TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV "miera plāna" jaunā versija ietver Ukrainas galvenās prioritātes
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šovakar piedalīsies labas gribas koalīcijas valstu līderu videosarunā par atbalstu Ukrainai, informēja Valsts kancelejā.
Sanāksmi paredzēts veltīt aktuāliem jautājumiem par taisnīga un noturīga miera panākšanu Ukrainā, piedaloties arī Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Sanāksme sāksies plkst. 17.
Labas gribas koalīcijā apvienojušās valstis, kas vēlas un ir gatavas sniegt savu ieguldījumu Ukrainas atbalstam.
Lietuva iesniegusi Baltkrievijai kārtējo protesta notu par gaisa telpas pārkāpumiem, ko izraisa no Baltkrievijas palaistie meteoroloģiskie baloni ar kontrabandu, otrdien paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija.
Protesta nota iesniegta Baltkrievijas vēstniecības pārstāvim.
"Tikšanās laikā Baltkrievijas pārstāvis tika informēts par nesenajiem gaisa telpas pārkāpumiem no Baltkrievijas teritorijas, ko Lietuva uzskata par draudiem valsts drošībai un civilajai aviācijai," norādīja ministrijā.
Vairākkārtēji gaisa telpas pārkāpumi pagājušajā nedēļā atkal vairākas reizes traucēja Viļņas lidostas darbību.
Krievijas mediji ziņo, ka Kremlis uzskata ASV prezidenta Donalda Trampa plānu Ukrainai par ļoti labu pamatu sarunām.
Strīdīgais 28 punktu priekšlikums, kā tiek ziņots, tapis, sadarbojoties sankcijām pakļautam Krievijas amatpersonai un ASV sūtnim ārpus oficiālajiem kanāliem.
Kopš publikācijas “Axios” Eiropa nākusi klajā ar vairākiem pretpriekšlikumiem. Kremlis norāda, ka nav saņēmis koriģētu ASV plāna versiju Ukrainai, taču saprot, ka tajā tiek veiktas izmaiņas.
Tāpat Kremlis uzsvēra, ka Eiropa kādā brīdī būs jāiesaista, jo nav iespējams apspriest drošības jautājumus bez tās dalības.
ASV armijas sekretārs Dans Driskols ieradies uz miera sarunām ar Krievijas delegāciju, vēsta ASV mediji.
Sarunās piedalījies arī Ukrainas militārās izlūkošanas vadītājs, ziņo Financial Times.
Sarunas ir vēl viens elements jau tā “apjukumu raisošajā” miera procesā, kas norisinās pēdējās nedēļas laikā.
Rumānija pacēlusi gaisā iznīcinātājus pēc tam, kad divi droni pārkāpa tās gaisa telpu, paziņoja valsts Aizsardzības ministrija.
Pārkāpums tika konstatēts netālu no NATO dalībvalsts aptuveni 610 km garās robežas ar Ukrainu.
Plašāk lasīt šeit.
Vērtējot sliežu ceļu nākotni Austrumu pierobežā, drošības intereses būs primārās, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Pēc viņa vārdiem, pašlaik sliedes var turpināt izmantot kravu pārvadājumiem, bet, ja drošības vajadzības liks domāt par šo sliežu ceļu nojaukšanu, tad primāras būs drošības intereses.
Ministrs uzsvēra, ka lemšana par šo jautājumu ir klasificēta informācija, vienlaikus atzīstot, ka tiekot vērtēts, vai un kā vajadzības gadījumā sliedes varētu operatīvi demontēt.
Krievijas bruņotie spēki naktī uz otrdienu uzbruka Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot septiņus, paziņoja Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko.
Kijiva bija pakļauta kombinētam uzbrukumam, kurā tika izmantotas spārnotās un ballistiskās raķetes un droni.
Tika fiksēti postījumi deviņstāvu dzīvojamā namā Kijivas Dņipro rajonā un 22 stāvu dzīvojamā namā Pečerskas rajonā.
Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita pirmdien paziņojusi, ka ASV nevar mūžīgi piegādāt ieročus Ukrainai.
Intervijā televīzijas kanālam "Fox News" Levita norādīja, ka prezidents Donalds Tramps ieguldījis milzumu laika un enerģijas, meklējot veidus, kā izbeigt Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, par ko viņam pienākoties pateicība.
Viņa uzsvēra, ka Trampa galvenais mērķis esot slepkavošanas un kara izbeigšana.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 167 570 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1120 iebrucēji.
Krievijas Maskavas reģiona siltumcentrāle un elektrostacija atkal darbojas pēc tam, kad tās bija slēgtas ugunsgrēka dēļ, ko izraisīja Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukums, paziņoja reģiona gubernators.
Svētdienas uzbrukums iekārtai Šaturā izraisīja lielu ugunsgrēku. Siltums netika piegādāts aptuveni 33 000 iedzīvotāju, kad nakts temperatūra bija ap nulles atzīmi.
Tas bija viens no līdz šim nozīmīgākajiem uzbrukumiem elektrostacijai Krievijas teritorijas dziļumā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
