FOTO. VIDEO: Viskriminālākais un depresīvākais Krievijas reģions – ar Ukrainu robežojošais Belgorodas apgabals
Dažu mēnešu laikā no Krievijas mērogos salīdzinoši labvēlīga reģiona ar Ukrainu robežojošais Belgorodas apgabals pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma kaimiņvalstī kļuvis par “vismelnāko” Krievijas reģionu. Gada laikā tur noziegumu skaits ar šaujamieroču pielietošanu vai demonstrēšanu pieaudzis par 4100 % (!), no Belgorodas uz citiem valsts reģioniem emigrē jeb bēg procentuāli visvairāk Krievijas pilsoņu, pēdējo gadu laikā darbspējīgo iedzīvotāju skaits tur samazinājies par ceturtdaļu.
Un to atzīst ne tikai neatkarīgie novērotāji, bet arī rašistu valsts iestādes – gan federālā institūcija “Rosstat”, gan apgabala administrācijas statistikas pārvalde, kas datus publicē oficiālajās interneta vietnēs.
Belgorodas drausmas
Pirms kara Belgorodas apgabals bija viens no Krievijas provinces mierīgākajiem rajoniem, tur, piemēram, bija visaugstākā vidējā alga Krievijas melnzemes apgabalos un vienas no zemākajām cenām veikalos visas Krievijas mērogos. Tagad pēc pērnā gada 24. februāra Belgoroda Krievijas plašsaziņas līdzekļos ieņēmusi pirmo rindiņu kriminālhronikas slejās un pagrimuma jeb lejupslīdes ailēs.
Nepaiet ne diena, lai neparādītos ziņas par incidentiem un noziegumiem šajā reģionā. Pēdējais skaļākais bija saistīts ar Krievijas iznīcinātāja “nejaušo” Belgorodas centra bombardēšanu 20. aprīlī, kad tur tika nomesta aviobumba. Iedzīvotāji pastāvīgi dzīvo uzkurinātas histērijas un dzīvības draudu ēnā. Ne tikai saistībā ar karadarbību, kas nu jau norisinās viņu pagalmā, bet arī ar mobilizētajiem rašistu karavīriem un vāgneriešiem, kuri tur taisa ne tikai pļēguru jandāliņus, bet arī laupa un izvaro “paši savas” sievietes. Regulāri Belgorodas apgabalā deg militārie objekti, tiek pielaists uguns naftas krātuvēm, notiek cita veida katastrofas, kas ir ne tikai “parastas” avārijas, bet ko paveic vai nu Ukrainas spēki, vai arī pretputiniskie partizāni.
Slepkavību skaits pieaudzis par 841 %, ieroču izmantošana – par 4100 %
Tāpēc nav brīnums, ka pilsētu un tās apgabalu pamet tūkstošiem cilvēku, Jauns.lv ieskatījās oficiālajos Krievijas statistikas datos. Tā kā krievi parasti situāciju izskaistina, tad var pieņemt, ka patiesā situācija ir vēl drausmīgāka.
Belgoroda starp karu un mieru (“Novaja Gazeta Eiropa”):
Belgorodas apgabalā dzīvo ap pusotrs miljons iedzīvotāju, no kuriem 333 000 mitinās apgabala centrā. Tagad daudzi no viņiem, kā nu katrs mācēdams, pako savas pekeles, lai aizvāktos no piefrontes zonas.
Pēc oficiālās statistikas pērn no Belgorodas apgabala uz citu dzīvesvietu izbraukuši 11 100 cilvēku. Bet tie ir tikai oficiālie dati, patiesībā no apgabala aizmukušo skaits ir ievērojami lielāks, jo ne visi par savu pārvākšanos paziņo valsts iestādēm, kuras, starp citu, arī nealkst atklāt patieso situāciju. Procentuāli Belgorodas apgabals ir Krievijas reģions, kurā iedzīvotāju skaits samazinās visstraujāk.
Tāpat Belgorodas apgabals melnajā statistikā pirmo rindiņu ieņem noziegumu un vardarbības apskatos. Aprēķināts, ka noziegumu ar šaujamieroču pielietošanu tur pieaudzis neiedomājamos tempos – par 4100 % gada laikā, raksta fonar.tv Tāpat noziegumu skaits ar šaujamieroču pielietošanu palielinājies arī Belgorodas kaimiņapgabalos, kas arī robežojas ar Ukrainu, bet gada laikā ievērojami mazāk: Brjanskas apgabalā “tikai” par 1300 %, bet Kurskas apgabalā – par 1233 %, ziņo Krievijas Iekšlietu ministrija.
Arī slepkavību skaita ziņā apgabals ieņem līderpozīcijas – salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem diviem mēnešiem policijā reģistrēto slepkavību skaits pieaudzis par 841 %, tas ir - no 12 līdz 113 gadījumiem. Ja pērn, kad arī norisinājās Krievijas pilna apjoma karš pret Ukrainu, apgabalā bija reģistrētas vien 102 slepkavības, tad šī gada janvārī un februārī šis skaits jau ir ar uzviju pārsniegts – 113.
Savukārt dzimstība Belgorodas apgabalā samazinājusies par 13 %. Ja tā turpināsies, tad drīz vien reģions paliks bez cilvēkiem – visi būs nomiruši, noslepkavoti vai aizmukuši. Ja kāds tur arī paliks dzīvot, tad tie būs tikai vecīši, kurus nebūs kam apgādāt, jo pēdējo sešu gadu laikā tur strādājošo jauniešu skaits samazinājies par 24 %. Un tas, pēc visa spriežot, ir pēdējā gada rezultāts, jo vēl 2021. gadā Belgorodas apgabals bija iekārojama apmešanās vietā. Aizpērn vien no citiem Krievijas reģioniem uz to pārcēlās dzīvot par 2300 cilvēkiem vairāk nekā no tā izbrauca.
Ka Belgorodas iedzīvotājiem nu palikušas tikai skaistas atmiņas par agrāko mierlaika dzīvi savdabīgi norāda arī vietējā avīze “Белгородская Правда” (“Belgorodas Taisnība”, kura pa visu pirmo lapu publicējusi karikatūru, kurā mazdēls vecmāmiņai jautā, kur viņa glabā savus ietaupījumus. Sirmgalve atbild: “Atmiņās, jaunais cilvēk, atmiņās…”.
