TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES

Biedrība "Latvija 150", kas saistīta ar pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām izveidoto politisko apvienību "Saskaņas centrs", svētdien plkst. 15 plāno piketēt pie Ukrainas vēstniecības pret dronu ielidošanu Latvijā.

Rīgas domē iepriekš uzzināja, ka pikets notiks plkst. 15, Kalpaka bulvārī iepretim Ukrainas vēstniecībai. Pasākuma mērķis esot lūgt Ukrainas valdību nesūtīt dronus uz Latviju. Pieteikumā apgalvots, ka pasākumā piedalīsies 50 cilvēki.

Pilsētas izpilddirektors Jānis Lange bija lūdzis tiesībsargājošās iestādes izvērtēt pieteikumu un sniegt savas rekomendācijas, taču pašvaldības rīcībā neesot nonākusi informācija, kas ļautu pieņemt lēmumu par šī pasākuma ierobežošanu.

Valsts drošības dienestā (VDD) noskaidroja, ka dienesta ieskatā šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos biedrībām ir rūpīgi jāizvērtē publiskos pasākumos plānotie vēstījumi, vienlaikus VDD nav rosinājis Rīgas domei aizliegt konkrētā pasākuma rīkošanu.

Pagājušajā gadā VDD vienā gadījumā aizliedza pasākuma norisi, jo dienesta iegūtā informācija liecināja, ka pasākuma laikā plānots sniegt atbalstu agresorvalstij Krievijai, izplatot pret Latviju vērstus vēstījumus, kuru mērķis ir šķelt sabiedrību, norādīja dienestā.

Ukrainas dienvidos – Oleksandrivkas, Huļajpoles un Orihivas virzienos – ienaidnieks turpina koncentrēt dzīvo spēku, un šobrīd Krievijas karavīru kopskaits tur jau pārsniedz 140 000. Par to paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

"Tikai Oleksandrivkas virzienā vien Krievijas karaspēka grupējums pārsniedz 71 000 karavīru. Aptuveni tikpat lielus spēkus ienaidnieks ir sakopojis arī Huļajpoles un Orihivas virzienos," savā "Facebook" kontā raksta Sirskis.

 Krievija regulāri saskaras ar incidentiem, kad tās iznīcinātāji nejauši nomet vadāmās aviobumbas (KAB) uz pašu valsts vai okupētajām teritorijām. Tas spilgti izgaismo Maskavas problēmas precīzi trāpīt paredzētajiem mērķiem, secinājusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

No 2026. gada sākuma līdz jūnijam Krievijas gaisa spēki savās teritorijās nejauši nometuši vismaz 25 vadāmās aviobumbas. Iepriekšējos gados šādu incidentu skaits bijis vēl lielāks: 2025. gadā fiksēti aptuveni 143 šādi gadījumi, bet 2024. gadā – 165.

Krievija masveida uzbrukumus Ukrainai, izmantojot vadāmās aviobumbas, uzsāka 2023. gadā. Kopš tā laika okupanti ir pakāpeniski kāpinājuši triecienu intensitāti, ikdienā pielietojot arvien vairāk šāda veida munīcijas.

Krievijas bruņotie spēki ir sākuši sistemātiski apšaudīt transporta savienojumus starp Harkivu un Sumiem. Uzbrukumi galvenokārt koncentrēti Bohoduhivas apkārtnē, kas atrodas aptuveni 20 kilometru attālumā no valsts robežas, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks Serhijs Bezkrestnovs.

"Diemžēl loģistikas graušanas nozīmi izprotam ne tikai mēs. Lūgumi autovadītājiem šajā situācijā vienkārši saglabāt piesardzību izklausās bezjēdzīgi – mums ir jādomā, kā rīkoties un ko darīt lietas labā," uzsvēra Bezkrestnovs.

Tjumeņā izcēlies ugunsgrēks vietējā naftas pārstrādes rūpnīcā, kas pieder uzņēmumam "Rusinvest". Tā ir lielākā neatkarīgā naftas pārstrādes rūpnīca Krievijā un vienīgā šāda veida industriālā ražotne Urālu federālajā apgabalā, vēsta izdevums "The Moscow Times".

Saskaņā ar reģiona valdības sniegto informāciju degušas attīrīšanas sistēmas iekārtas. Varasiestādes apgalvo, ka negadījuma cēlonis esot "tehnoloģiskā procesa pārkāpums", bet izskanējušās ziņas par Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu uzņēmumam, kas atrodas aptuveni 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, esot "nepatiesas". Neskatoties uz šiem apgalvojumiem, ugunsgrēkam tika noteikts paaugstināts bīstamības līmenis, un tā dzēšanā iesaistīja 80 glābējus un 23 tehnikas vienības.

Ukraina turpina izvērst pretdronu aizsardzības pasākumus piefrontes reģionos, un šobrīd aizsargāto maršrutu kopējais garums jau pārsniedz 820 kilometrus, sestdien paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs.

Kā norāda ministrs, tikai maija mēnesī vien ar speciāliem aizsargtīkliem aprīkoti vairāk nekā 200 kilometri ceļu, kā arī atjaunoti teju 38 kilometri bojāto posmu. Līdz ar to kopējais drošo maršrutu garums nu jau pārsniedz 820 kilometru atzīmi.

"Paralēli tam piefrontes apgabalos atjaunoti vēl 115,5 kilometri autoceļu. Tas palīdz uzturēt stabilu loģistiku, ātri piegādāt nepieciešamos resursus un evakuēt ievainotos, kā arī garantē drošāku karavīru pārvietošanos pat nemitīgu dronu uzbrukumu draudu apstākļos," uzsvēra Ukrainas aizsardzības resora vadītājs.

Ukrainas bezpilota lidaparāti ir faktiski pārņēmuši ugunskontrolē okupantu stratēģiski svarīgo loģistikas maršrutu okupētajos valsts dienvidos – autoceļu, kas savieno Melitopoli ar Krimas pussalu.

"Īpašo uzdevumu spēku apakšvienības droni iznīcina ienaidnieka tehniku un grauj loģistikas ceļus maršrutā Melitopole–Čonhara. Tā rezultātā jau tagad ir ievērojami apgrūtināta Krievijas armijas apgāde un degvielas piegāde uz pussalu," teikts paziņojumā.

Īpašo uzdevumu spēku pārstāvji arīdzan piebilda, ka "tas ir tikai sākums" un turpinājums ilgi nebūs jāgaida.

Pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka negrasās sūtīt savas valsts karaspēku karot pret Ukrainu. Šādu apgalvojumu diktators izteicis Grodņā, uzstājoties 15. Nacionālo kultūru festivāla atklāšanā, vēsta Baltkrievijas mediji.

"Vai mums tagad svešas gribas vadītiem jādodas karot uz Ukrainu? Vai mēs gribam tur kļūt par lielgabalgaļu? Nē, mēs to nevēlamies," paziņoja Lukašenko.

Baltkrievijas diktators piebilda, ka viņa valsts esot "gatava civilizētam dialogam" ar Ukrainu.

«Mūsu mērķis nav karot. Mēs gribam būt miermīlīga tauta, gribam dzīvot mierā. Mēs vēlamies mieru un nesam to arī citām tautām,» klāstīja diktators.

Tāpat Lukašenko mēģināja iestāstīt, ka Baltkrievija neesot ne agresorvalsts, ne līdzagresors, un apgalvoja, ka Minska darīšot visu iespējamo miera panākšanai.

«Karš ir katastrofa. Karš nekad nedotu mums iespēju pulcēties tā, kā mēs to darām šodien. Mums karš nav vajadzīgs. Uzvarēt mēs varam tikai mierā un miermīlīgā darbā,» izteicās Baltkrievijas līderis.

Vienlaikus viņš nāca klajā ar pretrunīgu paziņojumu par Ukrainas un citu kaimiņvalstu iedzīvotāju "aizsargāšanu". «Es gribu, lai poļi, lietuvieši un ukraiņi mani sadzird. Mēs nevēlamies ar viņiem karot. Tomēr mēs vienmēr esam apņēmības pilni jūs aizsargāt,» paziņoja Lukašenko.

 Ja Krievija izsludinās vēl 300 000 līdz 500 000 cilvēku mobilizāciju, tas kļūs par pagrieziena punktu karā, un šis pavērsiens noteikti nebūs par labu Ukrainai.  brīdina Ukrainas parlamenta deputāts Romāns Kostenko.

Politiķis norādīja, ka okupanti visiem spēkiem centīsies atgūt iniciatīvu kaujas laukā.

"Ja viņi paziņos par 300, 400 vai 500 tūkstošu cilvēku mobilizāciju, tas kļūs par lūzuma punktu šajā karā. Un noteikti ne mūsu labā," atzina deputāts.

Kostenko arī uzsvēra, ka pastāv reāli draudi par Krievijas iespējamu taktisko kodolieroču izmantošanu, lai pārrautu Ukrainas aizsardzības priekšējās līnijas. Deputāts skaidroja, ka šāda veida ieroči var radīt postījumus piecu reiz piecu vai desmit reiz desmit kilometru platībā, kas ienaidniekam būtu pilnīgi pietiekami, lai izrāvuma vietā ievestu savus spēkus. Tādēļ Ukrainas Bruņotajiem spēkiem sava aizsardzība jāplāno un jābūvē, rēķinoties ar šādu pavērsienu.

Lielākais izaicinājums Ukrainai pašlaik ir privāto investīciju piesaistīšana, jo ar citu valstu un Eiropas Savienības atbalstu vien nebūs pietiekami, lai nodrošinātu Ukrainas ekonomikas darbu kara laikā un atjaunošanu pēc tā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) biznesa foruma Rīgā diskusijā, kas bija veltīta Ukrainas atjaunošanai, atzina Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko.

Arī ERAB prezidente Odile Reno-Baso uzsvēra, ka tādām institūcijām kā ERAB ir jāturpina investēt Ukrainā, lai papildinātu atbalstu, ko sniedz citu valstu valdības. Tostarp svarīgi ir sekmēt arī Ukrainas finanšu sektora darbu, lai tas tālāk varētu atbalstīt tautsaimniecības nozares.