TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina ar tālas darbības droniem uzbrukusi Ļeņingradas apgabalam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs paudis bažas, ka ASV vadītās sarunas par miera panākšanu Krievijas karā pret Ukrainu varētu būt beigušās.
"Iespējams, ka tas ir saistīts ar karu Irānā, kas novērš uzmanību no kara Ukrainā. Bet var būt arī tā, ka sarunas ir apstājušās, jo tās ir nonākušas ceļa galā un vairs nevirzās uz priekšu," ceturtdien publicētā intervijā Norvēģijas laikrakstam "VG" sacīja Stubs, kuram ir labas attiecības gan ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, gan Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Ņemot vērā, ka ASV uzmanība šobrīd ir vērsta uz karadarbību Irānā, ASV prezidents Donalds Tramps izdarījis spiedienu uz Ukrainu, lai panāktu ātru Krievijas uzsāktā kara noslēgumu, intervijā medijam "Reuters" pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Konflikts Tuvajos Austrumos noteikti ir ietekmējis prezidentu Trampu, un es domāju, ka tas ietekmēs arī viņa turpmākās darbības," pauda Zelenskis. "Tāpat prezidents Tramps, diemžēl, joprojām izvēlas stratēģiju, kas balstīta uz lielāka spiediena izdarīšanu uz Ukrainu." Vairāk lasi šeit.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un Ukrainas Valsts speciālo sakaru un informācijas aizsardzības dienesta vadītājs Oleksandrs Potijs parakstījuši nodoma vēstuli par sadarbību reģionāla kiberdrošības centra izveidē Ukrainā, informēja Aizsardzības ministrija (AM).
Kiberdrošības centra izveide Ukrainā stiprinās valsts spējas ātrāk un efektīvāk reaģēt uz kiberapdraudējumiem, vienlaikus ļaujot arī Latvijai pārņemt Ukrainas unikālo pieredzi cīņā pret agresora īstenotajiem uzbrukumiem kibertelpā, spriež Sprūds.
Sadarbības projekta mērķis ir veicināt Ukrainas kiberaizsardzības spēju decentralizāciju, tādējādi nodrošinot Ukrainas par kiberdrošību atbildīgo institūciju efektīvāku spēju reaģēt uz pastāvošajiem kiberapdraudējumiem.
Luhanskas apgabalā esošās vienības "Fēnikss" karavīri iznīcināja mobilo radiostaciju R-416G-MS — iekārtu, kas nodrošināja digitālo saziņu starp frontes līnijām un Krievijas komandpunktiem, vēsta Ukrainas Valsts robežsardzes dienests. Vairāk lasi šeit.
Čečenijas līdera Ramzana Kadirova dēls Ādams Kadirovs sanāksmē ar Čečenijas drošības spēkiem parādījās formas tērpā ar majora pagoniem, lai gan iepriekš netika ziņots, ka viņam piešķirta šāda virsnieka pakāpe.
Astoņpadsmit gadus vecais Ādams Kadirovs, Čečenijas līdera Ramzana Kadirova dēls, parādījies publiski, valkājot virsnieka pagonus. Ramzans Kadirovs sociālajos tīklos ievietoja video no Čečenijas drošības spēku komandieru sanāksmes. Ādams Kadirovs sanāksmē uzstājās, ģērbies militārā kamuflāžas tērpā. Uz katra pagona ir attēlota viena vidēja lieluma zvaigzne, kas atbilst Krievijas armijas majora pakāpei. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Sumu robežsargi uzbruka Krievijas pozīcijām, iznīcinot 152 mm "Giacint-B" artilērijas sistēmu, bezpilota lidaparāta munīcijas noliktavu un ienaidnieka transportlīdzekļus.
Ukrainian Sumy border guards struck Russian positions, destroying a 152mm Giatsint-B artillery system, a drone ammunition depot and enemy vehicles. #Ukraine pic.twitter.com/r2NGOr7tRG
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 26, 2026
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņojis, ka britu spēkiem turpmāk būs atļauts pārtvert Krievijas "ēnu flotes" kuģus.
Stārmers paziņoja, ka Lielbritānija pievienosies Ziemeļeiropas sabiedrotajiem un sāks pārtvert tankkuģus, kas apiet sankcijas.
Lielbritānijas premjerministrs šodien devies uz Helsinkiem, lai piedalītos Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstu līderu sanāksmē.
JEF ir desmit līdzīgi domājošu valstu - Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas - koalīcija, kas ietver augstas gatavības spēkus ātrai reaģēšanai uz krīzēm Tālajos Ziemeļos un Ziemeļeiropā. Koalīcija tika izveidota 2015. gadā pēc Lielbritānijas iniciatīvas.
Somija, Zviedrija un Igaunija pēdējā laikā ir pārtvērušas "ēnu flotes" tankkuģus Baltijas jūrā.
Bijušais NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Kristofers Džerards Kavoli sacīja, ka Ukrainas apkalpes vadīja "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas "pat labāk nekā amerikāņi", nosaucot to par lielu panākumu. Viņš piebilda, ka ASV spēki tagad mācās no Ukrainas kaujas pieredzes.
Gen. Christopher G. Cavoli, former NATO Supreme Allied Commander Europe, said Ukrainian crews operated Patriot air defense systems “even better than Americans,” calling it a major success. He added that US forces were now learning from Ukraine’s combat experience. #Ukraine pic.twitter.com/vtq8pIAtrh
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 26, 2026
Pēc viņa teiktā, sankciju politika visā pasaulē mainās, tāpēc Ukraina ir spiesta rīkoties patstāvīgi.
"Mums ir savas sankcijas — tālas darbības spējas," saka Ukrainas prezidents.
❗️"For every Russian attack, Ukraine will respond," — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 26, 2026
According to him, sanctions policy around the world is changing, so Ukraine is forced to act independently.
"We have our own sanctions — long-range capabilities." pic.twitter.com/6YACC1VECB
❗️🇺🇦Ukrainian military from the SIGNUM battalion are destroying 🇷🇺Russian logistics on the Lyman direction pic.twitter.com/jcGqcz3Pwu
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 26, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



