TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis: Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu

Ukraina naktī uz svētdienu veikusi plašu dronu uzbrukumu Krievijas enerģētikas infrastruktūrai, triecienus vēršot pret vairākiem stratēģiski svarīgiem objektiem valsts iekšienē.

Saskaņā ar Krievijas amatpersonusniegto informāciju, uzbrukumos izcēlušies masīvi ugunsgrēki Saratovas un Rostovas apgabalos. Par nozīmīgāko mērķi kļuva Saratovas naftas pārstrādes rūpnīca, kas pieder Krievijas valsts kontrolētajam naftas gigantam "Rosņeft". Rūpnīca tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem degvielas ražošanas centriem Volgas reģionā, nodrošinot benzīna, dīzeļdegvielas un citu naftas produktu piegādes Krievijas iekšējam tirgum.

Saratovas apgabala gubernators Romans Busargins sākotnēji paziņoja vienīgi par bojājumiem civilās infrastruktūras objektos, taču neatkarīgi analītiķi, pētot vietējo iedzīvotāju uzņemtos videoierakstus, konstatējuši, ka vairāki ugunsgrēki izcēlušies tieši rūpnīcas teritorijā.

Saskaņā ar sākotnējo informāciju viens no droniem varētu būt trāpījis izomerizācijas iekārtai – būtiskam tehnoloģiskajam mezglam, kas tiek izmantots augstas oktānskaitļa degvielas ražošanā. Rūpnīcas teritorijā aizdegušās arī degvielas uzglabāšanas tvertnes, un liesmu dzēšanai piesaistīti specializētie glābšanas dienesti.

Vienlaikus dronu uzbrukums noticis arī Krievijas dienvidos esošajā Rostovas apgabalā. Matvejevo-Kurganas rajonā trāpījums skāris degvielas noliktavu, kas apgādā vietējos lauksaimniecības uzņēmumus. Rostovas apgabala gubernators Jurijs Sļusars paziņojis, ka pēc sprādzieniem strauji izcēlies un izplatījies plašs ugunsgrēks. Bažījoties par iespējamu ķēdes reakciju un turpmākiem sprādzieniem, varasiestādes evakuējušas iedzīvotājus no tuvējām ēkām. Ugunsgrēka dzēšanai nosūtīti papildu glābšanas spēki, tostarp specializēts ugunsdzēsēju vilciens. Par cietušajiem vai bojāgājušajiem līdz šim nav ziņots.

Šie uzbrukumi turpina pēdējos mēnešos novēroto Ukrainas stratēģiju sistemātiski vērsties pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru. Dienu iepriekš Ukrainas droni uzbruka Taganrogas ostai Azovas jūras piekrastē, kur aizdegās tankkuģis, degvielas rezervuārs un ostas infrastruktūras objekti.

Tāpat triecieni tika veikti naftas produktu uzglabāšanas objektam Armavirā Krasnodaras novadā. Savukārt iepriekšējās nedēļās Ukraina īstenoja vērienīgu uzbrukumu ar vairāk nekā 200 droniem, kura laikā tika bojāta Volgogradas apgabala lielākā naftas pārstrādes rūpnīca "Lukoil-Volgogradņeftepererabotka". Militārie analītiķi norāda, ka šādu uzbrukumu mērķis ir piespiest Krieviju novirzīt pretgaisa aizsardzības sistēmas no frontes līnijas uz valsts iekšienes objektu aizsardzību, vienlaikus radot ekonomiskus zaudējumus enerģētikas sektoram.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 364 060 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1560 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 962 tankus, 24 657 bruņutransportierus, 42 987 lielgabalus un mīnmetējus, 1819 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1399 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1519 sauszemes bezpilota sistēmas, 320 327 bezpilota lidaparātus, 4693 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 101 237 automobiļus un autocisternas, kā arī 4234 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 229 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 212 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti 14 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās piecās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas dronam trāpot kāda uzņēmuma teritorijā Čerņihivas apgabala Korjukivkas rajonā, nogalināts vīrietis un nodarīti postījumi, paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests.

Ukraina un Dānija paplašina aizsardzības jomas partnerību, lai nodrošinātu Ukrainas Aizsardzības spēku galvenās prioritātes, īpašu uzmanību pievēršot Ukrainas bezpilota lidaparātu iepirkumiem, ražošanas lokalizācijai un pretgaisa aizsardzības attīstībai, paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrija.

Lai paātrinātu militārās produkcijas apmaiņu un kopīgu projektu īstenošanu, puses plāno ražošanu lokalizēt arī Dānijā, kā arī ieviest "Drone Deal" formātu. Paredzēts, ka šāda pieeja būs abpusēji izdevīga, jo Ukraina iegūs nepieciešamos resursus kaujas laukam, bet Dānija – praksē pārbaudītas tehnoloģijas.

Kā viens no svarīgākajiem jaunajiem sadarbības virzieniem ir noteikta pretgaisa aizsardzības un antibalistiskā vairoga attīstība, kurā Ukraina aicinājusi Dāniju iesaistīties ar tās rīcībā esošajām radaru sistēmām.

Krievijas armija sestdien, 30. maijā, veikusi mērķtiecīgus uzbrukumus Ukrainas civilajai dzelzceļa infrastruktūrai, kuru rezultātā gājis bojā viens dzelzceļa darbinieks, bet vēl divi guvuši ievainojumus, paziņojis Ukrainas valsts dzelzceļa uzņēmums "Ukrzaliznicja".

Kā informē uzņēmums, sestdien ap pusdienlaiku Krievijas spēki uzbrukuši dzelzceļa infrastruktūrai un ritošajam sastāvam Zaporižjā. Trieciena rezultātā ir bojāta elektrolokomotīve un dīzeļlokomotīve.

Iepriekš šajā pašā dienā uzņēmums ziņoja par vairākiem desmitiem trieciendronu "Shahed" tiešu trāpījumu Sumu apgabala Šostkas pilsētas dzelzceļa stacijas ēkai.

Ukrainas rīcībā ir bezpilota lidaparāti, kas spēj mērot 3500 kilometru attālumu. "Tas nozīmē, ka mums ir sasniedzama jebkura Krievijas teritorija līdz pat Urāliem," paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) tālā darbības rādiusa dronu vienības komandieris ar segvārdu "Vektors".

 Pirmais bezpilota lidaparāts, kas spēja mērot vairāk nekā 1000 kilometru, bija ukraiņu drons "Ļutij". Taču pašlaik izlūkdienesta rīcībā jau ir droni, kuru lidojuma tālums pārsniedz 3500 kilometrus.

Ukrainas armijas bruņojumā ir arī reaktīvie droni. Tie jau ir pierādījuši savu efektivitāti kaujas apstākļos un faktiski pilda spārnoto raķešu funkcijas, turklāt bezpilota lidaparātu ražošanas apjomi valstī tiek mērķtiecīgi kāpināti.

Aizsardzības spēki savās operācijās izmanto ļoti dažādus bezpilota lidaparātus, tostarp īpašus mānekļus bez sprāgstvielām.Ieroču sistēmas tiek pastāvīgi kombinētas un neviena misija pilnībā neatkārtojas. 

ASV aktīvi izmanto Ukrainas bruņoto spēku pieredzi bezpilota lidaparātu pielietošanā kaujas laukā,  paziņoja ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets.

Kā žurnālistiem norādīja Pentagona vadītājs, Vašingtona rūpīgi pēta Ukrainas metodes un mērķtiecīgi strādā pie savu jaudu attīstīšanas bezpilota tehnoloģiju jomā.

"Prezidenta Donalda Trampa 2027. gada budžetā ir paredzētas investīcijas 56 miljardu dolāru apmērā, lai nodrošinātu ASV pārākumu bezpilota lidaparātu jomā un turpinātu apgūt Ukrainas pieredzi kaujas laukā," atzīmēja Hegsets. 

Ukrainas Dienvidu aizsardzības spēki ir noraidījuši Krievijas izplatīto informāciju par it kā notikušu Ukrainas bezpilota lidaparāta triecienu okupētajai Zaporižjas atomelektrostacijai (AES).

Komentējot Krievijas puses paziņojumu, ka uzbrukumā izmantotais drons esot vadīts, izmantojot optiskās šķiedras savienojumu, Ukrainas militārpersonas vērš uzmanību, ka . Zaporižjas AES atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no sauszemes frontes līnijas, taču Ukrainas Bruņoto spēku rīcībā nav ar optisko šķiedru vadāmu bezpilota lidaparātu ar tik lielu darbības rādiusu.

Tāpat Ukrainas aizstāvji norāda, ka to arsenālā nav dronu, kas būtu aprīkoti ar piecus līdz sešus kilogramus smagu kumulatīvo kaujas daļu. Saskaņā ar militārpersonu pausto, tieši šāds sprāgstvielu daudzums būtu nepieciešams, lai izsistu caurumu, par kuru paziņojušas Krievijas okupācijas iestādes.

Papildus tam Ukrainas Dienvidu aizsardzības spēki atzīmē, ka Krievijas karaspēks ap elektrostaciju ir izveidojis daudzlīmeņu dūmu aizsegu. Caur to lidaparāts fiziski nevarētu izlidot nepamanīts.

Naktī uz 30. maiju Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki devuši triecienu Krievijas militārajai infrastruktūrai Rostovas apgabala Taganrogas apkārtnē, iznīcinot divus retus tāla darbības rādiusa zemūdeņu apkarošanas lidaparātus "Tu-142" un operatīvi taktisko raķešu kompleksa "Iskander" palaišanas iekārtu.

Kā norāda izdevuma "Defence Express" analītiķi, "Tu-142" lidmašīnas uzskatāmas par stratēģiski vērtīgiem un grūti aizvietojamiem mērķiem, jo to sērijveida ražošana tika pārtraukta pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Pēdējais šī modeļa gaisa kuģis tika nodots ekspluatācijā 1994. gadā.

Kopumā tika saražoti aptuveni 100 šādi gaisa kuģi dažādās modifikācijās (tie ir radīti uz stratēģiskā bumbvedēja "Tu-95" bāzes), un pašlaik Krievijas Jūras kara flote tos galvenokārt izmanto kā izlūkošanas platformas.