TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu armija plāno virzīties uz priekšu, taču tai trūkst resursu, lai sasniegtu savus mērķus

Lieta tika iesniegta Eiropas Savienības Tiesā Luksemburgā.

Krievija nakts laikā  uz Ukrainu palaidusi 136 dronus, paziņoja Gaisa spēki. Viņi atklāj, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība pārtvērusi 127 bezpilota lidaparātus.

Lietuva uzticas ASV kodolieroču lietussargam un gaida konkrētāku informāciju no Francijas par iespējamām izmaiņām tās kodoldoktrīnā, otrdien paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenā ārpolitikas padomniece Asta Skaisgirīte.

Taču viņa uzsvēra, ka Lietuvas pozīcija ir tāda, ka Francijas ierosinātās diskusijas nedrīkst sašķelt NATO.

Krievijas un Baltkrievijas tandēms turpina izlaupīt Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas. 2025. gadā no reģiona tika eksportēti miljoniem tonnu graudu, un zagtās izejvielas tiek legalizētas ar Baltkrievijas zīmolu, liecina Dezinformācijas apkarošanas centra dati. Saskaņā ar bijušo Baltkrievijas drošības dienestu amatpersonu asociācijas BELPOL veikto izmeklēšanu, 2025. gadā no  okupētajām Ukrainas teritorijām tika eksportēti vairāk nekā 2 miljoni tonnu graudu. Vairāk lasi šeit.

"Politico" saista Irānas augstā līdera ajatollas Ali Hameneji nāvi ar pastiprinātu paranoju Kremlī. Maskava joprojām atceras Kadafi brutālās slepkavības attēlus 2011. gadā. Žurnālists Mihails Zigara norāda, ka Putins tolaik bijis nikns.

Putinam ir kodolieroču arsenāls, kāda nebija Kadafi un Hamenei. Taču kodolieroči neaizsargā pret iekšējiem draudiem: pils intrigām un elites šķelšanos. "Politico" ziņojums faktiski apšauba visas Putina sistēmas stabilitāti. Un tieši šis ir visjūtīgākais trieciens "nesatricināmā" līdera tēlam. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas karagūsteknis, kuram piespriests 18 gadu cietumsods par Mariupoles aizstāvēšanu, atkal tiek saukts pie atbildības par apgalvojumiem, ka Krievija iebruka Ukrainā.

Krievija savā jaunākajā sirreālajā prāvā pret Antonu Saihijevu — ukraiņu karagūstekni, kurš tiek vajāts par savu lomu Mariupoles aizstāvēšanā 2022. gadā — netieši atzinusi, ka tās pilna mēroga iebrukums Ukrainā bija noziegums.

2026. gada 25. februārī Burjatijas tiesa atzina Saihijevu par vainīgu "Krievijas armijas diskreditēšanā", jo viņš paziņoja, ka tā uzbrukusi Ukrainai.

Lai gan Krievijas agresijas karš neapšaubāmi diskreditē gan Krievijas režīmu, gan tās armiju, Ukrainas pilsonis, kurš ieslodzīts par savas valsts aizstāvēšanu, tika saukts pie atbildības par patiesības teikšanu un sodīts ar 30 tūkstošu rubļu lielu naudas sodu.

Grupa pievērsīsies kodolieroču atturēšanas jautājumiem. Līdz gada beigām puses plāno spert konkrētus soļus, tostarp iesaistīt Vāciju Francijas kodolmācībās.

"Miegainais Džo Baidens visu savu laiku un mūsu valsts naudu veltīja tam, lai visu atdotu Zelenskim no Ukrainas — simtiem miljardu dolāru —, un, lai gan viņš atdeva tik daudz augstākās kvalitātes ieroču (BEZ MAKSAS!), viņš neuztraucās tos nomainīt. Par laimi, es atjaunoju armiju sava pirmā termiņa laikā, un es to turpinu darīt."

Kad 2. martā atvērās tirgi, Krievijas amatpersonas steidzās pasniegt pieaugošo Tuvo Austrumu krīzi kā Kremļa ekonomisku iespēju.

Dažu stundu laikā pēc pirmajiem ASV un Izraēlas triecieniem Krievijas sūtnis Kirils Dmitrijevs ātri publicēja X ierakstu par to, ka jēlnaftas cena varētu sasniegt "vairāk nekā 100 ASV dolāru" par barelu.

"Krievija, visticamāk, gūs labumu no konflikta," sacīja Birmingemas Universitātes finanšu ekonomikas profesors Aleksandrs Talavera.