TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Krievijā daudzi cilvēki uzskata, ka viņus ieskauj naidīgas ārvalstu varas, bet paši savu valsti uzskata par upuri, liecina jauna aptauja.

Šāda uztvere ir rezultāts nemitīgai pret Rietumiem vērstai propagandai, otrdien Berlīnē, iepazīstinot ar aptaujas rezultātiem, sacīja krievu sociologs Ļevs Gudkovs no neatkarīgā sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Levadas centrs".

Neskatoties uz Kremļa paziņojumiem Rietumu auditorijai, Krievijas teritoriālās un politiskās prasības Ukrainā sniedzas krietni ārpus Donbasa, teikts ASV Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķu jaunākajā ziņojumā.

Saskaņā ar analītiķu novērojumiem Krievijas amatpersonas, jo īpaši Krievijas galvenais sarunvedējs Kirils Dmitrijevs, apgalvo, ka Ukrainas karaspēka izvešana no Donbasa varētu būt "ceļš uz mieru". Tajā pašā laikā citas amatpersonas, piemēram, ģenerālis Valērijs Gerasimovs, piemin buferzonas Harkivas, Sumu un Dņipropetrovskas apgabalos, kas liecina par daudz plašākām teritoriālajām ambīcijām.

Saskaņā ar ISW datiem Krievija izvirza arī politiskus un stratēģiskus mērķus, tostarp prasības NATO un Rietumvalstīm.

Krievijas karaspēks naktī uz trešdienu uzbrucis Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 146 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

No 146 droniem 103 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem.

Reģistrēts ballistiskās raķetes un 36 trieciendronu trāpījumi 22 vietās.

Patlaban nav ticams Krievijas militārs apdraudējums NATO nākamajos gados, taču daudz ko noteiks šī gada notikumi Ukrainā, sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.

Komentējot dažādu Rietumu amatpersonu publiskajā telpā paustos izteikumus par aptuvenu termiņu Krievijas potenciālam uzbrukumam NATO, Pudāns norādīja, ka viņš nevērtēs uzbrukuma iespējas kādā noteiktā gadā, jo uzbrukuma iespēja var pastāvēt arī šodien.

Kopš 2022. gada februāra, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, karā nogalināti vai smagi ievainoti līdz 1,2 miljoniem Krievijas karavīru un līdz 600 000 Ukrainas karavīru, aplēsusi ASV domnīca "Stratēģisko un starptautisko studiju centrs" (CSIS).

Krievija zaudējusi 1,2 miljonus karavīru, no kuriem aptuveni 325 000 ir nogalināti, liecina domnīcas rīcībā esošā informācija.

Viļņas lidostas darbība otrdienas vakarā divas reizes tika ierobežota no Baltkrievijas palaisto kontrabandas meteoroloģisko balonu radīto draudu dēļ, paziņoja Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai" (LTOU).

Pagaidu gaisa telpas ierobežojumi virs Viļņas lidostas tika noteikti plkst. 19.05, bet plkst. 20.24 lidostas darbība pilnībā tika atjaunota. Taču plkst. 23.18 lidmašīnu nolaišanās un pacelšanās atkal tika aizliegta līdz plkst. 00.06.

Ukrainas galvaspilsētā bez elektroapgādes palikuši 710 000 klientu, paziņojis Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs.

"Kijivā bez elektrības tagad ir 710 000 patērētāju. Mēs saprotam, ka ir nogurdinoši dzīvot bez skaidra grafika. Tuvākais speciālistu uzdevums ir panākt prognozētos grafikus," savā "Telegram" kanālā paziņoja Šmihaļs.

Ministrs norādīja, ka Kijivā energosistēma bojāta nevienmērīgi, tāpēc pirmajās nedēļās, kamēr notiek atjaunošanas darbi, elektroenerģijas piegādes grafiki dažādos energosistēmas mezglos var atšķirties. Tas būs atkarīgs no konkrētā rajona tīklu jaudas.

Pēdējās nedēļās Krievija veic masveida triecienus Ukrainas enerģētikas objektiem. Vissmagāk apšaudīta Kijiva, kur daudzas dzīvojamās ēkas ir palikušas bez elektrības un apkures.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 236 570 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 690 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 609 tankus, 23 958 bruņutransportierus, 36 713 lielgabalus un mīnmetējus, 1629 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1286 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 117 724 bezpilota lidaparātus, 4205 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 76 102 automobiļus un autocisternas, kā arī 4053 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija signalizējusi Ukrainai, ka ASV drošības garantijas ir atkarīgas no tā, vai Kijiva piekritīs miera līgumam, kas, visticamāk, paredzēs Donbasa atdošanu Krievijai, otrdien vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz astoņiem avotiem, kas ir pazīstami ar sarunu gaitu.

Vašingtona arī ļāvusi noprast, ka tā varētu piedāvāt Ukrainai vairāk ieroču, lai miera laikā stiprinātu tās armiju, ja Kijiva piekritīs atkāpties no tās kontrolētās Doneckas apgabala daļas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien paziņoja, ka ASV dokuments par drošības garantijām Ukrainai ir "simtprocentīgi gatavs", un Kijiva gaida, kad Vašingtona noteiks laiku un vietu dokumenta parakstīšanai.

Zelenskis konsekventi uzstāj, ka Ukrainas teritoriālā integritāte ir jāievēro jebkurā miera līgumā, kura mērķis ir izbeigt karu.

Ukraina arvien vairāk šaubās, vai Vašingtona apņemsies sniegt drošības garantijas, "Financial Times" sacīja augsta ranga Ukrainas amatpersona, piebilstot, ka ASV "pārtrauc sarunas ikreiz, kad var parakstīt drošības garantijas".

Kijiva vēlas garantiju apstiprinājumu, pirms tā piekāpjas teritoriju jautājumā.

Krievijas karaspēkam ar droniem Ukrainā veicot triecienu pasažieru vilcienam, ievainoti divi cilvēki, otrdien pavēstīja Ukrainas atjaunošanas un kopienu un teritoriju attīstības ministrs Oleksijs Kuleba.

Atbilstoši provizoriskajai informācijai trieciens veikts ar trim droniem "Shahed".

Triecienā cietis reisa Barvinkove-Čopa-Ļviva vilciens.