TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc "Starlink" zaudēšanas okupantu operācijas frontē tikušas paralizētas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Starlink" darbības pārtraukuma dēļ ir pārtraukta visu karaspēka vienību vadība un kontrole. Daudzos sektoros ir apturētas uzbrukuma operācijas, atklāj Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks.
Kas attiecas uz Ukrainas karavīriem, tika konstatēts, ka problēmas radās tikai tiem, kuri savlaicīgi neiesniedza privāto "Starlink" sarakstus. Pieteikumu apstrāde joprojām turpinās.
❗️Russia is facing a catastrophe on the front lines. All troop command and control has gone down due to the Starlink outage. On many sectors assault operations have been stopped, – Flash, Advisor to the Minister of Defense of Ukraine.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 5, 2026
As for the Ukrainian troops – it was found… pic.twitter.com/jFbGnOVz4q
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka Krievijas karš pret Ukrainu varētu beigties 2027. gadā. Ukrainas līderis to paziņoja intervijā Francijas televīzijas kanālam "France 2". Pēc Zelenska teiktā, viņa galvenais uzdevums šobrīd ir kara izbeigšana. Tāpēc viņa "komanda pašlaik risina sarunas" (atsaucoties uz trīspusējām miera sarunām Abū Dabī starp Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvjiem – red.).
Zelenskis uzsvēra, ka Kijiva nepiekritīs izvest savu karaspēku no Doneckas apgabala, pat lai izbeigtu karu, jo tas ir pretrunā ar Ukrainas konstitūciju. Viņš šīs Ukrainas delegācijas miera sarunās nosauca par "sarkanajām līnijām". Prezidents pat pamieru esošajā kontaktlīnijā uzskata par būtisku kompromisu, ko Ukraina ir gatava panākt, lai izbeigtu karu. Ukrainas līderis norādīja, ka pat miera sarunu laikā Krievija turpina apšaudīt Ukrainas civilo infrastruktūru un mēģina virzīties uz priekšu frontē, ciešot milzīgus personāla zaudējumus. Viņš uzskata, ka tas liecina, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nav nopietni noskaņots par miera līguma noslēgšanu. Vairāk lasi šeit.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/asqpqCJDDQ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 5, 2026
Sanktpēterburgā kāda sieviete iemeta divus Molotova kokteiļus palīdzības savākšanas punktā Krievijas karavīriem. Saskaņā ar Krievijas mediju ziņām, telpas tika bojātas, un aizdomās turētā tika aizturēta uz vietas.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 5, 2026
Uzņēmuma "SpaceX" īpašnieks Īlons Masks ir aicinājis "Starlink" satelīta interneta lietotājus Ukrainā reģistrēt savus termināļus.
"Ja atrodaties Ukrainā, ir svarīgi reģistrēt savu "Starlink" termināli," Masks pauda platformā "X", pārpublicējot "SpaceX" viceprezidentes Lorenas Dreijeres ierakstu par termināļu reģistrācijas instrukcijām.
Kopš pagājušā gada beigām Krievijas bruņotie spēki ir sākuši masveidā aprīkot savus dronus ar "Starlink" satelītu sistēmām, kas ievērojami palielinājis to efektivitāti gan kaujaslaukā, gan veicot triecienus dziļi Ukrainas aizmugurē.
Naktī uz 5. februāri Krievija veikusi kārtējo dronu triecienu Kijivai, nodarot postījumus vairākiem daudzstāvu namiem, pavēstīja Kijivas policija.
Dronu atlūzas nogāzušās četros galvaspilsētas rajonos.
Ievainotas divas vecāka gadagājuma sievietes, nodarīti postījumi civilajai infrastruktūrai.
Dronu triecienā vissmagāk cietis Solomjankas rajons. Nodarīti postījumi četru daudzstāvu namu fasādēm, izsisti logi.
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām raķetēm un 183 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši 156 dronus.
Fiksēti raķešu un 22 dronu trāpījumi 16 vietās. Vēl septiņās vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.
Vācijas policija trešdien par Eiropas Savienības (ES) Baltkrievijai noteikto sankciju pārkāpšanu aizturējusi eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) Saksijas landtāga deputātu Jergu Dornavu.
Laikrakstā "Bild" publicētajā fotogrāfijā bija redzams, kā Dornavs tiek izvests no landtāga sēžu zāles.
Pirms tam deputāti bija nobalsojuši par deputāta imunitātes atņemšanu.
Dornavs ir apsūdzēts par autokrāna eksportu uz Baltkrieviju 2022. gadā un nepatiesu galamērķa - Kazahstānas - deklarēšanu, norāda Leipcigas prokurori.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 5. februāra rītam sasnieguši 1 243 840 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 770 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 642 tankus, 23 996 bruņutransportierus, 36 975 lielgabalus un mīnmetējus, 1636 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1293 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 125 094 bezpilota lidaparātus, 4245 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 77 149 automobiļus un autocisternas, kā arī 4062 specializētās tehnikas vienības.
Ukraina miera sarunās varētu būt spiesta kaut kur piekāpties, piekrist pagaidu risinājumiem un pēc tam mēģināt situāciju risināt diplomātiski, intervijā sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
Runājot par Ukrainas spēju turēties pretī agresoram, Pudāns norādīja, ka ukraiņu spēja noturēties ir atkarīga no rietumvalstu atbalsta, tādēļ tā jāturpina atbalstīt. Vienlaikus viņš norādīja, ka rietumvalstis "nevar piešķirt cilvēkus" un pašai Ukrainai ir jāpieņem "sāpīgi lēmumi", kā mobilizēt un motivēt papildu cilvēkus.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



