TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina samazinājusi naftas ieguvi Krievijā, neatstājot vietu iegūtās naftas uzglabāšanai

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir divarpus gadu ilgs iespēju logs, kamēr ASV pie varas ir Donalds Tramps, un tā laikā viņam jāizšķiras par nākotnes soļiem, jo vēlāk būs daudz grūtāk, pauda ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.

Tuvojoties ASV starpvēlēšanām novembrī, kad var būtiski mainīties gan Senāts, gan Pārstāvju palāta, gan Kongress, Trampam radīsies liela spriedze, turklāt tas lielu spriedzi radīs arī Putinam, jo Krievijas propaganda šodien ASV un Trampu sauc par Krievijas sabiedrotajiem, norādīja profesors.

"Šobrīd Putinam ir vēl, teiksim, divarpus gadu ilgs iespēju logs. Domāju, ka varas maiņa Kongresā vai Senātā, vai abos varētu būt izšķirošais brīdis, kad Putins sapratīs, ka viņa iespēju logs veras ciet, un tāpēc viņam ir jāsper solis. Tad viņš varētu sākt veidot Krievijas propagandas naratīvu par to, ka lielākā daļa viņa īpašās militārās operācijas mērķu ir sasniegti, tāpēc ir pienācis laiks sākt sarunas," uzskata profesors.

Krievijas bruņotie spēki ceturtdienas rītā apšaudīja Kijivu un Poltavas apgabalu ar ballistiskajām raķetēm, kā arī raidīja dronus uz Kijivu, paziņoja Ukrainas amatpersonas.

Agrā rītā vairākos Ukrainas apgabalos tika izsludināta gaisa trauksme ballistisko raķešu uzbrukuma draudu dēļ.

Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka vismaz divas raķetes devās Kijivas virzienā, bet vēl viena lidoja uz Poltavas apgabalu valsts centrālajā daļā. Kijivas centrā un Poltavā bija dzirdami vairāki sprādzieni.

Ap plkst. 4.06 tika ziņots ka Kijivai no Borispiļas puses tuvojas trieciendroni. Ap plkst. 4.20 Kijivas nomalēs atskanēja vairāki spēcīgi sprādzieni.

Naktī uz ceturtdienu Ukrainas lidroboti krievu okupētajā Krimā uzbrukuši dzelzceļa tiltam pār Ziemeļkrimas kanālu.

Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka dzelzceļa tilta rajonā pie Razdoļnes ciema dzirdējuši aptuveni 20 sprādzienus. Uzbrukums skāris arī blakusesošo "kupraino" tiltu automobiļiem.

Abiem tiltiem nodarīto bojājumu apmērs pagaidām nav zināms. Dzelzceļa līnija, uz kuras atrodas tilts, ir stratēģiski svarīga krievu iebrucējiem, jo pa to tiek pārvadāta smagā kara tehnika un degviela, lai apgādātu Krievijas armijas grupējumu dienvidu frontē.

Kamēr Krievija turpinās uzskatīt, ka tai ir izredzes uzvarēt karā pret Ukrainu, nav pamata cerēt, ka šajā konfliktā izdosies panākt mieru diplomātisku sarunu ceļā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Kas notiek Latvijā?" izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kopumā viņš uzskata, ka pēdējā gada laikā situācija frontē ir radikāli mainījusies. Ja pirms gada Krievijas-Ukrainas karā bija teju iestājusies pata situācija, tad patlaban Ukraina diezgan nopietni atgūst iniciatīvu, bet Krievija zaudē daudz vairāk karavīru nekā iepriekš. Pagaidām gan Ukrainas panākumi nav stratēģiski nozīmīgi, bet uz to virzās, sacīja Rinkēvičs.

"Mēs redzam, ka ir radusies iespēja, ka varbūt, varbūt (..) kaut kāds diplomātiskais process varētu notikt, sevišķi (..) pēc ASV prezidenta paziņojuma, bet tas, kas nav mainījies, ir tas, ka Krievija joprojām uzskata, ka šo karu tā kaut kādā brīdī var uzvarēt," atzina prezidents. Līdz ar to viņš neredzot "lielu vilkmi", lai tuvākajos mēnešos ar diplomātiskiem instrumentiem varētu pavirzīties būtiski tuvāk mieram.

Vaicāts, kā vērtē Eiropas politiķus, kuri ik pa laikam pauž gatavību iniciēt miera sarunas par Krievijas sākto karu Ukrainā, Rinkēvičs atbildēja, ka raugās uz to ļoti pragmatiski un mierīgi. Viņaprāt, ir pamatota vēlme definēt Eiropas stratēģiju gadījumam, ja tā tiks pie vārda miera sarunās, bet, lai tas varētu notikt, vispirms būtu jāizpildās ļoti daudziem nosacījumiem.

"Vēlme noformulēt Eiropas Savienības stratēģiju un varbūt arī apsvērt, kas notiks tad, ja sākas process un ja Ukraina grib mūs pie galda, ir pamatota, bet pagaidām šīs Krievijas vēlmes nav, un tur ir 100 un viens nosacījums, pirms mēs vispār tādus lēmumus varam pieņemt," pauda Latvijas pirmā persona.

Ukrainas uzbrukumā naktī uz trešdienu Melnajā jūrā bojāts Krievijas "ēnu flotes" kuģis "Fina A", paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Portāla "Marine Traffic" dati liecina, ka "Fina A" kuģo zem Ekvatoriālās Gvinejas karoga un atradās ceļā no Vadināras ostas Indijā uz Novorosijsku.

"Radio Brīvība" ziņo, ka kuģis iekļauts Lielbritānijas sankciju sarakstā kā tankkuģis "Buddha". Tankkuģim sankcijas piemērojusi arī Eiropas Savienība, Šveice, Kanāda un Ukraina.

"Mērķis veiksmīgi trāpīts. Bojājumu apmērs tiek novērtēts," paziņoja Ukrainas ģenerālštābs. "Tankkuģis tika izmantots jēlnaftas un naftas produktu pārvadāšanai Krievijas interesēs, apejot starptautiskās sankcijas."

Specializētā portāla karte liecina, ka tankkuģis pašlaik atrodas netālu no Novorosijskas. Par tam nodarīto bojājumu apmēru netiek ziņots.

Ģenerālštābs informēja, ka Ukrainas armija uzbrukusi arī objektiem, kas izmantoti Krievijas karaspēka un tehnikas pārvietošanai krievu okupētajās teritorijās Ukrainas dienvidos.

Trieciens dots tiltam pār Ziemeļkrimas kanālu netālu no Stavku ciema un tiltam netālu no Voinku ciema Hersonas apgabalā.

18. jūnija rītā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai Kapotņas rajonā Krievijas galvaspilsētā, izraisot plaša mēroga ugunsgrēku. Vairāk lasi šeit.

"Reuters" ziņo, ka Ukrainas uzbrukumi naftas infrastruktūrai jau ir būtiski ietekmējuši naftas ieguvi Krievijā. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem, jēlnaftas ieguve Krievijā maijā bija par 10% zemāka nekā plānots. Krievijai tas ir milzīgs trūkums starp plānu un realitāti.

Ukrainā pastāvīgi uzbrūk naftas uzglabāšanas iekārtām un pārstrādes rūpnīcām. Tā rezultātā burtiski nav kur uzglabāt Krievijas naftu vai pārstrādāt to degvielā. Arī eksporta jauda ir ierobežota, tāpēc Maskava slēdz urbumus un samazina ražošanu. "Sakarā ar pastāvīgajiem uzbrukumiem naftas infrastruktūrai mēs esam pazeminājuši Krievijas naftas ieguves prognozi šim gadam," teikts IEA ziņojumā.

"Krima tuvākajā nākotnē kļūs par salu. Krieviem sākas elle, un viņiem būs ļoti grūti ar to tikt galā," paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Fjodorovs

Iepriekš bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts "Madjars" Brovdi paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki plāno pilnībā izolēt Krimu.

Šie mobilie pretgaisa aizsardzības posteņi ir sākuši parādīties visā Krievijas galvaspilsētā pēc tam, kad pieaudzis Ukrainas dronu uzbrukumu skaits.

Līdzīgs tornis iepriekš tika izvietots netālu no Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcas Kapotņā. Tas netraucēja droniem sasniegt mērķi.

Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem Putins uzskata dronus par potenciālu slepkavības draudu, kas pamudināja ievērojami pastiprināt savus drošības pasākumus.

Krievu tūrists ieradās Jaltā okupētajā Krimā ar pilnu benzīna tvertni un pēcāk pamodās, konstatējot, ka viss benzīns ir nozagts caur pārgrieztu šļauku.