TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: par spīti oficiālām bazūnēm, krievu armijas virzība palēninājusies līdz gliemeža ātrumam

Krievijas diktatora Vladimira Putina dzīvošana ilūzijās par savām uzvarām var novest pie racionāli neizskaidrojamas agresijas pret NATO dalībvalstīm, brīdina ASV Ratgersa Universitātes politoloģijas profesors Aleksandrs Dž. Motils.

Kā norāda politologs, Kremļa diktatora mentalitāte padara pilnīgi iespējamu uzbrukumu Igaunijai. "Iespējams, Kremlis jau ir mēģinājis likt pamatus hibrīdagresijai, izmantojot propagandas operāciju, lai simulētu Krievijas pretošanās kustības pastāvēšanu Igaunijā," uzsver autors, piebilstot, ka Maskava varētu mākslīgi radīt šādu kustību, lai pēc tam "steigtos tai palīgā".

Krievijas vēlme uzbrukt NATO varot īstenoties pat par spīti tam, ka pašu valstī briest ievērojamas problēmas. Krievijai būtu nepieciešams atjaunot ekonomikas nemilitāro sektoru, investēt tehnoloģijās, reintegrēt simtiem tūkstošu militārpersonu civilajā dzīvē, kā arī atjaunot izpostītās un okupētās Ukrainas teritorijas. Tomēr eksperti uzskata, ka šie faktori neatturēs Putinu no viņa "vēsturiskās apsēstības".

Situācijas nonākšana strupceļā Krievijas izraisītajā karā pret Ukrainu nenozīmē abu pušu zaudējumu – patiesībā tā ir Ukrainas uzvara un Krievijas sakāve, jo lielvalstij būtu jāspēj pieveikt daudz mazāks pretinieks. Šādu viedokli izdevumā "The Hill" publicējis ASV Ratgersa Universitātes politoloģijas profesors Aleksandrs Dž. Motils.

"Vājās valstis uzvar, ja tās nezaudē. Stiprās valstis zaudē, ja tās neuzvar," uzsver profesors, piebilstot, ka, lai gan jaunā ASV administrācija to, iespējams, neizprot, Krievijas diktators Vladimirs Putins šobrīd "dzīvo iedomu pasaulē".

Analītiķis norāda uz pieaugošo neapmierinātību Krievijas iekšienē, kas vērojama pat tā dēvēto "Z-propagandistu" vidū. Kā piemēru viņš min prokrieviskajās aprindās pazīstamā blogera Iļjas Remeslo pausto kritiku par Putina politiku, uzskatot, ka diktators iznīcina Krieviju.

"Remeslo noteikti nav vienīgais krievs, kurš uzskata, ka Putins grauj Krieviju. Tādu var būt tūkstošiem vai pat miljoniem. [...] Tas liecina, ka Putins staigā pa daudz plānāku ledu, nekā viņam pašam šķiet," teikts rakstā. Profesors secina, ka Krieviju spēj apturēt tikai divas lietas: milzīga mēroga sakāve kaujas laukā, kuru nespētu noliegt pat Putins, vai arī tūkstošiem cilvēku parādīšanās, kas atklāti pieprasītu diktatora aiziešanu.

Ukrainas Bruņotajiem spēkiem ir izdevies izjaukt Krievijas karaspēka plānoto plašo marta ofensīvu, taču ienaidnieks turpina izmantot sliktos laikapstākļus, lai nemanāmi iefiltrētos Ukrainas pozīcijās, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Komentējot aktuālo situāciju frontē, valsts galva skaidroja, ka krievi apzinās vasaras tuvošanos – diennakts gaišais laiks kļūst ilgāks, kas ievērojami samazina okupantu iespējas pārvietoties nepamanītiem.

"Kad ir migla, maz saules vai līst lietus, viņi atsevišķās grupās reizēm iefiltrējas mūsu teritorijā. Saulainā laikā tas notiek retāk. Lai gan lapotne jeb tā saucamā "zaļā zona" palīdz nedaudz slēpties, mēs skaidri redzam viņu spēku koncentrēšanos. Virzieni paliek tie paši – Pokrovska, Huļajpole," situāciju raksturoja Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka iebrucēju sākotnējo plānu par vērienīgu uzbrukumu martā Ukrainas spēki ar savu rīcību ir sekmīgi izjaukuši. "Tāpēc tagad krievi vienkārši pastiprinās triecienuzbrukumus. Pagaidām mēs nesaskatām globālus draudus," piebilda prezidents.

Tikmēr Ukrainas Bruņoto spēku 429. atsevišķās bezpilota sistēmu brigādes "Ahillejs" komandieris Jurijs Fedorenko atzinis, ka krievu aktivitāte frontē pēdējā laikā ir nedaudz mazinājusies, un tas skaidrojams ar ienaidnieka ievērojamajiem zaudējumiem. Savukārt ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi nesen izskanējušos Krievijas plānus ieņemt visu Doneckas apgabalu divu mēnešu laikā nodēvējuši par absurdiem un tādus, kas neatbilst reālajai situācijai kaujas laukā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atsaucoties uz Lielbritānijas ārējā izlūkdienesta (MI6) ziņojumu, paziņojis, ka situācija frontē šobrīd ir labākā pēdējo desmit mēnešu laikā, turklāt joprojām ir spēkā Ukrainas piedāvājums par pamieru Lieldienās.

Atsaucoties uz britu izlūku secinājumiem, Zelenskis sarunā ar žurnālistiem norādīja, ka kopējā aina kaujas laukā ir stabilizējusies. "Tas ir viņu secinājums, un to redz visi partneri. Ņemot vērā mūsu teritoriju okupāciju un deokupāciju, pašlaik mēs esam nelielos plusos – esam atbrīvojuši aptuveni 20 kvadrātkilometrus, ja salīdzinām vietas, kur izdevies pavirzīties okupantiem, ar tām, kur mums izdevies atbrīvot savu teritoriju," skaidroja prezidents.

Zelenskis uzsvēra, ka fronte turas, tāpēc Lielbritānijas izlūkdienesta vērtējums par to, ka situācija ir sarežģīta, taču labākā pēdējo 10 mēnešu laikā, ir pilnīgi taisnīgs. Viņš arī izteica pateicību visām Ukrainas Aizsardzības spēku vienībām, kas šo stabilitāti nodrošina.

Tāpat prezidents komentēja Krievijas reakciju uz Ukrainas priekšlikumu panākt uguns pārtraukšanu Lieldienās. Viņš atzina, ka agresorvalsts tam nav gatava, taču Kijivas piedāvājums joprojām ir spēkā. "Mēs nodevām savu pieprasījumu Amerikas pusei. Nezinu, vai viņiem būs iespēja nodot šo vēstījumu krieviem. Redzēsim. Mūsu piedāvājums par pamieru Lieldienās paliek spēkā," piebilda Zelenskis.

Piektdien okupētajā Krimas pussalā mācību lidojuma laikā avarējis Krievijas iznīcinātājs "Su-30", atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumu, vēsta Ukrainas ziņu aģentūra UNIAN.

Incidents noticis ap plkst. 10 pēc Kijivas laika, kad lidmašīna veica plānotu mācību un treniņu lidojumu. Saskaņā ar Krievijas varasiestāžu sniegto informāciju iznīcinātājs lidojumu veicis bez kaujas komplekta.

Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka lidmašīnas apkalpei izdevies laikus katapultēties un lidotāju dzīvībai briesmas nedraud. Citas incidenta detaļas pašlaik netiek atklātas.

Šī ir jau otrā smagā Krievijas aviācijas katastrofa Krimā pēdējo dienu laikā. Kā ziņots iepriekš, 1. aprīlī pussalā, ietriecoties klintī, nogāzās Krievijas militārā transportlidmašīna "An-26". Šajā aviokatastrofā gāja bojā 29 cilvēki, kas atradās uz orģa. Sakari ar lidmašīnu plānotā lidojuma laikā tika zaudēti ap plkst. 18 pēc vietējā laika.

 Vēsture rāda, ka vienmēr esmu bijis personīgi apņēmies aizstāvēt Baltijas sabiedrotos, reaģējot uz sociālajos tīklos sacelto ažiotāžu par 2021. gada notikumiem, ar Latvijas Ārlietu ministrijas starpniecību izplatītajā paziņojumā pauž bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Ažiotāža sociālajos tīklos tika sacelta pēc Igaunijas Aizsardzības ministrijas bijušā darbinieka, tagad kā ekspertu sevi pozicionējošā Mēlisa Oidsalu publikācijas viņa veidotajā vietnē "The Baltic Sentinel". Oidsalu pirms nedēļas bija publicējis recenziju par Stoltenberga memuāriem, kas savukārt tika izdoti jau teju pirms pusgada, paužot vērtējumu, ka Stoltenbergs 2021. gadā sarunās ar Krieviju esot bijis atvērts diskusijām par karaspēka izvešanu no Austrumeiropas un pat sava veida "buferzonas" izveidi, neiesaistot sarunās Baltijas valstis. 

"Tieši Krievija bija iesniegusi priekšlikumus ierobežot militāro aktivitāti uz Krievijas un NATO robežas. Mans priekšlikums bija rīkot NATO un Krievijas padomes sanāksmi, kurā, protams, piedalītos visi sabiedrotie, tostarp Baltijas valstis un Polija. Mans mērķis bija rast veidus, kā deeskalēt bīstamo situāciju Krievijas militārās klātbūtnes dēļ, par ko informēju arī Lavrovu," paudis Stoltenbergs.

Brīvprātīgo plūsma, kas caur rekrutēšanas centriem papildina Ukrainas Aizsardzības spēku vienības, ir ievērojami samazinājusies. Sabiedrība dzīvo pamiera gaidās, intervijā aģentūrai "Ukrinform" atzinis Ukrainas Bruņoto spēku  Desanta un triecienaspēku komandieris, ģenerālmajors Olehs Apostols.

Atbildot uz jautājumu par rekrutēšanas centru efektivitāti, ģenerālmajors norādīja uz satraucošu tendenci: "Tagad tas [brīvprātīgo pieplūdums] ir daudz mazāks. Cilvēki dzīvo pamiera un uzvaras gaidās, taču mums ir jādomā par to, kā maksimāli novājināt pretinieku un piespiest viņu atteikties no saviem nodomiem. Ja ienaidnieks rīt apstāsies, tas būs lieliski. Bet, ja neapstāsies, mēs tam izrādīsimies nesagatavoti."

Viņš skaidroja, ka cilvēkresursu trūkums tiešā veidā ietekmē situāciju frontē – nav iespējams nodrošināt adekvātu nomaiņu karavīriem pozīcijās, izpaliek rotācija un normāli atvaļinājumi. Tomēr komandieris uzsvēra savu personīgo principu, ka ikvienam militārpersonai ir tiesības uz atvaļinājumu divas reizes gadā.

Ģenerālmajors pauda nožēlu, ka sabiedrība ne līdz galam apzinās, cik būtiska šobrīd ir solidaritāte ar frontē esošajiem karavīriem.

Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova izteiktais ultimāts, pieprasot Ukrainas spēku tūlītēju izvešanu no Doneckas apgabala, demonstrē nevis Krievijas spēku, bet gan tās vājo pozīciju, atzīst Ukrainas militārie eksperti un amatpersonas.

Aprīļa sākumā Peskovs nāca klajā ar paziņojumu, kurā pieprasīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim nekavējoties pieņemt lēmumu par karaspēka izvešanu no Doneckas reģiona. Neilgi pirms tam, 31. martā, Zelenskis atklāja, ka Krievija caur ASV starpniekiem izvirzījusi jaunus termiņus – okupanti plāno ieņemt Donbasu divu mēnešu laikā, tāpēc pieprasa, lai Ukraina spēkus izved labprātīgi, pretējā gadījumā piedraudot ar citiem, vēl smagākiem nosacījumiem.

Ukrainas Bruņoto spēku 429. atsevišķās bezpilota sistēmu brigādes "Ahillejs" komandieris Jurijs Fedorenko šos plānus nosaucis par nerealizējamiem. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas Aizsardzības spēki šobrīd mērķtiecīgi iznīcina ienaidnieka pārspēku, tāpēc Krievijai neizdosies ieņemt Doneckas apgabalu pašu nospraustajos, īsajos termiņos.

Līdzīgu viedokli pauž arī militārais analītiķis un bijušais Ukrainas Drošības dienesta virsnieks Ivans Stupaks. Viņš norāda, ka šādu agresīvu ultimatīvu prasību izvirzīšana par Ukrainas spēku izvešanu no Donbasa liecina par Maskavas politisko un militāro izmisumu, skaidri demonstrējot Krievijas "vājo pozīciju" šajā kara posmā.

Krievijas okupācijas spēkiem ir izdevies pavirzīties uz priekšu Sumu apgabalā, taču vienlaikus Ukrainas aizstāvji ir guvuši panākumus, sekmīgi attīrot no ienaidnieka noteiktas teritorijas Doneckas apgabalā, Pokrovskas virzienā. Par to paziņojusi analītiskā monitoringa grupa "DeepState".

Kā norāda analītiķi, Krievijas karaspēks ir nedaudz pavirzījies uz priekšu Rjasnes ciema apkārtnē. Šī apdzīvotā vieta atrodas Sumu apgabala Krasnopoles pagastā. Pēc jaunākajiem "DeepState" kartes datiem, pats ciems vēl aizvien atrodas Ukrainas Aizsardzības spēku kontrolē un ir atzīmēts kā atbrīvots.

Vienlaikus Ukrainas spēki ir demonstrējuši sekmīgu ofensīvu Doneckas apgabalā. "Aizsardzības spēki ir attīrījuši teritorijas Rodinskes un Nove Šahoves tuvumā," ziņo projekta pārstāvji.

Rodinskes pilsēta atrodas Doneckas apgabala Pokrovskas pilsētas kopienā, un monitoringa kartē tā iezīmēta kā reģions, kurā iepriekš bija iekļuvuši okupantu spēki. Arī Nove Šahoves ciems Pokrovskas rajonā atradies iebrucēju spiediena zonā, kuru tagad ukraiņu karavīriem ir izdevies atspiest atpakaļ.

Piektdien Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevies notriekt vai neitralizēt 541 Krievijas raidītu mērķi – 26 raķetes un 515 dažāda tipa bezpilota lidaparātus, informē Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki.

Krievija īstenojusi kombinētu uzbrukumu kritiskās infrastruktūras objektiem, izmantojot gan trieciendronus, gan gaisā un uz zemes bāzētas raķetes. Fiksēti 11 raķešu un 27 trieciendronu trāpījumi 20 dažādās vietās, savukārt notriekto bezpilota lidaparātu atlūzas nokritušas 22 lokācijās.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko paudis viedokli, ka Krievijas spēku īstenotie gaisa triecieni dienas gaišajā laikā ir apzināta taktika. Pēc viņa teiktā, ienaidnieks mērķtiecīgi plāno kombinētus uzbrukumus ar lielu raķešu un dronu skaitu darbadienās, lai maksimāli palielinātu upuru skaitu civiliedzīvotāju vidū.

Kovaļenko aicina iedzīvotājus pret gaisa trauksmes signāliem izturēties ar vislielāko atbildību un to laikā nekavējoties doties uz drošām patvēruma vietām.