Aiz propagandas priekškara: Krievija kļuvusi par nedemokrātiskās pasaules aizstāvi
Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīte Ķīnas rīkotajā Jaunā zīda ceļa projekta forumā un tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dziņpinu, Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vizīte Ziemeļkorejā un Izraēlas karš bija galvenie temati pagājušās nedēļas Kremļa propagandas raidījumos.
Visi šie stāsti izcēlās ar sevišķu cinismu un liekulību. Dažas tēzes: Ķīna un Krievija ir vienīgās lielvaras, kuras vēlas mieru visā pasaulē; Ziemeļkoreja ir lieliska valsts, kura spējusi sasniegt izcilus panākumus savā ekonomiskajā attīstībā, neraugoties uz netaisnīgo Rietumu sankciju "jūgu"; Krievijas kultūras pamatā ir žēlsirdība, tāpēc krievi iestājas par palestīniešu tiesībām; Krievijas armijā neviens komandieris nekad nedos tādu pavēli, kas novestu kaut tikai pie viena civiliedzīvotāja nāves; Rietumu "melīgajā" naratīvā slimnīcas Gazas sektorā sabombardēšana ir pielīdzināma dzemdību nama sabombardēšanai Ukrainas pilsētā Mariupolē, jo abos gadījumos Rietumi apsūdz neīstos vainīgos - attiecīgi "Hamās" un Krieviju.
Savukārt tas, par ko propagandisti neziņoja, bija veiksmīgie ukraiņu uzbrukumi, izmantojot ASV piegādātās "ATACMS" raķetes, kuru trieciena rezultātā valsts austrumos iznīcināti deviņi Krievijas helikopteri. Krievi, protams, pieminēja šo raķešu piegādi, taču uzsvēra, ka to nonākšana Ukrainas bruņoto spēku rīcībā neko kara gaitā nemainīs un krievi tās visas iznīcinās.
Propagandisti neiztika arī bez Igaunijas un Latvijas pieminēšanas, lai arī pāris teikumos. Proti, raidījumā "60 minūtes" tika ziņots, ka Igaunijas muitnieki "aplaupot" Krievijas iedzīvotājus, kas vēlas iebraukt Igaunijā. Viņiem tiekot atņemtas gandrīz visas personīgās mantas, kuras varot atgūt, tikai maksājot lielus kukuļus. Savukārt Latvijas sižetā tika rādīta mūsu prezidenta Edgara Rinkēviča runa Rīgas konferencē, kurā prezidents uzsvēra: ja būs neapstrīdami pierādījumi, ka Igaunijas gāzes vadu "Balticconnector" sabojājusi Krievija, NATO jāieņem lēmums slēgt Baltijas jūru kuģošanai. Raidījuma vadītājs Jevgeņijs Popovs izteica klajus draudus, ka, ja Latvija pieņemšot šādu lēmumu, mūsu valsts pārstāšot eksistēt.
Kremļa propagandists Vladimirs Solovjovs kārtējo reizi izcēlās ar izteikumiem, kas būtu pilnīgi neiedomājami jebkurā starptautiskos likumus ievērojušā Rietumu valstī. Proti, starptautiskie likumi paredz valstu robežu neaizskaramību. Tajā pašā laikā Solovjovs, runājot par postpadomju telpu, izteicās, ka valstu robežas vēsturiski vienmēr ir bijušas plūstošas un noteicošās esot tautu pašnoteikšanās tiesības. Ja kādas valsts kāds apgabals "demokrātiskā ceļā" izvēloties piederēt Krievijai, tad nav svarīga nekāda robežu neaizskaramība. Solovjovs arī demagoģiski, sagrozot faktus, atsaucās uz kādreizējās Dienvidslāvijas sabrukšanu, kad nekādas robežas neesot bijušas svētas.
Putina "dārgais draugs" Sji
Kremļa televīzijas pārraidīja Putina vizīti Ķīnā Jaunā zīda ceļa projekta forumā, uzsverot, ka Krievijas prezidents Ķīnas forumā, kurā viņš teica arī savu uzrunu, esot sagaidīts ar ovācijām. Putins un Sji viens otru uzrunājot par "dārgo draugu". Propagandisti arī līksmoja, ka Rietumi esot panikā par Ķīnas un Krievijas draudzību, jo tā nozīmējot jaunas multipolāras pasaules izveidi un apdraudot Rietumu neokoloniālismu un ASV hegemoniju. Ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā un Ķīnas militāros draudus Taivānai, ciniski un liekulīgi izklausījās propagandistu apgalvojumi, ka tikai Ķīna un Krievija vēlas mieru visu pasaulē.
"Putina vizīte izgaismo Maskavas atkarību no Ķīnas atbalsta, jo viņa karš Ukrainā, kas novedis pie starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, tuvojas strupceļam. Sji kungs ir Putina kunga svarīgākais partneris globālajā arēnā un ir nodrošinājis Krievijas līderim diplomātisko aizmuguri un finansiālu glābšanas riņķi pēc tam, kad Rietumu vadītās valstis sodīja Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā," raksta laikraksts "The New York Times". Jāteic, ka arī britu vēsturnieks, pasniedzējs, rakstnieks un viens no lielākajiem Krievijas ekspertiem Marks Galeoti ir norādījis, ka ironiskā kārtā Krievijai vislielākās briesmas nāk no "dārgā drauga" Sji, kas Krieviju padarīs par Ķīnas vasali. Kā ironizē "X" parodijkonts "Pezduza", Sji paziņojis, ka nākamā Putina vizīte Ķīnā notikšot Habarovskā (Krievijas pilsēta Tuvajos Austrumos, kas atrodas mazāk nekā 50 kilometru attālumā no Ķīnas robežas).
Rietumu politologi pretēji Krievijas propagandistu apgalvojumiem nevis krīt panikā par "nesaraujamo" Krievijas un Ķīnas draudzību, bet gan uzsver, ka Ķīnas rīcība ir ļoti pragmatiska - tā izmanto pieeju Krievijas lētajiem energoresursiem, atbalsta agresorvalsti, jo tādējādi var ieriebt ASV, tajā pašā laikā Ķīna nedarīs neko tādu, kas varētu kaitēt tās ekonomiskajām interesēm ilgtermiņā. Proti, Ķīna darīs visu, lai nenonāktu ASV sankciju sarakstā.
Savā uzrunā Ķīnā Putins arī apgalvoja, ka amerikāņu "ATACMS" raķetes neesot spējīgas izmainīt situāciju frontē, tās tikai paildzināšot Ukrainas agoniju. Pilnīgi pretējās domās ir Rietumu militārie analītiķi. Lai gan ir vispārējs konsenss, ka "ATACMS" raķetes nav sudraba lode un panaceja, lai ukraiņi gūtu straujus panākumus frontē, tomēr ir skaidrs, ka šīs tālās darbības ballistiskās raķetes var nozīmīgi apdraudēt Krievijas apgādes līnijas, tādējādi mazinot krievu armijas kaujas spējas. Kijivas Amerikas universitātes prezidents un militārais eksperts Dens Raiss "The New York Times" ir izteicies, ka "ATACMS" ir ballistiskās raķetes, pret kurām nav aizsardzības, izņemot dezinformāciju. "Jebkurai piegādes noliktavai vai komandvadībai un kontrolei, vai lielai karaspēka koncentrācijai 100 jūdžu attālumā no frontes līnijas ir jāuztraucas," laikrakstam pauda Raiss.
Savukārt par propagandistu sajūsmu, ka Krievija kopā ar Ķīnu veidos jaunu daudzpolāru pasauli, trāpīgi ir izteicies amerikāņu žurnālists Noa Smits. Viņš, raksturojot jauno pasaules kārtību, min tās iezīmes: Krievija ir uzsākusi lielāko karu Eiropā pēc Otrā pasaules kara, Ķīna ir kļuvusi kareivīgāka pret Taivānu, Indija piedzīvo ekstrēma nacionālisma uzplūdus, Izraēla ir izveidojusi ekstrēmāko valdību tās vēsturē un tagad piedzīvo karu ar "Hamās". Visi šie notikumi, norāda žurnālists, liecina, ka pasaule, iespējams, ir nonākusi jaunā nekārtības un haosa periodā. Valstis un politiskās grupas, piemēram, "Hamās", ir gatavas uzņemties lielu risku, nevis baidīties, ka sekas būs pārāk šausmīgas.
"Pēdējo divu desmitgažu laikā par modes lietu kļuva kritizēt Amerikas hegemoniju, izsmējīgi runāt par amerikāņu "izņēmuma stāvokli", izsmiet Amerikas pašpārliecināto "pasaules policista" funkciju un ilgoties pēc daudzpolāras pasaules. Nu, apsveicu, tagad mums ir tāda pasaule. Skatiet, vai jums tā patīk labāk," raksta Smits. Faktiski krievu izpildījumā jaunā daudzpolārā pasaule ir nevis tāda vieta, kur "visi rēķinās ar visiem", kā to savā vēlmju domāšanā pasniedz propagandisti, bet vieta, kur visi karo pret visiem, un mazajām valstīm atvēlētā vieta ir vien būt vienas vai otras lielvaras ietekmes zonā.
Ziemeļkoreja esot lieliska valsts
Raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva 18. un 19.oktobrī veidoja sajūsmas pilnas reportāžas no Lavrova vizītes Ziemeļkorejā, kas bija ieturētas labākajās padomju laika tradīcijās. Tika rādīti sajūsmināti ļaužu pūļi, kas ar karogiem rokās pa ceļam no lidostas sagaidīja Krievijas ārlietu ministru, skandējot "Lavrovs, Lavrovs". Skabejeva īpaši uzsvēra, ka Lavrova vizītes laikā notiekot Ziemeļkorejas vēsturē pirmā televīzijas tiešraide uz Krieviju.
Skabejeva sajūsminājās par Ziemeļkorejas "sasniegumiem" un reklamēja to kā lielisku un ļoti pievilcīgu valsti. Propagandiste arī intervēja Lavrovu, jautājot, vai esot taisnība Rietumu medijiem, ka satelītuzņēmumi liecinot, ka Ziemeļkoreja piegādā ieročus Krievijai. Lavrovs, protams, apgalvoja, ka tās esot tikai baumas. Tajā pašā laikā Kremļa propagandisti "ļoti atmaskojoši" televīzijas raidījumos uzdeva jautājumu, kādēļ gan Ziemeļkoreja nevarētu piegādāt ieročus un kas gan tur būtu slikts. Saskaņā ar Skabejevas teikto Krieviju un Ziemeļkoreju apvieno kopējais ienaidnieks - ASV.
Seulas universitātes profesors Dens Pinkstons laikrakstam "Deutsche Welle" ir norādījis, ka gan Krievijai, gan Ziemeļkorejai ir dziļa aizvainojuma sajūta pret Rietumiem un vēlme izjaukt līdzšinējo starptautisko kārtību. "Krievijas līderis Vladimirs Putins vēlas iznīcināt NATO un Eiropas Savienību, savukārt Ziemeļkoreja vēlas, lai tiktu likvidēts 1953.gada Korejas kara pamiers un būtu iespējams kontrolēt Korejas pussalas dienvidu pusi," raksta "Deutsche Welle".
Gazu pielīdzina Mariupolei
Jau otro nedēļu pēc kārtas propagandisti lej gaužas asaras par palestīniešu civiliedzīvotāju nogalināšanu Gazā, ko apzināti veicot Izraēla. Solovjovs izteiksmīgi čukstēja, ka Krievijas kultūras pamatā ir žēlsirdība un Dostojevskis, tāpēc krievi pārdzīvo par jebkuru nevainīga bērna asaru. Tas, ka Krievijas armija ir pastrādājusi kara noziegumus Ukrainā, tostarp pret bērniem, likumsakarīgi pieminēts netiek.
Atšķirībā no Rietumu pasaules, krieviem jau uzreiz bija skaidrs, ka slimnīcas Gazas sektorā sabombardēšanā vainojama ir Izraēla, daži propagandisti pat izteicās, ka tās varētu būt ASV. Solovjovs nekaunīgi klāstīja, ka vainot "Hamās" slimnīcas Gazā sabombardēšanā esot tas pats, kas vainot Krieviju dzemdību nama bombardēšanā Mariupolē. Pēc propagandistu domām, Izraēla esot pastrādājusi kara noziegumu, uz kuru Rietumi pieverot acis, tāpat kā uz Ukrainas "terorismu".
Tikmēr 21.oktobrī telekompānija CNN ziņo, ka līdztekus ASV izlūkdienestam arī Nacionālās drošības padome ir nonākusi pie secinājuma, ka par sprādzienu slimnīcā atbildīga nav Izraēla.
