TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: analītiķi pieļauj Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs jau 2026. gadā

Ternopilā tika trāpīts deviņstāvu dzīvojamai ēkai, kur izcēlās ugunsgrēks. Diemžēl postījumi ir ievērojami, un zem drupām var būt iesprostoti cilvēki. Visi nepieciešamie neatliekamās palīdzības dienesti ir uz vietas, cenšoties glābt ikvienu dzīvību.

Vakarā agresorvalsts uzsāka masveida uzbrukumus Harkivai. Pilsētā ir ievainoti desmitiem cilvēku, tostarp bērni. Ir bojātas enerģētikas iekārtas, transports un civilā infrastruktūra.

Uzbrukums tika veikts arī Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai Ivanofrankivskas apgabalā. Ievainoti trīs cilvēki, tostarp divi bērni.

Ļvivas apgabalā krievi uzbruka kritiskajai infrastruktūrai un enerģētikas objektiem. Doņeckas apgabalā tika ievainots viens cilvēks. Uzbrukumi bija vērsti arī pret Kijevivu, Mikolajevu, Čerkasu, Čerņihivu un Dņipro.

Augšdaugavas novada pašvaldība ziedos Ukrainai daļu no iegūtā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN), kas samaksāts par Baltkrievijas līderim Aleksandram Lukašenko pietuvinātā uzņēmēja Alekseja Oleksina īpašumu Sventes pagastā, noskaidroja aģentūra LETA.

Pašvaldība saņēma NĪN maksājumu gandrīz 2480 eiro apmērā par nekustamo īpašumu "Valpēteri" Sventes pagastā, kuram Zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu. Tā kavē jebkuru labprātīgu tiesību nostiprināšanu attiecībā uz sankciju subjekta īpašumā esošu nekustamo īpašumu.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem īpašums pieder Oleksinam. To viņš 2012. gadā ir iegādājies no Daugavpils mēra Andreja Elksniņa ("Sarauj, Latgale!") sievas radinieka Anatolija Volodarska par aptuveni 120 944 eiro (85 000 latiem).

"Firmas.lv" dati liecina, ka Oleksina ģimenei pirms vairākiem gadiem bija bizness Latvijā, Daugavpilī. Savukārt īpašumā "Valpēteri" ir darbojusies viesu māja.

Lai ierobežotu sankciju subjektu iespējas izmantot no nekustamā īpašuma gūto labumu un turpināt apdraudēt sabiedrības tiesības uz mieru, drošību un tiesiskumu, kā arī lai daļēji kompensētu sabiedrībai radušos neplānotos izdevumus Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā radītā drošības un tiesiskuma apdraudējuma novēršanai, likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" paredz, ka nekustamajam īpašumam, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme, ir īpaši nosacījumi NĪN piemērošanai. Šim īpašumam netiek piemēroti NĪN atbrīvojumi vai nodokļu atlaides, bet NĪN likme ir 10% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Tāpat šis likums nosaka, ka vismaz 80% no NĪN ieņēmumiem pašvaldība izmanto atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā šā militārā iebrukuma laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanai Ukrainas sabiedrībai.

Tāpēc Augšdaugavas novada dome pieņēma lēmumu dāvināt Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam 1984 eiro jeb 80% no pašvaldības budžetā gūtajiem NĪN ieņēmumiem par nekustamo īpašumu "Valpēteri" Sventes pagastā. Pašvaldība ir noslēgusi partnerattiecību līgumu ar Ukrainas Ļvivas rajona Pidberizci ciema padomi, ar kuru tiks slēgts ziedojuma līgums par dāvinājumu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam.

Pašvaldībā uzsver, ka tās teritorijā īpašums ir tikai vienai sankcijām pakļautai personai.

Lietuvas portāls "Delfi.lt" pirms vairākiem gadiem ziņoja, ka Baltkrievijā būtiski palielinās cigarešu ražošanas apjomi, un ieņēmumi gan no cigarešu oficiālas pārdošanas, gan arī kontrabandas ienes valsts budžetā aizvien lielākas summas, bet tabakas izstrādājumu izplatīšana pēdējos gados atrodas autoritārajam līderim Lukašenko pietuvinātā oligarha Oleksina rokās.

Vēlāk raidījums "de facto" ziņoja, ka Oleksins pēc Latvijas lūguma netika iekļauts pret Baltkrieviju vērsto Eiropas Savienības sankciju sarakstā.

Lietuvas valdība trešdien nolēma atvērt robežu ar Baltkrieviju pirms sākotnēji plānotā termiņa.

Saistībā ar to, ka Lietuvā tika reģistrēts kontrabandas balonu no Baltkrievijas skaita pieaugums un vairākkārt tika traucēts Viļņas lidostas darbs, Lietuvas valdība oktobra beigās nolēma līdz 30. novembrim slēgt valsts robežu ar Baltkrieviju, nosakot izņēmumus atsevišķām ceļotāju grupām. Tika pieļauts, ka vēlāk šo termiņu varētu pagarināt.

Tomēr tagad nolemts, ka Šalčininku un Medininku robežkontroles punktu darbība tiks atsākta ceturtdien.

Iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs valdības sēdē trešdien teica, ka otrdien Nacionālās drošības komisijas sanāksmē secināts, ka ir mainījušies apstākļi un valdības 29. oktobrī noteiktie ierobežojumi vairs nav nepieciešami iekšējās drošības garantēšanai, tādēļ saprātīgi būtu tos atcelt.

Šalčininku kontrolpunktā robežšķērsošana 30. oktobrī tika pilnībā pārtraukta, bet Medininku kontrolpunktā darbība tika ierobežota, paredzot izņēmumus noteiktām ceļotāju kategorijām, kurām atļauts šķērsot robežu šajā vietā.

Izņēmums tiek attiecināts uz diplomātiem, personām, kas pārvadā Lietuvas diplomātisko pastu, ceļotājiem, kas tranzītā dodas uz Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu un no tā, Lietuvas un Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī personām, kam ir Lietuvas uzturēšanās atļaujas un humānās vīzas.

Pēc tam, kad Polija pirmdien atkal atvēra divus robežkontroles punktus ar Baltkrieviju, Lietuvas un Baltkrievijas robežsardzes amatpersonas otrdien rīkoja tehniskas sarunas par Lietuvas kravas automašīnu atgriešanos, kā arī par kontrabandas un migrantu jautājumiem.

Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta komandieris Rustams Ļubajevs sacīja, ka Baltkrievija ir paudusi gatavību sadarboties. Lietuvas amatpersonas mudināja Baltkrievijas kolēģus ierobežot kontrabandu un atbrīvot valstī iestrēgušās Lietuvas kravas automašīnas.

Ar Baltkrievijas varasiestāžu atbalstu turpinās migrantu mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu ar Lietuvu.

Novembra sākumā Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko parakstīja dekrētu, kas aizliedz Lietuvā un Polijā reģistrētiem kravas automobiļiem un traktoriem braukt caur Baltkrievijas teritoriju. Ierobežojumi būs spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim.

Tas galvenokārt ietekmē transporta uzņēmumus, kas pārvadā preces no Ķīnas uz Eiropas Savienību caur Krieviju un Baltkrieviju. Daudzi no tiem ir reģistrēti Baltijas valstīs un Polijā, bet par šoferiem strādā daudzi Vidusāzijas valstu, Gruzijas un Ukrainas pilsoņi.

Lukašenko dekrēts ir atbilde uz Minskas režīma kārtējo attiecību pasliktināšanos ar Lietuvu un Poliju.

“Kāpēc tiek sodīti visi krievi? Vai tā ir vēl viena diskusija par kolektīvo atbildību? Jūs vēlaties sodīt Putinu? Tad sodiet viņu! ” norādīja Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atraitne.

Viņa norādīja, ka šis solis neko nemainīs un Putins turpinās sūtīt uz Eiropas valstīm savus diversantus tāpat kā iepriekš. “Izsekojiet tīklus, kas stāv aiz šīm operācijām, novērsiet tos un sodiet vainīgos. Neaizstājiet reālu darbu ar politiskiem lēmumiem," pauda Navaļnija.

Polija slēgs pēdējo Krievijas konsulātu, kas vēl darbojas valstī, trešdien pavēstīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

Līdz ar Gdaņskas konsulāta slēgšanu vienīgā Krievijas pārstāvniecība valstī būs vēstniecība Varšavā.

Lēmums par Gdaņskas konsulāta slēgšanu pieņemts neilgi pēc varasiestāžu paziņojuma, ka aizdomās par nesenajiem dzelzceļa sabotāžas aktiem tiek turēti divi ukraiņi, kas darbojušies Maskavas uzdevumā.

Kā norādīja Sikorskis, viņš vairākkārt brīdinājis Krieviju, ka tās diplomātiskā un konsulārā klātbūtne tiks vēl vairāk samazināta, ja tā nepārtrauks naidīgas darbības pret Poliju.

Premjerministrs Donalds Tusks nedēļas nogalē notikušo sprādzienu uz dzelzceļa līnijas, kas savieno Polijas galvaspilsētu Varšavu ar Ukrainu, raksturoja kā "bezprecedenta sabotāžas aktu".

Abi aizdomās turamie ilgu laiku sadarbojušies ar Krievijas slepenajiem dienestiem, bet šobrīd Poliju jau pametuši un devušies uz Baltkrieviju, norādīja premjers.

Lietuva trīs gadu laikā izstrādās integrētu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kurā būs iesaistīta armija, robežsardze un Sabiedriskās drošības dienests, paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks nacionālās drošības jautājumos Deivids Matuļonis.

Vairāk lasi šeit. 

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 161 230 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 850 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 356 tankus, 23 595 bruņutransportierus, 34 511 lielgabalus un mīnmetējus, 1546 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1247 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 82 086 bezpilota lidaparātus, 3940 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 67 635 automobiļus un autocisternas, kā arī 4001 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 48 raķetēm un 476 trieciendroniem un droniem imitatoriem, trešdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

442 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Notriekta arī 41 raķete.

Reģistrēti 34 trieciendronu un septiņu raķešu trāpījumi 14 vietās.