TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Polijas dalība nākamā gada G20 dalībvalstu samitā stiprinās Baltijas reģiona balsi, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, ceturtdien Rīgas pilī tiekoties ar Polijas prezidentu Karolu Navrocki.
Latvijas prezidents preses konferencē žurnālistiem norādīja, ka Polijas un Latvijas divpusējās attiecības ir izcilas un sadarbība politikā, kultūrā, ekonomikā, enerģētikā, transportā un drošības jautājumos ir augstā līmenī.
Rinkēvičs pateicās Polijai un Polijas karavīriem, kuri Ādažu bāzē dien NATO daudznacionālās brigādes sastāvā un ilgstoši piedalās Latvijas drošības stiprināšanā. Latvijas prezidents norādīja, ka puses tikšanās laikā pārrunāja arī tālāko ekonomiskās sadarbības attīstību, tostarp Trīs jūru iniciatīvas formātā, īpaši enerģētikas, transporta un tehnoloģiju jomā.
Eiropiešiem nav jēgas vainot amerikāņus, kamēr Eiropa joprojām pērk Krievijas gāzi. Un nav jēgas mums sēdēt skaistajā Bergenā un žēloties par piektdienas dokumentu [jauno ASV stratēģiju].
Džonsons: Es piedalījos katrā nozīmīgajā NATO sanāksmē no 2016. līdz 2022. gadam, un nekad nebija ne mazākās izredzes, ka Ukraina pievienosies NATO.
Jo jebkurš šāds ieteikums saskārās ar veto tiesībām no Francijas, Vācijas un ASV — kaviāra bļodu ar melnām bumbiņām.
Tie ir nolādēti meli, ka Putins apgalvo, ka viņu iebrukt pamudināja NATO ekspansionisms, norāda Džonsons.
Viņš ir revanšists un neoimperiālists, kas baidās no Ukrainas izvēles par brīvu, plurālistisku, demokrātisku Rietumeiropas identitāti. To viņš ienīst, no tās viņš baidās.
Džonsons: Putins iebruka Ukrainā nevis tāpēc, ka to aizsargāja NATO, bet gan tāpēc, ka tā nebija. Viņa katastrofālā kļūda izmaksāja 1,1 miljonu nogalināto vai ievainoto mazāk nekā 20% valsts iedzīvotāju.
Viņam nav nekādu izredžu uzvarēt. Gliemezis nokļūtu līdz Polijas robežai ātrāk nekā Putina karaspēks.
Ukrainai savas zemes nodošana būs murgs, prognozē Džonsons.
Un šo murgu vēl vairāk pasliktina gandrīz neticamais ieteikums, ka ASV atzītu Krievijas nozagto zemi par Krievijas zemi — pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara Vašingtona kaut ko tādu darītu. Džonsons: Mēs dodam visu burkānu Putinam un visu pātagu Ukrainai. Tam vajadzētu būt otrādi.
Ja mēs esam vāji, Ukraina kļūst par brutālu Maskavas satelītu, un mēs dodam zaļo gaismu agresijai no Baltijas valstīm līdz Taivānai — smagākā ASV sakāve pēdējo desmitgažu laikā.
Boris Johnson: The only chance of ending the Russia-Ukraine war is to turn up the heat on Putin
— Tymofiy Mylovanov (@Mylovanov) December 11, 2025
It’s no use for Europeans to blame Americans while Europe still buys Russian gas. And no use us sitting in beautiful Bergen whimpering about Friday’s document [the new US strategy] 1/ pic.twitter.com/Cw6W7LfJkR
Johnson: We give all the carrot to Putin and all the stick to Ukraine. It should be the other way round.
— Tymofiy Mylovanov (@Mylovanov) December 11, 2025
If we’re weak, Ukraine becomes a brutalized satellite of Moscow and we green-light aggression from the Baltic States to Taiwan — the worst defeat for the US in decades. 6X pic.twitter.com/5vpt1YWnJN
Ukrainas uzbrukumi loģistikai izsmeļ Krievijas vienības, liek tām kļūt dehidrētām un slimām. Okupanti parādījuši, līdz kādam līmenim Ukrainas bruņotie spēki viņus ir noveduši.
Soctīklos parādījies jauns video, kurā redzami krievu karavīri, kas dzer netīru ūdeni no meža peļķes. Okupantu loģistika ir tik ļoti sagrauta Ukrainas triecienu dēļ, ka viņiem nav ko dzert.
Publicētajā video redzams, kā četri krievu karavīri stāv mežā un burtiski lok netīru ūdeni no seklas peļķes. Tas pārāda krīzi, ar ko frontes līnijās saskaras Krievijas karaspēks. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas karavīri no SIGNUM bataljona uzbrūk Krievijas kājniekiem mežā Limanskas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/u10jJHKClu
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 11, 2025
Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta novembrī samazinājušies līdz zemākajam līmenim kopš Maskavas pilna apmēra sāktā kara Ukrainā 2022. gadā, ceturtdien ziņo Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).
Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta novembrī veidojuši 11 miljardus dolāru, kas ir par 3,6 miljardiem dolāru mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn.
"Gan naftas eksporta apjoms, gan naftas cena ir samazinājusies, tāpēc eksporta ieņēmumi nokritušies līdz zemākajam līmenim kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī," norāda IEA.
Sākot ar 2025. gadu, katrs somu karavīrs apgūs dronu pilotēšanu, bumbu izvietošanu, bezpilota lidaparātu (UAV) pārtveršanu un apkopi. Apmācība sākas ar rotaļlietas izmēra droniem telpās, pirms tiek pāriets uz pilnvērtīgām FPV sistēmām.
Armija uzsver nepieciešamību pielāgot Ukrainas kaujas lauka mācības Somijas skarbajiem apstākļiem.
"Ja mēs būtu iegādājušies "Bayraktar" bezpilota lidaparātus, tie vienkārši neizmantoti gulētu angāros," sacīja armijas komandieris Pasi Valimaki.
Atsevišķas dronu vienības nav plānotas — katra vienība integrēs bezpilota lidaparātu (UAV) prasmes.
Finland is now training all conscripts in drone warfare.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 11, 2025
Beginning in 2025, every Finnish soldier will learn drone piloting, bomb deployment, UAV interception, and maintenance. Training starts with toy-sized drones indoors before advancing to full FPV systems.
The army…
Sentendrūsa universitātes stratēģisko pētījumu profesors Filipss O'Braiens ir izbrīnīts, ka tik daudzi Eiropā un pasaulē dzīvo ilūzijās, ka Tramps varētu palīdzēt Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. "Tramps un Putins ir domubiedri," uzskata profesors.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija ir gatava juridiski apņemties neuzbrukt Eiropai. Tiekoties ar dažādu valstu vēstniekiem, Lavrovs kārtējo reizi atkārtoja, ka Krievija neplāno Eiropai uzbrukt, bet tieši otrādi, tā ir Eiropa, kas esot apsēsta ar agresiju pret Krieviju.
“Kas attiecas uz Eiropas bažām par Krievijas Federāciju, mūsu plāniem un mūsu nodomiem, es nevaru saprast tos motīvus, kuri vada Eiropas līderus,” paziņoja Lavrovs. “Mēs neperinām — prezidents [Vladimirs Putins] to ir skaidri pateicis — nekādus agresīvus plānus ne pret NATO dalībvalstīm, ne pret Eiropas Savienības dalībvalstīm. Esam gatavi rakstiski juridiskā dokumentā fiksēt attiecīgās garantijas,” viņš stāstīja.
Vienlaikus viņš pieprasīja, lai garantijas ir abpusējas, jo “otrajā pusē valda atklāta militāristiska apsēstība”, un šajā sakarā Lavrovs paziņoja, ka Krievija ir gatava “kaut tūlīt” karot ar Eiropu, ja tā uzbrukšot. Pirms tam, uzstājoties Krievijas Federācijas padomē, Lavrovs draudēja Eiropai, ja tā uzdrošināsies izvietot savu karaspēku Ukrainā vai atsavināt Krievijas aktīvus.
Vairāk lasiet šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



