Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljard...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 09:33
Karalis Čārlzs III ASV Kongresā aicina aizsargāt Ukrainu

ASV un Lielbritānijas partnerības stiprums allaž ticis izmantots, lai stātos pretī kopīgiem pretiniekiem un gādātu par pasaules drošību, un tagad tā ir nepieciešama, lai aizsargātu Ukrainu, otrdien Savienoto Valstu Kongresā sacīja Lielbritānijas karalis Čārlzs III.

"Šodien, spīkera kungs, tāda pati nelokāma apņēmība ir nepieciešama, lai aizsargātu Ukrainu un tās drosmīgo tautu - lai nodrošinātu patiesi taisnīgu un noturīgu mieru," uzsvēra britu monarhs.

Šodien 08:44
Putins no lapiņas vervelē par ukraiņu dronu triecieniem
Šodien 08:28
Serbija atņem pilsonību "Putina kareivja" Kadirova māsasdēlam

Serbijas varasiestādes atcēlušas lēmumu par pilsonības piešķiršanu Čečenijas prokremliskā līdera Ramzana Kadirova māsasdēlam Jakubam Zakrijevam, vēsta serbu medijs "Nedeljnik".

Tas, ka Zakrijevam ir Serbijas pilsonība, rada "draudus sabiedriskajai drošībai", lēmumu juridiski pamatoja varasiestādes.

Lēmumu par pilsonības anulēšanu parakstījis premjerministrs Džuro Macuts.

Par to, ka Zakrijevam piešķirta Serbijas pilsonība, "Nedeljnik" ziņoja sestdien.

Pēc tam šī ziņa plaši izskanēja serbu un krievu medijos.

Zakrijevs savulaik bijis Čečenijas galvaspilsētas Groznijas mērs, kā arī vadījis Čečenijas līdera un valdības administrāciju.

Zakrijevs 2023. gada jūlijā kļuva par nacionalizētā uzņēmuma "Danone Rossija" ģenerāldirektoru.

Šodien 08:08
Ungārijas topošais premjers Maģars cer tikties ar Zelenski Ukrainas Aizkarpatos, kur dzīvo daudz etnisko ungāru

Ungārijas parlamenta vēlēšanu uzvarētājs Pēters Maģars, kas maijā, kā sagaidāms, stāsies premjerministra amatā, izteicis ideju, ka tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vasarā varētu notikt Ukrainas Aizkarpatu apgabalā.

Partijas "Tisza" līderis Maģars savā birojā uzņēmis Ukrainas pilsētas Berehoves mēru Zoltanu Bobjaku un apspriedis ar viņu ungāru minoritātes stāvokli Ukrainā.

Tikšanās gaitā Maģars rosinājis, ka tikšanās ar Zelenski varētu notikt Berehovē.

"Mēs esam vienisprātis, ka Aizkarpatos dzīvojošo ungāru interesēs ir atjaunot Ungārijas un Ukrainas attiecības. Pamatojoties uz to, es iniciēšu tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski jūnija sākumā, simboliski - Berehovē," platformā "Facebook" paziņoja Maģars.

"Ir pienācis laiks Ukrainai izbeigt vairāk nekā desmit gadus pastāvējušos likumos noteiktos ierobežojumus, bet Aizkarpatu ungāriem - atjaunot visas savas kultūras, valodas, administratīvās un izglītības tiesības un atkal kļūt par līdzvērtīgiem un cienījamiem Ukrainas pilsoņiem," norādīja "Tisza" līderis.

"Ja šos jautājumus izdosies atrisināt, mēs noteikti varēsim sākt jaunu nodaļu Ukrainas un Ungārijas divpusējās attiecībās," piebilda Maģars.

Politiķis norādīja, ka uzskata Ukrainas 2025. gadā ierosinātos kompromisus izglītības jautājumos par "daudzsološiem, bet nepietiekamiem".

Kā pauda Maģars, situācija, kad Ukrainā eksāmenu un citu oficiālo procedūru valoda ir tikai ukraiņu valoda, kas ir Ukrainas vienīgā valsts valoda, ir netaisnīga, un vietās, kur kompakti dzīvo ungāru kopiena, ungāriem būtu jādod iespēja lietot savu dzimto valodu.

Šodien 07:56
Ukrainas aizstāvji iznīcina okupantu dronus Kostjantiņivkas virzienā

Ukrainas Nacionālās policijas brigādes "Hižak" (Plēsēji) karavīri iznīcina Krievijas bezpilota lidaparātus (FPV), kas atrodas slēpnī uz ceļiem Kostjantiņivkas virzienā.

Šodien 07:44
Krievijas galvenais propagandists Solovjovs: štrunts par Trampa atentātiem, mani satrauc kā ukraiņi mūs klopē
Šodien 07:22
Latvija nodos Ukrainai vēl vairākas no Lielbritānijas nopirktās lietotās kāpurķēžu bruņumašīnas

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto rīkojumu par papildu kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)" nodošanu Ukrainai.

AM uzsver, ka konkrēto bruņumašīnu piegādes Ukrainai neietekmēs Nacionālo bruņoto spēku vajadzības un operacionālās spējas.

Valdība šodien slēgtā sēdē atbalstīja vēl kādas valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības Ukrainai, taču ministrija detalizētākus komentārus par to nesniedz.

AM 2024. gada rudenī medijiem paziņoja, ka Latvija piegādās deviņas Ukrainai savulaik no Lielbritānijas nopirktās bruņumašīnas "CVR(T)".

Šodien 07:00
Ukraiņi Krimā trāpījuši "Iskander" bāzei

Ukrainas Bruņoto spēku Īpašo operāciju spēki naktī uz otrdienu veikuši triecienu okupētajā Krimā, trāpot operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander" glabāšanas vietai, sociālajos tīklos pavēstīja Īpašo operāciju spēku preses dienests.

Slēptā tehnika bija izvietota bijušās raķešu bāzes teritorijā netālu no Ovražku ciemata 40 kilometrus uz austrumiem no Simferopoles, teikts paziņojumā.

No šīs vietas raķetes dažu minūšu laikā var sasniegt frontes līniju un Ukrainas aizmugures pilsētas.

Pagrīdes pretošanās kustības dalībnieki vairākkārt fiksējuši ienaidnieka raķešu palaišanu no šīs vietas.

Īpašo operāciju spēki trieciena video publicējuši sociālajos tīklos.

Vakar 23:43
Sankcijām pakļautā krievu miljardiera jahta šķērsoja bloķēto Hormuza šaurumu

Krievu miljardiera Alekseja Mordašova superjahta šķērsoja Hormuza šaurumu, neskatoties uz pastāvīgajiem jūras satiksmes ierobežojumiem stratēģiskajā ūdensceļā, liecina vairākas kuģu izsekošanas platformas.

Vakar 23:14
Krievija nogalina žurnālistus un iesloga viņus kā "teroristus", ANO paziņo Ukraina

Vismaz 26 Ukrainas mediju darbinieki atrodas Krievijas gūstā un 147 ir nogalināti kopš pilna mēroga iebrukuma, paziņoja valsts ANO delegācija.

Krievija īsteno sistemātisku dezinformācijas, cenzūras un žurnālistu vajāšanas kampaņu visās Ukrainas teritorijās, ko tā okupē, ANO Ģenerālās asamblejas Informācijas komitejā paziņoja Ukrainas pirmais sekretārs ANO Dmitro Timošenko. Viņš nosauca atsevišķus gūstekņus pa pilsētām, uzskaitīja kopš pilna mēroga iebrukuma nogalināto žurnālistu skaitu un aicināja ANO dalībvalstis pieprasīt viņu atbrīvošanu.

Krievijas uzbrukumi Ukrainas žurnālistiem turpinās kopš 2022. gada, un viena žurnālista ķermenis ir atgriezts ar spīdzināšanas pazīmēm, un kopējais valsts civiliedzīvotāju skaits, ko Krievijas spēki aizturējuši, 2024. gadā tika lēsts uz 16 000 cilvēku.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".