TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Paziņots, ar kādu eksotisku indi Krievija nogalināja opozicionāru Navaļniju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Pa ceļam kopā ar kolēģiem apspriedīsim mūsu vēstures mācības un meklēsim pareizos secinājumus," norādīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs.
❗️The Ukrainian delegation is heading to Geneva for the next round of negotiations, — Head of the Office of the President of Ukraine Budanov
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 16, 2026
«On the way, together with colleagues, we will discuss the lessons of our history and look for the right conclusions.» pic.twitter.com/D6R0GLaMR6
Ukrainas aiztāvji no "Signum" bataljona mežā Limanas virzienā turpina likvidēt krievu iebrucēju kājniekus.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/RFuGLyooLn
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 16, 2026
Krievijas tiesa telekanāla "Doždj" žurnālisti Jekaterinu Kotrikadzi atzinusi par vainīgu "viltus ziņu" izplatīšanā par Krievijas armiju un aizmuguriski piespriedusi viņai astoņus gadus cietumā, vēsta vietējie mediji.
Maskavas Golovinas rajona tiesa Kotrikadzei arī aizliedza četrus gadus pēc soda izciešanas administrēt tīmekļa vietnes.
Polijai būtu jāpievienojas kodolprojektam, svētdien intervijā telekanālam "Polsat News", komentējot starptautisko situāciju, sacīja Polijas prezidents Karols Navrockis.
Kā norādīja prezidents, viņš ir "liels atbalstītājs tam, lai Polija pievienotos kodolprojektam".
"Šis ceļš, ievērojot visas starptautiskās normas, ir ceļš, pa kuru mums vajadzētu iet," sacīja prezidents.
"Ir jārīkojas šajā virzienā, lai mēs varētu ķerties pie darba. Mēs esam valsts, kas atrodas bruņota konflikta zonas tiešā tuvumā. Ir zināms, kāda ir agresīvās, impēriskās Krievijas attieksme pret Poliju," klāstīja Navrockis.
Navrocka priekšgājējs prezidenta amatā Andžejs Duda pērn martā aicināja ASV prezidentu Donaldu Trampu izvietot Polijā kodolieročus kā atturēšanas līdzekli pret Krievijas agresiju.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 254 450 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA>
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1180 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 676 tankus, 24 042 bruņutransportierus, 37 319 lielgabalus un mīnmetējus, 1648 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1301 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 135 459 bezpilota lidaparātus, 4286 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 78 654 automobiļus un autocisternas, kā arī 4071 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievija paziņojusi, ka ir gatava palīdzēt Ukrainai referenduma rīkošanā par “teritoriālo piekāpšanos”, ja Ukraina šādu palīdzību lūgs. Šādu “dāsnu” piedāvājumu izteikusi Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietniece Svetlana Žurova.
Vairāk lasi šeit.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi vērsies pret Krievijas elites radiniekiem, kuri dzīvo un mācās Eiropā un ASV, norādot, ka viņiem būtu jādodas prom, ja viņi neievēro demokrātiju un attiecīgo valstu noteikumus.
Zelenskis uzsvēra, ka joprojām nav ieviestas sankcijas pret Krievijas valsts kodolenerģētikas uzņēmumu “Rosatom”, kamēr Krievijas amatpersonu ģimenes turpina dzīvot Rietumos un iegādāties nekustamos īpašumus.
Armēnija neizdos Krievijas pilsoņus, kuri tiek meklēti politisku iemeslu dēļ, paziņojis Armēnijas parlamenta priekšsēdētājs Alens Simonjans.
“Neviens cilvēks netiks aizturēts vai nosūtīts uz trešo valsti politisku iemeslu dēļ,” uzsvēra Simonjans.
Iepriekš Erevāna jau vairākkārt atteikusies izpildīt Krievijas pieprasījumus par personu izdošanu.
Krievijas amatpersonas apgalvo, ka 15. februārī Brjanskas apgabalā notriekti vairāk nekā 170 droni. Pēc triecieniem enerģētikas infrastruktūrai daļā apgabala, tostarp Brjanskas pilsētā, pārtraukta elektroapgāde un apkure.
Uzbrukumi notiek turpinoties pārrobežu triecieniem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, un arvien biežāk mērķēti tiek enerģētikas objekti abās pusēs.
Par elektroapgādes traucējumiem ziņots arī Krievijas Belgorodas apgabalā.
Krievijas Belgorodas apgabalā karstā ūdens padeves pārtraukumi atsevišķās teritorijās varētu ilgt pat vairākus mēnešus, 14. februārī paziņojušas vietējās varasiestādes, norādot uz enerģētikas infrastruktūrai nodarītiem bojājumiem.
Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs sacīja, ka mājokļi, kas pieslēgti centralizētajām apkures sistēmām, varētu palikt bez karstā ūdens līdz pat apkures sezonas beigām.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
