TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija pārvietojusi 16 bumbvedējus tuvāk Ukrainai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Novembrī Ukraina veikusi rekordlielu triecienu skaitu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, ziņo "Bloomberg". Reģistrēti vismaz 14 triecieni pret naftas pārstrādes rūpnīcām, kā arī četri uzbrukumi naftas infrastruktūrai Melnās jūras ostās, kas traucēja piegādes Novorosijskā. Krievijas ikdienas naftas pārstrāde ir samazinājusies līdz aptuveni 5 miljoniem barelu un varētu samazināties vēl vairāk.
Ukraine carried out a record number of strikes on Russian oil refineries in November, Bloomberg reports. At least 14 hits were recorded against refineries, plus four attacks on oil infrastructure at Black Sea ports that disrupted shipments in Novorossiysk. Russia’s daily oil… pic.twitter.com/is6yYGDzkL
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 2, 2025
Ukraina ir atgriezusi mājās 1859 bērnus, kuri tika nolaupīti un aizvesti uz Krievijas kontrolēto teritoriju
Par to 1. decembrī Parīzē notikušajā augsta līmeņa sanāksmē, kas notika prezidenta Volodimira Zelenska iniciatīvas "Atgriezīsim bērnus" ietvaros, paziņoja pirmā lēdija Olena Zelenska.
Ukraine has returned 1,859 children who were abducted and taken to Russian-held territory, First Lady Olena Zelenska said during a high-level meeting in Paris on Dec. 1 held under President Volodymyr Zelensky’s Bring Kids Back UA initiative.https://t.co/E0nMqfTlHI
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 2, 2025
Partizāni un iefiltrēšanās grupas ir iznīcinājuši raķešu iekraušanas transportlīdzekli Kurskā, pretgaisa aizsardzības radaru un filmējuši iznīcinātājus okupētajā Krimā.
Okupētajā Luhanskā četri Krievijas karavīri gāja bojā pēc tam, kad zem viņu transportlīdzekļiem detonēja sprāgstvielas.
Dziļi Krievijā notika uzbrukumi sakaru torņiem, dzelzceļa sistēmām un pat naftas cauruļvadam "Ring" netālu no Maskavas. Šīs operācijas rada lielu slodzi Krievijas cilvēkresursiem un piespiež drošības spēkus aizstāvēt teritorijas, kas kādreiz tika uzskatītas par drošām.
A wave of sabotage is hitting Russian-controlled Ukrainian territory and the Russian Federation itself.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 2, 2025
Partisans and infiltrators have destroyed a missile loading vehicle in Kursk, taken out a radar supporting air defense, and filmed fighter jets inside occupied Crimea.
In…
NATO veido drošu mākoņsistēmu Ukrainas kaujas lauka datu apstrādei, un tās darbības uzsākšana ir paredzēta 2026. gada janvārī. Lai gan tehnoloģijas ir gatavas, joprojām pastāv politiski šķēršļi datu akreditācijas un drošas piekļuves jomā. Sistēma būs valdības īpašumā, balstīta uz atvērtu arhitektūru un paredzēta reāllaika militāro datu integrēšanai visā aliansē.
NATO is building a secure cloud system to handle Ukraine’s battlefield data, aiming to launch it in January 2026. While the tech is ready, policy hurdles remain around data accreditation and secure access. The system will be government-owned, based on open architecture, and… pic.twitter.com/d1t2qPv0zh
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 1, 2025
Ukraiņu kamikadzes droni uzbrūk "Akhmat" pulka izvietošanas vietai Čečenijas pilsētā Gudermešā.
29. novembra naktī Ukrainas militārā izlūkdienesta droni trāpīja Krievijas pretgaisa aizsardzības galvenajiem elementiem Donbasā. Trāpījumu vidū bija S-300V sistēmas 9A83 palaišanas iekārta un divas augstas vērtības 1L125 "Niobiy-SV" radara stacijas.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 2. decembra rītam sasnieguši 1 175 030 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 387 tankus, 23 679 bruņutransportierus, 34 768 lielgabalus un mīnmetējus, 1552 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 430 lidmašīnas, 347 helikopterus, 86 141 bezpilota lidaparātu, 4024 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 641 automobili un autocisternu, kā arī 4011 specializētās tehnikas vienības.
Ukrainas dronu uzbrukuma rezultātā izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē Ļivnos, Krievijas Orlas apgabalā, ziņo Krievijas amatpersonas.
"Naktī Orlas apgabalam atkal uzbruka bezpilota lidaparāti, kā rezultātā izcēlās ugunsgrēks naftas un enerģētikas objektos," paziņoja Orlas apgabala gubernators Andrejs Kļičkovs.
Pēc amatpersonas teiktā, cietušo nav.
Arī neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Astra" ziņo, ka uzbrukums bija vērsts pret naftas bāzi Ļivnos. Bezpilota lidaparāti tai uzbruka arī šī gada 24. janvārī.
Neskatoties uz sarunām par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija neuzskata par nepieciešamu valsts sekretāra Marko Rubio dalību ilgi plānotajā NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē.
"Valsts sekretārs Rubio jau ir apmeklējis desmitiem tikšanos ar NATO sabiedrotajiem, un būtu pilnīgi nepraktiski sagaidīt viņu katrā sanāksmē," pirmdien ziņu aģentūrai DPA pavēstīja ASV Valsts departamenta preses pārstāvis.
Rubio vietā NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē trešdien Briselē piedalīsies ASV valsts sekretāra vietnieks Kristofers Landavs. Paredzams, ka sanāksmē galvenā uzmanība tiks pievērsta turpmākajam atbalstam Ukrainai.
Krievija joprojām sagaida diezgan nopietnu kapitulāciju no Ukrainas puses, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Viņš teica, ka šobrīd būtu piesardzīgs vērtējumos par miera panākšanu, jo pie sarunu galda "tā reāli neesam redzējuši pašu Krieviju". "Līdz ar to, manuprāt, vismaz pagaidām šķiet, ka tā joprojām sagaida diezgan nopietnu kapitulāciju no Ukrainas puses ar iespēju, ja nepieciešams, turpināt šādu uzbrukumu. Un nedomāju, ka Ukraina tam piekritīs," viņš teica.
Sārts arī komentēja, ka šajā gadījumā nav tik daudz runa par Krievijas nostāju, kā par viena cilvēka - Krievijas diktatora Vladimira Putina - nostāju. "Manuprāt, viņi mērķē uz tādu mieru jeb pauzi, kurā Ukraina ir vāja un novājināta un viņi var mēģināt turpināt iegūt ietekmi Ukrainā ar citiem instrumentiem," sacīja Sārts.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
