Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, i...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 12:44
Rubio: ASV ir gatavas būt par starpnieku starp Krieviju un Ukrainu

ASV ir gatavas būt par starpnieku konfliktā starp Krieviju un Ukrainu, paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio, komentējot Krievijas masveida triecienu Kijiivai.

"Katru reizi, kad mēs redzam šos masveida triecienus no vienas vai otras puses, tas mums atgādina, kāpēc šim briesmīgajam karam, kas ilgst ilgāk nekā Otrais pasaules karš, ir jābeidzas," pēc telefonsarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu sacīja Rubio.

"ASV ir gatavas un apņēmības pilnas darīt visu iespējamo, lai palīdzētu izbeigt šo karu, un cerams, ka kādā brīdī tāda iespēja radīsies," piebilda Rubio.

ASV vadītie centieni izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu šobrīd nonākuši strupceļā, jo Vašingtonas uzmanība pamatā pievērsta Irānas karam.

Šodien 12:09
Krievija savervējusi gandrīz 3000 afrikāņu no 36 valstīm karam pret Ukrainu

Līdz šī gada maijam vismaz 2965 pilsoņi no 36 Āfrikas valstīm ir dienējuši vai pašlaik dien Krievijas armijā karā pret Ukrainu, bet Maskava šogad plāno savervēt vēl 18 500 ārvalstu kaujinieku, paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija.

"Saskaņā ar Kara gūstekņu koordinācijas štāba datiem uz 2026. gada 1. maiju vismaz 2965 36 Āfrikas valstu pilsoņi cīnās vai ir karojuši Krievijas armijā pret Ukrainu," intervijā izdevumam "Ukrinform" sacīja Ārlietu ministrijas Āfrikas un Āfrikas reģionālo organizāciju departamenta direktore Ļubova Abravitova.

Viņa piebilda, ka patiesais skaitlis, visticamāk, ir lielāks. Starp galvenajām "avota valstīm" Āfrikā ir Ēģipte, Kenija, Gana, Nigērija, Kamerūna un Uganda.

Šodien 11:22
Krievija uzbrukusi Ukrainai 122 droniem un divām raķetēm

A. Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 122 droniem un divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M", pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 111 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti divu raķešu un deviņu trieciendronu trāpījumi 11 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās trīs vietās, norādīja Gaisa spēki.

Šodien 11:04
Maskava meklē jaunus karotājus Āfrikā: vervēšanai izmanto arī stipendiju solījumus

Līdz šī gada maijam vismaz 2965 pilsoņi no 36 Āfrikas valstīm ir dienējuši vai pašlaik dien Krievijas armijā karā pret Ukrainu, bet Maskava šogad plāno savervēt vēl 18 500 ārvalstu kaujinieku, paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija.

"Saskaņā ar Kara gūstekņu koordinācijas štāba datiem uz 2026. gada 1. maiju vismaz 2965 36 Āfrikas valstu pilsoņi cīnās vai ir karojuši Krievijas armijā pret Ukrainu," intervijā izdevumam "Ukrinform" sacīja Ārlietu ministrijas Āfrikas un Āfrikas reģionālo organizāciju departamenta direktore Ļubova Abravitova.

Viņa piebilda, ka patiesais skaitlis, visticamāk, ir lielāks. Starp galvenajām "avota valstīm" Āfrikā ir Ēģipte, Kenija, Gana, Nigērija, Kamerūna un Uganda.

"Dinamika ir ārkārtīgi satraucoša: 2026. gadam Krievijas pavēlniecība plāno rekrutēt 18 500 ārvalstu pilsoņu. Krievija izmanto dažādus vervēšanas mehānismus - no maldinošiem solījumiem par "bezmaksas stipendijām" līdz vervēšanai ar reliģisko tīklu starpniecību," sacīja Abravitova.

Šodien 10:22
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 357 950

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 357 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1010 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 954 tankus, 24 615 bruņutransportierus, 42 751 lielgabalu un mīnmetēju, 1804 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1397 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1475 sauszemes bezpilota sistēmas, 312 035 bezpilota lidaparātus, 4687 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 99 374 automobiļus un autocisternas, kā arī 4221 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Šodien 09:55
Ukrainai trūkst raķešu pretgaisa aizsardzības sistēmām

Ukrainai trūkst raķešu pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", NASAMS un IRIS-T, ko izraisa intensīvās Krievijas veiktās apšaude un ieroču piegādes grūtības, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ihnats.

"Šodien mēs atrodamies raķešu "bada maizē", jo radušās zināmas apgādes problēmas. Gaisa spēku pārstāvji pastāvīgi strādā un Ramšteinā, un citās sarunu grupās, kur mums nākas lūgt pat dažas - piecas līdz desmit - raķetes sistēmām PAC-3, NASAMS, IRIS-T un citām, jo munīcijas patēriņš ir ļoti liels," sacīja Ihnats. Iepriekš viņš runāja par pretgaisa aizsardzības līdzekļu trūkumu, saistot to ar Krievijas triecienu intensitāti ziemas periodā un uzsverot Ukrainas atkarību no Rietumu ballistisko raķešu pārtveršanas sistēmām.

Jautāts, kāpēc viņš tik atklāti runā par trūkumu, Ihnats sacīja, ka Krievija zina, cik daudz raķešu ir Ukrainai. "Krievija ļoti labi zina, cik daudz raķešu mums ir. Varbūt ne tieši pa reģioniem, bet par daudzumu, ko piegādā Rietumi, ticiet man, krievi ir labi informēti," viņš sacīja

Šodien 09:15
Krievijas triecienā Odesai nogalināts viens cilvēks un trīs ievainoti

Krievijas triecienā Odesai pirmdienas vakarā nogalināts viens cilvēks un trīs ievainoti, paziņoja pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks.

Uzbrukumā cietusi pilsētas infrastruktūra, izglītības iestāde un dzīvojamās ēkas.

Viens no ievainotajiem cilvēkiem ir guvis smagus ievainojumus, atklāja Lisaks.

Šodien 08:44
Vašingtona: ASV ir gatavas darīt visu iespējamo Ukrainas kara izbeigšanai

ASV ir gatavas būt par starpnieku konfliktā starp Krieviju un Ukrainu, paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio, komentējot Krievijas masveida triecienu Kijiivai.

"Katru reizi, kad mēs redzam šos masveida triecienus no vienas vai otras puses, tas mums atgādina, kāpēc šim briesmīgajam karam, kas ilgst ilgāk nekā Otrais pasaules karš, ir jābeidzas," pēc telefonsarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu sacīja Rubio.

"ASV ir gatavas un apņēmības pilnas darīt visu iespējamo, lai palīdzētu izbeigt šo karu, un cerams, ka kādā brīdī tāda iespēja radīsies," piebilda Rubio.

ASV vadītie centieni izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu šobrīd nonākuši strupceļā, jo Vašingtonas uzmanība pamatā pievērsta Irānas karam.

Šodien 07:59
Krievijas triecienā Kramatorskas centram ievainoti 12 cilvēki

Krievija pirmdienas vakarā uzbrukusi Kramatorskas centram ar divām aviācijas bumbām "FAB-250", ievainojot 12 cilvēkus, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Ievainoto vidū ir arī astoņus gadus vecs bērns.

"Notikuma vietā strādā visi atbildīgie dienesti, turpinās meklēšanas un glābšanas operācija," pavēstīja Doneckas apgabala kara administrācijas vadītājs Vadims Filaškins.

Pirmdienas rītā Krievija nometa uz Kramatorsku piecas "FAB-250", nogalinot divus cilvēkus un trīs ievainojot.

Šodien 07:41
Ukraina intensificē triecienus pa Krievijas loģistikas un naftas objektiem

Ukrainas aizsardzības spēki ir laikus apzinājušies Krievijas vasaras plānus, nostiprinot aizsardzības līnijas un pastiprinot triecienus dziļi agresora teritorijā, izdevumam "Bild" pavēstījis Ukrainas armijas 7. korpusa komunikācijas nodaļas vadītājs pulkvedis Volodimirs Polovijs.

Pulkvedis uzsvēra, ka Ukraina ir laikus sapratusi pretinieka nodomus un jau nostiprinājusi savas aizsardzības līnijas, lai būtu gatava vasaras periodam.

Vienlaikus Polovijs norādīja, ka Ukraina ir ievērojami palielinājusi savas spējas dot triecienus dziļi Krievijas teritorijā. Šo uzbrukumu galvenais mērķis ir mēģinājums pārraut un sagraut ienaidnieka militārās loģistikas maršrutus.

Kā atzīmē izdevums, Ukrainas izvēlētā stratēģija dod rezultātus – pēdējo nedēļu laikā, izmantojot tālās darbības bezpilota lidaparātus, gandrīz ik dienu tiek veikti sekmīgi triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, degvielas bāzēm un citiem rūpniecības objektiem, tādējādi vājinot agresora spējas uzturēt karadarbību.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".