TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pie Polijas robežas krievi pieved "Iskander" raķetes
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
“Putinam sankcijas nerūp. Nekādas sankcijas nav darbojušās. Viņš no tām izvairās. Viņš dzīvo labi,” jā sacīja ASV senators Lindsejs Greiems.
Jaunie ASV pasākumi gan nebūs vērsti tieši pret Putinu, bet gan pret Brazīliju, Indiju, Ķīnu un citām valstīm, kas iepērk lēto Krievijas naftu.
Ukrainas sociālo tīklu kanālos izplatījies video, kas ātri kļuvis populārs. Tajā tiek apgalvots, ka dzeloņstieples ievietotas caurulēs, kuras izmantojuši Krievijas okupanti, lai mēģinātu ielavītiesKupjanskas virzienā.
Video pievienots ironisks komentārs ar smiekliem, kas norāda uz situācijas absurdumu.
Oficiālu apstiprinājumu šai informācijai pagaidām nav, taču arī ziņu par kādu “krievu cauruļu tīrītāju” panākumiem līdz šim nav.
Savā vakara uzrunā Ukrainas prezidents pateicās karavīriem par uzbrukumiem Krievijas naftas un gāzes infrastruktūrai.
Pagājušajā naktī Ukrainas droni uzbruka vienai no lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām — Kiriši rūpnīcai Ļeņingradas apgabalā.
Ukrainas spēki notriekuši Krievijas kaujas izlūkošanas dronu “Orion”, kura vērtība sasniedz vairākus miljonus dolāru. Par to vietnē "Telegram" paziņoja Ukrainas "Bezmanned" sistēmu spēku komandieris, uzsverot, ka šis ir pirmais apstiprinātais šāda tipa bezpilota lidaparāta iznīcināšanas gadījums.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ne tikai atsakās parakstīt miera līgumu ar Ukrainu, bet arī ir piesaistījis savu politisko izdzīvošanu ilgstošai konfrontācijai ar Amerikas Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem, vēsta Politico.
Sūtot dronus Polijas gaisa telpā, Putins devis signālu, ka viņam nav nodoma izbeigt to, ko viņš uztver kā plašāku karu pret Rietumiem, raksta publikācijas autors.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ir gatavs noteikt stingras sankcijas pret Krieviju — taču tikai tad, ja to pašu darīs visas NATO dalībvalstis un pārtrauks Krievijas naftas iepirkšanu. Šādu nostāju viņš paudis platformā Truth Social.
Tramps sacīja, ka ir “šokēts”, ka dažas NATO valstis joprojām turpina pirkt naftu no Kremļa.
Krievija svētdien paziņojusi, ka militāro mācību "Zapad 2025" ietvaros izmēģinājusi vadāmo hiperskaņas raķeti "Cirkon".
Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja attēlus, kuros redzams, kā raķete tiek izšauta no fregates "Admiral Golovko", un apgalvoja, kā tā precīzi trāpījusi mērķim Barenca jūrā.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) sestdien ar droniem uzbrukusi Krievijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumam "Metafraks Kemikals" Permas novadā, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo izdevums "Ukrainska Pravda".
"Ukrainska Pravda" avoti norādīja, ka šis uzņēmums ir ļoti svarīgs Krievijas armijai. Uzņēmuma produkti ir galvenie komponenti sprāgstvielu ražošanā.
Ukrainas dronu uzbrukumu rezultātā bojātas rūpnīcas iekārtas, atklāja avoti.
Uzņēmums atrodas 1600 kilometrus no Ukrainas robežas.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) un īpašo operāciju spēki sestdien un naktī uz svētdienu īstenojuši kombinētu uzbrukumu Krievijas dzelzceļa infrastruktūrai virzienā Orla-Kurska, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo izdevums "Ukrainska Pravda".
Avoti ziņoja, ka sestdien Krievijas Dzelzceļa darbinieki uz dzelzceļa līnijas Maloarhangeļska-Glazunovka atrada mīnas un izsauca Krievijas Nacionālās gvardes specvienības inženierus. Tomēr atmīnēšanas operācija bija neveiksmīga, un divi Krievijas Nacionālās gvardes karavīri gāja bojā un viens tika ievainots.
Sprādziens apturēja federālo dzelzceļa satiksmi, aizkavējot vairāk nekā 15 vilcienus abos virzienos, vēsta "Ukrainska Pravda".
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 094 610 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 880 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 11 184 tankus, 23 267 bruņutransportierus, 32 749 lielgabalus un mīnmetējus, 1487 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1217 zenītartilērijas iekārtas, 422 lidmašīnas, 341 helikopteru, 59 086 bezpilota lidaparātus, 3718 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 61 614 automobiļus un autocisternas, kā arī 3964 specializētās tehnikas vienības.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
