TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: par spīti oficiālām bazūnēm, krievu armijas virzība palēninājusies līdz gliemeža ātrumam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien ieradās Stambulā uz sarunām par drošības jautājumiem ar Turcijas kolēģi Redžepu Tajipu Erdoganu.
"Ierados Stambulā, kur paredzētas svarīgas tikšanās. Ir sagatavotas būtiskas sarunas ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu," platformā "X" paziņoja Zelenskis.
"Mēs strādājam, lai stiprinātu mūsu partnerību, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības reālu aizsardzību, veicinātu stabilitāti un garantētu drošību mūsu Eiropā, kā arī Tuvajos Austrumos," norādīja Ukrainas prezidents.
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 286 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 260 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 286 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 200 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 11 trieciendronu trāpījumi desmit vietās, atlūzas nogāzušās sešās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Ziņots par daļējiem elektroenerģijas padeves pārtraukumiem.
A substation was struck in occupied Melitopol. Partial blackouts were reported. #Ukraine pic.twitter.com/OB62BEI9KT
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 4, 2026
"The New York Times" jautāja: "Kas notiks, ja šoreiz viņš runāja nopietni?"
Bijušajam Norvēģijas aizsardzības atašejam Ukrainā ir atbilde: "Es ceru, ka tā ir. Es tiešām ceru."
Hanss Peters Midtuns apgalvo, ka sabiedrotais, ko Eiropa reiz pazina, jau ir zudis. "V-Dem" institūts ASV demokrātiju vērtē 1965. gada līmenī. Nacionālās drošības stratēģija septiņos jautājumos saskan ar Maskavu un aicina Vašingtonu atbalstīt nacionālistu partijas pret ES atbalstītajām valdībām.
Viņa secinājums: transatlantiskā plīsa jau ir notikusi. Jo ilgāk Eiropa izliksies ka tā nav, jo ilgāk fikcija aizstās drošību.
Trump told The Telegraph he's "strongly considering" pulling the US out of NATO.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 4, 2026
The New York Times asked: "What if this time, he's serious?"
A former Norwegian defense attaché to Ukraine has an answer: "I hope he is. I really do."
Hans Petter Midttun argues the ally Europe… pic.twitter.com/NehAIAFcz6
Ukrainas militārpersonas no Bezpilota sistēmu spēkiem naktī uz 4. aprīli veica spēcīgus uzbrukumus pa Krievijas mērķiem.
Feodosijā tika iznīcināts daudzfunkcionāls S-400 “Triumph” pretgaisa aizsardzības radars, netālu no Začativkas (Doneckas apgabals) – Tor pretgaisa aizsardzības sistēma, netālu no Lozivskes (Luhanskas apgabals) – ZU-23-2 pretgaisa lielgabals un netālu no Novosimeikinas – degvielas cisterna.
Novopoltavkā, Červones Poļā, Holubitskē, Veļika Novosilkā, Samiilivkā, Bilovodskā un Šuļinkā tika trāpīts loģistikas centriem, pagaidu izvietošanas punktiem, komandpunktiem, personāla koncentrācijas punktiem un noliktavām.
Sadarbībā ar citām dziļo triecienu vienībām veiksmīgi tika trāpīts diviem "Shahed" bezpilota lidaparātu centriem Navļā (Brjanskas apgabals) un Halino lidlaukā (Kurskas apgabals).
Bezpilota sistēmu spēku 1. atsevišķā centra droni apemklēja arī Toljati. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) dienestā esošais amerikāņu daudzfunkcionālais helikopters UH-60 "Black Hawk".
❗️🇺🇸American multi-purpose helicopter UH-60 Black Hawk in service with the Main Intelligence Directorate of the Ministry of Defense of 🇺🇦Ukraine pic.twitter.com/0F77vLgDFZ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 4, 2026
Krievijas spēki publiskoja videoierakstus no gaisa triecieniem Hersonas Dņipro rajonā, kur gāja bojā viena sieviete un viens vīrietis tika ievainots. Sākotnējie dati liecina, ka uzbrukumam bija pakļauta arī pilsētas izglītības iestāde.
Russian forces released footage of airstrikes on Kherson’s Dnipro district, where one woman was killed and one man wounded. Preliminary data indicated a city educational facility was among the sites hit. #Ukraine pic.twitter.com/3IiRCl06er
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 4, 2026
Ukrainas Su-27 veica vairākus gaisa triecienus pa Krievijas pozīcijām Pokrovskas raktuvēs, mērķējot uz nocietinātām teritorijām šajā vietā.
A Ukrainian Su-27 carried out multiple airstrikes on Russian positions at the Pokrovske mine, targeting fortified areas at the site. #Ukraine pic.twitter.com/5tIiTz249f
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 4, 2026
Naktī uz 4 aprīli uzbrukums tika veikts arī okupētajam Luhanskas apgabalam.
❗️At night, the temporarily occupied Luhansk region was also attacked pic.twitter.com/O7Pf6tAkBI
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 4, 2026
Ukrainas bezpilota lidaparāti naktī uz 4. aprīli uzbruka arī Krievijas militārajiem mērķiem okupētajā Zaporižjas apgabalā.
❗️At night, drones also attacked Russian military targets in the temporarily occupied Zaporizhzhia region. pic.twitter.com/7xQcDnED8V
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 4, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



