TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina ar tālas darbības droniem uzbrukusi Ļeņingradas apgabalam
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Čeļabinskas Centrālā rajona tiesa aizliegusi Krievijā izplatīt dokumentālo filmu "Mr. Nobody Against Putin" ("Misters Neviens pret Putinu"), no tiesas zāles ziņo neatkarīgā tīmekļa izdevuma "Mediazona" žurnālists.
Prokuratūra lūdza tiesu liegt pieeju filmai "nenoteikta personu loka interesēs" trīs adresēs - "VK-video", "Yandex.kz" un "Motion Video", ziņo "Mediazona".
Kamēr Amerikas Savienotās Valstis un Donalds Tramps koncentrējas uz karadarbību Tuvajos Austrumos, krieviem rodas iespējas uzsākt militāras darbības pret NATO Baltijas valstīs. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas droni naktī uz 26. martu uzbruka vienai no Krievijas lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām. Uzbrukumam tika pakļauta rūpnīca "Kirišinefteorgsintez" atrodas Kirišu pilsētā, Ļeņingradas apgabalā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 26, 2026
Kuģis pārvadāja jēlnaftu no Krievijas.
Source: https://t.co/cMeAkJC61G
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 26, 2026
Krievijas mediji ziņo, ka Ņujorkas Dž. F. Kenedija lidostā ir nolaidusies īpašā "Rossija" (Il-96) lidmašīna, kurā atradās Krievijas parlamenta delegācija. Delegācija, visticamāk, rīkos tikšanās ar amerikāņu kongresmeņiem par dialoga atjaunošanu starp Krieviju un ASV, pēc tam tā varētu doties uz Vašingtonu.
❗️Russian media are reporting that a plane from the special detachment "Rossiya" (Il-96) carrying a Russian parliamentary delegation has landed at New York's JFK airport. The delegation is likely to hold meetings with American congressmen on restoring dialogue between Russia and… pic.twitter.com/K7sOJ020aD
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 25, 2026
Ugunsgrēka apmērs liecina par nopietniem postījumiem. Jauni videoieraksti liecina, ka Ukrainas dronu trieciena sekas ir ievērojami smagākas nekā sākotnēji tika lēsts.
Tiešsaistē publicēti jauni fotoattēli un video par milzīgu ugunsgrēku Ustjlugas naftas terminālī Ļeņingradas apgabalā. Videoierakstā redzams, ka horizonts ir pilnībā pārņemts ar liesmām un gaisā desmitiem un simtiem metru augstumā paceļas biezi, melni dūmi. Vizuālās norādes liecina, ka ugunsgrēks ir pārņēmis ievērojamu ostas infrastruktūras daļu, tostarp tankkuģu piestātnes zonu un degvielas uzglabāšanas iekārtas. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas uzbrukumu un Krievijas "ēnu flotes" tankkuģu aizturēšanas dēļ uz laiku apturēti vismaz 40% Krievijas naftas eksporta jaudu, aplēsusi ziņu aģentūra "Reuters".
"Tie ir nopietnākie naftas piegāžu pārtraukumi Krievijas modernajā vēsturē, un tas notika tieši tad, kad naftas cenas sasniedza 100 dolāru par barelu Irānas kara dēļ," norāda "Reuters".
Aģentūra uzskata, ka naftas pārvadājumi caur abām Baltijas jūras eksporta ostām - Primorsku un Ustjlugu - ir pārtraukti. Melnās jūras eksporta ostā Novorosijskā pārvadājumi esot mazāki par plānoto līmeni. Martā visām trim ostām uzbruka Ukrainas droni.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 292 170 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1210 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 807 tankus, 24 278 bruņutransportierus, 38 795 lielgabalus un mīnmetējus, 1698 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1337 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 198 352 bezpilota lidaparātus, 4491 spārnoto raķeti, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 85 151 automobili un autocisternu, kā arī 4100 specializētās tehnikas vienības.
Vācija un Austrālija vienojušās padziļināt militāro sadarbību, tostarp plāno izstrādāt kosmosā bāzētu agrīnās brīdināšanas sistēmu, ceturtdien paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Pistoriuss un viņa Austrālijas kolēģis Ričards Marless arī plāno izstrādāt vienošanos, kas vienkāršotu un formalizētu karavīru izvietošanu, vienlaikus pastiprinot sadarbību aizsardzības nozarē.
Vācijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka ciešāka sadarbība aizsardzības jomā ir būtiska, norādot uz apgādes problēmām, ko izgaismojis karš Tuvajos Austrumos, jo īpaši munīcijas un pretgaisa aizsardzības jomās.
Ukraina risina sarunas par partnerību bruņojuma jomā ar Persijas līča valstīm, trešdien paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskis savā vakara videouzrunā sacīja, ka šīm valstīm, kas iesaistītas bruņotajā konfliktā ar Irānu, ļoti interesē Ukrainas erudīcija cīņā pret dronu uzbrukumiem.
"Ukraina piedāvā abpusēji izdevīgu partnerību: mēs varam stiprināt tos, kas var stiprināt mūs," sacīja Zelenskis.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
