TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti testē jaunu ilgstoša trieciena stratēģiju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropas Komisija (EK) plāno Ukrainai paredzēto aizdevumu piešķirt aprīļa beigās un turpina darbu, lai panāktu, ka Ungārija atbloķētu daudzgadu budžeta grozījumu sadaļu, kas attiecas uz aizdevumu Ukrainai, aģentūrai LETA akcentēja Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).
Viņš stāstīja, ka Ungārija bloķēja daudzgadu budžeta grozījumus, kas ļautu EK iet finanšu tirgos un veikt aizņēmumus Ukrainai. Eirokomisārs uzsvēra, ka paralēli EK kopā ar Ukrainas valdību sagatavo aizdevuma pakotni - finansējuma plānu šim gadam, aizdevumu dokumentus un saprašanās memorandu par makrofinansiālās palīdzības programmu.
Dombrovskis atzīmēja, ka šī nav pirmā reize, kad Ungārija bloķējusi lēmumus saistībā ar atbalstu Ukrainai vai sankcijām pret Krieviju, taču līdz šim šādas situācijas vienmēr ir izdevies atrisināt. Komisārs norādīja, ka vēl ir nedaudz laika, lai vienotos par daudzgadu budžetu.
Gaisa spēki ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Agrīnās brīdināšanas sistēmās konstatēta eksplozijai līdzīga skaņa Krāslavas novadā.
Notikuma vietā atrodas Nacionālo bruņoto spēku, Valsts policijas un Valsts robežsardzes vienības. Notikuma vietā atrastas drona atlūzas. Turpmāks apdraudējums civiliedzīvotāju un Latvijas gaisa telpas drošībai nav konstatēts.
Civiliedzīvotāji nav cietuši un nav nodarīts bojājums civilajai infrastruktūrai. Notiek incidenta apstākļu noskaidrošana.
Пермский депутат-миллионер от "Единой России" Владимир Плотников предложил отправлять на войну тех сотрудников МВД, которые увольняются из-за низких зарплат. Он заявил, что в нынешней ситуации полицейские не должны уходить со службы, поскольку давали присягу и несут… pic.twitter.com/Snw3M1ZnDc
— Рустем Адагамов (@adagamov) March 24, 2026
Krievijas pilsētas Permas deputāts no valdošās "Vienotās Krievijas" partijas Vladimirs Plotņikovs ierosina nosūtīt uz karu Ukrainā tos Iekšlietu ministrijas darbiniekus, kuri pamet darbu niecīgo algu dēl. Viņš paziņoja, ka šādā situācijā esošie policisti nedrīkst pamest darbu: "Es saprotu, ka alga ir maza. Bet ir arī pienākums, pienākums pret mūsu Tēvzemi."
Krievijas kara propagandistu frontē sēras — pēkšņi nomiris viens no slavenākajiem “kaujas vanagiem”, Krievijas Valsts domes deputāts un Aizsardzības komitejas viceprezidents Jurijs Švitkins, kurš izpelnījās slavu ar tādām iniciatīvām kā iesaukšanas vecuma paaugstināšana, “speciālās militārās operācijas” kritiķu represēšana, kā arī iepriekš pensijas vecuma paaugstināšana. Līdz jaunajam pensijas vecumam 60 gadus vecais Švitkins nenodzīvoja.
Vairāk lasiet šeit.
Vācu uzņēmums "Quantum Systems" izstrādā trīs "Sparta" pārvadātāja drona versijas Ukrainas Aizsardzības spēkiem.
Droni varēs pārvadāt līdz 9 kg kravas: FPV dronus, pārtvērējus, munīciju vai izlūkošanas moduļus.
Source: https://t.co/ZWB4Hz7RYI
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 24, 2026
Nīderlande kļūs par pirmo NATO dalībvalsti, kas sistemātiski integrēs dronu vienības visos armijas formējumos. Vairāk lasi šeit.
Latvija nodos Ukrainai papildu kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnas "CVR(T)", šodien Kijivā paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Aizsardzības ministrijā (AM) ziņoja, ka Latvija jau ir sākusi konkrēto kaujas izlūkošanas bruņumašīnu nodošanu Ukrainai.
Sprūds uzsver, ka konkrēto bruņumašīnu piegādes Ukrainai neietekmēs Nacionālo bruņoto spēku vajadzības un operacionālās spējas.
Nopludināts "Rosneft" ziņojums apstiprina to, ko jau iepriekš parādījuši triecieni – nav droša veida, kā apturēt dronus.
Krievijas lielākais naftas ražotājs, kas ir atbildīgs par trešdaļu no valsts jēlnaftas, to atzīst rakstiski.
Ukraine has been burning Russian refineries for two years. A leaked Rosneft report confirms what the strikes already showed – there's no reliable way to stop the drones.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 24, 2026
Russia's biggest oil producer, responsible for a third of the country's crude, admits it in writing.…
Ukrainas klaiņojošā munīcija, ko ekspluatē Bezpilota sistēmu spēku 413. atsevišķais "Reida" pulks, veic triecienu pa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu "Tor-M2".
❗️A 🇺🇦Ukrainian loitering munition operated by the 413th Separate 'Raid' Regiment of the Unmanned Systems Forces delivers a strike on a 🇷🇺Russian Tor-M2 SAM system pic.twitter.com/lpBwf5JcSD
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 24, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
