Zviedrijā publiski sadedzina Korānu. Turcijas līderis tajā saskata iemeslu nepieļaut Zviedrijas iestāšanos NATO
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka Zviedrijai nevajadzētu rēķināties ar to, ka Turcija akceptēs tās iestāšanos NATO. Erdogans šo paziņojumu izteica pēc tam, kad dāņu labējais politiķis brīvdienās Stokholmā sarīkoja protesta akciju pie Turcijas vēstniecības un sadedzināja Korānu.
"Zviedrija nedrīkst gaidīt no mums atbalstu, lai iestātos NATO," paziņoja Erdogans. "Ir pilnīgi skaidrs, ka tie, kas ir sarīkojuši šādu kaunu mūsu valsts vēstniecības priekšā, vairs nevar rēķināties ar labvēlību no mūsu puses attiecībā uz viņu pieteikšanos."
Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai Zviedrija un Somija ir pieteikušās iestāties NATO, taču Turcija kā alianses locekle var bloķēt to uzņemšanu - un līdz šim nav ratificējusi attiecīgos dokumentus, vēsta "BBC Russian".
Ankara pieprasa Stokholmai izdot vairāk nekā 70 cilvēkus, galvenokārt Turcijas kurdus, kurus Ankarā uzskata par teroristiem.
Iepriekš Turcija atcēla nākamajā nedēļā paredzēto Zviedrijas aizsardzības ministra Pola Junsona vizīti Ankarā. Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņojis, ka vizītei zudusi jēga.
Akciju sarīkoja sestdien, 21. janvārī, Dānijas antiislāmistu partijas "Stram Kurs" ("Cietais kurss") līderis Rasmuss Paludans, kas pēdējās vēlēšanās ieguva 1,8% balsu. Zviedrijas policija atļāva akciju pie vēstniecības, bet ne Korāna dedzināšanu, un Paludans to sadedzināja vēlāk, netālu no vēstniecības.
Arī Zviedrijas valdība nosodīja šo žestu.
"Zviedrijā - plaša vārda brīvība, bet tas nenozīmē, ka Zviedrijas valdība vai es personīgi atbalstām šādus viedokļus," sestdien sacīja ārlietu ministrs Tobiass Billstrēms.
Erdogana pēdējo paziņojumu Bilstrēms pirmdien nekomentēja, sakot, ka iepriekš vēlas uzzināt, ko precīzi teicis Turcijas prezidents.
"Zviedrija ievēros vienošanos, kāda ir Zviedrijai, Somijai un Turcijai attiecībā uz mūsu dalību NATO," piebilda ministrs.
Turcijas varas iestādes saka, ka ar akcijas nosodījumu vien no valdības locekļu puses viņiem nepietiek - viņi uzskata, ka varas iestādes nedrīkst atļaut šādas akcijas.
"Nevienam nav tiesību apvainot svēto. Kad mēs kaut ko sakām, mēs runājam godīgi, bet, ja kāds iestājas pret mūsu godu, mēs viņus noliekam pie vietas," pirmdien savā uzrunā televīzijā par Zviedrijas tēmu paziņoja Redžeps Tajips Erdogans.
13. janvārī zviedru kurdi Stokholmā aiz kājām pakāra Erdogana lelli. Arī šī akcija saniknoja Ankaru.
Vienlaikus Zviedrijas premjerministrs Ūlofs Kristersons paziņojis, ka šīs akcijas dalībnieki cenšas noraut valsts iestāšanos NATO, bet viens no viņa valdības locekļiem akciju nosaucis par sašutuma pilnu, taču Ankara paziņojusi, ka ar nosodījumu vien nepietiek.
