TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico pirmdien paziņojis, ka Slovākija aptur ārkārtas elektroenerģijas eksportu uz Ukrainu.

Fico sociālajā tīklā "Facebook" publiskotā video paziņoja, ka viņš iepriekš lūdzis Kijivu noorganizēt steidzamu telefonsarunu ar prezidentu Volodimiru Zelenski, lai apspriestu jautājumu par cauruļvadu "Družba", bet tas neesot bijis iespējams Zelenska aizņemtības dēļ. Kijiva paziņojusi, ka Zelenskis nebūs pieejams līdz trešdienai. Fico norādīja, ka juties "spiests nekavējoties veikt atbildes pasākumus".

"No šodienas ir spēkā šāds noteikums - ja Ukrainas puse lūgs Slovākijai palīdzību Ukrainas elektrotīkla stabilizēšanā, tā šādu palīdzību nesaņems," paziņoja Fico.

Vairāk lasiet šeit.

Tieši pirms 1461 dienas, 2022. gada 24. februārī, pulksten 4.30 pēc Latvijas laika Krievijas televīzija sāka pārraidīt diktatora Vladimira Putina uzstāšanos, kurā viņš paziņoja, ka devis pavēli sākt "speciālo militāro operāciju" Ukrainā. Šādi Kremļa saimnieks cerēja satriekt valsti, pret kuru viņš izjutis dziļu nepatiku jau kopš "Oranžās revolūcijas" 2004. gadā, bet 2021. gadā publiski paziņojis, ka tādas ukraiņu tautas būtībā nav un arī tāda valsts ir mākslīga fikcija. Taču diktatora plānotā un viņa propagandistu bazūnētā operācija "ieņemsim Kijivu trīs dienās" pārvērtās asiņainākajā karā, kuru Eiropa piedzīvojusi kopš 1939.-1945.g. Otrā pasaules kara, un gala tam neredz.

Vairāk lasiet šeit.

Mēs nevienu neapdraudam, viņš saka.

"Igaunijas ārlietu ministrs neizslēdz kodolieroču izvietošanu Igaunijā, ja NATO nolemtu to darīt. Un mēs zinām, kur atrodas Igaunija. Igaunija atrodas tieši mums blakus.

Mēs neapdraudam Igauniju, tāpat kā pārējās Eiropas valstis. Bet, ja Igaunijas teritorijā pret mums būs vērsti kodolieroči, tad mūsu kodolieroči būs vērsti pret Igaunijas teritoriju. Un Igaunijai tas ir skaidri jāsaprot."

Krievijas jaunākais leitnants Oleksandrs Batocirenovs tika likvidēts 4. februārī pie Novohrihorivkas Zaporižjas apgabalā Ukrainas uguns sagatavošanas laikā pirms ofensīvas Oleksandrivkas virzienā.

Viņš tika raksturots kā izcils FPV dronu operators, bijušais speciālo uzdevumu vienības karavīrs un artilērijas vada komandieris.

Kupjanskas virzienā 10. armijas korpusa 116. atsevišķā mehanizētā brigāde ziņo par transportlīdzekļa, kvadircikla un mīnmetēja iznīcināšanu.

Ukrainas Su-27 iznīcinātājs, izmantojot amerikāņu GBU-62 vadāmās bumbas, iznīcina Krievijas komandvadības novērošanas posteni frontes līnijā.

Frontes līnija tikpat kā nav mainījusies: no 2022. gada, kad Krievija okupēja teritoriju ar maksimumu 27%, tagad Krievija kontrolē aptuveni 18%, un kopš 2024. gada virzība uz priekšu mērāma desmitos metru dienā.

Vairāk nekā 15 000 Ukrainas civiliedzīvotāju ir nogalināti un vairāk nekā 41 000 ievainoti. Kijiva ziņo par 55 000 nogalinātiem karavīriem; CSIS aplēses ir lielākas. Krievijas kopējie zaudējumi ir aptuveni 1,2 miljoni, tostarp aptuveni 325 000 nogalināto.

Līdz pat 80% zaudējumu izraisa droni, un Hersona ir viens no karstākajiem punktiem. Uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai ir trīskāršojušies, elektroenerģijas padeves pārtraukumi ir pastiprinājušies, enerģijas imports pieaug un eksports ir apstājies.

Apmēram 5,9 miljoni ukraiņu joprojām atrodas ārzemēs, vēl 3,7 miljoni ir pārvietoti iekšzemē; 61% apgalvo, ka plāno atgriezties.

Sabiedrotie ir piešķīruši 343 miljardus eiro (tostarp 162 miljardus eiro militārās palīdzības): ASV atbalsts ir samazinājies, Eiropa ir palielinājusi savu daļu, un ES ir apstiprinājusi jaunu 90 miljardu eiro paketi.

Kopējie zaudējumi abās pusēs līdz 2026. gada pavasarim varētu sasniegt 2 miljonus.

Bijušais Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs sacīja: "Mēs tuvojamies brīdim, kad visām pusēm būs jāpieņem galīgais lēmums — turpināt šo karu tuvoties mieram."

Pēc viņa teiktā, Kremlis karo, cenšoties atjaunot impērijas ietekmi, un neatkarīga Ukraina stāv ceļā. Tāpēc jebkādām vienošanām ir ne tikai jāaptur karadarbība, bet arī jānovērš atkārtota agresija.

Augstākas kvalitātes satelītattēli parāda naftas bāzes trieciena sekas Veļikije Luki, Pleskavas apgabalā. Gandrīz visas uzglabāšanas tvertnes ir nodegušas, un aptuveni puse no tām ir iznīcināta.