TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

 Naktī uz piektdienu Krievijā dronu triecienā cietusi Jaroslavļas naftas pārstrādes rūpnīca, un trieciena rezultātā rūpnīcā izraisījies ugunsgrēks, vēsta vietējie "Telegram" kanāli.

Jaroslavļa atrodas uz ziemeļaustrumiem no Maskavas vairāk nekā 700 kilometru attālumā no valsts robežas ar Ukrainu.

Pilsētā bija dzirdami vairāki spēcīgi sprādzieni, liecina vietējie iedzīvotāji.

Pirms uzbrukumiem Jaroslavļas apgabala gubernators Mihails Jevrajevs brīdināja par "dronu briesmām" reģionā.

Tīmeklī publicētajos video un fotogrāfijās debesīs virs pilsētas rūpnieciskās zonas redzams spilgts spīdums un dūmu stabs.

Trāpīts uzņēmumam "Slavņeftj-JaNOS", liecina monitoringa kanālu informācija.

"Slavņeftj-JaNOS" ir viena no piecām lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Uzņēmums spēj pārstrādāt aptuveni 15 miljonus tonnu naftas gadā.

Šim uzņēmumam ir stratēģiska nozīme agresorvalsts ekonomikā un militārajā mašinērijā - tas ražo plašu naftas produktu klāstu - autobenzīnu, reaktīvo degvielu un eļļas.

Ukraina uzstāj, ka tai vajadzīga 800 000 karavīru liela armija, pārskatītajā ASV miera plāna versijā gandrīz četrus gadus ilgā kara pret Krieviju izbeigšanai.

"Tas ir šodienas armijas reālais spēks, un par to ir panākta vienošanās ar bruņotajiem spēkiem," ceturtdien žurnālistiem Kijivā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš piebilda, ka šis punkts tagadējā 20 punktu miera plāna projektā ir pietiekami pārskatīts. Sākotnējā ASV miera plānā, kas kļuva zināms novembrī, bija minēta Ukrainas karavīru skaita maksimālā robeža - 600 000.

Novērotāji gan apšauba, ka armijā reāli vēl ir tik daudz karavīru. Saskaņā ar prokuratūras datiem ir bijuši vairāk nekā 300 000 karavīru dezertēšanas vai patvaļīgas prombūtnes gadījumi, kopš 2022. gada februārī sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.

Oktobrī tika reģistrēts šādu gadījumu rekordskaits - vairāk nekā 21 600, un no novembra šie dati tika pasludināti par konfidenciāliem.

Pirms kara Ukrainā bija pastāvīga armija ar aptuveni 290 000 karavīriem. Lai kompensētu skaitliski neizdevīgo stāvokli salīdzinājumā ar Krieviju, Kijiva gaida, ka tās Rietumu sabiedrotie sniegs būtisku ieguldījumu militārajos izdevumos miera vienošanās gadījumā.

Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda datiem Ukraina pirms kara bijusi nabadzīgākā valsts Eiropā. Ārvalstis ar ziedojumiem tagad sedz vairāk nekā 40% no Ukrainas valsts budžeta.

Polijas dalība nākamā gada G20 dalībvalstu samitā stiprinās Baltijas reģiona balsi, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, ceturtdien Rīgas pilī tiekoties ar Polijas prezidentu Karolu Navrocki.

Latvijas prezidents preses konferencē žurnālistiem norādīja, ka Polijas un Latvijas divpusējās attiecības ir izcilas un sadarbība politikā, kultūrā, ekonomikā, enerģētikā, transportā un drošības jautājumos ir augstā līmenī.

Rinkēvičs pateicās Polijai un Polijas karavīriem, kuri Ādažu bāzē dien NATO daudznacionālās brigādes sastāvā un ilgstoši piedalās Latvijas drošības stiprināšanā. Latvijas prezidents norādīja, ka puses tikšanās laikā pārrunāja arī tālāko ekonomiskās sadarbības attīstību, tostarp Trīs jūru iniciatīvas formātā, īpaši enerģētikas, transporta un tehnoloģiju jomā.

Eiropiešiem nav jēgas vainot amerikāņus, kamēr Eiropa joprojām pērk Krievijas gāzi. Un nav jēgas mums sēdēt skaistajā Bergenā un žēloties par piektdienas dokumentu [jauno ASV stratēģiju].

Džonsons: Es piedalījos katrā nozīmīgajā NATO sanāksmē no 2016. līdz 2022. gadam, un nekad nebija ne mazākās izredzes, ka Ukraina pievienosies NATO.

Jo jebkurš šāds ieteikums saskārās ar veto tiesībām no Francijas, Vācijas un ASV — kaviāra bļodu ar melnām bumbiņām.

Tie ir nolādēti meli, ka Putins apgalvo, ka viņu iebrukt pamudināja NATO ekspansionisms, norāda Džonsons.

Viņš ir revanšists un neoimperiālists, kas baidās no Ukrainas izvēles par brīvu, plurālistisku, demokrātisku Rietumeiropas identitāti. To viņš ienīst, no tās viņš baidās.

Džonsons: Putins iebruka Ukrainā nevis tāpēc, ka to aizsargāja NATO, bet gan tāpēc, ka tā nebija. Viņa katastrofālā kļūda izmaksāja 1,1 miljonu nogalināto vai ievainoto mazāk nekā 20% valsts iedzīvotāju.

Viņam nav nekādu izredžu uzvarēt. Gliemezis nokļūtu līdz Polijas robežai ātrāk nekā Putina karaspēks.

Ukrainai savas zemes nodošana būs murgs, prognozē Džonsons.

Un šo murgu vēl vairāk pasliktina gandrīz neticamais ieteikums, ka ASV atzītu Krievijas nozagto zemi par Krievijas zemi — pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara Vašingtona kaut ko tādu darītu. Džonsons: Mēs dodam visu burkānu Putinam un visu pātagu Ukrainai. Tam vajadzētu būt otrādi.

Ja mēs esam vāji, Ukraina kļūst par brutālu Maskavas satelītu, un mēs dodam zaļo gaismu agresijai no Baltijas valstīm līdz Taivānai — smagākā ASV sakāve pēdējo desmitgažu laikā.

Ukrainas uzbrukumi loģistikai izsmeļ Krievijas vienības, liek tām kļūt dehidrētām un slimām. Okupanti parādījuši, līdz kādam līmenim Ukrainas bruņotie spēki viņus ir noveduši.

Soctīklos parādījies jauns video, kurā redzami krievu karavīri, kas dzer netīru ūdeni no meža peļķes. Okupantu loģistika ir tik ļoti sagrauta Ukrainas triecienu dēļ, ka viņiem nav ko dzert. 

Publicētajā video redzams, kā četri krievu karavīri stāv mežā un burtiski lok netīru ūdeni no seklas peļķes. Tas pārāda krīzi, ar ko frontes līnijās saskaras Krievijas karaspēks. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas karavīri no SIGNUM bataljona uzbrūk Krievijas kājniekiem mežā Limanskas virzienā.

Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta novembrī samazinājušies līdz zemākajam līmenim kopš Maskavas pilna apmēra sāktā kara Ukrainā 2022. gadā, ceturtdien ziņo Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta novembrī veidojuši 11 miljardus dolāru, kas ir par 3,6 miljardiem dolāru mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn.

"Gan naftas eksporta apjoms, gan naftas cena ir samazinājusies, tāpēc eksporta ieņēmumi nokritušies līdz zemākajam līmenim kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī," norāda IEA.

Sākot ar 2025. gadu, katrs somu karavīrs apgūs dronu pilotēšanu, bumbu izvietošanu, bezpilota lidaparātu (UAV) pārtveršanu un apkopi. Apmācība sākas ar rotaļlietas izmēra droniem telpās, pirms tiek pāriets uz pilnvērtīgām FPV sistēmām.

Armija uzsver nepieciešamību pielāgot Ukrainas kaujas lauka mācības Somijas skarbajiem apstākļiem.

"Ja mēs būtu iegādājušies "Bayraktar" bezpilota lidaparātus, tie vienkārši neizmantoti gulētu angāros," sacīja armijas komandieris Pasi Valimaki.

Atsevišķas dronu vienības nav plānotas — katra vienība integrēs bezpilota lidaparātu (UAV) prasmes.