TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu dzīvā spēka zaudējumi tuvojas 1,3 miljoniem

Beļģijas īpašo uzdevumu vienība izsēdusies uz Krievijas "ēnu flotes" tankkuģa, kas izmantots pret Maskavu noteikto sankciju apiešanai, svētdien paziņojusi Beļģijas valdība.

Vicepremjers Maksims Prevo pavēstīja, ka tankkuģis naktī uz svētdienu pārtverts Ziemeļjūrā.

Viņš pateicies īpašo uzdevumu vienībai par tās "izcilo profesionālismu un drosmi".

Savukārt aizsardzības ministrs Teo Frankens informējis, ka pārtvertais tankkuģis tiek eskortēts uz Zēbriges ostu, kur to arestēs.

Krievija izmanto novecojušus tankkuģus ar neskaidru piederību, lai apietu sankcijas, kas pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā noteiktas tirdzniecībai ar krievu naftu.

Eiropas Savienība (ES) vērsusi sankcijas arī pret vairākiem simtiem tankkuģu, kas veido tā dēvēto Krievijas ēnu floti.

"Sankcijām jēga ir tikai tad, ja to ievērošana tiek kontrolēta," uzsvēra Prevo, norādot, ka aizturētais kuģis, iespējams, peldējis zem viltus karoga.

Operācija veikta sadarbībā ar G7 un Baltijas partneriem koordinācijā ar Franciju, piebilda Prevo.

Pokrovskas virzienā situācija saglabājas nemainīgi smaga, Krievijas karaspēkam nepārtraukti palielinot bezpilota lidaparātu skaitu un pastiprinot uzbrukumus.

Ienaidnieka spiediens nemazinās ne pašā pilsētā, ne tās apkārtnē. "Uzbrukumi ir ļoti intensīvi – tiek iesaistītas gan kājnieku grupas, gan artilērija un droni. Spiediens tiek izdarīts gan uz ziemeļrietumiem, gan ziemeļaustrumiem no Pokrovskas," situāciju raksturoja kāds Ukrainas karavīrs.

Viņš īpaši uzsvēra pretinieka bezpilota lidaparātu lielo blīvumu. "Lai gan šķiet, ka intensitāti kāpināt vairs nav iespējams, dronu skaits turpina augt, kas ļauj pretiniekam kontrolēt mūsu apgādes ceļus," skaidroja karavīrs.

Neskatoties uz formālām miera sarunām, Kremlis, visticamāk, nav ieinteresēts reālā vienošanās procesā un varētu izšķirties par kara eskalāciju.

"Carnegie" centra pētnieks Aleksandrs Baunovs uzsver, ka jau pirms 2022. gada iebrukuma Krievijas ambīcijas nebūt neaprobežojās tikai ar Ukrainu, un Maskava savus stratēģiskos mērķus nav mainījusi.

Eksperts uzskata: ņemot vērā kara ilgumu un milzīgos zaudējumus, vienošanās par Ukrainas neitralitāti Kremlim vairs nešķistu pietiekams ieguvums.

"Pāris tūkstoši kvadrātkilometru izdedzinātas, tukšas zemes – pat komplektā ar Ukrainas oficiālu atteikšanos no NATO – izskatītos pēc niecīga sasnieguma," uzsver analītiķis.

Pēc viņa domām, vienīgais, kas šobrīd Putinam ļautu saglabāt seju, ir varas maiņa Kijivā. Eksperts norāda: Krievijai šis karš ir līdzeklis plašākā ģeopolitiskā spēlē, kurā tā pieprasa ne vien teritorijas, bet arī NATO infrastruktūras atbīdīšanu līdz 1990. gada robežām un sankciju atcelšanu.

Analītiķis skaidro, ka Maskava jebkuru Kijivas piekāpšanos uztver kā ASV spiediena sekas, radot apburto loku: jo nedrošākas šķiet Ukrainas pozīcijas, jo ultimatīvākas kļūst Maskavas prasības.

Baunovs brīdina: ja Putinam neizdosies sasniegt mērķus, viņš varētu izšķirties par konflikta eskalāciju, uzskatot, ka tas ir labāks veids, kā maskēt neveiksmi, nekā piekrišana kompromisiem.

Krievijas karaspēks, visticamāk, uzsācis artilērijas un bezpilota lidaparātu uzbrukumus, lai sagatavotu kaujas lauku gaidāmajai pavasara un vasaras ofensīvai pret Ukrainas aizsardzības līniju  Doneckas apgabalā, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Analītiķi norāda, ka 26. un 27. februārī Krievijas spēki apšaudījuši Bileņkes ciemu, kas atrodas aptuveni 14 kilometrus no frontes līnijas uz ziemeļaustrumiem no Kramatorskas. Eksperti uzskata, ka šie triecieni iezīmē sākumu artilērijas sagatavošanās posmam pirms plašākas ofensīvas.

"Visticamāk, pēc artilērijas sagatavošanas pabeigšanas Krievijas armija tuvākajā laikā uzsāks šīs ofensīvas sauszemes fāzi," prognozē institūta analītiķi.

Vienlaikus Krievijas spēki veic gaisa triecienus, īpaši mērķējot pa autoceļu H-20, kas ir galvenā apgādes un sakaru līnija starp nocietinātajām pilsētām. Parasti šādas kampaņas ilgst vairākus mēnešus un ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir vājināt Ukrainas aizsardzības spējas un pozīcijas pirms sauszemes operācijām.

Ukrainas militārpersonas, kas darbojas Slovjanskas virzienā, ziņo par Krievijas papildspēku pārvietošanu uz šo sektoru. Tas apstiprina pieņēmumu, ka Maskava tuvākajā laikā par prioritāti izvirzīs uzbrukuma operācijas tieši pret šo nocietinājumu līniju.

Tomēr analītiķu vērtējumā uzbrukums ar mērķi ieņemt "cietokšņu jostu", visticamāk, ilgs gadiem un prasīs no Krievijas ievērojamus laika, cilvēkresursu un finanšu ieguldījumus. Analītiķi uzsver, ka līdz šim Krievijas spēki nav spējuši vai nav vēlējušies sakoncentrēt resursus, kas būtu nepieciešami izšķirošai uzbrukuma operācijai pret tik labi nocietinātu rajonu.

Neskatoties uz acīmredzamām militārām neveiksmēm un ģeopolitiskiem zaudējumiem, Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām nav atteicies no sava sākotnējā mērķa panākt pilnīgu Ukrainas kapitulāciju, analizē britu laikraksts "The Financial Times".

Izdevums norāda, ka Putina militārie plāni ir izgāzušies – gaidītās dažu dienu uzvaras vietā karš ir ieildzis. Laikraksts lēš, ka Krievijas pusē bojāgājušo skaits sasniedzis aptuveni 350 000 cilvēku. Tāpat cietusi Kremļa stratēģija vājināt NATO, jo ar Somijas pievienošanos aliansei tās robeža ar Krieviju ir gandrīz dubultojusies.

Analītiķi uzsver, ka Putins cerējis uz ASV prezidenta Donalda Trampa nostājas maiņu attiecībā pret Ukrainu, taču situācija izrādījusies sarežģītāka.  Lai gan Tramps neizrāda simpātijas pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, viņš kļuvis piesardzīgāks, nevēloties, lai Putins viņa atbalstu uzskatītu par pašsaprotamu.

Taču  Putina prioritāte paliek nemainīga – Ukrainas kapitulācija. "Savas ietiepības dēļ viņš riskē zaudēt tās priekšrocības, ko sniedz prokrieviski noskaņots ASV prezidents. Daži cilvēki vienkārši neprot apstāties," secina žurnālisti.

Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 123 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 110 no krievu lidrobotiem.

Fiksēti 13 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi septiņās apkaimēs. Vēl četrās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Krievijas armija arvien vairāk kļūst atkarīga no ārvalstu algotņiem, kuru piesaistei izveidots plašs privāto vervētāju tīkls, ko spiesti finansēt vietējie uzņēmēji, tostarp lauksaimnieki un būvniecības kompānijas, ziņo izdevums "Važnije istorii".

Žurnālistu veiktā izpēte liecina, ka 2026. gada sākumā Krievijas bruņoto spēku zaudējumi frontē sākuši pārsniegt jaunu karavīru rekrutēšanas apjomus. Lai risinātu šo problēmu, izveidojusies komerciāla niša ārvalstnieku vervēšanai.

Tiek ziņots, ka vervētāji savās komandās piesaista studentus ar svešvalodu zināšanām (tostarp hindi, suahili, urdu un arābu valodās), lai meklētu potenciālos algotņus nabadzīgās valstīs. Vīzu noformēšanai tiekot izmantoti sakari diplomātiskajās pārstāvniecībās.

Izdevums norāda, ka vervēšanas starpnieki pelna milzīgas summas – viens no  uzņēmējiem par jaunu līgumkaravīru piesaisti saņēmis aptuveni 7 miljonus rubļu.

Finansējuma avoti šīm operācijām ir ne tikai valsts un pašvaldību budžeti, bet arī piespiedu maksājumi no privātā sektora. "Meklēšanas un atlases" pakalpojumus apmaksā nekustamo īpašumu attīstītāji, agrorūpniecības uzņēmumi, kā arī zemnieku saimniecības un pat labdarības fondi. Avoti norāda, ka varasiestādes spiež uzņēmējus veikt šos maksājumus, lai "atpirktos no problēmām", jo budžetā līdzekļu nepietiek.

Iepriekš laikraksts "The Telegraph" vēstīja, ka, reaģējot uz diplomātisko spiedienu, Maskava izveidojusi "stop sarakstu" ar 43 valstīm (tostarp Ķīnu, Indiju un Turciju), no kurām oficiāli aizliegts vervēt algotņus, taču privāto starpnieku aktivitātes liecina par nepārtrauktiem centieniem aizpildīt robus armijas rindās.

 Krievijas uzbrukuma apturēšana 2026. gadā ir "matemātikas jautājums" – Ukrainai ir jāspēj nodarīt pretiniekam tādus zaudējumus, kas pārsniegtu tā spējas rekrutēt jaunus karavīrus, intervijā vācu izdevumam "Bild" paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku 7. ātrās reaģēšanas korpusa pulkvedis Volodimirs Poļevijs.

"Šobrīd pretinieks ik mēnesi piesaista aptuveni 35 000 jaunu karavīru, no kuriem mēs likvidējam 30 000. Ja spēsim šo skaitli palielināt līdz 50 000, Krievija kaujas laukā tiks apturēta," skaidroja virsnieks. Viņš uzsvēra, ka šim mērķim – zaudējumu intensitātes palielināšanai par 40% – nepieciešams nevis vairāk cilvēku, bet gan kvalitatīvāka izlūkošana ar droniem un satelītiem, kā arī lielāks bruņojuma daudzums.

Komentējot situāciju pie Pokrovskas, Poļevijs skaidroja savas vienības stratēģiju, kas balstīta uz vairāku līmeņu aizsardzību.

"Mēs veidojam aizsardzības līnijas ik pēc pieciem kilometriem. Galvenā problēma krieviem ir ātra šo nocietinājumu pārvarēšana. Lai to izdarītu, viņi ir spiesti organizēt izrāvienus konkrētos punktos, piemēram, caur prettanku grāvjiem. Šajos šaurajos iecirkņos mēs koncentrējam artilēriju, mīnmetējus un FPV dronus, radot zonu, kurā pretinieks cieš smagus zaudējumus," taktiku raksturoja pulkvedis.

Virsnieks arī norādīja, ka Krievijas gaisa triecieni primāri skar civilo infrastruktūru, jo militārā rūpniecība ir decentralizēta, atrodas pazemē un ir nodrošināta ar autonomu elektroapgādi, tādēļ spēj izturēt uzbrukumus.

Krievija ir gatava parakstīt miera līgumu, ja Ukraina piekritīs izvest karaspēku no Donbasa, un uzskata, ka turpināt sarunas nav jēgas, ja Kijiva nav gatava šīm teritoriālajām piekāpēm, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem.

Tiek norādīts, ka nākamnedēļ plānotais sarunu raunds būs izšķirošs. Ja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nepiekritīs nosacījumiem, Krievija, visticamāk, no sarunu procesa izstāsies.

Saskaņā ar avotu sniegto informāciju, Krievija ir gatava parakstīt miera līguma memorandu, ja Ukraina piekritīs izvest karaspēku no atlikušās Doņeckas apgabala daļas. Šādam solim sekotu Vladimira Putina, Donalda Trampa un Volodimira Zelenska samits līguma apstiprināšanai, kas novestu pie abpusējas karaspēka atvilkšanas.

Vienošanās ietvaros Krievija esot gatava izvest karaspēku no Ukrainas ziemeļaustrumu rajoniem – Sumu un Harkivas apgabaliem, kā arī Dņipropetrovskas apgabala. Tāpat Maskava neuzstāšot uz teritoriju paplašināšanu Hersonas un Zaporižjas apgabalu dienvidu daļās.

"Bloomberg" ziņo, ka Krievija piekristu pamiera monitoringam ASV vadībā, taču nepieļautu ārvalstu karaspēka klātbūtni Ukrainas teritorijā. Vienlaikus Maskava esot atteikusies no prasības ierobežot Ukrainas armijas skaitlisko sastāvu.

ASV, Ukrainas un Krievijas sarunu delegācijas šogad jau divreiz tikušās Abū Dabī, bet pagājušajā nedēļā – Ženēvā. Pēc Ženēvas tikšanās Kremļa pārstāvji ASV amatpersonām norādījuši, ka turpmākas sarunas bez Ukrainas teritoriālajām piekāpēm esot bezjēdzīgas, jo praktiski visi citi jautājumi jau esot atrisināti.

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 266 770 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 870 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 709 tankus, 24 108 bruņutransportierus, 37 721 lielgabalu un mīnmetēju, 1662 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1308 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 151 359 bezpilota lidaparātus, 4384 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 80 510 automobiļus un autocisternas, kā arī 4075 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.