TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

"Ziedot.lv" atklāj akciju "Silto drēbju dienas", kuras laikā vāks siltās drēbes kara bēgļu ģimenēm no Ukrainas. Der viss: džemperi, virsdrēbes, cepures, šalles, cimdi, arī pledi, apavi un somas. Ziedot var tikai tīras un valkāšanai derīgas drēbes.

Šajā nedēļas nogalē, 22. un 23. novembrī, tirdzniecības centros "Spice" un "Akropole Alfa" no plkst. 10:00 līdz 18:00 varēs ziedot siltās drēbes grūtībās nonākušajiem līdzcilvēkiem. Bet var arī siltās drēbes nogādāt uz "Ziedot.lv" biroju.

Donalds Tramps kopā ar jaunievēlēto Ņujorkas mēru Zorhanu Mamdani žurnālistiem Baltajā namā sniedza komentārus.

Vaicāts, vai viņš runājis ar Volodimiru Zelenski par 28 punktu miera plānu Ukrainai, Tramps atbildēja: “Mums ir plāns. Tas, kas notiek, ir briesmīgi. Tas ir karš, kam nekad nebūtu bijis jānotiek.”

“Mēs domājam, ka mums ir veids, kā panākt mieru. Viņam tas būs jāapstiprina,” piebilda ASV prezidents.

Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir palaidusi vairāk nekā 112 000 “Shahed” dronu uz Ukrainu, piektdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Oleksandrs Sirska.

Sirska sacīja, ka Irānā radītie triecienu droni galvenokārt tēmēti uz dzīvojamām mājām un civilās infrastruktūras objektiem, nogalinot bērnus un citus civiliedzīvotājus. “Shahed” kamikadzes tipa droni spēj lidot simtiem kilometru, sasniedzot pat Ukrainas rietumu pilsētas, tostarp Ļvovu.

Savā jaunākajā jautājumu–atbilžu sesijā par Ukrainu militārais analītiķis Maikls Klārks analizēja Vladimira Putina skatījumu uz Ukrainas teritorijas sagrābšanu.

“Viņa galvenais kara mērķis ir absorbēt Ukrainu, un tas nav mainījies kopš 2014. gada,” sacīja Klārks. “Viņa tuvākais kara mērķis — ņemot vērā, ka 2022. gadā viņam neizdevās pārņemt visu Ukrainu… — sākotnēji šķita Donbass.

“Taču šie mērķi ir paplašinājušies no Donbasa uz Zaporižju un Hersonu, un tagad izskatās, ka krievu spēki cenšas virzīties arī uz Dņiprope­trovs­kas reģionu.

“Putina kara mērķi šķiet ļoti elastīgi. Tie mainās tāpēc, ka viņa galīgais mērķis ir Ukrainas iekarošana. Viņš to ir skaidri pateicis.”

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un ASV prezidents Donalds Tramps telefonsarunā pārrunājuši Savienoto Valstu rosināto miera plānu Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara izbeigšanai, pavēstīja Vācijas valdības preses sekretārs Štefans Kornēliuss

Telefonsaruna notikusi "uzticības pilnā un konstruktīvā" gaisotnē, puses saskaņojušas "nākamos soļus" padomnieku līmenī, norādīja Kornēliuss.

Tagad Mercs informēs Eiropas partnerus.

Mercs ir pirmais Savienoto Valstu NATO sabiedrotais Eiropā, kas ar Trampu pārrunājis ASV 28 punktu miera plānu, norāda ziņu aģentūra DPA.

Saruna ilgusi aptuveni 15 minūtes.

Avots Vācijas valdībā DPA apliecināja, ka Eiropas sabiedrotie tagad strādā pie sava "starpniecības dokumenta", kas vēl tiek apspriests.

Lietuva neizslēdz iespēju slēgt robežu ar Baltkrieviju uz nenoteiktu laiku, ja situācija pasliktināsies, piektdien paziņoja premjerministre Inga Ruginiene.

Ceturtdien Lietuva atkal atvēra divus robežšķērsošanas punktus ar Baltkrieviju, taču tās pašas dienas vakarā kontrabandistu baloni atkal traucēja Viļņas lidostas darbību. Turklāt no Baltkrievijas joprojām nav izbraukušas Lietuvas kravas automašīnas.

"Šodien mēs redzam, ka varam atkal atvērt robežas, bet mēs neizslēdzam iespēju, ka tās atkal varētu slēgt uz nenoteiktu laiku, ja situācija pasliktināsies," Ruginiene teica žurnālistiem Kauņas lidostā.

"Gaisa baloni ir mūsu jaunā realitāte, bet tie liek mums pārdomāt mūsu procedūras. Šodien mēs varam teikt, ka lidostas slēdzam retāk un gatavojamies katram jaunam draudam, kas mūs sagaida," viņa piebilda.

Baltijas valstīm nevajadzētu uztraukties par iespējamu Krievijas uzbrukumu, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, komentējot jautājumu par tālāku konflikta eskalāciju Ukrainā.

Plašāk lasīt šeit.

Polijas parlamenta deputāti piektdien pieņēmuši rezolūciju ar aicinājumu valdībai pārcelt Krievijas vēstniecību Varšavā, norādot uz bažām, kas saistītas ar vēstniecības atrašanos tuvu nozīmīgām Polijas valsts vadības ēkām.

Rezolūciju atbalstīja 439 deputāti, neviens nebija pret un tikai viens atturējās.

Rezultāts atspoguļo valdošās koalīcijas un opozīcijas vienprātību valsts drošības jautājumos.

Rezolūcijā deputāti mudina valdību veikt starptautiskajām tiesībām atbilstošus pasākumus, kas novestu pie Krievijas vēstniecības pārvietošanas.

Vēstniecība atrodas Belvedera ielā 49 - prestižā vietā Varšavas centrā.

Ukrainai ir jābūt centrālajai lomai, kas tiek lemts par tās nākotni, piektdien apliecināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Ursula fon der Leiena, norādot, ka Eiropas Savienības (ES) līderi par ASV piedāvāto miera plānu spriedīs sestdien.

Plašāk lasīt šeit.