Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 07:34
Līdz svētdienas rītam Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 218 940

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 218 940 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 541 tanku, 23 885 bruņutransportierus, 35 952 lielgabalus un mīnmetējus, 1598 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1269 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 104 068 bezpilota lidaparātus, 4155 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 73 644 automobiļus un autocisternas, kā arī 4039 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Šodien 07:08
Ukraina veica triecienu urbšanas iekārtām Kaspijas jūrā

Lai mazinātu agresorvalsts Krievijas militāri ekonomisko potenciālu, Ukrainas Aizsardzības spēki Kaspijas jūras akvatorijā veica triecienu trim Krievijas korporācijas "Lukoil" urbšanas platformām, svētdien pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Trieciens veikts Filanovska, Korčagina un Graifera urbšanas iekārtām, teikts paziņojumā, vēsta LETA.

Ukrainas Bruņoto spēku Īpašo operāciju spēki sociālajos medijos publicējuši triecienu video.

"Šie objekti ir iesaistīti Krievijas okupācijas armijas apgādē. Ir fiksēti trāpījumi. Bojājumu apmērs tiek precizēts," norādīja ģenerālštābs.

"Ukrainas Aizsardzības spēki turpina sistemātiski vājināt Krievijas okupācijas karaspēka militārās un ekonomiskās spējas un uzbrukuma potenciālu. Tiek veikti triecieni objektiem, kas ir tieši iesaistīti bruņotas agresijas pret Ukrainu īstenošanā," uzsvēra ģenerālštābs.

Vakar 17:51
Slimie tiek atstāti mirt okupētajā Ukrainā

Nāves gadījumi un medicīniskā spīdzināšana, ko izraisījusi Krievijas izlaupīšana un slimnīcu slēgšana okupētajā Hersonas apgabalā:

Vakar 17:25
Kijivā vairāk nekā 1000 ēku joprojām bez apkures pēc Krievijas uzbrukumiem aukstā ziemā

Kijivas enerģētiskā situācija joprojām ir sarežģīta, un paredzams, ka tāda paliks arī tuvākajās dienās, 11. janvārī paziņoja mērs Vitālijs Kličko, uzsverot Krievijas uzbrukumu ietekmi uz Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Pēc Krievijas masveida uzbrukuma Ukrainai 9. janvāra naktī galvaspilsētā vairāk nekā tūkstoš ēku joprojām ir bez apkures.

Vakar 16:49
Ukrainas gaisa spēku komandcentrs “Center” publicē interviju ar britu gaisa aizsardzības sistēmas “Raven” komandieri

Viņš pievienojās kā brīvprātīgais un pēc apmācību pabeigšanas tika norīkots uz jauno sistēmu, kas nesen tika piegādāta no Apvienotās Karalistes. Līdz vakaram viņa apkalpe jau bija notriekusi savus pirmos divus mērķus.

Vakar 16:28
Lielbritānija gatavojas Ukrainas misijai: 200 miljoni mārciņu karavīru sagatavošanai

Lielbritānija iztērēs 200 miljonus britu mārciņu (230,5 miljonus eiro), lai sagatavotu savus karavīrus dislocēšanai Ukrainā gadījumā, ja tiks noslēgts pamiers ar Krieviju, paziņoja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs.

Hīlijs to pavēstīja pēc vienas dienas vizītes Kijivā, kur viņš piektdien ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apsprieda Ukrainas Daudznacionālo spēku plānus.

Ar šo naudu tiks samaksāts par automašīnu un sakaru sistēmu atjauninājumiem, pretdronu aizsardzību un citu aprīkojumu, lai nodrošinātu karavīru gatavību dislocēšanai.

"Mēs palielinām investīcijas mūsu priekšdarbos pēc premjerministra paziņojuma šonedēļ, nodrošinot, ka Lielbritānijas bruņotie spēki ir gatavi dislocēties un vadīt Ukrainas Daudznacionālos spēkus, jo droša Ukraina nozīmē drošu Lielbritāniju," sacīja Hīlijs.

Vakar 16:00
Lielbritānija izstrādā jaunu ballistisko raķešu sistēmu Ukrainai ar nosaukumu Nightfall

Raķete būs aprīkota ar 200 kilogramu smagu kaujas galviņu un tās darbības rādiuss būs 500 kilometri, kas ļaus sasniegt dziļi Krievijas kontrolēto teritoriju. Raķete ir paredzēta ātrai palaišanai no transportlīdzekļa, un to var palaist ātri pēc kārtas, pirms Krievijas spēki var reaģēt. 

Vakar 15:30
VIDEO: Naftas noliktava Volgogradas reģionā joprojām liesmās

Šorīt "Alfa Oil" uzņēmuma naftas noliktava Volgogradas reģionā joprojām deg.

Vakar 14:50
Lielbritānijas aizsardzības ministrs vēlas nolaupīt Putinu

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs sniedza brutāli atklātu atbildi, kad žurnālists viņam jautāja, kuru pasaules līderi viņš nolaupītu.

Bija tikai viena iespēja — Putins. Kara noziedznieks un galvenais drauds mieram uz planētas.

“Godīgi sakot, domāju, ka jūs izvairīsieties no atbildes. Absolūta leģenda,” saka žurnālists, acīmredzami iespaidojies.

Vakar 14:20
Kadirovam atteikušās nieres

Kremlis steidzami meklē jaunu spēcīgu personību, kas varētu vadīt Čečeniju, ziņo Ukrainas militārā izlūkošanas dienesta (HUR) avoti.

Kadirovs pašlaik atrodas savā privātajā slimnīcā, kur ir sapulcējušies viņa ģimenes locekļi.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".