Serbija draud ar militāru iejaukšanos Kosovā

Īsā televīzijas uzrunā Serbijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Milans Moisilovičs paziņoja, ka Kosovas serbi vairs nevarot paciest "Kosovas valdības teroru" un ka Serbijas armija ir gatava pildīt savus uzdevumus saskaņā ar konstitūciju un prezidenta Aleksandra Vučiča rīkojumiem.

Serbija uz robežas ar Kosovu dislocētajās karaspēka vienībās ir izsludinājusi augstāko kaujas gatavību, reaģējot uz nesenajām nekārtībām pamatā serbu apdzīvotajā Kosovas ziemeļdaļā.

Bažījoties par situācijas tālāku eskalāciju, NATO miera uzturētāji (KFOR) pēdējās nedēļās uz Kosovas ziemeļiem nosūtījuši papildspēkus, un Serbijas bruņota iejaukšanās nozīmētu tiešu sadursmi ar aptuveni 4000 vīru lielo NATO kontingentu, kas patlaban atrodas Kosovā.

"Saskaņā ar faktiem es informēju KFOR komandieri, ka mēs pieprasām steidzamus pasākumus serbu tautas aizsardzībai," savā uzrunā paziņoja Moisilovičs. "Tāda ir mūsu prasība KFOR un citām starptautiskajām organizācijām."

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Aprīlī notikušajās vēlēšanās četrās ziemeļu municipalitātēs, kurās etniskie serbi sastāda vairākumu, par mēriem tika ievēlēti albāņi, jo serbi vēlēšanas boikotēja.

Kosovas varasiestāžu mēģinājumi panākt ievēlēto albāņu iecelšanu mēru amatos pamatā serbu apdzīvotajās municipalitātēs maijā izsauca nemierus, kuru laikā ievainojumus guva 30 NATO miera uzturētāji.

Situāciju vēl vairāk nokaitējusi trīs Kosovas policistu aizturēšana. kamēr Belgrada apgalvo, ka viņi tikuši aizturēti Serbijas teritorijā, Priština uzstāj, ka policisti tikuši nolaupīti Kosovas teritorijā.