Pasaulē
2023. gada 17. jūnijs, 09:10

Kahovkas HES sprādziena dēļ Krievijā jau lūdz atgriezties pie "vispāratzītām" robežām

Jauns.lv

Grupa pašreizējo un bijušo Krievijas amatpersonu aicina Krievijas karaspēku atgriezties pie "vispāratzītajām" Krievijas Federācijas robežām sakarā ar ekoloģisko katastrofu, ko izraisīja Hersonas apgabala Kahovkas HES dambja uzspridzināšana. Vienlaikus arī izvairās no kritikas par agresiju pret Ukrainu, vēsta ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.

Runa ir par Maskavas un Sanktpēterburgas, kā arī Krievijas Federācijas Maskavas un Ļeņingradas apgabalu pašvaldību pārstāvjiem.

foto: REUTERS/SCANPIX
Pludi Hersonā pēc Kahovkas HES aizsargdambja uzspridzināšanas.

Viņi parakstīja atklātu vēstuli, vēršoties pie Krievijas spēkiem, apgalvojot, ka Kahovkas HES dambja iznīcināšana ietekmēs planētas ekosistēmu, veselības aprūpes un ekonomikas jautājumus uz daudziem gadu desmitiem, teikts publikācijā.

Vēstulē teikts, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina rīcība kopš 2022. gada 24. februāra, tas ir, kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ir novedusi pie "nenoteiktiem katastrofāliem notikumiem".

Tajā pašā laikā Krievijas militāro centienu turpināšana okupēt Ukrainu, ko Maskava dēvē par "Speciālo militāro operāciju", netika norādīta kā pamatojums Krievijas karaspēka izvešanai.

Pēc ISW ekspertu domām, ar Kremli nesaistītas Krievijas amatpersonas, iespējams, izmanto sabiedrības bažas par vides un humanitāro situāciju saistībā ar hidroelektrostaciju dambja iznīcināšanu, lai paustu iebildumus pret karu pret Ukrainu, nekritizējot tieši pašas militārās darbības.

"Kremlis ir radījis plašus apstākļus, lai apspiestu pretkara uzskatus. Krievi, kuri neatbalsta karu, var izmantot hidroelektrostacijas iznīcināšanu, lai izteiktu savu pretestību karam ļoti ierobežotā formā," teikts ziņojumā.

Dzīvnieku glābšana Kahovkas HES plūdos

Pēc Kahovkas HES sagraušanas Hersonas apgabalā ir applūdušas plašas teritorijas un apdzīvotas vietas. To vidū ir mazdārziņi, lauku teritorijas un ...

gallery icon

Galvenie secinājumi

  • 16. jūnijā Ukrainas spēki turpināja pretuzbrukuma operācijas vismaz trīs frontes sektoros un, kā ziņots, guva progresu.
  • 15. - 16. jūnijā Krievijas karaspēks ar spārnotajām raķetēm un bezpilota lidaparātiem kamikadze apšaudīja Kijivu un Krivijrihu.
  • Septiņu Āfrikas valstu vadītāji 16.jūnijā Kijivā kopīgas miera uzturēšanas misijas ietvaros tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
  • Kremlis paziņoja, ka Krievija saskaņā ar iepriekš paziņotajiem plāniem ir sākusi taktisko kodollādiņu (Krievijas kontrolē) nodošanu Baltkrievijai.
  • Krievijas karaspēks veica ierobežotus sauszemes uzbrukumus līnijai Svatove-Kreminna
  • Krievijas un Ukrainas karaspēks veica sauszemes uzbrukumus Bahmutas apgabalā un Avdijivkas-Doneckas līnijā.
  • Ukrainas spēki turpināja sauszemes uzbrukumus Vuhledaras apgabalā.
  • Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukuma darbības netālu no Doneckas un Zaporižjas apgabalu administratīvās robežas un, kā ziņots, guva panākumus.
  • Krievijas Aizsardzības ministrija cenšas nodrošināt naudas stimulus Ukrainas militārās tehnikas iznīcināšanai, kas, visticamāk, atbalstīs notiekošos vervēšanas centienus.
  • Krievijas un okupācijas "varas" cenšas stiprināt Krievijas sauszemes sakarus starp Krievijas Federāciju un okupēto teritoriju Ukrainā.

No Rīgas uz Ukrainu ceļā dodas palīdzība Kahovkas HES katastrofā cietušajiem

Otrdien, 13. jūnijā, plkst. 12.00 no Rīgas uz Ukrainu devās Latvijā dzīvojošo ukraiņu biedrību konfederācijas "Viche" organizēts humānais konvojs. Tajā ...

gallery icon

Ekoloģiskā katastrofa Kahovkas HES sprādziena dēļ

Krievijas iebrucēji Hersonas apgabalā naktī uz 6.jūniju uzspridzināja Kahovkas hidroelektrostacija aizsargdambi, un viņu terorakta rezultātā tika applūdināta daļa reģiona apdzīvoto vietu, un īslaicīgi okupētā Krima zaudēja ūdens piegādi caur Ziemeļkrimas kanālu.

Ukrainas departamenti brīdināja, ka Dņiprā nokļuva motoreļļa, atkritumi, ēku daļas un daudz kas cits.

Iepriekš Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks pauda viedokli, ka Krievijas iebrucēji, zaudējuši karu, vēlas bēgt no Ukrainas, vienlaikus iznīcinot pēc iespējas vairāk visu, kas atrodas okupētajā teritorijā.

Saskaņā ar neatkarīgā Levadas centra aptauju 2023.gada maijā karu ar Ukrainu atbalsta 76% Krievijas iedzīvotāju. Respondenti sagaida ilgstošu karu, un atbalsts miera sarunām ir samazinājies līdz minimumam.