TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampam atkal kara turpināšanā vainīgs Zelenskis, nevis Putins

Krievijas Aizsardzības ministrija sestdien paziņojusi, ka tās pretgaisa aizsardzības sistēmas aizvadītajā naktī esot pārtvērušas un iznīcinājušas 99 Ukrainas bezpilota lidaparātus.

Lielākā daļa dronu – 47 – esot neitralizēti virs Melnās jūras akvatorijas, apgalvo ministrija.

Tāpat Krievijas puse ziņo, ka 29 droni notriekti virs Belgorodas apgabala, 12 – virs Kurskas apgabala, pa četriem – virs Rostovas un Astrahaņas apgabaliem, divi – virs okupētās Krimas, bet viens – virs Azovas jūras.

Neatkarīga apstiprinājuma Krievijas sniegtajiem skaitļiem un apgalvojumiem par mērķu sasniegšanu vai nodarītajiem postījumiem nav. Ukraina regulāri veic dronu uzbrukumus militāriem un rūpnieciskiem objektiem agresorvalsts teritorijā.

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 225 590 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 569 tankus, 23 914 bruņutransportierus, 36 261 lielgabalu un mīnmetēju, 1615 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1278 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 108 605 bezpilota lidaparātus, 4163 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 74 601 automobili un autocisternu, kā arī 4044 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 115 trieciendroniem un droniem imitatoriem, sestdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

96 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 16 trieciendronu trāpījumi 11 vietās.

Naktī Krievija veica vēl vienu triecienu enerģētikas infrastruktūrai Odesas apgabalā, paziņoja reģiona militārās pārvaldes vadītājs Olehs Kipers.

Pēc viņa teiktā, vienā no objektiem tika reģistrēti bojājumi, izcēlies ugunsgrēks, bojāgājušo un ievainoto nav, notiek seku likvidācija. "Kritiskās infrastruktūras un dzīvības nodrošināšanas objekti strādā normālā režīmā," uzsvēra Kipers.

Polijā četri Ukrainas un viens Krievijas pilsonis ir apsūdzēti diversijās Krievijas labā, paziņoja Polijas Nacionālā prokuratūra.

Pieci vīrieši tiek apsūdzēti diversiju īstenošanā vai organizēšanā ar mērķi nosūtīt pasta sūtījumus ar spridzekļiem uz Lielbritāniju, ASV, Kanādu un citām valstīm. Ja viņus atzīs par vainīgiem, viņiem var draudēt mūža ieslodzījums.

Šīs diversijas bija vērstas pret loģistikas un aviācijas infrastruktūru Krievijas izlūkdienestu uzdevumā, teikts prokuratūras paziņojumā.

Prokuratūra atzīmēja, ka viens no apsūdzētajiem Vladislavs D. plānoja sagatavot sūtījumus ar maskētām degierīcēm un sprāgstvielām un nosūtīt tos uz Lielbritāniju un Poliju.

Cits apsūdzētais Vjačeslavs S. plānoja "diversijas darbības nākotnē", tai skaitā divu testa sūtījumu nosūtīšanu uz ASV un Kanādu.

Trešais apsūdzētais Vladislavs B. ir apsūdzēts sūtījumu saņemšanā, glabāšanā un transportešanā starp Viļņu un Kauņu.

Prokurori paziņoja, ka ir iesnieguši piecus apsūdzības rakstus tiesā, kas tagad nodarbosies ar šo lietu.

Ukrainas armijai trūkst raķešu pretgaisa aizsardzības sistēmām, kas tiek izmantotas uzlidojumu atvairīšanai, piektdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Vairāk lasi šeit. 

Vācija paziņojusi, ka nosūtījusi 60 miljonus eiro, lai palīdzētu Ukrainai.

Krievija pēdējos mēnešos katru dienu uzbrūk Ukrainai ar droniem un raķetēm, mērķējot uz enerģētikas infrastruktūru un pārtraucot elektroapgādi ziemas salā. Puse Kijivas palikusi bez apkures laikā, kad temperetūra ārā sasniedz  -15 °C.

“Tiks izveidots pastāvīgs koordinācijas štābs, lai risinātu situāciju Kijivā. Kopumā Ukrainas enerģētikas nozarē tiks izsludināts ārkārtējais stāvoklis,” paziņoja Volodimirs Zelenskis.

Kijivas tiesa Ukrainas ekspremjerei un partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") līderei Jūlijai Timošenko lietā par parlamenta deputātu uzpirkšanu noteikusi drošības naudu 33,3 miljonu hrivnu (aptuveni 655 000 eiro) apmērā.

Lasi vairāk šeit. 

Sarunās no Ukrainas puses piedalīsies Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs un prezidenta partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas vadītājs Davids Arahamija, norādīja vēstniece, ziņo LETA.

Stefaņišina neminēja, kas pārstāvēs ASV, tomēr iepriekš konsultācijās ar Ukrainas pārstāvjiem piedalījušies ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners.

Vašingtona un Kijiva "strādā pie diviem galvenajiem dokumentiem - vienošanās par drošības garantijām un Ukrainas ekonomisko labklājību kopējā apjomā līdz 800 miljardiem dolāru", norādīja vēstniece.

Šie dokumenti varētu tikt parakstīti Pasaules ekonomikas forumā Davosā, pieļāva Ukrainas vēstniece.

Forums notiks no 19. līdz 23. janvārim.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien pauda cerību, ka pēc nākamās sarunu kārtas ar ASV "būs lielāka skaidrība par dokumentiem, kas jau ir reāli sagatavoti ar ASV pusi, un par Krievijas atbildi uz visu diplomātisko darbu, kas ir veikts un tiek veikts".

Iepriekš Zelenskis pauda, ka ASV būtu bijis jānodod Krievijai plāns kara izbeigšanai, par kuru panākta vienošanās daudzu samitu laikā, un jāsaņem tās reakcija uz šo dokumentu.

Lietuva un Polija ir vienojušās sadarboties, lai izveidotu brigādes lieluma mācību poligonu Kapčamiestā, Lietuvas dienvidos, un tādējādi stiprinātu stratēģiski svarīgā Suvalku koridora aizsardzību, piektdien paziņoja aizsardzības ministrs Roberts Kauns.

Suvalku koridors ir šaura zemes josla, kas savieno Baltijas valstis ar pārējo NATO teritoriju, austrumos robežojoties ar Baltkrieviju un rietumos ar Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu.