TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija veikusi kārtējo brutālo Ukrainas apšaudi, nogalinot un ievainojos daudzus civiliedzīvotājus

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kaujas misijas laikā Ukrainā bezvēsts pazudis brīvprātīgais karavīrs no Lietuvas, ceturtdien vēstīja portāls "15min.lt".
Portāls ziņoja, ka apgabals, kurā atradās 25 gadus vecais lietuvietis, nonāca Krievijas okupācijas spēku apšaudē. Kopš incidenta ar viņu nav bijis nekādas saziņas.
Lietuvas pilsonis, kurš Ukrainas bruņotajos spēkos pilda granātmetēja palīga pienākumus, 2. jūnijā veica kaujas uzdevumu.
Vācija, Francija un Lielbritānija kopā ar Ukrainu izstrādā plānu Krievijas diktatora Vladimira Putina iesaistīšanai sarunās par Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta aģentūra "Bloomberg".
Saskaņā ar "Bloomberg" avotiem, ņemot vērā ASV vadīto sarunu ieilgšanu un pieaugošos Krievijas karaspēka zaudējumus kaujas laukā, trīs Eiropas valstis saskata iespēju potenciāli panākt Putina sēšanos pie sarunu galda.
"Spiediens uz Kremli pastiprinās arī tādēļ, ka Ukrainas karaspēks gūst arvien lielākus panākumus, veicot dronu uzlidojumus dziļi Krievijas teritorijā, kā arī parādās noteiktas pazīmes, kas liecina par pretestību pret Putina karu pašos augstākajos līmeņos Maskavā," vēsta "Bloomberg".
Eiropas Savienība (ES) sāks pirmo iestāšanās sarunu sadaļu ar Ukrainu un Moldovu, jo Ungārija ir paudusi gatavību atteikties no veto, trešdien pavēstīja ES prezidējošā valsts Kipra.
"Tas iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu šo valstu Eiropas integrācijas ceļā un sūta spēcīgu vēstījumu par ES vienotību un apņēmību," teikts Kipras paziņojumā.
ES oficiāli sāka sarunas ar Ukrainu un Moldovu par iestāšanos ES jau 2024. gada jūnijā. Taču tas bija lielā mērā simbolisks solis, jo iepriekšējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns kavēja sarunu sākšanu par sadaļām.
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 293 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 264 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti ballistiskās raķetes un 24 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās 12 vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 369 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 978 tankus, 24 676 bruņutransportierus, 43 247 lielgabalus un mīnmetējus, 1830 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1403 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1562 sauszemes bezpilota sistēmas, 327 726 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 102 971 automobili un autocisternu, kā arī 4248 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Zelenskis to paziņoja pēc sarunas ar Norvēģijas premjerministru.
Prezidents arī uzsvēra kopīgos centienus izveidot spēcīgu Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmu visa kontinenta aizsardzībai.
❗️Norway is ready to provide Ukraine with air defense assistance.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 3, 2026
Zelenskyy announced this after his conversation with the Prime Minister of Norway.
The President also emphasized joint efforts to create a strong European anti-ballistic system to protect the entire continent.
Uzņēmums "Fire Point" pirmo reizi izmēģinājis zenītraķeti FP-7.X, kurai nākotnē jākļūst par Ukrainas pretraķešu aizsardzības sistēmas FREYJA pamatu. Publicēts arī video ar veiksmīgu raķetes palaišanu. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas dronu īstenotā sauszemes koridora uz Krimu bloķēšana varētu būt Ukrainas bruņoto spēku gatavošanās ofensīvai pussalā, uzskata krievu Z-patriots Igors Strelkovs (Girkins). Viņa vēstule tika publicēta "Telegram".
Viņaprāt, šajā kara posmā Ukrainas Aizsardzības spēki "izolē kaujas lauku, lielā dziļumā pārtraucot ienaidnieka sakarus". Tā ir standarta militārā taktika.
"Tas ir bīstami, jo mūsu karaspēks, kas ieņem frontes līniju gar Lejasdņepru, ieņem Kinburna strēli, kā arī tas karaspēks un spēki, kas tieši aizstāv Krimas pussalu un Melnās jūras piekrasti, vairs nesaņems nepieciešamās piegādes... Tas varētu liecināt, ka ienaidnieks gatavo ofensīvu šajā virzienā... Tas izolē kaujas lauku, padarot neiespējamu ātru rezervju un piegāžu pārvietošanu," rakstīja satrauktais Z-patriots.
Viņš norādīja, ka Ukraina vienlaikus izmanto dronus, lai apturētu Krievijas pretgaisa aizsardzību pussalā. Strelkovs uzskata, ka Ukrainas izrāviens Krimā varētu sākties jau šomēnes. Viņš sagaida desantu vai "pārmetienu pāri Dņeprai", kur Krievijas armijai ir ļoti ierobežotas rezerves.
"ORTK" ierobežo pārdošanu līdz 60 litriem benzīna un 100 litriem dīzeļdegvielas, "Lukoil" — līdz 100 litriem benzīna, bet "Gazprom" stacijas — līdz 100–150 litriem jebkuras degvielas uz vienu klientu.
Gas stations in Moscow have introduced fuel purchase limits, with ORTK capping sales at 60 liters of gasoline and 100 liters of diesel, Lukoil at 100 liters of gasoline and Gazprom stations at 100-150 liters of any fuel per customer. #Russia pic.twitter.com/hem3V25pG1
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 3, 2026
Ukrainas karavīri no 422. atsevišķā bezpilota sistēmu pulka "Luftwaffe" turpina iznīcināt Krievijas loģistikas vienības dziļajā aizmugurē okupētajās teritorijās.
❗️🇺🇦Ukrainian servicemen from the 422nd Separate Unmanned Systems Regiment “Luftwaffe” continue to destroy 🇷🇺Russian logistics in the deep rear on temporarily occupied territories. pic.twitter.com/AfgVQ89NIO
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 3, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



