TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu dzīvā spēka zaudējumi tuvojas 1,3 miljoniem

Vairāki Krievijas pārstāvji pauduši prieku, ka sabiedrotās Irānas bombardēšanas dēļ celsies Krievijas naftas cenas.

ASV un Izraēlas uzsāktā karadarbība pret Irānu novedusi pie Hormuza šauruma slēgšanas – šis šaurais ūdensceļš, kas savieno Persijas līci ar atklāto jūru ir viens no svarīgākajiem naftas un sašķidrinātās dabasgāzes tranzīta punktiem pasaulē. Šis notikums raisījis spekulācijas par strauju naftas cenu kāpumu, kas varētu palielināt Krievijas ieņēmumus.

“Drīz nafta maksās vairāk nekā 100 dolāru par barelu,” sestdien platformā “X” rakstīja Kremļa sūtnis Kirils Dmitrijevs. Pašlaik “Brent” jēlnaftas cena ir aptuveni 73 dolāri par barelu, bet “West Texas Intermediate” tā tiek tirgota par aptuveni 67 dolāriem. Papildus Hormuza šauruma slēgšanai ASV prezidents Donalds Tramps pārņēmis kontroli pār Venecuēlas naftu, kas varētu likt lielajiem importētājiem, piemēram, Indijai un Ķīnai, vēl vairāk paļauties uz Krievijas piegādēm, tādējādi papildinot Maskavas budžetu.

“Attiecībā uz mūsu budžetu [uzbrukums Irānai] ir liels pluss,” saviem skatītājiem klāstīja Kremļa pirmais propagandists Vladimirs Solovjovs. Viņš piebilda: “Ja Tramps uzbruks Irānas naftas laukiem, tad, lai cik skarbi tas izklausītos, mēs kļūsim par vienu no nedaudzajām atlikušajām naftas ieguves valstīm. Tādējādi mēs iegūstam trumpi šajā sarežģītajā spēlē,” viņš secināja. Arī prokremliskajā “Telegram” kanālā “MIG Rossii” tika publicēts ieraksts: “Celies, nafta, no ceļiem!”, kam bija pievienota emocijzīme ar lūgšanā saliktām rokām.

Tajā pašā laikā augstākajā politiskajā līmenī Krievijas amatpersonas formāli paudušas nosodījumu par ASV un Izraēlas uzbrukumu Irānai. Putins svētdien izteica līdzjūtību Irānai par Hamenei nāvi, nosaucot to par “slepkavību, kas ciniski pārkāpj visas cilvēces morāles un starptautisko tiesību normas”. Bet Krievijas Ārlietu ministrija atkārtoti aicinājusi pārtraukt karadarbību. 

Krievijas Augstākā tiesa apmierinājusi Ģenerālprokuratūras prasību atzīt trimdā dzīvojošo aktīvistu izveidoto Pretkara komiteju par teroristisku organizāciju un aizliegt tās darbību.

Slēgtā sēdē šādu lēmumu pieņēmis tiesnesis Oļegs Ņefjodovs, kas iepriekš par ekstrēmistisku atzinis neeksistējošo "starptautisko LGBT kustību" un "starptautisko sātanisma kustību". Viņš pieņēmis arī lēmumu, ar ko par teroristisku organizāciju atzīts cietumā nomērdētā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija dibinātais Pretkorupcijas fonds.

Starp Ņefjodova nesenajiem lēmumiem ir Navaļnija prasību noraidīšana pret Krievijas Tieslietu ministriju un aizliegums Borisam Nadeždinam un Jekaterīnai Duncovai kandidēt tā dēvētajās prezidenta vēlēšanās.

Krievijas Pretkara komiteju 2022. gada 27. februārī pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nodibināja krievu sabiedrisko darbinieku un pilsonisko aktīvistu grupa. Grupas manifestā norādīts, ka tās mērķi ir apturēt karu un pretoties diktatora Vladimira Putina režīmam. Daudzi kustības dalībnieki pēc kara sākuma pameta Krieviju.

Pagājušajā gadā Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) ierosināja krimināllietu pret visiem Pretkara komitejas dalībniekiem, kuru vidū ir Kremļa kritiķis Mihails Hodorkovskis, bijušais Krievijas premjerministrs Mihails Kasjanovs, šahists un sabiedriskais darbinieks Garijs Kasparovs, politiķi Dmitrijs Gudkovs un Maksims Rezņiks, sabiedriskie darbinieki Leonīds Gozmans un Vladimirs Kara-Murza, politoloģe Jekaterina Šulmane, rakstnieks Viktors Šenderovičs un citi. Viņi visi dzīvo ārvalstīs.

Lietu ierosināja saskaņā ar pantu par teroristisku kopienu un varas pārņemšanu, un kā viens no iemesliem tās ierosināšanai tika minēta palīdzība Ukrainai, tā sauktā 2023. gada Berlīnes deklarācija, kurā nosodīta karadarbība, kā arī Pretkara komitejas locekļu līdzdalība Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) platformas izveidē, kas apvieno Krievijas demokrātiskos spēkus.

Krievijas Ģenerālprokuratūra 2024. gada janvārī Pretkara komitejai piešķīra tā dēvētās nevēlamās organizācijas statusu. Tas nozīmē, ka tās darbība Krievijā ir aizliegta, un par sadarbību ar to paredzēta administratīvā un kriminālatbildība.

Kremlis bieži izmanto apgalvojumus un apsūdzības par "terorismu" vai "ekstrēmismu", lai apspiestu opozīciju un sauktu pie atbildības kritiķus, un šī prakse ir pastiprinājusies pēc iebrukuma Ukrainā.

Pagājušajā nedēļā, pieminot ceturto gadskārtu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Pretkara komiteja norādīja, ka "terorisma" apzīmējums ir "politiska atriebība, kuras mērķis ir iebiedēt sabiedrību, apklusināt neatkarīgas balsis un slēpt patiesību par karu".

Krievija februārī ieņēma tikai 126 km², salīdzinot ar 245 km² janvārī, un uzbrukumi gandrīz nemazinājās, ziņo "Deep State".

Tas pats uzbrukuma temps, puse no zemes platības. Krievija maksā vairāk par mazākiem ieguvumiem.

Prezidenta biroja vadītāja vietniks Pavlo Palisa izklāstīja: Maskava vēlas Zaporižjas, Mikolajivas un Odesas okupāciju. Tas nozīmē okupēt gandrīz pusi no Ukrainas.

Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka kopējie krievu zaudējumi trīs ziemas mēnešos ir aptuveni 92 850 nogalināto un ievainoto karavīru jeb 1031 cilvēks dienā.

"Trīs ziemas mēnešu laikā mēs likvidējām vairāk ienaidnieka karavīru, nekā ienaidnieks piesaistīja savās rindās," norādīja virspavēlnieks.

Ukrainas armija veic efektīvas aktīvas darbības Oleksandrivkas un Huļaipoles virzienā un pastiprina kontroli pār Kupjansku, norādīja Sirskis. "Mēs turpinām atturēt ienaidnieku Pokrovskas-Mirnohradas aglomerācijas rajonā. Mēs turpinām cīnīties," uzsvēra armijas virspavēlnieks.

Krievijas Augstākā tiesa apmierinājusi Ģenerālprokuratūras prasību atzīt trimdā dzīvojošo aktīvistu izveidoto Pretkara komiteju par teroristisku organizāciju un aizliegt tās darbību.

Slēgtā sēdē šādu lēmumu pieņēmis tiesnesis Oļegs Ņefjodovs, kas iepriekš par ekstrēmistisku atzinis neeksistējošo "starptautisko LGBT kustību" un "starptautisko sātanisma kustību". Viņš pieņēmis arī lēmumu, ar ko par teroristisku organizāciju atzīts cietumā nomērdētā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija dibinātais Pretkorupcijas fonds.

Starp Ņefjodova nesenajiem lēmumiem ir Navaļnija prasību noraidīšana pret Krievijas Tieslietu ministriju un aizliegums Borisam Nadeždinam un Jekaterīnai Duncovai kandidēt tā dēvētajās prezidenta vēlēšanās.

Krievijas militārpersonas ir sākušas sūdzēties, ka Ukrainas spēki arvien vairāk izmanto Vācijas HX-2 kamikadzes dronus, ko ražo uzņēmums "Helsing".

Tiek ziņots, ka HX-2 tiek izmantoti triecieniem dziļi Krievijas aizmugurē.

"Viņi uzbrūk remonta brigādēm un ceļu tīkla ierīkošanas komandām relatīvajā aizmugurē," paziņoja okupanti.

Ukrainas Ģenerālštābs ziņo, ka 2. marta naktī Ukrainas Aizsardzības spēki uzbruka:

• Tālas darbības rādiusa kosmisko sakaru centram (netālu no Vitines ciema, Krimā)
• Radaru stacijai “Podļot-K1” (netālu no Vinogradnes ciema, Krimā)
• Radaru stacijai “Kasta 2E2” (netālu no Ļubimes ciema, Luhanskas apgabalā)
• Radaru stacijai “Jastreb A-V” (netālu no Topoļu ciema, Luhanskas apgabalā)

Papildus tika uzbrukti elektroniskās izlūkošanas vienības “Rubikon” personāla koncentrācijas punkti Kermenčukas (Doneckas apgabals) un Kinski Rozdoru (Zaporižjas apgabals) rajonos.

Pastāv iespēja, ka Krievija varētu sūtīt uz Irānu "Shahed" tipa dronus (krievu nosaukums: "Geran"). Irāna jau ir izrādījusi interesi par Krievijas modificētajām versijām, piemēram, Geran-3 un Geran-5, kas būtībā ir lētas spārnotās raķetes ar uzlabotu ātrumu (līdz 600 km/h) un traucējumu novēršanas spējām.

Rūpnīca Alabugas speciālajā ekonomiskajā zonā pašlaik saražo vairāk nekā 500 dronu mēnesī un pastāvīgi paplašinās. Eksperti norāda, ka ražošanas apjomi Alabugā ļauj Maskavai eksportēt atjauninātas un "kaujas apstākļos pārbaudītas" dronu versijas atpakaļ uz Irānu.

Krievijas rūpnīcas, kas ražo "Shahed"/"Geran" dronus, iznīcināšana būtu pareizs stratēģisks lēmums.

Krievijas armija jau ir sasniegusi savu spēju robežu. Ja karavīru skaita samazināšanās turpināsies, tā nespēs atkārtot pagājušā gada vasaras panākumus.

Internetā aktīvi tiek komentēti jaunākie dati, kas liecina par strauju Krievijas okupācijas armijas virzības samazināšanos Ukrainā, kas ir zemākais rādītājs 20 mēnešu laikā. 

Analītiķis un "Telegram" kanāla "Sample Channel Name #32" autors norāda, ka Ukraina ir stabilizējusi situāciju frontē kopš 2025. gada augusta beigām. Pat ņemot vērā lokālo pieaugumu novembrī un decembrī, kopējais Krievijas karaspēka virzības temps visos salīdzināmajos periodos ir palēninājies salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Iemesls ir Ukrainas bruņoto spēku pieaugošās kaujas spējas

Pēc analītiķa domām, tempa samazinājums galvenokārt ir saistīts ar Ukrainas Aizsardzības spēku palielinātajām kaujas spējām. Tajā pašā laikā nav pazīmju, ka Krievijas Federācija ierobežotu ofensīvas darbības: Ukrainas bruņotie spēki sistemātiskāk notur savu aizsardzību un pat veic pretuzbrukumus. Tikmēr nogurdinātās vienības turpina tikt dzītas uzbrukumos, līdz tās ir pilnībā kaujas nespējīgas, un aktīvi tiek piesauktas rezerves. 

Krievijas karaspēka zaudējumu samazināšanās pēdējo divu mēnešu laikā nav saistīta ar "rūpīgu taktiku", bet gan ar pastiprinājumu trūkumu. 

Ierodas mazāk jaunu resursu nekā pagājušā gada veiksmīgāko kampaņu laikā, tomēr vienību misijas netiek pielāgotas — tās joprojām tiek dzītas uz priekšu ar samazinātām spējām. 

Nekāda "vētra" nav gaidāma

Eksperts ir skeptisks pret cirkulējošajām teorijām par gatavošanos liela mēroga pavasara ofensīvai. Viņaprāt, iespējamais uzbrukuma tempa pieaugums no aprīļa beigām būs saistīts tikai ar reljefa īpatnībām, īpaši mežainos apvidos. Nav nekāda "miera pirms vētras". Krievijas armija jau ir sasniegusi avu spēku robežu. Ja karaspēka skaita samazināšanās turpināsies, pagājušā gada vasaras panākumus atkārtot nebūs iespējams. Galvenais kritērijs ir maijs. Ja Krievijas karaspēks mēnesī aizņems ne vairāk kā 300 kvadrātkilometrus, šāds temps pārskatāmā nākotnē nebūs pietiekams, lai sasniegtu jebkādus politiskus mērķus, pat ja mobilizācija turpināsies.