TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu

Nākamajās nedēļās kļūs skaidrs, vai Ukraina un Krievija spēs panākt vienošanos par teritorijām, paziņojis ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers.

Vitakers piebilda, ka Krievija turpina zaudēt "tūkstošiem karavīru dienā": "Esmu redzējis publiski pieejamu ziņojumu, kurā teikts, ka kopš kara sākuma kopējie zaudējumi abās pusēs sasniedz 2 miljonus cilvēku. Tas ir katastrofāli."

"Mums nevajadzētu sevi mānīt – visi ir jāiznīcina. Pietiek viņus žēlot," ciniski paziņoja Vladimirs Solovjovs.

Ukrainas aizstāvji iznīcinājuši Krievijas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu "Osa" un vairākus Krievijas loģistikas objektus.

"Osa" sistēmu Ukrainas aizstāvji iznīcināja okupētajā Zaporižjas apgabala teritorijā netālu no Semeņivkas apmetnes. Tika reģistrēts tiešs trāpījums mērķī.

Papildus okupētajā Zaporižjas apgabala teritorijā tika trāpīts:

• Okupantu atsevišķās speciālās brigādes remonta vienības atrašanās vietai netālu no Tokmakas;
• Artilērijas pulka loģistikas un apgādes noliktavām netālu no Ohrimivkas;
• 76. gaisa trieciendivīzijas objektiem Kiriļivkas apgabalā.

Ukraina un Polija padziļina sadarbību aizsardzības jomā, sarunās koncentrējoties uz īsa darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības stiprināšanu, bezpilota lidaparātu izstrādi, kā arī MiG-29 iznīcinātāju nodošanu un modernizāciju, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Fjodorovs. Viņš tikās ar savu Polijas kolēģi Vladislavu Kosiņaku-Kamišu un sacīja, ka Ukraina ir gatava dalīties pieredzē cīņā pret "Shahed" bezpilota lidaparātiem.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs paziņoja, ka pašnoteikšanās princips neattiecas uz Krimu un Donbasu, argumentējot, ka šajos gadījumos dominē teritoriālā integritāte. Viņš teica, ka ANO vērtējums ir tāds, ka šīs situācijas atšķiras no citām, piemēram, Grenlandes. Paziņojumā uzsvērta ANO nostāja, ka Krievijas rīcību pret Ukrainu nevar attaisnot ar pašnoteikšanās apgalvojumiem un ka ir jāievēro starptautiski atzītās robežas.

Krievijas planējošās bumbas ir kļuvušas par nāvējošāko draudu Ukrainas aizstāvjiem netālu no Doneckas apgabala Limanas ziemeļiem.

Lai gan kājnieku uzbrukumus tagad ir vieglāk atvairīt ar artilēriju un mīnmetējiem, KAB vadāmās bumbas nodara vislielākos postījumus pozīcijām, norāda Ukrainas 60. atsevišķās mehanizētās "Ingula" brigādes pārstāvis Maksims Bilousovs.

"Visa cerība balstās uz elektronisko karadarbību vienībām, kas tās novirza no kursa, lai bumbas nokristu kaut kur laukā," sacīja Bilousovs.

Tikmēr droni no slēpņiem ir dramatiski mainījuši situāciju kaujas laukā. Šie ieroči, ko sauc par "žduniem" ("gaidošie" - red.), atrodas gar ceļiem, lai uzbruktu loģistikas konvojiem.

"zhdunu droni patiešām ir mainījuši ainu kaujas laukā," skaidroja Bilousovs. "Bet mēs tos izmantojam arī pret krieviem. Viņi kaut ko pārņem no mums, un mēs tāpat pārņemam viņu inovācijas."

Krievijas spēki ap plkst. 12:00 apšaudīja Hersonu, trāpot sabiedriskajam transportam, kas pārvadāja civiliedzīvotājus, ziņo vietējās amatpersonas. Vadītājs gāja bojā, bet pieci cilvēki guva dažādas smaguma pakāpes ievainojumus. 

Šis komentārs izskan dienu pēc tam, kad Tramps paziņoja, ka Putins ir piekritis viņa lūgumam nedēļu neuzbrukt Kijivai, kā arī citām Ukrainas pilsētām un ciematiem.

"Prezidents Tramps patiešām personīgi vērsās pie prezidenta Putina ar lūgumu atturēties no triecieniem Kijivai vienu nedēļu, līdz 1. februārim, lai radītu labvēlīgus apstākļus sarunu norisei," paziņoja Peskovs. 

Krievijas droni, izmantojot "Starlink", sākuši veikt masveida uzbrukumus Ukrainas loģistikai gar Bohuslavas-Petropavļivkas šoseju. Dienas laikā reģistrēti desmitiem triecienu, atklāj Ukrainas karavīrs ar iesauku "Flash". Viņš sacīja, ka uzbrukumi ietver triecienus autobusiem, kas pārvadā civiliedzīvotājus, un ka Krievija pastiprina uzbrukumus loģistikas infrastruktūrai Dnipropetrovskas apgabalā.

Ukrainā piektdien saņemti vairāk nekā 2000 brīdinājumi par to ka esot mīnētas valsts iestāžu, izglītības iestāžu un izklaides centru ēkas dažādos apgabalos, un gandrīz trešdaļa objektu jau pārbaudīti, taču nekādi draudi nav konstatēti, paziņoja policija.

"Sākot no plkst. 9.30, uz valsts iestāžu, pašvaldību, izglītības iestāžu, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju, banku, izklaides iestāžu un citu objektu e-pasta adresēm sāka masveidā saņemt ziņojumus par to ēku mīnēšanu," vēsta policija.

Pārbaudīti gandrīz 30% objektu, taču informācija nav apstiprinājusies.

Pārējo objektu pārbaudes turpinās.