TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti pabeidz gatavoties vēl vienam masveida raķešu un dronu triecienam

Uz M-10 šosejas, 9 km attālumā no Kremļa saimnieka Vladimira Putina rezidences Valdajā, ir pamanīti pretdronu tīkli. Aizsargkonstrukcijas tiek uzstādītas kravas automašīnu stāvvietās, ziņo neatkarīgais Krievijas izdevums "Agentstvo". 

Rezidence atrodas vairāk nekā 600 km attālumā no Ukrainas robežas. Tīkli tika uzbūvēti salīdzinoši nesen. Ir zināms, ka 2025. gadā to vēl nebija. Vairāk lasi šeit.

Krievijas Federācija pabeidz gatavoties vēl vienam masveida raķešu un bezpilota lidaparātu triecienam Ukrainas teritorijā. Pašlaik Olenjas lidlaukā atrodas pieci Tu-95MS stratēģiskie bumbvedēji, no kuriem vismaz četri ir bruņoti ar spārnotajām raķetēm. Astoņi Tu-160 atrodas arī Ukrainkas lidlaukā.

Vienlaikus pēdējās dienās ir reģistrēts uzbrukuma dronu izmantošanas samazinājums. Novērotāji lēš, ka tas varētu liecināt, ka Krievijas bruņotie spēki uzkrāj dronus turpmākiem uzbrukumiem. Tiek uzskatīts, ka pēdējās nedēļas laikā Krievijas karaspēks palaišanas vietās, iespējams, ir koncentrējis vairākus simtus bezpilota lidaparātu. Kijiva un apkārtējais reģions tradicionāli tiek nosaukti par potenciāliem Krievijas teroristu uzbrukumu mērķiem. Novērošanas kanāli ziņo arī par Krievijas interesi par mērķiem Ukrainas rietumos.

Ukrainas spēki 4. jūnija naktī uzbruka vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem, tostarp robežsardzes patruļkuģim "Svetļak" Azovas jūrā. Ukrainas spēki regulāri uzbrūk Krievijas militārajiem mērķiem Krievijā un Krievijas okupētajās teritorijās, cenšoties traucēt Maskavas militārās operācijas.

Visticamāk, tā ir mērķtiecīga likvidācija. Pagaidām nav zināms, kas atradās pie stūres.

Balašihas mikrorajons "Aviator", kur notika sprādziens, sākotnēji tika uzcelts Krievijas militārpersonām un viņu ģimenēm.

Tas tika izveidots bijušās militārās bāzes vietā. Aizsardzības ministrija piešķīra dzīvokļus militārajiem pensionāriem, veterāniem un militārajām ģimenēm.

Tajā pašā apgabalā 2025. gadā automašīnas spādzienā gāja bojā ģenerālis Jaroslavs Moskaļiks. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas bruņoto spēku 475. atsevišķā triecienpulka (9.2. kods) karavīri vienas nedēļas laikā iznīcināja 110 Krievijas okupantu tehnikas vienības, teikts pulka kaujas ziņojumā. Saskaņā ar 9.2. kodu iepriekšminētais Krievijas militārā tehnikas daudzums tika iznīcināts, izmantojot vidēja trieciena ieročus attālumā līdz 150 km. Vairāk lasi šeit.

Cilvēktiesību aktīvisti Krievijā fiksē strauju notiesājošo spriedumu skaita pieaugumu par nodevību un spiegošanu. Saskaņā ar organizācijas "Pirmā departamenta" datiem, 2025. gadā Krievijā un Ukrainas okupētajās teritorijās pēc šādām apsūdzībām tika notiesāti 478 cilvēki, kas ir par 24% vairāk nekā iepriekšējā gadā. 

Vidēji notiesājoši spriedumi šādās lietās ir kļuvuši biežāki nekā reizi dienā. Lielākā daļa notiesāto (aptuveni 79%) tiek apsūdzēti par nodevību, un vidējais sods ir aptuveni 15 gadi cietumā. Tiesas par spiegošanu piespriež vidēji 14 gadus cietumā. 

Tiek ziņots, ka vismaz četriem cilvēkiem ir piespriests arī mūža ieslodzījums. Cilvēktiesību aktīvisti norāda uz attaisnojošu spriedumu trūkumu šādās lietās mūsdienu Krievijas Federācijā.

Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām vadāmajām aviācijas raķetēm H-59/69 un 166 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai citādi neitralizējuši 146 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti divu raķešu un 17 trieciendronu trāpījumi 18 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Kremļa propagandists Aleksandrs Kots ir pārliecināts, ka Ukraina drīz sāks sistemātiski iznīcināt Krimas tiltu.

Krimas pussalas blokādes pirmais posms ir sauszemes koridora nogriešana. Tālāk Ukraina sāks Krimas tilta iznīcināšanu. Kremļa Z kara korespondents Aleksandrs Kots to rakstīja savā "Telegram" kanālā. Viņš uzskata, ka "Aizsardzības spēku centienu loģika" liecina par plāniem pilnībā bloķēt okupēto pussalu. Un ukraiņiem ir resursi, lai to izdarītu. Vairāk lasi šeit.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) parakstīs Aizsardzības ministrija (AM) sagatavoto Latvijas un Ukrainas vienošanās projektu par sadarbību aizsardzības jomā, kas paredz sadarbību dronu un pretgaisa aizsardzības jomā.

Valdība otrdien pieņēma zināšanai ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par šo vienošanās projektu un to, ka projektu parakstīs Ministru prezidents.

Tāpat AM informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju par parakstīšanai sagatavoto vienošanās projektu.