TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti mēģinājuši pārraut robežu uz ziemeļaustrumiem no Harkivas

Latvija Ukrainai bez atlīdzības nodos vairāk nekā 51 000 Covid-19 vakcīnu devu, otrdien lēma valdībā.

Kā skaidro Veselības ministrija (VM), Ukrainai plānots nodot 51 840 "Comirnaty Omicron LP.8.1" vakcīnu devas, kas Latvijā nacionālajā vakcinācijas kampaņā vairs netiks izmantotas. Vakcīnu derīguma termiņš ir līdz 2026. gada beigām, un tās patlaban tiek uzglabātas Valsts asinsdonoru centrā.

VM skaidro, ka Covid-19 vakcinācijas pieprasījums Latvijā ir būtiski samazinājies, līdz ar to izveidojies vakcīnu pārpalikums. Šīs vakcīnas līdz to derīguma termiņa beigām nav iespējams pilnībā izlietot.

Ukraina janvārī informējusi Latviju par steidzamu nepieciešamību pēc vakcīnām saistībā ar epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos un nacionālo krājumu izsīkumu.

Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) pagājušajā gadā saņēmis gandrīz 150 000 zvanu ar sūdzībām par līdzpilsoņiem, otrdien paziņojis FDD.

Kritiķi norāda, ka šāds ziņošanas līmenis nav pieredzēts kopš komunistiskā režīma laikiem.

FDD, kas savulaik tika izveidota uz PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) pamatiem, apgalvo, ka šo zvanu rezultātā 18 cilvēki saukti pie kriminālatbildības par "terorismu vai sabotāžu Ukrainas labā", par ko draud gadiem ilgs cietumsods. FDD apgalvo, ka aizturētie "dedzinājuši transporta un skaru infrastruktūras objektus".

Ukrainas bruņoto spēku 7. gaisa desanta uzbrukuma korpuss ziņo par sarežģītu situāciju Pokrovskas ziemeļu daļā un Hrišinas pieejās. Krievi turpina ofensīvu Pokrovskā, izmantojot nelielas kājnieku grupas un bezpilota lidaparātus. Viņi aktīvi pulcē spēkus pilsētas ziemeļrietumos un uzbrūk Hrišinai no vairākiem virzieniem, mēģinot iefiltrēties starp Aizsardzības spēku pozīcijām. Pēdējās nedēļas laikā šajā ass virzienā nogalināti/ievainoti aptuveni **386** okupanti (+25% salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu). Cīņas turpinās.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas karaspēka daļai A7013 bez atlīdzības nodos vienu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) uzskaitē esošu medicīnisko transportlīdzekli, otrdien apstiprināja valdībā.

Ukrainai nodos 2014. gadā ražotu "Volkswagen Crafter" bez medicīnisko iekārtu aprīkojuma, kura kopējā atlikusī bilances vērtība ir nulle eiro.

Veselības ministrija norāda, ka transportlīdzeklis vairs nebija nepieciešams NMPD funkciju nodrošināšanai, taču ir darba kārtībā un var sniegt praktisku atbalstu Ukrainas militārpersonu medicīniskās evakuācijas vajadzībām Krievijas izraisītā kara apstākļos.

Igaunijas uzņēmums "Frankenburg" plāno izmēģināt savu jauno pretdronu raķeti "Mark 1" Ukrainā jau 2026. gada aprīlī–jūnijā.

Ukrainas militārpersonas no 42. mehanizētās brigādes uzbrūk Krievijas kājniekiem, izmantojot smago "Baba Jaga" tipa dronu.

Jamalā vietējās varas iestādes ar godu apbedīja Mihailu Moškinu, nosaucot viņu par Krievijas "speciālās militārās operācijas" varoni — trieciennieku, kurš krita karā pret Ukrainu.

Amatpersonas publiski novēlēja viņam "gaišu un mūžīgu piemiņu". Ir tikai viena problēma — viņa pagātne.

2020. gadā tiesa piesprieda Moškinam 11 gadu cietumsodu par sava audžudēla slepkavību. Viņš septiņas reizes sadūra sievas dēlu un pēc tam apraka līķi tundrā.

Un tā nebija viņa pirmā slepkavība. Cilvēki, kas viņu pazina, norāda, ka 2005. gadā Moškins nošāva savu brāli un ievainoja vēl divus cilvēkus.

Ukrainas Aizsardzības ministrija brīdināja, ka Krievijas spēki piespiež Ukrainas karagūstekņu ģimenes reģistrēt "Starlink" termināļus ienaidnieka lietošanai. Ministrija paziņoja, ka Krievijas vienību un dronu izmantotie nelegālie termināļi tika atspējoti ar "SpaceX" inženieru palīdzību, un mudināja ģimenes nekavējoties ziņot varas iestādēm par draudiem.

"Politico" ziņo, ka Ukraina varētu iegūt daļēju ES dalību jau 2027. gadā. Plāns ļautu Kijivai piedalīties dažu ES lēmumu pieņemšanā pirms visu reformu pabeigšanas, pakāpeniski ieviešot pilnas tiesības. ES arī apspriež veidus, kā pārvarēt Ungārijas bloķējošo nostāju.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien publicētā intervijā aicinājis Eiropu palielināt investīcijas stratēģiskajās nozarēs, norādot, ka pretējā gadījumā ASV un Ķīna nobīdīs Eiropu malā.

Makrons intervijā vairākiem Eiropas izdevumiem, tostarp laikrakstiem "Le Monde", "The Economist" un "Financial Times", brīdināja, ka draudi un iebiedēšana no ASV puses nav beigusies, un aicināja neieslīgt pašapmierinātībā.

Francijas prezidents iestājās par Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus vienkāršošanu un padziļināšanu, kā arī par tirdzniecības partnerību dažādošanu.