TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis atņem Ukrainas pilsonību Odesas mēram - tiek apgalvots, ka viņam ir Krievijas pilsoņa pase

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
The road to Russian-occupied Crimea through occupied Mariupol.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 14, 2025
This road was built from recycled debris of the houses destroyed by the Russians - houses beneath which thousands of Ukrainians were buried.
Now Russians drive to the sea through a destroyed city where there is so… pic.twitter.com/78dhnkZSnZ
🚨 BREAKING: Odesa’s “untouchable” mayor Hennadii Trukhanov has been stripped of Ukrainian citizenship over evidence he holds a Russian passport. Zelenskyy’s signature could end his 11-year rule within hours.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 13, 2025
👉 https://t.co/zrc4DOHAv4 pic.twitter.com/rS8ejy66xN
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atņēmis šīs valsts pilsonību ostas pilsētas Odesas mēram Hennadijam Truhanovam, kuram tagad var draudēt izraidīšana no valsts.
"Ir arī apstiprināts, ka vairākām personām ir Krievijas pilsonība, un ir sagatavoti atbilstoši lēmumi. Ir parakstīts dekrēts," Zelenskis otrdien paziņoja lietotnē "Telegram" pēc tikšanās ar Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Vasiļu Maļuku.
Neilgi pēc tam SBU apstiprināja, ka pilsonības atņemšana attiecas uz Odesas mēru.
Tika publicēta fotogrāfija, kurā ir redzama Truhanova Krievijas pase, kas ir derīga līdz decembrim. Šī dokumenta autentiskumu vēl nav izdevies pārbaudīt pēc neatkarīgiem ziņu avotiem.
"Man nekad nav bijusi Krievijas pase," Truhanovs paziņoja sabiedriskajā televīzijā, kad kļuva zināms, ka viņam ir atņemta Ukrainas pilsonība.
Truhanovs ir nodomājis pārsūdzēt šo lēmumu tiesā, atsaucoties uz izmeklēšanu, kuru drošības dienests veicis pret viņu 2022. gadā.
Pilsonības atņemšana praktiski nozīmē arī vēlētā Odesas mēra atcelšanu no amata. Truhanovs tomēr ir paziņojis par nodomu turpināt amata pienākumu pildīšanu līdz attiecīga pilsētas domes lēmuma pieņemšanai.
Zelenskis savā vakara videouzrunā paziņoja par kara administrācijas vadītāja iecelšanu Odesas pilsētai. "Pārāk daudz drošības jautājumu Odesā pārāk ilgi palikuši bez atbildes," sacīja Zelenskis, nesniedzot sīkākas detaļas. Viņš sacīja, ka Odesai ir vajadzīga stiprāka aizsardzība un lielāks atbalsts.
Truhanovs, kurš vairākkārt nosodījis Krieviju par tās uzbrukumiem Odesai, ir bijis šīs pilsētas mērs kopš 2014. gada. Toreiz vēlēšanu kampaņas laikā tika izteiktas aizdomas par viņa Krievijas pilsonibu.
Pašvaldību vēlēšanas, kuras sākotnēji bija paredzēts rīkot oktobra beigās, ir atceltas, jo vēl ir spēkā karastāvoklis. Visu pašvaldību pārstāvju pilnvaras ar parlamenta lēmumu ir pagarinātas līdz kara beigām.
Kijivas mērs Vitālijs Kličko un citi politiķi ir piedēvējuši Zelenskim autoritārisma tendences. Pēdējās dienās ir notikuši publiski strīdi starp Kličko un Zelenska iecelto Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītāju Timuru Tkačenko. Zelenskis ir kritizējis Kličko pēc Krievijas dronu uzbrukumu izraisītiem elektroapgādes pārtraukumiem.
Pilsonības atņemšana, kas Padomju Savienībā tika praktizēta galvenokārt pret disidentiem, Ukrainā ir atsākta Zelenska un iepriekšējā prezidenta Petro Porošenko laikā.
Zelenskis jūlija sākumā parakstīja dekrētu par Ukrainas pilsonības atņemšanu Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīcas metropolītam Onufrijam. SBU toreiz paziņoja, ka Onufrijs 2002. gadā brīvprātīgi ieguvis Krievijas pilsonību, bet turpinājis izmantot Ukrainas pilsoņa statusu, turklāt viņš "uztur sakarus ar Maskavas patriarhātu un apzināti iestājies pret Ukrainas baznīcas kanonisko neatkarību no Maskavas patriarhāta".
Onufrijs apgalvoja, ka agrāk viņam bijusi Krievijas pilsonība, bet viņš no tās atteicies, kad pasliktinājušās attiecības starp Kijivu un Maskavu.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) auzturējis 37 gadus vecu Ukrainas pilsoni, kurš Krievijas uzdevumā grasījās izvietot Zaporižjas centrā pašizgatavotu spridzekli.
Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka aizdomās turētais bija plānojis novietot spridzekli netālu no kādas no cilvēku masveida pulcēšanās vietām un par to ziņot Krievijas kuratoram. Okupanti plānoja aktivizēt spridzekli attālināti laikā, kad konkrētajā vietā pulcētos lielākais vietējo iedzīvotāju skaits. Vairāk lasi šeit.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute sacīja, ka zemūdene izskatās "vientuļa un salauzta", piebilstot, ka Krievijas Jūras spēki Vidusjūrā "faktiski ir beiguši eksistēt".
"Tur ir vientuļa, salauzta Krievijas zemūdene, kas pēc patruļas klibo mājās," viņš atzīmēja.
Maskava apgalvoja, ka tā uzpeldēja tikai tāpēc, lai ievērotu navigācijas noteikumus Lamanšā, bet Nīderlandes varas iestādes paziņoja, ka tā faktiski tiek vilkta caur Ziemeļjūru.
Rute sarkastiski salīdzināja situāciju ar Toma Klensija grāmatu "Sarkanā Oktobra medības", norādot: "Mūsdienās runa ir mazāk par ienaidnieka medībām, bet vairāk par tuvākā mehāniķa meklēšanu."
NATO mocked the Russian submarine Novorossiysk, which is “limping home” after a failed patrol off the coast of France.
— NEXTA (@nexta_tv) October 14, 2025
NATO Secretary General Mark Rutte said the submarine looked “lonely and broken,” adding that the Russian Navy in the Mediterranean has “virtually ceased to… pic.twitter.com/wL4fANL0UQ
Laikraksts "Washington Post" atklāja, ka Ķīna ir strauji palielinājusi galveno dronu komponentu — optisko šķiedru kabeļu un litija jonu akumulatoru — eksportu uz Krieviju. Vien jūnijā akumulatoru eksports sasniedza 54 miljonus ASV dolāru.
Šīs detaļas tiek izmantotas ar kabeļiem vadāmos dronos, ko nevar traucēt elektroniskās karadarbības sistēmas — šāda veida dronus Krievija tagad aktīvi izmanto frontes līnijās.
Saskaņā ar WP datiem, Krievijas uzņēmumi "Rustakt", "ASFPV" (PGI Technologies) un "Stribog" sadarbojas ar Ķīnas piegādātājiem un pat izveido kopīgas ražošanas līnijas.
“Neutral” Beijing is helping Moscow expand its production of combat drones
— NEXTA (@nexta_tv) October 14, 2025
The Washington Post revealed that China has sharply increased exports to Russia of key drone components — fiber-optic cables and lithium-ion batteries. In June alone, battery exports reached $54 million.… pic.twitter.com/W2Kw95xpZl
ASV aizsardzības ražotājs atklāj jaunu "Tomahawk" palaišanas iekārtu — tieši to, kas Ukrainai būtu nepieciešams, lai uzbruktu Krievijai.
"Tomahawk" darbības rādiuss atvērtu lielas Krievijas teritorijas Ukrainas tāla darbības rādiusa raķešu uzbrukumiem, jo īpaši Maskavu un Sanktpēterburgu.
⚡️ US defense manufacturer reveals new Tomahawk launcher — just what Ukraine would need to hit Russia.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) October 14, 2025
The Tomahawk's range would open up great swathes of Russia to Ukrainian long-range missile strikes, most notably Moscow and St. Petersburg.https://t.co/qdsS7vx2Dz
"Mēs gaidīsim viņu lielos priekšlikumus, lielo darījumu, kā viņiem patīk teikt. Viņiem patīk šie lielie darījumi," sacīja Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko.
⚡️ Lukashenko ready for 'big deal' with US if it serves Belarus's interests.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) October 14, 2025
"We will wait for their big proposals, for a big deal, as they like to say. They love these big deals," Belarusian dictator Alexander Lukashenko said.https://t.co/FfGecrOQEm
Belgorodas iedzīvotājs saka, ka dzīve Krievijā ir "vienkārši bezcerīga" dronu uzbrukumu, elektroenerģijas padeves pārtraukumu un pārtvertu zvanu dēļ.
"Vai varat iedomāties?! Es paskatos, un tas lido. Kur tas lidos un ko tas darīs, uz ko tas tēmēs? Tas ir vienkārši bezcerīgi."
⚡️ Belgorod resident says life in Russia is 'simply hopeless' amid drone strikes, power outages, intercepted call suggests.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) October 14, 2025
"Can you imagine?! I look and it's flying. Where will it fly, and what will it do, what is it targeting? It's simply hopeless."https://t.co/qO2aCSnQTw
Zviedrijas mīnu iznīcināšanas transportlīdzeklis ScanJack 3500 dienestā Ukrainas 47. atsevišķajā inženiertehniskajā brigādē.
Swedish mine clearance vehicle ScanJack 3500 in service with the 47th separate engineering brigade of Ukraine https://t.co/cXlurMzzwF pic.twitter.com/CaHHSZXWPB
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) October 14, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".