TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Melnajā jūrā deg krievu "ēnu flotes" kuģi

Ukraina ir ieviesusi jaunu sankciju vilni pret Krievijas enerģētikas gigantiem Rosņeftj un Lukoil, kā arī personām, kas iesaistītas dronu uzbrukumu organizēšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis. “Mēs esam sinhronizējuši sankcijas ar ASV un noteikuši ierobežojumus gan Rosņeftj uzņēmumiem, gan Lukoil grupas struktūrām,” viņš norādīja. Papildus tam sankcijas vērstas pret 26 Krievijas juridiskām personām enerģētikas nozarē, kā arī 36 personām un 13 uzņēmumiem, kas saistīti ar dronu ražošanu un pielietošanu.

Sankcijas skar arī Krievijas “Rubicon” centru – struktūru, kas testē jaunus ieroču veidus un piedalās kaujas operācijās. Zelenskis uzsvēra, ka prioritāte līdz gada beigām ir papildu sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, gatavošanās 20. ES sankciju paketei un spiediena pastiprināšana uz Krievijas militāro rūpniecību, propagandu un “ēnu floti”. Sankciju efekts jau jūtams: ASV dati liecina, ka pieprasījums pēc Krievijas naftas krītas, cenas samazinās, bet tirdzniecības maršruti mainās.

Kādreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele sniegusi komentāru par saviem oktobrī izteiktajiem apgalvojumiem, kurā vainoja Baltijas valstis par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Jau ziņots, ka oktobra sākumā plašu ažiotāžu izraisīja kādreizējās Vācijas kancleres Angelas Merkelas izteikumi Ungārijas medijam "Partizan", kur viņa vainoja Poliju un Baltijas valstis par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Baltijas un Polijas līderi Merkelei par šiem izteikumiem pauduši stingru kritiku.

Ceturtdien publicētā intervijā Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai "Phoenix" Merkele norādīja, ka būtu kādu konkrēti vainojusi pie karadarbības Ukrainā. “Jums tas jāsauc par viltus ziņām, kas nozīmē, ka tās vispār netika pateiktas,” vēstīja Merkele.  “Tā bija vienkārši diskusija par hronoloģisku notikumu attīstību, kā tas lasāms arī manā grāmatā “Freiheit” [Brīvība]. Veselu gadu nevienam nebija ar to [šiem izteikumiem] nebija problēmu... Un tad izcēlās liels sašutums, jo gandrīz neviens vairs nelasa oriģinālu,” viņa norādīja.

Jautāta, vai viņa vēlas vainot kara uzliesmojumā Poliju vai Baltijas valstis, Merkele atbildēja noraidoši, vainojot tajā kolektīvo atbildību: "Nē. Mēs visi cietām neveiksmi – es, visi pārējie – mēs visi cietām neveiksmi, lai novērstu šo karu, tostarp mūsu sarunās ar amerikāņiem."

Jau ziņots, ka oktobra intervijā medijam "Partizan Merkele apgalvoja, ka 2021. gadā viņa “esot sajutusi, ka Putins vairs neuztver Minskas vienošanos nopietni". “Tāpēc es vēlējos atrast jaunu formātu, kurā mēs kā Eiropas Savienība varētu runāt ar Putinu tieši,” viņa norādīja. “Bet daži cilvēki, galvenokārt no Polijas un Baltijas valstīm, to [šādu priekšlikumu] neatbalstīja," pauda Merkele. Viņa piebilda, ka šīs četras valstis baidījās, ka “Eiropas valstis nespēs vienoties par vienotu nostāju attiecībās ar Krieviju.” Merkele ar zināmu ironiju piebilda, ka "viņas plānotais neīstenojās. "Un tad es atstāju amatu, un tad sākās Putina agresija," pauda Merkele.

Ceturtdien Merkele sīkāk paskaidroja šo paziņojumu, sakot: "Dažas dienas pirms viņa izvirzīja Eiropadomē priekšlikumu veikt tiešas sarunas ar Putinu, ASV prezidents Džo Baidens bija nesen ticies ar Vladimiru Putinu. "Un es vienkārši nedomāju, ka ir labi, ka mēs, eiropieši, arī nemeklējam sarunu ar Putinu un pilnībā atstājam to Amerikas administrācijas ziņā. Tāpēc es atbalstīju šo jauno priekšlikumu, un tam bija pretestība," viņa piebilda, uzsverot, ka viņas paziņojumā netika netieši norādīta nekāda "vainas piedēvēšana" attiecībā uz atbildību par karu.

Konteksts

Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele, kas vadīja Vāciju no 2005. līdz 2021. gadam, Ungārijas medijam "Partizan" oktobrī norādīja, ka, viņasprāt, Krievijas iebrukumā Ukrainā vainojama Polijas un Baltijas valstu rīcība.

Merkele medijam norādīja, ka Polijas atteikšanās atbalstīt Minskas vienošanās iedrošināja Putinu 2022. gadā uzsākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tāpat viņa apgalvoja, ka pirmais Minskas līgums laikā no 2015. līdz 2021. gadam "ieviesa mieru" un "deva Ukrainai, kura 2015. gada vasarā bija cietusi sakāvi Krievijas pretuzbrukumā, laiku savākt spēkus un kļūt par citādu valsti".

Jāpiemin, ka pēc Krimas aneksijas, 2014. gada septembī, tika parakstīts “Minskas līgums 1”, kurā Krievija atzina Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Tomēr, tikai četrus mēnešus pēc pirmās vienošanās, Krievijas un tā saucamās "Doņeckas Tautas Republikas" spēki uzsāka smagas kaujas ar Ukrainas armiju, neskatoties uz to, ka Maskavas intereses formāli bija apmierinātas.

Otrā Minskas vienošanās tika parakstīta nākamajā mēnesī, taču arī tā nespēja apturēt Krievijas agresiju. Laikā no 2015. līdz 2021. gadam Krievijas spēki pārkāpa pamiera noteikumus 24 reizes, un nogalināja vai ievainoja vairāk nekā 5 000 Ukrainas karavīru.

Tāpat Merkele intervijā apgalvoja, ka 2021. gadā viņa “esot sajutusi, ka Putins vairs neuztver Minskas vienošanos nopietni". “Tāpēc es vēlējos atrast jaunu formātu, kurā mēs kā Eiropas Savienība varētu runāt ar Putinu tieši,” viņa norādīja. “Bet daži cilvēki, galvenokārt no Polijas un Baltijas valstīm, to [šādu priekšlikumu] neatbalstīja," pauda Merkele. Viņa piebilda, ka šīs četras valstis baidījās, ka “Eiropas valstis nespēs vienoties par vienotu nostāju attiecībās ar Krieviju.”

Merkele intervijā, kas tika tulkota no ungāru valodas vāciski un pēc tam angliski, ar zināmu ironiju piebilda, ka "viņas plānotais neīstenojās. "Un tad es atstāju amatu, un tad sākās Putina agresija," pauda Merkele.

Jāpiebilst, ka daudzi eksperti Krievijas karadarbībā Ukrainā norāda tieši uz Angelas Merkeles vainu. Kā Jauns.lv norāda analītiķis Patriks Fors, "liela Eiropas kļūda bija gāzessvadu “Nord Stream” un “Nord Stream 2” izveide". "Kamēr Merkele to uzskatīja par komerciālu darījumu, Krievijai tas vienmēr bija strateģisks darījums, lai vairotu atkarību no Krievijas. Tā zināja, ka Vācijas rūpniecība lielā mērā ir atkarīga no gāzes, un ja tā apstātos - Eiropu gaidītu ekonomisks sabrukums.”

“Lai gan Vācijas izlūkošanas dienests bija informēts par reālajiem draudiem un vairākkārt brīdināja Merkeli, aicinot kaut vai izveidot plānu "B" noslēgtajam darījumam ar Krieviju, viņa neklausījās. Šajā laikā vairāki Merkeles diplomāti izveidoja ciešas cilvēciskas attiecības ar Krievijas oligarhiem un uzņēmējiem, tādā veidā tiekot pilnībā “anestezēti”. 

“Tā kā Eiropa ir lielā mērā atkarīga no Vācijas industrijas, “Nord Stream” projekti raisīja raizes visiem. Merkele jau tajā laikā tika brīdināta arī par iespējamo Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kas varētu būt Krievijas globālas stratēģijas sākums… tomēr viņa neklausījās un apstiprināja gāzesvada izbūvi. Šī projekta dēļ Eiropai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma bija jāpārgrupē resursi un šis bija viens no iemesliem, kādēļ mūsu reakcija uz karu bija novēlota.”

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže šodien un rīt Elmavā, Vācijā piedalās Minhenes Drošības konferences organizatoru rīkotā ikgadējā sanāksmē "Munich Strategy Retreat", aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrija.

Tā pulcēs starptautiskos ārpolitikas, drošības un militāros pārstāvjus un ekspertus no Eiropas un ASV, lai pārrunātu starptautiskos drošības izaicinājumus pasaulē, kā arī gatavošanos nākamajai Minhenes Drošības konferencei.

Kā liecina organizatoru mājaslapā publicētā informācija, pasākums pulcē 30-50 augsta ranga vadītāju un domātāju grupu privātā, nepubliskā vidē, lai veicinātu debates par starptautiskiem ārpolitikas un drošības politikas lēmumiem un stratēģisko prioritāšu izstrādi Vācijai, Eiropai un transatlantiskajai kopienai.

Minhenes forums paredz veicināt stratēģiskās debates par fundamentāliem ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem un stratēģisko prioritāšu izstrādi Vācijā un Eiropā.

Pasākums katru gadu notiek Elmau pilī Augšbavārijā.

Pirmais šāds pasākums notika 2015. gadā.

Ukrainas jūras spēki ar droniem veikuši triecienus pa diviem Krievijas "ēnu flotes" naftas tankkuģiem, kas pārvietojās pa Melno jūru zem Gambijas karoga.

Saskaņā ar Londonas Fondu biržas datiem, abi tankkuģi - "Kairos" un "Virat" -  ir iekļauti sankcijām pakļauto kuģu sarakstā un tiek uzskatīti par daļu no simtiem novecojušu kuģu, kurus Maskava izmanto, lai apietu Rietumu sankcijas. Uzbrukumos tika izmantoti Ukrainā ražotie jūras droni "Sea Baby". "Kairos" tika skarts Melnās jūras dienvidrietumos, savukārt "Virat "– centrālajā daļā. 

Tikmēr starptautisks konsorcijs, kas pārvadā naftu no Kaspijas reģiona, un kurā galvenās ieinteresētās puses ir Krievija, Kazahstāna un Rietumu uzņēmumi "ExxonMobil", "Chevron" un "Shell" paziņojis, ka pēc dronu uzbrukuma apturējis kravas iekraušanu Krievijas Melnās jūras ostā Novorosijskā. Kaspijas cauruļvadu konsorcijs paziņoja, ka uzbrukums ir nodarījis ievērojamus bojājumus kuģu pietauvošanās vietai. Kazahstānas ārlietu ministrs Aibeks Smadijarovs pauda sašutumu par uzbrukumu un aicināja Kijivu uzbrukumus pārtraukt.

Tikmēr Ukrainas delegācija Rustema Umerova vadībā šobrīd devusies uz ASV, lai turpinātu sarunas par miera panākšanu Ukrainā. Umerovs aizvieto Andriju Jermaku, kurš atkāpās no amata pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika veikta kratīšana. Ukrainas pārstāvji paredzēts tiksies ar ASV amatpersonām svētdien Floridā, bet nākamnedēļ uz vizīti Maskavā kārtējo reizi dosies Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs.

Polijas prezidents Karols Navrockis atcēlis nākamnedēļ plānoto tikšanos ar Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu, paužot neapmierinātību ar viņa vizīti Maskavā un Orbāna tikšanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

"Saistībā ar premjerministra Viktora Orbāna vizīti Maskavā un tās kontekstu Karols Navrockis nolēmis ierobežot savas vizītes Ungārijā programmu tikai ar Višegrādas grupas prezidentu samitu Estergomā," platformā "X" paziņoja Ungārijas prezidenta kancelejas starptautiskās politikas biroja vadītājs Marcins Pšidačs.

Trešdien Navrockis dosies divu dienu vizītē uz Ungāriju, kur Višegrādas grupas samitā Estergomā tiksies ar Ungārijas, Slovākijas un Čehijas prezidentiem.

Savukārt ceturtdien Budapeštā plānotā Polijas prezidenta tikšanās ar Orbānu ir atcelta.

"Prezidents Karols Navrockis konsekventi atbalsta reālu iespēju meklēšanu, kā izbeigt Krievijas izraisīto karu Ukrainā," norādījis Pšidačs.

Orbāna un Putina tikšanās Kremlī notika piektdien. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Orbāns, kas pazīstams ar Kremlim draudzīgiem uzskatiem, vairākkārt ticies ar Putinu.

Krievija okupētajās Ukrainas teritorijās sistemātiski pārveido piemiņas vietas, nojaucot Ukrainas pieminekļus un uzceļot to vietā savus okupeļus – tādus, kas apvieno Otro pasaules karu un 2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā vienā "rasolā".

Vēsturnieks Jurijs Latišs skaidro, ka Krievija ar šiem objektiem cenšas pārliecināt cilvēkus “tam, ka šie reģioni ‘vienmēr’ ir piederējuši Maskavai.” Vienā no spilgtākajiem piemēriem, Donetskā izveidots memoriāls separātistu komandieriem, kur “Aizsardzības eņģelis Mihaēls” rotā piemiņas stēlu, kuru apjož slejas ar kritušo “Doneckas Tautas Republikas” karavīru vārdiem.

Tikmēr Piusa upes krastā Luhanskas reģionā ticis pārveidots padomju “Varoņu kāpņu” komplekss, ko tagad iekļauj gan 10. gadsimta krievu vadoņa kņaza Igora karavīri, gan Putina “specoperācijas” kareivji . Krievijas prezidenta administrācijas amatpersona Sergejs Kirijenko pasludināja: “No Igora līdz šodienas varoņiem – Donbasa nozīme Krievijas vēsturē ir vienota.”

Tikmēr tā dēvētās “Doneckas Tautas Republikas” vadītājs Deniss Pušilins apgalvojis, ka šo komandieru kultam vajadzētu veidot jaunāko paaudžu vēsturisko apziņu, norādot: “Arī mūsu bērni, mazbērni, mazmazbērni tiks apmācīti par aizstāvju varoņdarbiem, kuru piemiņa ir iemūžināta memoriālajā kompleksā.”

Vietne ir pārveidota par rūpīgi horeogrāfisku skatuvi, kas paredzēta, lai māklsīgi radītu varonības iespaidu par Krieviju un radītu agresorvalsts klātesamības sajūtu iedzīvotājos.

Holodomora piemiņas vietas

Īpašu uzmanību Krievija vērš pret Holodomora piemiņas vietām, kuras sistemātiski tiek nojauktas. 2023. gadā vien agresorvalsts iznīcināja 14 pieminekļus Ivanivkas ciematā Hersonas reģionā. Latišs norāda, ka Krievija neiznīcina visus Ukrainas pieminekļus, bet izvēlas tos, kurus uzskata par “pretkrieviskiem”, kamēr pārējos cenšas piesavināties un iekļaut savā impēriska stāsta naratīvā.

Savukārt tur, kur prokrieviskā noskaņa ir vājāka, Maskava uzstāda kultūras pieminekļus, kas šķietami neitrāli, bet kalpo Krievijas vēstures propagandai. Piemēram, Hersonas reģiona ciemā uzstādīti pieminekļi aktierim Jevgeņijam Matvejevam un Leonīdam Brežņevam. “Monumentālā ainava kļuvusi par simbolisku kaujas lauku,” uzsver Latišs, – par teritorijas, vēstures un atmiņas kontroli.

Iedzīvotājiem tiek skalotas smadzenes, padarot Ukraiņus par nacistiem

Kā vēl vienu smadzeņu skalošanas paņēmienu var pieminēt agresorvalsts centienus padarīt par nacistiem. Spilgts piemērs ir Savur-Mohilas memoriāls netālu no Sņižnes. 2014. gada kauju laikā kalns vairākas reizes mainīja īpašniekus, pirms galu galā palika tā sauktās “Doneckas Tautas Republikas” kontrolē. Kopš tā laika šī vieta ir izmantota ceremonijām, kas apzināti pielīdzina padomju cīņu pret nacistisko Vāciju Krievijas pašreizējam Krievijas karam pret Ukrainu, pārveidojot Ukrainas spēkus par "nacistiem". Krievi, protams, allaž izvēlas noklusēt par Molotova—Ribentropa paktu Otrā pasaules kara kontekstā.

Tikmēr 2025. gada maijā tika atklāta 17,5 metrus augsta granīta stēla ar nosaukumu "Mariupole - militārās slavas pilsēta", kas vainagota ar Krievijas ģerboni. Septiņi reljefi attēlo epizodes no pilsētas vēstures; Mariupoles ieņemšana Krievijā 2022. gadā tiek raksturota kā tās "atbrīvošana no nacistiem". Citi uzraksti vēsta: "Mūžīgi ar Krieviju" un "krievu valoda ir mūsu dzimtā valoda".

Kremlim šie pieminekļi nav dekoratīvi elementi, bet gan stratēģiski. Kā norāda Latišs, okupētās Ukrainas monumentālā ainava ir kļuvusi par simbolisku kaujas lauku – tādu, kur kontrole pār akmeni un bronzu ir paredzēta ne tikai teritorijas pakļaušanai, bet arī pagātnes pārrakstīšanai.

Ukrainas delegācija devusies un Maiami, lai pārrunātu ar ASV tās piedāvātos "miera plāna" priekšlikumus. Tikmēr militārie analītiķi izsaka brīdinājumus par to, ka šīs sarunas varētu būt izšķirošs pagrieziena punkts abu valstu attiecībās.

"Šīs diskusijas var kļūt vai nu par vēsturisku izrāviena brīdi, vai arī par momentu, kas sēj postošu plaisu Ukrainas attiecībās ar ASV," norāda humanitārās palīdzības organizācijas "Hope For Ukraine vadītājs Jurijs Beječko. Viņš uzsver, ka vienošanās nedrīkst pieļaut to, ka Ukrainai tiek uzspiesta "tās teritoriju zaudēšana" un sarunās ASV jāsniedz Ukrainai skaidras un spēcīgas drošības garantijas Krievijas uzbrukšanas gadījumā. 

Tikmēr bijušais ASV armijas pulkvedis Ričards Viljamss asi kritizējis ASV piedāvāto "miera plānu", norādot, ka tas apdraud Ukrainas cieņu un neatkarību. Viņš brīdināja: "Ukrainas izvēle ir – dzīvot vai mirt kā brīviem cilvēkiem vai kā Krievijas vergiem!" Viljamss atsaucās arī uz Trampa centieniem iegūt Nobela miera prēmiju, norādot, ka pēc iepriekš minētajiem piedāvājumiem Ukrainai Trampu varētu pozicionēt kā "miera nesēju uz ukraiņu tautas līķu rēķina." Viņš uzsvēra, ka Ukrainas piespiedu piekāpšanās būtu "vēsturisks pakļāvības akts", kas sagrautu NATO atturēšanas spējas.

Maiami miera sarunas norisinās laikā, Krievija sakāpina savus uzbrukumus Ukrainai. Ukrainas delegāciju vada tikko ieceltais Nacionālās drošības padomes sekretārs Rustems Umerovs, kuram Maiami jātiekas ar ASV amatpersonām, tostarp valsts sekretāru Marko Rubio un prezidenta Trampa znotu Džaredu Kušneru. Kamēr sarunas turpinās, Krievija turpina Ukrainā uzbrukt civiliedzīvotāju infrastruktūrai.

Krievijas raķešu triecienā Kijivas apgabala Višhorodā sestdienas vakarā nodarīti postījumi dzīvojamām ēkām, viens cilvēks nogalināts un 11 ievainoti, svētdien paziņoja Ukrainas Ārkārtējo situāciju dienests.

Izcēlās ugunsgrēks daudzstāvu dzīvojamā ēkā, no kuras evakuēti 146 cilvēki. Nodarīti postījumi vairākām privātmājām un rūpniecības uzņēmumam. Pilsētā traucēta elektroapgāde.

Krievijas raķešu triecienā Kijivas apgabala Višhorodā sestdienas vakarā nodarīti postījumi dzīvojamām ēkām, viens cilvēks nogalināts un 11 ievainoti, svētdien paziņoja Ukrainas Ārkārtējo situāciju dienests.

Izcēlās ugunsgrēks daudzstāvu dzīvojamā ēkā, no kuras evakuēti 146 cilvēki.

Nodarīti postījumi vairākām privātmājām un rūpniecības uzņēmumam.

Pilsētā traucēta elektroapgāde.

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 122 trieciendroniem un droniem imitatoriem, svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

104 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti divu raķešu un 18 trieciendronu trāpījumi 13 vietās.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 172 860 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1160 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 386 tankus, 23 672 bruņutransportierus, 34 740 lielgabalus un mīnmetējus, 1552 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 430 lidmašīnas, 347 helikopterus, 85 851 bezpilota lidaparātu, 4024 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 512 automobiļus un autocisternas, kā arī 4010 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.