Japāna plāno pievienoties ASV un sabiedroto izstrādātajam mehānismam, ko dēvē par Prioritāro Ukrainas prasību sarakstu (PURL), un atbalstīt Ukrainu ar neletālo aprīkojumu, atsaucoties uz vairākiem avotiem NATO, ziņoja Japānas raidorganizācija NHK.
Saskaņā šo mehānismu Ukrainai jau piegādātas raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot" un citi ieroči no ASV krājumiem, izmantojot NATO valstu līdzekļus.
Eiropas Savienība (ES) ir ierosinājusi paplašināt sankcijas pret Krieviju, attiecinot tās arī uz Gruzijas un Indonēzijas ostām, kas iesaistītas Krievijas naftas darījumos, atsaucoties uz ES dokumentu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Aģentūra norāda, ka tā būtu pirmā reize, kad ES vērstu sankcijas pret ostām trešajās valstīs.
Saskaņā ar priekšlikumu, ar kuru iepazinusies "Reuters", sankcijas tiktu piemērotas Kulevi ostai Gruzijā un Karimunas ostai Indonēzijā, un ES uzņēmumiem un pilsoņiem tiktu aizliegts veikt darījumus ar šīm ostām.
Publiskotā finansista Džefrija Epstīna sarakste liecina, ka Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vārds viņa aprindās ticis regulāri apspriests.
ASV publicētie dokumenti par amerikāņu finansista Džefrija Epstīna lietu, kurš tika apsūdzēts seksuālajos noziegumos un nomira cietumā 2019. gadā, dokumentē desmitiem gadījumu, kad Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vārds parādās sarunās par neformālām tikšanās reizēm, diplomātiju un personīgajiem sakariem. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas valdība atbalstīs namīpašniekus elektrības ģeneratoru un citu enerģijas avotu iegādē apstākļos, kad turpinās Krievijas uzbrukumi Ukrainas energosistēmai, pirmdien paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis pēc konsultēšanās ar premjerministri Jūliju Sviridenko.
Autonomas energoapgādes iegādei ir jākļūst finansiāli pieejamākai dzīvokļu ēku īpašnieku apvienībām un vienģimenes māju īpašniekiem, Zelenskis sacīja savā vakara videouzrunā.
Ēka vairs nedarbojas kopš 2022. gada februāra, tomēr komunālo pakalpojumu rēķini turpina uzkrāties. Arbitrāžas tiesa Maskavā lēma piedzīt aptuveni 60 000 ASV dolāru, ieskaitot parādu, soda naudas un tiesas izdevumus.
🤡 Moscow fines Ukraine’s empty embassy for «unpaid electricity»
— NEXTA (@nexta_tv) February 9, 2026
The building has not been operating since February 2022, yet utility bills continued to accrue. An arbitration court in Moscow ruled to collect about $60,000, including debt, fines, and court fees.
So where will… pic.twitter.com/uXk9k6Zwcv
Krievijas karavīri mēnešiem ilgi slēpās pagrabos — bez sakariem un piegādēm, faktiski ielenkti gandrīz četrus mēnešus.
Operāciju veica 12. "Azov" brigādes "Interbat" vienība. Vienas dienas laikā Ukrainas spēki sagūstīja 18 krievu karavīrus, tostarp vada komandieri.
⚔️ 18 POWs in 24 hours: Ukraine’s Defense Forces cleared the village of Zolotyi Kolodets
— NEXTA (@nexta_tv) February 9, 2026
Russian troops had been hiding in basements for months — without communication or supplies, effectively surrounded for nearly four months.
The operation was carried out by the Interbat unit… pic.twitter.com/GM5pGXXqyg
Krievu brīvprātīgais Cēzars, kurš karo Ukrainas pusē, pauda viedokli, ka krievi ir noguruši no visa, bet neko nedara savas inerces dēļ.
Cēzars paskaidroja, ka viņš saskata vienu priekšrocību krievu inercē: viņi netraucēs tiem, kas organizē vēl vienu gājienu uz Maskavu. Pēc krievu brīvprātīgā teiktā, Krievijas pilsoņi ilgstoši visu pacieš un tikai tad rīkojas ātri, piemēram, vienas dienas laikā gāžot caru. Ja masas vēl nav gatavas, lai saceltos, tās noteikti netraucēs tiem, kas to organizē un īsteno. Maksimilians Androņņikovs dalījās savā "skatā no iekšpuses" uz situāciju.
Krievijas okupācijas varas iestādes Krimā ir noraizējušās par pieaugošo proukrainisko noskaņojumu pusaudžu vidū, Radio Svoboda raidījumā "Krim Realii" pastāstīja kāds aktīvists. Viņš sacīja, ka amatpersonas pēc slēgtām sanāksmēm lika paplašināt jauniešu aktivitātes un pastiprināt propagandu, atzīstot, ka Krievijas centieni ietekmēt studentus ir neveiksmīgi.
Russian occupation authorities in Crimea are concerned about growing pro-Ukrainian sentiment among teenagers, an activist told Radio Svoboda’s Krym Realii. He said officials ordered expanded youth activities and stronger propaganda after closed meetings, admitting Russian… pic.twitter.com/hBV0cZFaO9
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 9, 2026
Krievijas naftas ieguve janvārī samazinājās otro mēnesi pēc kārtas, ziņo "Bloomberg", atsaucoties uz saviem aprēķiniem un avotiem. Galvenais iemesls ir pieaugošās grūtības pārdot esošo naftu pieaugošo ASV sankciju laikā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
