TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu

Helsinku lidosta piektdien uz trim stundām bija apturējusi gaisa satiksmi sakarā ar brīdinājumu par iespējamu dronu, paziņoja amatpersonas. Lidosta apturēja gaisa satiksmi no plkst. 4.00 līdz plkst. 7.00 pēc tam, kad drošības iestādes izsludināja brīdinājumu par apdraudējumu dienvidu Ūsimā reģionā saistībā ar iespējamu drona atrašanos šajā teritorijā. Vairāk lasi šeit.

"Mēs esam šokā! Mēs to pat nevaram aprakstīt!" – no Krievjas gūsta atbrīvoto Ukrainas aizstāvju pirmās emocijas.

Jaunākajam atbrīvotajam ir 21 gads, vecākajam – 62. Divi no atbrīvotajiem karagūstekņiem svin dzimšanas dienas: viņiem paliek 40 un 36 gadi.

Zelenskis Kijivā apmeklējis Krievijas raķešu triecienā iznīcinātās dzīvojamās ēkas vietu un godinājis upurus.

"Pasaulei ir jāatceras cena, ko Ukraina maksā katru dienu, lai Krievijas agresija neizplatītos uz citām valstīm. Mūžīga piemiņa ikvienam cilvēkam, kura dzīvību atņēma Krievija."

205 ukraiņi ir mājās. Šodien no Krievijas gūsta atgriežas Ukrainas Bruņoto spēku (ZSU), Nacionālās gvardes un Valsts robežsardzes dienesta (DPSU) karavīri. Šis ir pirmais posms apmaiņai "1000 pret 1000", norāda Zelenskis.

Krievijas diktators Vladimirs Putins plāno 20. maijā doties vizītē uz Pekinu - tikai dažas dienas pēc tam, kad Ķīnu apmeklējis ASV prezidents Donalds Tramps, ziņo laikraksts "South China Morning Post", atsaucoties uz avotiem.

Kā norāda izdevums, Putina vizīte ilgs tikai vienu dienu un tiek uzskatīta par "rutīnas sastāvdaļu" Maskavas un Pekinas attiecībās. Avoti norāda, ka vizīti, visticamāk, nepavadīs plašas ceremonijas vai militāras parādes.

Paredzams, ka tas būs Putina pirmais ārzemju ceļojums 2026. gadā.

Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 141 dronu un sešām raķetēm, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

130 dronus un vienu pretkuģu raķeti izdevās notriekt vai neitralizēt. Vēl piecas pretradaru raķetes nesasniedza savus mērķus.

Fiksēti septiņu trieciendronu trāpījumi sešās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka gaisa triecienā Kijivai ceturtdien nogalināti vismaz 24 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni, piektdienas rītā ziņoja Valsts ārkārtas situāciju dienests.

Vairākas stundas ilgā trieciena laikā tika ievainoti 47 cilvēki, glābējiem no gruvešiem izdevies atbrīvot 30 cilvēkus.

Galvaspilsētas Darnicas rajonā daļēji sagrauta daudzstāvu dzīvojamā māja, iznīcinot 18 dzīvokļus. Pēc Ukrainas varasiestāžu datiem, mājai trāpījusi spārnotā raķete H-101.

Zem sagrautās ēkas drupām var atrasties cilvēki, brīdināja ārkārtas situāciju dienests. Turpinās gruvešu novākšana, kurā iesaistīti 170 glābēji un 51 tehnikas vienība.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 346 390 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 935 tankus, 24 569 bruņutransportierus, 42 085 lielgabalus un mīnmetējus, 1788 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1379 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 291 458 bezpilota lidaparātus, 4626 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 96 540 automobiļus un autocisternas, kā arī 4184 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukraina un Lietuva ir parakstījušas divpusēju sadarbības līgumu, kas paredz kopīgu dronu ražošanu un Ukrainas ekspertu izvietošanu Lietuvā.

Valsts dome trešdien otrajā un trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likumu par iespēju izmantot bruņotos spēkus ārvalstīs, lai "aizsargātu Krievijas pilsoņu tiesības" viņu aizturēšanas vai kriminālvajāšanas gadījumos, tostarp ar starptautisku tiesu iestāžu lēmumu, kurās Krievija nepiedalās.

Likums paredz, ka armija var tikt izmantota ārpus Krievijas ar prezidenta lēmumu. Dokumentā nav norādīts, ko tieši varētu ietvert bruņoto spēku izmantošana ārvalstīs aizturēto personu aizsardzībai.