TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Iespējams, Krievijas dronu spēkus komandēs cilvēks bez militāras izglītības, toties ar iesauku "Jura Klozetpods"

Eiropadomes priekšsēdētājs Antonio Kosta teica, ka viņš piedalījās sarunā, “lai saskaņotu rīcību pirms rītdienas tikšanās” starp Zelenski un Trampu Floridā.

Viņš neiedziļinās konkrētās detaļās, vienīgi norādot, ka “spēcīga un pārtikusi Ukraina ES ir galvenā drošības garantija”.

Kremlis paziņojis, ka Krievijas bruņotie spēki ieņēmuši vienu pilsētu Doņeckas reģionā un vienu Zaporižjā.

Telegram ziņojumā Kremlis paziņoja, ka tā karavīri ir ieņēmuši pilsētu Mirnohradu Doņeckā un Huļaipoļe Zaporižjā.

Krievija jau iepriekš gatavojas noraidīt Ukrainas vēlēšanu rezultātus, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Pēc izlūkdienestu sniegtās informācijas Maskava pieprasīs balsstiesības Ukrainas pilsoņiem okupētajās teritorijās un Krievijā, bet pēc tam šo faktu izmantos, lai apgalvotu, ka vēlēšanas nav leģitīmas.

Zelenskis apmeklē Kanādu, lai pirms svētdienas tikšanās ar Trampu Floridā piedalītos stratēģijas apspriedē ar premjerministru Marku Kārniju un Eiropas līderiem. “Mēs apmainīsimies ar informāciju par dokumentiem, ko es apspriedīšu ar ASV prezidentu,” viņš teica žurnālistiem.

Bijušo Baltkrievijas drošības struktūru darbinieku organizācijas BELPOL iegūtie slepenie dokumenti, ko analizējis Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, atklāj jaunas munīcijas rūpnīcas būvniecību Baltkrievijā Krievijas armijas vajadzībām, vēsta 360TV Ziņas.

Projekts ar nosaukumu "Učastok" paredz Baltkrievijā gadā saražot gandrīz pusmiljonu artilērijas lādiņu un raķešu. Lai apietu Rietumu sankcijas, Aleksandra Lukašenko režīms šo plānu īsteno īpašā slepenībā, piesaistot tehnoloģijas no Ķīnas un Irānas.

Zīmīgi, ka rūpnīca tiek celta steigā Sluckas rajonā – tieši virs bijušā munīcijas arsenāla drupām, kur būvlaukumā jau fiksēti vairāki bīstami sprādzieni.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs uzsver, ka šis projekts iezīmē būtisku Baltkrievijas ekonomikas militarizāciju. "Baltkrievija daudz aktīvāk militarizē savu valsts ekonomiku un praktiski pakārto to Krievijas militārajām vajadzībām," norāda pētnieks, skaidrojot, ka runa vairs nav tikai par sankciju apiešanu, bet par apzinātu stratēģijas veidošanu.

Viņš akcentē, ka šoreiz Baltkrievijas rīcība ir kvalitatīvi citā līmenī: “Ja iepriekš mēs varējām runāt par atbalstu sankciju apiešanai, tad tagad redzam, ka Baltkrievija aktīvi veido infrastruktūru pilna mēroga militārās munīcijas ražošanai – primāri Krievijas armijas vajadzībām.”

Pēc pētnieka teiktā, šie dokumenti kontrastē ar publiskajiem diplomātiskajiem signāliem. "No vienas puses, redzam žestus par sankciju mīkstināšanu un politisko ieslodzīto atbrīvošanu, bet vienlaikus stratēģiskie dokumenti skaidri rāda – šie plāni nav miermīlīgi. Tie rāda tieši pretējo," skaidro Astukevičs.

Krievijas iedzīvotāju interese par nekustamo īpašumu Eiropā 2025. gadā strauji pieaugusi – gandrīz puse darījumu notiek eirozonas valstīs.

Plašāk lasīt šeit.

Bijušais Lielbritānijas armijas komandieris Ričards Danats aicinājis valdību palielināt aizsardzības izdevumus, brīdinot, ka “nav jēgas no plaša labklājības budžeta, ja mēs nonākam Krievijas varā”.

Plašāk lasīt šeit.

Ukrainas aviācija, pretgaisa aizsardzības vienības un mobilās uguns grupas pārtvēra 503 no 559 lidojošajiem droniem un raķetēm. Tika novērota arī pārtveršana, izmantojot britu pretgaisa aizsardzības sistēmu "Raven".

Krievijas tiesa režisoram Andrejam Kločkovam un producentam Semjonam Vavilovam, kas radījuši satīrisko seriālu par izdomātā Usurijskas mēra Vitālija Naļivkina dēkām, piespriedusi sešus gadus nosacīta cietumsoda, vēsta laikraksts "Kommersant".

Kločkovs un Vavilovs bija apsūdzēti par huligānismu un nelikumīgu sprāgstvielu izgatavošanu.

Prokuratūra viņiem pieprasīja 14 gadus cietumā.

Krimināllieta pret Kločkovu un Vavilovu 2021. gada novembrī tika ierosināta saistībā ar seriāla epizodi "Vitālijs Naļivkins novērsa teroraktu".

Saskaņā ar valsts Nacionālās aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, visas procedūras, kas nepieciešamas, lai izbeigtu Lietuvas dalību līgumā, tika pabeigtas 27. decembrī.

Lēmums ir tieši saistīts ar Krievijas karu pret Ukrainu un pieaugošajiem drošības draudiem reģionā. Viļņas amatpersonas iepriekš tieši paziņoja, ka ar agresīvu kaimiņvalsti blakus savu aizsardzības spēju ierobežošana ir greznība, ko valsts vairs nevar atļauties.