TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 86 trieciendroniem un droniem imitatoriem, pirmdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
58 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti 26 trieciendronu trāpījumi 12 vietās.
NATO izlūkdienesti tur aizdomās Krieviju par ieroča izstrādi, kas varētu izmantot orbītā esošus mazu atlūzu mākoņus, lai vienlaikus atspējotu veselas satelītu grupas.
Mērķis ir ierobežot Rietumu dominanci kosmosā, kas ir palīdzējis Ukrainai kaujas laukā.
Taču ir viens āķis. Eksperti brīdina, ka šāds uzbrukums varētu pārvērst orbītu par nekontrolējamu atlūzu lauku un skart visus — tostarp pašu Krieviju un Ķīnu.
⚠️Russia may be developing a weapon against Elon Musk’s Starlink
— NEXTA (@nexta_tv) December 22, 2025
NATO intelligence services suspect Russia of working on a weapon that could use clouds of small debris in orbit to disable entire groups of satellites at once.
The goal is to limit Western dominance in space,… pic.twitter.com/YBXE4GCFBv
Netiek atklāts, kā tieši noslēdzās divu dienu ilgā miera plāna apspriešanas sanāksme — tikai neskaidrs, vispārīgs formulējums.
Tajā pašā laikā Floridā atradās Ukrainas delegācija. Umerovs un Vitkofs publicēja identiskus paziņojumus, kuros sarunas raksturoja kā "produktīvas un konstruktīvas".
⭕️ “Next time — in Moscow,” Dmitriev said after talks with Witkoff and Kushner
— NEXTA (@nexta_tv) December 22, 2025
What exactly the two-day meeting on the peace plan resulted in has not been disclosed — only vague, general wording.
At the same time, a Ukrainian delegation was in Florida. Umerov and Witkoff… pic.twitter.com/u72au8xL9v
Tikmēr ASV izlūkdienesti ziņo, ka Putins joprojām cenšas sagrābt visu Ukrainu un atgūt kontroli pār Eiropas daļām, kas kādreiz piederēja PSRS. To "Reuters" pastāstīja seši avoti, kas ir pazīstami ar ziņojumiem.
⚡️⚡️Peskov says Reuters is lying — Russia does not claim the entire territory of Ukraine
— NEXTA (@nexta_tv) December 22, 2025
Meanwhile, U.S. intelligence says Putin is still seeking to seize all of Ukraine and regain control over parts of Europe that once belonged to the USSR. Six sources familiar with the reports… pic.twitter.com/TkWjg6lXiU
Ukrainas izlūkdienesta speciālā operācija vēlreiz nodemonstrēja Krievijas armijas bezspēcību savu lidmašīnu angāru aizsardzībā. Aģents iznīcināja divas lidmašīnas un mierīgi atstāja objektu.
Naktī no 20. uz 21. decembri Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) aģents iefiltrējās lidmašīnu angārā netālu no Ļipeckas un aizdedzināja Su-27 un Su-30, iznīcinot abus. Pēc dedzināšanas diversants netraucēti atstāja aizsargājamo objektu.
"Ja Putins saka nē, mums ir krasi jāmaina spēles noteikumi, tostarp jānodod Ukrainai "Tomahawk" raķetes, lai tās varētu uzbrukt Krievijā esošajām dronu un raķešu rūpnīcām," 21. decembrī sacīja ASV senators Lindsijs Greiems.
"If Putin says no, we need to dramatically change the game, including giving Tomahawk missiles to Ukraine to hit the drone and missile factories that exist in Russia," U.S. Senator Lindsey Graham said on Dec. 21. https://t.co/gzYpkOxtDc
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 22, 2025
Maskavā pirmdien, uzspridzinot automobili, nogalināts Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba operatīvās apmācības pārvaldes priekšnieks ģenerālleitnants Fanils Sarvarovs, paziņoja Krievijas Izmeklēšanas komiteja.
Sprāgstierīce bijusi novietota zem automašīnas "Kia Sorento" apakšdaļas. Tā eksplodēja, kad automobilis bija nobraucis dažus metrus.
56 gadus vecais Sarvarovs sprādzienā tika smagi ievainots. Viņš tika nogādāts slimnīcā, kur nomira.
VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums SIA "LDz Cargo" no šodienas elektroniskajās izsolē piedāvās iegādāties 54 lietotus kravas vagonus, kas atrodas Ukrainas teritorijā, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.
Kravas vagoni tiks pārdoti piecās lotēs, vēsta LETA.
Tostarp 33 vagoni tiks izsolīti ar 90 400 eiro sākumcenu, desmit vagoni tiks piedāvāti ar 27 400 eiro sākumcenu, trīs vagoni - ar 13 900 eiro sākumcenu, trīs vagoni - ar 10 400 eiro sākumcenu, bet vēl trīs vagoni tiks izsolīti ar 8300 eiro sākumcenu.
Izsoles solis visās lotēs būs 100 eiro.
Kravas vagonu izsole notiks elektroniskajā izsoļu vietnē "auctioncargo.ldz.lv" līdz otrdienas, 23. decembra, plkst. 10.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 197 860 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1120 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 438 tankus, 23 772 bruņutransportierus, 35 308 lielgabalus un mīnmetējus, 1575 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1263 zenītartilērijas iekārtas, 432 lidmašīnas, 347 helikopterus, 92 713 bezpilota lidaparātus, 4073 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 70 853 automobiļus un autocisternas, kā arī 4029 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainas droni naktī uz pirmdienu devuši triecienu Tamaņas ostai Krievijas Krasnodaras novadā, nodarot postījumus, paziņoja Krievijas amatpersonas.
Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
