TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Krievija piektdienas rītā paziņoja, ka kopš tās izsludinātā vienpusējā pamiera sākuma ir pārtvērusi Ukrainas dronus, kas lidoja uz Maskavu.

Krievijas Aizsardzības ministrija pirmdien paziņoja par vienpusēju pamieru ar Ukrainu no 8. līdz 9. maijam saistībā ar Uzvaras dienas svinēšanu Krievijā. Atbildot uz to, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludināja klusuma režīmu, kas stājās spēkā jau pusnaktī no 5. uz 6. maiju, bet Krievija to pārkāpa.

Dažas stundas pirms Krievijas vienpusējā pamiera sākuma Zelenskis ceturtdienas vakarā brīdināja Krievijas sabiedrotos, ka "neiesaka" to pārstāvjiem ierasties Maskavā uz Uzvaras dienas parādi.

Zelenskis atgādināja, ka Kijiva jau kopš 6. maija ierosinājusi ieviest klusuma režīmu, taču Krievija to ignorējusi un turpinājusi uzbrukt Ukrainas pilsētām un karavīriem frontē. Runājot par Krievijas izsludināto vienpusējo pamieru 8. un 9. maijā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti uzsvēra, ka Ukrainas bruņotie spēki plāno rīkoties spoguļveidīgi.

Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien paziņoja, ka tās spēki naktī iznīcinājuši gandrīz 350 dronus.

Vēl 20 droni tika pārtverti divās stundās kopš Krievijas vienpusējā pamiera sākuma, paziņoja Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins Krievijas sociālo mediju platformā "Max".

Ukrainas droni piektdien uzbrukuši rūpniecības uzņēmumiem un citiem objektiem vairākos Krievijas reģionos.

Neatkarīgais medijs "Astra", atsaucoties uz satelītattēlu analīzi, ziņoja, ka pēc Ukrainas dronu uzbrukuma Jaroslavļā deg naftas pārstrādes rūpnīca "Slavņeftj-JANOS". Tas ir nozīmīgs naftas pārstrādes uzņēmums Krievijas Centrālajā federālajā apgabalā. To, ka dots trieciens naftas pārstrādes rūpnīcai Jaroslavļā, apstiprināja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukrainas "Telegram" kanāls "Exilenova+", atsaucoties uz NASA attēlu, raksta, ka Rostovā pie Donas izcēlies ugunsgrēks zinātniski tehniskā centra "Radar" teritorijā.

Bijušais augsta ranga Krievijas ierēdnis anonīmi izteicies par Putina varas sistēmisko krīzi un Krievijas elites bēdīgo stāvokli.

Ietekmīgais britu izdevums "The Economist" publicēja bijušā augsta ranga Krievijas amatpersonas rakstu par Putina valdīšanas sistēmisko krīzi. Autors palika anonīms un, spriežot pēc paraksta "Drūms skats no Maskavas", turpina dzīvot Krievijā. 

Viņš paziņoja: "Putins ir novedis valsti strupceļā, un neviens nezina, kas notiks tālāk. Nākotne vairs netiek apspriesta Putina lēmuma kontekstā, bet gan kā kaut kas tāds, kas risināsies neatkarīgi no viņa un, iespējams, bez viņa līdzdalības."

Pirmā pagrieziena punkta pazīme ir elites runa. Ierēdņi, gubernatori un uzņēmēji ir beiguši uz valdības rīcību atsaukties ar vārdu "mēs". Nākotne tiek apspriesta nevis kā "ko Putins izlems", bet gan kā process, kas risināsies bez viņa. Četri triecieni: autors identificē četrus savstarpēji saistītus faktorus. 

Pieaugošās kara izmaksas

Konflikts vairs nav lokalizēts un ir sācis tieši ietekmēt sabiedrību kopumā.

Elites pieprasa noteikumus

Atgriežot kapitālu Krievijai, uzņēmumi ir zaudējuši Rietumu aizsardzību. Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmējiem ir konfiscēti aktīvi aptuveni 5 triljonu rubļu vērtībā. Un tagad "pat režīmam lojālie cilvēki alkst pēc noteikumiem un institūcijām, kas spēj taisnīgi atrisināt konfliktus". 

Ģeopolitiska strupceļa situācija

Iznīcinājusi globālo kārtību, Krievija ir zaudējusi savu gāzes tirgu un savu šķīrējtiesneša statusu. Pasaulē, kurā valda brutāls spēks, Krievijai ir arvien mazāk trumpju – vāja ekonomika un izmirstoša iedzīvotāju daļa.

Sociālā līguma sabrukums

Iepriekšējā komforta un neiejaukšanās vietā valsts piedāvā tikai represijas, iejaukšanos un cenzūru, kuras acīmredzamākā izpausme ir pašreizējie interneta piekļuves ierobežojumi.

"Katrs gājiens pasliktina situāciju," secina avots, salīdzinot situāciju ar "zugzwang" šahā (pozīcija šaha partijā, kurā viens no spēlētājiem spiests izdarīt sev neizdevīgu gājienu). Jauns karš situāciju tikai pasliktinās. Putins vairs nevarēs atjaunot saikni starp Kremli un savu nākotnes vīziju — viņš var tikai padarīt plaisu "asiņaināku un bīstamāku". Pat pēc kara beigām atgriešanās pie iepriekšējās normalitātes ar Krieviju nebūs.

Reaģējot uz Krievijas draudiem, Eiropas Savienība (ES) ceturtdien paziņoja, ka nemainīs savu nostāju vai klātbūtni Kijivā.

Krievija trešdien brīdināja ārvalstu vēstniecības un starptautiskās organizācijas Kijivā nodrošināt sava personāla un pilsoņu "savlaicīgu evakuāciju" Krievijas trieciena Kijivai draudu dēļ. Krievija notā ārvalstu diplomātiskajām misijām brīdināja, ka tā veiks "atbildes triecienu" Ukrainas galvaspilsētai, "tai skaitā lēmumu pieņemšanas centriem", ja Ukraina izjauks tā sauktās Uzvaras dienas svinības sestdien Maskavā.

Aptauja liecina, ka lielākā daļa Maģara vēlētāju iebilst pret Ungārijas palīdzību Ukrainai, un viņu viedokļi dalās jautājumā par Kijivas centieniem iestāties ES.

Saskaņā ar pēcvēlēšanu aptauju "Tisas" atbalstītāju vidū pretestība militārās palīdzības nosūtīšanai ir 57% lielāka, savukārt finansiālās palīdzības sniegšanai ir 14% pretestība.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības efektivitāte aprīlī sasniedza 88,5% un kopumā tika pārtverti gandrīz 6000 Krievijas dronu un raķešu, liecina Ukrainas Aizsardzības ministrijas ceturtdien publicētie dati.

Atsevišķās dienās Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt pat 92% līdz 95% mērķu.

Mēneša laikā ienaidnieks uzbruka ar 6583 droniem, no kuriem 5861 lidaparāts jeb 89% tika notriekti vai neitralizēti. Aprīlī Krievija izšāva pret Ukrainu 141 spārnoto un ballistisko raķeti, no kurām 89 jeb vairāk nekā 63% tika notriektas, atklāja ministrija.

Ukrainas karavīrs tuvcīņā Vuhledaras virzienā nogalina divus krievu okupantus. 

Pagājušajā mēnesī Pleskavas darba gadatirgū FDD un Aizsardzības ministrija vervēja darbiniekus līdzās kabeļu rūpnīcai un maizes fabrikai.

Piedāvājumā bija 4600 vakanču. Ieradās 2083 cilvēki. 232 ieguva darbu.

Krievijas kara ekonomika ir sasniegusi savu darbaspēka deficīta robežu, un valsts centrālās bankas vadītāja to tagad ir publiski atzinusi.

Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma darbaspēka rezerve ir samazinājusies par 2,5 miljoniem darbinieku, šonedēļ publicētajos datos atklāja audita firma "FinExpertiza". Krievijas centrālās bankas priekšsēdētāja Elvīra Nabiuļļina apstiprināja apmērus "Alfa" samitā 28. aprīlī. "Mēs nekad līdz šim mūsdienu Krievijas vēsturē neesam dzīvojuši ar tādu darbaspēka deficītu," viņa teica auditorijai. "Nekad tā nav bijis. Un tas ietekmē visu ekonomisko situāciju."

Nabbiļļina ir bijusi Kremļa disciplinētākā balss ekonomikā. 2024. gadā viņa brīdināja analītiķus, ka darbaspēks ir "gandrīz izsmelts". Tagad viņa ir nosaukusi griestus. Vladimirs Putins kopš 2022. gada rudens ir izvairījies no otrās vispārējās mobilizācijas.

Algu virzītā inflācija joprojām pastāv, un jauni nodokļu paaugstinājumi sola vēl vairāk palēnināt ekonomiku.

Kopš 2022. gada aizgājuši 2,5 miljoni darbinieku. Rezerve ir samazinājusies gandrīz uz pusi. "Rosstat" prognozē, ka 2026. gadā pazudīs vēl 1,4 miljoni.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes specvienības uzbrūk krievu okupantu pozīcijām Zaporižjas virzienā.

"Ukrnafta" un "Wärtsilä" izvietos gāzes virzuļu spēkstacijas.

Pirmā fāze — ERAB aizdevums 80 miljonu eiro apmērā — jau ir nodrošināta. Turpmāka paplašināšana ir plānota, izmantojot FUIF līdzekļus.

Projekts stiprinās Ukrainas enerģētisko drošību un energosistēmas stabilitāti.