TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē, atbrīvojot simtiem kilometru teritorijas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Irānas precīzie triecieni pret ASV militārajiem mērķiem balstās uz Krievijas sniegto informāciju. Bez tās ajatollas režīms nebūtu guvis nekādus panākumus.
Militārais konflikts Tuvajos Austrumos ir nesaraujami saistīts ar Krieviju. Irāna saņem pastāvīgu atbalstu no Kremļa, izmantojot izlūkošanas datus un progresīvas dronu tehnoloģijas. Krievijas armija arī aktīvi dalās ar saviem Irānas sabiedrotajiem dronu pieredzē, kas gūta kara laikā Ukrainā. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ieradies vizītē Spānijā. Paredzams, ka tiks parakstīti Ukrainas un Spānijas aizsardzības līgumi.
❗️Footage of President Zelensky arriving in Spain pic.twitter.com/UsQy7DJF3N
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 18, 2026
Latvijā Azerbaidžānas pilsonis notiesāts par "Starlink" satelītsakaru termināļu iegādi un piegādi Krievijas armijai.
Saskaņā ar izmeklēšanas datiem galvaspilsētas tiesa atzina viņu par vainīgu un piesprieda 11 gadu cietumsodu, trīs gadu probācijas laiku un piecu gadu aizliegumu ieceļot Latvijā.
Tiesa konstatēja, ka apsūdzētais darbojās organizētas grupas ietvaros ar mērķi palīdzēt ārvalstij graut citas demokrātiskas valsts teritoriālo integritāti un politisko neatkarību.
Viņš tika atzīts par vainīgu arī Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanā, ko izdarījusi personu grupa iepriekš vienotā sazvērestībā, nodarot būtisku kaitējumu.
Trīs citi lietas dalībnieki — divi Latvijas pilsoņi un viens nepilsonis — tiks tiesāti atsevišķās tiesvedībās.
Lieta tika nodota prokuratūrai 2025. gada jūnijā pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas.
Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka organizēta grupa internetā pasūtīja desmitiem "Starlink" komplektu. Papildus tika iegādātas militārās preces, tostarp ieroču detaļas, patronas, lodes un ballistiskie meteoroloģiskie sensori. Kopējā iepirkumu summa bija aptuveni 200 tūkstoši eiro.
Šīs preces vēlāk tika nelegāli ievestas Krievijā un pārdotas personām, kas saistītas ar Krievijas bruņotajiem spēkiem.
Lietas izmeklēšanu veica Valsts drošības dienests (VDD).
Nesen tika ziņots, ka "Starlink" satelītsakaru datplūsmas apjoms Ukrainā samazinājās par aptuveni 75% pēc tam, kad "SpaceX" atvienoja termināļus okupētajās teritorijās.
Saskaņā ar "Cloudflare" datiem, straujš kritums tika reģistrēts 4. februārī. Tajā pašā dienā Krievijas militārie blogeri par to plaši ziņoja, apgalvojot, ka pārtraukumi it kā skāruši abas puses.
Vienlaikus Ukrainas militārpersonas atzīmēja, ka dažiem lietotājiem bija tikai nelieli pārtraukumi.
Pēc tam datuplūsmas līmenis stabilizējās aptuveni 25–30% apmērā no iepriekšējā līmeņa un tā arī pilnībā neatjaunojās. Tas varētu liecināt, ka Krievija nav spējusi atrast efektīvu veidu, kā apiet "SpaceX" noteiktos ierobežojumus.
Vācijā pieteikumu skaits no pilsoņiem, kas vēlas kļūt par bruņoto spēku karavīriem, kā arī Bundesvērā esošo karavīru un līgumdarbinieku skaits šā gada sākumā bija ievērojami lielāks nekā gadu iepriekš, otrdien pavēstīja Aizsardzības ministrija.
Līdz februāra beigām 16 100 vīriešu un sieviešu bija iesnieguši pieteikumu par pievienošanos Bundesvēram.
Tas ir par 20% vairāk nekā 2025. gadā.
Nesen iesaukto un karadienestā esošo skaits tajā pašā laika posmā par 14% pārsniedza pagājušā gada līmeni, sasniedzot 5300 personu.
Krievijas skolēnu vervēšana "Krievijas Federācijas bezpilota sistēmu spēkos". Priekšnesuma laikā sanāca visai neveikla situācija.
Ukrainas aizstāvji fiksējuši mirkli, kad divi ukraiņu pārtvērējdroni medī krievu bezpilota lidaparātu.
Ukrainas karaspēks no 14. mehanizētās brigādes atvairīja Krievijas mehanizēto uzbrukumu Kupjanskas virzienā.
Krievijas pretgaisa aizsardzības lādiņš Krasnodaras novadā trāpījis civilajai infrastruktūrai. Tas notika naktī, kad Krievija mēģināja pārtvert Ukrainas dronus.
Eiropa varētu palīdzēt ASV atbloķēt Hormuza šaurumu apmaiņā pret pilnīgu Trampa atbalstu Ukrainai, lai panāktu pieņemamu miera līgumu ar Krieviju, paziņoja Somijas prezidents Stubs.
Viņš saka, ka šī ir laba ideja un ka viņš to sīkāk izstrādās kopā ar savu komandu.
❗️Europe could help the United States unblock the Strait of Hormuz in exchange for full support from Trump for Ukraine in order to achieve an acceptable peace agreement with Russia — Finnish President Stubb
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 18, 2026
He says that this is a good idea and that he will work it out in more… pic.twitter.com/dznMrblZ6X
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



