TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Melnajā jūrā deg krievu "ēnu flotes" kuģi

ASV prezidents Donalds Tramps uzdevis saviem sūtņiem Stīvam Vitkofam un Džaredam Kušneram vizītes laikā Maskavā izteikt Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam priekšlikumu atzīt Maskavas kontroli pār Krimu un citām okupētajām Ukrainas teritorijām, noskaidrojis britu laikraksts "The Telegraph".

Laikraksts norāda, ka plāns izteikt šādu piedāvājumu krieviem neesot atcelts ne pēc sarunām Ženēvā, ne pēc Eiropas sabiedroto brīdinājumiem.

"Kļūst arvien skaidrāk, ka amerikāņiem ir vienaldzīga Eiropas nostāja. Viņi saka, ka eiropieši var rīkoties tā, kā uzskata par vajadzīgu," laikrakstam norādījis viens no avotiem.

Putins nesen izteicās, ka Maskavas skatījumā Krimas, Luhanskas un Doneckas apgabalu juridiska atzīšana par Krievijai piederošām būs viens no galvenajiem jautājumiem sarunās par tā dēvēto Trampa miera plānu.

Diktators arī apgalvojis, ka esot gatavs rakstiski apliecināt, ka Krievija neuzbrukšot Eiropai.

Daudzi avoti apgalvo, ka ASV priekšlikums atzīt Krievijas kontroli pār Ukrainas okupētajām teritorijām joprojām ir stratēģijas daļa arī pēc tam, kad sākotnējais ASV 28 punktu plāns tika koriģēts ASV un Ukrainas delegāciju sarunās Ženēvā.

Vienlaikus ASV plāns paredz, ka Ukraina netiks spiesta atzīt Krievijas tiesības uz okupētajām teritorijām.

Krievijas diktators Vladimirs Putins paudis neizpratni par ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajām sankcijām Krievijas naftas gigantiem, tā kā Maskavai un Vašingtonai neesot nekādu konfliktu un Aļaskas samits bija noticis draudzīgā garā.

“Kopumā parunājām, taču neradās kaut kāda konfliktsituācija starp Krieviju un Savienotajām Valstīm par šiem jautājumiem, proti, mēs palikām uz Ankoridžas platformas. Un pēkšņi Savienotās Valstis paziņo par sankciju ieviešanu pret divām mūsu naftas kompānijām. Tas ir sakarā ar ko? Es jums godīgi saku, es pat nesapratu, kas nu notiek!” izbrīnīts stāstīja Putins. Viss taču ar amerikāņiem gāja labi, un “pēc tam — bum! Kad pilnīgi veselīgi sāka veidoties jaunās attiecības, pēkšņi sankcijas, kas, bez šaubām, grauj mūsu attiecības un patiesībā, atkārtoju, mums nav saprotams  kas tā par zīmi?”

Vairāk lasiet šeit.

Melnajā jūrā pēc eksplozijām ir aizdegušies divi naftas tankkuģi, kas ir pakļauti Rietumvalstu sankcijāmpar naftas transportēšanu no Krievijas ostām, piektdien paziņoja Turcijas varasiestādes, kas ir evakuējušas abu tankkuģu apkalpes locekļus.

Turcijas Jūras lietu ģenerāldirekcija paziņoja platformā "X", ka tankkuģis "Kairos", kas ar Gambijas karogu bez kravas brauca uz Novorosijskas ostu, aizdegās ap plkst. 18 (plkst. 17 pēc Latvijas laika) 52 kilometrus no Turcijas piekrastes "ārēju cēloņu dēļ". Tā piebilda, ka "visi 25 apkalpes locekļi ir sveiki un veseli".

Kuģa priekšgalā bija redzamas liesmas un biezi melni dūmi, bet vēl nebija ziņots par jūras piesārņojumu.

Otrs tankkuģis "Virat", kas arī brauca ar Gambijas karogu, ziņoja par trāpījumu tam.

"Glābēju komandas un kravas kuģis tika nosūtīti uz notikuma vietu. 20 apkalpes locekļi ir sveiki un veseli, un dzinēju telpā tika konstatēti biezi dūmi," piebilda Turcijas Jūras lietu ģenerāldirekcija.

"Ārējs cēlonis nozīmē, ka kuģim trāpījusi mīna, raķete vai līdzīgs šāviņš, vai drons, vai bezpilota zemūdens drons," raidsabiedrībai NTV pavēstīja Turcijas transporta ministrs Abdulkadirs Uraloglu.

Abi tankkuģi ir pakļauti Rietumvalstu sankcijām par naftas transportēšanu no Krievijas ostām par spīti embargo, kas noteikts pēc Krievijas jaunā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Šādi tankkuģi tiek dēvēti par Krievijas "ēnu floti".

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma Melnajā jūrā ir atrastas un iznīcinātas vairākas jūras mīnas.

Pēdējās nedēļās ASV ir ievērojami palielinājušas savu militāro klātbūtni Latīņamerikas ūdeņos un paziņojušas, ka Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro darbojas teroristu grupējumā. Humanitārais darbinieks un analītiķis Patriks Fors uzsver, ka notikumi Venecuēlā ir tieši saistīti ar Ukrainas “miera plānu” un globālo lielvaru apņemšanos sadalīt pasauli savās ietekmes zonās. Vairāk lasi šeit.

"Ja atdosi savu dzīvību, dzīvosi mūžīgi" — mediji ziņo, ka Ziemeļkorejas karavīriem Ukrainā ieteikts izmantot granātas, lai izvairītos no sagūstīšanas.

Ziemeļkorejas armija uzsver to karavīru "varoņdarbus", kuri Ukrainā uzspridzinājās, nevis tika sagūstīti, ziņo "Daily NK" avots.

Turpinoties karadarbībai, ukraiņu pieaugošā atkarība no sociālajiem tīkliem, lai saņemtu ziņas reāllaikā, atspoguļo tieksmi pēc tūlītējas informācijas, tomēr šī maiņa pakļauj viņus jaunām dezinformācijas formām, secināts jaunā "Internews Ukraine" pētījumā.

Aizejošais premjerministrs Fiala apgalvo, ka Čehija nopelnīja par 607 miljoniem dolāru vairāk, nekā iztērēja Ukrainas atbalstam.

Novecojuši ieroči, nodokļu ieņēmumi un 1,19 miljards dolāru atmaksās palīdzēja militāro atbalstu pārvērst tīrā peļņā.

Kabula ir oficiāli ierosinājusi Maskavai aizstāt Centrālāzijas migrantus ar afgāņu strādniekiem. Afganistānas varas iestādes paziņoja, ka ir gatavas sūtīt savus pilsoņus strādāt Krievijas lauksaimniecībā — un vēlāk par kurjeriem, taksometru vadītājiem un strādniekiem citās nozarēs. Vai būs arī jauna lielgabala gaļa Putina armijai?

"Ja mans tīkls izglābs kaut viena karavīra dzīvību, es uzskatīšu, ka esmu kaut kādā veidā palīdzējis, ka esmu kaut ko darījis šī mērķa labā."

77 gadus vecais brīvprātīgais Mikola Malkovs no Jampiļas, Vinnicas apgabalā, ir noaudis vairāk nekā 9000 kvadrātmetrus maskēšanās tīklu pamatņu, kas tiek nosūtītas Ukrainas aizstāvjiem frontes līnijā.

Pensionārs palīdz Ukrainas karavīriem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirmajām dienām. Sākumā viņš kopā ar vietējiem brīvprātīgajiem grieza paštaisītus žņaugus, pēc tam pats sāka aust tīklu pamatnes savās mājās.

Mikola Malkovs pastāstīja, ka viņš jau trīs reizes ir sūtījis tīklus savam dēlam, kurš tagad dienē Mikolajivas virzienā. Novembrī viņš bija nosūtījis Ukrainas armijai astoņas pabeigtas pamatnes.