TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins draud Eiropai ar iznīcināšanu, "ja tā uzbruks"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Viņu vadītājs klosteri sauc par "kaujas vienību". Izmeklētāji atklāja saistību ar GRU. Viņu Ziemassvētku tirdziņa pārdošanas apjomi finansē Krievijas karu.
Anglija un Polija viņas jau ir izraidījušas.
Sweden's Church just warned parishes: don't let these nuns in.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 1, 2025
Their leader calls the monastery a "combat unit." Investigators found GRU ties. Their Christmas market sales fund Russia's war.
England and Poland already expelled them.
⤵️
🔗 https://t.co/qwb9rb44NK pic.twitter.com/kHwv6qydem
Maskava un Hanoja ir vienojušās par starpvaldību līgumu paketi, kas rada pamatu ilgtermiņa sadarbībai naftas un gāzes nozarē. Šie līgumi efektīvi paver ceļu Krievijai apiet starptautiskos ierobežojumus, norāda Ukrainas militārais izlūkdienests (HUR).
Krievija turpina veidot ārvalstu partneru tīklu, kas spēj palīdzēt Kremlim mazināt sankciju spiedienu un saglabāt finanšu ieņēmumus, kas nepieciešami karam pret Ukrainu. Viena no galvenajām sadarbības jomām bija virkne līgumu ar Vjetnamu, ko Krievijas valdība apstiprināja šī gada maijā. Dokumenti paredz kopīgas naftas un gāzes ieguves paplašināšanu Krievijas atradnēs un Vjetnamas šelfā. Projektos ir iesaistīti "Zarubezhneft", "Petrovietnam" un kopuzņēmums "Vietsovpetro", kas ļaus pusēm iegūt jaunas licences Ņencu autonomajā apgabalā un pagarināt esošās līdz 2050. gadam. Atsevišķa līguma klauzula paredz tiesības dibināt meitasuzņēmumus trešajās valstīs. Šis mehānisms ļauj transportēt Krievijas naftu, kas maskēta kā Vjetnamas nafta, slēpjot tās patieso izcelsmi un tādējādi apejot starptautiskos ierobežojumus.
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 24. novembrī rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Krievijas pilsoni par ES noteikto sankciju pārkāpšanas mēģinājumu, cenšoties pārvest pāri Latvijas robežai un nogādāt Krievijā lielu apjomu šaujamieroču munīcijas sastāvdaļu, t.i., 10 tūkstošus ložu. Vairāk lasi šeit.
Video, ko filmēja Krievijas ēnu flotes tankkuģa KAIRO apkalpe pēc tam, kad tas kļuva par jūras dronu mērķi.
Video filmed by the crew of the Russian shadow fleet tanker KAIRO after it was targeted by naval drones. https://t.co/YpiZxlzrKl pic.twitter.com/bhKZGR05gK
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) November 30, 2025
Sarunām, kuru mērķis bija panākt miera līgumu, turpinoties ar augsta līmeņa Ukrainas un ASV tikšanos, kas notika 30. novembrī Floridā, dokumenta galīgā versija joprojām ir neskaidra, radot bažas, ka Krievijas līderi varētu tikt cauri sveikā, netiekot saukti pie atbildības par saviem noziegumiem.
As talks aiming to secure a peace deal continued with a high-level Ukraine-U.S. meeting held in Florida on Nov. 30, the final version of the document remains uncertain, fueling concerns that Russian leaders could walk away without being held accountable for their crimes.…
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 2, 2025
Vismaz divi apkalpes locekļi, tostarp kapteinis un otrais inženieris, tika ievainoti pēc tam, kad trieciena šrapneļi trāpīja kuģa tiltiņam. Krievijas mediji ziņo, ka drons lidoja no Odesas puses un bija bruņots ar fragmentācijas munīciju.
The Russian tanker Midvolga 2 was attacked by a fixed-wing drone, possibly an FP-1/Liutyi. At least two crew members were injured, including the captain and second engineer, after shrapnel from the strike hit the ship’s bridge. Russian media claim the drone came from the… https://t.co/tEnqJdPQDP pic.twitter.com/7FagAFmsFZ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 2, 2025
Iekšējā aptauja, kas sagatavota reģionālajām Krievijas administrācijām pirms 2026. gada vēlēšanām, atklāj to, ko Kremlis nevar publiski pateikt: 83% krievu jūtas noguruši no kara, 56% vēlas tā tūlītēju izbeigšanu, un atbalsts tā turpināšanai ir sarucis līdz 23%.
Plaisa starp valsts vēstījumiem un realitāti nekad nav bijusi lielāka. Kamēr Lavrovs uzstāj uz "demilitarizāciju un denacifikāciju", saziņa starp desmitiem augsta ranga Krievijas virsnieku stāsta citu stāstu — pieaugošu pārliecību, ka karš ir nonācis "stratēģiskā strupceļā", ko uztur tikai vadības spītība.
Uz katru krievu, kurš 2025. gada oktobrī ziņoja par finansiālu uzlabojumu, trīs teica, ka viņu situācija ir pasliktinājusies. Krievijas spēki tagad katru dienu zaudē vairāk nekā 1000 vīru. Armija, kas kādreiz virzījās uz priekšu ar moderniem tankiem, tagad paļaujas uz motocikliem un civilām automašīnām, kurām ir noņemtas durvis.
Daži augsta ranga virsnieki klusi atzīst, ka viņi labprātāk vēlētos, lai karš beigtos, lai izvairītos no vēl vairāk karavīru dzīvību izšķērdēšanas, tomēr neviens neapstrīdēs sistēmu, kas atalgo paklausību un soda par godīgumu.
An internal survey prepared for regional Russian administrations ahead of 2026 elections reveals what the Kremlin cannot say publicly: 83% of Russians feel fatigued from the war, 56% want it to end immediately, and support for continuing has collapsed to just 23%.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 2, 2025
The gap… pic.twitter.com/3AfPcIWnFr
Sečins publiski Krieviju nosaucis par "rīsu bļodu Ķīnas rokās" – frāze, kas lika sašust "Z" blogeriem un kļuva par simbolu Kremļa pilnīgai atkarībai no Pekinas.
Igors Sečins, Putina tuvākais sabiedrotais un "Rosņeftj" vadītājs, publiski paskaidroja, kā viņš redz Krieviju tās attiecībās ar Pekinu. Pēc viņa teiktā, Krievija ir kļuvusi par Ķīnas "enerģijas rīsu bļodu", kas nozīmē, ka Maskavas uzdevums ir vienkārši piepildīt šo bļodu ar naftu un gāzi. Vairāk lasi šeit.
Trampa administrāca ir pārtraukusi arī vienu no tiešajiem saziņas kanāliem ar vācu ģenerāļiem, kuri koordinēja palīdzību Kijivai.
Source: https://t.co/WrpQ5NtmV5
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 2, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



