TEKSTA TIEŠRAIDE. Naftas pārstrāde Krievijā dažu mēnešu laikā samazinājusies par 10%, apgalvo Zelenskis

Ukrainas vēstnieks Apvienotajā Karalistē un bijušais Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, atsaucoties uz Ukrainas pieredzi, brīdināja Rietumu valstis par tā dēvēto "pelēko zonu" izveidi. Par to viņš rakstīja materiālā NV.

Zalužnijs uzsvēra, ka veidojot taisnīgu drošības koncepciju nākotnes pasaules kārtībā, nedrīkst būt "pelēkās zonas". Viņaprāt, šīs zonas neizbēgami kļūs par kāda interešu sfēru un radīs milzīgas problēmas kaimiņvalstīm.

"Ukrainas pieredze rāda, ka, ja jūs piekrītat buferzonai, jums noteikti jārēķinās ar jaunu karu," norāda Zalužnijs. Vairāk lasi šeit.

Krievijas karavīri Kostjantiņivkā pretdronu tīklu un pozīciju aizdedzināšanai izmanto "Molnija" dronus ar termītu maisījumu.

Kaujas dienesta laikā "Hižaka" brigādes mobilās uguns grupas karavīrs ieraudzīja šādu dronu gaisā un to notrieca.

Krievijas aktivitātes kļūst neparedzamākas un tas palielina riskus, ka šī valsts savās darbībās var pārrēķināties un radīt lielāku apdraudējumu, atzina Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Komentējot pēdējo nedēļu dronu incidentus Latvijā un iespējamos gaisa telpas apdraudējuma gadījumus, kā arī Krievijas melu kampaņu, ka Ukraina it kā izmantojot Baltijas valstis uzbrukumiem, Latvijas specdienests vērtē, ka Krievijas informatīvā kampaņa dronu incidentu kontekstā ir daļa no Krievijas saasinātās draudu uztveres izpausmēm.

Pēdējo gadu laikā Krievijas attieksme pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, kļūst arvien saasinātāka un agresīvāka, kas lielā mērā ir balstīta uz sagrozītu draudu uztveri un no realitātes atrautiem pieņēmumiem. To veicina Kremļa elites pieaugošā noslēgtība un iekšēju kritisku viedokļu trūkums, norāda valsts drošības iestāde.

Nereti Krievija citu valstu rīcību skata līdzībās - domā, ka tās rīkosies tā, kā attiecīgās situācijās rīkotos Krievijas režīms. Šāda uztvere un pasaules redzējums palielina dažādus pārrēķināšanās riskus, spriež SAB.

"Reuters" ziņo, ka pēc nesenajiem Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem visas lielākās naftas pārstrādes rūpnīcas Krievijas centrālajā daļā ir apturējušas vai samazinājušas degvielas ražošanu. To kopējā jauda pārsniedz 238 000 tonnu dienā, kas ir aptuveni ceturtdaļa no Krievijas kopējās naftas pārstrādes jaudas. Rūpnīcas saražo vairāk nekā 30% no Krievijas benzīna ražošanas un aptuveni 25% no dīzeļdegvielas ražošanas, savukārt Maskava jau ir aizliegusi benzīna eksportu no aprīļa līdz jūlijam.

"Atesh" partizāni iznīcināja dīzeļlokomotīvi Sanktpēterburgā un traucēja naftas loģistiku Krievijas ziemeļrietumu reģionā.

Reģiona rūpniecības uzņēmumi ir tieši atkarīgi no šīm piegādes ķēdēm, jo ​​īpaši tāpēc, ka netālu atrodas Ustjluga.

Harkivas apgabalā Krievija ar bezpilota lidaparātu (FPV) uzbruka kustībā esošai kravas automašīnai, vēsta Valsts ārkārtas dienests.

Diemžēl gāja bojā 40 gadus vecs vīrietis, kurš bija kravas automašīnas vadītājs. Civilā automašīna trieciena rezultātā aizdegās un apgāzās.

Ukrainas lāzera pretdronu sistēma "Trident" ir integrēta mobilā, uz piekabes balstītā pretgaisa aizsardzības platformā un pašlaik tiek pārbaudīta pēdējā līmenī. Izstrādātāji apgalvo, ka tā, izmantojot mākslīgā intelekta atbalstītu vadību, automātisku mērķa uztveršanu, izsekošanu un radara integrāciju, spēj iznīcināt izlūkošanas dronus līdz 1,5 km attālumā, bezpilota lidaparātus (FPV) – 800–900 m attālumā un praktiski trāpīt "Shahed" tipa trieciendroniem līdz 5 km attālumā.

Pateicoties karam Irānā, Krievijas ieņēmumi no naftas un gāzes maijā pieaugs par gandrīz 40% salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju un sasniegs 700 miljardus rubļu, vēsta "Reuters".

Neskatoties uz to, ieņēmumi no naftas un gāzes samazinājās par aptuveni trešdaļu salīdzinājumā ar pagājušo gadu — līdz 3 triljoniem rubļu.

Jūras naftas terminālis no 2024. gada rudens līdz 2026. gada pavasarim ir dedzis vismaz sešas reizes, jaunākajam uzbrukumam notiekot 23. aprīlī, ar pieciem trāpījumiem un ugunsgrēku.

Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka nav nepieciešams biedēt cilvēkus pēc tam, kad Čerņihivas apgabalā uz Krievijas "Shahed", kurā atradās veca padomju R-60 raķete, atlūzām tika konstatēts paaugstināts radiācijas līmenis. Komunikācijas vadītājs Jurijs Ihnats sacīja, ka raķetes kaujas galviņa satur noplicināto urāna kodolu, nosaucot to par standarta sakausējumu, pēc tam, kad SBU pie atlūzām reģistrēja gamma starojumu 12 µSv/h.