TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņojis, ka Eiropa pēc Aukstā kara bijusi kā “vecs, resns, slinks kaķis”, un solījis, ka NATO spēki dos triecienu “Krievijas sirdī”, ja Maskava iebruks Baltijas valstīs.

Plašāk lasīt šeit. 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir palielinājis valsts bruņoto spēku iespējamo skaitlisko sastāvu — analītiķi norāda, ka šis solis saistīts ar ilgtermiņa militārajām reformām, kuru mērķis ir stiprināt Maskavas spējas pret NATO.

Saskaņā ar 4. martā parakstītu dekrētu Krievijas dienestā esošo karavīru maksimālais skaits varētu sasniegt 2 391 770 cilvēku. No tiem 1 502 640 būtu aktīvā dienesta karavīri — par 2640 vairāk nekā iepriekš.

Taču, lai gan kopējie skaitļi ir lieli, eksperti norāda, ka tas ne vienmēr nozīmē reālu karavīru skaita pieaugumu frontes līnijā.

“Šie skaitļi lielākoties ir vairāk ieceru, nevis realitātes atspoguļojums,” izdevumam Kyiv Independent sacīja Kara izpētes institūta Krievijas analītiķe Kateryna Stepaņenko.

“Tie drīzāk atspoguļo to, kādu Kremlis ilgtermiņā vēlas redzēt Krievijas pastāvīgo armiju, nevis pašreizējo spēku sastāvu, kas karo Ukrainā.”

Ukrainas komanda boikotēs Milānas un Kortīnas ziemas paralimpisko spēļu noslēguma ceremoniju, norādīja Ukrainas Paralimpiskā komiteja.

Milānas un Kortīnas paralimpisko spēļu noslēguma ceremonija norisināsies svētdien.

Ukraina, Latvija un vēl vairākas valstis nepiedalījās arī atklāšanas ceremonijā, solidarizējoties ar Ukrainu un reaģējot uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) un Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) pieņemto lēmumu ļaut desmit agresorvalstu sportistiem startēt ziemas paralimpiskajās spēlēs.

"Tur [noslēguma ceremonijā] tiks pacelts slepkavnieciskas valsts karogs. Šīs paralimpiskās spēles ir sliktākās vēsturē," sarunā ar aģentūru DPA Ukrainas paraliempiešu nepiedalīšanos noslēguma ceremonijā komentēja Ukrainas Paralimpiskā komitejas prezidents Valērijs Suškevičs.

"Krievijas zelta medaļnieki savas medaļas ir veltījuši Vladimiram Putinam, nevis valstij vai Krievijas tautai. Tas liecina, ka sportisti pārstāv ne tikai savu valsti, bet arī terorismu, karu un militārus uzbrukumus. Tas ir briesmīgi," viņš piebilda.

Krievijas hibrīdkampaņa Baltijas reģionā nav atsevišķu provokāciju virkne, bet gan ilgtermiņa centieni sagatavoties iespējamam konfliktam ar NATO, sacīja atvaļinātais Lietuvas pulkvedis Vaidots Maļiņonis, uzsverot, ka Maskava pārbauda, cik tālu var iet, neizraisot pilnvērtīgu sabiedroto reakciju.

Plašāk lasīt šeit.

Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma svētdien Krievijas Krasnodaras novada Tihoreckas rajonā izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē, ziņo vietējās varasiestādes.

Pēc sākotnējās informācijas, cilvēki nav cietuši.

Tihoreckas komplekss ir viens no lielākajiem naftas produktu pārkraušanas punktiem Krievijas dienvidos. To pārvalda valsts kontrolētā uzņēmuma "Transņeftj" meitasuzņēmums "Tihoreck-Ņeftj".

Jau ziņots, ka iepriekšējo reizi šai naftas bāzei Ukrainas droni uzbruka ceturtdien. Arī tad izcēlās ugunsgrēks.

Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 97 droniem, un 90 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus.

No 97 droniem aptuveni 70 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti piecu trieciendronu trāpījumi piecās vietās un notriekto dronu atlūzu nogāšanās divās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Valsts jau divus gadus cenšas pārdot tā dēvēto Maskavas namu Rīgas centrā, taču investoru interese joprojām nav parādījusies. Katra neveiksmīgā izsole nozīmē ne tikai papildu izdevumus ēkas uzturēšanai, bet arī neiegūtus līdzekļus, kurus iecerēts novirzīt Ukrainas atbalstam.

Plašāk lasīt šeit. 

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 279 170 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 740 iebrucēji.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums SIA "LDz Cargo" elektroniskajās izsolēs marta otrajā pusē piedāvās iegādāties 65 lietotus kravas vagonus, kas atrodas Ukrainas teritorijā, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

Kravas vagoni tiks pārdoti septiņās lotēs.

Tostarp 23 vagoni tiks izsolīti ar 161 000 eiro izsoles sākumcenu, 16 vagoni tiks piedāvāti ar 53 800 eiro sākumcenu, 11 vagoni - ar 77 000 eiro sākumcenu, septiņi vagoni - ar 26 200 eiro sākumcenu, četri vagoni - ar 28 000 eiro sākumcenu, divi vagoni - par 8000 eiro sākumcenu, kā arī divi vagoni - par 6320 eiro sākumcenu.

Izsoles solis visās lotēs būs 100 eiro.

Kravas vagonu izsole notiks elektroniskajā izsoļu vietnē "auctioncargo.ldz.lv" no 23. marta plkst. 10 līdz 24. marta plkst. 12.

Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas vairs nespēj pārtvert Ukrainas jaunās spārnotās raķetes "Flamingo", kuras jau veiksmīgi izmēģinātas reālos kaujas apstākļos, paziņojis Ukrainas brīvprātīgo armijas pārstāvis un militārais eksperts Serhijs Bratčuks.

Televīzijas kanāla "Kijiv24" ēterā eksperts norādīja, ka ukraiņu rīcībā esošajām raķetēm ir milzīgs potenciāls. Nākotnē tās būs spējīgas iznīcināt pat Krievijas operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander" palaišanas iekārtas, kas līdz šim radījušas nopietnus draudus Ukrainas pilsētām.

Viņš īpaši uzsvēra, ka Ukrainai šobrīd ir vitāli svarīgi mērķtiecīgi investēt "Flamingo" un citu pašmāju raķešu ražošanas jaudu palielināšanā, lai nodrošinātu ilgtermiņa stratēģisko pārsvaru kaujas laukā un efektīvi iznīcinātu ienaidnieka militāro infrastruktūru.