TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis dekrētu par delegācijas izveidi sarunām ar ASV un citiem starptautiskajiem partneriem, kā arī ar Krievijas pārstāvjiem, vēsta LETA. 

Delegācijas sastāvā ir Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs un viņa vietnieks Jevhens Ostrjanskis, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs, Ģenerālštāba priekšnieks Andrijs Hnatovs, ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Oļehs Ivaščenko, ārlietu ministra pirmais vietnieks Serhijs Kislica, Ukrainas Drošības dienesta vadītāja vietnieks Oleksandrs Poklads un prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks un viņa padomnieks Oleksandrs Bevzs.

Umerovs paziņoja, ka Ukraina šajās dienās Šveicē sāk konsultācijas ar ASV par iespējamiem miera līguma parametriem.

"Šajās dienās Šveicē mēs sākam konsultācijas starp Ukrainas un ASV augsta ranga amatpersonām par iespējamiem nākamā miera līguma parametriem. Ukraina pieiet šim procesam ar skaidru izpratni par savām interesēm. Šis ir nākamais posms dialogā, kas norisinās pēdējās dienās un kura mērķis galvenokārt ir vienoties par turpmāko soļu redzējumu," pavēstīja Umerovs.

Viņš norādīja, ka "mēs augstu vērtējam Amerikas puses līdzdalību un gatavību saturīgai sarunai". "Ukraina turpinās rīkoties atbildīgi, profesionāli un konsekventi - kā to prasa mūsu nacionālā drošība," paziņoja Umerovs.

Vašingtona piedāvājusi plānu kara izbeigšanai Ukrainā, kas, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.

Vakar vakarā notika saruna starp Lielbritānijas un Ukrainas ārlietu ministriem, lai “koordinētu” rīcību pirms rītdienas sanāksmes Ženēvā.

Andrijs Sibiha stāsta, ka ir runājis ar Ivetu Kūperu par miera centieniem un par pēdējām sarunām starp Zelenski un Starmēru.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) līderi apņemas turpināt apbruņot Ukrainu un stiprināt Eiropas aizsardzību, pausts Baltijas valstu un NB8 kopīgajā paziņojumā.

Vairāk lasi šeit. 

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka viņa plāns izbeigt karu Ukrainā nav viņa galīgais piedāvājums un ka "tā vai citādi" viņš cer, ka ka kaujas tiks pārtrauktas.

Vairāk lasi šeit. 

Lielbritānijas, Francijas un Vācijas drošības amatpersonas svētdien Ženēvā tiksies ar ASV un Ukrainas kolēģiem, lai apspriestu ASV prezidenta Donalda Trampa plānu izbeigt karu Ukrainā, informēja avoti G20 samitā.

Vairāk lasi šeit. 

Pasaules lielāko ekonomiku grupa G20 ir apdraudēta, jo tā nesekmīgi cenšas risināt starptautiskās krīzes, sestdien samitā, ko boikotē ASV, paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Vairāk lasi šeit. 

Rietumvalstu līderi, kas sestdien pulcējušies Dienvidāfrikā uz G20 samitu, paziņoja, ka ASV plāns kara izbeigšanai Ukrainā ir pamats, pie kura būs nepieciešams papildu darbs.

Vairāk lasi šeit. 

No 22. novembra līdz 4. Decembrim Jūras spēki piedalās  Somijas Jūras spēku organizētajās starptautiskās jūras spēku mācības "Freezing Winds 2025", kurās kopā ar NATO sabiedrotajiem tiek pilnveidotas jūrniecības procedūras, kuģu vienību taktiskā manevrēšana, reaģēšana uz apdraudējumiem jūrā un mīnu draudu neitralizēšana. Latviju šogad mācībās pārstāv Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu meklētājs M-08 "Rūsiņš".

Mācībās aktīvi iesaistās arī NATO 1. pastāvīgās jūras spēku grupas (SNMG1) un NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) kuģi, kas kopā ar sabiedrotajiem no divpafsmit NATO dalībvalstīm un partnervalstīm trenējas sarežģītos Baltijas jūras apstākļos. Mācības "Freezing Winds 2025" ir vienas no gada nozīmīgākajām jūras mācībām reģionā, stiprinot sabiedroto spēju ātri un efektīvi reaģēt uz drošības izaicinājumiem.

Mācības "Freezing Winds 2025" apliecina sabiedroto vienotību, gatavību un apņēmību nodrošināt Baltijas jūras drošību un brīvu kuģošanu, demonstrējot NATO spēju veikt uzdevumus saliedēti un efektīvi.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa priekšlikums izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai izraisījis spēcīgu pretestību Eiropas Savienībā. Saskaņā ar plānu, pēc pamiera iestāšanās šie līdzekļi tiktu novirzīti rekonstrukcijas projektiem, bet ASV iegūtu 50% no radītās peļņas. Eiropas diplomāti ir sašutuši par šādu pieeju, uzskatot to par mēģinājumu gūt finanšu labumu uz kara rēķina. “Vitkofam vajadzētu apmeklēt psihiatru,” asi izteicies kāds augsta līmeņa Eiropas politiķis.

Bijusī Francijas amatpersona priekšlikumu nosauca par “skandalozu” un uzsvēra, ka Eiropa strādā pie taisnīga un juridiski korekta mehānisma, lai izmantotu iesaldētos Krievijas līdzekļus Ukrainas labā – bez ASV kontroles vai peļņas. Bažas pastiprina arī tas, ka liela daļa aktīvu glabājas Beļģijā, kas jau tā ir piesardzīga, baidoties no Maskavas atriebības. ES diplomāti brīdina, ka ASV plāns var tikt izmantots kā arguments pret Eiropas piedāvāto “reparāciju aizdevumu” shēmu.

Problēmas nebeidzas tikai ar finansēm. Trampa administrācijas miera plāns piedāvā arī Krievijai tiesības uz Krimu un Donbasu, ieskaitot teritorijas, ko tā pašlaik nekontrolē, kā arī liegumu Ukrainai pievienoties NATO un būtiskus ierobežojumus tās bruņotajiem spēkiem. Apmaiņā Maskava saņemtu sankciju atcelšanu, amnestiju kara noziegumiem un atgriešanos G8 formātā. Eiropas līderi jau noraidījuši šīs idejas, uzsverot, ka Ukraina nedrīkst zaudēt spēju sevi aizsargāt. Tramps tomēr izdarījis spiedienu uz Kijivu, sagaidot dokumenta parakstīšanu līdz 27. novembrim, un brīdinājis par iespējamu militārās un izlūkošanas palīdzības pārtraukšanu, ja Ukraina atteiksies.

Noslēgušās NATO mācības "Iron Spear", kas no 17. līdz 21. novembrim norisinājās Ādažu poligonā. Mācībās "Iron Spear" piedalījās tanku un kājnieku kaujas mašīnu apkalpes no NATO Daudznacionālās brigādes Latvijā, kā arī no NATO daudznacionālajām kaujas grupām Igaunijā un Lietuvā. Trīs Baltijas valstīs izvietotās NATO spēku vienības sacensību formātā pilnveidoja savas spējas efektīvi integrēt smagās tehnikas kaujas potenciālu kopēju aizsardzības uzdevumu izpildei.

Kopumā vienpadsmit NATO dalībvalstu apkalpes kopīgi pildīja taktiskos vingrinājumus un kaujas šaušanas uzdevumus, apliecinot to augsto kaujas gatavības un profesionalitātes līmeni. Mācību laikā tika trenēta sabiedroto spēku savietojamība, tādējādi stiprinot Alianses vienību spējas efektīvi veikt kopīgus  uzdevumus.

"Kad mūsu bruņutehnikas vienības no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas trenējas plecu pie pleca, mēs nododam skaidru vēstījumu: NATO spēks ir vienotībā. Mācības "Iron Spear" pierāda mūsu ciešo integrāciju, kad vairākām valstīm ir viens mērķis un vienota apņemšanās aizsargāt Baltijas reģionu un Aliansi kopumā," sacīja pulkvedis Kristofers Rīvss (Kristopher Reeves), Daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris.

Mācībās "Iron Spear" piedalījās tanku un kājnieku kaujas mašīnu apkalpes no ASV, Kanādas, Spānijas, Itālijas, Dānijas, Polijas, Norvēģijas, Vācijas, Nīderlandes, Lielbritānijas un Francijas. Mācību dalībnieki kārtējo reizi apliecināja savu augsto gatavību vienotai un izlēmīgai rīcībai, nodrošinot NATO kolektīvo aizsardzību un sūtot nepārprotamu atturēšanas vēstījumu.