Zviedrijā svin karaļa Kārļa XVI Gustava kronēšanas 50.gadadienu
Zviedrijā piektdien un sestdien plaši tiek svinēta 50.gadaiena kopš karaļa Kārļa XVI Gustava kronēšanas. Karaļa kronēšanas zelta jubileja, kuras svinības oficiāli sākās jau trešdien, tiks atzīmēta ar ielu ballītēm, parādi Stokholmas centrā un pieņemšanu.
Divu dienu svinības apmeklēs ārvalstu delegācijas, bet sestdien, kad karalis un karaliene Silvija piedalīsies parādē Stokholmā, Zviedrijas galvaspilsētā gaidāma simtiem tūkstošu cilvēku pulcēšanās. Vairāki svinību pasākumi tiks pārraidīti televīzijas tiešraidē.
Piektdien Karaliskajā kapelā notiek pateicības dievkalpojums, kuru apmeklē zviedru karaliskā ģimene, citu Ziemeļvalstu monarhiju pārstāvji, kā arī valstu vadītāji, Zviedrijas politiķi un citi lūgtie viesi. Vēlāk pilī karalis Kārlis XVI Gustavs rīkos pieņemšanu.
Savukārt sestdien pēcpusdienā gaidāms svinību centrālais notikums - parāde Stokholmas centrā, kurā karaļpāris sveiks sanākušos no karietes, kuru pavadīs 3000 karavīru un militāro orķestrantu.
Parāde noslēgsies, kad karaļpāris liellaivā tiks pārcelti līdz pils kāpnēm Stokholmas vecpilsētā.
Sestdienas vakarā Norrbro tilta apkaimē gaidāms koncerts ar populāru Zviedrijas mūziķu piedalīšanos, uzstāsies arī dažādi diskžokeji un būs citi izklaidējoši pasākumi.
Svinības notiek pastiprinātas drošības apstākļos pēc tam, kad pagājušajā mēnesī Zviedrija, kurā ir desmit miljoni iedzīvotāju, paaugstināja terora draudu līmeni saistībā ar Korāna dedzināšanas gadījumiem, kas saniknojuši musulmaņu pasauli.
Kad 27 gadu vecumā 1973.gadā Kārlis XVI Gustavs tika kronēts pēc sava vectēva Gustava VI Ādolfa nāves, viņš tolaik bija pasaulē gados jaunākais monarhs, bet tagad kļuvis par visilgāk valdījušo zviedru monarhu.
1946.gada 30.aprīlī dzimušais Kārlis Gustavs bija tikai deviņus mēnešus vecs, kad viņa tēvs princis Gustavs Ādolfs gāja bojā lidmašīnas avārijā Dānijā.
No pašreizējiem Eiropas monarhiem Kārlis XVI Gustavs ir otrs visilgāk valdījušais, atpaliekot vien no savas māsīcas Dānijas karalienes Margrētes, kura tronī kāpa 1972.gadā.
Kopš konstitucionālās reformas 1974.gadā monarha loma Zviedrijā ir tikai ceremoniāla. Karalis pieņem ārvalstu augstākos pārstāvjus, pārstāv valsti ārvalstīs un pasniedz balvas, arī Nobela prēmijas. Reizi gadā karalis atklāj parlamenta sesiju un vada padomes, kurās ir ministri un deputāti, tomēr politiskus lēmumus karalis nepieņem.
Lai gan karaļa valdīšanu pavadījuši vairāki skandāli, no kuriem skaļākais izcēlās 2010.gadā, kad kādā grāmatā tika paustas aizdomas par karaļa ārlaulības sakariem un seksa klubu apmeklējumiem, viņš joprojām ir populārs sabiedrībā.
Monarhiju Zviedrijā atbalsta 62% iedzīvotāju, liecina šomēnes pēc laikraksta "Dagens Nyheter" pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti. Līdzīgā līmenī atbalsts monarhijai Zviedrijā saglabājies jau 20 gadu.
Šogad Zviedrija atzīmē arī 500.gadadienu kopš Zviedrijas pirmā karaļa Gustava Vāsas kāpšanas tronī 1523.gadā, ar ko beidzās Kalmāras ūnija, kurā kopš 1397.gada vienā monarhijā bija apvienotas trīs Skandināvijas karalistes.
Zviedrijas vēsturē ir tikai divas karalienes, jo agrāk troņmantnieces iespējamība bija ļoti niecīga, tomēr 1980.gadā tika grozīti troņa mantošanas noteikumi, kas tagad paredz, ka troni manto monarha pirmdzimtais neatkarīgi no dzimuma. Pašlaik Zviedrijas troņmantniece ir Kārļa XVI Gustava vecākā meita kroņprincese Viktorija, kuras meita princeses Estelle ir nākamā rindā uz troni.
