Aiz propagandas priekškara: Ziemassvētku stāsti krievu gaumē
Lai arī jaunā gada pirmajā nedēļā, kas Krievijā ir Ziemassvētku brīvdienas, televīzijas kanāli bija brīvi no propagandas raidījumiem, tomēr iedzīvotāju ideoloģiskā indoktrinācija nerimās un spilgti izpaudās ziņu raidījumos.
Krievijas televīzijas ziņu raidījumos plaši tika atspoguļoti Ziemassvētku dievkalpojumi, kuros gan mācītāji, gan draudze aizlūdza par kara jeb, agresoru vārdiem sakot, "speciālās militārās operācijas" veiksmīgu iznākumu. Tika uzsvērts, ka okupētās Ukrainas teritorijas ir vēsturiskās krievu zemes un Ukraina kā valsts ir tikai nejaušība.
Interesanti, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins tā vietā, lai kopā ar tautu piedalītos galvenajā Ziemassvētku dievkalpojumā Kristus Glābēja katedrālē, baudīja privātu dievkalpojumu (tas gan netika tā dēvēts) Blagoveščenskas jeb Pasludināšanas katedrālē, kur dievkalpojumā viņš bija vienīgais apmeklētājs.
Pamiers kā ideoloģisks ierocis
Viens no galvenajiem vēstījumiem bija: "labā" un "humānā" Krievija piedāvā 36 stundu pamieru no piektdienas pusdienlaika līdz svētdienas pusnaktij, bet nacistiskā Ukraina ar Rietumu svētību šo priekšlikumu noraidījusi, jo viņiem ir svešas kristīgās vērtības. Līdz ar to vairākus vakarus pēc kārtas ziņu raidījumā "Vesti" tika pārraidīti asaraini sižeti, kā Donbasa krievvalodīgie iedzīvotāji cenšas apmeklēt dievkalpojumus baznīcās un svinēt Ziemassvētkus, bet viņus apšauda ukraiņu nacisti. Tāpat tika demonstrētas intervijas ar Donbasā karojošajiem krievu karavīriem, kas stāstīja, cik ļoti viņi ir ticīgi, kā lūdz Dievu un cik ļoti vēlas mieru. Tā bija propagandistiskās liekulības paraugstunda - klausīties "ticīgos" kareivjus, kuri pastrādājuši kara noziegumus, izvarojot un nogalinot civiliedzīvotājus un iekārtojot spīdzināšanas kameras bērniem.
Spilgtas ainas no Krievijas prezidenta un izslavēta mačo Vladimira Putina ikdienas
Spilgtas ainas no Krievijas prezidenta un izslavēta mačo Vladimira Putina ikdienas
Jānorāda, ka Ukrainas augstākās militārpersonas, tāpat kā Rietumu sabiedrotie, ir norādījuši, ka Krievijas pamiera piedāvājums ir liekulīgs un tam ticēt nav iespējams. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir uzsvēris, ka pamiers būs iespējams tad, kad krievu okupanti aizvāksies no Ukrainas. Ietekmīgais portāls "Politico" vēsta, ka arī Lielbritānijas premjers Riši Sunaks ir norādījis, ka jebkurš vienpusējs Krievijas pamiera piedāvājums šajā situācijā ir bezjēdzīgs. Savukārt Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs vēstīja: "36 stundu Krievijas uzbrukumu pauze neko nedos, lai vairotu miera izredzes. Krievijai neatgriezeniski jāizved savi spēki, jāatsakās no nelikumīgās kontroles pār Ukrainas teritoriju un jāizbeidz barbariskie uzbrukumi nevainīgiem civiliedzīvotājiem." Turklāt Ukrainas puse vēsta, ka jau divas stundas pēc izsludinātā pamiera spēkā stāšanās Krievija turpināja Bahmutas apšaudi.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns intervijā Latvijas Televīzijai pauda, ka Krievijas pamiera piedāvājums noteikti ir vērtējams arī no informatīvā kara perspektīvas, jo agresorvalstij bija pilnīgi skaidrs, ka tās priekšlikums tiks noraidīts. Un tā, protams, ir lieliska iespēja Krievijai savu iedzīvotāju acīs vēl vairāk dēmonizēt Ukrainu, kas pat Ziemassvētkos apšauda civiliedzīvotājus un nevēlas uguns pārtraukšanu. Tāpat, lai vēl vairāk sakarsētu jau tā nokaitētos iedzīvotāju prātus, ziņu raidījumos nemitīgi tiek uzsvērts, ka Donbass tiek apšaudīts ar NATO ieročiem. Tas viņu skatījumā ir kārtējais pierādījums, ka Rietumi un ASV grib iznīcināt Ukrainas krievvalodīgos un, protams, arī Krieviju.
Par karavīru nāvēm klusē
Informatīvais spiediens uz iedzīvotājiem izpaužas ne tikai pateiktajā, bet arī noklusētajā. Proti, Jaungada naktī smagus zaudējumus cieta Krievijas okupantu karaspēks, jo Ukrainas armijai ar "HIMARS" raķetēm izdevās iznīcināt ēku kompleksu Doneckas piepilsētā Makijivkā, kur bija izvietoti Krievijas karavīri. Ukrainas armijas Stratēģisko komunikāciju centrs paziņojis, ka šajā triecienā nogalināti ap 400 mobilizēto krievu karavīru, bet vēl ap 300 esot ievainoti. Tajā pašā laikā "Vesti" 1.janvāra vakara raidījumā, stāstot par aizvadīto nakti frontē, ziņoja, cik daudz ukraiņu karavīru iznīcinājuši krievi, kā "nacisti" apšaudījuši civiliedzīvotājus Doneckā un Luhanskā, taču par iznīcinātajiem karavīriem Makijivkā ziņots netika ne vārda, to nepieminēja arī kara korespondents, kas strādā Doneckā. Ja ziņas par ukraiņu veikto civiliedzīvotāju apšaudīšanu, kas gan neatbilst patiesībai, parocīgi vairo krievu naidu pret Ukrainu un Rietumiem, tad informācija par milzīgiem krievu armijas zaudējumiem tiek noklusēta. Lai arī vēlāk Krievijas Aizsardzības ministrija (AM) šo faktu apstiprināja, tomēr minēja krietni samazinātu bojā gājušo skaitu - 63 karavīrus.
ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW) vēsta, ka Krievijas AM nepatiesi apgalvoja, ka krievu armija savu atbildes triecienu vērsa uz vairākiem Ukrainas armijas pagaidu izvietošanas punktiem Kramatorskā, Doneckas apgabalā, nogalinot vairāk nekā 600 ukraiņu karavīru. ISW ziņo: "Šis apgalvojums ir nepatiess - somu reportieris 8.janvārī apmeklēja raķešu trieciena vietu Kramatorskā un atzīmēja, ka tas ir skāris tukšu skolu. Tāpat ISW analītiķi norāda, ka 400 krievu karavīru bojāejā ir tieši vainojamas Krievijas militārās pavēlniecības kļūdas un neveiksmīga militārā personāla izvietošanas prakse.
Labā Baltkrievija un nevainīgais upuris Kasems
Ziņu raidījumos tāpat neiztrūkstoši bija sižeti par "ļaunajiem" Rietumiem, kas ar savām ieroču piegādēm Ukrainai, propagandistu valodā runājot, "uzkurina militāro konfliktu" un apliecina, ka Rietumi nevēlas mieru un vēlas karot līdz "pēdējam ukrainim". Īpaši daudz pārmetumu izpelnījās Francijas prezidents Emanuels Makrons, jo Francija ir apstiprinājusi, ka piegādās Ukrainai smagos ieročus, tostarp modernākos tankus. Ziņu diktori vēstīja, ka Francija ir padevusies ASV spiedienam un ar šādu ieroču piegādēm pārkāpusi visas sarkanās līnijas. Tas esot tiešs mēģinājums ievilkt NATO karā ar Krieviju. Šiem izteikumiem gan trūkst konsekvences, jo, no vienas puses, tiek runāts par mēģinājumu ievilkt karā NATO, no otras, nemitīgi tiek skandēts, ka Krievija jau karo ar NATO un Ukraina ir tikai kara placdarms.
Kā jau ierasts, pēc ziņām par kādas Rietumu valsts ieroču piegādēm seko stāsts, cik grūta dzīve ir šajā valstī un cik neapmierināti ir tās iedzīvotāji. Protams, arī par Franciju tūdaļ sekoja bēdu stāsti par nabaga izmisušajiem francūžiem, kuri nespēj samaksāt rēķinus par energoresursiem un ir teju uz nabadzības sliekšņa. Protams, tika arī stāstīts par jauniem "dzelteno vestu" protestiem.
Ziņās netika aizmirsts pieminēt arī Baltijas valstis. Pirmais sižets bija par to, ka Baltkrievija ir ieviesusi bezvīzu režīmu un cik kāri baltieši apmeklē šo valsti, tostarp, lai saņemtu ārstniecības pakalpojumus, kas pašu mājās nav pieejami. Tika arī melīgi stāstīts, ka Latvijas un Lietuvas varas iestādes liek nepārvaramus šķēršļus Baltkrievijas apmeklējumam.
Otrs sižets bija ar Krievijas propagandistu Dmitriju Kiseļovu galvenajā lomā, kurā viņš nepatiesi, sagrozot faktus, klāstīja, cik nepamatoti Latvijas varas iestādes ir aizturējušas Kremļa propagandas medijos strādājošo Latvijas pilsoni Mareku Kasemu. Kiseļovs pauda, ka Kasems aizturēts tikai par sava viedokļa paušanu, tādējādi esot rupji pārkāptas viņa cilvēktiesības un neesot ievērots vārda brīvības princips.
Kā redzams, arī bez propagandas raidījumu klātbūtnes, Krievijas iedzīvotāji, kas skatījās valsts televīzijas kanālus, nepalika bez ierastās ideoloģisko narkotiku dozas par "cēlo" Krieviju un "nacistisko" Ukrainu, tāpat kā par ļaunajiem kara kurinātājiem Rietumos.
