TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko atļāvis Lietuvas kravas automobiļiem atstāt Baltkrieviju, ziņo Baltkrievijas propagandas aģentūra "BelTA", vēsta LETA.
Tā vēsta, ka automašīnām būs atļauts izbraukt pēc tam, kad būs samaksāta maksa par stāvlaukuma izmantošanu, norādot, ka šī maksa būs "vairākas reizes zemāka" nekā iepriekš noteiktā maksa 120 eiro diennaktī.
Baltkrievijas Valsts muitas komiteja norādījusi, ka vairāk nekā 1900 kravas automašīnu un puspiekabju varēs izbraukt no Baltkrievijas uz Lietuvu.
Uz Poliju varēs izbraukt Lietuvā reģistrēti, bet faktiski Polijas pārvadātājiem piederoši transportlīdzekļi.
Baltkrievijas Valsts muitas komiteja nosūtījusi Lietuvas muitai priekšlikumu palielināt robežšķērsošanas vietu kapacitāti.
Minska aizliedza Lietuvas kravas automašīnām pārvietoties valsts teritorijā, reaģējot uz Lietuvas lēmumu pagājušā gada oktobra beigās slēgt robežkontroles punktus kontrabandas balonu radīto draudu dēļ. 10. novembrī tika paziņots, ka par katru stāvošu Lietuvas kravas automašīnu tiks iekasēta maksa 120 eiro diennaktī.
Krievijas uzbrukumos Zaporižjas, Doneckas, Sumu un Harkivas apgabalos svētdien nogalināti četri cilvēki un vēl 11 ievainoti, paziņoja apgabalu kara administrācijas, vēst LETA.
Zaporižjas apgabalā Krievijas karaspēks veica 821 uzbrukumu 40 apdzīvotajām vietām. Uzbrukumu rezultātā nogalināti trīs cilvēki, vēl trīs ievainoti, informēja apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs. Apgabala administrācijā saņemti 49 ziņojumi par bojājumiem mājokļiem, saimniecības ēkām, automašīnām un infrastruktūras objektiem.
Doneckas apgabalā, kā informēja apgabala kara administrācijas vadītājs Vadims Filaškins, svētdien krievi nogalināja vienu cilvēku Družkivkā, vēl četri cilvēki apgabalā ievainoti. Upuru skaits Doneckas apgabalā norādīts, neņemot vērā Mariupoli un Volnovahu.
Sumu apgabalā pēdējās 24 stundās cietuši trīs civiliedzīvotāji, informēja apgabala kara administrācija. Berezivkas pašvaldībā drona triecienā pa automašīnu ievainojumus guva 13 gadus vecs zēns un 18 gadus veca meitene. Vēl 14 gadus vecs zēns vērsās medicīnas iestādē pēc bezpilota lidaparāta trieciena Putivļas pašvaldībā. Kopumā apgabalā krievi veica 80 apšaudes 31 apdzīvotā vietā 17 pašvaldībās.
Harkivas apgabalā uzbrukumos cieta deviņas apdzīvotas vietas, paziņoja apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. Starijsaltivas ciematā 77 gadus veca sieviete piedzīvoja akūtu stresa reakciju. Apgabalā nodarīti postījumi arī privātmājām, saimniecības ēkām, elektrotīkliem, garāžām, noliktavas telpām, viesnīcai un automašīnām.
Bezpilota lidaparātu uzbrukumā nodarīti bojājumi Primorskas ostai Leņingradas apgabalā Krievijas ziemeļrietumos netālu no Somijas robežas, pirmdien platformā "Telegram" paziņoja Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko, vēsta LETA.
"Primorskas ostā bojāta degvielas tvertne, izraisot ugunsgrēku. Ugunsdzēsēji strādā, lai nodzēstu ugunsgrēku, un darbinieki ir evakuēti," viņš rakstīja.
Drozdenko apgalvoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības un elektroniskās karadarbības sistēmas virs Ļeņingradas apgabala notriekušas vairāk nekā 50 dronu.
Primorskas osta ir Krievijai nozīmīgs cauruļvadu sistēmas elements un svarīgs objekts, caur kuru Krievija eksportē naftu. Ostu izmanto arī tā dēvētās ēnu flotes kuģi, ar kuriem tiek apietas Krievijai noteiktās starptautiskās sankcijas.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 970 iebrucēji, vēsta LETA.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 794 tankus, 24 268 bruņutransportierus, 38 662 lielgabalus un mīnmetējus, 1 695 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1336 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 192 869 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 84 775 automobiļus un autocisternas, kā arī 4098 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Publi
Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 234 no krievu lidrobotiem, vēsta LETA.
Fiksēti 17 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi 11 apkaimēs. Vēl astoņās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.
Ja Krievija izvēlēsies paplašināt savus jūras kodolspēkus, “Karelia” (K-18) varētu kļūt par pirmo papildu platformu, kas tiktu izvietota Ziemeļu flotē, neaizstājot kādu jau esošu kuģi. Praktiski tas nozīmētu vairāk ballistisko raķešu — un vairāk kodolgalviņu — kaujas gatavībā Barenca jūrā un plašākā Arktikas reģionā.
Pēdējo desmit gadu laikā Krievija ir ieviesusi vairākas ceturtās paaudzes ballistisko raķešu zemūdenes no “Borei” un “Borei-A” klasēm, taču vienlaikus tā ir prioritāri pagarinājusi arī vecāko padomju laika “Delta IV” klases kuģu kalpošanas laiku, kas norīkoti Ziemeļu flotei.
“Karelia” tika ielikta būvē 1987. gadā — tajā pašā gadā, kad Mihails Gorbačovs teica savu nozīmīgo Murmanskas runu. Uzrunājot klausītājus šajā Arktikas pilsētā, viņš izklāstīja redzējumu par reģionu kā “miera zonu”, signalizējot par Kremļa politikas maiņu no militāras konfrontācijas uz sadarbību.
Zemūdenes karoga pacelšanas ceremonija notika 1989. gada 11. oktobrī, tikai dažas nedēļas pirms Berlīnes mūra krišanas.
Šodien šķiet, ka “Karelia” Vladimiram Putinam ir īpaša simboliska nozīme. Tā ir ne tikai viena no pēdējām ballistisko raķešu zemūdenēm, kas uzbūvēta Padomju Savienībā — valstī, kuras sabrukumu Putins vēlāk nodēvēja par “20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu” —, bet tā figurēja arī viņa pirmajā oficiālajā braucienā pēc sākotnējās uzvaras vēlēšanās 2000. gada martā.
Pēc divu dienu ilgām sarunām starp Ukrainas un ASV delegācijām prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija joprojām nevēlas izbeigt karu. Viņš norādīja, ka ASV uzmanība pašlaik daļēji ir vērsta uz pieaugošo spriedzi ap Irānu, vienlaikus turpinoties centieniem izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu.
Zelenskis uzsvēra nepieciešamību pēc stingrām drošības garantijām un brīdināja, ka bez tām saglabāsies konflikta atkārtošanās risks, vienlaikus norādot uz iespējamu gūstekņu apmaiņas turpināšanu.
President Zelensky said Russia remains unwilling to end the war following two days of talks between Ukrainian and US delegations. He noted that US attention is currently focused in part on escalating tensions around Iran, while efforts to end Russia’s war against Ukraine… pic.twitter.com/uFAuxVQTNL
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 22, 2026
Mācībās piedalījās vairāk nekā 4000 karavīru no 9 valstīm, kā arī aptuveni 1000 militāro un civilo ekspertu no 25 valstīm. No šīm valstīm tikai Ukrainai ir pieredze pilna mēroga karā.
Ukrainian soldiers took part in LOYAL LEDA 2026, training under NATO Article 5 scenario
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 22, 2026
Over 4,000 troops from 9 countries joined, along with around 1,000 military and civilian experts from 25 nations. Among them, only Ukraine has experience of full-scale war
📷 NATO -ACT pic.twitter.com/H2hTRaDJwO
Krievija turpina paplašināt savu bezpilota lidaparātu tehnoloģiju. Ukraina notrieca jaunu un retu Krievijas bezpilota lidaparātu "Klin”, kas spēj darboties līdz pat 120 km attālumā.
Russia continues to expand its drone tech. Ukraine downed new and rare Russian UAV “Klin", capable of operating at ranges of up to 120 km
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 22, 2026
Rapid evolution of technology underscores urgency for Ukraine to accelerate development of its own innovations
📸 Serhii Beskrestnov pic.twitter.com/nWBPTgck7h
Krievijas bruņotie spēki precīzi nometa divas KAB-250 bumbas uz Ukrainas pilsētu Druživku Doņeckas apgabalā. Pilsētā joprojām atrodas aptuveni 7000 iedzīvotāju
Netālu esošajā ciematā Majdanā Krievijas uzbrukumos gāja bojā viens cilvēks un četri citi tika ievainoti, tostarp 12 gadus vecs bērns
Russian forces precisely dropped two KAB-250 bombs on Ukraine's Druzhivka in Donetsk Oblast. About 7,000 residents remain in the city
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 22, 2026
In the nearby village of Maidan, Russian attacks killed one person and injured four others, including a 12-year-old child
📷 National police pic.twitter.com/6uyPxL8NNK
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



