TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nolēmusi nepagarināt īpašo atļauju, kas uz laiku izņēma no sankciju saraksta atsevišķus Krievijas naftas veidus. Šāds lēmums pieņemts saspringtas situācijas apstākļos pasaules enerģētikas tirgū un straujā degvielas cenu kāpuma fonā, ziņo aģentūra „Bloomberg”.

Šī atvieglojuma termiņa beigas faktiski noslēdz īso periodu, kura laikā Vašingtona atļāva iepirkt noteiktus Krievijas jēlnaftas apjomus, kas iepriekš bija pakļauti embargo. ASV iestādes šādus īstermiņa izņēmumus bija izdevušas divas reizes – martā un aprīlī –, taču tie attiecās ekskluzīvi uz to naftu, kas jau bija iekrauta tankkuģos. Pēdējās izsniegtās licences derīguma termiņš oficiāli noslēdzās 16. maijā.

Iepriekšējie Baltā nama soļi sankciju spiediena mazināšanai izraisīja domstarpības Rietumu partneru starpā. Eiropas sabiedrotie aktīvi kritizēja šos ASV administrācijas pasākumus, uzsverot, ka sankcijām ir jāpaliek stingrām, lai pilnībā atņemtu Maskavai ienākumus no energoresursu tirdzniecības un liegtu tai iespēju turpināt finansēt karu pret Ukrainu.

Krievijas karaspēkam izdevies infiltrēties Pokrovskas ziemeļu daļā, izveidojot tur aptuveni 25 kilometrus dziļu uguns zonu. Ukrainas aizstāvjiem tagad viņiem nākas ar zaudējumiem lauzties cauri pretinieka kontrolētajam sektoram, lai nomainītu biedrus pozīcijās, radiostacijas "Radio NV" ēterā atklājis Ukrainas Desanta triecienaspēku 7. ātrās reaģēšanas korpusa komunikācijas vadītājs pulkvedis Volodimirs Poļevojs.

Pēc virsnieka teiktā, situācija Pokrovskas–Mirnohradas aglomerācijā ir ārkārtīgi sarežģīta, jo pretinieks turpina virzīties uz priekšu. Izveidojies frontes izvirzījums jeb tā dēvētais "maiss" arvien vairāk sāk izskatīties pēc slazda.

Karavīru rotācija frontes pirmajā līnijā tagad faktiski ir atsevišķa kaujas operācija. "Bruņutehnika spēj izbraukt tikai pirmos septiņus līdz astoņus kilometrus, pēc tam personālsastāvs dodas tālāk kājām. Karavīri virzās caur mežu, gravām un pamestām patvertnēm. Kopējais maršruts stiepjas 25 līdz 26 kilometru garumā un ilgst vairākas diennaktis – tas viss notiek pastāvīgā Krievijas izlūkdronu uzraudzībā un zem nepārtrauktiem FPV dronu triecieniem," reālo ainu ieskicēja pulkvedis.

Poļevojs norādīja uz tehnoloģisko asimetriju: Krievijas dronu piloti atrodas drošās patvertnēs pilsētas apbūvē vai pat attālināti vada operācijas no okupētās Doņeckas. Īpaši bīstami esot pretinieka optiskās šķiedras kabeļu droni, pret kuriem Ukrainas radioelektroniskās cīņas (REC) sistēmas ir bezspēcīgas.

Lai lauztu cīņas gaitu, Ukrainas vienībām kritiski trūkst vidējā rādiusa trieciendronu ar darbības rādiusu no 50 līdz 120 kilometriem, kas spētu paralizēt Krievijas loģistiku un spēku koncentrāciju tālu aizfrontē. Patlaban šīs spējas tiek attīstītas, pateicoties ziedojumiem, nevis valsts finansējumam, tāpēc pulkvedis pauda cerību, ka šo saucienu pēc palīdzības beidzot sadzirdēs gan Ģenerālštābā, gan Aizsardzības ministrijā.

Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas esot notriekušas vēl vienu Maskavas virzienā lidojošu Ukrainas bezpilota lidaparātu, vietnē „Telegram” paziņojis pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins. Kopumā aizvadītās diennakts laikā Krievijas galvaspilsētai pietuvojušies 36 droni.

„Atlūzu nokrišanas vietā strādā ārkārtas dienestu speciālisti,” norādīts amatpersonas paziņojumā.

Sobjaņins par bezpilota lidaparātu pārtveršanu informē jau kopš 16. maija nakts. 

Ja Kremlis izšķirsies par labu otrajam mēģinājumam ieņemt Kijivu, Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko piekrišana tam nebūs vajadzīga, intervijā "Ukrainas Radio" paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku 429. atsevišķās bezpilota sistēmu brigādes "Ahillejs" komandieris Jurijs Fedorenko.

Virsnieks vērsa uzmanību uz to, ka Baltkrievija jau reiz atvēlēja savu teritoriju Krievijas iebrukumam. "Maskavu neierobežo Lukašenko pozīcija. Viņam neviens pat nejautās – Lukašenko nepieņem nekādus lēmumus. Tā ir tikai ilūzija un mirāža. Putnam šis virziens līdz šim vienkārši nebija vajadzīgs, jo trūka vērā ņemamu spēku un līdzekļu vēl viena frontes iecirkņa atvēršanai," skaidroja Fedorenko.

Tajā pašā laikā komandieris uzsvēra, ka Ukraina pēdējo četrarpus gadu laikā uzkrājusi milzīgu pilna mēroga karadarbības pieredzi, tāpēc situācija uz robežas ir kardināli mainījusies: "Mēs esam pamatīgi nocietinājušies. Ja pretinieks atkal izšķirsies par uzbrukumu no Baltkrievijas, viņiem garantēti neizdosies izlauzties tā, kā tas notika 2022. gadā. Šis ir cits karš ar pilnīgi citu taktiku un redzējumu."

Tomēr Fedorenko atzina – ja Krievija tiešām izvērsīs jaunu ofensīvu pret Kijivu vai Černihivu, Ukrainai būs jāreaģē, pārvietojot daļu spēku uz ziemeļu robežu no citiem frontes sektoriem.

Kā iepriekš ziņoja militārais izlūkdienests, pēdējā laikā Baltkrievijā fiksēta ceļu būve Ukrainas robežas virzienā un pozīciju iekārtošana artilērijas vienībām.

Ja kāds aizmirsis, šis Gubarevs, kurš kopš 2014. gada bija viens no Krievijas atbalstīto Donbasa separātistu vadītājiem, 2022. gadā paziņoja, ka nogalinās kaut vai visus Ukrainas iedzīvotājus, kuri negribēs samierināties ar krievu okupāciju.

Krievija atdevusi Ukrainai 528 kritušo Ukrainas karavīru mirstīgās atliekas, sestdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Tas norādīja, ka tiks veikta mirstīgo atlieku identifikācija.

Piektdien Krievijas plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz avotiem, vēstīja, ka Kijiva saņems 526 kritušo Ukrainas karavīru mirstīgās atliekas, savukārt Maskava saņems 41 kritušā Krievijas karavīra mirstīgās atliekas.

Jau ziņots, ka piektdien Maskava un Kijiva rīkoja karagūstekņu apmaiņu pēc formulas "205 pret 205". Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka tas bija "pirmais posms apmaiņā "1000 pret 1000".