Parādījusies jauna versija, kas un kāpēc nogalināja Djatlova tūristu grupu

Jaunu teoriju par tūristu mīklaino bojāeju nesen publicējis blogeris konspirologs Valentīns Degterevs. Viņš paredz, ka tūristi varētu būt nejauši uzdūrušies PSRS slepenajam objektam, kas nokritis netālu no Auspijas upes, raksta portāls "Obozrevatel".

Savu pieņēmumu blogeris pamato ar attēliem, ko uzņēmis kāds no Djatlova komandas. Viņa uzmanību piesaistīja 1959. gada janvārī uzņemtais foto.

Fotogrāfs, kurš atradās Auspijas upes gultnes tuvumā, uzņēmis ainavisku foto, kurā blogeris atklājis dīvaino. Foto kreisajā stūrī starp krūmiem var pamanīt tumšu cilvēka siluetu, kuram blakus atrodas apaļas formas objekts.

Detalizēti analizējot fotogrāfiju, cik vien iespējams, tā kvalitātes dēļ, blogeris izteica pieņēmumu, ka attēlā redzamais objekts ir ar sniegu apbērta slepena automātiskā starpplanētu stacija "Luna-1". Starp objektiem ir pārsteidzoša līdzība, ko var pamanīt pat ar neapbruņotu aci. Konkrēti attēlā redzamajam objektam ir ne tikai apaļa forma, bet arī pamanāmas atklātas radioantenas.

Aptuveni saskan arī datumi: "Luna-1" tika palaists 1959. gada 2. janvārī un tam bija jāsasniedz Mēness, taču aprēķinu kļūdas dēļ tas tā arī neaizlidoja līdz mērķim. Padomju varas iestādes toreiz paziņoja, ka "Luna-1" izgājis heliocentriskajā orbītā un kļuvis par Saules pavadoni. Taču, kā paredz Degterevs, kosmiskais aparāts droši vien nonācis Zemes gravitācijas varā un nokritusi Urālu taigas dziļumos.

Blogeris arī uzskata, ka "Luna-1" varēja būt daļa no slepenā PSRS kodolprojekta, kuru 1950. gadu beigās izskatīja gan koleģiālās tautas varas pārstāvības institūcijas, gan ASV. Runa bija par abu valstu vēlmi sarīkot kodolsprādzienu uz Mēness, lai parādītu savas kosmiskās programmas priekšrocību.

Vai tiešām uz "Luna-1" bija kodollādiņš - nav zināms, tomēr pat paša "Luna-1" nonākšana nepiederošās rokās varēja būt par iemeslu kosmiskai neveiksmei PSRS. Tā ka droši vien Djatlova tūristu grupa vienkārši nokļuva nepareizajā vietā un nepareizajā laikā.

Par savas teorijas vājajām vietām blogeris dēvē to, ka kaut kādu iemeslu dēļ pavēles izpildītāji "no augšas" nav tikuši vaļā no fotoaparātiem, kas bijuši tūristiem, kā arī upuru ķermeņiem. Iespējams, tā ir nolaidība jeb šoks, kura stāvoklī atradās nāvējošās pavēles izpildītāji.

Par Djatlovas pārejas incidentu nodēvēta tūrisma grupas bojāeja Otortena kalnā 1959. gada februārī. Toreiz, nezināmos apstākļos, bojā gāja deviņi Urāla Politehnikuma institūta slēpotāji: pieci studenti, trīs inženieri un tūristu bāzes vadītājs.

Grupas vadītājs bija piektā kursa students Igors Djatlovs. Saskaņā ar oficiālajiem medicīnas ekspertīzes datiem, lielākā daļa tūristu nosaluši, bet dažiem konstatētas nopietnas traumas, kas izraisījušas nāvi.

Tika izstrādātas dažādas negadījuma versijas. Tai skaitā – sniega nobrukums uz telts, ieslodzīto bēgļu uzbrukums, bojāeja no pamatiedzīvotājiem vai strīds starp tūristiem.