TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Dānijas premjere brīdina: ja Tramps iebruks Grenlandē, NATO ir beigas. Putins būs īstenojis savu sapni

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina oficiāli uzaicinājusi Ganas ārlietu ministru Samu Okudzeto Ablakvu apmeklēt Kijivu 2026. gada februārī pēc lūguma par Ganas pilsoni, kurš tika sagūstīts, cīnoties kā Krievijas algotnis.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha apstiprināja, ka Ganas diplomātiem pēc pieprasījuma tiks atļauta piekļuve karagūsteknim.
Ukraine has officially invited Ghana’s Foreign Minister Sam Okudzeto Ablakwa to visit Kyiv in February 2026, following a request concerning a Ghanaian citizen captured while fighting as a Russian mercenary.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 8, 2026
Ukrainian Foreign Minister Andrii Sybiha confirmed that Ghanaian…
ASV atkāpjas no starptautiskajām tiesībām un novēršas no sabiedrotajiem, ikgadējā uzrunā Francijas vēstniekiem Elizejas pilī sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
"Savienotās Valstis ir sevi apliecinājusi lielvara, taču tā pakāpeniski novēršas no dažiem saviem sabiedrotajiem un atkāpjas no starptautiskajām tiesībām, ko tā sekmēja vēl gluži nesen," sacīja prezidents.
"Daudzpusējās institūcijas darbojas arvien mazāk un mazāk efektīvi," piebilda Makrons. "Mēs dzīvojam pasaulē, kur lielvarām ir reāls kārdinājums sadalīt pasauli."
Ukrainas lielākais hidroenerģijas uzņēmums 8. janvārī saņēma jaunu finansiālu stimulu, pateicoties 75 miljonu eiro (88 miljonu ASV dolāru) aizdevuma līgumam ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), Krievijas nemitīgo uzbrukumu laikā Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Ukraine’s largest hydropower company received a new financial boost via a 75 million euro ($88 million) loan agreement from the European Bank for Reconstruction and Development (EBRD) on Jan. 8, amid relentless Russian attacks on Ukraine's energy infrastructure.…
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 8, 2026
Parīzes deklarācija paredz turpināt attīstīt un padziļināt abpusēji izdevīgu sadarbību aizsardzības jomā ar Ukrainu, tostarp apmācību, kopīgu ražošanu aizsardzības rūpniecībā un sadarbību izlūkošanas jomā, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Viņš skaidroja, ka sadarbība aizsardzības rūpniecībā paredz arī attiecīgo Eiropas instrumentu izmantošanu. Rokpeļņa ieskatā šādu pasākumu īstenošana jau ir nodrošināta, jo Saeima attiecīgo lēmumu pieņēmusi, apstiprinot šā gada valsts budžetu.
"Mēs saprotam, ka Amerikas puse iesaistīsies sarunās ar Krieviju, un mēs sagaidām atsauksmes par to, vai agresors patiesi vēlas izbeigt karu," pēc NSDC sekretāra Umerova ziņojuma sacīja prezidents Zelenskis.
Pēc vakardienas sarunām Parīzē Umerovs ziņoja, ka divpusējs dokuments par drošības garantijām Ukrainai būtībā ir gatavs pabeigšanai augstākajā līmenī ar ASV prezidentu.
"Mēs arī informējam savus partnerus par Krievijas triecienu sekām, kas acīmredzami neliecina par to, ka Maskava pārskata savas prioritātes. Šajā kontekstā ir nepieciešams, lai spiediens uz Krieviju turpinātu pieaugt tikpat intensīvi kā mūsu sarunu komandu darbs. Nākotnes drošības garantiju iespējamība ir jāpierāda mūsu partneru spējai izdarīt efektīvu spiedienu uz agresoru tieši šajā posmā," piebilda prezidents.
We understand that the American side will engage with Russia, and we expect feedback on whether the aggressor is genuinely willing to end the war, President Zelenskyy said following NSDC Secretary Umerov's report.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 8, 2026
Following yesterday's negotiations in Paris, Umerov reported that… pic.twitter.com/msvy3tiODL
ASV Kara pētījumu institūts (ISW) vēsta, ka tikai 4 no 17 plānotajām Krievijas divīzijām 2025. gadam faktiski tika izveidotas, un tās šķiet nepilnīgas un slikti ekipētas. Ņemot vērā vairāk nekā 416 000 Krievijas zaudējumus, par kuriem Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja pagājušajā gadā, Kremļa spēja veidot jaunas vienības vai attīstīt turpmākās spēku kapacitātes ir nopietni apšaubāma.
Russia cannot both replace its battlefield losses in Ukraine and build out a strategic reserve, according to ISW.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 8, 2026
A Ukrainian military observer says only 4 of the 17 planned Russian divisions for 2025 were actually formed, and they appear incomplete and poorly equipped. With…
Ukraina plānos 2026. gada humanitāro atmīnēšanu, izmantojot digitālo platformu, ko izveidojuši valsts ekoloģijas, ekonomikas, ĢIS un datu inženierijas eksperti.
Aizsardzības ministrija norāda, ka platforma analizē lielu datu apjomu, lai identificētu lauksaimniecības zemes, kurās sprāgstvielu neitralizācija ir vissteidzamākā. 2025. gadā Drošības un aizsardzības spēku atmīnēšanas vienības apsekoja vairāk nekā 490 km² deviņos apgabalos, attīrot 367 km².
Ukraine will plan 2026 humanitarian demining using a digital platform created by national experts in ecology, economics, GIS, and data engineering.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 8, 2026
The Defense Ministry says the platform analyzes large volumes of data to identify farmland where explosive clearance is most…
Klosteris, kurā joprojām piemin Putinu un patriarhu Kirilu, iepriekš patvēra Doneckas algotni, kurš zvērēja "sasniegt Kijivu un izbeigt karu".
Ukraine uncovered an illegal underground school at a pro-Russian monastery in Kyiv
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 7, 2026
The monastery, which still commemorates Putin and Patriarch Kirill, previously sheltered a Donetsk mercenary who vowed to "reach Kyiv and end the war"https://t.co/UHnwJAKpji
Ukrainas vēstniecība Itālijā ir aicinājusi atcelt Putinu atbalstošo Krievijas mākslinieku - Svetlanas Zaharovas un viņas vīra Vadima Repina - uzstāšanos Florencē.
Vēstniecība nosūtīja vēstuli Florences pilsētas domei un "Maggio Musicale Fiorentino" teātra vadībai, paužot savu nostāju par Krievijas mākslinieku izrāžu, kas paredzētas 20. un 21. janvārī, nepieļaujamību.
Ukrainas puse uzsvēra, ka šādu izrāžu mērķis ir "Krievijas reputācijas attaisnošana" tās bruņotās agresijas pret Ukrainu laikā, un ka tā pastāvīgi skaidro Itālijas pusei "tā saukto "kultūras darbinieku" dalības patiesos mērķus <...>, kas tieši vai netieši iesaistīti agresorvalsts valdības institūcijās".
Svetlana Zaharova atbalstīja Krievijas okupāciju Krimas pussalā 2014. gadā. Trupā, kas grasās uzstāties Itālijā, ir arī citi Krievijas mākslinieki, kuri pēc 2014. gada uzstājās okupētajās teritorijās vai piedalījās Krievijas armijas atbalsta pasākumos.
The Embassy of Ukraine in Italy has called for the cancellation of performances by Russian artists supporting Putin - Svetlana Zakharova and her husband, Vadim Repin - in Florence.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 8, 2026
The Embassy sent a letter to the Florence City Council and to the management of the Maggio… https://t.co/mb71c03zmk pic.twitter.com/YUYMw3NV2v
Parīze apsūdzēja Kasatkinu par iesaistīšanos hakeru grupā un draudēja viņu izdot Amerikas Savienotajām Valstīm, kur viņam par kibernoziegumiem varētu draudēt līdz pat 25 gadiem cietumā.
Lorāns Vinatjē tika aizturēts Krievijā aizdomās par spiegošanu.
Russian basketball player Daniil Kasatkin, detained in France, was exchanged for French citizen Laurent Vinatier
— NEXTA (@nexta_tv) January 8, 2026
Paris accused Kasatkin of involvement in a hacking group and threatened to extradite him to the United States, where he could have faced up to 25 years in prison for… pic.twitter.com/QjP8XoM5PA
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



