TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas karavīrs tuvcīņā Vuhledaras virzienā nogalina divus krievu okupantus.
A Ukrainian soldier kills two Russian Soldiers in close combat in the Ugledar direction pic.twitter.com/2vaJCKGgn8
— War Flash (@WarFlash_2630) May 7, 2026
Pagājušajā mēnesī Pleskavas darba gadatirgū FDD un Aizsardzības ministrija vervēja darbiniekus līdzās kabeļu rūpnīcai un maizes fabrikai.
Piedāvājumā bija 4600 vakanču. Ieradās 2083 cilvēki. 232 ieguva darbu.
Krievijas kara ekonomika ir sasniegusi savu darbaspēka deficīta robežu, un valsts centrālās bankas vadītāja to tagad ir publiski atzinusi.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma darbaspēka rezerve ir samazinājusies par 2,5 miljoniem darbinieku, šonedēļ publicētajos datos atklāja audita firma "FinExpertiza". Krievijas centrālās bankas priekšsēdētāja Elvīra Nabiuļļina apstiprināja apmērus "Alfa" samitā 28. aprīlī. "Mēs nekad līdz šim mūsdienu Krievijas vēsturē neesam dzīvojuši ar tādu darbaspēka deficītu," viņa teica auditorijai. "Nekad tā nav bijis. Un tas ietekmē visu ekonomisko situāciju."
Nabbiļļina ir bijusi Kremļa disciplinētākā balss ekonomikā. 2024. gadā viņa brīdināja analītiķus, ka darbaspēks ir "gandrīz izsmelts". Tagad viņa ir nosaukusi griestus. Vladimirs Putins kopš 2022. gada rudens ir izvairījies no otrās vispārējās mobilizācijas.
Algu virzītā inflācija joprojām pastāv, un jauni nodokļu paaugstinājumi sola vēl vairāk palēnināt ekonomiku.
Kopš 2022. gada aizgājuši 2,5 miljoni darbinieku. Rezerve ir samazinājusies gandrīz uz pusi. "Rosstat" prognozē, ka 2026. gadā pazudīs vēl 1,4 miljoni.
Full story 🔗 https://t.co/Wx8Uw0gnJD
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 7, 2026
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes specvienības uzbrūk krievu okupantu pozīcijām Zaporižjas virzienā.
"Ukrnafta" un "Wärtsilä" izvietos gāzes virzuļu spēkstacijas.
Pirmā fāze — ERAB aizdevums 80 miljonu eiro apmērā — jau ir nodrošināta. Turpmāka paplašināšana ir plānota, izmantojot FUIF līdzekļus.
Projekts stiprinās Ukrainas enerģētisko drošību un energosistēmas stabilitāti.
❗️Ukraine and Finland have signed an agreement on the development of distributed generation. Ukrnafta and Wärtsilä will deploy gas piston power plants.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 7, 2026
The first phase — an EBRD loan of €80 million — has already been secured. Further scaling is planned using FUIF funds.
The… pic.twitter.com/lT4kVc0dkN
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņoja, ka Varšava atļaus Slovākijas premjerministra Roberta Fico lidmašīnai doties uz 9. maija parādi Maskavā tikai ar vienu nosacījumu: Fico ir jāatbloķē Eiropas palīdzība Ukrainai.
Sikorskis to paziņoja intervijā Slovākijas izdevumam "Denník N". "Premjerministrs Fico ir signalizējis par pozitīvām izmaiņām attieksmē pret Ukrainu, tāpēc es sagaidu, ka jaunā Ungārijas valdība atcels dažādus veto attiecībā uz palīdzību Ukrainai. Pirms pāris dienām lasīju interviju ar premjerministru Fico. Tā izklausījās diezgan pozitīvi, tāpēc, ja viņš atbloķēs palīdzību Ukrainai, bet vienlaikus dosies uz Krieviju, ziniet, varbūt to varētu piedot," skaidroja Sikorskis.
Ukrainas "MiG-29" iznīcinātājs, izmantojot gaiss-gaiss raķeti, notriec krievu "Shahed" tipa kamikadzes dronu.
❗️A 🇺🇦Ukrainian MiG-29 fighter jet, using an air-to-air missile, shoots down a 🇷🇺Russian Shahed-type kamikaze drone. pic.twitter.com/aoNb1XJE12
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 7, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/vcApVEY7tI
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 7, 2026
Gan 9. maijā, gan pirms un pēc šī datuma, Valsts un Pašvaldības policijas strādās pastiprinātā režīmā, lai nepieļautu agresorvalsts Krievijas slavināšanu, informēja Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA).
Kā katru gadu šajā datumā tikšot pieskatītas vietas, kurās parasti pulcējas cilvēki, un tiks uzraudzīts, lai netiktu izmantoti agresorvalsts karogi, simboli, lai netiktu dziedātas agresorvalsts armiju slavinošas dziesmas un veiktas citas pretlikumīgas darbības.
Tāpat tiks uzraudzīti kritušo Padomju armijas karavīru kapi.
"Associated Press" ziņo, ka Krievijas izlūkdienesti attālinās no nejaušiem tiešsaistes rekrūšiem un pāriet uz profesionālām sabotāžas grupām.
Polijas amatpersonas apgalvo, ka Maskava tagad paļaujas uz organizēto noziedzību, bijušajām militārpersonām, policistiem un algotņiem.
Operācijas ietver ļaunprātīgu dedzināšanu, sabotāžu, uzbrukumus dzelzceļiem un informatīvo karu. Kopš kara sākuma pret Ukrainu visā Eiropā ir reģistrēti vairāk nekā 150 šādi ar Krieviju saistīti incidenti.
Polijas pretizlūkošanas dienests apgalvo, ka tikai 2024.–2025. gadā tā ir uzsākusi tikpat daudz spiegošanas lietu, cik visās desmitgadēs kopš PSRS sabrukuma.
Polija joprojām ir viens no galvenajiem mērķiem — kā galvenais militārās palīdzības centrs Ukrainai.
Russia is changing its sabotage tactics in Europe — Poland raises the alarm
— NEXTA (@nexta_tv) May 7, 2026
According to Associated Press, Russian intelligence services are moving away from random online recruits and shifting to professional sabotage groups.
Polish officials say Moscow is now relying on… pic.twitter.com/vRmZHSvubX
Aptuveni 2000 civiliedzīvotāju joprojām ir bez pārtikas un medikamentiem (salīdzinājumā ar 24 000 pirms iebrukuma) mēnešiem ilgi mīnētu ceļu, bezpilota lidaparātu (FPV) dronu un Kahovkas dambja vraku dēļ. Ombudsmens Dmitro Lubinets to sauc par "apzinātu terorismu".
Ukraine has appealed to the UN over a humanitarian catastrophe in Russian-occupied Oleshky, Kherson region. About 2,000 civilians remain—down from 24,000 before the invasion—cut off from food and medicine for months by mined roads, FPV drones, and the wreckage of the Kakhovka… pic.twitter.com/57cxuWiXcz
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 7, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



