Uz Lietuvu pārcēlušies baltkrievi izskaidro, kāpēc piecos gados nav iemācījušies lietuviešu valodu
Lietuvā attieksme pret baltkrieviem pasliktinās. Viena no galvenajām sūdzībām ir tā, ka pēdējos gados pārcēlušies baltkrievi slikti pārvalda lietuviešu valodu un galvenokārt runā krieviski, īpaši Viļņā. Par to raksta Deutsche Welle.
Lietuviešu valoda esot pārāk sarežģīta, un to nekur nevarēšot izmantot
Jevgeņija ieradās Lietuvā kopā ar vīru 2021. gadā. Abi ir IT speciālisti, un uzņēmums piedāvāja pārcelšanos. "Drīz vien paliku stāvoklī, un ģimenes sapulcē nolēmām, ka vismaz vienam no mums jāzina lietuviešu valoda - galvenokārt bērna integrācijas dēļ, jo mūsu darbs notiek angļu valodā, un principā mūs šeit saprata angļu vai krievu valodā," viņa teica. "Bet mēs negribējām sūtīt bērnu uz bērnudārzu ar krievu mācību valodu."
Tobrīd Jevgeņija prata trīs svešvalodas - angļu, franču un spāņu. "Esmu absolvējusi Svešvalodu institūtu, man labi padodas valodu apguve, bet lietuviešu valoda ir visgrūtākā, tas ir skaidrs," viņa saka. "Tā nav kā jebkura cita valoda. Daudziem maniem draugiem tā ir problēma gan mācībās, gan nākotnes perspektīvās. Ja pametīsi Lietuvu, tas arī viss, tu to nekur citur neizmantosi, pat mācoties jaunu valodu. Un tā kā daudzi nav pārliecināti par migrācijas politikas stabilitāti, tas noteikti ir atturošs faktors."
Nav laika mācīties svešvalodu, un cer, ka drīz varēs atgriezties mājās
Nesen baltkrievu opozīcijas politiķei Svjatlanai Cihanouskai jautāja, kāpēc viņa piecu gadu laikā, dzīvojot Viļņā, nav iemācījusies lietuviešu valodu, un politiķe nosauca divus iemeslus: viņa ir bijusi ļoti aizņemta, kas ietvēra biežus komandējumus, un visus šos gadus viņa cerēja, ka drīz varēs atgriezties Baltkrievijā.
"Daudziem baltkrieviem ir tādi paši iemesli," uzskata Jeļena. "Kā bēgle es saņēmu aptuveni 300 eiro palīdzību. Ir skaidrs, ka par šo naudu nav iespējams dzīvot, ir jāņem jebkurš darbs, ko vari dabūt. To nebija iespējams apvienot ar ļoti sarežģītas valodas apguvi. Un daudzi no mums joprojām ir neziņā: daži uzskata, ka varēs atgriezties mājās, bet citi baidās, ka Lietuva pēkšņi sāks uzskatīt viņus par draudu valsts drošībai, un viņiem būs jāaizbrauc."
Polijā – tās pašas problēmas
Līdzīgas valodas problēmas ir arī Polijā dzīvojošajiem baltkrieviem. "Ilgu laiku es nemācījos poļu valodu, jo neapzinājos, ka vispār ilgstoši palikšu Polijā. Man šķita, ka viss šeit ir īslaicīgi," atceras Jūlija. Baltkrieviete uz Poliju pārcēlās pirms 3,5 gadiem.
Pēc kāda laika Jūlija saprata, ka viņai joprojām ir nepieciešama poļu valoda, un sāka mācīties tiešsaistē pie pasniedzēja: "Es to apguvu tādā līmenī, ka vairāk vai mazāk varēju funkcionēt ikdienas dzīvē." Lai gan dažreiz gadās smieklīgas situācijas. Nesen Jūlija bijusi pie ārsta, kur viņai bija jāaizpilda anketa par hronisku slimību klātbūtni. "Es daudz ko nesapratu, tāpēc uz visu atbildēju ar "nē". Polijai esmu superveselīga, jo vienkārši nezinu, kā šīs slimības sauc," joko baltkrieviete. Jūlija piebilst, ka viņai nav poļu vides, un viņa galvenokārt komunicē ar emigrantiem no Baltkrievijas un Ukrainas.
Valodas zināšanas ir nepieciešamas uzturēšanās atļaujai
Lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Lietuvā, nepieciešams apstiprināt valodas zināšanas A2 līmenī. Izņēmums ir ārzemnieki, kuri ir saņēmuši bēgļa statusu. Lietuvas pilsonības iegūšanai ir nepieciešamas arī lietuviešu valodas zināšanas vismaz A2 līmenī, bet dažos gadījumos - B1 līmenī. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pretendentiem Polijā valodas sertifikāts nav jāiesniedz, taču intervija dokumenta saņemšanai notiek poļu valodā. Valodas zināšanu apstiprinājums vismaz B1 līmenī ir nepieciešams tiem, kas pretendē uz ES ilgtermiņa iedzīvotāja karti, kas dod tiesības dzīvot un strādāt Eiropā, kā arī uz Polijas pilsonību.
