Igaunijā kā piemērotas atomelektrostacijai atlasītas 16 vietas
Igaunijas atomelektrostacija (AES) varētu atrasties vienā no 16 iespējamajām vietām, kuras visas ir jūras piekrastē, liecina telpiskās analīzes darba grupas publiskotais starpziņojums.
AES dzesēšanai nepieciešams liels daudzums ūdens, tādēļ kodolstacija nevar atrasties ne pie ūdenstilpēm, kuras robežojas ar citu valsti, un mazākām ūdenstilpēm. Tādējādi visas iespējamās AES atrašanās vietas ir jūras piekrastē. Lielākā daļa iespējamo AES atrašanās vietu ir Igaunijas ziemeļos, bet dažas ir arī valsts rietumos un "citviet Igaunijā, kur ir pietiekami daudz ūdens dzesēšanai", teica Igaunijas Finanšu ministrijas telpiskās plānošanas nodaļas padomnieks Alans Rods.
Viņš uzsvēra, ka iespējamo AES atrašanās vietu izpēte vēl turpinās, tādēļ detalizētāka informācija netiek sniegta.
Telpiskās analīzes darba grupas gala ziņojums tiks pabeigts martā, bet visu tehniski ekonomisko pamatojumu par kodolenerģētikas iespējām Igaunijā plānots sagatavot līdz šā gada beigām.
Kodolenerģētikas darba grupas koordinatore Rēlika Runnela pieļāva, ka līdz gala ziņojumam vairākas vietas vēl tiks atsijātas kā nepiemērotas, tādēļ kopumā darba grupa varētu ieteikt mazāk nekā 16 iespējamās AES atrašanās vietas.
Viņa paskaidroja, ka visas ierosinātās vietas tika analizētas no sociāli ekonomiskā aspekta, kā arī Aizsardzības ministrija sniegs savu vērtējumu par tām no nacionālās drošības viedokļa.
Darba grupas starpziņojumā piedāvāti arī divi risinājumi, kādu kodolenerģijas tehnoloģiju Igaunija varētu izvēlēties. Kodolstacijai ar atvērtu dzesēšanas sistēmu jāatrodas tieši piekrastē, bet ar slēgtu dzesēšanas sistēmu to var būvēt dziļāk iekšzemē.
"Atvērtai sistēmai vajag vairāk ūdens dzesēšanai, bet tā aizņem mazāk vietas. Slēgta sistēma nozīmē dzesēšanas risinājumus stacijas teritorijā, kurai jābūt lielākai," klāstīja Rods.
Runnela informēja, ka darba grupa ne tikai analizē iespējamās AES atrašanās vietas, bet arī nepieciešamās likumu normas, kodolenerģijas uzraudzības institūcijas izveidei un to, cik daudz speciālistu un ar kādu izglītības līmeni šajā jomā būtu nepieciešami.
Vides ministrijas kanclers Mēliss Mints, kurš vada atomenerģētikas darba grupu, pērn informēja, ka Igaunija varētu apsvērt nelielu AES ar vienu reaktoru, kura jauda nepārsniegtu 300 megavatus (MW).
Tikai pēc tam, kad Starptautiskā Kodolenerģētikas aģentūra (IAEA) būs pieņēmusi darba grupas gala ziņojumu un Igaunijas valdība to būs apstiprinājusi, varēs turpināt diskusijas, vai kodolenerģētika varētu būt risinājums, kas palīdzētu Igaunijai sasniegt 2050.gada klimata mērķus un garantētu enerģētisko drošību, klāstīja Vides ministrijas kanclers.
Gala lēmumu par AES attīstīšanu Igaunija pieņems parlaments. Tas ir ilgs process, tādēļ darbs pie tā būtu jāturpina vairākām valdībām.
Eiropas Parlaments pērn 6.jūlijā atzina investīcijas kodolenerģijā par videi draudzīgām, tādēļ vairākās valstīs izskanējuši aicinājumu attīstīt šī resursa pieejamību.
Igaunijas privātā kompānija "Fermi Energia", kas jau ilgstoši strādā pie AES projekta, jūlija sākumā paziņoja, ka, sākot darbu tobrīd, pēc desmit gadiem Igaunijā būtu pieejama no laikapstākļiem un citiem piegādātājiem neatkarīga elektrība.
AES ar 300 MW jaudu nodrošinātu apmēram piekto daļu no Igaunijas elektrības patēriņa dienā, bet naktī spētu nodrošināt pat ceturto daļu nepieciešamās elektrības.
