TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

Krievijas vadonis Vladimirs Putins paudis gatavību sarunām ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par karu Ukrainā, svētdien publicētā intervijā sacīja Putina preses pārstāvis.

Putins ir "paudis gatavību iesaistīties dialogā ar Makronu", valsts ziņu aģentūrai RIA Novosti sacīja Dmitrijs Peskovs. "Tāpēc, ja pastāv savstarpēja politiskā griba, to var vērtēt tikai pozitīvi."

Makrons šonedēļ pauda uzskatu, ka Eiropai vajadzētu atgriezties pie Putina par kara izbeigšanu. “Es uzskatu, ka mūsu kā eiropiešu un ukraiņu interesēs ir atrast pareizo ietvaru šīs diskusijas atjaunošanai” tuvākajās nedēļās, sacīja Francijas prezidents.

Eiropas Savienības līderi piektdien vienojās piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro (105 miljardu ASV dolāru) aizdevumu, lai segtu draudošos budžeta deficītus, konfliktam tuvojoties ceturtā gada beigām. Taču viņiem neizdevās vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu līdzekļu piesaistīšanai.

Igaunijas Drošības policija (KaPo) paziņojusi, ka sestdien Tallinas tirdzniecības centrā notikušais sprādziens atkritumu tvertnē ir atsevišķs incidents, un pagaidām izslēdz terorisma draudus.

Sestdien Igaunijas lielākajā tirdzniecības centrā "Ülemiste" Tallinā eksplodēja atkritumu tvertne, ievainojot netālu esošo centra darbinieku. Cietušajam bija nepieciešama hospitalizēšana, bet viņa stāvoklis nav dzīvībai bīstams.

"Šobrīd nekas neliecina, ka šis ir ar terorismu vai ekstrēmismu saistīts gadījums. Draudu līmenis nav paaugstināts, un pašreizējie pierādījumi norāda uz izolētu incidentu," paziņoja Igaunijas Drošības policijas ģenerāldirektors Margo Pallosons.

Naktī lielveikals tika pārmeklēts, nekādi citi draudi netika atklāti, un šodien veikals atsācis darbu.

Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta ģenerāldirektors Egerts Beļičevs atzina, ka sprādziens nedēļas nogalē pirms Ziemassvētkiem "saprotami daudziem rada bailes un apjukumu".

"Lai uzturētu drošības sajūtu Igaunijas sabiedrībā, esam nolēmuši svētku laikā palielināt savu klātbūtni (..) pārpildītās vietās," paziņoja Beļičevs.

Policija ir sazinājusies ar tirdzniecības centriem un to apsardzes dienestiem visā Igaunijā un sniegusi tiem rīcības vadlīnijas.

Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments aicināja visus, kuri pamana kaut ko aizdomīgu, piemēram, bez pieskatīšanas pamestus priekšmetus vai personas, kas izturas aizdomīgi, ziņot par to policijai.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 196 740 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 435 tankus, 23 770 bruņutransportierus, 35 298 lielgabalus un mīnmetējus, 1575 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1263 zenītartilērijas iekārtas, 432 lidmašīnas, 347 helikopterus, 92 604 bezpilota lidaparātus, 4073 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 70 789 automobiļus un autocisternas, kā arī 4029 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 97 dažādu tipu droniem, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

No tiem 75 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem cīņas līdzekļiem.

No 97 droniem aptuveni 60 bija uzbrukuma lidroboti "Shahed".

Reģistrēti 19 dronu trāpījumi astoņās vietās. Vēl vienā vietā nogāzušās drona atlūzas.

Maiami svētdien turpināsies ASV un Krievijas pārstāvju sarunas par tā dēvēto prezidenta Donalda Trampa miera plānu Maskavas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu.

Krievijas diktatora Vladimira Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs sestdien paziņoja, ka sarunas Maiami ar ASV pārstāvjiem līdz šim bijušas konstruktīvas un turpināsies svētdien.

Plašāku informāciju Dmitrijevs nesniedza, un ASV nav komentējušas šīs sarunas.

No ASV puses sarunās piedalās ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners.

Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio iepriekš izteicās, ka arī viņš varētu piedalīties šajās sarunās, taču par to nekas vairāk nav zināms.

Jau ziņots, ka piektdien Maiami notika Ukrainas delegācijas sarunas ar ASV un Eiropas partneriem. No ASV puses Maiami sarunās piedalījās Vitkofs un Kušners, savukārt Eiropas valstis pārstāvēja Lielbritānijas, Francijas un Vācijas nacionālās drošības padomnieki.

Pagaidu okupētajā Krimā padziļinās ūdens krīze, par ko liecina Izobiļnes ūdenskrātuves izžūšana un kritiski zemais ūdens līmenis pussalā, aģentūrai "Ukrinform" pavēstīja Krimas tatāru resursu centra eksperts un Kijivas Mohilas akadēmijas Dabaszinātņu fakultātes dekāns Jevhens Hlobistovs.

Eksperts skaidroja, ka visas ūdenskrātuves Krimā tiek piepildītas tikai ar dabisko noteci – lietusūdeni. Citu avotu fiziski nav. Tiek novērots ievērojams nokrišņu daudzuma samazinājums, kas saistīts ar klimata pārmaiņām, kuras īpaši smagi skar  dienvidus. Upes faktiski izzūd, un daudzviet tās pārvērtušās par sausām gultnēm.

Eksprets vērsa uzmanību uz nevienlīdzīgu ūdens sadali. Kamēr Sevastopole un Jalta, kur uzturas okupācijas "militārā un politiskā elite", neizjūt deficītu, centrālā un ziemeļu Krima cietīs no ūdens atslēgumiem. "Krima faktiski atkal tiks sadalīta privileģētos un neprivileģētos rajonos," brīdināja eksperts.

Situāciju pasliktina iedzīvotāju skaita pieaugums okupācijas laikā – masveida Krievijas pilsoņu pārcelšanās un pussalas militarizācija palielinājusi slodzi uz ūdens resursiem par aptuveni 50%, salīdzinot ar pirmskara periodu.

Eksperts norādīja, ka okupācijas varas mēģinājumi atrast alternatīvas, piemēram izrādījušies neveiksmīgi. Vienīgais reālais risinājums būtu Dņepras ūdens piegādes atjaunošana, kas šobrīd nav iespējama.

 Pēdējo nedēļu laikā Ukrainas specdienesti veikuši uzbrukumus četriem Krievijas naftas tankeriem, kas ietilpst tā dēvētajā "ēnu flotē", kā arī devuši triecienus naftas ieguves platformām Kaspijas jūrā, tādējādi atklājot jaunu fronti karā, vēsta laikraksts "The New York Times" (NYT).

Šie ir pirmie Kijivas oficiāli atzītie triecieni Krievijas tankeriem kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā.

Naktī uz ceturtdienu gaisa droni trāpījuši kuģim Vidusjūrā, kas atradies vairāk nekā 1900 kilometru attālumā no Ukrainas. Trīs citi tankeri tikuši atakēti ar jūras bezpilota lidaparātiem Melnajā jūrā, kad tie devušies uz Novorosijsku pēc naftas kravām. Tāpat Ukrainas Drošības dienests (SBU) pēdējo desmit dienu laikā ziņojis par četriem uzbrukumiem naftas platformām Kaspijas jūrā.

Krievija ir izveidojusi simtiem tankeriem lielu tīklu ar grūti izsekojamiem īpašniekiem, lai apietu sankcijas un turpinātu degvielas eksportu uz Indiju un Ķīnu. Ukraina cer, ka triecieni "ēnu flotei" un naftas infrastruktūrai samazinās Kremļa ienākumus un stiprinās Kijivas pozīcijas iespējamās miera sarunās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka šie triecieni neietekmēs naftas eksportu, taču piedraudējis ar atbildes reakciju. Tikmēr uzbrukumi izraisījuši apdrošināšanas tarifu kāpumu legālajiem tankeriem, kā arī radījuši bažas Turcijā un citās valstīs par kara darbības izplešanās risku blakus esošajos ūdeņos.

Eksperti gan norāda, ka būtiskākus zaudējumus Krievijai rada Ukrainas triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām un platformām, kā arī Rietumu sankcijas pret lielajām naftas kompānijām.

Ukrainas Drošības dienesta  veiktais jūras drona trieciens Novorosijskas ostai, visticamāk, nodarījis nopietnus bojājumus Krievijas 636. projekta "Varšavjanka" klases (pēc NATO klasifikācijas – "Kilo") zemūdenei, teikts Lielbritānijas militārā izlūkdienesta ziņojumā.

Uzbrukums, kurā izmantots zemūdens drons "Sub Sea Baby", notika naktī uz 15. decembri. Britu izlūki norāda, ka trieciena rezultātā zemūdene, visticamāk, zaudējusi spēju patstāvīgi iziet jūrā vai pildīt kaujas uzdevumus. Šī tipa zemūdenes ir aprīkotas ar "Kalibr" spārnotajām raķetēm, kuras Krievija regulāri izmanto triecieniem pa mērķiem Ukrainā.

18. decembrī zemūdene joprojām atradās pie piestātnes tajā pašā pozīcijā, kur trieciena brīdī. Tikmēr citi Krievijas kuģi profilakses nolūkos ir izkliedēti un izvesti no Novorosijskas bāzes, lai mazinātu atkārtotu Ukrainas triecienu risku.

"Ukrainas veiksmīgais trieciens, spējot pārvarēt Novorosijskas daudzlīmeņu aizsardzības sistēmu, uzskatāmi demonstrē strauju Ukrainas jūras spēku sagatavotības un kaujas spēju pieaugumu, īpaši bezpilota sistēmu jomā," uzsvērts ziņojumā.

Izlūkdienests secina, ka šis incidents ar augstu varbūtību būtiski grauj Krievijas militārās vadības pārliecību par Melnās jūras flotes aizsardzības pasākumu efektivitāti.

Ukrainas aizstāvji Pokrovskas virzienā aizvadītās diennakts laikā neitralizējuši 128 Krievijas karavīrus, no kuriem 107 ir neatgriezeniski zaudējumi, liecina Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba operatīvā informācija  uz 20. decembra vakaru.

Kopumā frontē kopš diennakts sākuma notikušas 220 kaujas sadursmes. Krievijas karaspēks veicis 42 aviācijas triecienus, nometot 101 vadāmo aviobumbu, kā arī uzbrukumos izmantojis 1684 dronus-kamikadzes un veicis 2467 apšaudes pa Ukrainas spēku pozīcijām un apdzīvotām vietām.

Vissmagākā situācija saglabājas Pokrovskas virzienā, kur pretinieks uzbrucis 60 reizes. 

Papildus dzīvā spēka zaudējumiem šajā virzienā ukraiņu karavīri iznīcinājuši vienu tanku, vienu kaujas bruņumašīnu, desmit automobiļus, četrus satelītsakaru termināļus, vienu radioelektroniskās cīņas (REC) iekārtu un trīs bezpilota lidaparātus. Tāpat dots trieciens 13 pretinieka personālsastāva patvēruma vietām.

Ukraina Eiropas Savienības (ES) piešķirto 90 miljardu eiro aizdevumu atmaksās tikai tādā gadījumā, ja Krievija veiks reparāciju izmaksas, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Mēs saņēmām 90 miljardus 2026.–2027. gadam. (..) Un mēs saprotam, ka šos bezprocentu kredītus 90 miljardu apmērā Ukraina atmaksās tikai tādā gadījumā, ja Krievija attiecīgi izmaksās šīs reparācijas Ukrainai," aģentūra UNIAN citē Zelenska teikto.

Prezidents arī uzsvēra, ka Ukraina cer nākotnē pilnībā izmantot visus 210 miljardus eiro vērto iesaldēto Krievijas aktīvu portfeli. Zelenskis šo ES lēmumu nodēvēja par svarīgu finansiālu, ģeopolitisku un politisku uzvaru, norādot, ka Eiropas līderi ir parādījuši spēku un vienotību.

Jau ziņots, ka ES apstiprinājusi lēmumu par Ukrainas finansēšanu 90 miljardu eiro apmērā laika posmā no 2026. līdz 2027. gadam. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena skaidrojusi, ka mehānisms darbosies pēc "reparāciju kredīta" principa. Savukārt Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs norādījis, ka tas ir "skaidrs signāls no Eiropas" Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.