TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uz Ukrainu raidījuši 629 dronus un raķetes

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievu okupantu radītie postījumi Ukrainas galvaspilsētā.
A beauty parlor lost its windows in the Russian attack on Kyiv but continues working with clients.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) August 28, 2025
When you look at the images of the devastation Russia brings to Ukraine, I want you to also think about the unbelievable Ukrainian resilience. We are strong and fierce. We fight… https://t.co/0NounnQefH pic.twitter.com/5ENDGjBd9s
Eiropa saka: "Ukraina ir izmēģinājumu poligons."
Ukrainas tehnoloģiju uzņēmuma vadītājs Ažņuks atbild: "Krievijai vajadzētu būt šim izmēģinājumu poligonam."
Kāpēc? Tāpēc, ka Rietumiem ir jāpamostas, jo bezpilota lidaparātu karadarbība un autoritāru režīmu uzplaukums nav rītdienas problēma. Tā ir šodienas problēma.
Europe says, “Ukraine is the test ground.”
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) August 28, 2025
Ukrainian tech CEO Azhnyuk fires back: “Russia should be that test field.”
Why? Because the West needs to wake up, as drone warfare and the rise of authoritarian regimes aren’t tomorrow’s problem. It’s today’s.
🔗 https://t.co/VsnSBXT7il pic.twitter.com/lp6TtyapOh
Eiropas Savienība (ES) un Lielbritānija izsaukušas Krievijas vēstniekus, šādi reaģējot uz aizvadītās nakts krievu masveida triecieniem Kijivai, kuros tika nogalināti vismaz 18 cilvēki, nodarīti postījumi daudzām ēkām, arī ES misijas un Britu padomes birojiem.
"Neviena diplomātiskā misija nekad nedrīkst būt [triecienu] mērķis," platformā "X" pauda ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa. "Reaģējot uz to, mēs izsaucam Krievijas vēstnieku Briselē."
Viedokļa rakstā viņa nostāja tiek sasaistīta ar centieniem apvienot galēji labējos pirms 2027. gada vēlēšanām un brīdina par Krievijas propagandas ietekmi.
Rzeczpospolita says Poland’s President Nawrocki is “siding with the aggressor” in the 4th year of Russia’s war.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) August 28, 2025
The op-ed links his position to efforts to unite the far right ahead of the 2027 elections, and warns about the impact of Russian propaganda.https://t.co/OEpb3CV8UX
Harkiva ir viena no pirmajām pilsētām, kas kara laikā izmantoja metro stacijas kā skolas, lai aizsargātu bērnus no pastāvīgiem Krievijas uzbrukumiem.
Kharkiv opens 7 underground schools, converts metro stations into classrooms for 6,000 students
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) August 28, 2025
Kharkiv is among first countries to use metro stations as schools during wartime to protect children from constant Russian attackshttps://t.co/FOHRfBOtzr
Rūpnīca cieta ievērojamus postījumus. Neskatoties uz karu un iepriekšējiem uzbrukumiem, uzņēmums turpināja ieguldīt desmitiem miljonu, apmācīt darbiniekus un gatavoties ražošanai. Lielākā daļa sistēmu bija gandrīz darbspējīgas. Šis ir ceturtais uzbrukums šai vietai sešu mēnešu laikā.
Last night, Russia reportedly struck the Bayraktar drone factory in Kyiv, hitting it twice. The facility suffered significant damage. Despite the war and earlier attacks, the company had continued investing tens of millions, training staff, and preparing for production. Most… pic.twitter.com/rBxnU2AmEa
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) August 28, 2025
Krievijas "Z" propaganda kanāli ziņo par iespējamu Krievijas bruņoto spēku Bezsalivkas okupāciju Sumu apgabalā.
26. un 27. augustā Putina armija veica uzbrukumus Bezsaliovkas, Junakivkas, Aleksijivkas un Varačino rajonā. Kara analītiķi no Kara pētījumu institūta (ISW) izteica vērtējumu par situāciju Sumu apgabalā aizvadītajās dienās. "Z" blogeris, kas saistīts ar grupējumu "Sever", paziņoja, ka 1. bataljona 237. desantnieku pulka vienības sastop ļoti lielas grūtības rotācijas laikā Junakivkā. Viņi var atstāt pilsētas austrumu nomali tikai caur atklātu lauku. Vairāk lasi šeit.
ES Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pauž sašutumu par Krievijas nāvējošo triecienu Kijivai, kurā tika nogalināti civiliedzīvotāji un nodarīts kaitējums ES diplomātiskajai misijai. "Tas tikai stiprinās Eiropas vienotību un Ukrainas nepakļaušanos." Viņa apstiprināja, ka tiek pieņemta 19. sankciju pakete.
EU Commission President Ursula von der Leyen says she is outraged by Russia’s deadly strike on Kyiv, which killed civilians and damaged an EU diplomatic mission. “This will only strengthen Europe’s unity and Ukraine’s defiance.” She confirmed a 19th sanctions package is coming. pic.twitter.com/5yciOflUlM
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) August 28, 2025
Piecdesmit pieci ārvalstu diplomāti apmeklēja dzīvojamo ēku Kijivas Darnicas rajonā, ko iznīcināja Krievijas trieciens. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha to nosauca par "šausminošu kara noziegumu", uzsverot divus gadus vecas meitenes nāvi, kura dzimusi Krievijas 2022. gada uzbrukumu laikā un gāja bojā šajā jaunākajā uzbrukumā.
Fifty-five foreign diplomats visited the residential building in Kyiv’s Darnytskyi district destroyed by a Russian strike. Foreign Minister Andrii Sybiha called it a “horrific war crime,” highlighting the death of a two-year-old girl—born during Russia’s 2022 attacks, killed in… pic.twitter.com/Td2S5HMaDQ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) August 28, 2025
Valsts drošības dienests (VDD) izbeidzis vienu no kriminālprocesiem par iespējamo spiegošanu Krievijas interesēs, paziņoja dienestā.
Pavasarī dienestā informēja, ka tobrīd VDD lietvedībā bija četri kriminālprocesi, kurus dienests sācis aizdomās par spiegošanu Krievijas interesēs.
Patlaban VDD lietvedībā atrodas trīs kriminālprocesi par spiegošanu Krievijas interesēs, savukārt viens kriminālprocess šogad tika izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, ceturtdien norādīja dienestā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".