Igaunijā saistībā ar naudas atmazgāšanu "Danske Bank" filiālē apsūdzētas sešas personas
Igaunijas ģenerālprokuratūra - Valsts prokuratūra - pirmdien izvirzīja apsūdzības sešām personām par līdzdalību naudas atmazgāšanā Dānijas bankas "Danske Bank" Igaunijas filiālē, informēja prokuratūrā.
Apsūdzībā teikts, ka par noziegumu tiek apsūdzētas sešas personas, kuras identificē tikai pēc vārdiem Jurijs, Ēriks, Jevgeņijs, Mihails, Marko un Natālija, un kuri 2007.-2015. gadā "Danske Bank" Igaunijas filiālē līdzdarbojušies naudas atmazgāšanā īpaši lielā apmērā - apzināti slēpuši iespējams noziedzīgi iegūtas naudas, kas tika pārskaitīta uz kontiem "Danske Bank" Igaunijas filiālē, patiesos īpašniekus, kā arī naudas izcelsmi.
Tiek ziņots, ka pirmstiesas izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka apsūdzētie palīdzēja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vismaz 1 611 963 711 ASV dolāru (apmēram 1,5 miljardi eiro) un 6 074 878 eiro apmērā.
"Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noziegumam ir nepieciešams priekšnodarījums. Tas nozīmē, ka, lai apsūdzētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, vispirms ir jāpierāda, ka nauda ir saņemta, pastrādājot noziegumu. Pirmstiesas procesā starptautiskajā sadarbībā tika iegūta informācija par dažādiem iepriekšējiem noziegumiem," sacīja prokurore Marija Entsika. "Apsūdzība ir saistīta ar astoņiem sākotnējiem noziegumiem, kas pastrādāti Krievijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Šveicē, ASV un Irānā," viņa informēja.
Prokuratūra secinājusi, ka bijušie "Danske Bank" Igaunijas filiāles darbinieki, kuri strādāja ar ārvalstu klientiem, veidoja savu naudas atmazgāšanas biznesu, kuru slēpa no citām bankas struktūrvienībām. Kā teica Ensika, apsūdzības rakstā pausts, ka klientiem pārdeva juridiskas personas, slēpjot to patiesos īpašniekus, viņus konsultēja, kā no bankas noslēpt pārskaitījumu digitālās pēdas, viņiem piedāvāja pret atlīdzību sagatavot dokumentus, sniedza iespēju veikt pārskaitījumus bez reāla ekonomiska satura ar mērķi slēpt naudas īpašnieku un izcelsmi. Prokurore uzsvēra, ka tā vērtējama kā "profesionāla naudas atmazgāšana".
"Šajā lietā izdevās atgūt un arestēt īpašumu ap desmit miljonu eiro vērtībā, kuru pēc apsūdzības datiem lietā figurējošās personas nopelnīja, sniedzot naudas atmazgāšanas pakalpojumu," viņa teica.
Profesionālu naudas atmazgāšanu prokuratūra uzskata par visbīstamāko valstij, jo tās gaitā notiek sistemātiska nelikumīgi iegūtu dažādu klientu līdzekļu legalizācija. Šogad pabeigtajā Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojumā par Igauniju uzsvērts, ka vairāk uzmanības jāpievērš tādiem gadījumiem.
Izmeklēšanu lietā veica Centrālā kriminālpolicija.
"Danske Bank" pagājušā gada nogalē piekrita ASV maksāt divu miljardu dolāru u (1,9 miljardi eiro) naudassodu un vēl 413 miljonus dolāru pēc vienošanās ar ASV Vērtspapīru un biržas komisiju. Igaunija cer saņemt dalu no soda naudas.
Dānijas banka maldinājusi ASV bankas par tās Igaunijas filiāles nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas kontroles pasākumiem, lai veicinātu piekļuvi ASV finanšu sistēmai augsta riska klientiem ārpus Igaunijas, tai skaitā Krievijas, norādīja ASV Tieslietu ministrija.
2021. gadā banka atzina, ka no 2007. līdz 2015. gadam caur bankas kontiem izplūduši apmēram 200 miljardi eiro, kuru izcelsme ir uzskatāma par aizdomīgu. Liela daļa bija "netīrā" nauda no Krievijas.
Skandāls atklātībā nāca 2018. gadā.
Jau 2014. gadā Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde paziņoja, ka "Danske Bank" Igaunijas filiālē konstatējusi liela mēroga ilgstošus noteikumu par cīņu pret naudas atmazgāšanu pārkāpumus.
2019. gada februārī banka pavēstīja par lēmumu izbeigt bankas darbību Baltijas valstīs un Krievijā. Dažas stundas pirms šī paziņojuma Igaunijas finanšu uzraudzības dienests noteica aizliegumu "Danske Bank" darbībai Igaunijā.
