Vai ir pamats bailēm no "TikTok" lietošanas?

"TikTok" ir jautrs, interesants un, iespējams, mazliet bīstams, un tā lietotāju skaits aug ar katru dienu.

Visskaļāk satraucas Savienotās Valstis

Laikraksts "The New York Times" norādījis, ka ASV "TikTok" tiek uzskatīts par Trojas zirgu, kas var tikt izmantots spiegošanai un Ķīnas ietekmes stiprināšanai.

"TikTok" starptautiskajā tirgū tika palaists 2017. gada rudenī, un ASV lielās sociālo tīklu kompānijas sākotnēji tam nepievērsa uzmanību, taču 2019. gada vidū jau bija skaidrs, ka "TikTok" no Savienotajām Valstīm nepazudīs. Ap šo laiku "TikTok" bija izaudzis līdz vidēji 100 miljoniem lietotāju dienā, skaitot ASV un citas valstis, kur tas bija pieejams. 2020.gadā pandēmijas apstākļos "TikTok" piedzīvoja īstu uzplaukumu. Uzņēmums "Apptopia", kas sniedz pakalpojumus lietotņu analītikas, datu ieguves un biznesa informācijas jomā, aplēsis, ka "TikTok" 2020. gadā ASV tika lejupielādēts 89 miljonus reižu, apsteidzot pat "Zoom". Visā pasaulē 2020. gada pirmajā pusē "TikTok" tika lejupielādēts vairāk nekā 620 miljonus reižu, secinājusi izpētes firma "Sensor Tower". "The New York Times" norādījis, ka sevišķi lielus draudus "TikTok" radīja sociālajam tīklam "Facebook", kas strauji zaudēja jaunos lietotājus, un 2019. gada oktobrī Marks Cukerbergs runā Džordžtaunas Universitātē pozicionēja konkurenci starp abām platformām kā cīņu starp brīvību un apspiestību, ietinot "Facebook" Amerikas karogā. Pie "TikTok" aktīvi ķērās arī "Facebook" lobiji, uzkurinot aizdomas pret ķīniešu aplikāciju.

"TikTok" popularitātes pieaugums radīja bažas, kas galvenokārt kārtojamas divās grupās. Pirmkārt, ka Pekina varētu piekļūt datiem, kas savākti no "TikTok" lietotājiem ASV, un izmantot tos šantāžai, vajāšanai vai spiegošanai. Otrkārt, ka "TikTok" algoritms var tikt izmantots Ķīnas valdības ārpolitikas mērķiem, popularizējot saturu, kas labvēlīgs Pekinai, vai slēpjot saturu, kas Ķīnai ir netīkams.

Toreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsvēra vairākas iespējas, kā rīkoties "TikTok" gadījumā, un izvēlējās visradikālāko. Trampa administrācija 2020. gadā draudēja aizliegt "TikTok" Savienotajās Valstīs un spieda Ķīnas kompāniju "ByteDance" pārdot "TikTok" ASV segmentu amerikāņu investoriem. Taču šī drāma norima tikpat negaidīti, cik aizsākās, un pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām, kurās Tramps zaudēja Džo Baidenam, Trampa administrācija, šķiet, pavisam aizmirsa par "TikTok". Baidena administrācija atcēla Trampa rīkojumu, kas saturēja draudus aizliegt "TikTok", bet lielā mērā turpināja Trampa administrācijas politiku attiecībā uz Ķīnu, bet jo sevišķi Ķīnas tehnoloģiju nozari. Pašlaik ASV amatpersonas un "TikTok" risina sarunas par iespējamu vienošanos, kas kliedētu ASV bažas par drošību, atļaujot "TikTok" palikt Ķīnas kompānijas īpašumā, bet nodrošinot "TikTok" amerikāņu lietotāju datu glabāšanu ASV.

ASV Kongress decembrī aizliedza "TikTok" federālo iestāžu ierīcēs, un ASV Baltā nama administrācija 27. februārī deva federālajām aģentūrām 30 dienas, kuru laikā ir jānoņem lietotne "TikTok" no visām to darbinieku oficiālajām ierīcēm. Baltā nama administrācija un vairākas federālās aģentūras, tai skaitā Aizsardzības ministrija, Iekšzemes drošības ministrija un Valsts departaments, jau ir īstenojušas šo aizliegumu. Aptuveni 30 štati pieņēmuši līdzīgu aizliegumu. Arī vairākas koledžas ASV ir aizliegušas "TikTok" skolai piederošās ierīcēs un koledžu WiFi tīklos. ASV Kongresā decembrī tika iesniegts likumprojekts, kas prasa aizliegt "TikTok" lietošanu visās Savienotajās Valstīs. Bažījoties par datu drošību, arī Kanādas valdība no 28. februāra aizliegusi lietotni "TikTok" visos valdības telefonos un citās ierīcēs.

Arī Eiropā mostas uztraukums

Eiropas augsto amatpersonu vidū "TikTok" visasāk ir kritizējis Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš decembrī garīgajai veselībai veltītā pasākumā nodēvēja to par kaitīgāko sociālo tīklu jauniešiem un brīdināja, ka "TikTok" ir maldinoši naiva platforma un rada īstu atkarību. Makrons ir nodēvējis "TikTok" arī par Krievijas propagandas avotu. Saudzīgi nav bijuši arī Francijas mediji. Laikraksts "Le Parisien" savā 29. janvāra numurā pirmajā lapā nodēvēja "TikTok" par "īstām briesmām mūsu bērnu smadzenēm".

Francijas datu aizsardzības aģentūra CNIL janvārī paziņoja, ka piemērojusi "TikTok" piecu miljonu eiro sodanaudu par privātuma pārkāpumiem. ""TikTok.com" lietotāji nevarēja noraidīt sīkfailus tik vienkārši, cik akceptēt, un viņi netika pietiekami precīzi informēti par dažādu sīkfailu mērķiem," paziņoja CNIL, kas izmeklēja "TikTok" tīmekļa vietni, nevis mobilo aplikāciju.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Vācijas Morics Kerners jau sen aicina Eiropas Savienības (ES) iestādes stingrāk kontrolēt "TikTok". Raugoties no ģeopolitiskās perspektīvas, ES bijusi naiva savā pasivitātē pret "TikTok", intervijā amerikāņu telekanāla CBS ziņu dienestam sacīja Kerners, norādot, ka "TikTok" rada vairākus nepieņemamus riskus, tostarp iespējamo cenzūru, žurnālistu izsekošanu un datu nokļūšanu Ķīnas varasiestāžu rokās. Bažījoties par iespējamiem privātuma pārkāpumiem, Nīderlande ir ieteikusi valsts iestādēm atteikties no "TikTok" lietošanas, kamēr uzņēmums nebūs pielāgojis savu datu aizsardzības politiku.

Īrijas Datu aizsardzības komisija, kas ES vārdā regulē "TikTok", veic divas izmeklēšanas pret "TikTok" - par lietotāju datu nodošanu Ķīnai un iespējamiem bērnu privātuma pārkāpumiem. "TikTok" var draudēt audits un sodanaudas arī saskaņā ar ES Digitālo pakalpojumu aktu, kas stāsies spēkā šogad, un jauno Digitālo tirgu aktu.

"Es paļaujos, ka "TikTok" pilnībā izpildīs savas saistības, lai ievērotu ES tiesību aktus un atgūtu Eiropas regulatoru uzticību. Nedrīkst būt nekādu šaubu, ka lietotāju dati Eiropā atrodas drošībā un nav pakļauti trešo valstu iestāžu nelikumīgai piekļuvei," pēc tikšanās ar "TikTok" vadītāju Šoudzi Čeu janvārī medijiem paziņoja EK viceprezidente Vera Jurova.

Eiropas Komisija (EK) ir aizliegusi "TikTok" darbinieku izmantotajās oficiālajās ierīcēs, un arī Eiropas Parlamenta (EP) vadība ir paziņojusi darbiniekiem, ka ierīcēs, kas tiek izmantotas darbam, nedrīkst atrasties "TikTok". Nevarētu teikt, ka ES saudzētu tehnoloģiju gigantus. Eiropa ir piemērojusi bargas sodanaudas ASV kompānijām par ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpumiem. "TikTok" gadījums, iespējams, atšķiras ar to, ka platforma Eiropā nav nonākusi komerciālo interešu krustpunktā. Briselē bāzētās domnīcas ECIPE direktors Hosuks Lī Makijama intervijā decembrī sacīja, ka Eiropā nav bijis politiskā pieprasījuma izmeklēt Ķīnas kompānijas. Viņš norādīja, ka "TikTok" lietotāju bāze ir krietni lielāka, nekā daudzi Eiropā uzskata, bet neviens nepievērš pārāk lielu uzmanību, ja vien netiek atņemta pārāk liela daļa no jūsu reklāmu ieņēmumiem. Reklāmu, e-komercijas un ieņēmumu ziņā "TikTok" vēl nav kļuvis par tādu ziloni kā "Meta", "Alphabet" un "Amazon", tomēr "TikTok" ietekme pieaug.

Pagājušajā gadā "TikTok" bija visbiežāk lejupielādētā sociālo mediju lietotne Itālijā un Spānijā, bet Francijā un Vācijā ieņēma otro vietu, liecina platformā "data.ai" publiskotie dati. Kerners uzskata, ka tagad ir īstais laiks, lai Eiropas likumdevēji savaldītu "TikTok", vienkārši liekot tam ievērot jau spēkā esošos noteikumus.

Latvijā pieaug modrība

Arī Latvijā uz "TikTok", ko vēl pirms vēlēšanām un arī pēc tām iemīlējuši politiķi, tagad skatās ar lielāku piesardzību. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas, ASV, Kanādas un citu partneru lēmumu liegt izmantot "TikTok" un jebkuras citu darba pienākumu veikšanai nevajadzīgas lietotnes ierēdņu un valsts iestāžu darba ierīcēs. Institūcijas ieskatā valsts īpašumā esošām mobilām ierīcēm jābūt definētai drošības politikai un vēlama drošības prasību centralizēta kontrole, kas nozīmē, ka uz valsts iestāžu izmantotām ierīcēm nebūtu jābūt ne tikai "TikTok", bet arī jebkurai citai lietotnei, kas nav nepieciešama iekārtas pilnvērtīgai funkcionēšanai un darba pienākumu veikšanai.

Šādai pozīcijai piekrīt arī Aizsardzības ministrijā, gan atzīstot, ka publiskajā komunikācijā ar "TikTok" ir iespējams sasniegt ļoti plašu auditoriju. Tāpēc ministrija aicina valsts pārvaldes iestādes, īpaši tās, kas publiskajā komunikācijā izmanto "TikTok" lietotni, veikt atkārtotu risku izvērtēšanu un novērst neatbilstības drošības prasībām, ja tādas tiek konstatētas.

Par "TikTok" lietošanas pārtraukšanu valsts iestādēs pirmās ziņas parādījās marta sākumā, kad ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) paziņoja par lēmumu no savas darba ierīces dzēst šo lietotni pamatojis ar drošības apsvērumiem, piebilstot, ka Ārlietu ministrija liedz izmantot "TikTok" tajās viedierīcēs, kurās instalēti ministrijas e-pasti.

Arī Labklājības ministrija plāno aizliegt "TikTok" atrašanos darba ierīcēs, šim mērķim veidojot īpašu iekšējo normatīvo regulējumu, kas noteiks aizliegumu instalēt lietotni, ja attiecīgajam telefonam ir piekļuve darba e-pastam. Tikmēr Finanšu ministrijas darbiniekiem izsniegtajos darba telefonos lejupielādēt lietotni "TikTok" nemaz nav iespējams, un ministrija jau laikus ne vien aicinājusi dzēst no darba ierīcēm "TikTok", bet arī rekomendējusi lietotni neizmantot arī privātajās mobilajās ierīcēs.

Kaitīgs saturs bērniem

Bažas par "TikTok" ir nopietnas, bet kādi konkrēti grēki tad tiek piedēvēti šai platformai? Viens no redzamākajiem jautājumiem ir bērnu drošība.

Saskaņā ar domnīcas "Pew Research Center" datiem ASV divas trešdaļas bērnu vecumā no 13 līdz 17 gadiem lieto "TikTok". "TikTok" ļauj reģistrēties no 13 gadu vecuma. Britu bezpeļņas organizācijas "Center for Countering Digital Hate" (CCDH) pētnieki uzdevās par 13 gadus veciem "TikTok" lietotājiem no ASV, Lielbritānijas, Kanādas un Austrālijas, kurus interesē saturs par ķermeņa tēlu un garīgo veselību. Pētījumā tika secināts, ka 2,6 minūšu laikā pēc pievienošanās "TikTok" šīs platformas algoritms rekomendēja saturu ar informāciju par pašnāvībām, bet astoņu minūšu laikā - saturu par ēšanas traucējumiem. Kaut CCDH pētījums nebija plašs, tā rezultāti, kas tika publiskoti decembrī, ir satraucoši.

""TikTok" algoritms bombardē pusaudžus ar kaitīgu saturu, kas veicina pašnāvību, ēšanas traucējumus un ķermeņa tēla problēmas," norādīja ar pētījumu nesaistītās kompānijas "Common Sense Media" dibinātājs un vadītājs Džeimss P.Stejers. Viņa uzņēmums veicina drošu tehnoloģiju un mediju izmantošanu bērniem. CCDH vadītājs Imrans Ahmeds sacīja, ka "TikTok" spēj atpazīt lietotāju vājās vietas un tās izmantot, piebilstot, ka šī aplikācija pastāvīgi testē bērnu psiholoģiju un pielāgojas, lai noturētu bērnu uzmanību. Un nereti uzmanības noturēšanai tiek izmantots saturs, kas bērniem ir kaitīgs. Turklāt jāatceras, ka bērni ir daudz mazāk izglītoti medijpratībā nekā pieaugušie un jo ilgāku laiku lietotājs pavada aplikācijā, jo lielāka iespējamība, ka tas nespēs atšķirt dezinformāciju no ticamas informācijas, secināts Parīzē bāzētā fonda "Reboot" pētījumā.

Komentējot CCDH pētījumu, "TikTok" pārstāvis apstrīdēja pētījuma metodoloģiju un uzsvēra, ka "TikTok" regulāri konsultējas ar veselības ekspertiem, novērš platformas politiku pārkāpumus un nodrošina piekļuvi atbalsta resursiem ikvienam, kam tas ir nepieciešams.

Augošā politiskā ietekme un dezinformācija

Politiskā ietekme nebūt nav slikta sociālā tīkla īpašība, bet kombinācijā ar dezinformāciju tā var būt bīstama.

Z paaudzei jeb zūmeriem - cilvēkiem, kas dzimuši, sākot no pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām līdz 2000. gadu pirmās dekādes beigām, - politikā sāk palikt arvien lielāka loma. Šī paaudze asociējas ar tehnoloģijām, sociālajiem tīkliem un aktīvu savu viedokļu paušanu internetā. Amerikāņu žurnāls "The Nation" norādījis, ka "TikTok" vairāk nekā 60% lietotāju ir no Z paaudzes. Domnīcas "Pew Research Center" oktobrī veiktā aptauja liecina, ka cilvēki, kas jaunāki par 30 gadiem, būs tie, kas visbiežāk iegūs ziņas no "TikTok". Arī meklējot vietu, kur paēst, ASV 40% Z paaudzes pārstāvju vispirms skatās "TikTok" vai "Instagram" un tikai pēc tam "Google Search", jūlijā tehnoloģiju nozares konferencē atzina "Google" viceprezidents Prabhakars Raghavans.

"TikTok" piedāvā ikvienam iespēju izpausties īsu, viegli sagatavojamu video formā un izredzes strauji iegūt popularitāti, neskatoties uz sekotāju skaitu. Kamēr daudzi joprojām uzskata "TikTok" galvenokārt par izklaides avotu, šī platforma kļūst par nozīmīgu informācijas avotu jauniem cilvēkiem. "TikTok" ļauj tikt sadzirdētiem viedokļiem un aktualizēt tēmas, kam mediji, kompānijas un organizācijas varbūt nepievērš uzmanību. "TikTok" var kļūt par iespēju profesionāļiem darīt pieejamu ticamu informāciju plašām masām. Taču "TikTok" var arī viegli kļūt par maldu burbuli, no kura ir grūti izkļūt.

Der paturēt prātā, ka "TikTok" tomēr primāri ir platforma, kurā informācija atrod lietotājus, nevis otrādi. Žurnālistikas un tehnoloģiju rīks "NewsGuard", kas ļauj novērtēt ziņu un informācijas vietņu uzticamību un izsekot tiešsaistes dezinformācijai, nesen atklāja, ka gandrīz 20% video, kas "TikTok" parādās, meklējot "prominent news topics" (ievērojamas ziņu tēmas), satur uzskatāmu dezinformāciju.

"NewsGuard" pētījumā arī tika secināts, ka jauni "TikTok" lietotāji parasti tika pakļauti dezinformācijai par karu Ukrainā 40 minūšu laikā pēc pievienošanās platformai. "TikTok" aizvadītajā gadā arī nācies grūti cīnīties ar maldinošu saturu par vēlēšanām, tostarp Vācijā, Brazīlijā un Filipīnās.

Tajā pašā laikā Lielbritānijā bāzētā pētniecības centra un domnīcas "Reuters Institute" ziņojumā norādīts, ka aptuveni puse no lielajiem izdevējiem vairāk nekā 10 valstīs ir aktīvi "TikTok", neskatoties uz bažām par Ķīnas ietekmi un datu drošību. Pastiprinātā interese par "TikTok" atspoguļo mediju vēlmi piesaistīt cilvēkus, kas jaunāki par 25 gadiem, un eksperimentēt ar vertikālu video stāstu veidošanu, secināts "Reuters Institute" ziņojumā.

Datu drošība

Datu vākšana ir sociālo mediju aplikāciju norma, bet "TikTok" gadījumā daudzus prātus satrauc jautājums, kur šie dati paliek un kas tiem var piekļūt. Precīzāk izsakoties, vai visa savāktā informācija nenonāk Ķīnas valdības rokās?

Indijā, kur "TikTok" bija vairāk nekā 200 miljoni lietotāju, valdība 2020. gada septembrī aizliedza platformu un desmitiem citu Ķīnas lietotņu, brīdinot, ka lietotāju datus iegūst un profilē "elementi, kas ir naidīgi Indijas nacionālajai drošībai un aizsardzībai". Baidoties par datu drošību, arī Lielbritānijā parlaments augustā slēdza savu kontu "TikTok".

Dati, kuriem "TikTok" var piekļūt jūsu tālrunī, ietver ierīces atrašanās vietu, kalendāru, kontaktus un citas darbojošās lietojumprogrammas. "TikTok" turpina uzstājīgi pieprasīt piekļuvi kontaktiem arī pēc tam, kad lietotājs nolēmis nedalīties ar tiem. "TikTok" izmanto šos datus sava algoritma trenēšanai, ļaujot platformai piedāvāt lietotājiem arvien tīkamākus video, pārsteigt un noturēt uzmanību. Atšķirībā no "Facebook" un tvitera "TikTok" nedalās savos datos ar pētniekiem un neļauj nepiederošām personām izpētīt platformu, taču novembrī uzņēmums paziņoja, ka veido beta versiju platformas izpētes rīkam.

"TikTok" datu izmantošanu izmeklējuši vairāki mediji. ASV interneta mediju kompānija "Buzzfeed", atsaucoties uz nopludinātiem uzņēmuma iekšējo sanāksmju audio ierakstiem, pagājušajā vasarā ziņoja, ka pretrunā "TikTok" apgalvojumiem Ķīnā bāzētie darbinieki regulāri piekļuvuši ASV lietotāju datiem. Drīz pēc tam "Buzzfeed" ziņoja, ka "ByteDance" izmantojis "TopBuzz", tagad jau slēgtu amerikāņu ziņu aplikāciju, lai lietotājiem nosūtītu Ķīnai labvēlīgu saturu, vienlaikus cenzējot Pekinu kritizējošus stāstus. Žurnāls "Forbes" secināja, ka "TikTok" plaukst un zeļ Ķīnas valsts mediju konti, un atklāja, ka "ByteDance" darbinieki, lai atklātu informācijas noplūdes avotus, izsekojuši vairākus "Forbes" žurnālistus, lai noteiktu, vai viņi netiekas ar "ByteDance" darbiniekiem.

Tomēr vairāki tehnoloģiju eksperti uzskata, ka bažas par "TikTok" ir pārspīlētas. Pagaidām nav pārliecinošu pierādījumu par lietotāju datu ļaunprātīgu izmantošanu un manipulācijām ar platformas saturu, par ko tik ļoti satraucas politiķi, laikrakstam "The Guardian" norādījis Stenfordas Universitātes Kiberpolitikas centra projekta "DigiChina" galvenais redaktors Greiems Vebsters.

Laikraksts "The Guardian" novembrī norādīja, ka Lielbritānijas drošības dienestu skatījumā "TikTok" aplikācija nerada problēmas, jo neapstrādā datus Ķīnā. "TikTok" apgalvo, ka lietotāju dati netiek glabāti Ķīnā, bet gan ASV, kur ASV lietotāju dati tiek nosūtīti caur mākoņa infrastruktūru, ko pārvalda ASV uzņēmums "Oracle", un Singapūrā un ka "TikTok" plāno šogad sākt glabāt Eiropas lietotāju datus Īrijā.

Vebsters arī aicinājis aizdomāties, vai "TikTok" rīcībā esošie dati maz var radīt draudus valsts nacionālajai drošībai, ņemot vērā, ka tie nav unikāli. Arī citas lietotnes vāc šādus datus un nereti pārdod tos trešo pušu datu brokeriem. Tomēr no Ķīnas ietekmes ēnas "TikTok", visticamāk, nekad netiks vaļā.

Ķīnas garās rokas

Ķīnā, nākot pie varas Sji Dzjiņpinam, lielo tehnoloģiju kompāniju spārni tika pakāpeniski apcirpti un visbeidzot nozarei tika uzskatāmi atgādināts, ka tā eksistē, tikai pateicoties Pekinas žēlastībai, un primārie ir Ķīnas Komunistiskās partijas mērķi. Cita starpā Ķīnā 2017. gadā stājās spēkā Kiberdrošības likums un Nacionālās izlūkošanas likums, kas uzliek par pienākumu Ķīnas uzņēmumiem un pilsoņiem palīdzēt valsts orgāniem izmeklēšanā un informācijas vākšanā. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz "TikTok" apgalvojumiem, ka uzņēmums nekad nedalīsies lietotāju datos ar Ķīnas varasiestādēm, "TikTok" un "ByteDance" nāktos pakļauties, ja valdība to pieprasītu.

Janvārī augsta Ķīnas centrālās bankas amatpersona intervijā valstij piederošajiem plašsaziņas līdzekļiem sacīja, ka valdības vēršanās pret tehnoloģiju uzņēmumiem būtībā ir beigusies, piebilstot, ka uzņēmumi tiks mudināti vadīt ekonomikas izaugsmi un radīt vairāk darbavietu. Taču represijas ir atstājušas stindzinošu ietekmi uz nozari, potenciāli palēninot inovāciju procesus.

"TikTok" atbildes

"Vēsturiski "TikTok" ir sevi raksturojis kā izklaides platformu, noliedzot, ka tajā atrodas politisks saturs un līdz ar to dezinformācija, taču tagad mēs zinām, ka tā tas nav," "The Guardian" norādīja Marks Faduls, kurš ir viens no direktoriem digitālo tiesību organizācijā "Tracking Exposed".

"TikTok" arī centies publiskajā telpā distancēties no Ķīnas, nevēloties, ka to dēvē par ķīniešu aplikāciju. "TikTok", piemēram, uzsvēris, ka juridiskā persona, kam tas pieder, faktiski ir reģistrēta Kaimanu salās un "TikTok" vadītājs Šoudzi Čeu bāzējas Singapūrā.

Ķīnā "TikTok" nav pieejams. Tur darbojas cita "ByteDance" aplikācija, kas seko Ķīnas valdības direktīvām par cenzūru un propagandu.

Reaģējot uz "Forbes" ziņoto par žurnālistu izspiegošanu, "TikTok" sākotnēji paziņoja, ka platforma nekad nav izmantota, lai uzbruktu kādam ASV valdības loceklim, aktīvistiem vai žurnālistiem, un nevar novērot ASV lietotājus veidā, kā to apgalvojis žurnāls. Vēlāk gan apstiprinājās, ka tieši tā ir noticis, bet "TikTok" pavēstīja, ka to darījuši konkrēti "ByteDance" darbinieki, pārkāpjot savas pilnvaras un uzņēmuma uzvedības kodeksu, un viņi ir atlaisti. Žurnālistu novērošanu pārraudzīja "ByteDance" Iekšējā audita un riska kontroles nodaļa, kas izmeklē esošo un bijušo "ByteDance" darbinieku iespējamos pārkāpumus. "TikTok" vadītājs Šoudzi Čeu vēstulē darbiniekiem uzsvēra, ka uzņēmums ļoti nopietni uztver datu drošību un "Projekts Teksasa" apliecina šo apņemšanos.

"Projekts Teksasa" tiek apspriests "TikTok" sarunās ar Ārvalstu investīciju Savienotajās Valstīs komiteju (CFIUS). Projekts, kura mērķis ir kliedēt ASV politiķu bažas par "TikTok", paredz datu centra izveidošanu ASV lietotāju datu glabāšanai Teksasā "Oracle" uzraudzībā. Amerikāņu uzņēmumam "Oracle" arī tiktu atļauts pārbaudīt aplikācijas pirmkodu un satura algoritmus. "TikTok" arī Eiropā veido datu centru Īrijā, kur glabāt "TikTok" Lielbritānijas un ES lietotāju datus.

Stenfordas Universitātes Kiberpolitikas centra projekta "DigiChina" galvenais redaktors Greiems Vebsters laikrakstam "The Guardian" norādījis, ka, spriežot pēc mediju ziņotā par "Projekta Teksasa" saturu, tam pamatā vajadzētu kliedēt potenciālos drošības draudus.

"TikTok" politika aizliedz vēlēšanu dezinformāciju, naidīgu uzvedību un vardarbīgu ekstrēmismu. Savas politikas īstenošanā "TikTok" paļaujas uz cilvēkiem un tehnoloģijām un sadarbojas ar faktu pārbaudītājiem, lai regulētu saturu, paziņojis uzņēmums. Lai cīnītos ar dezinformāciju vēlēšanu laikā, "TikTok" ir izveidojis tā dēvētos vēlēšanu centrus, kas satur oficiālus un pārbaudītus avotus, palielinājis satura novērošanu un atzīmējis vairākus ziņu kanālus kā "valsts sponsorētus".

Taču 2019. gadā "The Guardian" atklāja, ka "TikTok" lietotnes vadlīnijas moderatoriem musinoša satura gadījumos vienlaikus apslāpēja arī Tjaņaņmeņas laukuma un Tibetas neatkarības pieminēšanu (Pekinai šīs tēmas nav tīkamas). Reaģējot uz laikraksta ziņoto, "TikTok" toreiz uzsvēra, ka šīs vadlīnijas vairs nav aktuālas un uzņēmums ir pieņēmis lokalizētu satura regulēšanas stratēģiju, kas pielāgota katram reģionam.

Komentējot piecu miljonu eiro sodanaudu Francijā, TikTok" skaidroja, ka Francijas datu aizsardzības iestādes "atklājumi attiecas uz pagātnes praksi" un uzņēmums tagad ir "atvieglojis nebūtisku sīkfailu noraidīšanu un sniedz papildu informāciju par noteiktu sīkfailu mērķi".

Dezinformācija un informācijas burbuļi nav unikāla "TikTok" problēma, tāpat kā riski bērnu drošībai, bažas par privātumu un datu drošību un virkne citu jautājumu, kuru risināšanai ar "TikTok" aizliegšanu būs maz līdzēts. Tās ir problēmas, kas prasa vienotus risinājumus, kas jāpiemēro visiem sociālajiem tīkliem. "TikTok" unikālu padara saistība ar Ķīnu, ko varētu dēvēt par platformas lielāko trūkumu, "TikTok" algoritms un lielā popularitāte jauniešu vidū, kas ir platformas lielākais pluss.

"TikTok" popularitāte un ietekme, visticamāk, turpinās augt, līdz tas zaudēs savu sākotnējo šarmu un lietotājiem apniks vai arī citi sociālie tīkli nokopēs "TikTok" vilinošākos vaibstus un izspiedīs to.

Avoti: "The New York Times", CBS NEWS, CNBC, "Politico", "The Nation", "The Guardian", "Forbes".