TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas armijas sekmīgā radaru iznīcināšana pavērusi dronu koridoru uz Krimu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropas Savienība apsver iespēju izveidot īpašu 100 miljardu eiro fondu Ukrainas atbalstam, ziņo "Bloomberg". Šī summa varētu tikt iekļauta ES nākamajā septiņu gadu budžetā, ko Eiropas Komisija, domājams, iesniegs jūlija beigās.
Jaunais finansēšanas mehānisms varētu stāties spēkā 2028. gadā, ja dalībvalstis panāks vienošanos. Lēmumu pamato fakts, ka ES neredz nekādas pazīmes par kara beigām tuvākajā laikā, kas nozīmē, ka Ukrainai būs nepieciešams stabils, ilgtermiņa atbalsts.
Saskaņā ar "Bloomberg" datiem, iniciatīvas mērķis ir arī pārnest lielāku finansiālo slogu no Amerikas Savienotajām Valstīm uz Eiropu.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma ES jau ir piešķīrusi Ukrainai aptuveni 160 miljardus eiro un tagad gatavojas nākamajam ilgtermiņa palīdzības posmam.
EU may allocate €100 billion to Ukraine — Bloomberg
— NEXTA (@nexta_tv) July 9, 2025
The European Union is considering the creation of a dedicated €100 billion fund to support Ukraine, Bloomberg reports. This amount could be included in the EU’s next seven-year budget, which the European Commission is… pic.twitter.com/WDJZFhQ4ls
Tikai 9. jūlija rītā ugunsdzēsēji pilnībā nodzēsa lielu noliktavas ugunsgrēku Rostovā pie Donas. Veselu dienu pilsētu pārņēma blīvi melni dūmi, un iedzīvotāji tos negribīgi ieelpoja.
Ugunsgrēks bija tik intensīvs, ka Ārkārtas situāciju ministrijai nācās izmantot ugunsdzēsības helikopterus. Ūdens tika smelts no publiskajām peldvietām, kur Rostovas iedzīvotāji tobrīd atvēsinājās.
Liesmas izcēlās Orskajas ielā un ātri izplatījās 15 000 kvadrātmetru platībā, iznīcinot noliktavu un blakus esošo biroju ēku, ziņo vietējie ārkārtas dienesti. Sākotnēji ugunsgrēks aptvēra aptuveni 2200 kvadrātmetrus, bet blīvās noliktavas dēļ dažu stundu laikā tas izgāja no kontroles.
Kas tieši dega, joprojām nav skaidrs. Oficiāli vieta tika izmantota sadzīves tehnikas glabāšanai, taču daudzi vietējie iedzīvotāji ir skeptiski par šo skaidrojumu.
Ugunsgrēka cēlonis joprojām tiek izmeklēts. Varas iestādes neziņo par cietušajiem.
🔥 Massive warehouse fire in Rostov raged for 24 hours — filled the city with thick black smoke
— NEXTA (@nexta_tv) July 9, 2025
It wasn’t until the morning of July 9 that firefighters fully extinguished a major warehouse blaze in Rostov-on-Don. For an entire day, the city was engulfed in dense black smoke —… pic.twitter.com/ckQZvXNSME
Baptistu vadītā baznīcas padome Kijivā brīdina: Krievija ir jānosoda, pretējā gadījumā īsts miers neiestāsies
Garīdznieki saka, ka "miers" bez taisnīguma tikai atalgo zvērības un veicina turpmāku agresiju.
Baptist-led church council in Kyiv warns: Russia must be condemned or real peace won’t come
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 9, 2025
Clergy say “peace” without justice only rewards atrocity and emboldens future aggression.https://t.co/U9LIUNMDsO
ASV Valsts departamenta pārstāve Temija Brūsa 8. jūlija preses brīfingā oficiāli paziņoja, ka militārā palīdzība Ukrainai ir atsākta.
"Mēs esam bijuši — un joprojām esam — Ukrainas spēcīgākie atbalstītāji. Mēs rūpējamies par šiem cilvēkiem un to, lai viņiem būtu viss nepieciešamais," viņa uzsvēra.
Brūsa arī atgādināja žurnālistiem, ka iepriekš aicinājusi neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus par pagaidu palīdzības pārtraukumu. Pēc viņas teiktā, prezidents Donalds Tramps ir "stingri apņēmies nodrošināt Ukrainas spēju sevi aizstāvēt".
"Šī ir mūsu nelokāmā apņemšanās," piebilda Valsts departamenta pārstāve.
🇺🇸🇺🇦 U.S. confirms: weapons deliveries to Ukraine have resumed
— NEXTA (@nexta_tv) July 9, 2025
U.S. State Department spokesperson Tammy Bruce officially stated during a July 8 press briefing that military aid to Ukraine has been resumed.
💥 “We have been — and remain — Ukraine’s strongest supporters. We care… pic.twitter.com/50Nvjm4jUZ
Negaidīti miris 37 gadus vecais Krievijas ieceltais Jevpatorijas (Krimas) pilsētas vadītāja vietnieks Mihails Ivanovičs Kolganovs. Nāves cēloņi un apstākļi nav precizēti.
Krievijas uzņēmēju un politiķu vidū ir sākusies sava veida pēkšņas nāves sezona.
The 37-year-old Russian-appointed deputy head of the city of Yevpatoriya (Crimea), Mikhail Ivanovich Kolganov, died unexpectedly. The causes and circumstances of death are not specified.
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) July 8, 2025
Some kind of season of sudden deaths among Russian businessmen and politicians has begun. pic.twitter.com/nTxiSNKnjP
8. jūlijā mobilais internets tika pārtraukts 79 no 89 reģioniem — jauns rekords. 48 no tiem lietotāji ziņoja arī par problēmām ar vadu internetu.
Šādi masveida atslēgšanas testi ir kļuvuši arvien biežāki pēc nesenajiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Krievijas stratēģiskajiem aviācijas mērķiem — visticamāk, kā daļa no plašākas sagatavošanās līdzīgiem ārkārtas scenārijiem.
Russia has started actively testing wide-scale internet shutdowns. Today alone, mobile internet was cut in 79 out of 89 regions — a new record. In 48 of them, users also reported issues with wired internet.
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) July 8, 2025
Such mass shutdown tests have become increasingly frequent after recent… pic.twitter.com/02K4QRNftA
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets pagājušajā nedēļā uz laiku iesaldēja amerikāņu ieroču piegādes Ukrainai, neinformējot Balto namu, ziņo CNN, atsaucoties uz avotiem administrācijā.
Šis lēmums izraisīja apjukumu Vašingtonā, un amatpersonas centās izskaidrot situāciju gan Kongresam, gan Ukrainas kolēģiem.
Kad prezidents Donalds Tramps tika informēts par kavēšanos, viņš pavēlēja nekavējoties atsākt noteiktas piegādes, jo īpaši "Patriot" raķešu sistēmas.
Šī ir otrā reize šogad, kad Hegsets vienpusēji ir apturējis palīdzību Ukrainai.
Šis incidents uzsver, cik trausls un politiski neaizsargāts joprojām ir ASV atbalsta mehānisms Ukrainai, neskatoties uz atkārtotiem "stingras apņemšanās" apliecinājumiem.
⚡ CNN: Pentagon chief paused arms deliveries to Ukraine without informing the White House
— NEXTA (@nexta_tv) July 9, 2025
U.S. Defense Secretary Pete Hegseth temporarily froze American arms shipments to Ukraine last week without notifying the White House, CNN reports, citing sources within the administration.… pic.twitter.com/0LTNwLI1Qn
"Un tāpēc, ka katru reizi, kad Vladimira Putina Krievija virzās uz priekšu Ukrainā, draudi tuvojas mums visiem, mēs nekad nepieņemsim teoriju, kas varbūtība ir pareiza. Un es vēlos skaidri pateikt, ka tāpēc kopā ar jums, premjerministra kungs, mēs pagājušā gada februārī nolēmām izveidot šo gribošo koalīciju, ko jūs pieminējāt.
Un šī koalīcija bija tikai signāls, ka eiropieši nekad nepametīs Ukrainu, nekad. Un lai kādi lēmumi tiktu pieņemti citur, mēs cīnīsimies līdz pēdējam brīdim, lai panāktu šo pamieru, lai sāktu sarunas par stabila un ilgtspējīga miera veidošanu, jo tā ir mūsu drošība un mūsu kopīgie principi, kas ir apdraudēti Ukrainā. Šī ir iespēja mierīgai Eiropai, ko mūsu paaudze baudīja pēdējās desmitgades laikā, un tā ir apdraudēta Ukrainā. Nekas mazāk. Un kopā mēs turpināsim šos centienus."
President Macron during his visit to the UK:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) July 8, 2025
"And because every time Vladimir Putin's Russia advances in Ukraine, the threat moves closer to us all, we will never accept the theory that might is right. And I want to be clear, this is why, together with you, Mr. Prime Minister,… pic.twitter.com/iKhOE6eeyP
Naktī uz trešdienu Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 13 raķetēm un 728 "Shahed" tipa trieciendroniem un dažādu tipu droniem imitatoriem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Atbilstoši situācijai plkst.8 Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 296 dronus. Vēl 415 dronu lokācija pazaudēta, vai arī pret tiem sekmīgi pielietoti elektroniskā kara līdzekļi.
ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā gadā privātā ziedotāju sapulcē sacīja, ka reiz mēģinājis atturēt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu no uzbrukuma Ukrainai, draudot “bombardēt Maskavu līdz gabaliem” kā atbildi.
Plašāk lasīt šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".