Kara pārsteigums ir ukraiņu spēja izveidot "lidojošo artilēriju" no civilajiem droniem, atzīst eksperts

Sociālajos tīklos ir daudzi video, kuros redzams kā Ukrainas armija civilajiem droniem piemontē lādiņus vai rokas granātas, kas pēcāk vienkārši tiek nomestas uz krievu ierakumiem vai bruņutehniku. Ukraiņu dronu operatori pat spējuši spridzekļus precīzi trāpīt kaujas mašīnu lūkās.

Ukraina plāno dronu iegādei šogad tērēt 502 miljonus eiro. Tiek izskatīta plaša pielietojuma spektra dronu iegāde. Tie ir gan trieciendroni, gan droni artilērijas koriģēšanai un munīcijas piegādēm, gan arī ievainoto evakuācijai. Ukrainas armijas ģenerālštābs iepriekš paziņoja, ka tiek formētas dronu rotas. Šādi formējumi būs pirmie pasaulē.

Slaidiņš norādīja, ka Ukraina karā izmanto arī speciāli uzbrukumiem paredzētus bezpilota lidaparātus, piemēram, "Bayraktar" un "Switchblade", tomēr ukraiņi piegājuši radoši un civilām vajadzībām paredzētus dronus spējuši pielāgot triecieniem.

"Tas ir pārsteigums, ka tiek būtībā izveidota "lidojošā artilērija" ar šiem civilajiem droniem. Iepriekšējos konfliktos tas nebija manāms. Tāpat šos bezpilota lidaparātus izmanto kolaborantu likvidēšanai, dodot triecienu vienkārši "pa galvu". Redzam, ka ukraiņi šos dronus aprīko ar sprāgstvielām un dod triecienus pat Krievijas teritorijā," uzsvēra Slaidiņš.

Savā ziņā esot vērojama līdzība ar Pirmo pasaules karu, kad lidmašīnu apkalpes vienkārši ar rokām izmeta lādiņus virs ienaidnieka pozīcijām. Atšķirība ir tajā, ka dronus vada attālināti.

Slaidiņš arī uzteica ukraiņu spēju efektīvi izmantot virsūdens dronus pret Krievijas karakuģiem. 

Atskatoties uz aizvadīto kara gadu, Slaidiņu arī patīkami pārsteigusi situācija kara sākumā, kad Kijiva apbruņoja tūkstošiem ukraiņu brīvprātīgo un tie radīja diezgan lielu haosu Krievijas armijā.

Slaidiņš arī uzteica pretošanās kustības efektivitāti, kas tiek vadīta centralizēti. 

"To ir grūti izdarīt, taču izskatās, ka ukraiņiem šī sistēma lielā mērā strādā [tā, ka] speciālo operāciju spēki ņēmuši savā kontrolē partizānu kustību," uzsvēra Slaidiņš, norādot, ka lielā mērā tas devis iespēju veikt precīzus raķešu triecienus pa Krievijas armiju. Krievi gan arī esot ieguldījuši lielus resursus, lai tiktu galā ar partizānu kustību.

Slaidiņš arī piekrita citu ekspertu paustajam par ukraiņu samērā ātro pielāgošanos un rietumvalstu ieroču un bruņojuma apguvi. Tagad ātri būs jāapgūst rietumvalstu piesolītie tanki, bet sarežģītāk būs apgūt lidmašīnas. Lai arī lidmašīnu potenciālā piegādē vismaz publiski nav tik liels progress, kā ar piesolītajiem tankiem, eksperts nešaubās, ka rietumi piešķirs ukraiņiem prasīto bruņojumu.

"Tāpat kā ar tankiem tika spriests, ka šis bruņojuma veids būs sarkanā līnija, tas pats būs ar lidmašīnām un tālās darbības raķetēm. Šajā karā vairs nav kur atkāpties, un rietumiem un NATO ir prestiža jautājums, lai ukraiņi izietu kā uzvarētāji," uzsvēra eksperts.

Vienlaikus Slaidiņš brīdināja, ka karš tik ātri nebeigsies, tomēr ukraiņiem ir laba izlūkinformācija par izvietotajiem Krievijas armijas grupējumiem, tāpēc laika gaitā vajadzētu redzēt efektīvu ukraiņu pretdarbību.

Vaicāts, vai radošas karadarbības metodes vērojamas arī Krievijas armijā, eksperts norādīja, ka arī krievi mācās un izmanto civilos dronus, taču, visticamāk, ne tādā mērogā, kā ukraiņi. Krieviem ir priekšrocība tajā, ka viņiem ir ļoti spēcīgas elektroniskās karadarbības iekārtas, kas traucē ukraiņiem pielietot dronus.

Vispārējā frontes konfigurācija gan atgādinot Pirmo un Otro pasaules karu. Redzams, ka krievi ar nekādu improvizāciju sauszemes operācijās neaizraujas, un esot pārsteigums, ka viņi nespēj īstenot arī manevru karu. 

"Vērojot video no kaujas lauka, ir grūti pieņemt, kā šādi var virzīties uzbrukumā - pretēji militārajiem noteikumiem par karošanu," piebilda eksperts.

Jau ziņots, ka 2022. gada 24. februārī Krievijas bruņotie spēki sāka plašu iebrukumu Ukrainā.