TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu

Krievijas armija Donbasā cenšas atgriezties pie kombinētiem uzbrukumiem, kuros aktīvi iesaista smago bruņutehniku un tā dēvēto „lielgabalu gaļu”. Uz to norāda militāri politiskais eksperts Dmitro Sņegirjovs.

„Acīmredzami tas ir tīri politisks lēmums – maksimāli palielināt sadursmju skaitu Pokrovskas virzienā. Krievijas diktatoram iekšējam tirgum ir jāpārdod kaut kādas tā dēvētās uzvaras. Tāpēc, visticamāk, atkal tiks plaši izmantota „lielgabalgaļas triecienu” jeb tā dēvēto banzai uzbrukumu taktika, mēģinot ar kvantitāti pārraut ukraiņu aizstāvju pozīcijas,” uzskata analītiķis.

Eksperts skaidroja, ka iepriekš pretinieks galvenokārt paļāvās uz mazām kājnieku trieciena grupām, taču patlaban vērojamas krasas pārmaiņas – pāreja uz jauktiem uzbrukumiem ar lielu smagā bruņojuma piesaisti. Turklāt Krievijas komandierus nemulsina fakts, ka bruņutehnika bieži tiek iznīcināta, vēl pirms tā sasniegusi frontes pirmo līniju.

Krievijas diktatora Vladimira Putina tuvākajā lokā pastāv reāls apvērsuma risks, un Kremļa saimnieks to skaidri apzinās, intervijā ukraiņu žurnālistam Vasilijam Golovanovam videoplatformā „YouTube” paziņojis politisko tehnoloģiju eksperts Mihails Šeitelmans.

Eksperts pieļāva, ka par nākamo „otro Prigožinu” varētu kļūt bijušais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, taču vienlaikus norādīja, ka scenārijus par Putina gāšanu varētu apsvērt daudz plašāks personu loks no Krievijas prezidenta tiešās elites.

Šeitelmans vērsa uzmanību uz to, ka Krievijā patlaban saasinās iekšējās pretrunas, par ko liecina publiskas pret Putinu vērstas retorikas parādīšanās dažādās sabiedrības grupās, tostarp starp tā dēvētās stingrās līnijas piekritējiem.

Pēc analītiķa vērtējuma, pēdējā laikā Krievijā ieviestie drastiskie drošības pasākumi ir saistīti nevis ar ārējiem draudiem, bet gan tieši ar iekšējiem riskiem, kas briest pašā politiskajā elitē. Viņš arī atsevišķi izcēla tendenci, ka valstī arvien pamanāmāki kļūst kritiski paziņojumi pašreizējās varas virzienā, kurus atļaujas izteikt pat prokarojošo aprindu pārstāvji.

Krievijas karš pret Ukrainu sniedz Pekinai unikālu iespēju reālos kaujas apstākļos testēt savas jaunākās tehnoloģijas un militāros izstrādājumus, tāpēc Ķīna nav ieinteresēta tūlītējā konflikta izbeigšanā. Tāpat Pekina izmanto situāciju, lai ekonomiski pakļautu Krieviju, intervijā „Ukrainas Radio” paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku 429. atsevišķās bezpilota sistēmu brigādes „Ahillejs” komandieris Jurijs Fedorenko.

Komentējot neseno ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sī Dzjiņpina tikšanos, virsnieks pauda skepsi, ka abas lielvalstis būtu nopietni apspriedušas kara izbeigšanu. Pēc Fedorenko teiktā, Ķīna patlaban gūst milzīgu labumu no karadarbības Ukrainā, jo tā kalpo par poligonu Pekinas militārajai industrijai.

„Ķīna tehnoloģiskā ziņā ir ļoti spēcīga, un tai ir nepieciešams kaut kur testēt visu saražoto bruņojumu. Atgriezenisko saiti no Ukrainas viņi saņem nevis oficiālā starpvalstu līmenī, bet gan tehnisku risinājumu veidā, kad mēs iepērkam komponentes droni sistēmām. Viņi analizē, kādā daudzumā un kādiem mērķiem tās tiek izmantotas. Turklāt Ķīnai ir tiešais tirgus – Krievijas Federācija, kurai tiek sūtīta gan tehniskā dokumentācija, gan gatavā produkcija,” skaidroja komandieris.

Tāpat Fedorenko uzsvēra, ka Pekina ir ieinteresēta Krievijas kā novājinātas valsts pastāvēšanā, lai turpinātu tās dabas resursu izmantošanu. „Viņi uz 99 gadiem ir iznomājuši milzīgas Krievijas teritorijas. Šī zeme faktiski vairs nepieder Krievijai. Tā tiks maksimāli integrēta Ķīnas sabiedrībā un nākotnē kļūs par Pekinas aktīvās aizsardzības zonu. Papildus tam tie ir lēti resursi: meži, Sibīrijas zelts, sudrabs, urāns un nafta,” norādīja virsnieks, piebilstot, ka Ķīna turpinās nodrošināt Maskavu ar „tehnoloģisko dopingu”, lai tā spētu turpināt karu.

Tomēr komandieris pieļāva, ka situācija var mainīties, ja Ukraina ar dronu un raķešu triecieniem spēs nodarīt Krievijai stratēģiskus zaudējumus aizmugurē. Krievijas sabrukuma gadījumā Ķīna ātri pārorientētos – pārņemtu iznomātās teritorijas un pēc tam censtos attīstīt pragmatiskas ekonomiskās attiecības gan ar Ukrainu, gan Eiropas Savienību.

Ukraina naktī uz svētdienu veikusi dronu triecienu Maskavai un Maskavas apgabalam, kas bijis viens no lielākajiem kopš Krievijas izvērstā pilna mēroga kara sākuma, vēsta "Radio Brīvība".

Varasiestādes ziņo par trim bojāgājušajiem un vairāk nekā desmit ievainotajiem, un vairākās vietās, arī Šeremetjevas starptautiskajā lidostā, pēc dronu triecieniem un atlūzu nogāšanās izcēlušies ugunsgrēki.

Zeļenogradā, kas administratīvi ietilpst Maskavā, triecienā cietis tehniskais parks "Elma", platformā "Telegram" vēsta kanāls "Astra".

Šeremetjevas lidostas teritorijā izcēlās ugunsgrēks. Atlūzas nokritušas tālu no termināļa ēkas.

Atlikta vai pārcelta vairāk nekā 100 lidmašīnu ielidošana un 100 izlidošana, vēsta tīmekļa medijs RBK.

Arī Vnukovas lidostā atcelti vai atlikti aptuveni 100 reisi.

Maskavas apgabalā dronu triecienos cietušas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, arī Himkos, Istrā un Krasnogorskā, kā arī pašā pašā Maskavā Mihailova ielā.

Kā vēsta varasiestādes, Maskavas apgabalā dronu triecienos dzīvību zaudējuši trīs cilvēki - viens Himkos un divi Mitiščos.

Zeļenogradā noticis arī dronu trieciens naftas pārstrādes rūpnīcai.

Sprādzieni bija dzirdami arī Maskavas centrā.

Maskavas apgabalā veikts trieciens Solņečnogorskas naftas pārkraušanas stacijai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadītajā nedēļā brīdināja, ka Ukraina noteikti atbildēs uz 13. un 14. maija Krievijas masveida dronu un raķešu triecieniem. To gaitā Kijivā tika nogalināti vairāk nekā 20 cilvēki.

Krievijas militārā agresija no Baltkrievijas teritorijas kļūs par reālu apdraudējumu tikai tad, kad pie Ukrainas robežas tiks sakopots vismaz 15 000 karavīru liels militārais grupējums. Patlaban šis frontes virziens ir relatīvi drošs, un situācija tajā nevar mainīties vienas nakts laikā, intervijā  paziņojis Ukrainas militārais analītiķis Ivans Stupaks.

Komentējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska paziņojumu par Maskavas mēģinājumiem ievilkt Baltkrieviju karā, Stupaks uzsvēra, ka pašlaik kaimiņvalsts teritorijā nav izvietots Krievijas uzbrukuma grupējums.

„Pēc mana vērtējuma, minimālais Krievijas karavīru skaits, kas varētu radīt draudus Ukrainai un ko sāktu pulcēt pie robežām, ir aptuveni 5000. Ja šis skaitlis ir mazāks vai vienāds, uzskatu, ka apdraudējuma noteikti nav. 5000 cilvēku – tas [šādā karā] nav nekas. Taču, kad tur savācas 15 000 līdz 20 000, tad gan ir pamats celt trauksmi, jo tas patiešām ir milzīgs spēks,” skaidroja eksperts.

Analītiķis atgādināja, ka 2022. gadā Kijivas apgabalā no Baltkrievijas teritorijas ielauzās aptuveni 46 000 līdz 47 000 Krievijas karavīru. Pagaidām šāda spēku koncentrācija Baltkrievijā noteikti nav vērojama.

Vienlaikus Stupaks vērsa uzmanību uz to, ka jauna trieciengrupējuma izveidošana nevarētu palikt nepamanīta. „Lai pārsviestu šādu cilvēku daudzumu, ir nepieciešami vairāki mēneši. Pirms pilna mēroga iebrukuma krievi savu karaspēku uz Baltkrieviju pārvietoja, šķiet, pusgadu. Pēc tam sekoja noteikti treniņi un vienību sadarbības atstrādāšana. Tas nenotiek viena mēneša laikā,” viņš uzsvēra.

Okupētajā Krimā sestdien, 16. maijā, uz gandrīz 11 stundām tika pilnībā slēgta satiksme pa Krimas tiltu virzienā no Kerčas uz Krievijas teritoriju. Lai gan okupācijas varasiestādes slēgšanas iemeslus oficiāli neatklāj, incidents sakritis ar masveida bezpilota lidaparātu uzbrukumu reģionam.

Atsaucoties uz Krievijas propagandas aģentūru „RIA Novosti”, satiksmes ierobežojumi tikuši ieviesti „drošības apsvērumu dēļ”.

Tilta bloķēšanas dēļ tika aizkavēti 12 pasažieru vilcieni. Atsevišķi vilcienu sastāvi dīkstāvē pavadīja pat septiņas līdz astoņas stundas, līdz sestdien ap plkst. 13.00 satiksme beidzot tika atjaunota.

Lai gan tilta slēgšanas tiešie cēloņi oficiāli netiek komentēti, Krievijas Aizsardzības ministrija iepriekš paziņoja, ka naktī uz sestdienu un rīta stundās Krievijas teritorijai, tostarp okupētajai Krimai, uzbrucis 151 bezpilota lidaparāts. Tiek pieļauts, ka satiksmes apturēšana bijusi tieši saistīta ar Ukrainas bruņoto spēku mēģinājumiem dot triecienu šim stratēģiski un loģistiski svarīgajam objektam.

Pēc 14. maija naktī notikušā masveida uzbrukuma Ukrainai atrasti vairāki trieciendroni, kas nesuši pa trim konteineriem ar kasešu lādiņiem, ziņo „Telegram” kanāls „єРадар”.

Tiek norādīts, ka lidojuma laikā šādi bezpilota lidaparāti var nomest lādiņu konteinerus jebkurā vietā savā lidojuma maršrutā.

Līdz ar to okupācijas spēki varēja mērķēt ne tikai uz lielajām pilsētām, bet arī uz laukiem, radot nāves briesmas tur strādājošajiem lauksaimniekiem.

„Vēršamies pie visiem: noteikti aprunājieties ar saviem bērniem, lai viņi nekādā gadījumā neaiztiktu un neceltu no zemes nepazīstamus priekšmetus! Īpaši tad, ja pār jūsu pilsētu ir lidojis drons, kas varētu būt nometis munīcijas konteineru,” brīdina kanāla veidotāji.

 Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 287 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 279 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti astoņu trieciendronu trāpījumi septiņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēks naktī veicis triecienus Dņipro un Sumiem, pavēstīja vietējās amatpersonas.

Sumi naktī pakļauti masīvam dronu triecienam, sociālajos tīklos pavēstīja pilsētas mēra pienākumu izpildītājs Artems Kobzars.

Noticis uzbrukums Dņipro, un pilsētā vairākās vietās izraisījušies ugunsgrēki, pavēstīja Dņipropetrovskas apgabala administrācijas vadītājs Oleksands Hanža.

Okupētajā Olešku pilsētā, kas atrodas Dņepras kreisajā krastā iepretim Hersonai, aizvadītajā ziemā un pavasarī vietējie iedzīvotāji masveidā miruši no sala un bada. Pilsēta ir faktiski bloķēta kopš pagājušā gada decembra, paziņojusi Olešku pilsētas militārās administrācijas vadītāja Tetjana Hasanenko.

Intervijā "Radio Brīvība" projektam „Krim.Realii” Hasanenko norādīja, ka pilsētā ir pilnībā iznīcināta komunālā infrastruktūra, taču situāciju kritisku padara pārtikas un medikamentu trūkums – tie Oleškos vienkārši netiek piegādāti.

„Man ir zināms, ka pat miltus pārdeva glāzēm, un tie maksāja diezgan dārgi. Taču naudas pilsētā faktiski nav – pat tos nosacītos sociālos pabalstus, ko solīja okupanti, saņemt ir teju neiespējami. Lai noformētu palīdzību, jādodas uz Skadovsku, bet šis ceļš tika nemitīgi apšaudīts vēl pirms ziemas, un uz tā pastāvīgi gāja bojā cilvēki,” stāstīja Hasanenko.

Amatpersona uzsvēra, ka Krievijas spēki ne vien ignorē Ženēvas konvencijas prasības par civiliedzīvotāju apgādi, bet rīkojas tieši pretēji – ar varu atņem pēdējos pārtikas krājumus. „Ir zināmi gadījumi, kad cilvēki zaudēja dzīvību, cenšoties nosargāt savus produktus. Šie nelieši mēģināja atņemt ēdienu un atņēma dzīvību ikvienam, kurš vienkārši mēģināja viņiem liegt pieeju pagrabam, kur glabājās pēdējie izdzīvošanai atlikušie krājumi,” viņa piebilda.

Šo informāciju izdevumam apstiprinājusi arī Ukrainas žurnāliste Marija Semenčenko, kurai Oleškos uzturas radinieki. „Bija gadījums, kad pie kāda vīrieša ieradās okupanti un atrada nedaudz pārtikas. Viņu sita ar automāta laidi un izvilka uz ielas, taču, izdzirdot drona skaņu, uzbrucēji viņu pameta un aizbēga,” pastāstīja žurnāliste.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nolēmusi nepagarināt īpašo atļauju, kas uz laiku izņēma no sankciju saraksta atsevišķus Krievijas naftas veidus. Šāds lēmums pieņemts saspringtas situācijas apstākļos pasaules enerģētikas tirgū un straujā degvielas cenu kāpuma fonā, ziņo aģentūra „Bloomberg”.

Šī atvieglojuma termiņa beigas faktiski noslēdz īso periodu, kura laikā Vašingtona atļāva iepirkt noteiktus Krievijas jēlnaftas apjomus, kas iepriekš bija pakļauti embargo. ASV iestādes šādus īstermiņa izņēmumus bija izdevušas divas reizes – martā un aprīlī –, taču tie attiecās ekskluzīvi uz to naftu, kas jau bija iekrauta tankkuģos. Pēdējās izsniegtās licences derīguma termiņš oficiāli noslēdzās 16. maijā.

Iepriekšējie Baltā nama soļi sankciju spiediena mazināšanai izraisīja domstarpības Rietumu partneru starpā. Eiropas sabiedrotie aktīvi kritizēja šos ASV administrācijas pasākumus, uzsverot, ka sankcijām ir jāpaliek stingrām, lai pilnībā atņemtu Maskavai ienākumus no energoresursu tirdzniecības un liegtu tai iespēju turpināt finansēt karu pret Ukrainu.