TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu

Krievijas pilsētā Samarā 69 gadus vecajam politiķim Grigorijam Jeremejevam izvirzīta apsūdzība par "Krievijas armijas diskreditāciju" pēc tam, kad viņš reģionālajā parlamentā uzstājās ar runu, nosodot Vladimiru Putinu un karu Ukrainā.

Savas runas laikā  Jeremejevs nesaudzēja ne vietējos deputātus, ne Kremli. Viņš ar skaitļiem pierādīja kara bezjēdzību un aicināja to nekavējoties izbeigt.

Politiķis uzsvēra, ka Krievija šo karu nevar uzvarēt tīri ekonomisku iemeslu dēļ. "Krievijas daļa pasaules ekonomikā ir tikai 2%, kamēr NATO valstīm tā pārsniedz 50%," skaidroja Jeremejevs. Viņš šo karu nosauca par iracionālu naudas šķiešanu un bezjēdzīgu "cilvēku dzīvību malšanu".

Jeremejevs arī atklāti pateica, ko domā par Krievijas diktatoru. Viņš paziņoja, ka Vladimirs Putins jau sen ir sapratis, ka iebrukums Ukrainā bija kļūda. Taču tagad prezidents vairs nespējot atkāpties un izvest karaspēku, jo viņa ego neļauj ieiet vēsturē kā zaudētājam.

Ukrainas armija Dņipropetrovskas apgabalā sākusi būvēt vērienīgus un dziļus pazemes nocietinājumus. Inženieri lēš, ka karš var ilgt vēl 5 līdz 10 gadus, tāpēc nepieciešama aizsardzība, kas spēj izturēt ilgstošu bombardēšanu, vēsta franču laikraksts "Le Monde".

Iepriekšējā aizsardzības taktika vairs nestrādā, jo Krievija mainījusi savu pieeju. Agresors tagad ar planējošajām aviobumbām un masīviem dronu uzbrukumiem pilnībā noposta parastos ierakumus, pirms tur vispār ierodas kājnieki. Lai izdzīvotu zem šādām bumbām, ukraiņu karavīriem nākas līst dziļi zemē.

Jaunās aizsardzības līnijas, kas tiek būvētas aptuveni 35 kilometrus no frontes, līdzinās pazemes labirintiem. Tie ir līdz pat kilometram gari tuneļi, kas stiprināti ar betonu un metālu. Pazemē iekārtotas gan dzīvojamās telpas, gan ventilācijas sistēmas.

Būtiski, ka šie nocietinājumi tiek rūpīgi slēpti – izejas virszemē ir veidotas tā, lai tās būtu grūti pamanīt no gaisa, tādējādi pasargājot karavīrus no Krievijas izlūkdroniem.

Ukrainā sestdien sākušies plaši avārijas elektroapgādes pārtraukumi, kuru dēļ Kijivā un Harkivā apturēta metro satiksme, ziņo Ukrainas mediji.

Saskaņā ar pieejamo informāciju, elektroapgādes atslēgumi skāruši Černihivas, Sumu un Žitomiras apgabalus, kā arī Kijivu un Kijivas apgabalu.

Ukrainas galvaspilsētā Kijivā fiksēti arī nopietni traucējumi kritiskās infrastruktūras darbībā – pilsētā ir problēmas ar ūdensapgādi, elektrību un apkuri.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 239 590 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 880 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 619 tankus, 23 977 bruņutransportierus, 36 768 lielgabalus un mīnmetējus, 1632 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1290 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 119 928 bezpilota lidaparātus, 4205 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 76 377 automobiļus un autocisternas, kā arī 4054 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Baidoties no Ukrainas jūras dronu uzbrukumiem, Krievijas "ēnu flotes" tankkuģi Melnajā jūrā mainījuši savu pārvietošanās taktiku un tagad cenšas kuģot maksimāli tuvu Turcijas piekrastei.

Kijiva 2025. gada decembrī pirmo reizi publiski atzina, ka veic mērķtiecīgus uzbrukumus Krievijas "ēnu flotes" tankkuģiem, jo tie tiek izmantoti sankciju apiešanai un Krievijas kara finansēšanai.

Laika posmā no 2025. gada novembra līdz decembrim Ukrainas spēki uzbrukuši četriem ar Krievijas "ēnu floti" saistītiem naftas tankkuģiem – trīs no tiem tikuši mērķēti ar jūras droniem Melnajā jūrā, bet viens ar bezpilota lidaparātu Vidusjūrā. Pēc Ukrainas Drošības dienesta informācijas, visi uzbrukumā cietušie kuģi bija ceļā uz Krievijas ostām, lai uzņemtu naftas kravas.

Krievijas karaspēks Dobropiļļas virzienā pielieto jaunas un primitīvas maskēšanās taktikas, tostarp  kaujas laukā tēlojot mirušos, paziņojis Ukrainas bruņoto spēku 33. atsevišķās mehanizētās brigādes preses virsnieks Nazars Voitenkovs.

Virsnieks televīzijas kanāla "Espreso" ēterā norādīja, ka kopumā šajā frontes sektorā, netālu no Šahoves apdzīvotās vietas, okupantu panākumi ir visai pieticīgi. Lai gan krievi mēģinājuši veikt dziļus pārrāvumus un manevrus, Ukrainas spēkiem izdevies likvidēt bīstamu pretinieka izvirzījumu jeb "ķīli", tādējādi atjaunojot drošu loģistiku savām vienībām.

Pēc Voitenkova teiktā, pēdējā laikā šajā virzienā nav novēroti masīvi bruņutehnikas uzbrukumi. Tā vietā pretinieks pārvietojas nelielās grupās – pa vienam, diviem vai trim karavīriem – un izmanto dažādas viltības.

"Diennakts tumšajā laikā viņi izmanto maskēšanās tērpus vai citus jauninājumus. Viņi mēģina slēpties zem maskēšanās tīkliem, kā arī izliekas par mirušiem. Taču mēs pastāvīgi novērojam viņu kustību, redzam šo neveiksmīgo aktierspēli un attiecīgi viņus iznīcinām," stāsta brigādes pārstāvis.

Cīņā pret kājniekiem Ukrainas spēki efektīvi izmanto smagos dronus-bumbvedējus un FPV kamikadzes dronus. Tāpat loģistikas nodrošināšanai ukraiņi talkā ņem virszemes dronus "Termit", kas spēj transportēt tonnām kravas, tostarp pārtiku un munīciju, samazinot risku karavīru dzīvībām.

Krievijas armijai frontē ir desmitkārtīgs dronu pārsvars, ko lielā mērā nodrošina Ķīnas tehnoloģijas un piegādes, intervijā vācu izdevumam "BILD" atzinis Ukrainas bruņoto spēku dronu specvienības karavīrs Artjoms Fisuns.

Karavīrs, kurš armijā dienē kopš 2014. gada, uzsver, ka bezpilota lidaparāti ir neatgriezeniski mainījuši kara dabu, pieprasot nepārtrauktu tehnoloģisko adaptāciju. Pēc viņa teiktā, visefektīvākos un lētākos dronus ražo Ķīnas kompānija DJI, un Krievijas rīcībā to ir milzīgā daudzumā.

"Krieviem ir desmit reizes vairāk dronu nekā Ukrainai. Diemžēl Ķīna tajā ļoti palīdz," norāda Fisuns. Viņš skaidro, ka abas puses plaši izmanto FPV dronus-kamikadzes, tostarp ar optiskās šķiedras vadību, un tie tiek komplektēti no Ķīnas detaļām.

Kremlis nepiekrīt ASV nostājai, ka jautājums par Donbasa kontroli ir vienīgais atlikušais šķērslis miera sarunās, un tas liecina par Maskavas nevēlēšanos piekāpties arī citos jautājumos, secināts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio 28. janvārī paziņoja, ka iesaistītās puses sarunu loku ir sašaurinājušas līdz "vienam centrālajam jautājumam", kas attiecas uz Donbasu. Tomēr Krievijas diktatora Vladimira Putina palīgs ārpolitikas jautājumos Jurijs Ušakovs šādam raksturojumam nepiekrita.

Ušakovs norādīja, ka teritoriālie jautājumi ir "vissvarīgākie", taču darba kārtībā joprojām paliek "daudzi citi jautājumi".

ISW analītiķi secina, ka šādi paziņojumi ir signāls tam, ka Kremlis turpina veidot iekšpolitisko informatīvo telpu, lai attaisnotu atteikšanos iet uz kompromisiem. 

Nākamā sarunu kārta par kara izbeigšanu Ukrainā ir ieplānota svētdien, 1. februārī, Abū Dabī.

Lai gan ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais pārstāvis Stīvs Vitkofs paziņojis par "būtisku progresu", Eiropas amatpersonas norādījušas, ka Krievija sarunas neuztver nopietni.

Ukrainas Dienvidu aizsardzības spēki kategoriski nolieguši Krievijas avotu un atsevišķu rietumvalstu analītiķu izplatīto informāciju par Ternuvates ciema ieņemšanu Zaporižjas apgabalā, skaidrojot, ka tur noticis neveiksmīgs ienaidnieka diversijas grupas mēģinājums radīt propagandas materiālus.

Iepriekš Krievijas puse paziņoja par kontroles pārņemšanu pār Ternuvati, un šo informāciju, balstoties uz video materiāliem ar karogu izkāršanu, pārpublicēja arī izdevums "Bild".

Tomēr Ukrainas armija uzsver, ka šī informācija neatbilst patiesībai un minētais apdzīvotais punkts atrodas vismaz 15 kilometrus no reālās kaujas sadursmes līnijas.

"Pretinieks izmantoja savu iecienīto infiltrācijas taktiku. Pirms dažām dienām, izmantojot sliktus laikapstākļus, ienaidnieka diversiju un izlūkošanas grupa slepeni iekļuva ciematā," skaidro Ukrainas aizstāvji. Okupanti ar droniem nofilmējuši karogu izkāršanu vairākās vietās, lai simulētu kontroli.

Reaģējot uz incidentu, Ukrainas spēki stundas laikā veikuši izlūkošanas un tīrīšanas operāciju. Tās rezultātā viena krievu karavīru grupa likvidēta, bet otra saņemta gūstā. .

Eiropas Savienība (ES) jaunās sankciju paketes ietvaros plāno pastiprināt ierobežojumus Krievijas bankām un naftas uzņēmumiem, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Cita starpā ES apsver iespēju aizliegt Eiropas uzņēmumiem apdrošināt Krievijas naftas pārvadāšanu pa jūru un veikt tās transportēšanu.

Domājams, ka aizliegums tiks piemērots neatkarīgi no Krievijas naftas robežcenas.

Patlaban ES uzņēmumiem ir aizliegts piedalīties Krievijas naftas piegādē, ja tās cena pārsniedz noteikto robežu.

Ja šāds solis tiks apstiprināts, tas ievērojami sarežģīs naftas importu no Krievijas, norāda "Bloomberg".

Turklāt plānots paplašināt to kuģu sarakstu, kas ietilpst Krievijas "ēnu flotē" un nodarbojas ar naftas transportēšanu.

Jaunajā paketē, kā norāda izdevums, plānots iekļaut arī papildu ierobežojumus Krievijas bankām, kriptovalūtas pakalpojumiem un finanšu organizācijām trešajās valstīs, kas palīdz Maskavai apiet sankcijas.

Kopumā, norāda "Bloomberg", ES gatavoto sankciju mērķis ir panākt, lai Krievija gūtu mazākus ieņēmumus no naftas eksporta un tai būtu grūtāk apiet iepriekš noteiktos ierobežojumus.

"Bloomberg" avoti neizslēdz, ka ES pirmo reizi piemēros mehānismu, lai pretdarbotos sankciju apiešanai, paredzot aizliegumu eksportēt uz Kirgizstānu darbgaldus un vairākus radioiekārtu veidus.

Iespējams, ka paketē tiks iekļauti arī jauni tirdzniecības ierobežojumi uzņēmumiem un precēm, kas Krievijai nepieciešamas ieroču ražošanai, kā arī aizliegums importēt no Krievijas noteiktus metālus.

ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa ceturtdien paziņoja, ka 20. sankciju paketi plānots pieņemt 24. februārī.

Izdevums "Euractiv" vēsta, ka iespējamie pasākumi ietver aizliegumu apkalpot Krievijas naftas tankkuģus, luksusa preču eksportu uz Krieviju un ES kvotu samazināšanu Krievijas minerālmēslu importam. Šādas iniciatīvas ierosinājusi Somija un Zviedrija.