TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins draud Eiropai ar iznīcināšanu, "ja tā uzbruks"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievu iebrucēju dronu apkalpe gandrīz gāja bojā viņu pašu drona sprādzienā. Iebrucēji no dzīvokļa loga mēģināja palaist bezpilota lidaparātu "Molnija-2", kas bija bruņots ar prettanku mīnu, bet cieta neveiksmi.
Ukrainas iznīcinātājs, izmantojot precīzi vadāmu bumbu, iznīcina Krievijas bezpilota lidaparātu operatoru bāzi Volčanskā.
Ukrainas speciālo operāciju spēki likvidēja 5 krievu karavīru grupu Doneckas virzienā.
Naktī uz ceturtdienu krievi uz Ukrainu raidījuši divas ballistiskās raķetes "Iskander-M", kā arī 138 uzbrukuma dronus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
114 no krievu droniem ir notriekti vai padarīti nekaitīgi, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus.
Fiksēti ballistisko raķešu un 24 dronu trāpījumi 14 apkaimēs.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja pieņēmusi rezolūciju, kurā pieprasa Krievijai nodrošināt piespiedu kārtā pārvietoto un deportēto Ukrainas bērnu tūlītēju un drošu atgriešanos bez jebkādiem papildu nosacījumiem.
Rezolūciju atbalstīja 91 valsts, kas piedalījās Ģenerālajā asamblejā, 12 valstis balsoja pret, bet 57 atturējās.
Pret rezolūciju balsoja Baltkrievija, Burkinafaso, Burundi, Eritreja, Irāna, Kuba, Mali, Nigēra, Nikaragva, Sudāna, Ziemeļkoreja, kā arī pati Krievija.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs ceturtdien dosies uz ASV, kur viņam gaidāmas sarunas ar prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu, apstiprinājusi Ukrainas vēstniece Savienotajās Valstīs Olha Stefanišina, ziņo LETA.
Iepriekš vairāki Rietumvalstu mediji ziņoja, ka Umerovs ceturtdien atkal ieradīsies Floridā, lai kopā ar Vitkofu apspriestu ASV delegācijas un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās rezultātus.
"Rustems Umerovs - delegācijas vadītājs, kam nav cita darba kā vien vest sarunas ar ASV un Eiropas sabiedrotajiem, jau rīt ieradīsies ASV, lai rīkotu otro tikšanos ar delegāciju. Tikai pēc tam mēs varēsim izdarīt secinājumus," sarunā ar Ukrainas sabiedrisko raidorganizāciju "Suspilne" trešdien pavēstīja Stefanišina.
Vērtējot Maskavā notikušās tikšanās rezultātus, viņa atzina, ka "pagaidām sarunās nav panākts pārāk liels progress, taču process turpinās".
Vitkofs, kā arī Trampa znots Džareds Kušners otrdienas vakarā aptuveni piecas stundas Kremlī runāja ar Putinu.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha izteicies, ka Umerovam vizītes laikā ASV vajadzētu iegūt plašāku informāciju par Vitkofa un Kušnera sarunām ar Krievijas diktatoru.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 177 370 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 396 tankus, 23 685 bruņutransportierus, 34 809 lielgabalus un mīnmetējus, 1556 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 430 lidmašīnas, 347 helikopterus, 86 476 bezpilota lidaparātus, 4024 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 813 automobiļus un autocisternas, kā arī 4012 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka šobrīd pastāv reāla iespēja izbeigt karu, taču, lai to panāktu, ir nepieciešams izdarīt spiedienu uz Krieviju.
Viņš arī informēja, ka tuvākajās dienās tiek gatavota viņa vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).
"Iespēja izbeigt karu ir. Vajag izdarīt spiedienu uz Krieviju," uzsvēra Zelenskis.
Vizītes ietvaros Ukrainas prezidentam paredzēta saruna ar ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvjiem.
Ukraina nesaņems Čehijas modernizētos tankus "T-72M4CZ" "nepārvaramu tehnisku problēmu" dēļ, vēsta izdevums "Novinky".
Medijs norāda, ka remontam vai nomaiņai nav pakļauti kritiskie uguns vadības sistēmas komponenti, kā rezultātā tanki faktiski nav derīgi izmantošanai.
Ziņojumā atzīmēts, ka runa ir par modernizētajām kaujas mašīnām. Lēmums par to atjaunošanu tika pieņemts vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, laikā, kad Čehijas bruņotajiem spēkiem nebija pietiekamu līdzekļu jaunas tehnikas iegādei.
ASV prezidents Donalds Tramps paudis pārliecību, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins vēlētos pielikt punktu karadarbībai, šādu viedokli ASV līderis izteicis, atsaucoties uz savu pārstāvju ziņojumiem.
Šāds iespaids pēc nesenās tikšanās ar Putinu radies Trampa īpašajam sūtnim Stīvam Vitkofam un prezidenta znotam Džaredam Kušneram.
"Domāju, ka viņš vēlētos atgriezties pie normālākas dzīves," komentējot savu pārstāvju gūtos iespaidus sarunās ar Kremli, sacīja ASV prezidents.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
