Krievija, ieviešot elektroniskās pavēstes, gatavojas ilgstošam karam ar Ukrainu
Krievijas teritorijā notiks mobilizācija ar elektronisko pavēšu palīdzību. Tas liecina par Maskavas gatavošanos ilgam karam, ziņo Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Kā norādīts britu izlūkdienestu pētijuma kopsavilkumā, 11. aprīlī Krievijas Federācijas Valsts dome pieņēma likumu par vienota iesaukšanai militārajā dienestā pakļauto personu reģistra izveidi. Šī pasākuma galvenā ietekme ir tāda, ka turpmāk iestādes varēs nosūtīt pavēstes elektroniski, nevis pa pastu, tādējādi novēršot vienu šķērsli, kas iepriekš ļāva dažiem izvairīties no iesaukuma.
Tagad, kad individuālie iesaukšanas dati ir digitāli saistīti ar citiem valdības tiešsaistes pakalpojumiem, visticamāk, varas iestādes sodīs tos, kuri mēģina izvairīties no mobilizācijas, automātiski ierobežojot darba tiesības un ceļošanu uz ārzemēm, liecina Lielbritānijas izlūkdienesta dati.
Tiek ziņots, ka likums stāsies spēkā vēlāk šogad. Taču Krievijā konkrēti nenorāda uz kādu lielu jaunu piespiedu mobilizācijas vilni. Šobrīd Krievija par prioritāti izvirza papildu brīvprātīgo karaspēka komplektēšanu.
"Šis pasākums, visticamāk, ir daļa no ilgtermiņa pieejas personāla nodrošināšanai, jo Krievija sagaida ilgstošu konfliktu Ukrainā," paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Jauns.lv jau ziņoja, ka 11. aprīlī Krievijas Valsts dome apstiprināja likumprojektus, kas ievieš jaunas metodes Krievijas iedzīvotāju mobilizācijai. Tiks ieviestas pavēstes tiešsaistē, bet militārajā uzskaitē liks pat bez pilsoņa klātbūtnes kara komisariātā.
Atrisinās "putru" militārā personāla atlases birojos
Kremlis trešdien, 12. aprīlī, paziņoja, ka pirmo reizi Krievijas vēsturē ir nepieciešams ieviest elektroniskus dokumentu projektus, lai atrisinātu to, ko tā dēvēja par "putru" militārā personāla atlases birojos. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs trešdien žurnālistiem sacīja, ka problēmas ar vīriešu iesaukšanu armijā atklājās pagājušajā gadā, kad Maskava Ukrainā sāka savu "īpašo militāro operāciju".
Krievija apgalvo, ka pagājušajā gadā mobilizēja nedaudz vairāk par 300 000 vīru, lai palīdzētu stiprināt savus spēkus Ukrainā, kur, pēc Rietumu amatpersonu teiktā, tā ir cietusi desmitiem tūkstošu upuru. Tikmēr Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņo, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 15. aprīļa rītam sasnieguši 181 550 karavīrus.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3653 tankus, 7073 bruņutransportierus, 2785 lielgabalus, 535 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 283 zenītartilērijas iekārtas, 307 lidmašīnas, 293 helikopterus, 2339 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5646 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 324 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir lielākais militārais konflikts Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
