TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu armija cer nosaldēt Ukrainas lielpilsētu iedzīvotājus, lai viņi izdarītu to, ko krievu armija nespēj, un paši gāztu Zelenski
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Lietuvas Ārlietu ministrija otrdien iesniedza Krievijas vēstniecības pārstāvim protesta notu, kurā izteikts stingrs protests par Krievijas bruņoto spēku nakts laikā veikto masveida gaisa uzbrukumu Ukrainai.
"Notā uzsvērts, ka šādas Krievijas bruņoto spēku nepamatotas darbības, kas kaitē civiliedzīvotājiem un valsts infrastruktūrai, ir smags starptautisko humāno tiesību pārkāpums un uzskatāmas par kara noziegumiem," paziņoja ministrija.
Putina preses sekretārs Peskovs būtībā meloja par inflācijas problēmu neesamību Krievijā, neskatoties uz visiem skaitļiem, kas liecina par pretējo. Kremlis ciniski aicināja krievus nekrist panikā par pieaugošajām cenām.
Krievijas diktatora Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka varas iestādes kontrolē situāciju, un Centrālā banka un valdība uzrauga inflāciju un nepieciešamības gadījumā veic pasākumus. Vairāk lasi šeit.
"Renault" ir parakstījis līgumu ar Francijas aizsardzības uzņēmumu "Turgis & Gaillard" par dronu ražošanu Ukrainai, ziņo "The Financial Times". Divas "Renault" rūpnīcas tiks izmantotas Francijas Aizsardzības ministrijas programmas ietvaros, lai sniegtu militāro palīdzību Kijivai. Neviens no uzņēmumiem neatklāja drona veidu, bet "La Tribune" norāda, ka tas varētu būt taktisks modelis ar 10 metru spārnu platumu un ražošanas mērķi līdz 600 vienībām mēnesī līdz pirmā gada beigām.
Renault has signed an agreement with French defense firm Turgis & Gaillard to produce drones for Ukraine, The Financial Times reports. Two Renault factories will be used as part of France’s Defense Ministry program to supply military aid to Kyiv. Neither company disclosed the… pic.twitter.com/AS71eCtjY7
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 21, 2026
Šie militārie bezceļu transportlīdzekļi tika izstrādāti 20. gs. deviņdesmitajos gados Japānas pašaizsardzības spēkiem.
Specifikācijas: 4x4 konfigurācija, dīzeļdzinējs 150–170 ZS, pārvadā 8–10 karavīrus ar aprīkojumu, kravnesība ir viena tonna. Modulāra konstrukcija ļauj uzstādīt ieročus, sakaru sistēmas vai bruņas.
Ukraina saņēma vieglās versijas ar audekla pārklājumu.
Foto: Japānas vēstniecība Ukrainā
Japan transfers Toyota High Mobility Vehicles to Ukraine's defense forces.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 21, 2026
The military off-road vehicles were developed in the 1990s for Japan's Self-Defense Forces.
Specs: 4x4 configuration, diesel engine 150-170 hp, carries 8-10 soldiers with equipment, 1-ton payload… pic.twitter.com/USjQbemvVG
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 20, 2026
Naktī Ukrainas armijai neizdevās notriekt okupantu raidīto "Iskander-M" ballistisko raķeti. Ukrainas pretgaisa aizsardzība likvidēja 84 no 97 raidītajiem Krievijas bezpilota lidaparātiem.
❗️During the night, the 🇺🇦Ukrainian military shot down 0/1 ISKANDER-M ballistic missiles and 84/97 🇷🇺Russian UAVs. pic.twitter.com/GsVLrun9yb
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 21, 2026
Ukrainas militārpersonas no 8. gaisa triecienkorpusa veica triecienus divām Krievijas "Buk" pretgaisa aizsardzības sistēmām (M-2 un M-3) Slobožanskes ziemeļu virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian military personnel from the 8th Air Assault Corps struck two 🇷🇺Russian Buk air defense systems (M-2 and M-3) on the Northern Slobozhanskyi direction. pic.twitter.com/xVj9BlxR48
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 21, 2026
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta 2026. gada 12. janvāra preses relīze par Baltijas valstīm ir maigi sakot - pārsteidzoša. Tā vietā, lai minētu kādus reālus faktus un veiktu analīzi, tajā minēti tādi jēdzieni kā "velns miesā", "antikrists" un "melnā acs". Lasot šo tekstu rodas jautājums - vai tas ir oficiāls speciālo dienestu paziņojums vai šausmu filmas scenārijs. Vairāk lasi šeit.
Bijušais Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Budanovs apliecināja, ka Ķīna kopš kara sākuma Ukrainā nav nodevusi Krievijas Federācijai nevienu ieroci.
Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs Kirilo Budanovs Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka Ķīna ir guvusi labumu no sankcijām pret Krieviju. Vairāk lasi šeit.
Kopš Krievijas sāktā pilna apmēra kara Ukrainā 2022. gada sākumā Krievijas Centrālās bankas zelta rezervju vērtība pieaugusi par vairāk nekā 216 miljardiem dolāru, aplēsusi ziņu aģentūra "Bloomberg".
Aģentūra norāda, ka šī summa ir teju līdzvērtīga Eiropā iesaldēto Krievijas aktīvu apjomam.
Eiropas Savienībā (ES) ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā, un aptuveni 185 miljardi eiro no šīs summas glabājas finanšu iestādē "Euroclear" Beļģijā. Decembrī ES dalībvalstis ar lielu balsu vairākumu vienoās bloka jurisdikcijā esošos Krievijas aktīvus iesaldēt uz nenoteiktu laiku.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
