TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Krievijas līderis Vladimirs Putins ap sevi izveidojis "pielīdēju armiju", kas viņu nepārtraukti pārliecina par Krievijas nenovēršamo uzvaru un ekonomikas stabilitāti, tādējādi radot bīstamu realitātes izkropļojumu, kas ievērojami apgrūtina jebkādus kompromisus miera sarunās ar Ukrainu, vēsta laikraksts "The Washington Post".

Izdevums norāda, ka Putins atrodas sava veida "nomierināšanas filtrā". Ģenerāļi viņam ziņo, ka visi militārie mērķi ir sasniegti, ekonomisti klāsta par ekonomikas noturību, ignorējot reālos riskus un ierobežojumus, bet pat ASV prezidenta Donalda Trampa retorika Kremlī tiek tulkota kā Krievijas pārākuma apliecinājums.

Šī informatīvā izolācija, pēc ekspertu domām, padara Putinu gandrīz neuzņēmīgu pret racionāliem kompromisiem. Analītiķi uzskata, ka tieši šī mākslīgi uzturētā pārliecība par uzvaru un ekonomisko varenību ir iemesls, kāpēc Kremlis, visticamāk, noraidīs arī jaunāko ASV miera plānu, lai gan vairums rietumu novērotāju to uzskata par Krievijai labvēlīgu.

Bijušais Krievijas diplomāts Boriss Bondarevs situāciju raksturojis kā "atbalss kameru" ("echo chamber"), kurā līdz Putinam nonākošā informācija ir tikai paša Kremļa propagandas atspulgs. Viņš uzsvēra, ka diplomātiem gadiem ilgi dots uzdevums uz Maskavu sūtīt tikai pozitīvas atskaites, tādējādi izskaužot jebkādu alternatīvu viedokli vai patieso situācijas novērtējumu.

Tiek norādīts, ka pat Krievijas Drošības padomes sēdēs pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā amatpersonas tika piespiestas demonstrēt pilnīgu atbalstu Putina plāniem, padarot kritiku praktiski neiespējamu. Izņemot retus gadījumus, piemēram, Dmitriju Kozaku, kurš iebilda pret militāru rīcību, vairums vadības pakļāvās vienotajam viedoklim.

Baltkrievija nodevusi Ukrainai piecus tās pilsoņus, kuri atradās ieslodzījumā kaimiņvalstī, un šis solis ir daļa no plašākas vienošanās par 123 politieslodzīto amnestiju apmaiņā pret ASV sankciju atcelšanu, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Valsts galva norādīja, ka Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) priekšnieks Kirilo Budanovs sniedzis detalizētu informāciju par speciālās operācijas sagatavošanu civiliedzīvotāju atbrīvošanai no Baltkrievijas.

"Pateicoties aktīvai ASV iesaistei un mūsu specdienestu sadarbībai, šobrīd brīvībā atgriežas aptuveni simts cilvēku, tostarp pieci ukraiņi," uzsvēra Zelenskis.

Baltkrievijas varasiestādes paziņojušas, ka kopumā amnestija piemērota 123 politieslodzītajiem. Zināms, ka starp atbrīvotajiem ir arī baltkrievu opozīcijas līdere Marija Koļesņikova.

Otrdien, 9.decembrī, Krievija no lidlauka "Ukrainka" pacēla gaisā piecus stratēģiskos bumbvedējus "Tu-95MS", tomēr šoreiz tie nevis devās Ukrainas virzienā, bet gan veica spārnoto raķešu "H-101" triecienu imitāciju Japānas salu tuvumā, ziņo monitoringa grupa "AviVector".

Lidlauks "Ukrainka" ir viens no galvenajiem punktiem, no kura Krievija regulāri veic masīvus raķešu uzbrukumus Ukrainai. Tomēr šajā gadījumā pēc nosacītās "trieciena" fāzes izpildes daļa Krievijas bumbvedēju pievienojās Ķīnas bumbvedējiem "H-6", veicot kopīgu patrulēšanu virs Austrumķīnas jūras un vēlāk arī Klusajā okeānā.

Portāls "Defense Express" norāda, ka, lai gan šis lidojums primāri šķiet saistīts ar Klusā okeāna reģionu, tam ir netieša saistība arī ar karu Ukrainā. Analītiķi uzsver, ka Krievija jau vairākus gadus konsekventi īsteno militāra spiediena kursu pret Japānu.

Tiek atgādināts, ka 2023.gada martā Krievija pacēla gaisā "Tu-95MS" laikā, kad Japānas premjerministrs apmeklēja Ukrainu, savukārt 2024.gada oktobrī četri Krievijas bumbvedēji pietuvojās Japānas salām kritiski liela tuvumā. Turklāt 2025.gada augustā Krievijas propaganda atklāti apsprieda scenārijus masīviem raķešu triecieniem pa Japānas aizsardzības infrastruktūru, izmantojot raķetes "H-101", "Kalibr", "Kinžal" un "Iskander".

Pēdējais "Tu-95MS" izlidojums tiek vērtēts kā loģisks šīs demonstratīvā spiediena politikas turpinājums. Maskava turpina izmantot stratēģisko aviāciju kā militāri politiskās šantāžas instrumentu, neraugoties uz ievērojamiem zaudējumiem pēc 2025.gada 1.jūnijā notikušās operācijas "Zirnekļtīkls" ("Pautina"), kuras laikā no ierindas tika izsista aptuveni trešdaļa tās tāldarbības bumbvedēju flotes. Lai gan Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss nespēj ātri atjaunot zaudēto floti, Kremlis, visticamāk, šādus demonstratīvus lidojumus uzskata par pamatotiem.

Krievija Baltkrievijā izvieto vidējā darbības rādiusa ballistisko raķešu sistēmu "Orešņik", un šis solis primāri ir vērsts uz spiediena izdarīšanu pret Eiropas Savienību (ES) un NATO, nevis Ukrainu, komentārā aģentūrai "Ukrinform" paziņojis Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta  priekšnieks Oļegs Ivaščenko.

Dienesta vadītājs norādīja, ka tiek fiksēti sagatavošanās darbi "Orešņik" izvietošanai kaimiņvalsts teritorijā. "Krievija un Baltkrievija būvē militāros objektus palaišanas iekārtai, kā arī novērošanas un sakaru sistēmām, kas ir "Orešņik" sistēmas elementi. Tomēr šobrīd šie pasākumi vēl nav pilnībā realizēti," skaidroja Ivaščenko.

Viņš precizēja, ka fiziski Krievija jau šobrīd varētu Baltkrievijā izvietot  palaišanas iekārtu, taču bez pārējo nepieciešamo elementu izbūves tā pildītu tikai maketa funkciju.

Ivaščenko uzsvēra, ka Baltkrievijai nebūs iespēju pielietot "Orešņik" patstāvīgi. Pēc viņa teiktā, šī raķešu sistēma būs integrēta vienotajā Krievijas Federācijas Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka vadības sistēmā.

Ivaščenko pauda pārliecību, ka raķešu izvietošana Baltkrievijā paredzēta, lai pastiprinātu spiedienu uz Eiropu, kā arī lai pasargātu pašu sistēmu "Orešņik" no iespējamiem Ukrainas triecieniem.

""Orešņik" izvēršana Baltkrievijas teritorijā ir spiediena līdzeklis pirmkārt pret ES un NATO, nevis Ukrainu. Šāds solis ļaus Krievijai paplašināt savas spējas veikt pēkšņu triecienu pa jebkuras Eiropas valsts galvaspilsētu un ievērojami samazinās raķešu lidojuma laiku, salīdzinot ar palaišanu no "Kapustinjaras" poligona," viņš brīdināja.

Šengenas vīzai bija ierobežojumi — ieceļošana ir aizliegta Čehijā, Francijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. “Godīgi sakot, visvairāk mani pārsteidza Francija,” žēlojas sieviete.

Krievijas armija nosūtījusi papildu rezerves uz Pokrovskas un Mirnohradas virzieniem Doneckas apgabalā, paziņoja Ukrainas armijas komandieris ģenerālis Oleksandrs Sirska, apmeklējot Ukrainas pozīcijas šajā karsti apstrīdētajā frontes sektorā. “Situācija saglabājas sarežģīta – ienaidnieks pastiprina spiedienu,” viņš brīdināja. Pokrovska jau vairāk nekā gadu ir viens no galvenajiem Krievijas uzbrukuma mērķiem, un līdzās esošā Mirnohrada kļūst par nākamo iespējamo ieņemšanas mērķi.

Ukrainas spēki turpina īstenot aktīvās aizsardzības taktiku, cenšoties nostiprināt pozīcijas un vietām pat izspiest ienaidnieku, sacīja Sirska. Tiek veikti konkrēti soļi aizsardzības stiprināšanai, tostarp uzlabota loģistika, ugunsatbalsts, vienību koordinācija un apgāde. Tomēr Krievijas karavīri izmanto nelabvēlīgos laika apstākļus – miglu un lietu –, lai nelielās grupās virzītos uz priekšu bez smagās tehnikas. Tiek ziņots arī par krievu karavīriem civilajā apģērbā, kas ir kara likumu pārkāpums.

Neraugoties uz Krievijas apgalvojumiem, Ukrainas desanta spēki paziņojuši, ka Pokrovska un Mirnohrada nav ielenktas. Tomēr saskaņā ar analītiskās platformas Deep State datiem aptuveni puse Pokrovskas šobrīd atrodas Krievijas kontrolē, un uzbrukums Mirnohradā notiek jau no trim virzieniem. Šis frontes posms kļūst par vienu no galvenajiem kaujas punktiem Donbasā, kur Ukraina cīnās par katru metru zemes.

Kamēr Krievijas droni turpina pārbaudīt Eiropas gaisa telpas, Ukraina no kara upura kļuvusi par skolotāju. Valsts elektroenerģijas pārvades uzņēmums Ukrenergo, kas jau trīs gadus ir Krievijas uzbrukumu mērķis, tagad apmāca partnerus Vācijā, Polijā un Lietuvā, daloties pieredzē par aizsardzību, aprīkojuma atjaunošanu un infrastruktūras stiprināšanu. “Ukraina patiešām ir vissliktākajā iespējamajā situācijā. Taču viņu pieredze ir ārkārtīgi vērtīga,” atzīst Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns.

Lietuva jau uzsākusi 140 miljonu eiro vērtu programmu, lai nostiprinātu vairāk nekā 150 enerģētikas objektus valstī, tostarp apakšstacijas, pret iespējamiem dronu uzbrukumiem līdz 2029. gadam. Eiropas Savienībā aizvien skaļāk skan aicinājumi ieviest īpašu budžeta līniju kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzībai. “Tagad ir īstais brīdis. Tas nav izvēles jautājums,” uzsver Vaičūns, uzstājoties Kijivā notikušajā Enerģētiskās drošības dialogā.

Kamēr ES gaida lēmumus par ilgtermiņa finansēšanu, Ukrenergo jau gatavojas 2026. gadā rīkot jaunas mācības un paplašināt sadarbību ar citu valstu energosistēmu operatoriem. Tikmēr Ukrainā uzbrukumi kļūst arvien intensīvāki, liekot īslaicīgi apturēt apmācības un visu uzmanību veltīt infrastruktūras atjaunošanai. Taču pieredze, kas iegūta kara apstākļos, kļūst par Eiropas galveno aizsardzības resursu.

Melnā jūra nedrīkst kļūt par Krievijas un Ukrainas "konfrontācijas zonu", sestdien brīdināja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc tam, kad pēdējās nedēļās jūrā notikuši vairāki triecieni.

"Melno jūru nevajadzētu uzskatīt par konfrontācijas zonu. Tas nenāktu par labu ne Krievijai, ne Ukrainai. Ikvienam ir vajadzīga droša kuģošana Melnajā jūrā," oficiālā ziņu aģentūra "Anadolu" citēja Erdogana teikto žurnālistiem Turcijas prezidenta lidmašīnā.

Piektdien Kijiva un operators paziņoja, ka Krievijas gaisa triecienā cietis Turcijai piederošs kuģis Ukrainas Melnās jūras ostā Odesā.

Uzbrukums notika dažas stundas pēc tam, kad Erdogans par drošību Melnajā jūrā bija runājis ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Turkmenistānā notiekošā samita laikā.

Erdogana birojs informēja, ka divpusējās tikšanās laikā ar Putinu Erdogans bija aicinājis noslēgt "ierobežotu pamieru" attiecībā uz uzbrukumiem ostām un enerģētikas objektiem Krievijas un Ukrainas karā.

Lidmašīnā Erdogans sacīja, ka ar Putinu galvenokārt pārrunājis kara un miera centienus, ziņoja "Anadolu".

"Tāpat kā visi citi dalībnieki, arī Putina kungs ļoti labi zina, kāda ir Turcijas nostāja šajā jautājumā," viņš uzsvēra.

"Pēc šīs tikšanās ar Putinu ceram, ka mums būs iespēja apspriest miera plānu arī ar ASV prezidentu [Donaldu] Trampu," viņš piebilda.

"Miers nav tālu, tas ir redzams," pārliecību pauda Erdogans.

Turcija, kas centusies uzturēt attiecības gan ar Maskavu, gan Kijivu, kontrolē Bosfora šaurumu, kas ir nozīmīgs Ukrainas labības un Krievijas naftas pārvadājumiem uz Vidusjūru.

Pēdējo nedēļu laikā vairāki uzbrukumi Melnajā jūrā bijuši vērsti pret tankkuģiem, kas saistīti ar Krieviju. Ukraina paziņoja, ka daži no tiem ir bijuši tās veikti bezpilota lidaparātu uzbrukumi.

Tos asi kritizēja Ankara, kas saistībā ar uzbrukumiem Melnajā jūrā ir izsaukusi gan Krievijas, gan Ukrainas vēstniekus.

Pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā Krievijas centrālās bankas aktīvi Eiropā tika iesaldēti. ES līderi ir apsvēruši iespēju izmantot šos līdzekļus, lai palīdzētu Kijivai, tostarp pieļāvuši iespēju aktīvus konfiscēt, taču galu galā viņi noraidīja šo iespēju.

Itālija, Bulgārija un Malta pievienojās Beļģijai, iebilstot pret plānu finansēt Ukrainu ar iesaldētiem Krievijas aktīviem, piektdien ziņoja Eiropas mediji. Plāna ietvaros būtu izmantoti aptuveni 210 miljardi eiro Krievijas līdzekļu, lai izveidotu kredītlīniju Ukrainai.

"Politico" norāda, ka kopīgā paziņojumā, četras valstis paziņoja, ka atbalsta Krievijas aktīvu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku. Taču tās brīdināja, ka tas nenozīmē, ka nauda varētu tikt izmantota Ukrainas militārā atbalstam.

Tās aicināja Eiropas Komisiju un ES Padomi izpētīt alternatīvus veidus, kā palīdzēt Ukrainai, tostarp ES kredītlīniju vai citus pagaidu risinājumus saskaņā ar ES un starptautiskajām tiesībām.

Beļģija, kurai pieder lielākā daļa iesaldēto Krievijas aktīvu, jau sen ir iebildusi pret šo plānu, baidoties no juridiskām problēmām. Itālijas atbalsts – kā trešās lielākās ES valsts – apgrūtina Eiropas Komisijas vienošanās panākšanu pirms ES samita 18.–19. decembrī.

Krievijas centrālās bankas aktīvi Eiropā tika iesaldēti pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Eiropas līderi ir apsvēruši iespēju izmantot šos līdzekļus Ukrainas atbalstam, tostarp iespējamu konfiskāciju, taču noraidīja šo iespēju.

2025. gada rudenī Eiropas Komisija ierosināja Ukrainai “reparāciju kredītu”, ko Kijiva atmaksātu pēc kara, tiklīdz Krievija kompensētu zaudējumus.

Šis solis seko Krievijas Bankas iesniegtajai prasībai pret Beļģijas depozitāriju Euroclear par iesaldēto aktīvu apstrādi. Ceturtdien ES nolēma uz nenoteiktu laiku iesaldēt Krievijas aktīvus Eiropā, novēršot nepieciešamību atjaunot iesaldēšanu ik pēc sešiem mēnešiem, neskatoties uz Ungārijas un Slovākijas iebildumiem.