TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins sola turpināt Ukrainas teritoriju sagrābšanu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Aizsardzības izlūkdienesta "Prymary" vienība iznīcinājusi 8 Krievijas mērķus Krievijas okupētajā Krimā. "Spoku" droni trāpīja: Su-24 frontes līnijas bumbvedējam, antenai radiocaurspīdīgā kupolā, 39N6 "Kasta-2E2" radara stacijai, bezpilota lidaparātam "Orion", divām 48Ja6-K1 "Podļot" radara stacijām, kravas vilcienam un Krievijas karaspēka "Ural".
Apvienotās Karalistes valdība ir gatava nodot Ukrainai aptuveni 9 miljardus eiro iesaldēto Krievijas aktīvu, ziņo "The Times". Paredzams, ka šie līdzekļi būs daļa no reparācijas aizdevuma paketes, ko ES un tās partneri veido Ukrainai, un kopējā apspriežamā summa ir aptuveni 114,5 miljardi eiro.
Ziņojums tika publicēts tajā pašā dienā, kad Lielbritānijas izmeklēšana oficiāli secināja, ka Vladimirs Putins personīgi pasūtījis Skripaļu saindēšanu. Valdība paziņoja par jaunām sankcijām pret GRU, savukārt premjerministrs Kīrs Stārmers šo lietu nosauca par "atgādinājumu par Krievijas neapdomīgo agresiju".
Tikmēr Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs lido uz Beļģiju, lai tiktos ar premjerministru Bartu De Vēveru un Urzulu fon der Leienu, lai apspriestu iesaldēto Krievijas aktīvu likteni. Beļģija, kurā atrodas aptuveni 189 miljardi eiro Krievijas līdzekļu, līdz šim ir noraidījusi Eiropas Komisijas plānu.
🔥 London is ready to transfer €9 billion in frozen Russian assets to Ukraine
— NEXTA (@nexta_tv) December 5, 2025
The UK government is prepared to hand over about €9 billion in frozen Russian assets to Ukraine, The Times reports. The funds are expected to form part of a reparation loan package that the EU and… https://t.co/5p3u9DVuYa pic.twitter.com/sjTB5f4L64
Augstākā ranga ASV NATO komandieris Alekss Grinkevičs sacīja, ka Eiropai "nav vajadzīgi tik daudz amerikāņu karavīru" un "visiem būs labi", pat ja ASV samazinās savu klātbūtni. Viņa izteikumi izskan laikā, kad pieaug bažas par Donalda Trampa jauno aizsardzības stratēģiju, kas paredz ASV spēku izvešanu no Eiropas un to pārvietošanu uz Indo-Klusā okeāna reģionu.
Pirmie soļi jau ir sākušies: pirms mēneša ASV izveda 800 karavīrus no Rumānijas.
Pieaug šaubas par uzticamību Vašingtonai. Tramps ir atsvešinājies attiecībā uz NATO 5. pantu, apšaubījis, kā aliansei vajadzētu reaģēt uz Krievijas triecienu Polijai, un turpina izdarīt spiedienu uz sabiedrotajiem par aizsardzības izdevumiem. Vēl viens satraucošs signāls: valsts sekretārs Marko Rubio izlaida NATO ārlietu ministru sanāksmi — kaut kas gandrīz nepieredzēts.
Tikmēr Eiropas izlūkdienesti brīdina, ka Krievija varētu uzbrukt NATO valstij pirms desmitgades beigām, un Putins atkal ir paziņojis, ka ir "gatavs" karam ar Eiropu.
The U.S. is leaving Europe behind: “Europe will do just fine with fewer American troops”
— NEXTA (@nexta_tv) December 5, 2025
Senior U.S. NATO commander Alexus Grynkewich said Europe “doesn’t need so many American troops” and will “do perfectly well” even if the U.S. reduces its presence. His remarks come amid… pic.twitter.com/fXRrI3TdIA
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 178 610 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1240 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 396 tankus, 23 686 bruņutransportierus, 34 843 lielgabalus un mīnmetējus, 1558 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 431 lidmašīnu, 347 helikopterus, 86 900 bezpilota lidaparātus, 4024 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 907 automobiļus un autocisternas, kā arī 4014 specializētās tehnikas vienības.
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 137 trieciendroniem un droniem imitatoriem, piektdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
80 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti 57 trieciendronu trāpījumi 13 vietās.
Ukrainas drons ietriecies augstceltnē Čečenijas galvaspilsētā Groznijā.
Vairākos Krievijas "Telegram" kanālos piektdien publicētas fotogrāfijas, kurās redzama daudzstāvu biroju ēka, kam bojāts stiklojums vairākos stāvos.
Naktī uz piektdienu bija pārtraukta lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās Groznijas lidostā, jo tās tuvumā tika pamanīti droni. Ēkā atrodas Čečenijas Drošības padomes, Ombuda, Revīzijas palātas, Vēlēšanu komisijas un vairāku citu valdības iestāžu biroji.
☕️ An explosive morning in Chechnya: Ukrainian drones hit “Grozny-City,” damaging offices of Chechen security agencies
— NEXTA (@nexta_tv) December 5, 2025
A UAV strike was recorded in the “Grozny-City” district, damaging one of the high-rise towers. The building hosts offices of the Chechen Security Council, the… https://t.co/KEirtnZczP pic.twitter.com/gHNZhN5yHT
Ukrainas dronu triecienā naktī uz piektdienu nodarīti postījumi Temrjukas ostai, kas atrodas Krievijas Krasnodaras novadā pie Azovas jūras.
Bezpilota lidaparāti sabojājuši "Temrjukas ostas infrastruktūras elementus", tādēļ izcēlies ugunsgrēks, teikts Krasnodaras novada operatīvā štāba paziņojumā.
Tajā piebilsts, ka, pēc sākotnējās informācijas, cietušo neesot, bet personāls evakuēts.
"Nav iespējams ilgstošs un noturīgs miers, ja ļaunums turpinās pastāvēt. Gluži pretēji, mums ir jānodrošina, ka labie spēki spēj veidot suverēnu valsti, kuras pamatā ir brīvība, caurskatāmību un demokrātija, ko ukraiņi ir pelnījuši. Un mēs esam šeit, lai viņus atbalstītu," paziņoja Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena.
❗️Finland supports all efforts for a lasting and just peace in Ukraine, — Finnish Minister of Foreign Affairs Elina Valtonen
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 4, 2025
“There can be no lasting and sustainable peace if evil continues to exist. On the contrary, we must ensure that the good forces are able to build a… pic.twitter.com/BPSAZyHiMD
Russian foreign ministry spokesperson Zakharova on Ukrainian rocket fuel facility in Denmark:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 4, 2025
This venture confirms the absolutely hostile, militaristic course of Copenhagen, which, together with a number of other states most aggressively disposed toward Russia, is sabotaging… https://t.co/dwL12CXfM1 pic.twitter.com/uvuS7UYmAr
NATO squawked gleefully about killing off the Russia–NATO Council. I must admit, I share their excitement. NATO is our enemy. What ‘council’ are we even talking about? There’s only one way to deal with enemies. As Gorky put it: “If the enemy doesn’t surrender, he is destroyed.”
— Dmitry Medvedev (@MedvedevRussiaE) December 3, 2025
NATO ir Krievijas ienaidniece un ar to sarunai ir jābūt īsai: ja tā nepadodas, to iznīcina, paziņojis bijušais Krievijas prezidents un tagadējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs.
Vairāk lasiet šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



