TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Iespējams, Krievijas dronu spēkus komandēs cilvēks bez militāras izglītības, toties ar iesauku "Jura Klozetpods"

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka diplomātiskie centieni izbeigt karu Ukrainā ir noslēguma stadijā, savā rezidencē "Mar-a-Lago" ASV Floridas štatā uzņemot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

"Es domāju, ka mēs esam sarunu noslēguma stadijā, un mēs redzēsim. Pretējā gadījumā tas turpināsies ilgi," sacīja Tramps, piebilstot, ka viņam nav noteikts procesa termiņš.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka viņam bijusi produktīva telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu īsi pirms tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

"Man tikko bija ļoti laba un produktīva telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Putinu," Tramps paziņoja savā sociālajā platformā "Truth Social".

Krievija pašlaik nespēj izveidot stratēģiskās rezerves, un tāpēc nākamajā gadā būs spiesta virzīties lēni un ar lielām izmaksām gar frontes līnijām, liecina 27. decembra analītiķu novērtējums no Kara pētījumu institūta (ISW).

Ukraina un Krievija ir vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas atomelektrostacijas, kas ļāvis sākt remontdarbus elektropārvades līnijā pie atomelektrostacijas, paziņoja ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi.

"Grosi pateicas abām pusēm par vienošanos par šo jauno pagaidu "klusuma logu", lai atsāktu elektroenerģijas pārvadi starp Zaporižjas AES sadales stacijām un Zaporižjas termoelektrostaciju, kas veicinās kodoldrošības uzlabošanu," sociālajā tīklā "X" raksta IAEA.

Ukrainas droni atkal uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcai Sizraņā, Krievijas Samaras apgabalā, pēc kā izcēlies ugunsgrēks, teikts Ukrainas ģenerālštāba paziņojumā.

"Krievijas agresora militārā un ekonomiskā potenciāla samazināšanas nolūkā naktī uz 28. decembri Ukrainas aizsardzības spēku vienības trāpīja pa Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcu Samaras apgabalā," norādīts paziņojumā.

Tika fiksēts bezpilota lidaparātu trieciens rūpnīcas teritorijā ar tam sekojošu ugunsgrēku.

Kā norādīts paziņojumā, šī uzņēmuma pārstrādes apjoms gadā ir no septiņiem līdz 8,9 miljoniem tonnu naftas.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā aģentūrai TASS paziņojis, ka Maskava neredz Ukrainas gatavību "konstruktīvām sarunām", vienlaikus draudot, ka iespējamie Eiropas miera uzturētāji Ukrainā kļūs par Krievijas armijas "likumīgu mērķi".

Lavrovs apgalvoja, ka Ukrainas bruņotie spēki mēģina mainīt situāciju frontē, taču uzsvēra, ka "stratēģiskā iniciatīva pieder Krievijas armijai".

Ministrs asi kritizēja Eiropas valstis, norādot, ka tās gatavojas karam ar Krieviju. Pēc viņa vārdiem, līdz ar Donalda Trampa nākšanu pie varas ASV parādījusies cerība uz mieru, taču tagad tieši "Eiropa un Eiropas Savienība kļuvušas par galveno šķērsli mieram".

Krievijas ārlietu resora vadītājs piedraudēja Eiropai ar "iznīcinošu atbildes triecienu" iespējamā uzbrukuma gadījumā, taču tūlītēji noliedza jebkādus Krievijas agresijas plānus pret citām valstīm, aicinot "nesaprātīgos politiķus" nebaidīties no Krievijas uzbrukuma.

Ņemot vērā Krievijas karaspēka "mentalitāti" un tieksmi uz zīmīgiem datumiem, pastāv augsta iespējamība, ka 31. decembrī vai 1. janvārī Ukraina var piedzīvot masīvu gaisa uzbrukumu, uzskata militārais apskatnieks, atvaļinātais majors Aleksejs Hetmans.

Eksperts norādīja, ka Krievija, visticamāk, mēģinās "apsveikt" ukraiņus svētkos. "Ņemot vērā krievu mentalitāti, pilnīgi iespējams, ka Jaunajā gadā – vai nu uzreiz 1. janvārī, vai 31. decembrī – viņi mēģinās "nodot" savu "apsveikumu"," brīdināja Hetmans.

Analizējot pretinieka spējas, eksperts norādīja, ka Krievija spēj saražot vairāk nekā 100 raķešu mēnesī un aptuveni 250 trieciendronus "Shahed" diennaktī, turklāt šo skaitu plānots palielināt līdz 500. Šādi resursi ļauj veikt masīvus uzbrukumus, līdzīgus nesenajiem triecieniem Kijivai, vismaz reizi vai divas reizes nedēļā.

Ja pašreizējie diplomātiskie centieni novedīs pie karadarbības pārtraukšanas, tas nemainīs Krievijas sākotnējos mērķus, tādēļ Ukrainai iespējamā pamiera laikā ir nopietni jāgatavojas "otrajai kārtai", atzina 225. atsevišķā trieciena pulka komandieris Olehs Širjajevs.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas spēki nav sasnieguši savus sākotnējos mērķus, tādēļ jebkuru pauzi izmantos spēku atjaunošanai un sagatavošanās darbiem.

Širjajevs vērsa uzmanību uz bīstamu tendenci pretinieka rindās. Lai gan Krievijas augstākā militārā vadība tiek vērtēta kritiski, vidējā līmeņa virsnieki un brigāžu komandieri karā ir guvuši nopietnu pieredzi. Ja šie virsnieki pakāpsies pa karjeras kāpnēm un reformēs armiju, tas radīs ievērojamus draudus Ukrainai nākotnē.

Militārpersona atzina, ka pašlaik Ukrainas armijai trūkst personālsastāva, tādēļ nepieciešams pielāgoties, kaujas laukā plašāk ieviešot bezpilota sistēmas un robotizētas platformas. Vienlaikus Širjajevs uzsvēra, ka Ukrainas stratēģiskajam mērķim jāpaliek nemainīgam – 1991. gada robežu atjaunošanai.

Lai sagatavotos iespējamajam "otrajajam raundam", komandieris aicināja izmantot Rietumu partneru finansējumu armijas izbūvei, karavīru sociālo garantiju nodrošināšanai un spēcīgu aizsardzības līniju izveidei.

 Krievijas bruņotie spēki pagaidām nespēj izveidot stratēģisko rezervi, tāpēc nākamgad, visticamāk, tiem būs jārīkojas lēni, līdzšinējā tempā un apjomā, prognozē ASV bāzētais Kara pētījumu institūts (ISW).

Analītiķi norāda, ka Krievija gatavojas iesaukt vairāk rezervistu, mēģinot izveidot stratēģisko rezervi, ņemot vērā pastāvīgi augsto upuru skaitu Ukrainā.

"Krievijas spēki pašlaik uztur pietiekamu papildinājumu līmeni, lai aizstātu zaudējumus, bet nevar izveidot pietiekami lielas rezerves, lai varētu aizstāt frontes līniju, nepārvietojot personālu no citām teritorijām. Prasības atvilkt rezerves no dažām frontes daļām, lai koncentrētos uz operatīvi svarīgiem uzdevumiem, bieži noved pie tā, ka Krievijas flangos trūkst personāla, kas rada neaizsargātību, dažkārt ļaujot Ukrainas spēkiem veikt pretuzbrukumu un atgūt teritoriju," norāda ISW.

ISW atgādina, ka Ukrainas karaspēkam nesen ir izdevies atgūt teritorijas uz ziemeļiem no Huļaipoles un atbrīvot no okupantiem ievērojamu zemes daļu Dobropiļas virzienā. Tajā pašā laikā Ukrainas veiktā Kupjanskas atbrīvošana kļuva iespējama arī tāpēc, ka Krievijas karaspēks koncentrējās citviet gar frontes līniju un šajā apgabalā nebija gatavu Krievijas operatīvo rezervju.

Krievijas spēki pašlaik nespēj atvērt jaunu fronti un paplašināt nesen ierobežotos pārrobežu uzbrukumus Sumu un Harkivas apgabalos. Krievijas pieejamo spēku ierobežotība, pretstatā tās vispārējam skaitliskajam pārsvaram iedzīvotāju skaita ziņā, ir nopietns ierobežojums Krievijas operācijām, un, visticamāk, tāds tas saglabāsies arī nākamgad, uzskata analītiķi.

Viņi prognozē, ka krievu spēki, visticamāk, 2026. gadā būtiski nemainīs virzīšanās tempu un apjomu gar frontes līniju, ja atbalsts Ukrainai turpināsies pašreizējā līmenī.

"Krievijas karaspēka virzīšanās apjomu un tempu ierobežo ne tikai mobilizētā militārā personāla trūkums, bet arī tas, ka Krievijas Aizsardzības ministrija ir optimizējusi Krievijas bruņotos spēkus pozīciju karam, tā vietā, lai koncentrētos uz manevrēšanas kara atjaunošanu. Krievijas bruņotie spēki pašlaik nespēj veikt manevrēšanas karu tādā mērogā, kāds nepieciešams ātrai virzīšanai operācijas līmenī. Krievijas bruņotie spēki pašlaik nespēj novērst nevienu no faktoriem, kas apgrūtina to spēju ātri pārvietoties vai būtiski palielināt pašreizējos pārvietošanās tempus," rezumē ISW.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien pirms svētdien paredzētās tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu apspriedies ar sabiedrotajiem, saņemot atkārtotus atbalsta apliecinājumus.

Apstājoties Kanādā ceļā uz Floridu, dodoties uz tikšanos ar Trampu, Ukrainas prezidents vispirms runāja ar Kanādas premjerministru Marku Kārniju.

Pēc tam konferences zvanā viņš informēja Eiropas Savienības (ES), NATO un Eiropas valstu līderus, kuri, pēc Vācijas kanclera Frīdriha Merca teiktā, sniedza viņam pilnīgu atbalstu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena sociālajos tīklos paziņoja, ka viņi atzinīgi vērtē "taisnīgu un ilgstošu mieru, kas saglabā Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti".

Zelenskis sacīja, ka Krievijas uzbrukumi liecina, ka Maskavai nav nodoma izbeigt 2022. gada februārī sākto iebrukumu, kurā ir nogalināti desmitiem tūkstošu cilvēku.

Naktī uz sestdienu bezpilota lidaparātu un raķešu apšaudē, kas aptuveni desmit stundas bija vērsta pret Kijivu, gāja bojā divi cilvēki, vairāki desmiti tika ievainoti un vairāk nekā miljonam apgabala iedzīvotāju tika pārtraukta elektrības piegāde un apkure zemā temperatūrā, paziņoja Ukrainas varas iestādes.

Zelenskis sacīja, ka uz galvaspilsētu un tās apkārtējo reģionu raidīti aptuveni 500 dronu un 40 raķetes.

"Krievijas pārstāvji iesaistās garās sarunās, bet patiesībā viņu vietā runā "Kinžal" un "Shahed"," viņš teica.

"Viņi nevēlas izbeigt karu un cenšas izmantot katru iespēju, lai Ukrainai sagādātu vēl lielākas ciešanas," viņš piebilda.

Baltais nams pavēstīja, ka Trampa un Zelenska tikšanās paredzēta plkst. 13 (plkst. 20 pēc Latvijas laika), un tās mērķis ir turpināt diskusijas par centieniem izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu.

Par to, ka nedēļas nogalē gaidāma tikšanās ar Trampu, Zelenskis izteicās jau piektdien.

Jaunākajā ASV un Ukrainas sarunu kārtā tika izstrādāts 20 punktu plāns Krievijas agresijas kara izbeigšanai, kas ir nosūtīts Maskavai.

"Mēs apspriedīsim šos dokumentus, drošības garantijas," par ASV Floridas štatā, kur atrodas Trampa rezidence "Mar-a-Lago", gaidāmajām sarunām žurnālistiem piektdien sacīja Ukrainas prezidents.

"Runājot par jutīgiem jautājumiem, mēs apspriedīsim Donbasu un Zaporižjas atomelektrostaciju, un mēs noteikti apspriedīsim arī citus jautājumus," viņš piebilda.

Zelenskis šonedēļ sacīja, ka starp Kijivu un Vašingtonu joprojām pastāv domstarpības par šiem diviem jautājumiem.

Neraugoties uz to, Ukraina jaunākajā plānā panāca zināmas piekāpšanās, kas paredz iesaldēt frontes līniju un atcelt prasību, ka Kijivai juridiski jāatsakās no sava pieteikuma pievienoties NATO, sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents arī norādīja, ka šis plāns paver ceļu galu galā atvilkt savu karaspēku no Doneckas apgabala valsts austrumos un izveidot demilitarizētu zonu, lai gan iepriekš Kijiva nav vēlējusies tādu ierosinājumu pieņemt.