Baidena pārsteigums, Putina uzruna un uzbrukuma gaidas – ko Ukrainai un pasaulei atnesīs kara gadadiena?

Pirms kāda laika Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs informēja, ka Vladimirs Putins 21. februārī uzrunās Federālo asambleju – Krievijas Parlamentu.

Ir paredzēts, ka Putins runās Maskavā. Tās ietvaros agresorvalsts līderis pievērsīsies pašreizējai situācijai īpaši valsts ekonomikā un sociālajā sfērā.

Pēdējo reizi Putins uzrunu Federālajai asamblejai sniedza 2021. gada aprīlī. Pērn tas nenotika, neskatoties uz to, ka valsts konstitūcija pieprasa, lai prezidents katru gadu uzrunātu parlamentu.

Lieki gan piebilst, ka pēdējos gados švīkātā un labotā konstitūcija Krievijā nebūt nav dokuments, kuru valsts prezidents respektētu.

Baidena dunka aizsit elpu Kremļa propagandistiem

Taču dienu pirms Vladimira Putina uzrunas ASV prezidents Džo Baidens spēra soli, kuru vienkāršā valodā, apskatot politikas norises, varētu nodēvēt par dunku Kremļa huligānam saules pinuma apvidū – Baidens, gaisā skanot trauksmes sirēnām, ieradās Kijivā un lēnā solī pastaigājās ar Zelenski pa pilsētu.

Tā, it kā ar to vēl nebūtu gana, Baltais nams laida klajā arī oficiālu paziņojumu par vizīti. Šāda veida dokumenti ir īsi un vispārīgi, taču tajos izmantotā valoda nebūt nav nejauša.

Angļu valodā rakstītajā paziņojumā Baidens saka, ka “Putina uzskati, uzsākot karu, ir izrādījušies “galīgi nepareizi”. Angliski šī frāze skan: “He was dead wrong.”

Kremļa propagandisti savās reakcijās bija neinteresanti, lielākoties cenšoties radīt iespaidu, ka Baidens Kijivā nav nekas tik īpašs. Agresorvalsts Ārlietu ministrijas runaspersona Marija Zaharova pateica kaut ko remdenu un garlaicīgu par pareizticību un abiem līderiem Ukrainas galvaspilsētā.

“Telegram dīvāna ģenerāļiem”, kuri ierasti aicina sabumbot jebkuru Rietumu līderi, kurš ierodas Ukrainā, tika ieteikts “pabeigt dzert savu rīta kafiju”.

Tikmēr Krievijas varas elitei atlika vien noskatīties. Šodien tai būs jāmēģina uz starptautiskās politiskās skatuves izskatīties tā, it kā viņus nebūtu pazemojis 80 gadus vecais ASV prezidents, kurš cauri trauksmes sirēnām “krievu pasaules” apsēstai valstij atveda vēl vairāk munīcijas, ieroču u.c. palīdzības apsolījumu.

“Ko šodien teiks Putins?” – tas ir labs jautājums, īpaši jau pēc vakardienas pārsteiguma Kijivā.

Skaidrs ir tas, ka, par spīti Krievijas propagandas reakcijai, Kremlim būs ļoti grūti pārdzīvot šādu nepārprotamu ASV un NATO spēka demonstrāciju ar vēsu prātu un savaldību.

Krievijas kārtējā uzbrukuma gaidās

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs februāra sākumā viesojās Francijā, kur laikā, kad vēl tika lemts par “Leopard 2” tankiem u.c. palīdzību, aktualizēja tēmu par gaidāmo Krievijas atkārtoto masveida ofensīvu Ukrainā.

Viņa prognozes par okupantu uzkrātajiem spēkiem tobrīd bija daudz drūmākas par iepriekšējiem pieņēmumiem.

Francijas medijiem Rezņikovs pauda, ka Ukraina “nenovērtē savu ienaidnieku par zemu".

Ministrs uzsvēra, ka pašreiz iegūtā informācija liecina, ka Kremlis atkārtotam masīvam triecienam pa Ukrainu ir mobilizējis ap 500 000 karavīru.

“Oficiāli viņi ir paziņojuši 300 000, bet, vērtējot karaspēku pie mūsu robežām, mēs redzam, ka realitātē karavīru ir daudz vairāk,” sacīja Rezņikovs.

“Mēs domājam, ka, ņemot vērā, ka viņi [krievi] dzīvo simbolismā, ap 24. februāri viņi kaut ko mēģinās,” prognozēs pieminot konkrētu datumu, pauda Rezņikovs.

Kā iespējamais datums, kurā Krievija varētu jebkādā formātā masveidā aktivizēties, tiek minēts arī 23. februāris – tā saucamā “Tēvijas aizstāvja diena”, kuru svin Krievijā, Baltkrievijā un vēl šur tur.

Tikmēr ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" norāda, ka Putins diez vai savā uzrunā 21. februārī vispār pieminēs jebko par vērienīgu mobilizāciju.

Nebūt ne visi militārie eksperti steidzas prognozēt ievērojamus manevrus 24. februārī.

Bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris un Latvijas vēstnieks Kazahstānā un Azerbaidžānā Juris Maklakovs uzskata, ka Krievija noteikti gatavo militārus pārsteigumus Ukrainā, taču simboliskais datums nebūs galveno notikumu diena.

"Esmu pārliecināts, ka pārsteigumi būs. Tas ir atkarīgs gan no laika apstākļiem, gan Krievijas spējām apmācīt mobilizētos un nepieļaut kļūdas, kas tika pieļautas sākotnēji," uzsvēra Maklakovs.

Ņemot vērā minēto, tagad paliekot jautājums, kad Krievija izvērsīs ofensīvu.

Iebrukuma gadadienā - 24. februārī - varētu notikt plašākas raķešu apšaudes, tomēr eksperts sliecas uzskatīt, ka lielāks krievu uzbrukums sekos, vairāk tuvojoties pavasarim.

Eksperts uzsvēra, ka krieviem bīstamākās ir rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai, tāpēc viņš pieļauj, ka Krievija mēģinās iznīcināt vai apgrūtināt ieroču loģistikas ceļus un virzienus.

Lai to sasniegtu, Krievija varētu realizēt uzbrukumu vairākās frontēs, tostarp no Baltkrievijas, kur arī koncentrēti Krievijas spēki. Loģistikas ķēžu iznīcināšanā krievi varētu izmantot tālās darbības raķetes Ukrainas rietumu daļā, pieļāva Maklakovs.

Vienlaikus krieviem uzbrukums no Baltkrievijas varētu būt diezgan smags, tomēr tas ir tuvākais punkts, lai ietekmētu piegādes no Polijas.

"Kā redzams, tad Putins un Lukašenko pa šo laiku ir tikušies ļoti daudzas reizes un arī pagājušajā nedēļā bija tikšanās, kur viņi noteikti nerunāja tikai par ekonomiskiem jautājumiem," piebilda eksperts.

Tikmēr daļa speciālistu sliecas domāt, ka Krievija tuvākajā laikā koncentrēsies tieši uz pozīciju nostiprināšanu Ukrainas austrumos, kur joprojām notiek smagas cīņas par Bahmutu, un, kur esošās Soledaras ieņemšana nesen Krievijā pasniegta par milzīgu sasniegumu karā, apmuļķojot tieši nevienu.

Daudz tiek runāts arī par Krievijas plāniem attiecībā uz Moldovu un Putina režīma vēlmi neitralizēt Rietumu virzienā skatu pavērsušo valsts valdību.

Kā zināms, Krievijas rīcībā ir Pjedņestras teritorijā izvietotie Krievijas bruņotie spēki. Teritorija robežojas ar Ukrainas rietumiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan ir paziņojis, ka Moldova var rēķināties ar Ukrainas palīdzību, ja Krievija izdomās aktivizēt savus tā saucamos “miera uzturētājus”.

“Lužņikos” gaidāma Putina un viņa kara svinēšana

Kamēr par Krievijas tuvākā laika aktivitātēm kaujas laukā atliek vien izteikt prognozes, ir skaidrs, ka ap 24. februāri agresorvalstī plānojas dažāda veida publiski pasākumi, kuros noteikti tiks uzsvērta iesāktā kara – jeb “speciālās operācijas”, kā to atļauts dēvēt Krievijā – jēga.

Pamanāmākais no šobrīd rūpīgi organizētajiem ir Maskavas Lužņiku stadionā gaidāmais koncerts, kurā, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, sagaidāma Putina un viņa kara attaisnošana un cildināšana Kremlim lojālo mūziķu spēlētā pavadījumā.

Krieviju atbalstošos “Telegram” kanālos un virknē sociālo tīklu nesen izplatījās sludinājumi un aicinājumi par simbolisku atlīdzību apmeklēt šo pasākumu, kurā “būšot pats Putins”.

Zināms, ka “Lužņikos” uz skatuves kāps tādi Krievijas estrādes mākslinieki kā Grigorijs Ļepss un Filips Kirkorovs.

Nesen ar atteikšanos piedalīties šajā pasākumā ievērību izpelnījās Krievijas šovbiznesa zvaigzne Dmitrijs Nagijevs. Daudzi to iztulkoja kā visai neslēptu atbalsta paušanu Ukrainai.

“Pigu jums! Nevis gadatirgu Lužņikos,” video uzrunā sociālajos tīklos pateica Nagijevs, it kā citējot savu vectēvu.

Putins arī pērn martā kāpa uz skatuves Lužņiku stadionā, lai, “Z” burtu un agresorvalsts karogu ieskauts, stāstītu sanākušajiem, cik laba un pareiza esot bijusi viņa politika, uzsākot milzīgu karu kaimiņvalstī.