TEKSTA TIEŠRAIDE. Naftas pārstrāde Krievijā dažu mēnešu laikā samazinājusies par 10%, apgalvo Zelenskis

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 351 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 940 tankus, 24 584 bruņutransportierus, 42 340 lielgabalus un mīnmetējus, 1792 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1386 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1416 sauszemes bezpilota sistēmas, 299 600 bezpilota lidaparātus, 4632 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 97 600 automobiļus un autocisternas, kā arī 4202 specializētās tehnikas vienības.
Naktī uz otrdienu noticis ukraiņu lidrobotu uzlidojums Krievijas Jaroslavļas apgabalam, un uzbrukuma dēļ slēgta izbraukšana no Jaroslavļas Maskavas virzienā, paziņojis reģiona gubernators Mihails Jevrajevs.
Sīkākas ziņas par uzlidojuma mērķi viņš nav sniedzis.
Drošības apsvērumu dēl darbu apturējusi arī Jaroslavļas lidosta.
Ukrainas armija pagaidām nav ziņojusi par uzbrukumu Jaroslavļai.
Krievijas diktators Vladimirs Putins otrdien devies divas dienas ilgā vizītē uz Pekinu, kur viņam paredzētas sarunas ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu par savstarpējo attiecību stiprināšanu un starptautiskiem jautājumiem.
Putinu pavada ministru, uzņēmēju un augstāko amatpersonu delegācija, kuras sastāvā ir arī centrālās bankas priekšsēdētāja Elvīra Nabiuļina un lielāko enerģētikas uzņēmumu "Gazprom" un "Rosņeftj" vadītāji.
Pateicoties Rietumu sankcijām, kas noteiktas, reaģējot uz Maskavas iebrukumu Ukrainā, Krievija kļuvusi lielā mērā atkarīga no tirdzniecības ar Ķīnu.
Putins apmeklē Ķīnu dažas dienas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa vizītes Pekinā. Lai gan paredzams, ka Sji informēs Putinu par sarunām ar Trampu, Kremļa amatpersonas uzsver, ka Krievijas diktatora vizīte tikusi plānota iepriekš un nav tieši saistīta ar ASV prezidenta viesošanos.
"Destinus" un "Rheinmetall" izstrādā spārnoto raķeti "RUTA Block 3" ar darbības rādiusu līdz 2000 km, un lidojuma testi ir plānoti Ukrainā 2027. gadā. Raķete nesīs 250 kg smagu kaujas galviņu, izmantos jauno "Destinus T220" turboreaktīvo dzinēju un darbosies ar navigāciju bez GPS, savukārt Ukraina ražos sistēmas galvenos komponentus.
❗️Destinus and Rheinmetall are developing the RUTA Block 3 cruise missile with range up to 2,000 km, with flight tests planned in Ukraine in 2027. The missile will carry a 250 kg warhead, use the new Destinus T220 turbojet engine and operate with GPS-free navigation, while… pic.twitter.com/sqj6z1JTNe
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 18, 2026
Zelenskis: Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests ir ieguvis slepenus Krievijas dokumentus, kuros novērtēti Krievijas zaudējumi: simtiem naftas urbumu ir slēgti, naftas pārstrādes apjomi dažu mēnešu laikā ir samazinājušies par 10%, 11 bankas tiek gatavotas likvidācijai, vēl 8 ir kritiskā stāvoklī, budžeta deficīts 5 mēnešu laikā ir sasniedzis gandrīz 80 miljardus dolāru, un reģioni masveidā bankrotē.
Ir reģistrēti Krievijas mēģinājumi iesaistīt Rietumu (tostarp Amerikas) uzņēmumus sankciju apiešanā, īpaši eksportējot graudus no okupētās Krimas un ieguldot Arktikas naftas un gāzes projektos. Informācija tiks nodota partneriem.
❗️Zelenskyy: Ukraine’s Foreign Intelligence Service has obtained classified Russian documents assessing Russia’s losses: hundreds of oil wells have been shut down, oil refining has dropped by 10% in just a few months, 11 banks are being prepared for liquidation, another 8 are in… pic.twitter.com/XMU53ySsdY
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 18, 2026
Krievi apgalvo, ka ir sākuši izmantot Su-57 iznīcinātājus, lai pārtvertu Ukrainas tāla darbības rādiusa kamikadzes dronus, kas uzbrūk Krievijas reģioniem.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 18, 2026
Polija gatavojas ASV karavīru skaita samazināšanai valstī, vēsta tīmekļa izdevums "Politico", atsaucoties uz avotiem.
"Iespējams, ka samazinājuma apmērs nebūs tik ievērojams, kā vēsta mediji, bet tāda ir informācija, ko esam saņēmuši," "Politico" sacīja avots Polijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka Veslava Kukulas tuvākajā lokā.
Kā norādīja avots, tas gan ir pretrunā ar oficiālajiem NATO Eiropas spēku komandiera ģenerāļa Aleksusa Grinkeviča paziņojumiem, taču Varšava jau ir informēta par ASV karaspēka samazināšanu un risina šo jautājumu.
Polijas militārpersonas ir sašutušas, jo par to uzzinājušas no medijiem, nevis no savas vadības, norādīja "Politico" sarunbiedrs.
ASV informējusi Poliju, ka aptur plānoto ASV bruņutanku brigādes ar 4000 karavīriem izvietošanu, vēsta izdevums.
Igaunijā pie robežas ar Krieviju pirmdien sākas tā dēvētā Sātses zābaka apvedceļa būvniecība.
"Sātses zābaks" ir Krievijas teritorijas izvirzījums, kas iesniedzas Igaunijas Veru apriņķī. To šķērso nepilnu kilometru garš ceļa posms, ko Igaunijas iedzīvotāji izmantoja, lai nebūtu jāveic garš apkārtceļš. Pa posmu drīkstēja pārvietoties tikai ar transportlīdzekli un bez apstāšanās.
Lai izvairītos no provokācijām, Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments pērn 10. oktobrī slēdza satiksmi pa šo ceļu pēc tam, kad uz tā tika novērota neparasti liela Krievijas karavīru aktivitāte.
Saskaņā ar Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta datiem naftas pārstrāde Krievijā ir samazinājusies par vismaz 10% dažu mēnešu laikā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Permas naftas pārstrādes rūpnīca pārtrauca darbību pēc Ukrainas uzbrukuma 7. maijā, Tuapses naftas pārstrādes rūpnīca - pēc uzbrukuma 16. aprīlī, bet Sizraņas un Novokuibiševas naftas pārstrādes rūpnīcas - pēc uzbrukumiem 18. aprīlī. Kirišu naftas pārstrādes rūpnīca apturēja darbību marta beigās, un "Ņižegorodnefteorgsintez" (NORSI) naftas pārstrādes rūpnīca apturēja darbību 5. aprīlī.
Aģentūra "Reuters" lēš, ka Ukrainas uzbrukumu rezultātā no janvāra līdz maijam naftas pārstrāde 16 naftas pārstrādes rūpnīcās samazinājās par aptuveni 700 000 barelu dienā salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aprīlī lēsa, ka Krievijas naftas pārstrāde salīdzinājumā ar 2025. gadu samazinājās par 460 000 barelu dienā.
Zelenskis arī pavēstīja, ka Krievija slēdz aktīvos naftas urbumus. "Tikai viens Krievijas naftas uzņēmums - turklāt ne lielākais - jau ir bijis spiests slēgt aptuveni 400 urbumu. Ņemot vērā Krievijas naftas ieguves specifiku, tas ir jūtams zaudējums, jo atsākt urbumu darbību Krievijā ir daudz grūtāk nekā citās naftas ieguves valstīs," sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents arī norādīja uz banku krīzi Krievijā - saskaņā ar Ukrainas izlūkdienesta datiem "11 finanšu iestādes gatavojas pilnīgai likvidācijai tādu problēmu dēļ, kuras nav iespējams atrisināt nekādā citā veidā, un vēl astoņās banku iestādēs ir uzkrājušās kritiskas problēmas, kuras nav iespējams atrisināt, nepiesaistot ārējus resursus".
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



