TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins atkal grib rīkot olimpiādi un parādīt, kā jāsaglabā "olimpisma vērtības"

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 296 700 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 870 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 824 tankus, 24 317 bruņutransportierus, 39 049 lielgabalus un mīnmetējus, 1708 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1337 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 206 531 bezpilota lidaparātu, 4491 spārnoto raķeti, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 86 160 automobiļus un autocisternas, kā arī 4105 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainā karojošais bēdīgi slavenais čečenu ģenerālis, specvienības “Ahmat” komandieris un Čečenijas diktatora Ramzana Kadirova tuvais līdzgaitnieks Apti Alaudinovs pieprasa, lai Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim tiktu piespriests nāvessods kā kara noziedzniekam.

“Zelenskis viennozīmīgi ir kara noziedznieks. Es par to vienmēr runāju un runāšu, ka Zelenskis ir pelnījis kara tribunālu,” sarunā ar Krievijas aģentūru “RIA Novosti” paziņoja Apti Alaudinovs, uzsverot, ka tribunālam ir jāpasludina nāves spriedums.

Jāpiebilst, ka šo ģenerāli ļaunas mēles iedēvējušas par “Lapti Aladina” jeb “Aladina pastalām”, paņirgājoties par čečenu karotāju pašslavināšanos “TikTok” video, pasaciņu stāstīšanu par saviem varoņdarbiem un ierašanos kauju vietās, kad tur viss ir beidzies. Zobgaļi regulāri iesmej par Apti pastāvīgajiem paziņojumiem, ka karš jau ir uzvarēts.

Izsmieklu Alaudinovs ar saviem vīriem izpelnījās gan krievu algotņu grupējuma "Vagner" līdera Jevgeņija Prigožina dumpja laikā 2023. gada jūnijā, kad līdz zobiem bruņoti varonīgie čečenu džigiti parādījās uz autotrases, kad vāgnerieši jau bija sen aizgājuši tālāk Maskavas virzienā. Vēl lielāku izsmieklu viņš nopelnīja Ukrainas negaidītajā iebrukumā Kurskas apgabalā 2024. gada augustā, kad robežu apsargājušie Alaudinova vīri mierīgi palaida garām "nesastaptos" ukraiņu karavīrus, ļaujiet tiem strauji iekļūt dziļāk Krievijas teritorijā, kuras daļa līdz pat 2025. gada aprīlim bija ukraiņu rokās un Putins bija spiests importēt daudz Ziemeļkorejas karavīru, lai šo teritoriju atkarotu.

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis jaunu iemeslu, kādēļ Krievija jau piekto gadu turpina slepkavot Ukrainā, postīt tās pilsētas un sagrābt tās teritorijas. Tas viņam netraucēja paust Krievijas gatavību atkal rīkot olimpiskās spēles, lai "sniegt savu ieguldījumu patieso olimpisma ideālu saglabāšanā".

Vairāk lasiet šeit.

Ignorējot faktisko ASV blokādi, Savienoto Valstu sankcijām pakļauts Krievijas naftas tankkuģis pirmdien varētu ierasties Kubā, liecina kuģošanas dati.

Saskaņā ar kuģošanas datu analīzes uzņēmuma "Kpler" informāciju tankkuģis "Anatoly Kolodkin", kurā atrodas 730 000 barelu naftas, svētdien atradās uz ziemeļiem no Haiti un dodas uz Matansasas ostu Kubā.

Kuba janvārī zaudēja savu galveno naftas piegādātāju Venecuēlu, kad ASV sagūstīja tās autoritāro prezidentu Nikolasu Maduro.

ASV prezidents Donalds Tramps pēc tam piedraudēja ar muitas tarifiem ikvienai citai valstij, kas piegādās Kubai naftu.

Kubas valdība apgalvo, ka nav saņēmusi nevienu naftas kravu kopš janvāra, un valsts nonākusi dziļā enerģētikas krīzē.

Prezidents Migels Diass-Kanels ieviesis stingrus degvielas taupības pasākumus, strauji pieaugušas degvielas cenas, samazinājušies sabiedriskā transporta reisi un dažas lidsabiedrības pārtraukušas lidojumus uz Kubu.

Kopš 2024. gada valsts piedzīvojusi septiņas vispārējas elektropiegādes apturēšanas, tajā skaitā divas šī gada martā.

Nafta tankkuģī "Anatoly Kolodkin" tika iekrauta Krievijas Primorskas ostā 8. martā.

Caur Lamanša kanālu tankkuģi eskortēja Krievijas karakuģis, taču, nonākot Atlantijas okeānā, abi kuģi šķīrās, ziņo Lielbritānijas karaliskā flote.

Latvijas sporta funkcionāre piedalījusies 2026. gada ziemas paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, ko Latvija un vēl vairākas valstis boikotēja, solidarizējoties ar Ukrainu, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Spēļu atklāšanu klātienē vērojis Eiropas Paralimpiskās komitejas prezidents Rejmonds Blondels un viceprezidente Nataļja Novikova, kura ir no Latvijas. Līdzās viņai bijusi olimpiskā vicečempione pieccīņā, peldēšanas trenere un Novikovas asistente Jeļena Maļuka.

Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) ģenerālsekretāre Liene Apine raidījumam teikusi, ka jau spēļu laikā LPK vērsās pie Eiropas paralimpiskās komitejas ar lūgumu skaidrot, kāpēc šāds lēmums tika pieņemts.

"Mēs to uzskatām par krievu leģitimizāciju šajā procesā," teikusi Apine.

Maļuka un Novikova neuzskata, ka viņas izdarījušas ko sliktu. Novikova, kura pārvietojas ratiņkrēslā, skaidro, ka tur nav bijusi kā Latvijas pārstāve, savukārt Maļuka viņu pavadījusi kā asistente un pavadone.

Novikova norādījusi, ka pārstāvēju Eiropas Paralimpisko komiteju. Spēļu atklāšanu boikotēja 11 Eiropas valstis, bet pārējie piedalījās, tāpēc Eiropas Paralimpiskās komitejas valdē nolemts, ka daži no valdes tur piedalīsies.

"Mūsu nostāja - piedalīties nenozīmē atbalstīt," raidījumam uzsvēra Novikova.

Savukārt Maļuka, kura peldēšanā trenē cilvēkus ar kustības traucējumiem, skaidrojusi, ka piedalījās kā asistente.

Kā ziņots, LPK un tās sportisti nepiedalījās ziemas paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, solidarizējoties ar Ukrainu un reaģējot uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) un Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) lēmumu ļaut desmit agresorvalstu - Krievijas un Baltkrievijas - sportistiem startēt spēlēs ar savu valstu karogiem un simboliku.

SPK negaidīti atcēla Krievijas un Baltkrievijas sportistu diskvalifikāciju organizācijas ģenerālās asamblejas sēdē septembrī, bet vēlāk paziņoja, ka pret agresorvalstu sportistiem "izturēsies kā pret jebkuras citas valsts sportistiem".

Daļējā diskvalifikācija, kuru noteica 2023. gadā, lai aizstātu pilnīgo aizliegumu, kas tika uzlikts pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, ļāva sportistiem sacensties tikai kā neitrāliem dalībniekiem.

Pēc kvotu piešķiršanas Krievijas un Baltkrievijas parasportistiem Latvijas kalnu slēpotājs Mārtiņš Oliņš zaudēja iespējas startēt paralimpiskajās spēlēs.

Latvija spēlēs bija pārstāvēta ratiņkērlingā, un Polīna Rožkova un Agris Lasmans jaukto pāru sacensībās izcīnīja bronzas godalgas.