TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
68. atsevišķās jēgeru brigādes bezpilota sistēmu bataljons "Dovbush Hornets" uzbrūk Krievijas kājniekiem un bruņumašīnām Pokrovskas asī.
❗️The "Dovbush Hornets" Unmanned Systems Battalion of the 🇺🇦68th Separate Jaeger Brigade is attacking 🇷🇺Russian infantry and armored vehicles on the Pokrovsk axis. pic.twitter.com/Jl8COfbHQt
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 30, 2026
Lielbritānijas centieni stiprināt ekonomiskās saites ar Ķīnu ir bīstami, brīdināja ASV prezidents Donalds Tramps, nostāju paužot laikā, kad Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers noslēdz vizīti Ķīnā.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par britu centieniem stiprināt saites ar Pekinu, Tramps piektdien pauda neapmierinātību.
"Nu, tas ir ļoti bīstami, ka viņi to dara, un, manuprāt, vēl bīstamāk ir Kanādai iesaistīties darījumos ar Ķīnu," sacīja ASV prezidents.
Tramps šomēnes draudēja noteikt jaunus muitas tarifus astoņām Eiropas valstīm, arī Lielbritānijai, kas Trampa izraisītajā Grenlandes krīzē bija paudušas stingru atbalstu Dānijai.
Vēlāk Tramps no nodoma par šiem tarifiem tomēr atteicās.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 30. janvāra rītam sasnieguši 1 238 710 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1310 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 614 tankus, 23 969 bruņutransportierus, 36 748 lielgabalus un mīnmetējus, 1631 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1289 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 119 234 bezpilota lidaparātus, 4205 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 76 319 automobiļus un autocisternas, kā arī 4054 specializētās tehnikas vienības.
Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien atbalstīja jauno nacionālo pozīciju par Eiropas Savienības (ES) finansējuma nodrošināšanu Ukrainai, kas paredz elastību iespējamām papildu iemaksām ES budžetā, lai segtu aizdevuma Ukrainas atbalstam apkalpošanas izmaksas.
Eiropadomes samitā Briselē pagājušā gada 18. decembrī tika panākta vienošanās par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, savukārt Eiropas Komisija (EK) ar attiecīgu priekšlikumu paketi nāca klajā šā gada 14. janvārī.
Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis sēdē skaidroja, ka patlaban pastāv iespēja, ka būs jāveic papildu iemaksas ES budžetā, lai segtu šī aizdevuma apkalpošanas izmaksas.
Ukrainas karavīri no SIGNUM bataljona iznīcina krievu kājniekus, ekipējumu un patvertnes Limanas virzienā.
Krievijas spēki atkal uzsāka kavalērijas uzbrukumu Ukrainas pozīcijām. 67. mehanizētās brigādes bezpilota lidaparātu operatori neitralizēja divus krievu jātniekus. Zirgi aizbēga.
Ukrainas mobilās pretgaisa aizsardzības grupas notriec krievu kamikadzes dronu Shahed/BM-35.
❗️🇺🇦Ukrainian mobile air defense groups shoot down 🇷🇺Russian kamikaze drone Shahed/BM-35 pic.twitter.com/glbzu39GB7
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 30, 2026
The operator of the 5th assault brigade interrupts the Russian tea drinking party. pic.twitter.com/zwg4pDnpcC
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) January 29, 2026
"Amerikāņu 20 punktu plānā Ukraina nepiekrīt diviem punktiem – pārējos tā atbalsta," sacīja Zelenskis.
Tikmēr Krievija ir apturējusi ieslodzīto apmaiņas procesu: Maskava to neuzskata par sev izdevīgu un apmaiņu uztver kā piekāpšanos Ukrainai.
❗️In the American 20-point plan, Ukraine does not agree with two points – it supports the rest, – Zelenskyy said.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 30, 2026
Meanwhile, Russia has halted the prisoner exchange process: Moscow does not consider it beneficial for itself and views the exchange as a concession to Ukraine.
AASM "Hammer" bumbas trieciens pa Krievijas pozīcijām Tetkino, Kurskas apgabalā.
AASM Hammer strike on Russian positions in the Tetkino, Kursk region. pic.twitter.com/8GyeP4OtQf
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) January 29, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
