Miris slavenais "146 procentu burvis" — bijušais Krievijas CVK vadītājs Čurovs
22. martā 70 gadu vecumā miris bijušais Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Vladimirs Čurovs, kura vārds nesaraujami saistīts ar vēlēšanu rezultātu viltošanu un uzticīgu kalpošanu režīmam. Tieši pateicoties viņam, tautā iesakņojās leģendārais mems “146 procenti”, kas parāda, kā no jebkādiem, pat nelabvēlīgiem faktiskajiem rezultātiem ar burvju mājienu var iegūt jebkādu vēlamo rezultātu.
Čurova “burvja” slavu nodrošināja arī viņa izskats — tāds omulīgs onkulītis brillēs ar bārdu, tādējādi viņu iedēvēja gan par “146 procentu Čurovu”, gan vienkārši par “burvi Čurovu”, līdzīgi Gendalfam no “Gredzenu pavēlnieka”.
Čurovs nomira slimnīcā pēc sirds operācijas, bet pirms nedēļas bija pārcietis smagu infarktu. “Viņš sāka atgūties, celties kājās, staigāt pa palātu, stāstīja par saviem plāniem, grasījās rakstīt grāmatu, bet tā lūk gadījās,” aģentūrai “RIA Novosti” sacīja bijušais Čurova kolēģis, Krievijas Valsts domes deputāts Leonīds Ivļevs.
2003. gadā Čurovs kļuva par Krievijas Valsts domes deputātu kā skandalozā Vladimira Žirinovska Liberāldemokrātiskās partijas pārstāvis, bet 2007. gadā tika ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāju, kuru vadīja līdz 2016. gadam, vēl nepieredzētā līmenī paceļot vēlēšanu rezultātu viltošanas mākslu.
Uzreiz pēc ievēlēšanas Čurovs noformulēja “pirmo Čurova likumu”: “Putinam vienmēr ir taisnība”.
“Jūs sakāt, pirmais Čurova likums: Putinam vienmēr ir taisnība. Bet tomēr, ja Putinam nav taisnība, tad ko iesākt? Skaidrs, skatīt pirmo Čurova likumu. Tā?” viņam 2007. gadā vaicāja laikraksts “Kommersant”. – “Nē. Vai tad Putinam var nebūt taisnība?” atbildēja Čurovs. – “Nu bet ja jūs pēkšņi sapratīsiet šo šausmīgo lietu: Putinam nav taisnība?” – “Tas nozīmē, ka Čurovs kaut ko līdz galam nav sapratis. Un vienkārši vajag vēl nedaudz padomāt. (smejas) Joks,” atbildēja Čurovs.
Taču īsto slavu Čurovs panāca 2011. gada Valsts domes vēlēšanās, kad daudzi Krievijas reģioni parādīja nevis vienkārši fantastiskus, no pirksta izzīstus rezultātus, bet pavisam neslēpti dažādu partiju procentuālo rezultātu summa vai vēlētāju dalības rādītāji acīmredzami pārsniedza 100 procentus. Šajā ziņā sevišķi izcēlās Rostovas apgabals, kur kopējie dati normālo 100 procentu vietā sasniedza leģendāros 146 procentus.
Sākotnēji Čurovs taisnojās, ka notikusi “tehniska kļūme”, bet vēlāk, acīmredzot, “nedaudz padomājis” saprata īsto cēloni — “no ārzemēm izplānota provokācija”, kā viņš izteicās 2014. gadā.
Pēc diviem gadiem CVK vadītāja amatā viņu nomainīja Ella Pamfilova, kas falsifikāciju mākslu pārvērta rupjā amatiera darbā, nekautrējoties visu darīt publikas acu priekšā. Viņas paspārnē CVK automātiski atsijāja visus opozīcijas kandidātus, iecirkņu darbinieces pat nekautrējās no kamerām, metot urnās biļetenu pakas, bet vēlēšanu rīkošanas kultūras apogejs tika sasniegts 2020. gadā, Krievijas konstitūcijas grozījumu aizsegā rīkojot “referendumu” par prezidenta Vladimira Putina mūžīgās valdīšanas nodrošināšanu, kad “balsošanas iecirkņi” tika ierīkoti gan bērnu spēļu laukumos, gan vienkārši uz celmiem, automobiļu bagāžniekos un citās tautai tuvāk esošajās vietās.
