TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas armija veic zondēšanu Ukrainas bruņoto spēku aizsardzības līnijās netālu no Kupjanskas un gatavojas atkārtotam uzbrukumam pilsētai.
Pēc tam, kad Krievijas armija pilnībā zaudēja kontroli pār Kupjansku, Krievijas karaspēks atkal mēģina izdarīt spiedienu Kupjanskas virzienā un palielina uzbrukuma operāciju skaitu. Vairāk lasi šeit.
Pēc Krievijas triecieniem Ukrainai atvienota Moldovas galvenā elektroapgādes līnija ar Eiropu, otrdien paziņojusi Kišiņeva.
Moldova importē elektroenerģiju no kaimiņvalsts Rumānijas, galvenokārt izmantojot elektroapgādes līniju, kas iet caur Ukrainas dienvidiem.
"Triecieni aizvadītajā naktī atslēdza Moldovas galveno elektroenerģijas savienojumu ar Eiropu. Ir izveidoti alternatīvi maršruti, taču situācija joprojām ir nestabila," platformā "X" paziņoja Moldovas prezidente Maija Sandu, uzsverot, ka par šo situāciju ir atbildīga vienīgi Krievija.
Krievijas bruņoto spēku karavīrs, kurš dienēja 150. divīzijas 102. motorizētajā strēlnieku pulkā, nodeva savu vienību koordinātas Ukrainas armijai.
Rezultātā krievi zaudēja līdz pat 150 kritušajiem un aptuveni 50 ievainotajiem karavīriem. Tika iznīcināti arī vismaz divi tanki un trāpīts vienam MLRS. Vairāk lasi šeit.
❗️Additional footage of the large-scale fire at the seaport in 🇷🇺Primorsk, Leningrad Region. pic.twitter.com/3GX1cXRjLP
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 24, 2026
Naktī uz 24. martu krievi uz Ukrainu raidījuši 392 dronus un 34 raķetes, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Aptuveni 250 no Krievijas raidītajiem droniem bija "Shahed" tipa uzbrukuma lidroboti.
Ukrainas armija notriekusi vai neitralizējusi 25 raķetes un 365 dronus.
Krievi uzbruka Ukrainai ar septiņām ballistiskajām raķetēm "Iskander M"/"S-400", 18 spārnotajām raķetēm "H-101", piecām spārnotajām raķetēm "Iskander-K" un četrām vadāmajām raķetēm "H-59/H-69".
Ukrainai izdevās notriekt vai neitralizēt visas 18 raķetes "H-101" un piecas "Iskander-K" un divas 59/H-69".
Fiksēti sešu raķešu un 27 dronu trāpījumi 22 apkaimēs. Vēl desmit apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto raķešu un lidrobotu atlūzas.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 289 874 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 890 iebrucēji.
Krievijas raķešu un dronu triecienos Ukrainā naktī uz otrdienu nogalināti divi cilvēki Poltavas apgabalā un viens cilvēks Zaporižjā, paziņojušas amatpersonas.
Trauksmes sirēnas naktī skanēja visā Ukrainā, izņemot Odesas apgabalu, ziņoja varasiestādes.
Krievijas raķešu un dronu triecienos Poltavas apgabalā bojātas dzīvojamās ēkas un viesnīca, izcēlies ugunsgrēks, platformā "Telegram" paziņoja apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Djakivničs. "Diemžēl uzbrukuma rezultātā divi cilvēki gāja bojā un septiņi tika ievainoti," viņš piebilda.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien lika valdībai nodrošināt stabilas dīzeļdegvielas piegādes apstākļos, kad karš Tuvajos Austrumos novedis pie naftas cenu kāpuma.
Dīzeļdegvielas cenas Ukrainā ir pieaugušas par gandrīz 25%, kopš 28. februārī sākās ASV un Izraēlas karš pret Irānu, un analītiķi brīdina, ka nav droši zināms, vai aprīlī turpināsies dīzeļdegvielas piegādes.
Zelenskis pirmdien tikās ar Ukrainas premjerministri Jūliju Sviridenko un valsts naftas kompānijas "Naftogaz" vadītāju Serhiju Korecki, lai "detalizēti apspriestu" degvielas tirgu.
Savā ikvakara video uzrunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka, pēc izlūkdienestu rīcībā esošās informācijas, Krievijas spēki, iespējams, gatavo jaunu, liela mēroga uzbrukumu. Viņš aicināja iedzīvotājus saglabāt modrību un rūpīgi sekot gaisa uzlidojumu brīdinājumiem.
Zelenskis norādīja, ka iespējamais trieciens varētu notikt pirmdien, taču sīkāku informāciju par tā laiku vai iespējamajiem mērķiem nesniedza. “Lūdzu, pievērsiet uzmanību gaisa uzlidojumu brīdinājumiem,” viņš uzsvēra.
Prezidents arī informēja, ka pretgaisa aizsardzības vienības jau ir saņēmušas nepieciešamos rīkojumus. “Lūdzu, rūpējieties par sevi un Ukrainu,” viņš piebilda.
Lietuvas bruņotie spēki paziņojuši, ka objektu, kas naktī uz pirmdienu, 23. martu, eksplodēja Lietuvas Varēnas rajonā, nav fiksējuši debesu novērošanas radari.
"Varam apstiprināt, ka šādu marķējumu nav fiksējuši Lietuvas Bruņoto spēku galvenie radari, kas uzrauga valsts gaisa telpu. Gaisa spēki pašlaik vēl pārbauda datus," žurnālistiem pirmdien norādīja Lietuvas bruņoto spēku pārstāvis majors Gintauts Ciunis, norādot, ka šī iemesla dēļ arī nav zināms, no kuras puses drons lidojis. "Protams, mēs atrodamies ļoti tuvu Baltkrievijas robežai," viņš skaidroja. "Lai gan mēs vēl neesam veikuši izmeklēšanu, visticamākais pieņēmums ir, ka tas nācis no šīs valsts."
"Ko radars redz un ko neredz, kāpēc tas to redz vai neredz – atsevišķa tēma, kas ir diezgan sensitīva, un, protams, arī mūsu ienaidnieks ļoti vēlētos redzēt šo informāciju, tāpēc mēs neiedziļināsimies detaļās," pauda Ciunis.
Runājot par to, vai izdevies objektu identificēt, majors skaidroja, ka visticamāk tas esot drons. "Pie ezera redzamā bedre ir ļoti līdzīga sprādziena radītajai bedrei, tāpēc mēs varam pieņemt, pārāk neiedziļinoties, ka valstī nokritušais objekts varētu būt bijis drons," norādīja majors.
Tāpat viņš norādīja, ka notikuma vietā nav atrastas sprāgstvielas, tomēr Ciunis uzsver, ka tas nenozīmē, ka tās tur nav bijušas. Majors norāda, ka notikuma vietā ir atrasts iekšdedzes dzinējs, kā arī metāla un plastmasas daļas, un uzsvēra, ka izmeklēšana turpinās.
Naktī uz pirmdienu Lietuvas Varēnas rajonā nogranda sprādziens. Notikuma vietā bija redzamas atlūzas, darbojās policijas un Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji, Lietuvas bruņotie spēki kā arī uz notikuma vietu tika nosūtīts Gaisa spēku helikopters. Kā vēsta ziņu portāls "LRT", vietējie iedzīvotāji sprādzienu izdzirdēja ap plkst.3.00 naktī, bet nākamajā dienā Lavīsa ezera tuvumā tika atrastas metāla atlūzas.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



