TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija pārvietojusi 16 bumbvedējus tuvāk Ukrainai

Ukrainas varas augstākās aprindas aktīvi apspriež, kas varētu ieņemt vakanto prezidenta kancelejas vadītāja amatu. Pastāv iespēja, ka amats tiks piešķirts ietekmīgajam 56 gadus vecajam diplomātam Serhijam Kisļicai. Šo informāciju publicēja laikraksts "Ukrainska Pravda", atsaucoties uz avotiem. 

Starp galvenajiem kandidātiem, papildus Kisļicai, ir digitālās transformācijas ministrs Mihails Fjodorovs, aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs, militārās izlūkošanas vadītājs Kirilo Budanovs un virsnieks Pavlo Palisa. 

"Pastāv iespēja, ka ārlietu ministra pirmajam vietniekam Kisļicai, kurš pašlaik risina sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tiks piedāvāts prezidenta kancelejas vadītāja amats," teikts rakstā. Tajā norādīts, ka šāda iecelšana amatā būtu pozitīva un nomierinātu politisko situāciju valstī.

Tiek ziņots, ka Krievijas "Shahed" droni tagad var palaist raķetes. Saskaņā ar sākotnējiem ziņojumiem tie tiek aprīkoti ar R-60 gaiss-gaiss raķetēm, lai mērķētu uz helikopteriem un taktiskajām lidmašīnām.

Ukrainas prezidents to paziņoja pēc tikšanās Francijā ar Emanuelu Makronu.

Līderu sarunas ilga vairākas stundas. Volodimirs Zelenskis sacīja, ka šodien runās arī ar citiem līderiem.

Tikmēr AFP ziņo, ka Trampa īpašais sūtnis Vitkofs pašlaik tiekas ar Ukrainas delegāciju Floridā.

Krievija ir cietusi sakāvi karā pret Ukrainu, apgalvo krievu "dusmīgais patriots" Maksims Kalašņikovs.

Četrus gadus ilgušā kara pret Ukrainu rezultāti Krievijai ir bijuši katastrofāli. Galvenie mērķi nav sasniegti. Pie šāda secinājuma nonācis pazīstamais krievu "Z" blogeris Maksims Kalašņikovs. Viņš ir pārliecināts, ka karš ieiet iesaldēšanas fāzē, jo Krievija vairs nav spējīga to turpināt gaidāmo "ekonomisko briesmu" dēļ. 

Aktīvās sarunas par miera plānu arī liecina, ka karstā agresijas fāze drīz beigsies. "Karš ir iegājis iesaldēšanas fāzē... Lai kādi būtu pamiera nosacījumi vairākās jomās, mēs jau esam zaudējuši," rakstīja Kalašņikovs. Viņš atcerējās zibenskara neveiksmi 2024. gada februārī, kas noveda Krieviju pie ilga un asiņaina izsīkuma kara. 

"Ilgs, asiņains slaktiņš novērsa viņa lielākās bailes — Krievijas impērijas atjaunošanu," rakstīja satrauktais "Z" patriots. Viņš piebilda, ka "asiņu jūra" ir sašķēlusi ukraiņus un krievus, un prokrievisko noskaņojumu paliekas Ukrainā ir izzudušas. 

"Pats Bandera pat par to nesapņoja," rakstīja Kalašņikovs. Viņš arī atcerējās, ka Krievijas ieņemtās Austrumukrainas teritorijas kara rezultātā ir kļuvušas neapdzīvojamas. "Krievijas okupētā "Novorosijas" daļa ir pārvērtusies par drupu, postījumu, kriminalizācijas un humanitāro katastrofu zonu. 

Vai man vajadzētu atgādināt, kas notiek ar Donecku saistībā ar ūdensapgādi un citiem jautājumiem? Jaunās "republikas" ir pārveidojušās par depresīvām teritorijām," rakstīja krievu ultrapatriots. Viņš norādīja, ka Krievija no šīs slaktiņa iznāk ekonomiski un rūpnieciski izsmelta, zaudējusi savu ietekmi pasaulē.

Ukrainas MiG-29 iznīcinātājs valsts ziemeļos, izmantojot franču AASMHAMMER vadāmās bumbas, iznīcina krievu nocietinājumus un kājniekus.

Krievijas gaisa spēku "Tupolev" Tu-22M "Backfire" bumbvedēji ilgu laiku lielākoties ir atradušies dīkstāvē. Taču tas varētu mainīties. Tie varētu radīt jaunus draudus Ukrainai, jo ziema uzņem apgriezienus un Ukrainas pretgaisa aizsardzībai ir grūti atvairīt arvien spēcīgākos Krievijas gaisa uzlidojumus, kas vērsti pret Ukrainas pilsētām un elektroinfrastruktūru.

Neparastā kustībā ap 25. novembri Krievija pārvietoja 16 bumbvedējus no Belajas gaisa bāzes Sibīrijā uz Olenegorsku Krievijas ziemeļos.

Šī kustība ievērojami pietuvināja virsskaņas bumbvedējus Ukrainai. Belaja atrodas 4500 km attālumā no Ukrainas; Olenegorska atrodas 1600 km attālumā. Tu-22M galvenās raķetes Kh-22 darbības rādiuss ir aptuveni 600 km, un tās kaujas galviņa sver 1000 kg.

Neilgi pēc ierašanās Olenegorskā trīs "Backfire" lidmašīnas ar Kh-22 veica izlidojumu starptautiskajā gaisa telpā virs Baltijas jūras. Skaidrs mērķis: pārbaudīt NATO pretgaisa aizsardzību. Zviedrijas gaisa spēku "Gripen" iznīcinātājs pārtvēra un pavadīja vienu no bumbvedējiem bez turpmākiem starpgadījumiem.

Trešdien, 3. decembrī, Francijas prezidents Emanuels Makrons vizītes laikā Ķīnā lūgs Sji Dzjiņpinam ietekmēt Krieviju, lai panāktu pamieru Ukrainā.

Par to ziņoja RBC-Ukraine, atsaucoties uz Francijas ārlietu ministra Žana Noela Baro paziņojumu, ko citē BFM.

Makrons trešdien ieradīsies Pekinā un uzturēsies tur līdz piektdienai. Šī būs viņa ceturtā oficiālā vizīte Ķīnā viņa prezidentūras laikā.

Vizītes laikā Francijas prezidents plāno lūgt Ķīnas līderim Sji Dzjiņpinam ietekmēt Krieviju. Makrons plāno panākt pamieru Ukrainā un strādāt pie tirdzniecības attiecību uzlabošanas starp Ķīnu un ES.

"Mēs paļaujamies uz Ķīnu, kas, tāpat kā mēs, ir pastāvīgā Drošības padomes dalībvalsts (...), lai ietekmētu Krieviju, lai Krievija, un jo īpaši Vladimirs Putins, beidzot nolemtu piekrist pamieram," uzsvēra Baro.

Ukrainas prezidents un valsts pirmā lēdija 2. decembrī pirmo reizi apmeklēs Īriju, teikts Īrijas premjerministra departamenta paziņojumā.

Ukrainas karavīri Trampa 28 punktu miera plānu nosauc par "īstu kapitulāciju" un saka, ka neizpildīs to bez paskaidrojumiem. Priekšlikumā Donbass tiek atzīts par Krievijas teritoriju, ieskaitot to karaspēka dzimteni, kas to tagad aizstāv.

Kritiskākais jautājums no Ukrainas viedokļa — kādas drošības garantijas sniegs Rietumi — palika neatbildēts pēc četrām stundām ilgām sarunām starp ASV un Ukrainas amatpersonām Floridā 30. novembrī, ziņo "Wall Street Journal".