TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Jauna EKOS aptauja liecina, ka vairums kanādiešu atbalsta turpmāku Saab Gripen iznīcinātāju iegādi, nevis F-35 iegādi pēc tam, kad noslēgtais 16 F-35 iepirkums būs pabeigts.
Jautāti: "Pamatojoties uz jūsu zināšanām, kura iespēja, jūsuprāt, ir vislabākā Kanādai?", 13% atbalstīja F-35 kā Kanādas galvenā iznīcinātāja turināšanu. 43% atbalstīja pāreju uz Gripen turpmākajiem iepirkumiem. 29% atbalstīja jauktas F-35 un Gripen flotes saglabāšanu. Četri procenti neatbildēja uz nevienu no iepriekš minētajiem/izvēlējās citu lidmašīnu, un 12% teica, ka nezina vai neatbildēja.
Balstoties uz šo aptauju, drošākais variants valdībai būtu jauktās flotes maršruta izvēle, jo tas daļēji apmierinātu tos, kuri vēlas Gripen, tos, kuri vēlas F-35, un, pēc definīcijas, tos, kuri vēlas jauktu floti. Šī ir arī iespēja, kas Kanādai sniedz zināmu atvieglojumu, var saglabāt attiecības ar ASV, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas atkarības, un veidot ciešākas attiecības ar Zviedriju – NATO sabiedroto un svarīgu aizsardzības partneri, no kuras Kanāda var daudz mācīties par spēcīgas iekšzemes aizsardzības nozares veidošanu.
Source: https://t.co/BuihHxuVcM
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 19, 2025
Šveices militārā tiesa ir notiesājusi 49 gadus veco Avi M. no Šafhauzenes par dienestu Ukrainas armijā, piespriežot viņam 18 mēnešu cietumsodu, nosacīti uz četriem gadiem. Šī ir pirmā šāda veida kriminālvajāšana pret Šveices pilsoni, kurš cīnījās pret Krieviju.
Ceturtdien Meilenā, Cīrihē, pieņemtais spriedums uzsver spriedzi starp Šveices stingrajiem neitralitātes likumiem un atsevišķiem pilsoņiem, kuri izvēlējušies pievienoties Ukrainas aizsardzībai. Atšķirībā no vairuma rietumvalstu, Šveice aizliedz saviem pilsoņiem dienēt jebkurā ārvalstu bruņotajā dienestā, ziņo SWI swissinfo.ch.
Berne ir arī piešķīrusi 5,5 miljardus dolāru palīdzībai, vienlaikus bloķējot ieroču piegādi.
Switzerland's neutrality is cracking under the weight of Russia's war
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 19, 2025
A Swiss court just convicted a citizen for fighting in Ukraine — the first such prosecution since 2022. But Bern has also committed $5.5bn in aid while blocking weapons. ⤵️
🔗 https://t.co/dMcYVvCCSX pic.twitter.com/YC7VWReSih
Ukrainas Drošības dienesta (SBU) elites vienība "Alfa", izmantojot gaisa dronus, uzbruka tankkuģim QENDIL (IMO 9310525), kamēr tas kuģoja starptautiskajos ūdeņos. Tankkuģis guva nopietnus bojājumus un šobrīd nav piemērots paredzētajam lietojumam.
Tas faktiski atņem vēl vienu resursu Krievijas ēnu loģistikas tīklam, kas tika izmantots, lai apietu sankcijas un uzturētu kara centienus. Uzbrukuma laikā Krievijas kuģis neveda kravu un bija pilnīgi tukšs. Tā rezultātā operācija neradīja draudus reģiona vides drošībai, novēršot jebkādu piesārņojuma vai ekoloģiska kaitējuma risku.
Krievijas flote vairs nav neaizsniedzama pat Vidusjūras ūdeņos. Vairāk lasi šeit.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) noslēgusi līgumu ar Eiropas Savienības (ES) delegāciju Ukrainā par projekta īstenošanu Ukrainas tirgus uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības sistēmas stiprināšanai.
Projekta kopējais finansējums ir divi miljoni eiro, un tas tiek pilnībā finansēts no ES budžeta Ukrainas atbalsta instrumenta ("Ukraine Facility") ietvaros.
Projekta "EU4 Market Surveillance and Consumer Protection" mērķis ir stiprināt Ukrainas spēju pielāgoties ES prasībām tirgus uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kas ir būtiska daļa no Ukrainas pievienošanās procesa ES.
Runa šoreiz ir par videoklipu, kuru nesen izplatīja Ukrainas puse. Tajā Volodimirs Zelenskis redzams blakus Krievijas it kā “kontrolētajai” Kupjanskai. Medijus un sociālajos tīklos kā Krievijas “Z patriotu” tā Ukrainas atbalstītāju pusē maz bija tādu, kuri ignorēja šo video. Galu galā Ukrainas līderis brīvi filmējas pie pilsētas, kuru krievi sakās ieņēmuši. Vairāk lasi šeit.
Krievijas centrālās bankas direktoru padome piektdien nolēma trešo sanāksmi pēc kārtas samazināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,5 procentpunktiem līdz 16%.
Iepriekšējo reizi izmaiņas procentlikmē tika veiktas oktobrī, kad tā arī tika samazināta par 0,5 procentpunktiem.
Krievija atdevusi Ukrainai vēl 1003 cilvēku mirstīgās atliekas, piektdien paziņojusi Kijiva.
Saskaņā ar Krievijas sniegto informāciju tie ir karā kritušie Ukrainas karavīri. Ukrainas tiesībsargājošās iestādes un varasiestādes veiks visas nepieciešamās ekspertīzes un līķu identifikāciju, paziņoja Ukrainas gūstekņu jautājumu koordinācijas štābs.
Iepriekš Krievija ir atdevusi Ukrainai arī savu karavīru mirstīgās atliekas, apgalvojot, ka tie ir ukraiņi.
Krievija paziņoja, ka tā ir nodevusi Ukrainai 1000 Ukrainas karavīru līķu un pretī saņēmusi 26 krievu karavīru mirstīgās atliekas.
Zaporižjas sektorā okupanti iesaistījušies apšaudē pavēlniecības nekompetences un komunikācijas trūkuma starp vienībām dēļ. Komandieri incidentu skaidroja ar "kartes kļūdām".
19. decembrī kļuva zināms, ka viena Krievijas armijas vienība Zaporižjas apgabalā cieta ievērojamus zaudējumus. Zīmīgi, ka tas nav noticis kaujā ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Okupanti atkal "paši tikuši galā ar situāciju". Vairāk lasi šeit.
Zagšana nav piemērots vārds. Zagšana ir īpašuma atņemšana slepeni, un viņi cenšas to darīt atklāti. Tā ir laupīšana, paziņoja Kremļa saimnieks.
Putin commented on the EU's plans to confiscate frozen Russian assets:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 19, 2025
Stealing is not an appropriate word. Stealing is taking away property in secret, and they're trying to do it openly. It's robbery. pic.twitter.com/I7gTUysaCL
ANO Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.
Septiņdesmit deviņas valstis balsoja par. Sešpadsmit valstis balsoja pret, tostarp Krievija, Ķīna un Baltkrievija, kā arī Ziemeļkoreja, Irāna, Burkinafaso, Eritreja, Sudāna, Mali, Zimbabve, Burundi, Centrālāfrikas Republika, Kongo, Ekvatoriālā Gvineja, Kuba un Nikaragva.
Rezolūcijā tiek nosodīts Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, atkārtoti apstiprināta Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte tās starptautiski atzītajās robežās un uzsvērta jebkādu mēģinājumu mainīt Ukrainas teritoriju statusu neatzīšana.
Ģenerālā asambleja aicina Krieviju nekavējoties pārtraukt agresiju un izvest visu karaspēku no Ukrainas teritorijas.
The UN General Assembly has adopted a resolution on human rights violations in the territories of Ukraine occupied by Russia.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 19, 2025
Seventy-nine countries voted in favor. Sixteen countries voted against, including Russia, China, and Belarus, as well as North Korea, Iran, Burkina… pic.twitter.com/m56KsKTFfM
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



